6.116 යුද්ධකාණ්ඩ - ෂෝඩශාධිකශතතම සර්ගඃ

6.116 Yuddhakanda - Shodashadhikashatatama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Sinhala script
📄 Download PDF
ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ යුද්ධකාණ්ඩම් .
අථ ෂෝඩශාධිකශතතමස්සර්ගඃ .
ඉතිප්රතිසමාදිෂ්ටෝහනූමාන්මාරුතාත්මජඃ .
ප්රවිවේශපුරීංලඞ්කාම්පූජ්යමානෝනිශාචරෛඃ .. 1 ..
ප්රවිශ්ය චපුරීංලඞ්කාම්පූජ්යමානෝනිශාචාරෛඃ .
තතස්තේනාභ්යුනුජ්ඤාතෝහනුමාන්වෘක්ෂවාටිකාම් .. 2 ..
ප්රවිශන්තීව ගාත්රාණි ස්වාන්යේව ජනකාත්මජා .
වාක්ෂල්යෛස්තෛඃ සශල්යේව භෘශමශ්රූණ්යවර්තයත් .. 3 ..
වෘක්ෂමූලේනිරානන්දාංරාක්ෂසීභිඃපරීවෘතාම් .
නිභෘතඃප්රණතඃප්රහ්වස්සෝ(අ)භිගම්යාභිවාද්ය ච .. 4 ..
දෘෂ්ටවාසමාගතන්දේවීහනූමන්තම්මහාබලම් .
තූෂ්ණීමාස්තතදාදෘෂ්ටවාස්මෘත්වාසෘෂ්ටාභවත්තදා .. 5 ..
සෞම්යන්තස්යාමුඛන්දෘෂ්ටවාහනුමාන්ප්ලවගෝත්තමඃ .
රාමස්යවචනංසර්වමාඛ්යාතුමුපචක්රමේ .. 6 ..
වෛදේහී කුශලීරාමස්සහසුග්රීවලක්ෂ්මණඃ .
වභීෂණසහායශ්චහරීණාංසහිතෝබලෛඃ .. 7 ..
කුශලඤ්චාහසිද්ධාර්ථෝහතශත්රුරිමත්රජිත් .
විභීෂණසහායේනරාමේණහරිභිස්සහ .. 8 ..
නිහතෝරාවණෝදේවිලක්ෂ්මණේන ච වීර්යවාන් .
ප්රියමාඛ්යාමිතේදේවිභූයශ්චත්වාංසභාජයේ .. 9 ..
තවප්රභාවාද්ධර්මජේමහාන් රාමේණසංයුගේ .
ලබ්ධෝ(අ)යංවිජයස්සීතේස්වස්ථාභවගතජ්වරා .. 10 ..
රාවණශ්චහතශ්ශත්රුර්ලඞ්කචෛවවශීකෘතා .
මයාහ්යලබ්න්දිද්රේණධෘතේනතවනිර්ජයේ .. 11 ..
ප්රතිජ්ඤෛෂාවිනිස්තීර්ණාබද්ධ්වාසේතුම්මහෝදධෞ .
සම්භ්රමශ්ච න කර්තව්යෝවර්තන්ත්යාරාවණාලයේ .. 12 ..
විභීෂණවිධේයංහිලඞ්කෛශ්වර්යමිදඞ්කෘතම් .
තදාශ්වසිහිවිස්රබ්ධංස්වගෘහේපරිවර්තසේ .. 13 ..
අයඤ්චාභ්යේතිසම්හෘෂ්ටස්ත්වද්ධර්ශනසමුත්සුකඃ .
ඒවමුක්තාසමුත්පත්යසීතාශශිනිභානනා .. 14 ..
ප්රහර්ෂේණාවරුද්ධාසාව්යාහර්තුං න ශශාක හ .
තතෝ(අ)බ්රවීද්ධරිවරඃසීතාමප්රතිජල්පතීම් .. 15 ..
කින්ත්වඤ්චින්තයසේදේවිකිං ච මාන්නාභිභාෂසේ .
ඒවමුක්තාහනුමතාසීතාධර්මපථේස්ථිතා .. 16 ..
අබ්රවීත්පරමප්රීතාබාෂ්පගද්ගදයාගිරා .
ප්රියමේතදුපශ්රුත්යභර්තුර්විජයසංශ්රයම් .. 17 ..
ප්රහර්ෂවශමාපන්නානිර්වාක්යාස්මික්ෂණාන්තරම් .
න හිපශ්යාමිසදෘශඤ්චින්තයන්තීප්ලවඞ්ගමා .. 18 ..
මප්රතියාබ්යානකස්යේහදාතුම්ප්රත්යභිනන්දනම් .
නහිපශ්යාමිතතසෞම්යපෘථිව්යාමපිවානර .. 19 ..
සදෘශංයත්ප්රියාඛ්යානේතවදත්ත්වාභවේත්සුඛම් .
හිරණ්යංවාසුවර්ණංවාරත්නානිවිවිධානිච .. 20 ..
රාජ්යංවාත්රිෂුලෝකේෂුනෛතදර්හතිභාෂිතම් .
ඒවමුක්තස්තුවෛදේහ්යාප්රත්යුවාචප්ලවඞ්ගමඃ .. 21 ..
ප්රගෘහීතාඤ්ජලිර්හර්ෂාසතීතායාඃප්රමුඛේස්ථිතඃ .
