શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ એકાદશસ્સર્ગઃ ।
અવધૂય ચ તાં બુદ્ધિં બભૂવાવસ્થિતસ્તદા ।
જગામ ચાપરાં ચિન્તાં સીતાં પ્રતિ મહાકપિઃ ॥ 1 ॥
ન રામેણ વિયુક્તા સા સ્વપ્તુમર્હતિ ભામિની ।
ન ભોક્તું વાપ્યલઙ્કર્તું ન પાનમુપસેવિતુમ્ ॥ 2 ॥
નાન્યં નરમુપસ્થાતું સુરાણામપિ ચેશ્વરમ્ ।
ન હિ રામસમઃ કશ્ચિદ્વિદ્યતે ત્રિદશેષ્વપિ ॥ 3 ॥
અન્યેયમિતિ નિશ્ચિત્ય પાનભૂમૌ ચચાર સઃ ।
ક્રીડિતેનાપરાઃ ક્લાન્તા ગીતેન ચ તથાઽપરાઃ ॥ 4 ॥
નૃત્તેન ચાપરાઃ ક્લાન્તાઃ પાનવિપ્રહતાસ્તથા ।
મુરજેષુ મૃદઙ્ગેષુ પીઠિકાસુ ચ સંસ્થિતાઃ ॥ 5 ॥
તથાઽઽસ્તરણમુખ્યેષુ સંવિષ્ટાશ્ચાપરાઃ સ્ત્રિયઃ ।
અઙ્ગનાનાં સહસ્રેણ ભૂષિતેન વિભૂષણૈઃ ॥ 6 ॥
રૂપસલ્લાપશીલેન યુક્તગીતાર્થભાષિણા ।
દેશકાલાભિયુક્તેન યુક્તવાક્યાભિધાયિના ॥ 7 ॥
રતાભિરતસંસુપ્તં દદર્શ હરિયૂથપઃ ।
તાસાં મધ્યે મહાબાહુઃ શુશુભે રાક્ષસેશ્વરઃ ॥ 8 ॥
ગોષ્ઠે મહતિ મુખ્યાનાં ગવાં મધ્યે યથા વૃષઃ ।
સ રાક્ષસેન્દ્રઃ શુશુભે તાભિઃ પરિવૃતસ્સ્વયમ્ ॥ 9 ॥
કરેણુભિર્યથાઽરણ્યે પરિકીર્ણો મહાદ્વિપઃ ।
સર્વકામૈરુપેતાં ચ પાનભૂમિં મહાત્મનઃ ॥ 10 ॥
દદર્શ હરિશાર્દૂલસ્તસ્ય રક્ષઃપતેર્ગૃહે ।
મૃગાણાં મહિષાણાં ચ વરાહાણાં ચ ભાગશઃ ॥ 11 ॥
તત્ર ન્યસ્તાનિ માંસાનિ પાનભૂમૌ દદર્શ સઃ ।
રૌક્મેષુ ચ વિશાલેષુ ભાજનેષ્વર્ધભક્ષિતાન્ ॥ 12 ॥
દદર્શ હરિશાર્દૂલો મયૂરાન્ કુક્કુટાંસ્તથા ।
વરાહવાર્ધ્રાણસકાન્ દધિસૌવર્ચલાયુતાન્ ॥ 13 ॥
શલ્યાન્ મૃગમયૂરાંશ્ચ હનુમાનન્વવૈક્ષત ।
ક્રકરાન્વિવિધાન્ સિદ્ધાંશ્ચકોરાનર્ધભક્ષિતાન્ ॥ 14 ॥
મહિષાનેકશલ્યાંશ્ચ છાગાંશ્ચ કૃતનિષ્ઠિતાન્ ।
લેહ્યાનુચ્ચાવચાન્પેયાન્ ભોજ્યાનિ વિવિધાનિ ચ ॥ 15 ॥
તથાઽઽમ્લલવણોત્તંસૈર્વિવિધૈરાગષાડબૈઃ ।
હારનૂપુરકેયૂરૈરપવિદ્ધૈર્મહાધનૈઃ ॥ 16 ॥
પાનભાજનવિક્ષિપ્તૈઃ ફલૈશ્ચ વિવિધૈરપિ ।
કૃતપુષ્પોપહારા ભૂરધિકં પુષ્યતિ શ્રિયમ્ ॥ 17 ॥
તત્ર તત્ર ચ વિન્યસ્તૈઃ સુશ્લિષ્ટૈશ્શયનાસનૈઃ ।
પાનભૂમિર્વિના વહ્નિં પ્રદીપ્તેવોપલક્ષ્યતે ॥ 18 ॥
બહુપ્રકારૈર્વિવિધૈર્વરસંસ્કારસંસ્કૃતૈઃ ।
માંસૈઃ કુશલસમ્પૃક્તૈઃ પાનભૂમિગતૈઃ પૃથક્ ॥ 19 ॥
