ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ යුද්ධකාණ්ඩම් .
අථ චතුර්ථස්සර්ගඃ .
ශ්රුත්වා හනුමතෝ වාක්යං යථාවදනුපූර්වශඃ .
තතෝ(අ)බ්රවීන්මහාතේජා රාමස්සත්යපරාක්රමඃ .. 1 ..
යාං නිවේදයසේ ලඞ්කාං පුරීං භීමස්ය රක්ෂසඃ .
ක්ෂිප්රමේනාං මථිෂ්යාමි සත්යමේතද්බ්රවීමි තේ .. 2 ..
අස්මින් මුහූර්තේ සුග්රීව ප්රයාණමභිරෝචයේ .
යුක්තෝ මුහූර්තෝ විජයඃ ප්රාප්තෝ මධ්යං දිවාකර .. 3 ..
සීතාං හෘත්වා තු මේ ජාතු ක්වාසෞ යාස්යති යාස්යතඃ .
සීතා ශ්රුත්වාභියානං මේ අශාමේෂ්යති ජීවිතේ .
ජීවිතාන්තේ(අ) මෘතං ස්පෘෂ්ටවා පීත්වා විෂමිවාතුරඃ .. 4 ..
උත්තරා ඵල්ගුනී හ්යද්ය ශ්වස්තු හස්තේන යෝක්ෂ්යතේ .
අභිප්රායාම සුග්රීව සර්වානීකසමාවෘතාඃ .. 5 ..
නිමිත්තානි ච පශ්යාමි යානි ප්රාදුර්භවන්ති ච .
නිහත්ය රාවණං සීතාමානයිෂ්යාමි ජානකීම් .. 6 ..
උපරිෂ්ටාද්ධි නයනං ස්ඵුරමාණමිදං මම .
විජයං සමනුප්රාප්තං ශංසතීව මනෝරථම් .. 7 ..
තතෝ වානරරාජේන ලක්ෂ්මණේන සුපූජිතඃ .
උවාච රාමෝ ධර්මාත්මා පුනරප්යර්ධකෝවිදඃ .. 8 ..
අග්රේ යාතු බලස්යාස්ය නීලෝ මාර්ගමවේක්ෂිතුම් .
වෘතශ්ශතසහස්රේණ වානරාණාං තරස්විනාම් .. 9 ..
ඵලමූලවතා නීල ශීතකානනවාරිණා .
පථා මධුමතා චාශු සේනාං සේනාපතේ නය .. 10 ..
දූෂයේයුර්දුරාත්මනඃ පථි මූලඵලෝදකම් .
රාක්ෂසාඃ පරිරක්ෂේථාස්තේභ්යස්ත්වං නිත්යමුද්යතඃ .. 11 ..
නිම්නේෂු වනදුර්ගේෂු වනේෂු ච වනෞකසඃ .
අභිප්ලුත්යාභිපශ්යේයුඃ පරේෂාං නිහිතං බලම් .. 12 ..
යච්ච ඵල්ගු බලං කිඤ්චිත්ත දත්රෛවෝපපද්යතාම් .
ඒතද්ධි කෘත්යං ඝෝරං නෝ වික්රමේණ ප්රයුජ්යතාම් .. 13 ..
සාගරෞඝනිභං භීමමග්රානීකං මහාබලාඃ .
කපිසිංහාඃ ප්රකර්ෂස්තු ශතශෝ(අ)ථ සහස්රශඃ .. 14 ..
කපි සිම්හා ප්රකර්ෂන්තු ශතශෝ අථ සහස්රශඃ .
ගජඃ ච ගිරි සම්කාශෝ ගවයඃ ච මහාබලඃ .. 15 ..
යාතු වානරවාහින්යා වානරඃ ප්ලවතාං වරඃ .
පාලයන්දක්ෂිණං පාර්ශ්වමෘෂභෝ වානරර්ෂභඃ .. 16 ..
ගන්ධහස්තීව දුර්ධර්ෂස්තරස්වී ගන්ධමාදනඃ .
යාතු වානරවාහින්යා ස්සව්යං පාර්ශ්වමධිෂ්ඨිතඃ .. 17 ..
යාස්යාමි බලමධ්යේ(අ)හං බලෞඝමභිහර්ෂයන් .
අධිරුහ්ය හනූමන්ත මෛරාවත මිවේශ්වරඃ .. 18 ..
අඞ්ගදේනෛෂ සංයාතු ලක්ෂ්මණශ්චාන්ත කෝපමඃ .
සාර්වභෞමේන භූතේශෝ ද්රවිණාධිපතිර්යථා .. 19 ..
ජාම්බවාංශ්ච සුෂේණශ්ච වේගදර්ශී ච වානරඃ .
ඍක්ෂරාජෝ මහාසත්ත්වඃ කුක්ෂිං රක්ෂන්තු තේ ත්රයඃ .. 20 ..
රාඝවස්ය වචශ්ශ්රුත්වා සුග්රීවෝ වාහිනීපතිඃ .
ව්යාදිදේශ මහාවීර්යෝ වානරාන්වානරර්ෂභ ඃ .. 21 ..
තේ වානරගණාස්සර්වේ සමුත්පත්ය යුයුත්සවඃ .
ගුහාභ්යශ්ශිඛරේභ්යශ්ච අශු පුප්ලුවිරේ තදා .. 22 ..
තතෝ වානරරාජේන ලක්ෂ්මණේන ච පූජිතඃ .
ජගාම රාමෝධර්මාත්මා සසෛන්යෝ දක්ෂිණාං දිශම් .. 23 ..
ශතෛඃ ශතසහස්රෛශ්ච කෝටිභිශ්චායුතෛරපි .
වාරණාභෛශ්ච හරිභිර්යයෞ පරිවෘතස්තදා .. 24 ..
තං යාන්තමනුයාන්තී සා මහතී හරිවාහිනී .
දෘප්තාඃ ප්රමුදිතාස්සර්වේ සුග්රීවේණාභිපාලිතාඃ .. 25 ..
හෘෂ්ටාඃ ප්රමුදිතාඃ සර්වේ සුග්රීවේණ අභිපාලිතාඃ .
ආප්ලවන්තඃ ප්ලවන්තඃ ච ගර්ජන්තඃ ච ප්ලවං ගමාඃ .. 26 ..
භක්ෂ්යන්ත ස්සුගන්ධීනි මධූනි ච ඵලානි ච .
උද්වහන්තෝ මහාවෘක්ෂාන් මඤ්ජරීපුඤ්ජධාරිණඃ .. 27 ..
අන්යෝන්යං සහසා දෘප්තා නිර්වහාන්ති ක්ෂිපන්ති ච .
පතන්තශ්පෝත්පත්නත්යන්යේ පාතයන්ත්යපරේ පරාන් .. 28 ..
රාවණෝ නෝ නිහන්තව්යස්සර්වේ ච රජනීචරාඃ .
ඉති ගර්ජන්ති හරයෝ රාඝවස්ය සමීපතඃ .. 29 ..
පුරස්තාදෘෂභෝ වීරෝ නීලඃ කුමුද ඒව ච .
පන්ථානං ශෝධයන්තිස්ම වානරෛර්බහුභි ස්සහ .. 30 ..
මධ්යේ තු රාජා සුග්රීවෝ රාමෝ ලක්ෂ්මණ ඒව ච .
බලභිර්බහුභි ර්භීමෛර්වෘතාශ්ශත්රුනිබර්හණාඃ .. 31 ..
හරිශ්ශතවලිර්වීරඃ කෝටීභිර්දශභිර්වෘතඃ .
සර්වාමේකෝ හ්යාවෂ්ටභ්ය රරක්ෂ හරිවාහිනීම් .. 32 ..
කෝටීශතපරීවාරඃ කේසරී පනසෝ ගජඃ .
අර්කශ්චාතිබලඃ පාර්ශ්වමේකං තස්යාභිරක්ෂති .. 33 ..
සුෂේණෝ ජාම්බවාංශ්චෛව ඍක්ෂෛර්බහුභිරාවෘතෞ .
සුග්රීවං පුරතඃ කෘත්වා ජඝනං සම්රරක්ෂතුඃ .. 34 ..
තේෂාං සේනාපතිර්වීරෝ නීලෝ වානරපුඞ්ගවඃ .
සම්පතන්පතතාං ශ්රේෂ්ඨස්තද්බලං පර්යපාලයාත් .. 35 ..
දරීමුඛඃ ප්රජඞ්ඝශ්ච රම්භෝ(අ)ථ රභසඃ කපිඃ .
සර්වතශ්ච යයුර්වීරාස්ත්වරයන්තඃ ප්ලවඞ්ගමාන් .. 36 ..
ඒවං තේ හරිශාර්දූලා ගච්ඡන්තෝ බලදර්පිතාඃ .
අපශ්යංස්තේ ගිරිශ්රේෂ්ඨං සහ්යං ද්රුමාලතායුතම් .. 37 ..
සරාංසි ච සුපුල්ලානි තටාකානි වනානි ච .. 38 ..
රාමස්ය ශාසනං ජ්ඤාත්වා භීමකෝපස්ය භීතවත් .
වර්ජයන්නගරාභ්යාශාං ස්තථා ජනපදානපි .. 39 ..
සාගරෞඝනිභං භීමං තද්වානරබලං මහත් .
උත්සසර්ප මහාඝෝෂං භීමඝෝෂමිවාර්ණවඃ .. 40 ..
තස්යදාශරථේඃ පාර්ශ්වේ ශූරාස්තේ කපිකුඞජරාඃ .
තෝර්ණමාපුප්ලුවු ස්සර්වේ සදශ්වා ඉව චෝදිතාඃ .. 41 ..
කපිභ්යාමුහ්යමානෞ තෞ ශුශුභාතේ නරර්ෂභෞ .
මහාද්භ්යාමිව සම්ස්පෘෂ්ටෞ ග්රහාභ්යාං චන්ද්රභාස්කරෞ .. 42 ..
තතෝ වානරරාජේන ලක්ෂ්මණේන සුපූජිතඃ .
ජගාම රාමෝ ධර්මාත්මා සසෛන්යෝ දක්ෂිණාං දිශම් .. 43 ..
තමඞ්ගදගතෝ රාමං ලක්ෂ්මණශ්ශුභයා ගිරා .
උවාච පරිපූර්ණාර්ථඃ ස්මෘතිමාන් ප්රතිභානවාන් .. 44 ..
හෘතාමවාප්ය වෛදේහීං ක්ෂිප්රං හත්වා ච රාවණම් .
සමෘද්ධාර්ථස්සමෘද්ධාර්ථමයෝධ්යාං ප්රතියාස්යසි .. 45 ..
මහාන්ති ච නිමිත්තානි දිවි භූමෞ ච රාඝව .
ශුභානි තව පශ්යාමි සර්වාණ්යේනාර්ථසිද්ධයේ .
අනුවාති ශිවෝ වායු ස්සේවාං මෘදුහිත ස්සුඛඃ .. 46 ..
පූර්ණවල්ගුස්වරාශ්චේමේ ප්රවදන්ති මෘගද්විජාඃ .
ප්රසන්නාශ්ච දිශ ස්සර්වා විමලශ්ච දිවාකරඃ .. 47 ..
උශනා ච ප්රසන්නාර්චිරනු ත්වාං භාර්ගවෝ ගතඃ .. 48 ..
බ්රහ්මරාශිර්විශුද්ධශ්ච ශුද්දාශ්ච පරමර්ෂයඃ .
අර්චිෂ්මන්තඃ ප්රකාශන්තේ ධ්රුවං සර්වේ ප්රදක්ෂිණම් .. 49 ..
ත්රිශඞ්කුර්විමලෝ භාති රාජර්ෂිස්සපුරෝහිතඃ .
පිතාමහාඃ පුරෝ(අ)ස්මාකමික්ෂ්වාකූණාං මහාත්මනාම් .. 50 ..
විමලේ ච ප්රකාශේතේ විශාඛේ නිරුපප්ලුවේ .