භර්තුඃප්රියහිතේයුක්තේභර්තුර්විජයකාඞ්ක්ෂිණඃ .. 22 ..
ස්නිග්ධමේවංවිධංවාක්යන්ත්වමේවාර්හස්යනින්දිතේ .
තවෛතද්වචනංසෞම්යේසාරවත් ස්නිග්ධමේව ච .. 23 ..
රත්නෞඝාද්විවිධාච්චාපිදේවරාජ්යාද්විශිෂ්යතේ .
අර්ථතශ්චමයාප්රාප්තාදේවරජ්යාදයෝගුණාඃ .. 24 ..
හතශත්රුංවිජයිනංරාමම්පශ්යාමිසුස්ථිතම් .
තස්යතද්වචනංශ්රුත්වාමෛථිලීජනකාත්මජා .. 25 ..
තතඃශුභතරංවාක්යමුවාචපවනාත්මජම් .
අතිලක්ෂණසම්පන්නම්මාධුර්යගුණභූෂිතම් .. 26 ..
බුද්ධ්යාහ්යෂ්ටාඞ්ගයායුක්තන්ත්වමේවාර්හසිභාෂිතුම් .
ශ්ලාඝනීයෝ(අ)නිලස්යත්වංසුතඃපරමධාර්මිකඃ .. 27 ..
බලංශෞර්යංශ්රුතංසත්ත්වංවික්රමෝදාක්ෂ්යමුත්තමම් .
තේජඃක්ෂමාධෘතිස්ස්ථෛර්යංවිනීතත්වං න සංශයඃ .. 28 ..
ඒතේචාන්යේ ච බහවෝගුණාස්ත්වය්යේවශෝභනාඃ .
අථෝවාචපුනස්සීතාමසම්භ්රාන්තෝවිනීතවත් .. 29 ..
ප්රගෘහීතාඤ්චලිර්හර්ෂාත්සීතායාඃප්රමුඛේස්ථිතඃ .
ඉමාස්තුඛලුරාක්ෂස්යෝයදිත්වමනුමන්යසේ .. 30 ..
හන්තුමිච්ඡාමිතාස්සර්වායාභිස්ත්වන්තර්ජිතාපුරා .
ක්ලිශ්යන්තීං පතිදේවාන්ත්වාමශෝකවනිකාඞ්ගතාම් .. 31 ..
ඝෝරරූපසමාචාරාඃක්රූරාඃක්රූරතරේක්ෂණාඃ .
ඉහශ්රුතාමයාදේවි රාක්ෂස්යෝවිකෘතානනාඃ .. 32 ..
අසකෘත්පරුෂෛර්වාක්යෛර්වද්නත්යෝරාවණාජ්ඤයා .
විකෘතාවිකෘතාකාරාඃක්රූරාඃක්රූරකචේක්ෂණාඃ .. 33 ..
ඉච්ඡාමිවිවිධෛරාඝතෛර්හන්තුමේතාස්සුදාරුණාඃ .
රාක්ෂස්යෝදාරුණකථාවරමේතත්ප්රයච්ඡමේ .. 34 ..
මුෂ්ටිභිඃපර්ෂිණඝාතෛශ්චවිශාලෛශ්චෛවබාහුභිඃ .
ජඞ්ඝාජානුප්රහාරෛශ්චදන්තානාඤ්චෛවපීඩනෛඃ .. 35 ..
භක්ෂණෛඃකර්ණනාසානාඞ්කේශානාංලුඤ්චනෛස්තථා .
භෘශංශුෂ්කමුඛෛශ්චෛවදාරණෛර්ලඞ්ඝනෛර්හතෛඃ .. 36 ..
විභින්නශඞ්කුග්රීවාංශපාර්ශ්වකෛශ්චකලේවරෛඃ .
නිපාත්යහන්තුමිච්ඡාමිතවවිප්රියකාරිණීඃ .. 37 ..
ඒවම්ප්රහාරෛර්බහුභිඃසම්ප්ප්රහාර්යයශස්විනි .
ඝාතයේතීව්රරූපාභිර්යාභිස්ත්වන්තර්ජිතාපුරා .. 38 ..
ඉත්යුක්තාසාහනුමතාකෘපණාදීනවත්සලා .
හනූමන්තමුවාචේදඤ්චින්තයිත්වාවිමෘශ්ය ච .. 39 ..
රාජසංශ්රයවශ්යානාඞ්කුර්වතීනාම්පරාජ්ඤයා .
විධේයානාං ච දාසීනාඞ්කඃකුප්යද්වානරෝත්තම .. 40 ..
භාග්යවෛෂම්යදෝෂේණපුරස්තාද්ධුෂ්කෘතේන ච .
මයෛතත්ප්රාප්යසර්වංස්වකෘතංහ්යුපභුජ්යතේ .. 41 ..
මෛවංවදමහාබාහෝ දෛවේහ්යේෂාපරාගතිඃ .
ප්රාප්තව්යන්තුදශායෝගාන්මයෛතදිතිනිශ්චිතම් .. 42 ..
දාසීනාංරාවණස්යාහම්මර්ෂයාමීහදුර්බලා .
ආජ්ඤප්තාරාක්ෂසේනේහරාක්ෂස්යස්තර්ජයන්තිමාම් .. 43 ..
