𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌾 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑍈𑌵𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌹𑍃𑌦𑌯𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍇𑌤𑌦𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ॥ 1 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌾𑌦𑌯𑍋𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌮 ।
𑌅𑌭𑌯𑌂 𑌤𑍇 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌵𑍀𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌸 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌉𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌦𑌧𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 3 ॥
𑌨𑍈𑌵𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌰𑌜𑌸𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌾 ।
𑌵𑌨𑌂 𑌨𑌿𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌚𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌃 ॥ 4 ॥
𑌏𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌧𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾 𑌵𑌨𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌮𑌧𑍂𑌨𑍍𑌯𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑍇𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌿𑌬𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ॥ 5 ॥
𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌵𑌿𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇 ।
𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌭𑍍𑌰𑍁𑌵𑍋 𑌵𑍈 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 ॥ 6 ॥
𑌇𑌮𑍇 𑌹𑌿 𑌸𑌂𑌰𑌬𑍍𑌧𑌤𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 𑌤𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌵𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑍈𑌃 ॥ 7 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭 ।
𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌤𑌨𑌯𑌨𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌦𑍍𑌧𑌰𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌚𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 8 ॥
𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑍇𑌚𑌿𑌜𑍍𑌜𑌾𑌨𑍁𑌭𑌿𑌰𑌾𑌹𑌤𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌥𑌾𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌚 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍇𑌤𑍇 𑌹𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌰𑌿 ।
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌵𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 10 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌵𑍀𑌰𑌹𑌾 ॥ 11 ॥
𑌕𑌿𑌮𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌨𑍍 𑌵𑌨𑌪𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌕𑌂 𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌭𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ॥ 13 ॥
𑌆𑌰𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌦𑌧𑌿𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑍈𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌧𑍁 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌮𑌾𑌶𑌾𑌮𑌾𑌗𑌤𑍈𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑍈𑌃 ।
𑌨𑍈𑌷𑌾𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌮𑍀𑌦𑍃𑌶𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑍁𑌪𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 15 ॥