દિવ્યાઃ પ્રસન્ના વિવિધાઃ સુરાઃ કૃતસુરા અપિ ।
શર્કરાઽસવમાધ્વીકપુષ્પાસવફલાસવાઃ ॥ 20 ॥
વાસચૂર્ણૈશ્ચ વિવિધૈર્મૃષ્ટાસ્તૈસ્તૈઃ પૃથક્ પૃથક્ ।
સન્તતા શુશુભે ભૂમિર્માલ્યૈશ્ચ બહુસંસ્થિતૈઃ ॥ 21 ॥
હિરણ્મયૈશ્ચ વિવિધૈર્ભાજનૈઃ સ્ફાટિકૈરપિ ।
જામ્બૂનદમયૈશ્ચાન્યૈઃ કરકૈરભિસંવૃતા ॥ 22 ॥
રાજતેષુ ચ કુમ્ભેષુ જામ્બૂનદમયેષુ ચ ।
પાનશ્રેષ્ઠં તદા ભૂરિ કપિસ્તત્ર દદર્શ હ ॥ 23 ॥
સોઽપશ્યચ્છાતકુમ્ભાનિ સીધોર્મણિમયાનિ ચ ।
રાજતાનિ ચ પૂર્ણાનિ ભાજનાનિ મહાકપિઃ ॥ 24 ॥
ક્વચિદલ્પાવશેષાણિ ક્વચિત્પીતાનિ સર્વશઃ ।
ક્વચિન્નૈવ પ્રપીતાનિ પાનાનિ સ દદર્શ હ ॥ 25 ॥
ક્વચિદ્ ભક્ષ્યાંશ્ચ વિવિધાન્ ક્વચિત્પાનાનિ ભાગશઃ ।
ક્વચિદન્નાવશેષાણિ પશ્યન્વૈ વિચચાર હ ॥ 26 ॥
ક્વચિત્પ્રભિન્નૈઃ કરકૈઃ ક્વચિદાલોલિતૈર્ઘટૈઃ ।
ક્વચિત્સમ્પૃક્તમાલ્યાનિ જલાનિ ચ ફલાનિ ચ ॥ 27 ॥
શયનાન્યત્ર નારીણાં શુભ્રાણિ બહુધા પુનઃ ।
પરસ્પરં સમાશ્લિષ્ય કાશ્ચિત્સુપ્તા વરાઙ્ગનાઃ ॥ 28 ॥
કાશ્ચિચ્ચ વસ્ત્રમન્યસ્યાસ્સ્વપન્ત્યાઃ પરિધાય ચ ।
આહૃત્ય ચાબલાઃ સુપ્તા નિદ્રાબલપરાજિતાઃ ॥ 29 ॥
તાસામુચ્છવાસવાતેન વસ્ત્રં માલ્યં ચ ગાત્રજમ્ ।
નાત્યર્થં સ્પન્દતે ચિત્રં પ્રાપ્ય મન્દમિવાનિલમ્ ॥ 30 ॥
ચન્દનસ્ય ચ શીતસ્ય શીધોર્મધુરસસ્ય ચ ।
વિવિધસ્ય ચ માલ્યસ્ય ધૂપસ્ય વિવિધસ્ય ચ ॥ 31 ॥
બહુધા મારુતસ્તત્ર ગન્ધં વિવિધમુદ્વહન્ ।
સ્નાનાનાં ચન્દનાનાં ચ ધૂપાનાં ચૈવ મૂર્છિતઃ ॥ 32 ॥
પ્રવવૌ સુરભિર્ગન્ધો વિમાને પુષ્પકે તદા ।
શ્યામાવદાતાસ્તત્રાન્યાઃ કાશ્ચિત્કૃષ્ણા વરાઙ્ગનાઃ ॥ 33 ॥
કાશ્ચિત્ કાઞ્ચનવર્ણાઙ્ગ્યઃ પ્રમદા રાક્ષસાલયે ।
તાસાં નિદ્રાવશત્વાચ્ચ મદનેન વિમૂર્છિતમ્ ॥ 34 ॥
પદ્મિનીનાં પ્રસુપ્તાનાં રૂપમાસીદ્યથૈવ હિ ।
એવં સર્વમશેષેણ રાવણાન્તઃ પુરં કપિઃ ॥ 35 ॥
દદર્શ સુમહાતેજાઃ ન દદર્શ ચ જાનકીમ્ ।
નિરીક્ષમાણશ્ચ તદા તાઃ સ્ત્રિયઃ સ મહાકપિઃ ॥ 36 ॥
જગામ મહતીં ચિન્તાં ધર્મસાધ્વસશઙ્કિતઃ ।
પરદારાવરોધસ્ય પ્રસુપ્તસ્ય નિરીક્ષણમ્ ॥ 37 ॥
ઇદં ખલુ મમાત્યર્થં ધર્મલોપં કરિષ્યતિ ।
ન હિ મે પરદારાણાં દૃષ્ટિર્વિષયવર્તિની ॥ 38 ॥