හතේතස්මින්නකුර්වන්තිතර්ජනම්මාරුතාත්මජ .
අයංව්යාඝ්රසමීපේතුපුරාණෝධර්මසංහිතඃ .. 44 ..
ඍක්ෂේණගීතඃශ්ලෝකෝ(අ)ස්තිතන්නිබෝධප්ලවඞ්ගම .
න පරඃ පාපමාදත්තේපරේෂාම්පාපකර්මණාම් .. 45 ..
සමයෝරක්ෂිතව්යස්තුසප්තශ්චාරිත්රභූෂණාඃ .
පාපානාංවාශුභානාංවාවධාර්හාණාම්ප්ලවඞ්ගම .. 46 ..
කාර්යඞ්කරුණ්යමාර්යේණ න කශ්චින්නාපරාධ්යති .
ලෝකහිංසාවිහාරාණාංරක්ෂසාඞ්කාමරූපිණාම් .. 47 ..
කුර්වතාමපිපාපානිනෛවකාර්යමශෝභනම් .
ඒවමුක්තස්තුහනුමාන් සීතයාවාක්යකෝවිදඃ .. 48 ..
ප්රත්යුවාචතතස්සීතාංරාමපත්නීයශශ්විනීම් .
යුක්තාරාමස්යභවතීධර්මපත්නීයශශ්විනී .. 49 ..
ප්රතිසන්දිශමාන්දේවි ගමිෂ්යේයත්රරාඝවඃ .
ඒවමුක්තාහනුමතාවෛදේහිජනකාත්මජා .. 50 ..
සාබ්රවීද්ධ්රෂ්ටුමිච්ඡාමිභර්තාරංවානරෝත්තම .
තස්යාස්තද්වචනංශ්රුත්වාහනුමාන්පවනාත්මජඃ .. 51 ..
හර්ෂයන්මෛථිලීංවාක්යමුවාචේදම්මහාමතිඃ .
පූර්ණචන්ද්රානනංරාමන්ද්රක්ෂ්යස්යාර්යේසලක්ෂ්මණම් .. 52 ..
ස්ථිරමිත්රංහතාමිත්රංශචීවත්රිදශේශ්වරම් .
තාමේවමුක්ත්වාරාජන්තීංසීතාංසාක්ෂාදිවශ්රියම් .. 53 ..
ආජගාමමහාවේගෝහනූමාන්යත්රරාඝවඃ .
සපදිහරිවරස්තතෝහනූමාන් ප්රතිවචනඤ්ජනකේශ්වරාත්මජායාඃ .
කථිතමකථයද්යථාක්රමේණත්රිදශවරප්රතිමායරාඝවාය .. 54 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ යුද්ධකාණ්ඩේ ෂෝඩශාධිකශතතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ |
itipratisamādiṣṭohanūmānmārutātmajaḥ |
praviveśapurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācaraiḥ || 1 ||
praviśya capurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācāraiḥ |
tatastenābhyunujñātohanumānvṛkṣavāṭikām || 2 ||
praviśantīva gātrāṇi svānyeva janakātmajā |
vākṣalyaistaiḥ saśalyeva bhṛśamaśrūṇyavartayat || 3 ||
vṛkṣamūlenirānandāṃrākṣasībhiḥparīvṛtām |
nibhṛtaḥpraṇataḥprahvasso'bhigamyābhivādya ca || 4 ||
dṛṣṭavāsamāgatandevīhanūmantammahābalam |
tūṣṇīmāstatadādṛṣṭavāsmṛtvāsṛṣṭābhavattadā || 5 ||
saumyantasyāmukhandṛṣṭavāhanumānplavagottamaḥ |
rāmasyavacanaṃsarvamākhyātumupacakrame || 6 ||
vaidehī kuśalīrāmassahasugrīvalakṣmaṇaḥ |
vabhīṣaṇasahāyaścaharīṇāṃsahitobalaiḥ || 7 ||
kuśalañcāhasiddhārthohataśatrurimatrajit |
vibhīṣaṇasahāyenarāmeṇaharibhissaha || 8 ||
nihatorāvaṇodevilakṣmaṇena ca vīryavān |
priyamākhyāmitedevibhūyaścatvāṃsabhājaye || 9 ||
tavaprabhāvāddharmajemahān rāmeṇasaṃyuge |
labdho'yaṃvijayassītesvasthābhavagatajvarā || 10 ||
rāvaṇaścahataśśatrurlaṅkacaivavaśīkṛtā |
mayāhyalabndidreṇadhṛtenatavanirjaye || 11 ||
pratijñaiṣāvinistīrṇābaddhvāsetummahodadhau |
sambhramaśca na kartavyovartantyārāvaṇālaye || 12 ||
vibhīṣaṇavidheyaṃhilaṅkaiśvaryamidaṅkṛtam |
tadāśvasihivisrabdhaṃsvagṛheparivartase || 13 ||
ayañcābhyetisamhṛṣṭastvaddharśanasamutsukaḥ |
evamuktāsamutpatyasītāśaśinibhānanā || 14 ||
praharṣeṇāvaruddhāsāvyāhartuṃ na śaśāka ha |
tato'bravīddharivaraḥsītāmapratijalpatīm || 15 ||
kintvañcintayasedevikiṃ ca mānnābhibhāṣase |
evamuktāhanumatāsītādharmapathesthitā || 16 ||
abravītparamaprītābāṣpagadgadayāgirā |
priyametadupaśrutyabharturvijayasaṃśrayam || 17 ||