නක්ෂත්ර වරමස්මාකමික්ෂ්වාකූණාං මහාත්මනාම් .. 51 ..
නෛරෘතං නෛරෘතානාං ච නක්ෂත්රමභිපීඩ්යතේ .
මූලෝ මූලවතා ස්පෘෂ්ටෝ ධූප්යතේ ධූමකේතුනා .. 52 ..
සර්වං චෛතද්විනාශාය රාක්ෂසානාමුප ස්ථිතම් .
කාලේ කාලගෘහීතානාං නක්ෂත්ර ග්රහපීඩිතම් .. 53 ..
ප්රසන්නා ස්සුරසාශ්චාපෝ වනානි ඵලවන්ති ච .
ප්රවාන්ත්යභ්ය නාධිකං ගන්ධාන්යථර්තුකුසුමා ද්රුමාඃ .. 54 ..
ව්යූඪානි කපිසෛන්යානි ප්රකාශන්තේ(අ)ධිකං ප්රභෝ .. 55 ..
දේවානාමිව සෛන්යානි සඞ්ග්රාමේ තාරකාමයේ .
ඒවමාර්ය .
සමීක්ෂ්යෛතාන්ප්රීතෝ භවිතුමර්හසි .. 56 ..
ඉති භ්රාතරමාශ්වාස්ය හෘෂ්ට ස්සෞමිත්රිරබ්රවීත් .
අථාවෘත්ය මහීං කෘත්ස්නාං ජගාම මහතී චමූඃ .. 57 ..
ඍක්ෂවානරශර්දූලෛර්න ඛදංෂ්ට්රායුධෛර්වුතා .
කාරාග්රෛශ්චරණාග්රෛශ්ච වානරෛ රුත්ථිතං රජඃ .
භීමමන්තර්දධේ ලෝකං නිවාර්ය සවිතුඃ ප්රභාම් .. 58 ..
පර්වතවනාකාශාං දක්ෂිණාං හරිවාහිනී .
ඡාදයන්තී යයෞ භීමා ද්යාමිවාම්බුදසන්තතිඃ .. 59 ..
උත්තරන්ත්යාං ච සේනායාං ස්සතතං බහුයෝජනම් .
නදීස්රෝතාංසි සර්වාණි සස්යන්දුර්විපරීතවත් .. 60 ..
සරාංසි විමලාම්භාංසි ද්රුමාකීර්ණාංශ්ච පර්වතා .
සමාන් භූමිප්රදේශාංශ්ච වනානි ඵලවන්ති ච .
මධ්යේන ච සමන්තාච්ච තිර්යක්චාථශ්ච සමා(අ)විශත් .. 61 ..
සමාවෘත්ය මහීං කෘත්ස්නාං ජගාම මහතී චමූඃ .
තේහෘෂ්ටවදනා ස්සර්වේ ජග්මුර්මාරුතරංහසඃ .. 62 ..
හරයෝ රාඝවස්යාර්ථේ සමාරෝපිතවික්රමාඃ .. 63 ..
හර්ෂංවීර්ය බලෝද්රේකාන්දර්ශයන්තඃ පරස්පරම් .
යෞවනෝත්සේකජාන්දර්පාද්විවිධාංශ්චක්රුරධ්වනි .. 64 ..
තත්ර කේචිද්ද්රුතං ජග්මුරුත්පේතුශ්ච තථාපරේ .
කේචිත්කිලකිලාං චක්රුර්වානරා වනගෝචරාඃ .. 65 ..
ප්රාස්පෝටයංශ්ච පුච්ඡානි සන්නිජග්මුඃ පදාන්යපි .
භුජාවනික්ෂිප්ය ශෛලාංශ්ච ද්රුමානන්යේ බභඤ්ජිරේ .. 66 ..
ආරෝහන්තශ්ච ශෘඞ්ගාණි ගිරීණාං ගිරිගෝචරාඃ .
මහානාදාන් ප්රමුඤ්චන්ති ක්ෂ්වේඩාමන්යේ ප්රචක්රිතේ .. 67 ..
ඌරුවේගෛශ්ච මමෘදුර්ලතාජාලාන්යනේකශඃ .
ජෘම්භමාණාශ්ච වික්රාන්තා විචික්රීඩුශ්ශිලාද්රුමෛ ඃ .. 68 ..
ශතශ්ශතසහස්රෛශ්ච කෝටිභිශ්ච සහස්රශඃ .
වානරාණාං සුඝෝරාණාං ශ්රීමත්පරිවෘතා මහී .. 69 ..
සා ස්ම යාති දිවාරාත්රං මහතී හරිවාහිනී .
ප්රහෘෂ්ටමුදිතාස්සේනා සුග්රීවේණාභිපාලිතාඃ .. 70 ..
වානරාස්ත්වරිතං යාන්ති සර්වේ යුද්ධාභිනන්දිනඃ .
ප්රමෝක්ෂයිෂව ස්සීතාං මුහූර්තං ක්වාපි නාවසන් .. 71 ..
තතඃ පාදපසම්භාධං නානාමෘගසමායුතාම .
සහ්යපර්වතමාසේදුර්මලයඤ්ච මහීධරම් .. 72 ..
කානනානි විචිත්රාණි නදීඃ ප්රස්රවණානි ච .
පශ්යන්නනි යයෞ රාමස්සහ්යස්ය මලයස්ය ච .. 73 ..
චම්පකාංස් තිලකාමඃ චූතාන් අශෝකාන් සින්දු වාරකාන් .
තිනිශාන් කරවීරාමඃ ච තිමිශාන් භන්ජන්ති ස්ම ප්ලවං ගමාඃ .. 74 ..
අඞ්කෝලාංශ්ච කරඤ්චාංශ්ච ප්ලක්ෂන්යග්රෝධතින්දුකාන් .
ජම්බුකාමලකාන්නාපාන්භජන්ති ස්ම ප්ලවඞ්ගමාඃ .. 75 ..
ප්රස්තරේෂු ච රම්යේෂු විවිධාඃ කානනද්රුමාඃ .
වායුවේගප්රචලිතාඃ පුෂ්පෛරවකිරන්ති තාන් .. 76 ..
මාරුතස්සුඛසංස්පර්ශෝ වාති චන්දනශීතලඃ .
ෂටපදෛරනුකූජද්භිර්වනේෂු මධුගන්ධිෂු .. 77 ..
අධිකං ශෛලරාජස්තු ධාතුභිස්සුවිභූෂිතඃ .
ධාතුභ්යඃප්රසෘතෝ රේණුර්වායුවේග විඝට්ටිතඃ .
සුමහද්වානරානීකං ඡාදයාමාස සර්වතඃ .. 78 ..
ගිරිප්රස්ථේෂු රම්යේෂු සර්වත සම්ප්ර පුෂ්පිතාඃ .
කේතකස්සින්දුවාරාශ්ච වාසන්ත්යශ්ච මනෝරමාඃ .. 79 ..
මාධව්යෝ ගන්ධපූර්ණාශ්ච කුන්දගුල්මාශ්ච පුෂ්පිතාඃ .
චිරිබිල්වා මධූකාශ්ච වඤ්ජුලා ප්රියකාස්තථා .. 80 ..
සුඵූර්ජකාස්තිලකාශ්චෛව නාගවෘක්ෂාශ්ච පුෂ්පිතාඃ .
චූතාඃ පාටලයකාශ්චෛව කෝවිදාරාශ්ච පුෂ්පිතාඃ .. 81 ..
මුචුලින්දාර්ජුනාශ්චෛව ශිංශුපාඃ කුටජාස්තථා .
ධවා ශ්ශාල්මලයශ්චෛව රක්තාඃ කුරවකාස්තථා .. 82 ..
හින්තාලාස්තිනිශාශ්චෛව චූර්ණකා නීපකාස්තථා .
නීලාශෝකාශ්ච වරණා අඞ්කෝලාඃ පද්මකාස්තථා .. 83 ..
ප්ලවමානෛඃ ප්ලවඞ්ගෛස්තු සර්වේ පර්යාකුලීකෘතාම් .. 84 ..
වාප්යස්තස්මින් ගිරෞ ශිතාඃ පල්වලානි තථෛව ච .
චක්රවාකානුචරිතාඃ කාරණ්ඩවනිෂේවිතාඃ .. 85 ..
ප්ලවෛඃ ක්රෞඤ්චේශ්ච සඞ්කීර්ණා වරාහමෘග සේවිතාඃ .
ඍක්ෂෛස්තරක්ෂුභිස්සිම්හෛශ්ශාර්දූලෛශ්ච භයාවහෛඃ .. 86 ..
ව්යාලෛශ්ච බහුභිර්භීමෛ ස්සේව්යමානා ස්සමන්තතඃ .
පද්මෛස්සෞගන්දිකෛඃ පුල්ලෛඃ කුමුදෛශ්චෝත්පලෛස්තථා .. 87 ..
වාරිජෛර්විවිධෛඃ පුෂ්පෛ රම්යාස්තත්ර ජලාශයාඃ .
තස්ය සානුෂු කූජන්ති නානාද්විජගණාස්තථා .. 88 ..
ස්නාත්වා පීත්වෝදකාන්යත්ර ජලේ ක්රීඩන්ති වානරාඃ .
අන්යෝන්යං ප්ලාවයන්ති ස්ම ශෛලමාරුහ්ය වානරාඃ .. 89 ..
ඵලාන්ය මෘතගන්ධීනි මූලානි කුසුමානි ච .
බභඤ්ජුර්වාස්තත්ර පාදපානං මදෝත්කටාඃ .. 90 ..
ද්රෝණමාත්රප්රමාණානි ලම්බමානානි වානරාඃ .
යයුඃ පිබන්ත හෘෂ්ටාස්තේ මධූනි මධුපිඞ්ගලාඃ .. 91 ..
පාදපානවභඤ්ජන්තෝ විකර්ෂන්ත ස්තථා ලතාඃ .
විධමන්තෝ ගිරිවරාන්ප්රයයුඃ ප්ලවගර්ෂභාඃ .. 92 ..
වෘක්ෂේභ්යෝ(අ)න්යේ තු කපයෝ නදන්තෝ මධුදර්පිතාඃ .
අන්යේ වෘක්ෂාන්ප්රපද්යන්තේ ප්රපිබන්ත්යපි චාපරේ .. 93 ..
බභූව වසුධා තෛස්තු සම්පූර්ණා හරියූථපෛඃ .
යථා කලමකේදාරෛඃ පක්වෛරිව වසුන්දරා .. 94 ..
මහේන්ද්රමථ සම්ප්රාප්ය රාමෝ රාජීවලෝචනඃ .
අධ්යාරෝහන්මහාබාහුශ්ශිඛරං ද්රුමභූෂිතම් .. 95 ..
තතශ්ශිඛරමාරුහ්ය රාමෝ දශරථාත්මජඃ .
කූර්මමීනසමාකීර්ණමපශ්යත්සලිලාකුලම් .. 96 ..
තේ සහ්යං සමතික්රම්ය මලයං ච මහාගිරිම් .
ආසේදුරානුපූර්ව්යේණ සමුද්රං භමනිස්ස්වනම් .. 97 ..
අවරුහ්ය ජගාමාශු වේලාවනමනුත්තමම් .
රාමෝ රමයතාං ශ්රේෂ්ට ස්සසුග්රීව ස්සලක්ෂ්මණඃ .. 98 ..
අථ ධෞතෝපලතලාං තෝයෞඝෛ ස්සහසෝත්ථිතෛඃ .
වේලාමාසාද්ය විපුලාන්රාමෝ වචනමබ්රවීත් .. 99 ..
ඒතේ වයමනුප්රාප්තා ස්සුග්රීව වරුණාලයම් .
ඉහේදානීං විචින්තා සායා නඃ පූර්වසමුත්ථිතා .. 100 ..
අතඃ පරමතීරෝ(අ)යං සාගර ස්සරිතාං පතිඃ .
න චායමනුපායේන ශක්යස්තරිතුමර්ණවඃ .. 101 ..