અયં ચાત્ર મયા દૃષ્ટઃ પરદારાપરિગ્રહઃ ।
તસ્ય પ્રાદુરભૂચ્ચિન્તા પુનરન્યા મનસ્વિનઃ ॥ 39 ॥
નિશ્ચિતૈકાન્તચિત્તસ્ય કાર્યનિશ્ચયદર્શિની ।
કામં દૃષ્ટા મયા સર્વા વિશ્વસ્તા રાવણસ્ત્રિયઃ ॥ 40 ॥
ન હિ મે મનસઃ કિઞ્ચિદ્વૈકૃત્યમુપજાયતે ।
મનો હિ હેતુઃ સર્વેષામિન્દ્રિયાણાં પ્રવર્તને ॥ 41 ॥
શુભાશુભાસ્વવસ્થાસુ તચ્ચ મે સુવ્યવસ્થિતમ્ ।
નાન્યત્ર હિ મયા શક્યા વૈદેહી પરિમાર્ગિતુમ્ ॥ 42 ॥
સ્ત્રિયો હિ સ્ત્રીષુ દૃશ્યન્તે સદા સમ્પરિમાર્ગણે ।
યસ્ય સત્ત્વસ્ય યા યોનિસ્તસ્યાં તત્પરિમાર્ગ્યતે ।
ન શક્યા પ્રમદા નષ્ટા મૃગીષુ પરિમાર્ગિતુમ્ ॥ 43 ॥
તદિદં માર્ગિતં તાવચ્છુદ્ધેન મનસા મયા ॥ 44 ॥
રાવણાન્તઃપુરં સર્વં દૃશ્યતે ન તુ જાનકી ।
દેવગન્ધર્વકન્યાશ્ચ નાગકન્યાશ્ચ વીર્યવાન્ ॥ 45 ॥
અવેક્ષમાણો હનુમાન્નૈવાપશ્યત જાનકીમ્ ।
તામપશ્યન્કપિસ્તત્ર પશ્યઞ્શ્ચાન્યા પરસ્ત્રિયઃ ॥ 46 ॥
અપક્રમ્ય તદા વીરઃ પ્રધ્યાતુમુપચક્રમે ।
સ ભૂયસ્તુ પરં શ્રીમાન્ મારુતિર્યત્નમાસ્થિતઃ ॥ 47 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે એકાદશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
अवधूय च तां बुद्धिं बभूवावस्थितस्तदा ।
जगाम चापरां चिन्तां सीतां प्रति महाकपिः ॥ 1 ॥
न रामेण वियुक्ता सा स्वप्तुमर्हति भामिनी ।
न भोक्तुं वाप्यलङ्कर्तुं न पानमुपसेवितुम् ॥ 2 ॥
नान्यं नरमुपस्थातुं सुराणामपि चेश्वरम् ।
न हि रामसमः कश्चिद्विद्यते त्रिदशेष्वपि ॥ 3 ॥
अन्येयमिति निश्चित्य पानभूमौ चचार सः ।
क्रीडितेनापराः क्लान्ता गीतेन च तथाऽपराः ॥ 4 ॥
नृत्तेन चापराः क्लान्ताः पानविप्रहतास्तथा ।
मुरजेषु मृदङ्गेषु पीठिकासु च संस्थिताः ॥ 5 ॥
तथाऽऽस्तरणमुख्येषु संविष्टाश्चापराः स्त्रियः ।
अङ्गनानां सहस्रेण भूषितेन विभूषणैः ॥ 6 ॥
रूपसल्लापशीलेन युक्तगीतार्थभाषिणा ।
देशकालाभियुक्तेन युक्तवाक्याभिधायिना ॥ 7 ॥
रताभिरतसंसुप्तं ददर्श हरियूथपः ।
तासां मध्ये महाबाहुः शुशुभे राक्षसेश्वरः ॥ 8 ॥
गोष्ठे महति मुख्यानां गवां मध्ये यथा वृषः ।
स राक्षसेन्द्रः शुशुभे ताभिः परिवृतस्स्वयम् ॥ 9 ॥