praharṣavaśamāpannānirvākyāsmikṣaṇāntaram |
na hipaśyāmisadṛśañcintayantīplavaṅgamā || 18 ||
mapratiyābyānakasyehadātumpratyabhinandanam |
nahipaśyāmitatasaumyapṛthivyāmapivānara || 19 ||
sadṛśaṃyatpriyākhyānetavadattvābhavetsukham |
hiraṇyaṃvāsuvarṇaṃvāratnānivividhānica || 20 ||
rājyaṃvātriṣulokeṣunaitadarhatibhāṣitam |
evamuktastuvaidehyāpratyuvācaplavaṅgamaḥ || 21 ||
pragṛhītāñjalirharṣāsatītāyāḥpramukhesthitaḥ |
bhartuḥpriyahiteyuktebharturvijayakāṅkṣiṇaḥ || 22 ||
snigdhamevaṃvidhaṃvākyantvamevārhasyanindite |
tavaitadvacanaṃsaumyesāravat snigdhameva ca || 23 ||
ratnaughādvividhāccāpidevarājyādviśiṣyate |
arthataścamayāprāptādevarajyādayoguṇāḥ || 24 ||
hataśatruṃvijayinaṃrāmampaśyāmisusthitam |
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilījanakātmajā || 25 ||
tataḥśubhataraṃvākyamuvācapavanātmajam |
atilakṣaṇasampannammādhuryaguṇabhūṣitam || 26 ||
buddhyāhyaṣṭāṅgayāyuktantvamevārhasibhāṣitum |
ślāghanīyo'nilasyatvaṃsutaḥparamadhārmikaḥ || 27 ||
balaṃśauryaṃśrutaṃsattvaṃvikramodākṣyamuttamam |
tejaḥkṣamādhṛtissthairyaṃvinītatvaṃ na saṃśayaḥ || 28 ||
etecānye ca bahavoguṇāstvayyevaśobhanāḥ |
athovācapunassītāmasambhrāntovinītavat || 29 ||
pragṛhītāñcalirharṣātsītāyāḥpramukhesthitaḥ |
imāstukhalurākṣasyoyaditvamanumanyase || 30 ||
hantumicchāmitāssarvāyābhistvantarjitāpurā |
kliśyantīṃ patidevāntvāmaśokavanikāṅgatām || 31 ||
ghorarūpasamācārāḥkrūrāḥkrūratarekṣaṇāḥ |
ihaśrutāmayādevi rākṣasyovikṛtānanāḥ || 32 ||
asakṛtparuṣairvākyairvadnatyorāvaṇājñayā |
vikṛtāvikṛtākārāḥkrūrāḥkrūrakacekṣaṇāḥ || 33 ||
icchāmivividhairāghatairhantumetāssudāruṇāḥ |
rākṣasyodāruṇakathāvarametatprayacchame || 34 ||
muṣṭibhiḥparṣiṇaghātaiścaviśālaiścaivabāhubhiḥ |
jaṅghājānuprahāraiścadantānāñcaivapīḍanaiḥ || 35 ||
bhakṣaṇaiḥkarṇanāsānāṅkeśānāṃluñcanaistathā |
bhṛśaṃśuṣkamukhaiścaivadāraṇairlaṅghanairhataiḥ || 36 ||
vibhinnaśaṅkugrīvāṃśapārśvakaiścakalevaraiḥ |
nipātyahantumicchāmitavavipriyakāriṇīḥ || 37 ||
evamprahārairbahubhiḥsampprahāryayaśasvini |
ghātayetīvrarūpābhiryābhistvantarjitāpurā || 38 ||
ityuktāsāhanumatākṛpaṇādīnavatsalā |
hanūmantamuvācedañcintayitvāvimṛśya ca || 39 ||
rājasaṃśrayavaśyānāṅkurvatīnāmparājñayā |
vidheyānāṃ ca dāsīnāṅkaḥkupyadvānarottama || 40 ||
bhāgyavaiṣamyadoṣeṇapurastāddhuṣkṛtena ca |
mayaitatprāpyasarvaṃsvakṛtaṃhyupabhujyate || 41 ||
maivaṃvadamahābāho daivehyeṣāparāgatiḥ |
prāptavyantudaśāyogānmayaitaditiniścitam || 42 ||
dāsīnāṃrāvaṇasyāhammarṣayāmīhadurbalā |
ājñaptārākṣaseneharākṣasyastarjayantimām || 43 ||
hatetasminnakurvantitarjanammārutātmaja |
ayaṃvyāghrasamīpetupurāṇodharmasaṃhitaḥ || 44 ||
ṛkṣeṇagītaḥśloko'stitannibodhaplavaṅgama |
na paraḥ pāpamādattepareṣāmpāpakarmaṇām || 45 ||
samayorakṣitavyastusaptaścāritrabhūṣaṇāḥ |