𑌆𑌗𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌵𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑍈𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌮𑍁𑌪𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌃 ॥ 16 ॥
𑌵𑌨𑌂 𑌯𑌦𑌾𑌽𑌭𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌧𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌨 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑍋 𑌨 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌾 ॥ 17 ॥
𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌾𑌧𑌨𑍇 𑌹𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑍇 ॥ 18 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑌾𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌨𑍇𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑌙𑍍𑌗𑌦𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 19 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌧𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌤𑌾 𑌨 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌤𑌿𑌰𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑍈𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍈𑌰𑍍𑌹𑌤𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌵𑌨𑌂 𑌕𑌿𑌲 ॥ 20 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌭𑌿𑌰𑌾𑌹𑌤𑌾𑌃 ।
𑌏𑌤𑌦𑌰𑍍𑌥𑌮𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌵𑌾𑌗𑌿𑌹 ॥ 21 ॥
𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾 𑌦𑌧𑌿𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌹𑌰𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌅𑌭𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌪𑌿𑌬𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌧𑍁 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭 ॥ 23 ॥
𑌵𑌨𑌂 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌰𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌷𑌯𑍇𑌯𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 24 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌸𑍁𑌖𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌣𑍀𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌵𑌦𑌨𑌾𑌚𑍍𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌹𑍃𑌷𑍍𑌯𑌤 𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 25 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌧𑌿𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌯𑍇𑌦𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌵𑌨𑌪𑌾𑌲𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌤 ॥ 26 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌯𑌦𑍍𑌭𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌨𑌂 𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ।
𑌮𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌰𑍍𑌷𑌣𑍀𑌯𑌂 𑌚 𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍 𑌶𑌾𑌖𑌾𑌮𑍃𑌗𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌮𑍃𑌗𑌰𑌾𑌜𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌹 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍁𑌂 𑌚 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌧𑌿𑌗𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍗 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍗 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑍗 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌜𑌾 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍈𑌃 𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑍈𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌾𑌹𑍍𑌵𑍋𑌰𑌾𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍋𑌽𑌤𑌿𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦 ॥ 29 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tato mūrdhnā nipatitaṃ vānaraṃ vānararṣabhaḥ |