करेणुभिर्यथाऽरण्ये परिकीर्णो महाद्विपः ।
सर्वकामैरुपेतां च पानभूमिं महात्मनः ॥ 10 ॥
ददर्श हरिशार्दूलस्तस्य रक्षःपतेर्गृहे ।
मृगाणां महिषाणां च वराहाणां च भागशः ॥ 11 ॥
तत्र न्यस्तानि मांसानि पानभूमौ ददर्श सः ।
रौक्मेषु च विशालेषु भाजनेष्वर्धभक्षितान् ॥ 12 ॥
ददर्श हरिशार्दूलो मयूरान् कुक्कुटांस्तथा ।
वराहवार्ध्राणसकान् दधिसौवर्चलायुतान् ॥ 13 ॥
शल्यान् मृगमयूरांश्च हनुमानन्ववैक्षत ।
क्रकरान्विविधान् सिद्धांश्चकोरानर्धभक्षितान् ॥ 14 ॥
महिषानेकशल्यांश्च छागांश्च कृतनिष्ठितान् ।
लेह्यानुच्चावचान्पेयान् भोज्यानि विविधानि च ॥ 15 ॥
तथाऽऽम्ललवणोत्तंसैर्विविधैरागषाडबैः ।
हारनूपुरकेयूरैरपविद्धैर्महाधनैः ॥ 16 ॥
पानभाजनविक्षिप्तैः फलैश्च विविधैरपि ।
कृतपुष्पोपहारा भूरधिकं पुष्यति श्रियम् ॥ 17 ॥
तत्र तत्र च विन्यस्तैः सुश्लिष्टैश्शयनासनैः ।
पानभूमिर्विना वह्निं प्रदीप्तेवोपलक्ष्यते ॥ 18 ॥
बहुप्रकारैर्विविधैर्वरसंस्कारसंस्कृतैः ।
मांसैः कुशलसम्पृक्तैः पानभूमिगतैः पृथक् ॥ 19 ॥
दिव्याः प्रसन्ना विविधाः सुराः कृतसुरा अपि ।
शर्कराऽसवमाध्वीकपुष्पासवफलासवाः ॥ 20 ॥
वासचूर्णैश्च विविधैर्मृष्टास्तैस्तैः पृथक् पृथक् ।
सन्तता शुशुभे भूमिर्माल्यैश्च बहुसंस्थितैः ॥ 21 ॥
हिरण्मयैश्च विविधैर्भाजनैः स्फाटिकैरपि ।
जाम्बूनदमयैश्चान्यैः करकैरभिसंवृता ॥ 22 ॥
राजतेषु च कुम्भेषु जाम्बूनदमयेषु च ।
पानश्रेष्ठं तदा भूरि कपिस्तत्र ददर्श ह ॥ 23 ॥
सोऽपश्यच्छातकुम्भानि सीधोर्मणिमयानि च ।
राजतानि च पूर्णानि भाजनानि महाकपिः ॥ 24 ॥
क्वचिदल्पावशेषाणि क्वचित्पीतानि सर्वशः ।
क्वचिन्नैव प्रपीतानि पानानि स ददर्श ह ॥ 25 ॥
क्वचिद् भक्ष्यांश्च विविधान् क्वचित्पानानि भागशः ।
क्वचिदन्नावशेषाणि पश्यन्वै विचचार ह ॥ 26 ॥
क्वचित्प्रभिन्नैः करकैः क्वचिदालोलितैर्घटैः ।
क्वचित्सम्पृक्तमाल्यानि जलानि च फलानि च ॥ 27 ॥
शयनान्यत्र नारीणां शुभ्राणि बहुधा पुनः ।
परस्परं समाश्लिष्य काश्चित्सुप्ता वराङ्गनाः ॥ 28 ॥
काश्चिच्च वस्त्रमन्यस्यास्स्वपन्त्याः परिधाय च ।