pāpānāṃvāśubhānāṃvāvadhārhāṇāmplavaṅgama || 46 ||
kāryaṅkaruṇyamāryeṇa na kaścinnāparādhyati |
lokahiṃsāvihārāṇāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇām || 47 ||
kurvatāmapipāpāninaivakāryamaśobhanam |
evamuktastuhanumān sītayāvākyakovidaḥ || 48 ||
pratyuvācatatassītāṃrāmapatnīyaśaśvinīm |
yuktārāmasyabhavatīdharmapatnīyaśaśvinī || 49 ||
pratisandiśamāndevi gamiṣyeyatrarāghavaḥ |
evamuktāhanumatāvaidehijanakātmajā || 50 ||
sābravīddhraṣṭumicchāmibhartāraṃvānarottama |
tasyāstadvacanaṃśrutvāhanumānpavanātmajaḥ || 51 ||
harṣayanmaithilīṃvākyamuvācedammahāmatiḥ |
pūrṇacandrānanaṃrāmandrakṣyasyāryesalakṣmaṇam || 52 ||
sthiramitraṃhatāmitraṃśacīvatridaśeśvaram |
tāmevamuktvārājantīṃsītāṃsākṣādivaśriyam || 53 ||
ājagāmamahāvegohanūmānyatrarāghavaḥ |
sapadiharivarastatohanūmān prativacanañjanakeśvarātmajāyāḥ |
kathitamakathayadyathākrameṇatridaśavarapratimāyarāghavāya || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षोडशाधिकशततमस्सर्गः ।
इतिप्रतिसमादिष्टोहनूमान्मारुतात्मजः ।
प्रविवेशपुरींलङ्काम्पूज्यमानोनिशाचरैः ॥ 1 ॥
प्रविश्य चपुरींलङ्काम्पूज्यमानोनिशाचारैः ।
ततस्तेनाभ्युनुज्ञातोहनुमान्वृक्षवाटिकाम् ॥ 2 ॥
प्रविशन्तीव गात्राणि स्वान्येव जनकात्मजा ।
वाक्षल्यैस्तैः सशल्येव भृशमश्रूण्यवर्तयत् ॥ 3 ॥
वृक्षमूलेनिरानन्दांराक्षसीभिःपरीवृताम् ।
निभृतःप्रणतःप्रह्वस्सोऽभिगम्याभिवाद्य च ॥ 4 ॥
दृष्टवासमागतन्देवीहनूमन्तम्महाबलम् ।
तूष्णीमास्ततदादृष्टवास्मृत्वासृष्टाभवत्तदा ॥ 5 ॥
सौम्यन्तस्यामुखन्दृष्टवाहनुमान्प्लवगोत्तमः ।
रामस्यवचनंसर्वमाख्यातुमुपचक्रमे ॥ 6 ॥
वैदेही कुशलीरामस्सहसुग्रीवलक्ष्मणः ।
वभीषणसहायश्चहरीणांसहितोबलैः ॥ 7 ॥
कुशलञ्चाहसिद्धार्थोहतशत्रुरिमत्रजित् ।
विभीषणसहायेनरामेणहरिभिस्सह ॥ 8 ॥
निहतोरावणोदेविलक्ष्मणेन च वीर्यवान् ।
प्रियमाख्यामितेदेविभूयश्चत्वांसभाजये ॥ 9 ॥
तवप्रभावाद्धर्मजेमहान् रामेणसंयुगे ।
लब्धोऽयंविजयस्सीतेस्वस्थाभवगतज्वरा ॥ 10 ॥
रावणश्चहतश्शत्रुर्लङ्कचैववशीकृता ।
मयाह्यलब्न्दिद्रेणधृतेनतवनिर्जये ॥ 11 ॥
प्रतिज्ञैषाविनिस्तीर्णाबद्ध्वासेतुम्महोदधौ ।
सम्भ्रमश्च न कर्तव्योवर्तन्त्यारावणालये ॥ 12 ॥
विभीषणविधेयंहिलङ्कैश्वर्यमिदङ्कृतम् ।
तदाश्वसिहिविस्रब्धंस्वगृहेपरिवर्तसे ॥ 13 ॥
अयञ्चाभ्येतिसम्हृष्टस्त्वद्धर्शनसमुत्सुकः ।
एवमुक्तासमुत्पत्यसीताशशिनिभानना ॥ 14 ॥
प्रहर्षेणावरुद्धासाव्याहर्तुं न शशाक ह ।
ततोऽब्रवीद्धरिवरःसीतामप्रतिजल्पतीम् ॥ 15 ॥
किन्त्वञ्चिन्तयसेदेविकिं च मान्नाभिभाषसे ।
एवमुक्ताहनुमतासीताधर्मपथेस्थिता ॥ 16 ॥
अब्रवीत्परमप्रीताबाष्पगद्गदयागिरा ।
प्रियमेतदुपश्रुत्यभर्तुर्विजयसंश्रयम् ॥ 17 ॥
प्रहर्षवशमापन्नानिर्वाक्यास्मिक्षणान्तरम् ।
न हिपश्यामिसदृशञ्चिन्तयन्तीप्लवङ्गमा ॥ 18 ॥
मप्रतियाब्यानकस्येहदातुम्प्रत्यभिनन्दनम् ।
नहिपश्यामिततसौम्यपृथिव्यामपिवानर ॥ 19 ॥
सदृशंयत्प्रियाख्यानेतवदत्त्वाभवेत्सुखम् ।
हिरण्यंवासुवर्णंवारत्नानिविविधानिच ॥ 20 ॥
राज्यंवात्रिषुलोकेषुनैतदर्हतिभाषितम् ।
एवमुक्तस्तुवैदेह्याप्रत्युवाचप्लवङ्गमः ॥ 21 ॥
प्रगृहीताञ्जलिर्हर्षासतीतायाःप्रमुखेस्थितः ।