තදිහෛව නිවේශෝ(අ)ස්තු මන්ත්රඃ ප්රස්තූයතාමිහ .
යථේදං වානරබලං පරං පාරමවාප්නුයාත් .. 102 ..
ඉතීව ස මහාබාහුස්සීතාහරණකර්ශිතඃ .
රාමස්සාගරමාසාද්ය වාසමාජ්ඤාපයත්තදා .. 103 ..
සර්වා ස්සේනා නිවේශ්යන්තාං වේලායාං හරිපුඞ්ගව .
සම්ප්රාප්තෝ මන්ත්රකාලෝ නස්සාගරස්යේහ ලඞ්ඝනේ .. 104 ..
ස්වාං ස්වාං සේනාං සමුත්සෘජ්ය මා ච කශ්චිත්කුතෝ ව්රජේත් .
ගච්ඡන්තු වානරාශ්ශූරාජ්ඤේයං ඡන්නං භයං ච නඃ .. 105 ..
රාමස්ය වචනං ශ්රුත්වා සුග්රීව ස්සහලක්ෂ්මණඃ .
සේනාං නිවේශයතතීරේ සාගරස්ය ද්රුමායුතේ .. 106 ..
විරරාජ සමීපස්ථං සාගරස්ය තු තද්බලම් .
මධුපාණ්ඩුජල ශ්රශීමාන් ද්විතීය ඉව සාගරඃ .. 107 ..
වේලාවනමුපාගම්ය තතස්තේ හරිපුඞ්ගවාඃ .
නිවිෂ්ටාශ්ච පරං පාරං කාඞ්ක්ෂමාණා මහෝදධේඃ .. 108 ..
තේෂාං නිවිශමානානාං සෛන්යසන්නාහනිස්ස්වනඃ .
අන්තර්ධාය මහානාදමර්ණවස්ය ප්රශුශ්රුවේ .. 109 ..
සා වානරාණාං ධ්වජිනී සුග්රීවේණාභිපාලිතා .
ත්රිධා නිවිෂ්ටා මහතී රාමස්යාර්ථපරා(අ)භවත් .. 110 ..
සා මහාර්ණවමාසාද්ය හෘෂ්ටා වානරවාහිනී .
වායුවේගසමාධූතං පශ්යමානා මහාර්ණවම් .. 111 ..
දූරපාරමසම්බාධං රක්ෂෝගණනිෂේවිතම් .
පශ්යන්තෝ වරුණාවාසං නිෂේදුර්හරියූථපාඃ .. 112 ..
චණ්ඩනක්රග්රාහං ඝෝරං ක්ෂපාදෞ දිවසක්ෂ්යේ .
හසන්තමිව ඵේනෞඝෛර්නෘත්යන්තමිව චෝර්මිභිඃ .. 113 ..
චන්ද්රෝදයේ සමුද්භූතං ප්රතිචන්ද්රසමාකුලම් .
චණ්ඩානිලමහාග්රාහෛඃ කීර්ණං තිමිතිමිඞ්ගිලෛඃ .. 114 ..
දීප්තභෝගෛරිවාකීර්ණං භුජඞ්ගෛර්වරුණාලයම් .
අවගාඪං මහාසත්ත්වෛර්නානාශෛලසමාකුලම් .
සුදුර්ගං දුර්ගමාර්ගං තමගාධ මසුරාලයම් .. 115 ..
මකරෛර්නාගභෝගෛශ්ච විගාඪා වාතලෝලිතාඃ .
උත්පේතුශ්ච නිපේතුශ්ච ප්රවෘද්ධා ජලරාශයඃ .. 116 ..
උත්පේතුඃ ච නිපේතුඃ ච ප්රවෘද්ධා ජල රාශයඃ .
අග්නි චූර්ණං ඉව ආවිද්ධං භාස්කර අම්බු මනෝ රගම් .. 117 ..
සාගරං චාම්බරප්රඛ්යමම්බරං සාගරෝපමම් .
සාගරං චාම්බරං චේති නිර්විශේෂ මදෘශ්යත .. 118 ..
සම්පෘක්තං නභසාප්යම්භස්සම්පෘක්තං ච නභෝ(අ)ම්භසා .
තාදෘග්රූපේච දෘශ්යතේ තාරාරත්නසමාකුලේ .. 119 ..
සමුත්පතිතමේඝස්ය වීචිමාලාකුලස්ය ච .
විශේෂෝ න ද්වයෝරාසීත්සාගරස්යාම්බරස්ය ච .. 120 ..
අන්යෝන්යෛරාහතා ස්සක්තා ස්සස්වනුර්භීමනිස්ස්වනාඃ .
ඌර්මයස්සින්ධුරාජස්ය මහාභේර්ය ඉවාහවේ .. 121 ..
රත්නෞඝ ජලසන්නාදං විෂක්තමිව වායුනා .
උත්පතන්තමිව ක්රුද්ධං යාදෝගණසමාකුලම් .. 122 ..
දදෘශුස්තේ මහෝත්සාහ වාතාහතජලාශයම් .
අනිලෝද්ධූතමාකාශේ ප්රවල්ගන්ත මමිවෝර්මිභිඃ .. 123 ..
තතෝ විස්මයමාපන්නා හරයෝ දදෘශුර්හරයස්තදා .
භ්රාන්තෝර්මිජාලසන්නාදං ප්රලෝලමිව සාගරම් .. 124 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ යුද්ධකාණ්ඩේ චතුර්ථස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadanupūrvaśaḥ |
tato'bravīnmahātejā rāmassatyaparākramaḥ || 1 ||
yāṃ nivedayase laṅkāṃ purīṃ bhīmasya rakṣasaḥ |
kṣipramenāṃ mathiṣyāmi satyametadbravīmi te || 2 ||
asmin muhūrte sugrīva prayāṇamabhirocaye |
yukto muhūrto vijayaḥ prāpto madhyaṃ divākara || 3 ||
sītāṃ hṛtvā tu me jātu kvāsau yāsyati yāsyataḥ |
sītā śrutvābhiyānaṃ me aśāmeṣyati jīvite |
jīvitānte' mṛtaṃ spṛṣṭavā pītvā viṣamivāturaḥ || 4 ||
uttarā phalgunī hyadya śvastu hastena yokṣyate |
abhiprāyāma sugrīva sarvānīkasamāvṛtāḥ || 5 ||
nimittāni ca paśyāmi yāni prādurbhavanti ca |
nihatya rāvaṇaṃ sītāmānayiṣyāmi jānakīm || 6 ||
upariṣṭāddhi nayanaṃ sphuramāṇamidaṃ mama |
vijayaṃ samanuprāptaṃ śaṃsatīva manoratham || 7 ||
tato vānararājena lakṣmaṇena supūjitaḥ |
uvāca rāmo dharmātmā punarapyardhakovidaḥ || 8 ||
agre yātu balasyāsya nīlo mārgamavekṣitum |
vṛtaśśatasahasreṇa vānarāṇāṃ tarasvinām || 9 ||
phalamūlavatā nīla śītakānanavāriṇā |
pathā madhumatā cāśu senāṃ senāpate naya || 10 ||
dūṣayeyurdurātmanaḥ pathi mūlaphalodakam |
rākṣasāḥ parirakṣethāstebhyastvaṃ nityamudyataḥ || 11 ||
nimneṣu vanadurgeṣu vaneṣu ca vanaukasaḥ |
abhiplutyābhipaśyeyuḥ pareṣāṃ nihitaṃ balam || 12 ||
yacca phalgu balaṃ kiñcitta datraivopapadyatām |
etaddhi kṛtyaṃ ghoraṃ no vikrameṇa prayujyatām || 13 ||
sāgaraughanibhaṃ bhīmamagrānīkaṃ mahābalāḥ |
kapisiṃhāḥ prakarṣastu śataśo'tha sahasraśaḥ || 14 ||
kapi simhā prakarṣantu śataśo atha sahasraśaḥ |
gajaḥ ca giri samkāśo gavayaḥ ca mahābalaḥ || 15 ||
yātu vānaravāhinyā vānaraḥ plavatāṃ varaḥ |
pālayandakṣiṇaṃ pārśvamṛṣabho vānararṣabhaḥ || 16 ||
gandhahastīva durdharṣastarasvī gandhamādanaḥ |
yātu vānaravāhinyā ssavyaṃ pārśvamadhiṣṭhitaḥ || 17 ||
yāsyāmi balamadhye'haṃ balaughamabhiharṣayan |
adhiruhya hanūmanta mairāvata miveśvaraḥ || 18 ||
aṅgadenaiṣa saṃyātu lakṣmaṇaścānta kopamaḥ |
sārvabhaumena bhūteśo draviṇādhipatiryathā || 19 ||
jāmbavāṃśca suṣeṇaśca vegadarśī ca vānaraḥ |
ṛkṣarājo mahāsattvaḥ kukṣiṃ rakṣantu te trayaḥ || 20 ||
rāghavasya vacaśśrutvā sugrīvo vāhinīpatiḥ |
vyādideśa mahāvīryo vānarānvānararṣabha ḥ || 21 ||
te vānaragaṇāssarve samutpatya yuyutsavaḥ |
guhābhyaśśikharebhyaśca aśu pupluvire tadā || 22 ||
tato vānararājena lakṣmaṇena ca pūjitaḥ |
jagāma rāmodharmātmā sasainyo dakṣiṇāṃ diśam || 23 ||
śataiḥ śatasahasraiśca koṭibhiścāyutairapi |
vāraṇābhaiśca haribhiryayau parivṛtastadā || 24 ||
taṃ yāntamanuyāntī sā mahatī harivāhinī |
dṛptāḥ pramuditāssarve sugrīveṇābhipālitāḥ || 25 ||
hṛṣṭāḥ pramuditāḥ sarve sugrīveṇa abhipālitāḥ |
āplavantaḥ plavantaḥ ca garjantaḥ ca plavaṃ gamāḥ || 26 ||
bhakṣyanta ssugandhīni madhūni ca phalāni ca |
udvahanto mahāvṛkṣān mañjarīpuñjadhāriṇaḥ || 27 ||
anyonyaṃ sahasā dṛptā nirvahānti kṣipanti ca |
patantaśpotpatnatyanye pātayantyapare parān || 28 ||
rāvaṇo no nihantavyassarve ca rajanīcarāḥ |
iti garjanti harayo rāghavasya samīpataḥ || 29 ||
purastādṛṣabho vīro nīlaḥ kumuda eva ca |
panthānaṃ śodhayantisma vānarairbahubhi ssaha || 30 ||
madhye tu rājā sugrīvo rāmo lakṣmaṇa eva ca |
balabhirbahubhi rbhīmairvṛtāśśatrunibarhaṇāḥ || 31 ||
hariśśatavalirvīraḥ koṭībhirdaśabhirvṛtaḥ |
sarvāmeko hyāvaṣṭabhya rarakṣa harivāhinīm || 32 ||
koṭīśataparīvāraḥ kesarī panaso gajaḥ |
arkaścātibalaḥ pārśvamekaṃ tasyābhirakṣati || 33 ||
suṣeṇo jāmbavāṃścaiva ṛkṣairbahubhirāvṛtau |
sugrīvaṃ purataḥ kṛtvā jaghanaṃ samrarakṣatuḥ || 34 ||
teṣāṃ senāpatirvīro nīlo vānarapuṅgavaḥ |
sampatanpatatāṃ śreṣṭhastadbalaṃ paryapālayāt || 35 ||
darīmukhaḥ prajaṅghaśca rambho'tha rabhasaḥ kapiḥ |
sarvataśca yayurvīrāstvarayantaḥ plavaṅgamān || 36 ||
evaṃ te hariśārdūlā gacchanto baladarpitāḥ |
apaśyaṃste giriśreṣṭhaṃ sahyaṃ drumālatāyutam || 37 ||
sarāṃsi ca supullāni taṭākāni vanāni ca || 38 ||
rāmasya śāsanaṃ jñātvā bhīmakopasya bhītavat |
varjayannagarābhyāśāṃ stathā janapadānapi || 39 ||
sāgaraughanibhaṃ bhīmaṃ tadvānarabalaṃ mahat |
utsasarpa mahāghoṣaṃ bhīmaghoṣamivārṇavaḥ || 40 ||
tasyadāśaratheḥ pārśve śūrāste kapikuṅajarāḥ |
torṇamāpupluvu ssarve sadaśvā iva coditāḥ || 41 ||
kapibhyāmuhyamānau tau śuśubhāte nararṣabhau |
mahādbhyāmiva samspṛṣṭau grahābhyāṃ candrabhāskarau || 42 ||
tato vānararājena lakṣmaṇena supūjitaḥ |