आहृत्य चाबलाः सुप्ता निद्राबलपराजिताः ॥ 29 ॥
तासामुच्छवासवातेन वस्त्रं माल्यं च गात्रजम् ।
नात्यर्थं स्पन्दते चित्रं प्राप्य मन्दमिवानिलम् ॥ 30 ॥
चन्दनस्य च शीतस्य शीधोर्मधुरसस्य च ।
विविधस्य च माल्यस्य धूपस्य विविधस्य च ॥ 31 ॥
बहुधा मारुतस्तत्र गन्धं विविधमुद्वहन् ।
स्नानानां चन्दनानां च धूपानां चैव मूर्छितः ॥ 32 ॥
प्रववौ सुरभिर्गन्धो विमाने पुष्पके तदा ।
श्यामावदातास्तत्रान्याः काश्चित्कृष्णा वराङ्गनाः ॥ 33 ॥
काश्चित् काञ्चनवर्णाङ्ग्यः प्रमदा राक्षसालये ।
तासां निद्रावशत्वाच्च मदनेन विमूर्छितम् ॥ 34 ॥
पद्मिनीनां प्रसुप्तानां रूपमासीद्यथैव हि ।
एवं सर्वमशेषेण रावणान्तः पुरं कपिः ॥ 35 ॥
ददर्श सुमहातेजाः न ददर्श च जानकीम् ।
निरीक्षमाणश्च तदा ताः स्त्रियः स महाकपिः ॥ 36 ॥
जगाम महतीं चिन्तां धर्मसाध्वसशङ्कितः ।
परदारावरोधस्य प्रसुप्तस्य निरीक्षणम् ॥ 37 ॥
इदं खलु ममात्यर्थं धर्मलोपं करिष्यति ।
न हि मे परदाराणां दृष्टिर्विषयवर्तिनी ॥ 38 ॥
अयं चात्र मया दृष्टः परदारापरिग्रहः ।
तस्य प्रादुरभूच्चिन्ता पुनरन्या मनस्विनः ॥ 39 ॥
निश्चितैकान्तचित्तस्य कार्यनिश्चयदर्शिनी ।
कामं दृष्टा मया सर्वा विश्वस्ता रावणस्त्रियः ॥ 40 ॥
न हि मे मनसः किञ्चिद्वैकृत्यमुपजायते ।
मनो हि हेतुः सर्वेषामिन्द्रियाणां प्रवर्तने ॥ 41 ॥
शुभाशुभास्ववस्थासु तच्च मे सुव्यवस्थितम् ।
नान्यत्र हि मया शक्या वैदेही परिमार्गितुम् ॥ 42 ॥
स्त्रियो हि स्त्रीषु दृश्यन्ते सदा सम्परिमार्गणे ।
यस्य सत्त्वस्य या योनिस्तस्यां तत्परिमार्ग्यते ।
न शक्या प्रमदा नष्टा मृगीषु परिमार्गितुम् ॥ 43 ॥
तदिदं मार्गितं तावच्छुद्धेन मनसा मया ॥ 44 ॥
रावणान्तःपुरं सर्वं दृश्यते न तु जानकी ।
देवगन्धर्वकन्याश्च नागकन्याश्च वीर्यवान् ॥ 45 ॥
अवेक्षमाणो हनुमान्नैवापश्यत जानकीम् ।
तामपश्यन्कपिस्तत्र पश्यञ्श्चान्या परस्त्रियः ॥ 46 ॥
अपक्रम्य तदा वीरः प्रध्यातुमुपचक्रमे ।
स भूयस्तु परं श्रीमान् मारुतिर्यत्नमास्थितः ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.