भर्तुःप्रियहितेयुक्तेभर्तुर्विजयकाङ्क्षिणः ॥ 22 ॥
स्निग्धमेवंविधंवाक्यन्त्वमेवार्हस्यनिन्दिते ।
तवैतद्वचनंसौम्येसारवत् स्निग्धमेव च ॥ 23 ॥
रत्नौघाद्विविधाच्चापिदेवराज्याद्विशिष्यते ।
अर्थतश्चमयाप्राप्तादेवरज्यादयोगुणाः ॥ 24 ॥
हतशत्रुंविजयिनंरामम्पश्यामिसुस्थितम् ।
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामैथिलीजनकात्मजा ॥ 25 ॥
ततःशुभतरंवाक्यमुवाचपवनात्मजम् ।
अतिलक्षणसम्पन्नम्माधुर्यगुणभूषितम् ॥ 26 ॥
बुद्ध्याह्यष्टाङ्गयायुक्तन्त्वमेवार्हसिभाषितुम् ।
श्लाघनीयोऽनिलस्यत्वंसुतःपरमधार्मिकः ॥ 27 ॥
बलंशौर्यंश्रुतंसत्त्वंविक्रमोदाक्ष्यमुत्तमम् ।
तेजःक्षमाधृतिस्स्थैर्यंविनीतत्वं न संशयः ॥ 28 ॥
एतेचान्ये च बहवोगुणास्त्वय्येवशोभनाः ।
अथोवाचपुनस्सीतामसम्भ्रान्तोविनीतवत् ॥ 29 ॥
प्रगृहीताञ्चलिर्हर्षात्सीतायाःप्रमुखेस्थितः ।
इमास्तुखलुराक्षस्योयदित्वमनुमन्यसे ॥ 30 ॥
हन्तुमिच्छामितास्सर्वायाभिस्त्वन्तर्जितापुरा ।
क्लिश्यन्तीं पतिदेवान्त्वामशोकवनिकाङ्गताम् ॥ 31 ॥
घोररूपसमाचाराःक्रूराःक्रूरतरेक्षणाः ।
इहश्रुतामयादेवि राक्षस्योविकृताननाः ॥ 32 ॥
असकृत्परुषैर्वाक्यैर्वद्नत्योरावणाज्ञया ।
विकृताविकृताकाराःक्रूराःक्रूरकचेक्षणाः ॥ 33 ॥
इच्छामिविविधैराघतैर्हन्तुमेतास्सुदारुणाः ।
राक्षस्योदारुणकथावरमेतत्प्रयच्छमे ॥ 34 ॥
मुष्टिभिःपर्षिणघातैश्चविशालैश्चैवबाहुभिः ।
जङ्घाजानुप्रहारैश्चदन्तानाञ्चैवपीडनैः ॥ 35 ॥
भक्षणैःकर्णनासानाङ्केशानांलुञ्चनैस्तथा ।
भृशंशुष्कमुखैश्चैवदारणैर्लङ्घनैर्हतैः ॥ 36 ॥
विभिन्नशङ्कुग्रीवांशपार्श्वकैश्चकलेवरैः ।
निपात्यहन्तुमिच्छामितवविप्रियकारिणीः ॥ 37 ॥
एवम्प्रहारैर्बहुभिःसम्प्प्रहार्ययशस्विनि ।
घातयेतीव्ररूपाभिर्याभिस्त्वन्तर्जितापुरा ॥ 38 ॥
इत्युक्तासाहनुमताकृपणादीनवत्सला ।
हनूमन्तमुवाचेदञ्चिन्तयित्वाविमृश्य च ॥ 39 ॥
राजसंश्रयवश्यानाङ्कुर्वतीनाम्पराज्ञया ।
विधेयानां च दासीनाङ्कःकुप्यद्वानरोत्तम ॥ 40 ॥
भाग्यवैषम्यदोषेणपुरस्ताद्धुष्कृतेन च ।
मयैतत्प्राप्यसर्वंस्वकृतंह्युपभुज्यते ॥ 41 ॥
मैवंवदमहाबाहो दैवेह्येषापरागतिः ।
प्राप्तव्यन्तुदशायोगान्मयैतदितिनिश्चितम् ॥ 42 ॥
दासीनांरावणस्याहम्मर्षयामीहदुर्बला ।
आज्ञप्ताराक्षसेनेहराक्षस्यस्तर्जयन्तिमाम् ॥ 43 ॥
हतेतस्मिन्नकुर्वन्तितर्जनम्मारुतात्मज ।
अयंव्याघ्रसमीपेतुपुराणोधर्मसंहितः ॥ 44 ॥
ऋक्षेणगीतःश्लोकोऽस्तितन्निबोधप्लवङ्गम ।
न परः पापमादत्तेपरेषाम्पापकर्मणाम् ॥ 45 ॥
समयोरक्षितव्यस्तुसप्तश्चारित्रभूषणाः ।
पापानांवाशुभानांवावधार्हाणाम्प्लवङ्गम ॥ 46 ॥
कार्यङ्करुण्यमार्येण न कश्चिन्नापराध्यति ।
लोकहिंसाविहाराणांरक्षसाङ्कामरूपिणाम् ॥ 47 ॥
कुर्वतामपिपापानिनैवकार्यमशोभनम् ।
एवमुक्तस्तुहनुमान् सीतयावाक्यकोविदः ॥ 48 ॥
प्रत्युवाचततस्सीतांरामपत्नीयशश्विनीम् ।
युक्तारामस्यभवतीधर्मपत्नीयशश्विनी ॥ 49 ॥
प्रतिसन्दिशमान्देवि गमिष्येयत्रराघवः ।
एवमुक्ताहनुमतावैदेहिजनकात्मजा ॥ 50 ॥
साब्रवीद्ध्रष्टुमिच्छामिभर्तारंवानरोत्तम ।
तस्यास्तद्वचनंश्रुत्वाहनुमान्पवनात्मजः ॥ 51 ॥
हर्षयन्मैथिलींवाक्यमुवाचेदम्महामतिः ।
पूर्णचन्द्राननंरामन्द्रक्ष्यस्यार्येसलक्ष्मणम् ॥ 52 ॥
स्थिरमित्रंहतामित्रंशचीवत्रिदशेश्वरम् ।
तामेवमुक्त्वाराजन्तींसीतांसाक्षादिवश्रियम् ॥ 53 ॥
आजगाममहावेगोहनूमान्यत्रराघवः ।