dṛṣṭvaivodvignahṛdayo vākyametaduvāca ha || 1 ||
uttiṣṭhottiṣṭha kasmāttvaṃ pādayoḥ patito mama |
abhayaṃ te bhavedvīra sarvamevābhidhīyatām || 2 ||
sa tu viśvāsitastena sugrīveṇa mahātmanā |
utthāya sumahāprājño vākyaṃ dadhimukho'bravīt || 3 ||
naivarkṣarajasā rājanna tvayā nāpi vālinā |
vanaṃ nisṛṣṭapūrvaṃ hi bhakṣitaṃ tacca vānaraiḥ || 4 ||
ebhiḥ pradharṣitāścaiva vānarā vanarakṣibhiḥ |
madhūnyacintayitvemān bhakṣayanti pibanti ca || 5 ||
śiṣṭamatrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare |
nivāryamāṇāste sarve bhruvo vai darśayanti hi || 6 ||
ime hi saṃrabdhatarāstathā taissampradharṣitāḥ |
vārayanto vanāttasmātkruddhairvānarapuṅgavaiḥ || 7 ||
tatastairbahubhirvīrairvānarairvānararṣabha |
saṃraktanayanaiḥ krodhāddharayaḥ pravicālitāḥ || 8 ||
pāṇibhirnihatāḥ kecitkecijjānubhirāhatāḥ |
prakṛṣṭāśca yathākāmaṃ devamārgaṃ ca darśitāḥ || 9 ||
evamete hatāśśūrāstvayi tiṣṭhati bhartari |
kṛtsnaṃ madhuvanaṃ caiva prakāmaṃ taiḥ prabhakṣyate || 10 ||
evaṃ vijñāpyamānaṃ taṃ sugrīvaṃ vānararṣabham |
apṛcchattaṃ mahāprājño lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 11 ||
kimayaṃ vānaro rājan vanapaḥ pratyupasthitaḥ |
kaṃ cārthamabhinirdiśya duḥkhito vākyamabravīt || 12 ||
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
lakṣmaṇaṃ pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 13 ||
ārya lakṣmaṇa samprāha vīro dadhimukhaḥ kapiḥ |
aṅgadapramukhairvīrairbhakṣitaṃ madhu vānaraiḥ || 14 ||
vicitya dakṣiṇāmāśāmāgatairharipuṅgavaiḥ |
naiṣāmakṛtyānāmīdṛśassyādupakramaḥ || 15 ||
āgataiśca pramathitaṃ yathā madhuvanaṃ hi taiḥ |
dharṣitaṃ ca vanaṃ kṛtsnamupayuktaṃ ca vānaraiḥ || 16 ||
vanaṃ yadā'bhipannāste sādhitaṃ karma vānaraiḥ |
dṛṣṭā devī na sandeho na cānyena hanūmatā || 17 ||
na hyanyassādhane hetuḥ karmaṇo'sya hanūmataḥ |
kāryasiddhirmatiścaiva tasminvānarapuṅgave || 18 ||
vyavasāyaśca vīryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam |
jāmbavānyatra netā syādaṅgadaśca mahābalaḥ || 19 ||
hanumāṃścāpyadhiṣṭhātā na tasya gatiranyathā |
aṅgadapramukhairvīrairhataṃ madhuvanaṃ kila || 20 ||
vārayantaśca sahitāstadā jānubhirāhatāḥ |
etadarthamayaṃ prāpto vaktuṃ madhuravāgiha || 21 ||
nāmnā dadhimukho nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ |
dṛṣṭā sītā mahābāho saumitre paśya tattvataḥ || 22 ||
abhigamya tathā sarve pibanti madhu vānarāḥ |
na cāpyadṛṣṭvā vaidehīṃ viśrutāḥ puruṣarṣabha || 23 ||
vanaṃ dattavaraṃ divyaṃ dharṣayeyurvanaukasaḥ |
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā lakṣmaṇassaha rāghavaḥ || 24 ||
śrutvā karṇasukhāṃ vāṇīṃ sugrīvavadanāccyutām |
prāhṛṣyata bhṛśaṃ rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ || 25 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ sugrīvassamprahṛṣya ca |
vanapālaṃ punarvākyaṃ sugrīvaḥ pratyabhāṣata || 26 ||
