শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ ষোডশাধিকশততমস্সর্গঃ ।
ইতিপ্রতিসমাদিষ্টোহনূমান্মারুতাত্মজঃ ।
প্রবিবেশপুরীংলঙ্কাম্পূজ্যমানোনিশাচরৈঃ ॥ 1 ॥
প্রবিশ্য চপুরীংলঙ্কাম্পূজ্যমানোনিশাচারৈঃ ।
ততস্তেনাভ্যুনুজ্ঞাতোহনুমান্বৃক্ষবাটিকাম্ ॥ 2 ॥
প্রবিশন্তীব গাত্রাণি স্বান্যেব জনকাত্মজা ।
বাক্ষল্যৈস্তৈঃ সশল্যেব ভৃশমশ্রূণ্যবর্তযত্ ॥ 3 ॥
বৃক্ষমূলেনিরানন্দাংরাক্ষসীভিঃপরীবৃতাম্ ।
নিভৃতঃপ্রণতঃপ্রহ্বস্সোঽভিগম্যাভিবাদ্য চ ॥ 4 ॥
দৃষ্টবাসমাগতন্দেবীহনূমন্তম্মহাবলম্ ।
তূষ্ণীমাস্ততদাদৃষ্টবাস্মৃত্বাসৃষ্টাভবত্তদা ॥ 5 ॥
সৌম্যন্তস্যামুখন্দৃষ্টবাহনুমান্প্লবগোত্তমঃ ।
রামস্যবচনংসর্বমাখ্যাতুমুপচক্রমে ॥ 6 ॥
বৈদেহী কুশলীরামস্সহসুগ্রীবলক্ষ্মণঃ ।
বভীষণসহাযশ্চহরীণাংসহিতোবলৈঃ ॥ 7 ॥
কুশলঞ্চাহসিদ্ধার্থোহতশত্রুরিমত্রজিত্ ।
বিভীষণসহাযেনরামেণহরিভিস্সহ ॥ 8 ॥
নিহতোরাবণোদেবিলক্ষ্মণেন চ বীর্যবান্ ।
প্রিযমাখ্যামিতেদেবিভূযশ্চত্বাংসভাজযে ॥ 9 ॥
তবপ্রভাবাদ্ধর্মজেমহান্ রামেণসংযুগে ।
লব্ধোঽযংবিজযস্সীতেস্বস্থাভবগতজ্বরা ॥ 10 ॥
রাবণশ্চহতশ্শত্রুর্লঙ্কচৈববশীকৃতা ।
মযাহ্যলব্ন্দিদ্রেণধৃতেনতবনির্জযে ॥ 11 ॥
প্রতিজ্ঞৈষাবিনিস্তীর্ণাবদ্ধ্বাসেতুম্মহোদধৌ ।
সম্ভ্রমশ্চ ন কর্তব্যোবর্তন্ত্যারাবণালযে ॥ 12 ॥
বিভীষণবিধেযংহিলঙ্কৈশ্বর্যমিদঙ্কৃতম্ ।
তদাশ্বসিহিবিস্রব্ধংস্বগৃহেপরিবর্তসে ॥ 13 ॥
অযঞ্চাভ্যেতিসম্হৃষ্টস্ত্বদ্ধর্শনসমুত্সুকঃ ।
এবমুক্তাসমুত্পত্যসীতাশশিনিভাননা ॥ 14 ॥
প্রহর্ষেণাবরুদ্ধাসাব্যাহর্তুং ন শশাক হ ।
ততোঽব্রবীদ্ধরিবরঃসীতামপ্রতিজল্পতীম্ ॥ 15 ॥
কিন্ত্বঞ্চিন্তযসেদেবিকিং চ মান্নাভিভাষসে ।
এবমুক্তাহনুমতাসীতাধর্মপথেস্থিতা ॥ 16 ॥
অব্রবীত্পরমপ্রীতাবাষ্পগদ্গদযাগিরা ।
প্রিযমেতদুপশ্রুত্যভর্তুর্বিজযসংশ্রযম্ ॥ 17 ॥
প্রহর্ষবশমাপন্নানির্বাক্যাস্মিক্ষণান্তরম্ ।
ন হিপশ্যামিসদৃশঞ্চিন্তযন্তীপ্লবঙ্গমা ॥ 18 ॥
মপ্রতিযাব্যানকস্যেহদাতুম্প্রত্যভিনন্দনম্ ।
নহিপশ্যামিততসৌম্যপৃথিব্যামপিবানর ॥ 19 ॥
সদৃশংযত্প্রিযাখ্যানেতবদত্ত্বাভবেত্সুখম্ ।
হিরণ্যংবাসুবর্ণংবারত্নানিবিবিধানিচ ॥ 20 ॥
রাজ্যংবাত্রিষুলোকেষুনৈতদর্হতিভাষিতম্ ।