सपदिहरिवरस्ततोहनूमान् प्रतिवचनञ्जनकेश्वरात्मजायाः ।
कथितमकथयद्यथाक्रमेणत्रिदशवरप्रतिमायराघवाय ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षोडशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ |
itipratisamādiṣṭohanūmānmārutātmajaḥ |
praviveśapurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācaraiḥ || 1 ||
praviśya capurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācāraiḥ |
tatastenābhyunujñātohanumānvṛkṣavāṭikām || 2 ||
praviśantīva gātrāṇi svānyeva janakātmajā |
vākṣalyaistaiḥ saśalyeva bhṛśamaśrūṇyavartayat || 3 ||
vṛkṣamūlenirānandāṃrākṣasībhiḥparīvṛtām |
nibhṛtaḥpraṇataḥprahvasso'bhigamyābhivādya ca || 4 ||
dṛṣṭavāsamāgatandevīhanūmantammahābalam |
tūṣṇīmāstatadādṛṣṭavāsmṛtvāsṛṣṭābhavattadā || 5 ||
saumyantasyāmukhandṛṣṭavāhanumānplavagottamaḥ |
rāmasyavacanaṃsarvamākhyātumupacakrame || 6 ||
vaidehī kuśalīrāmassahasugrīvalakṣmaṇaḥ |
vabhīṣaṇasahāyaścaharīṇāṃsahitobalaiḥ || 7 ||
kuśalañcāhasiddhārthohataśatrurimatrajit |
vibhīṣaṇasahāyenarāmeṇaharibhissaha || 8 ||
nihatorāvaṇodevilakṣmaṇena ca vīryavān |
priyamākhyāmitedevibhūyaścatvāṃsabhājaye || 9 ||
tavaprabhāvāddharmajemahān rāmeṇasaṃyuge |
labdho'yaṃvijayassītesvasthābhavagatajvarā || 10 ||
rāvaṇaścahataśśatrurlaṅkacaivavaśīkṛtā |
mayāhyalabndidreṇadhṛtenatavanirjaye || 11 ||
pratijñaiṣāvinistīrṇābaddhvāsetummahodadhau |
sambhramaśca na kartavyovartantyārāvaṇālaye || 12 ||
vibhīṣaṇavidheyaṃhilaṅkaiśvaryamidaṅkṛtam |
tadāśvasihivisrabdhaṃsvagṛheparivartase || 13 ||
ayañcābhyetisamhṛṣṭastvaddharśanasamutsukaḥ |
evamuktāsamutpatyasītāśaśinibhānanā || 14 ||
praharṣeṇāvaruddhāsāvyāhartuṃ na śaśāka ha |
tato'bravīddharivaraḥsītāmapratijalpatīm || 15 ||
kintvañcintayasedevikiṃ ca mānnābhibhāṣase |
evamuktāhanumatāsītādharmapathesthitā || 16 ||
abravītparamaprītābāṣpagadgadayāgirā |
priyametadupaśrutyabharturvijayasaṃśrayam || 17 ||
praharṣavaśamāpannānirvākyāsmikṣaṇāntaram |
na hipaśyāmisadṛśañcintayantīplavaṅgamā || 18 ||
mapratiyābyānakasyehadātumpratyabhinandanam |
nahipaśyāmitatasaumyapṛthivyāmapivānara || 19 ||
sadṛśaṃyatpriyākhyānetavadattvābhavetsukham |
hiraṇyaṃvāsuvarṇaṃvāratnānivividhānica || 20 ||
rājyaṃvātriṣulokeṣunaitadarhatibhāṣitam |
evamuktastuvaidehyāpratyuvācaplavaṅgamaḥ || 21 ||
pragṛhītāñjalirharṣāsatītāyāḥpramukhesthitaḥ |
bhartuḥpriyahiteyuktebharturvijayakāṅkṣiṇaḥ || 22 ||
snigdhamevaṃvidhaṃvākyantvamevārhasyanindite |
tavaitadvacanaṃsaumyesāravat snigdhameva ca || 23 ||
ratnaughādvividhāccāpidevarājyādviśiṣyate |
arthataścamayāprāptādevarajyādayoguṇāḥ || 24 ||
hataśatruṃvijayinaṃrāmampaśyāmisusthitam |
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilījanakātmajā || 25 ||
tataḥśubhataraṃvākyamuvācapavanātmajam |
atilakṣaṇasampannammādhuryaguṇabhūṣitam || 26 ||
buddhyāhyaṣṭāṅgayāyuktantvamevārhasibhāṣitum |