prīto'smi so'haṃ yadbhuktaṃ vanaṃ taiḥ kṛtakarmabhiḥ |
marṣitaṃ marṣaṇīyaṃ ca ceṣṭitaṃ kṛtakarmaṇām || 27 ||
icchāmi śīghraṃ hanumatpradhānān śākhāmṛgāṃstān mṛgarājadarpān |
draṣṭuṃ kṛtārthān saha rāghavābhyāṃ śrotuṃ ca sītādhigame prayatnam || 28 ||
prītisphītākṣau samprahṛṣṭau kumārau dṛṣṭvā siddhārthau vānarāṇāṃ ca rājā |
aṅgaiḥ saṃhṛṣṭaiḥ karmasiddhiṃ viditvā bāhvorāsannāṃ so'timātraṃ nananda || 29 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
ततो मूर्ध्ना निपतितं वानरं वानरर्षभः ।
दृष्ट्वैवोद्विग्नहृदयो वाक्यमेतदुवाच ह ॥ 1 ॥
उत्तिष्ठोत्तिष्ठ कस्मात्त्वं पादयोः पतितो मम ।
अभयं ते भवेद्वीर सर्वमेवाभिधीयताम् ॥ 2 ॥
स तु विश्वासितस्तेन सुग्रीवेण महात्मना ।
उत्थाय सुमहाप्राज्ञो वाक्यं दधिमुखोऽब्रवीत् ॥ 3 ॥
नैवर्क्षरजसा राजन्न त्वया नापि वालिना ।
वनं निसृष्टपूर्वं हि भक्षितं तच्च वानरैः ॥ 4 ॥
एभिः प्रधर्षिताश्चैव वानरा वनरक्षिभिः ।
मधून्यचिन्तयित्वेमान् भक्षयन्ति पिबन्ति च ॥ 5 ॥
शिष्टमत्रापविध्यन्ति भक्षयन्ति तथापरे ।
निवार्यमाणास्ते सर्वे भ्रुवो वै दर्शयन्ति हि ॥ 6 ॥
इमे हि संरब्धतरास्तथा तैस्सम्प्रधर्षिताः ।
वारयन्तो वनात्तस्मात्क्रुद्धैर्वानरपुङ्गवैः ॥ 7 ॥
ततस्तैर्बहुभिर्वीरैर्वानरैर्वानरर्षभ ।
संरक्तनयनैः क्रोधाद्धरयः प्रविचालिताः ॥ 8 ॥
पाणिभिर्निहताः केचित्केचिज्जानुभिराहताः ।
प्रकृष्टाश्च यथाकामं देवमार्गं च दर्शिताः ॥ 9 ॥
एवमेते हताश्शूरास्त्वयि तिष्ठति भर्तरि ।
कृत्स्नं मधुवनं चैव प्रकामं तैः प्रभक्ष्यते ॥ 10 ॥
एवं विज्ञाप्यमानं तं सुग्रीवं वानरर्षभम् ।
अपृच्छत्तं महाप्राज्ञो लक्ष्मणः परवीरहा ॥ 11 ॥
किमयं वानरो राजन् वनपः प्रत्युपस्थितः ।
कं चार्थमभिनिर्दिश्य दुःखितो वाक्यमब्रवीत् ॥ 12 ॥
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो लक्ष्मणेन महात्मना ।
लक्ष्मणं प्रत्युवाचेदं वाक्यं वाक्यविशारदः ॥ 13 ॥
आर्य लक्ष्मण सम्प्राह वीरो दधिमुखः कपिः ।
अङ्गदप्रमुखैर्वीरैर्भक्षितं मधु वानरैः ॥ 14 ॥
विचित्य दक्षिणामाशामागतैर्हरिपुङ्गवैः ।
नैषामकृत्यानामीदृशस्स्यादुपक्रमः ॥ 15 ॥
आगतैश्च प्रमथितं यथा मधुवनं हि तैः ।
धर्षितं च वनं कृत्स्नमुपयुक्तं च वानरैः ॥ 16 ॥
वनं यदाऽभिपन्नास्ते साधितं कर्म वानरैः ।
दृष्टा देवी न सन्देहो न चान्येन हनूमता ॥ 17 ॥
न ह्यन्यस्साधने हेतुः कर्मणोऽस्य हनूमतः ।
कार्यसिद्धिर्मतिश्चैव तस्मिन्वानरपुङ्गवे ॥ 18 ॥
व्यवसायश्च वीर्यं च श्रुतं चापि प्रतिष्ठितम् ।
जाम्बवान्यत्र नेता स्यादङ्गदश्च महाबलः ॥ 19 ॥
हनुमांश्चाप्यधिष्ठाता न तस्य गतिरन्यथा ।
अङ्गदप्रमुखैर्वीरैर्हतं मधुवनं किल ॥ 20 ॥
वारयन्तश्च सहितास्तदा जानुभिराहताः ।
एतदर्थमयं प्राप्तो वक्तुं मधुरवागिह ॥ 21 ॥
नाम्ना दधिमुखो नाम हरिः प्रख्यातविक्रमः ।
दृष्टा सीता महाबाहो सौमित्रे पश्य तत्त्वतः ॥ 22 ॥
अभिगम्य तथा सर्वे पिबन्ति मधु वानराः ।
न चाप्यदृष्ट्वा वैदेहीं विश्रुताः पुरुषर्षभ ॥ 23 ॥
वनं दत्तवरं दिव्यं धर्षयेयुर्वनौकसः ।
ततः प्रहृष्टो धर्मात्मा लक्ष्मणस्सह राघवः ॥ 24 ॥
श्रुत्वा कर्णसुखां वाणीं सुग्रीववदनाच्च्युताम् ।
प्राहृष्यत भृशं रामो लक्ष्मणश्च महाबलः ॥ 25 ॥
श्रुत्वा दधिमुखस्येदं सुग्रीवस्सम्प्रहृष्य च ।
वनपालं पुनर्वाक्यं सुग्रीवः प्रत्यभाषत ॥ 26 ॥
प्रीतोऽस्मि सोऽहं यद्भुक्तं वनं तैः कृतकर्मभिः ।
मर्षितं मर्षणीयं च चेष्टितं कृतकर्मणाम् ॥ 27 ॥
इच्छामि शीघ्रं हनुमत्प्रधानान् शाखामृगांस्तान् मृगराजदर्पान् ।
द्रष्टुं कृतार्थान् सह राघवाभ्यां श्रोतुं च सीताधिगमे प्रयत्नम् ॥ 28 ॥
प्रीतिस्फीताक्षौ सम्प्रहृष्टौ कुमारौ दृष्ट्वा सिद्धार्थौ वानराणां च राजा ।
अङ्गैः संहृष्टैः कर्मसिद्धिं विदित्वा बाह्वोरासन्नां सोऽतिमात्रं ननन्द ॥ 29 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