jagāma rāmo dharmātmā sasainyo dakṣiṇāṃ diśam || 43 ||
tamaṅgadagato rāmaṃ lakṣmaṇaśśubhayā girā |
uvāca paripūrṇārthaḥ smṛtimān pratibhānavān || 44 ||
hṛtāmavāpya vaidehīṃ kṣipraṃ hatvā ca rāvaṇam |
samṛddhārthassamṛddhārthamayodhyāṃ pratiyāsyasi || 45 ||
mahānti ca nimittāni divi bhūmau ca rāghava |
śubhāni tava paśyāmi sarvāṇyenārthasiddhaye |
anuvāti śivo vāyu ssevāṃ mṛduhita ssukhaḥ || 46 ||
pūrṇavalgusvarāśceme pravadanti mṛgadvijāḥ |
prasannāśca diśa ssarvā vimalaśca divākaraḥ || 47 ||
uśanā ca prasannārciranu tvāṃ bhārgavo gataḥ || 48 ||
brahmarāśirviśuddhaśca śuddāśca paramarṣayaḥ |
arciṣmantaḥ prakāśante dhruvaṃ sarve pradakṣiṇam || 49 ||
triśaṅkurvimalo bhāti rājarṣissapurohitaḥ |
pitāmahāḥ puro'smākamikṣvākūṇāṃ mahātmanām || 50 ||
vimale ca prakāśete viśākhe nirupapluve |
nakṣatra varamasmākamikṣvākūṇāṃ mahātmanām || 51 ||
nairṛtaṃ nairṛtānāṃ ca nakṣatramabhipīḍyate |
mūlo mūlavatā spṛṣṭo dhūpyate dhūmaketunā || 52 ||
sarvaṃ caitadvināśāya rākṣasānāmupa sthitam |
kāle kālagṛhītānāṃ nakṣatra grahapīḍitam || 53 ||
prasannā ssurasāścāpo vanāni phalavanti ca |
pravāntyabhya nādhikaṃ gandhānyathartukusumā drumāḥ || 54 ||
vyūḍhāni kapisainyāni prakāśante'dhikaṃ prabho || 55 ||
devānāmiva sainyāni saṅgrāme tārakāmaye |
evamārya |
samīkṣyaitānprīto bhavitumarhasi || 56 ||
iti bhrātaramāśvāsya hṛṣṭa ssaumitrirabravīt |
athāvṛtya mahīṃ kṛtsnāṃ jagāma mahatī camūḥ || 57 ||
ṛkṣavānaraśardūlairna khadaṃṣṭrāyudhairvutā |
kārāgraiścaraṇāgraiśca vānarai rutthitaṃ rajaḥ |
bhīmamantardadhe lokaṃ nivārya savituḥ prabhām || 58 ||
parvatavanākāśāṃ dakṣiṇāṃ harivāhinī |
chādayantī yayau bhīmā dyāmivāmbudasantatiḥ || 59 ||
uttarantyāṃ ca senāyāṃ ssatataṃ bahuyojanam |
nadīsrotāṃsi sarvāṇi sasyandurviparītavat || 60 ||
sarāṃsi vimalāmbhāṃsi drumākīrṇāṃśca parvatā |
samān bhūmipradeśāṃśca vanāni phalavanti ca |
madhyena ca samantācca tiryakcāthaśca samā'viśat || 61 ||
samāvṛtya mahīṃ kṛtsnāṃ jagāma mahatī camūḥ |
tehṛṣṭavadanā ssarve jagmurmārutaraṃhasaḥ || 62 ||
harayo rāghavasyārthe samāropitavikramāḥ || 63 ||
harṣaṃvīrya balodrekāndarśayantaḥ parasparam |
yauvanotsekajāndarpādvividhāṃścakruradhvani || 64 ||
tatra keciddrutaṃ jagmurutpetuśca tathāpare |
kecitkilakilāṃ cakrurvānarā vanagocarāḥ || 65 ||
prāspoṭayaṃśca pucchāni sannijagmuḥ padānyapi |
bhujāvanikṣipya śailāṃśca drumānanye babhañjire || 66 ||
ārohantaśca śṛṅgāṇi girīṇāṃ girigocarāḥ |
mahānādān pramuñcanti kṣveḍāmanye pracakrite || 67 ||
ūruvegaiśca mamṛdurlatājālānyanekaśaḥ |
jṛmbhamāṇāśca vikrāntā vicikrīḍuśśilādrumai ḥ || 68 ||
śataśśatasahasraiśca koṭibhiśca sahasraśaḥ |
vānarāṇāṃ sughorāṇāṃ śrīmatparivṛtā mahī || 69 ||
sā sma yāti divārātraṃ mahatī harivāhinī |
prahṛṣṭamuditāssenā sugrīveṇābhipālitāḥ || 70 ||
vānarāstvaritaṃ yānti sarve yuddhābhinandinaḥ |
pramokṣayiṣava ssītāṃ muhūrtaṃ kvāpi nāvasan || 71 ||
tataḥ pādapasambhādhaṃ nānāmṛgasamāyutāma |
sahyaparvatamāsedurmalayañca mahīdharam || 72 ||
kānanāni vicitrāṇi nadīḥ prasravaṇāni ca |
paśyannani yayau rāmassahyasya malayasya ca || 73 ||
campakāṃs tilakāmaḥ cūtān aśokān sindu vārakān |
tiniśān karavīrāmaḥ ca timiśān bhanjanti sma plavaṃ gamāḥ || 74 ||
aṅkolāṃśca karañcāṃśca plakṣanyagrodhatindukān |
jambukāmalakānnāpānbhajanti sma plavaṅgamāḥ || 75 ||
prastareṣu ca ramyeṣu vividhāḥ kānanadrumāḥ |
vāyuvegapracalitāḥ puṣpairavakiranti tān || 76 ||
mārutassukhasaṃsparśo vāti candanaśītalaḥ |
ṣaṭapadairanukūjadbhirvaneṣu madhugandhiṣu || 77 ||
adhikaṃ śailarājastu dhātubhissuvibhūṣitaḥ |
dhātubhyaḥprasṛto reṇurvāyuvega vighaṭṭitaḥ |
sumahadvānarānīkaṃ chādayāmāsa sarvataḥ || 78 ||
giriprastheṣu ramyeṣu sarvata sampra puṣpitāḥ |
ketakassinduvārāśca vāsantyaśca manoramāḥ || 79 ||
mādhavyo gandhapūrṇāśca kundagulmāśca puṣpitāḥ |
ciribilvā madhūkāśca vañjulā priyakāstathā || 80 ||
suphūrjakāstilakāścaiva nāgavṛkṣāśca puṣpitāḥ |
cūtāḥ pāṭalayakāścaiva kovidārāśca puṣpitāḥ || 81 ||
muculindārjunāścaiva śiṃśupāḥ kuṭajāstathā |
dhavā śśālmalayaścaiva raktāḥ kuravakāstathā || 82 ||
hintālāstiniśāścaiva cūrṇakā nīpakāstathā |
nīlāśokāśca varaṇā aṅkolāḥ padmakāstathā || 83 ||
plavamānaiḥ plavaṅgaistu sarve paryākulīkṛtām || 84 ||
vāpyastasmin girau śitāḥ palvalāni tathaiva ca |
cakravākānucaritāḥ kāraṇḍavaniṣevitāḥ || 85 ||
plavaiḥ krauñceśca saṅkīrṇā varāhamṛga sevitāḥ |
ṛkṣaistarakṣubhissimhaiśśārdūlaiśca bhayāvahaiḥ || 86 ||
vyālaiśca bahubhirbhīmai ssevyamānā ssamantataḥ |
padmaissaugandikaiḥ pullaiḥ kumudaiścotpalaistathā || 87 ||
vārijairvividhaiḥ puṣpai ramyāstatra jalāśayāḥ |
tasya sānuṣu kūjanti nānādvijagaṇāstathā || 88 ||
snātvā pītvodakānyatra jale krīḍanti vānarāḥ |
anyonyaṃ plāvayanti sma śailamāruhya vānarāḥ || 89 ||
phalānya mṛtagandhīni mūlāni kusumāni ca |
babhañjurvāstatra pādapānaṃ madotkaṭāḥ || 90 ||
droṇamātrapramāṇāni lambamānāni vānarāḥ |
yayuḥ pibanta hṛṣṭāste madhūni madhupiṅgalāḥ || 91 ||
pādapānavabhañjanto vikarṣanta stathā latāḥ |
vidhamanto girivarānprayayuḥ plavagarṣabhāḥ || 92 ||
vṛkṣebhyo'nye tu kapayo nadanto madhudarpitāḥ |
anye vṛkṣānprapadyante prapibantyapi cāpare || 93 ||
babhūva vasudhā taistu sampūrṇā hariyūthapaiḥ |
yathā kalamakedāraiḥ pakvairiva vasundarā || 94 ||
mahendramatha samprāpya rāmo rājīvalocanaḥ |
adhyārohanmahābāhuśśikharaṃ drumabhūṣitam || 95 ||
tataśśikharamāruhya rāmo daśarathātmajaḥ |
kūrmamīnasamākīrṇamapaśyatsalilākulam || 96 ||
te sahyaṃ samatikramya malayaṃ ca mahāgirim |
āsedurānupūrvyeṇa samudraṃ bhamanissvanam || 97 ||
avaruhya jagāmāśu velāvanamanuttamam |
rāmo ramayatāṃ śreṣṭa ssasugrīva ssalakṣmaṇaḥ || 98 ||
atha dhautopalatalāṃ toyaughai ssahasotthitaiḥ |
velāmāsādya vipulānrāmo vacanamabravīt || 99 ||
ete vayamanuprāptā ssugrīva varuṇālayam |
ihedānīṃ vicintā sāyā naḥ pūrvasamutthitā || 100 ||
ataḥ paramatīro'yaṃ sāgara ssaritāṃ patiḥ |
na cāyamanupāyena śakyastaritumarṇavaḥ || 101 ||
tadihaiva niveśo'stu mantraḥ prastūyatāmiha |
yathedaṃ vānarabalaṃ paraṃ pāramavāpnuyāt || 102 ||
itīva sa mahābāhussītāharaṇakarśitaḥ |
rāmassāgaramāsādya vāsamājñāpayattadā || 103 ||
sarvā ssenā niveśyantāṃ velāyāṃ haripuṅgava |
samprāpto mantrakālo nassāgarasyeha laṅghane || 104 ||
svāṃ svāṃ senāṃ samutsṛjya mā ca kaścitkuto vrajet |
gacchantu vānarāśśūrājñeyaṃ channaṃ bhayaṃ ca naḥ || 105 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā sugrīva ssahalakṣmaṇaḥ |
senāṃ niveśayatatīre sāgarasya drumāyute || 106 ||
virarāja samīpasthaṃ sāgarasya tu tadbalam |