ślāghanīyo'nilasyatvaṃsutaḥparamadhārmikaḥ || 27 ||
balaṃśauryaṃśrutaṃsattvaṃvikramodākṣyamuttamam |
tejaḥkṣamādhṛtissthairyaṃvinītatvaṃ na saṃśayaḥ || 28 ||
etecānye ca bahavoguṇāstvayyevaśobhanāḥ |
athovācapunassītāmasambhrāntovinītavat || 29 ||
pragṛhītāñcalirharṣātsītāyāḥpramukhesthitaḥ |
imāstukhalurākṣasyoyaditvamanumanyase || 30 ||
hantumicchāmitāssarvāyābhistvantarjitāpurā |
kliśyantīṃ patidevāntvāmaśokavanikāṅgatām || 31 ||
ghorarūpasamācārāḥkrūrāḥkrūratarekṣaṇāḥ |
ihaśrutāmayādevi rākṣasyovikṛtānanāḥ || 32 ||
asakṛtparuṣairvākyairvadnatyorāvaṇājñayā |
vikṛtāvikṛtākārāḥkrūrāḥkrūrakacekṣaṇāḥ || 33 ||
icchāmivividhairāghatairhantumetāssudāruṇāḥ |
rākṣasyodāruṇakathāvarametatprayacchame || 34 ||
muṣṭibhiḥparṣiṇaghātaiścaviśālaiścaivabāhubhiḥ |
jaṅghājānuprahāraiścadantānāñcaivapīḍanaiḥ || 35 ||
bhakṣaṇaiḥkarṇanāsānāṅkeśānāṃluñcanaistathā |
bhṛśaṃśuṣkamukhaiścaivadāraṇairlaṅghanairhataiḥ || 36 ||
vibhinnaśaṅkugrīvāṃśapārśvakaiścakalevaraiḥ |
nipātyahantumicchāmitavavipriyakāriṇīḥ || 37 ||
evamprahārairbahubhiḥsampprahāryayaśasvini |
ghātayetīvrarūpābhiryābhistvantarjitāpurā || 38 ||
ityuktāsāhanumatākṛpaṇādīnavatsalā |
hanūmantamuvācedañcintayitvāvimṛśya ca || 39 ||
rājasaṃśrayavaśyānāṅkurvatīnāmparājñayā |
vidheyānāṃ ca dāsīnāṅkaḥkupyadvānarottama || 40 ||
bhāgyavaiṣamyadoṣeṇapurastāddhuṣkṛtena ca |
mayaitatprāpyasarvaṃsvakṛtaṃhyupabhujyate || 41 ||
maivaṃvadamahābāho daivehyeṣāparāgatiḥ |
prāptavyantudaśāyogānmayaitaditiniścitam || 42 ||
dāsīnāṃrāvaṇasyāhammarṣayāmīhadurbalā |
ājñaptārākṣaseneharākṣasyastarjayantimām || 43 ||
hatetasminnakurvantitarjanammārutātmaja |
ayaṃvyāghrasamīpetupurāṇodharmasaṃhitaḥ || 44 ||
ṛkṣeṇagītaḥśloko'stitannibodhaplavaṅgama |
na paraḥ pāpamādattepareṣāmpāpakarmaṇām || 45 ||
samayorakṣitavyastusaptaścāritrabhūṣaṇāḥ |
pāpānāṃvāśubhānāṃvāvadhārhāṇāmplavaṅgama || 46 ||
kāryaṅkaruṇyamāryeṇa na kaścinnāparādhyati |
lokahiṃsāvihārāṇāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇām || 47 ||
kurvatāmapipāpāninaivakāryamaśobhanam |
evamuktastuhanumān sītayāvākyakovidaḥ || 48 ||
pratyuvācatatassītāṃrāmapatnīyaśaśvinīm |
yuktārāmasyabhavatīdharmapatnīyaśaśvinī || 49 ||
pratisandiśamāndevi gamiṣyeyatrarāghavaḥ |
evamuktāhanumatāvaidehijanakātmajā || 50 ||
sābravīddhraṣṭumicchāmibhartāraṃvānarottama |
tasyāstadvacanaṃśrutvāhanumānpavanātmajaḥ || 51 ||
harṣayanmaithilīṃvākyamuvācedammahāmatiḥ |
pūrṇacandrānanaṃrāmandrakṣyasyāryesalakṣmaṇam || 52 ||
sthiramitraṃhatāmitraṃśacīvatridaśeśvaram |
tāmevamuktvārājantīṃsītāṃsākṣādivaśriyam || 53 ||
ājagāmamahāvegohanūmānyatrarāghavaḥ |
sapadiharivarastatohanūmān prativacanañjanakeśvarātmajāyāḥ |
kathitamakathayadyathākrameṇatridaśavarapratimāyarāghavāya || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in