tato mūrdhnā nipatitaṃ vānaraṃ vānararṣabhaḥ |
dṛṣṭvaivodvignahṛdayo vākyametaduvāca ha || 1 ||
uttiṣṭhottiṣṭha kasmāttvaṃ pādayoḥ patito mama |
abhayaṃ te bhavedvīra sarvamevābhidhīyatām || 2 ||
sa tu viśvāsitastena sugrīveṇa mahātmanā |
utthāya sumahāprājño vākyaṃ dadhimukho'bravīt || 3 ||
naivarkṣarajasā rājanna tvayā nāpi vālinā |
vanaṃ nisṛṣṭapūrvaṃ hi bhakṣitaṃ tacca vānaraiḥ || 4 ||
ebhiḥ pradharṣitāścaiva vānarā vanarakṣibhiḥ |
madhūnyacintayitvemān bhakṣayanti pibanti ca || 5 ||
śiṣṭamatrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare |
nivāryamāṇāste sarve bhruvo vai darśayanti hi || 6 ||
ime hi saṃrabdhatarāstathā taissampradharṣitāḥ |
vārayanto vanāttasmātkruddhairvānarapuṅgavaiḥ || 7 ||
tatastairbahubhirvīrairvānarairvānararṣabha |
saṃraktanayanaiḥ krodhāddharayaḥ pravicālitāḥ || 8 ||
pāṇibhirnihatāḥ kecitkecijjānubhirāhatāḥ |
prakṛṣṭāśca yathākāmaṃ devamārgaṃ ca darśitāḥ || 9 ||
evamete hatāśśūrāstvayi tiṣṭhati bhartari |
kṛtsnaṃ madhuvanaṃ caiva prakāmaṃ taiḥ prabhakṣyate || 10 ||
evaṃ vijñāpyamānaṃ taṃ sugrīvaṃ vānararṣabham |
apṛcchattaṃ mahāprājño lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 11 ||
kimayaṃ vānaro rājan vanapaḥ pratyupasthitaḥ |
kaṃ cārthamabhinirdiśya duḥkhito vākyamabravīt || 12 ||
evamuktastu sugrīvo lakṣmaṇena mahātmanā |
lakṣmaṇaṃ pratyuvācedaṃ vākyaṃ vākyaviśāradaḥ || 13 ||
ārya lakṣmaṇa samprāha vīro dadhimukhaḥ kapiḥ |
aṅgadapramukhairvīrairbhakṣitaṃ madhu vānaraiḥ || 14 ||
vicitya dakṣiṇāmāśāmāgatairharipuṅgavaiḥ |
naiṣāmakṛtyānāmīdṛśassyādupakramaḥ || 15 ||
āgataiśca pramathitaṃ yathā madhuvanaṃ hi taiḥ |
dharṣitaṃ ca vanaṃ kṛtsnamupayuktaṃ ca vānaraiḥ || 16 ||
vanaṃ yadā'bhipannāste sādhitaṃ karma vānaraiḥ |
dṛṣṭā devī na sandeho na cānyena hanūmatā || 17 ||
na hyanyassādhane hetuḥ karmaṇo'sya hanūmataḥ |
kāryasiddhirmatiścaiva tasminvānarapuṅgave || 18 ||
vyavasāyaśca vīryaṃ ca śrutaṃ cāpi pratiṣṭhitam |
jāmbavānyatra netā syādaṅgadaśca mahābalaḥ || 19 ||
hanumāṃścāpyadhiṣṭhātā na tasya gatiranyathā |
aṅgadapramukhairvīrairhataṃ madhuvanaṃ kila || 20 ||
vārayantaśca sahitāstadā jānubhirāhatāḥ |
etadarthamayaṃ prāpto vaktuṃ madhuravāgiha || 21 ||
nāmnā dadhimukho nāma hariḥ prakhyātavikramaḥ |
dṛṣṭā sītā mahābāho saumitre paśya tattvataḥ || 22 ||
abhigamya tathā sarve pibanti madhu vānarāḥ |
na cāpyadṛṣṭvā vaidehīṃ viśrutāḥ puruṣarṣabha || 23 ||
vanaṃ dattavaraṃ divyaṃ dharṣayeyurvanaukasaḥ |
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā lakṣmaṇassaha rāghavaḥ || 24 ||
śrutvā karṇasukhāṃ vāṇīṃ sugrīvavadanāccyutām |
prāhṛṣyata bhṛśaṃ rāmo lakṣmaṇaśca mahābalaḥ || 25 ||
śrutvā dadhimukhasyedaṃ sugrīvassamprahṛṣya ca |
vanapālaṃ punarvākyaṃ sugrīvaḥ pratyabhāṣata || 26 ||
prīto'smi so'haṃ yadbhuktaṃ vanaṃ taiḥ kṛtakarmabhiḥ |
marṣitaṃ marṣaṇīyaṃ ca ceṣṭitaṃ kṛtakarmaṇām || 27 ||
icchāmi śīghraṃ hanumatpradhānān śākhāmṛgāṃstān mṛgarājadarpān |
draṣṭuṃ kṛtārthān saha rāghavābhyāṃ śrotuṃ ca sītādhigame prayatnam || 28 ||
prītisphītākṣau samprahṛṣṭau kumārau dṛṣṭvā siddhārthau vānarāṇāṃ ca rājā |
aṅgaiḥ saṃhṛṣṭaiḥ karmasiddhiṃ viditvā bāhvorāsannāṃ so'timātraṃ nananda || 29 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.