madhupāṇḍujala śraśīmān dvitīya iva sāgaraḥ || 107 ||
velāvanamupāgamya tataste haripuṅgavāḥ |
niviṣṭāśca paraṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇā mahodadheḥ || 108 ||
teṣāṃ niviśamānānāṃ sainyasannāhanissvanaḥ |
antardhāya mahānādamarṇavasya praśuśruve || 109 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī sugrīveṇābhipālitā |
tridhā niviṣṭā mahatī rāmasyārthaparā'bhavat || 110 ||
sā mahārṇavamāsādya hṛṣṭā vānaravāhinī |
vāyuvegasamādhūtaṃ paśyamānā mahārṇavam || 111 ||
dūrapāramasambādhaṃ rakṣogaṇaniṣevitam |
paśyanto varuṇāvāsaṃ niṣedurhariyūthapāḥ || 112 ||
caṇḍanakragrāhaṃ ghoraṃ kṣapādau divasakṣye |
hasantamiva phenaughairnṛtyantamiva cormibhiḥ || 113 ||
candrodaye samudbhūtaṃ praticandrasamākulam |
caṇḍānilamahāgrāhaiḥ kīrṇaṃ timitimiṅgilaiḥ || 114 ||
dīptabhogairivākīrṇaṃ bhujaṅgairvaruṇālayam |
avagāḍhaṃ mahāsattvairnānāśailasamākulam |
sudurgaṃ durgamārgaṃ tamagādha masurālayam || 115 ||
makarairnāgabhogaiśca vigāḍhā vātalolitāḥ |
utpetuśca nipetuśca pravṛddhā jalarāśayaḥ || 116 ||
utpetuḥ ca nipetuḥ ca pravṛddhā jala rāśayaḥ |
agni cūrṇaṃ iva āviddhaṃ bhāskara ambu mano ragam || 117 ||
sāgaraṃ cāmbaraprakhyamambaraṃ sāgaropamam |
sāgaraṃ cāmbaraṃ ceti nirviśeṣa madṛśyata || 118 ||
sampṛktaṃ nabhasāpyambhassampṛktaṃ ca nabho'mbhasā |
tādṛgrūpeca dṛśyate tārāratnasamākule || 119 ||
samutpatitameghasya vīcimālākulasya ca |
viśeṣo na dvayorāsītsāgarasyāmbarasya ca || 120 ||
anyonyairāhatā ssaktā ssasvanurbhīmanissvanāḥ |
ūrmayassindhurājasya mahābherya ivāhave || 121 ||
ratnaugha jalasannādaṃ viṣaktamiva vāyunā |
utpatantamiva kruddhaṃ yādogaṇasamākulam || 122 ||
dadṛśuste mahotsāha vātāhatajalāśayam |
aniloddhūtamākāśe pravalganta mamivormibhiḥ || 123 ||
tato vismayamāpannā harayo dadṛśurharayastadā |
bhrāntormijālasannādaṃ pralolamiva sāgaram || 124 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturthassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुर्थस्सर्गः ।
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं यथावदनुपूर्वशः ।
ततोऽब्रवीन्महातेजा रामस्सत्यपराक्रमः ॥ 1 ॥
यां निवेदयसे लङ्कां पुरीं भीमस्य रक्षसः ।
क्षिप्रमेनां मथिष्यामि सत्यमेतद्ब्रवीमि ते ॥ 2 ॥
अस्मिन् मुहूर्ते सुग्रीव प्रयाणमभिरोचये ।
युक्तो मुहूर्तो विजयः प्राप्तो मध्यं दिवाकर ॥ 3 ॥
सीतां हृत्वा तु मे जातु क्वासौ यास्यति यास्यतः ।
सीता श्रुत्वाभियानं मे अशामेष्यति जीविते ।
जीवितान्तेऽ मृतं स्पृष्टवा पीत्वा विषमिवातुरः ॥ 4 ॥
उत्तरा फल्गुनी ह्यद्य श्वस्तु हस्तेन योक्ष्यते ।
अभिप्रायाम सुग्रीव सर्वानीकसमावृताः ॥ 5 ॥
निमित्तानि च पश्यामि यानि प्रादुर्भवन्ति च ।
निहत्य रावणं सीतामानयिष्यामि जानकीम् ॥ 6 ॥
उपरिष्टाद्धि नयनं स्फुरमाणमिदं मम ।
विजयं समनुप्राप्तं शंसतीव मनोरथम् ॥ 7 ॥
ततो वानरराजेन लक्ष्मणेन सुपूजितः ।
उवाच रामो धर्मात्मा पुनरप्यर्धकोविदः ॥ 8 ॥
अग्रे यातु बलस्यास्य नीलो मार्गमवेक्षितुम् ।
वृतश्शतसहस्रेण वानराणां तरस्विनाम् ॥ 9 ॥
फलमूलवता नील शीतकाननवारिणा ।
पथा मधुमता चाशु सेनां सेनापते नय ॥ 10 ॥
दूषयेयुर्दुरात्मनः पथि मूलफलोदकम् ।
राक्षसाः परिरक्षेथास्तेभ्यस्त्वं नित्यमुद्यतः ॥ 11 ॥
निम्नेषु वनदुर्गेषु वनेषु च वनौकसः ।
अभिप्लुत्याभिपश्येयुः परेषां निहितं बलम् ॥ 12 ॥
यच्च फल्गु बलं किञ्चित्त दत्रैवोपपद्यताम् ।
एतद्धि कृत्यं घोरं नो विक्रमेण प्रयुज्यताम् ॥ 13 ॥
सागरौघनिभं भीममग्रानीकं महाबलाः ।
कपिसिंहाः प्रकर्षस्तु शतशोऽथ सहस्रशः ॥ 14 ॥
कपि सिम्हा प्रकर्षन्तु शतशो अथ सहस्रशः ।
गजः च गिरि सम्काशो गवयः च महाबलः ॥ 15 ॥
यातु वानरवाहिन्या वानरः प्लवतां वरः ।
पालयन्दक्षिणं पार्श्वमृषभो वानरर्षभः ॥ 16 ॥
गन्धहस्तीव दुर्धर्षस्तरस्वी गन्धमादनः ।
यातु वानरवाहिन्या स्सव्यं पार्श्वमधिष्ठितः ॥ 17 ॥
यास्यामि बलमध्येऽहं बलौघमभिहर्षयन् ।
अधिरुह्य हनूमन्त मैरावत मिवेश्वरः ॥ 18 ॥
अङ्गदेनैष संयातु लक्ष्मणश्चान्त कोपमः ।
सार्वभौमेन भूतेशो द्रविणाधिपतिर्यथा ॥ 19 ॥
जाम्बवांश्च सुषेणश्च वेगदर्शी च वानरः ।
ऋक्षराजो महासत्त्वः कुक्षिं रक्षन्तु ते त्रयः ॥ 20 ॥
राघवस्य वचश्श्रुत्वा सुग्रीवो वाहिनीपतिः ।
व्यादिदेश महावीर्यो वानरान्वानरर्षभ ः ॥ 21 ॥
ते वानरगणास्सर्वे समुत्पत्य युयुत्सवः ।
गुहाभ्यश्शिखरेभ्यश्च अशु पुप्लुविरे तदा ॥ 22 ॥
ततो वानरराजेन लक्ष्मणेन च पूजितः ।
जगाम रामोधर्मात्मा ससैन्यो दक्षिणां दिशम् ॥ 23 ॥
शतैः शतसहस्रैश्च कोटिभिश्चायुतैरपि ।
वारणाभैश्च हरिभिर्ययौ परिवृतस्तदा ॥ 24 ॥
तं यान्तमनुयान्ती सा महती हरिवाहिनी ।
दृप्ताः प्रमुदितास्सर्वे सुग्रीवेणाभिपालिताः ॥ 25 ॥
हृष्टाः प्रमुदिताः सर्वे सुग्रीवेण अभिपालिताः ।
आप्लवन्तः प्लवन्तः च गर्जन्तः च प्लवं गमाः ॥ 26 ॥
भक्ष्यन्त स्सुगन्धीनि मधूनि च फलानि च ।
उद्वहन्तो महावृक्षान् मञ्जरीपुञ्जधारिणः ॥ 27 ॥
अन्योन्यं सहसा दृप्ता निर्वहान्ति क्षिपन्ति च ।
पतन्तश्पोत्पत्नत्यन्ये पातयन्त्यपरे परान् ॥ 28 ॥
रावणो नो निहन्तव्यस्सर्वे च रजनीचराः ।
इति गर्जन्ति हरयो राघवस्य समीपतः ॥ 29 ॥
पुरस्तादृषभो वीरो नीलः कुमुद एव च ।
पन्थानं शोधयन्तिस्म वानरैर्बहुभि स्सह ॥ 30 ॥
मध्ये तु राजा सुग्रीवो रामो लक्ष्मण एव च ।
बलभिर्बहुभि र्भीमैर्वृताश्शत्रुनिबर्हणाः ॥ 31 ॥
हरिश्शतवलिर्वीरः कोटीभिर्दशभिर्वृतः ।
सर्वामेको ह्यावष्टभ्य ररक्ष हरिवाहिनीम् ॥ 32 ॥
कोटीशतपरीवारः केसरी पनसो गजः ।
अर्कश्चातिबलः पार्श्वमेकं तस्याभिरक्षति ॥ 33 ॥
सुषेणो जाम्बवांश्चैव ऋक्षैर्बहुभिरावृतौ ।
सुग्रीवं पुरतः कृत्वा जघनं सम्ररक्षतुः ॥ 34 ॥
तेषां सेनापतिर्वीरो नीलो वानरपुङ्गवः ।
सम्पतन्पततां श्रेष्ठस्तद्बलं पर्यपालयात् ॥ 35 ॥
दरीमुखः प्रजङ्घश्च रम्भोऽथ रभसः कपिः ।
सर्वतश्च ययुर्वीरास्त्वरयन्तः प्लवङ्गमान् ॥ 36 ॥
एवं ते हरिशार्दूला गच्छन्तो बलदर्पिताः ।
अपश्यंस्ते गिरिश्रेष्ठं सह्यं द्रुमालतायुतम् ॥ 37 ॥
सरांसि च सुपुल्लानि तटाकानि वनानि च ॥ 38 ॥
रामस्य शासनं ज्ञात्वा भीमकोपस्य भीतवत् ।
वर्जयन्नगराभ्याशां स्तथा जनपदानपि ॥ 39 ॥
सागरौघनिभं भीमं तद्वानरबलं महत् ।
उत्ससर्प महाघोषं भीमघोषमिवार्णवः ॥ 40 ॥
तस्यदाशरथेः पार्श्वे शूरास्ते कपिकुङजराः ।
तोर्णमापुप्लुवु स्सर्वे सदश्वा इव चोदिताः ॥ 41 ॥
कपिभ्यामुह्यमानौ तौ शुशुभाते नरर्षभौ ।
महाद्भ्यामिव सम्स्पृष्टौ ग्रहाभ्यां चन्द्रभास्करौ ॥ 42 ॥
ततो वानरराजेन लक्ष्मणेन सुपूजितः ।
जगाम रामो धर्मात्मा ससैन्यो दक्षिणां दिशम् ॥ 43 ॥
तमङ्गदगतो रामं लक्ष्मणश्शुभया गिरा ।
उवाच परिपूर्णार्थः स्मृतिमान् प्रतिभानवान् ॥ 44 ॥
हृतामवाप्य वैदेहीं क्षिप्रं हत्वा च रावणम् ।
समृद्धार्थस्समृद्धार्थमयोध्यां प्रतियास्यसि ॥ 45 ॥
महान्ति च निमित्तानि दिवि भूमौ च राघव ।
शुभानि तव पश्यामि सर्वाण्येनार्थसिद्धये ।
अनुवाति शिवो वायु स्सेवां मृदुहित स्सुखः ॥ 46 ॥
पूर्णवल्गुस्वराश्चेमे प्रवदन्ति मृगद्विजाः ।
प्रसन्नाश्च दिश स्सर्वा विमलश्च दिवाकरः ॥ 47 ॥
उशना च प्रसन्नार्चिरनु त्वां भार्गवो गतः ॥ 48 ॥
ब्रह्मराशिर्विशुद्धश्च शुद्दाश्च परमर्षयः ।
अर्चिष्मन्तः प्रकाशन्ते ध्रुवं सर्वे प्रदक्षिणम् ॥ 49 ॥
त्रिशङ्कुर्विमलो भाति राजर्षिस्सपुरोहितः ।
पितामहाः पुरोऽस्माकमिक्ष्वाकूणां महात्मनाम् ॥ 50 ॥
विमले च प्रकाशेते विशाखे निरुपप्लुवे ।
नक्षत्र वरमस्माकमिक्ष्वाकूणां महात्मनाम् ॥ 51 ॥
नैरृतं नैरृतानां च नक्षत्रमभिपीड्यते ।
मूलो मूलवता स्पृष्टो धूप्यते धूमकेतुना ॥ 52 ॥
सर्वं चैतद्विनाशाय राक्षसानामुप स्थितम् ।
काले कालगृहीतानां नक्षत्र ग्रहपीडितम् ॥ 53 ॥
प्रसन्ना स्सुरसाश्चापो वनानि फलवन्ति च ।
प्रवान्त्यभ्य नाधिकं गन्धान्यथर्तुकुसुमा द्रुमाः ॥ 54 ॥
व्यूढानि कपिसैन्यानि प्रकाशन्तेऽधिकं प्रभो ॥ 55 ॥
देवानामिव सैन्यानि सङ्ग्रामे तारकामये ।
एवमार्य ।
समीक्ष्यैतान्प्रीतो भवितुमर्हसि ॥ 56 ॥
इति भ्रातरमाश्वास्य हृष्ट स्सौमित्रिरब्रवीत् ।
अथावृत्य महीं कृत्स्नां जगाम महती चमूः ॥ 57 ॥
ऋक्षवानरशर्दूलैर्न खदंष्ट्रायुधैर्वुता ।
काराग्रैश्चरणाग्रैश्च वानरै रुत्थितं रजः ।
भीममन्तर्दधे लोकं निवार्य सवितुः प्रभाम् ॥ 58 ॥
पर्वतवनाकाशां दक्षिणां हरिवाहिनी ।
छादयन्ती ययौ भीमा द्यामिवाम्बुदसन्ततिः ॥ 59 ॥
उत्तरन्त्यां च सेनायां स्सततं बहुयोजनम् ।
नदीस्रोतांसि सर्वाणि सस्यन्दुर्विपरीतवत् ॥ 60 ॥
सरांसि विमलाम्भांसि द्रुमाकीर्णांश्च पर्वता ।
समान् भूमिप्रदेशांश्च वनानि फलवन्ति च ।
मध्येन च समन्ताच्च तिर्यक्चाथश्च समाऽविशत् ॥ 61 ॥
समावृत्य महीं कृत्स्नां जगाम महती चमूः ।
तेहृष्टवदना स्सर्वे जग्मुर्मारुतरंहसः ॥ 62 ॥
हरयो राघवस्यार्थे समारोपितविक्रमाः ॥ 63 ॥
हर्षंवीर्य बलोद्रेकान्दर्शयन्तः परस्परम् ।
यौवनोत्सेकजान्दर्पाद्विविधांश्चक्रुरध्वनि ॥ 64 ॥
तत्र केचिद्द्रुतं जग्मुरुत्पेतुश्च तथापरे ।
केचित्किलकिलां चक्रुर्वानरा वनगोचराः ॥ 65 ॥
प्रास्पोटयंश्च पुच्छानि सन्निजग्मुः पदान्यपि ।
भुजावनिक्षिप्य शैलांश्च द्रुमानन्ये बभञ्जिरे ॥ 66 ॥
आरोहन्तश्च शृङ्गाणि गिरीणां गिरिगोचराः ।
महानादान् प्रमुञ्चन्ति क्ष्वेडामन्ये प्रचक्रिते ॥ 67 ॥
ऊरुवेगैश्च ममृदुर्लताजालान्यनेकशः ।
जृम्भमाणाश्च विक्रान्ता विचिक्रीडुश्शिलाद्रुमै ः ॥ 68 ॥
शतश्शतसहस्रैश्च कोटिभिश्च सहस्रशः ।
वानराणां सुघोराणां श्रीमत्परिवृता मही ॥ 69 ॥
सा स्म याति दिवारात्रं महती हरिवाहिनी ।
प्रहृष्टमुदितास्सेना सुग्रीवेणाभिपालिताः ॥ 70 ॥
वानरास्त्वरितं यान्ति सर्वे युद्धाभिनन्दिनः ।
प्रमोक्षयिषव स्सीतां मुहूर्तं क्वापि नावसन् ॥ 71 ॥
ततः पादपसम्भाधं नानामृगसमायुताम ।
सह्यपर्वतमासेदुर्मलयञ्च महीधरम् ॥ 72 ॥
काननानि विचित्राणि नदीः प्रस्रवणानि च ।
पश्यन्ननि ययौ रामस्सह्यस्य मलयस्य च ॥ 73 ॥
चम्पकांस् तिलकामः चूतान् अशोकान् सिन्दु वारकान् ।
तिनिशान् करवीरामः च तिमिशान् भन्जन्ति स्म प्लवं गमाः ॥ 74 ॥
अङ्कोलांश्च करञ्चांश्च प्लक्षन्यग्रोधतिन्दुकान् ।
जम्बुकामलकान्नापान्भजन्ति स्म प्लवङ्गमाः ॥ 75 ॥
प्रस्तरेषु च रम्येषु विविधाः काननद्रुमाः ।
वायुवेगप्रचलिताः पुष्पैरवकिरन्ति तान् ॥ 76 ॥
मारुतस्सुखसंस्पर्शो वाति चन्दनशीतलः ।
षटपदैरनुकूजद्भिर्वनेषु मधुगन्धिषु ॥ 77 ॥
अधिकं शैलराजस्तु धातुभिस्सुविभूषितः ।
धातुभ्यःप्रसृतो रेणुर्वायुवेग विघट्टितः ।
सुमहद्वानरानीकं छादयामास सर्वतः ॥ 78 ॥
गिरिप्रस्थेषु रम्येषु सर्वत सम्प्र पुष्पिताः ।
केतकस्सिन्दुवाराश्च वासन्त्यश्च मनोरमाः ॥ 79 ॥
माधव्यो गन्धपूर्णाश्च कुन्दगुल्माश्च पुष्पिताः ।
चिरिबिल्वा मधूकाश्च वञ्जुला प्रियकास्तथा ॥ 80 ॥
सुफूर्जकास्तिलकाश्चैव नागवृक्षाश्च पुष्पिताः ।
चूताः पाटलयकाश्चैव कोविदाराश्च पुष्पिताः ॥ 81 ॥
मुचुलिन्दार्जुनाश्चैव शिंशुपाः कुटजास्तथा ।
धवा श्शाल्मलयश्चैव रक्ताः कुरवकास्तथा ॥ 82 ॥
हिन्तालास्तिनिशाश्चैव चूर्णका नीपकास्तथा ।
नीलाशोकाश्च वरणा अङ्कोलाः पद्मकास्तथा ॥ 83 ॥
प्लवमानैः प्लवङ्गैस्तु सर्वे पर्याकुलीकृताम् ॥ 84 ॥
वाप्यस्तस्मिन् गिरौ शिताः पल्वलानि तथैव च ।
चक्रवाकानुचरिताः कारण्डवनिषेविताः ॥ 85 ॥
प्लवैः क्रौञ्चेश्च सङ्कीर्णा वराहमृग सेविताः ।
ऋक्षैस्तरक्षुभिस्सिम्हैश्शार्दूलैश्च भयावहैः ॥ 86 ॥
व्यालैश्च बहुभिर्भीमै स्सेव्यमाना स्समन्ततः ।
पद्मैस्सौगन्दिकैः पुल्लैः कुमुदैश्चोत्पलैस्तथा ॥ 87 ॥
वारिजैर्विविधैः पुष्पै रम्यास्तत्र जलाशयाः ।
तस्य सानुषु कूजन्ति नानाद्विजगणास्तथा ॥ 88 ॥
स्नात्वा पीत्वोदकान्यत्र जले क्रीडन्ति वानराः ।
अन्योन्यं प्लावयन्ति स्म शैलमारुह्य वानराः ॥ 89 ॥
फलान्य मृतगन्धीनि मूलानि कुसुमानि च ।
बभञ्जुर्वास्तत्र पादपानं मदोत्कटाः ॥ 90 ॥
द्रोणमात्रप्रमाणानि लम्बमानानि वानराः ।
ययुः पिबन्त हृष्टास्ते मधूनि मधुपिङ्गलाः ॥ 91 ॥
पादपानवभञ्जन्तो विकर्षन्त स्तथा लताः ।
विधमन्तो गिरिवरान्प्रययुः प्लवगर्षभाः ॥ 92 ॥
वृक्षेभ्योऽन्ये तु कपयो नदन्तो मधुदर्पिताः ।
अन्ये वृक्षान्प्रपद्यन्ते प्रपिबन्त्यपि चापरे ॥ 93 ॥
बभूव वसुधा तैस्तु सम्पूर्णा हरियूथपैः ।
यथा कलमकेदारैः पक्वैरिव वसुन्दरा ॥ 94 ॥
महेन्द्रमथ सम्प्राप्य रामो राजीवलोचनः ।
अध्यारोहन्महाबाहुश्शिखरं द्रुमभूषितम् ॥ 95 ॥
ततश्शिखरमारुह्य रामो दशरथात्मजः ।
कूर्ममीनसमाकीर्णमपश्यत्सलिलाकुलम् ॥ 96 ॥
ते सह्यं समतिक्रम्य मलयं च महागिरिम् ।
आसेदुरानुपूर्व्येण समुद्रं भमनिस्स्वनम् ॥ 97 ॥
अवरुह्य जगामाशु वेलावनमनुत्तमम् ।
रामो रमयतां श्रेष्ट स्ससुग्रीव स्सलक्ष्मणः ॥ 98 ॥
अथ धौतोपलतलां तोयौघै स्सहसोत्थितैः ।
वेलामासाद्य विपुलान्रामो वचनमब्रवीत् ॥ 99 ॥
एते वयमनुप्राप्ता स्सुग्रीव वरुणालयम् ।
इहेदानीं विचिन्ता साया नः पूर्वसमुत्थिता ॥ 100 ॥
अतः परमतीरोऽयं सागर स्सरितां पतिः ।
न चायमनुपायेन शक्यस्तरितुमर्णवः ॥ 101 ॥
तदिहैव निवेशोऽस्तु मन्त्रः प्रस्तूयतामिह ।
यथेदं वानरबलं परं पारमवाप्नुयात् ॥ 102 ॥
इतीव स महाबाहुस्सीताहरणकर्शितः ।
रामस्सागरमासाद्य वासमाज्ञापयत्तदा ॥ 103 ॥
सर्वा स्सेना निवेश्यन्तां वेलायां हरिपुङ्गव ।
सम्प्राप्तो मन्त्रकालो नस्सागरस्येह लङ्घने ॥ 104 ॥
स्वां स्वां सेनां समुत्सृज्य मा च कश्चित्कुतो व्रजेत् ।
गच्छन्तु वानराश्शूराज्ञेयं छन्नं भयं च नः ॥ 105 ॥
रामस्य वचनं श्रुत्वा सुग्रीव स्सहलक्ष्मणः ।
सेनां निवेशयततीरे सागरस्य द्रुमायुते ॥ 106 ॥
विरराज समीपस्थं सागरस्य तु तद्बलम् ।
मधुपाण्डुजल श्रशीमान् द्वितीय इव सागरः ॥ 107 ॥
वेलावनमुपागम्य ततस्ते हरिपुङ्गवाः ।
निविष्टाश्च परं पारं काङ्क्षमाणा महोदधेः ॥ 108 ॥
तेषां निविशमानानां सैन्यसन्नाहनिस्स्वनः ।
अन्तर्धाय महानादमर्णवस्य प्रशुश्रुवे ॥ 109 ॥
सा वानराणां ध्वजिनी सुग्रीवेणाभिपालिता ।
त्रिधा निविष्टा महती रामस्यार्थपराऽभवत् ॥ 110 ॥
सा महार्णवमासाद्य हृष्टा वानरवाहिनी ।
वायुवेगसमाधूतं पश्यमाना महार्णवम् ॥ 111 ॥
दूरपारमसम्बाधं रक्षोगणनिषेवितम् ।
पश्यन्तो वरुणावासं निषेदुर्हरियूथपाः ॥ 112 ॥
चण्डनक्रग्राहं घोरं क्षपादौ दिवसक्ष्ये ।
हसन्तमिव फेनौघैर्नृत्यन्तमिव चोर्मिभिः ॥ 113 ॥
चन्द्रोदये समुद्भूतं प्रतिचन्द्रसमाकुलम् ।
चण्डानिलमहाग्राहैः कीर्णं तिमितिमिङ्गिलैः ॥ 114 ॥
दीप्तभोगैरिवाकीर्णं भुजङ्गैर्वरुणालयम् ।
अवगाढं महासत्त्वैर्नानाशैलसमाकुलम् ।
सुदुर्गं दुर्गमार्गं तमगाध मसुरालयम् ॥ 115 ॥
मकरैर्नागभोगैश्च विगाढा वातलोलिताः ।
उत्पेतुश्च निपेतुश्च प्रवृद्धा जलराशयः ॥ 116 ॥
उत्पेतुः च निपेतुः च प्रवृद्धा जल राशयः ।
अग्नि चूर्णं इव आविद्धं भास्कर अम्बु मनो रगम् ॥ 117 ॥
सागरं चाम्बरप्रख्यमम्बरं सागरोपमम् ।
सागरं चाम्बरं चेति निर्विशेष मदृश्यत ॥ 118 ॥
सम्पृक्तं नभसाप्यम्भस्सम्पृक्तं च नभोऽम्भसा ।
तादृग्रूपेच दृश्यते तारारत्नसमाकुले ॥ 119 ॥
समुत्पतितमेघस्य वीचिमालाकुलस्य च ।
विशेषो न द्वयोरासीत्सागरस्याम्बरस्य च ॥ 120 ॥
अन्योन्यैराहता स्सक्ता स्सस्वनुर्भीमनिस्स्वनाः ।
ऊर्मयस्सिन्धुराजस्य महाभेर्य इवाहवे ॥ 121 ॥
रत्नौघ जलसन्नादं विषक्तमिव वायुना ।
उत्पतन्तमिव क्रुद्धं यादोगणसमाकुलम् ॥ 122 ॥
ददृशुस्ते महोत्साह वाताहतजलाशयम् ।
अनिलोद्धूतमाकाशे प्रवल्गन्त ममिवोर्मिभिः ॥ 123 ॥
ततो विस्मयमापन्ना हरयो ददृशुर्हरयस्तदा ।
भ्रान्तोर्मिजालसन्नादं प्रलोलमिव सागरम् ॥ 124 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुर्थस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha caturthassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadanupūrvaśaḥ |
tato'bravīnmahātejā rāmassatyaparākramaḥ || 1 ||
yāṃ nivedayase laṅkāṃ purīṃ bhīmasya rakṣasaḥ |
kṣipramenāṃ mathiṣyāmi satyametadbravīmi te || 2 ||
asmin muhūrte sugrīva prayāṇamabhirocaye |
yukto muhūrto vijayaḥ prāpto madhyaṃ divākara || 3 ||
sītāṃ hṛtvā tu me jātu kvāsau yāsyati yāsyataḥ |
sītā śrutvābhiyānaṃ me aśāmeṣyati jīvite |
jīvitānte' mṛtaṃ spṛṣṭavā pītvā viṣamivāturaḥ || 4 ||
uttarā phalgunī hyadya śvastu hastena yokṣyate |
abhiprāyāma sugrīva sarvānīkasamāvṛtāḥ || 5 ||
nimittāni ca paśyāmi yāni prādurbhavanti ca |
nihatya rāvaṇaṃ sītāmānayiṣyāmi jānakīm || 6 ||
upariṣṭāddhi nayanaṃ sphuramāṇamidaṃ mama |
vijayaṃ samanuprāptaṃ śaṃsatīva manoratham || 7 ||
tato vānararājena lakṣmaṇena supūjitaḥ |
uvāca rāmo dharmātmā punarapyardhakovidaḥ || 8 ||
agre yātu balasyāsya nīlo mārgamavekṣitum |
vṛtaśśatasahasreṇa vānarāṇāṃ tarasvinām || 9 ||
phalamūlavatā nīla śītakānanavāriṇā |
pathā madhumatā cāśu senāṃ senāpate naya || 10 ||
dūṣayeyurdurātmanaḥ pathi mūlaphalodakam |
rākṣasāḥ parirakṣethāstebhyastvaṃ nityamudyataḥ || 11 ||
nimneṣu vanadurgeṣu vaneṣu ca vanaukasaḥ |
abhiplutyābhipaśyeyuḥ pareṣāṃ nihitaṃ balam || 12 ||
yacca phalgu balaṃ kiñcitta datraivopapadyatām |
etaddhi kṛtyaṃ ghoraṃ no vikrameṇa prayujyatām || 13 ||
sāgaraughanibhaṃ bhīmamagrānīkaṃ mahābalāḥ |
kapisiṃhāḥ prakarṣastu śataśo'tha sahasraśaḥ || 14 ||
kapi simhā prakarṣantu śataśo atha sahasraśaḥ |
gajaḥ ca giri samkāśo gavayaḥ ca mahābalaḥ || 15 ||
yātu vānaravāhinyā vānaraḥ plavatāṃ varaḥ |
pālayandakṣiṇaṃ pārśvamṛṣabho vānararṣabhaḥ || 16 ||
gandhahastīva durdharṣastarasvī gandhamādanaḥ |
yātu vānaravāhinyā ssavyaṃ pārśvamadhiṣṭhitaḥ || 17 ||
yāsyāmi balamadhye'haṃ balaughamabhiharṣayan |
adhiruhya hanūmanta mairāvata miveśvaraḥ || 18 ||
aṅgadenaiṣa saṃyātu lakṣmaṇaścānta kopamaḥ |
sārvabhaumena bhūteśo draviṇādhipatiryathā || 19 ||
jāmbavāṃśca suṣeṇaśca vegadarśī ca vānaraḥ |
ṛkṣarājo mahāsattvaḥ kukṣiṃ rakṣantu te trayaḥ || 20 ||
rāghavasya vacaśśrutvā sugrīvo vāhinīpatiḥ |
vyādideśa mahāvīryo vānarānvānararṣabha ḥ || 21 ||
te vānaragaṇāssarve samutpatya yuyutsavaḥ |
guhābhyaśśikharebhyaśca aśu pupluvire tadā || 22 ||
tato vānararājena lakṣmaṇena ca pūjitaḥ |
jagāma rāmodharmātmā sasainyo dakṣiṇāṃ diśam || 23 ||
śataiḥ śatasahasraiśca koṭibhiścāyutairapi |
vāraṇābhaiśca haribhiryayau parivṛtastadā || 24 ||
taṃ yāntamanuyāntī sā mahatī harivāhinī |
dṛptāḥ pramuditāssarve sugrīveṇābhipālitāḥ || 25 ||
hṛṣṭāḥ pramuditāḥ sarve sugrīveṇa abhipālitāḥ |
āplavantaḥ plavantaḥ ca garjantaḥ ca plavaṃ gamāḥ || 26 ||
bhakṣyanta ssugandhīni madhūni ca phalāni ca |
udvahanto mahāvṛkṣān mañjarīpuñjadhāriṇaḥ || 27 ||
anyonyaṃ sahasā dṛptā nirvahānti kṣipanti ca |
patantaśpotpatnatyanye pātayantyapare parān || 28 ||
rāvaṇo no nihantavyassarve ca rajanīcarāḥ |
iti garjanti harayo rāghavasya samīpataḥ || 29 ||
purastādṛṣabho vīro nīlaḥ kumuda eva ca |
panthānaṃ śodhayantisma vānarairbahubhi ssaha || 30 ||
madhye tu rājā sugrīvo rāmo lakṣmaṇa eva ca |
balabhirbahubhi rbhīmairvṛtāśśatrunibarhaṇāḥ || 31 ||
hariśśatavalirvīraḥ koṭībhirdaśabhirvṛtaḥ |
sarvāmeko hyāvaṣṭabhya rarakṣa harivāhinīm || 32 ||
koṭīśataparīvāraḥ kesarī panaso gajaḥ |
arkaścātibalaḥ pārśvamekaṃ tasyābhirakṣati || 33 ||
suṣeṇo jāmbavāṃścaiva ṛkṣairbahubhirāvṛtau |
sugrīvaṃ purataḥ kṛtvā jaghanaṃ samrarakṣatuḥ || 34 ||
teṣāṃ senāpatirvīro nīlo vānarapuṅgavaḥ |
sampatanpatatāṃ śreṣṭhastadbalaṃ paryapālayāt || 35 ||
darīmukhaḥ prajaṅghaśca rambho'tha rabhasaḥ kapiḥ |
sarvataśca yayurvīrāstvarayantaḥ plavaṅgamān || 36 ||
evaṃ te hariśārdūlā gacchanto baladarpitāḥ |
apaśyaṃste giriśreṣṭhaṃ sahyaṃ drumālatāyutam || 37 ||
sarāṃsi ca supullāni taṭākāni vanāni ca || 38 ||
rāmasya śāsanaṃ jñātvā bhīmakopasya bhītavat |
varjayannagarābhyāśāṃ stathā janapadānapi || 39 ||
sāgaraughanibhaṃ bhīmaṃ tadvānarabalaṃ mahat |
utsasarpa mahāghoṣaṃ bhīmaghoṣamivārṇavaḥ || 40 ||
tasyadāśaratheḥ pārśve śūrāste kapikuṅajarāḥ |
torṇamāpupluvu ssarve sadaśvā iva coditāḥ || 41 ||
kapibhyāmuhyamānau tau śuśubhāte nararṣabhau |
mahādbhyāmiva samspṛṣṭau grahābhyāṃ candrabhāskarau || 42 ||
tato vānararājena lakṣmaṇena supūjitaḥ |
jagāma rāmo dharmātmā sasainyo dakṣiṇāṃ diśam || 43 ||
tamaṅgadagato rāmaṃ lakṣmaṇaśśubhayā girā |
uvāca paripūrṇārthaḥ smṛtimān pratibhānavān || 44 ||
hṛtāmavāpya vaidehīṃ kṣipraṃ hatvā ca rāvaṇam |
samṛddhārthassamṛddhārthamayodhyāṃ pratiyāsyasi || 45 ||
mahānti ca nimittāni divi bhūmau ca rāghava |
śubhāni tava paśyāmi sarvāṇyenārthasiddhaye |
anuvāti śivo vāyu ssevāṃ mṛduhita ssukhaḥ || 46 ||
pūrṇavalgusvarāśceme pravadanti mṛgadvijāḥ |
prasannāśca diśa ssarvā vimalaśca divākaraḥ || 47 ||
uśanā ca prasannārciranu tvāṃ bhārgavo gataḥ || 48 ||
brahmarāśirviśuddhaśca śuddāśca paramarṣayaḥ |
arciṣmantaḥ prakāśante dhruvaṃ sarve pradakṣiṇam || 49 ||
triśaṅkurvimalo bhāti rājarṣissapurohitaḥ |
pitāmahāḥ puro'smākamikṣvākūṇāṃ mahātmanām || 50 ||
vimale ca prakāśete viśākhe nirupapluve |
nakṣatra varamasmākamikṣvākūṇāṃ mahātmanām || 51 ||
nairṛtaṃ nairṛtānāṃ ca nakṣatramabhipīḍyate |
mūlo mūlavatā spṛṣṭo dhūpyate dhūmaketunā || 52 ||
sarvaṃ caitadvināśāya rākṣasānāmupa sthitam |
kāle kālagṛhītānāṃ nakṣatra grahapīḍitam || 53 ||
prasannā ssurasāścāpo vanāni phalavanti ca |
pravāntyabhya nādhikaṃ gandhānyathartukusumā drumāḥ || 54 ||
vyūḍhāni kapisainyāni prakāśante'dhikaṃ prabho || 55 ||
devānāmiva sainyāni saṅgrāme tārakāmaye |
evamārya |
samīkṣyaitānprīto bhavitumarhasi || 56 ||
iti bhrātaramāśvāsya hṛṣṭa ssaumitrirabravīt |
athāvṛtya mahīṃ kṛtsnāṃ jagāma mahatī camūḥ || 57 ||
ṛkṣavānaraśardūlairna khadaṃṣṭrāyudhairvutā |
kārāgraiścaraṇāgraiśca vānarai rutthitaṃ rajaḥ |
bhīmamantardadhe lokaṃ nivārya savituḥ prabhām || 58 ||
parvatavanākāśāṃ dakṣiṇāṃ harivāhinī |
chādayantī yayau bhīmā dyāmivāmbudasantatiḥ || 59 ||
uttarantyāṃ ca senāyāṃ ssatataṃ bahuyojanam |
nadīsrotāṃsi sarvāṇi sasyandurviparītavat || 60 ||
sarāṃsi vimalāmbhāṃsi drumākīrṇāṃśca parvatā |
samān bhūmipradeśāṃśca vanāni phalavanti ca |
madhyena ca samantācca tiryakcāthaśca samā'viśat || 61 ||
samāvṛtya mahīṃ kṛtsnāṃ jagāma mahatī camūḥ |
tehṛṣṭavadanā ssarve jagmurmārutaraṃhasaḥ || 62 ||
harayo rāghavasyārthe samāropitavikramāḥ || 63 ||
harṣaṃvīrya balodrekāndarśayantaḥ parasparam |
yauvanotsekajāndarpādvividhāṃścakruradhvani || 64 ||
tatra keciddrutaṃ jagmurutpetuśca tathāpare |
kecitkilakilāṃ cakrurvānarā vanagocarāḥ || 65 ||
prāspoṭayaṃśca pucchāni sannijagmuḥ padānyapi |
bhujāvanikṣipya śailāṃśca drumānanye babhañjire || 66 ||
ārohantaśca śṛṅgāṇi girīṇāṃ girigocarāḥ |
mahānādān pramuñcanti kṣveḍāmanye pracakrite || 67 ||
ūruvegaiśca mamṛdurlatājālānyanekaśaḥ |
jṛmbhamāṇāśca vikrāntā vicikrīḍuśśilādrumai ḥ || 68 ||
śataśśatasahasraiśca koṭibhiśca sahasraśaḥ |
vānarāṇāṃ sughorāṇāṃ śrīmatparivṛtā mahī || 69 ||
sā sma yāti divārātraṃ mahatī harivāhinī |
prahṛṣṭamuditāssenā sugrīveṇābhipālitāḥ || 70 ||
vānarāstvaritaṃ yānti sarve yuddhābhinandinaḥ |
pramokṣayiṣava ssītāṃ muhūrtaṃ kvāpi nāvasan || 71 ||
tataḥ pādapasambhādhaṃ nānāmṛgasamāyutāma |
sahyaparvatamāsedurmalayañca mahīdharam || 72 ||
kānanāni vicitrāṇi nadīḥ prasravaṇāni ca |
paśyannani yayau rāmassahyasya malayasya ca || 73 ||
campakāṃs tilakāmaḥ cūtān aśokān sindu vārakān |
tiniśān karavīrāmaḥ ca timiśān bhanjanti sma plavaṃ gamāḥ || 74 ||
aṅkolāṃśca karañcāṃśca plakṣanyagrodhatindukān |
jambukāmalakānnāpānbhajanti sma plavaṅgamāḥ || 75 ||
prastareṣu ca ramyeṣu vividhāḥ kānanadrumāḥ |
vāyuvegapracalitāḥ puṣpairavakiranti tān || 76 ||
mārutassukhasaṃsparśo vāti candanaśītalaḥ |
ṣaṭapadairanukūjadbhirvaneṣu madhugandhiṣu || 77 ||
adhikaṃ śailarājastu dhātubhissuvibhūṣitaḥ |
dhātubhyaḥprasṛto reṇurvāyuvega vighaṭṭitaḥ |
sumahadvānarānīkaṃ chādayāmāsa sarvataḥ || 78 ||
giriprastheṣu ramyeṣu sarvata sampra puṣpitāḥ |
ketakassinduvārāśca vāsantyaśca manoramāḥ || 79 ||
mādhavyo gandhapūrṇāśca kundagulmāśca puṣpitāḥ |
ciribilvā madhūkāśca vañjulā priyakāstathā || 80 ||
suphūrjakāstilakāścaiva nāgavṛkṣāśca puṣpitāḥ |
cūtāḥ pāṭalayakāścaiva kovidārāśca puṣpitāḥ || 81 ||
muculindārjunāścaiva śiṃśupāḥ kuṭajāstathā |
dhavā śśālmalayaścaiva raktāḥ kuravakāstathā || 82 ||
hintālāstiniśāścaiva cūrṇakā nīpakāstathā |
nīlāśokāśca varaṇā aṅkolāḥ padmakāstathā || 83 ||
plavamānaiḥ plavaṅgaistu sarve paryākulīkṛtām || 84 ||
vāpyastasmin girau śitāḥ palvalāni tathaiva ca |
cakravākānucaritāḥ kāraṇḍavaniṣevitāḥ || 85 ||
plavaiḥ krauñceśca saṅkīrṇā varāhamṛga sevitāḥ |
ṛkṣaistarakṣubhissimhaiśśārdūlaiśca bhayāvahaiḥ || 86 ||
vyālaiśca bahubhirbhīmai ssevyamānā ssamantataḥ |
padmaissaugandikaiḥ pullaiḥ kumudaiścotpalaistathā || 87 ||
vārijairvividhaiḥ puṣpai ramyāstatra jalāśayāḥ |
tasya sānuṣu kūjanti nānādvijagaṇāstathā || 88 ||
snātvā pītvodakānyatra jale krīḍanti vānarāḥ |
anyonyaṃ plāvayanti sma śailamāruhya vānarāḥ || 89 ||
phalānya mṛtagandhīni mūlāni kusumāni ca |
babhañjurvāstatra pādapānaṃ madotkaṭāḥ || 90 ||
droṇamātrapramāṇāni lambamānāni vānarāḥ |
yayuḥ pibanta hṛṣṭāste madhūni madhupiṅgalāḥ || 91 ||
pādapānavabhañjanto vikarṣanta stathā latāḥ |
vidhamanto girivarānprayayuḥ plavagarṣabhāḥ || 92 ||
vṛkṣebhyo'nye tu kapayo nadanto madhudarpitāḥ |
anye vṛkṣānprapadyante prapibantyapi cāpare || 93 ||
babhūva vasudhā taistu sampūrṇā hariyūthapaiḥ |
yathā kalamakedāraiḥ pakvairiva vasundarā || 94 ||
mahendramatha samprāpya rāmo rājīvalocanaḥ |
adhyārohanmahābāhuśśikharaṃ drumabhūṣitam || 95 ||
tataśśikharamāruhya rāmo daśarathātmajaḥ |
kūrmamīnasamākīrṇamapaśyatsalilākulam || 96 ||
te sahyaṃ samatikramya malayaṃ ca mahāgirim |
āsedurānupūrvyeṇa samudraṃ bhamanissvanam || 97 ||
avaruhya jagāmāśu velāvanamanuttamam |
rāmo ramayatāṃ śreṣṭa ssasugrīva ssalakṣmaṇaḥ || 98 ||
atha dhautopalatalāṃ toyaughai ssahasotthitaiḥ |
velāmāsādya vipulānrāmo vacanamabravīt || 99 ||
ete vayamanuprāptā ssugrīva varuṇālayam |
ihedānīṃ vicintā sāyā naḥ pūrvasamutthitā || 100 ||
ataḥ paramatīro'yaṃ sāgara ssaritāṃ patiḥ |
na cāyamanupāyena śakyastaritumarṇavaḥ || 101 ||
tadihaiva niveśo'stu mantraḥ prastūyatāmiha |
yathedaṃ vānarabalaṃ paraṃ pāramavāpnuyāt || 102 ||
itīva sa mahābāhussītāharaṇakarśitaḥ |
rāmassāgaramāsādya vāsamājñāpayattadā || 103 ||
sarvā ssenā niveśyantāṃ velāyāṃ haripuṅgava |
samprāpto mantrakālo nassāgarasyeha laṅghane || 104 ||
svāṃ svāṃ senāṃ samutsṛjya mā ca kaścitkuto vrajet |
gacchantu vānarāśśūrājñeyaṃ channaṃ bhayaṃ ca naḥ || 105 ||
rāmasya vacanaṃ śrutvā sugrīva ssahalakṣmaṇaḥ |
senāṃ niveśayatatīre sāgarasya drumāyute || 106 ||
virarāja samīpasthaṃ sāgarasya tu tadbalam |
madhupāṇḍujala śraśīmān dvitīya iva sāgaraḥ || 107 ||
velāvanamupāgamya tataste haripuṅgavāḥ |
niviṣṭāśca paraṃ pāraṃ kāṅkṣamāṇā mahodadheḥ || 108 ||
teṣāṃ niviśamānānāṃ sainyasannāhanissvanaḥ |
antardhāya mahānādamarṇavasya praśuśruve || 109 ||
sā vānarāṇāṃ dhvajinī sugrīveṇābhipālitā |
tridhā niviṣṭā mahatī rāmasyārthaparā'bhavat || 110 ||
sā mahārṇavamāsādya hṛṣṭā vānaravāhinī |
vāyuvegasamādhūtaṃ paśyamānā mahārṇavam || 111 ||
dūrapāramasambādhaṃ rakṣogaṇaniṣevitam |
paśyanto varuṇāvāsaṃ niṣedurhariyūthapāḥ || 112 ||
caṇḍanakragrāhaṃ ghoraṃ kṣapādau divasakṣye |
hasantamiva phenaughairnṛtyantamiva cormibhiḥ || 113 ||
candrodaye samudbhūtaṃ praticandrasamākulam |
caṇḍānilamahāgrāhaiḥ kīrṇaṃ timitimiṅgilaiḥ || 114 ||
dīptabhogairivākīrṇaṃ bhujaṅgairvaruṇālayam |
avagāḍhaṃ mahāsattvairnānāśailasamākulam |
sudurgaṃ durgamārgaṃ tamagādha masurālayam || 115 ||
makarairnāgabhogaiśca vigāḍhā vātalolitāḥ |
utpetuśca nipetuśca pravṛddhā jalarāśayaḥ || 116 ||
utpetuḥ ca nipetuḥ ca pravṛddhā jala rāśayaḥ |
agni cūrṇaṃ iva āviddhaṃ bhāskara ambu mano ragam || 117 ||
sāgaraṃ cāmbaraprakhyamambaraṃ sāgaropamam |
sāgaraṃ cāmbaraṃ ceti nirviśeṣa madṛśyata || 118 ||
sampṛktaṃ nabhasāpyambhassampṛktaṃ ca nabho'mbhasā |
tādṛgrūpeca dṛśyate tārāratnasamākule || 119 ||
samutpatitameghasya vīcimālākulasya ca |
viśeṣo na dvayorāsītsāgarasyāmbarasya ca || 120 ||
anyonyairāhatā ssaktā ssasvanurbhīmanissvanāḥ |
ūrmayassindhurājasya mahābherya ivāhave || 121 ||
ratnaugha jalasannādaṃ viṣaktamiva vāyunā |
utpatantamiva kruddhaṃ yādogaṇasamākulam || 122 ||
dadṛśuste mahotsāha vātāhatajalāśayam |
aniloddhūtamākāśe pravalganta mamivormibhiḥ || 123 ||
tato vismayamāpannā harayo dadṛśurharayastadā |
bhrāntormijālasannādaṃ pralolamiva sāgaram || 124 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe caturthassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.