এবমুক্তস্তুবৈদেহ্যাপ্রত্যুবাচপ্লবঙ্গমঃ ॥ 21 ॥
প্রগৃহীতাঞ্জলির্হর্ষাসতীতাযাঃপ্রমুখেস্থিতঃ ।
ভর্তুঃপ্রিযহিতেযুক্তেভর্তুর্বিজযকাঙ্ক্ষিণঃ ॥ 22 ॥
স্নিগ্ধমেবংবিধংবাক্যন্ত্বমেবার্হস্যনিন্দিতে ।
তবৈতদ্বচনংসৌম্যেসারবত্ স্নিগ্ধমেব চ ॥ 23 ॥
রত্নৌঘাদ্বিবিধাচ্চাপিদেবরাজ্যাদ্বিশিষ্যতে ।
অর্থতশ্চমযাপ্রাপ্তাদেবরজ্যাদযোগুণাঃ ॥ 24 ॥
হতশত্রুংবিজযিনংরামম্পশ্যামিসুস্থিতম্ ।
তস্যতদ্বচনংশ্রুত্বামৈথিলীজনকাত্মজা ॥ 25 ॥
ততঃশুভতরংবাক্যমুবাচপবনাত্মজম্ ।
অতিলক্ষণসম্পন্নম্মাধুর্যগুণভূষিতম্ ॥ 26 ॥
বুদ্ধ্যাহ্যষ্টাঙ্গযাযুক্তন্ত্বমেবার্হসিভাষিতুম্ ।
শ্লাঘনীযোঽনিলস্যত্বংসুতঃপরমধার্মিকঃ ॥ 27 ॥
বলংশৌর্যংশ্রুতংসত্ত্বংবিক্রমোদাক্ষ্যমুত্তমম্ ।
তেজঃক্ষমাধৃতিস্স্থৈর্যংবিনীতত্বং ন সংশযঃ ॥ 28 ॥
এতেচান্যে চ বহবোগুণাস্ত্বয্যেবশোভনাঃ ।
অথোবাচপুনস্সীতামসম্ভ্রান্তোবিনীতবত্ ॥ 29 ॥
প্রগৃহীতাঞ্চলির্হর্ষাত্সীতাযাঃপ্রমুখেস্থিতঃ ।
ইমাস্তুখলুরাক্ষস্যোযদিত্বমনুমন্যসে ॥ 30 ॥
হন্তুমিচ্ছামিতাস্সর্বাযাভিস্ত্বন্তর্জিতাপুরা ।
ক্লিশ্যন্তীং পতিদেবান্ত্বামশোকবনিকাঙ্গতাম্ ॥ 31 ॥
ঘোররূপসমাচারাঃক্রূরাঃক্রূরতরেক্ষণাঃ ।
ইহশ্রুতামযাদেবি রাক্ষস্যোবিকৃতাননাঃ ॥ 32 ॥
অসকৃত্পরুষৈর্বাক্যৈর্বদ্নত্যোরাবণাজ্ঞযা ।
বিকৃতাবিকৃতাকারাঃক্রূরাঃক্রূরকচেক্ষণাঃ ॥ 33 ॥
ইচ্ছামিবিবিধৈরাঘতৈর্হন্তুমেতাস্সুদারুণাঃ ।
রাক্ষস্যোদারুণকথাবরমেতত্প্রযচ্ছমে ॥ 34 ॥
মুষ্টিভিঃপর্ষিণঘাতৈশ্চবিশালৈশ্চৈববাহুভিঃ ।
জঙ্ঘাজানুপ্রহারৈশ্চদন্তানাঞ্চৈবপীডনৈঃ ॥ 35 ॥
ভক্ষণৈঃকর্ণনাসানাঙ্কেশানাংলুঞ্চনৈস্তথা ।
ভৃশংশুষ্কমুখৈশ্চৈবদারণৈর্লঙ্ঘনৈর্হতৈঃ ॥ 36 ॥
বিভিন্নশঙ্কুগ্রীবাংশপার্শ্বকৈশ্চকলেবরৈঃ ।
নিপাত্যহন্তুমিচ্ছামিতববিপ্রিযকারিণীঃ ॥ 37 ॥
এবম্প্রহারৈর্বহুভিঃসম্প্প্রহার্যযশস্বিনি ।
ঘাতযেতীব্ররূপাভির্যাভিস্ত্বন্তর্জিতাপুরা ॥ 38 ॥
ইত্যুক্তাসাহনুমতাকৃপণাদীনবত্সলা ।
হনূমন্তমুবাচেদঞ্চিন্তযিত্বাবিমৃশ্য চ ॥ 39 ॥
রাজসংশ্রযবশ্যানাঙ্কুর্বতীনাম্পরাজ্ঞযা ।
বিধেযানাং চ দাসীনাঙ্কঃকুপ্যদ্বানরোত্তম ॥ 40 ॥
ভাগ্যবৈষম্যদোষেণপুরস্তাদ্ধুষ্কৃতেন চ ।
মযৈতত্প্রাপ্যসর্বংস্বকৃতংহ্যুপভুজ্যতে ॥ 41 ॥
মৈবংবদমহাবাহো দৈবেহ্যেষাপরাগতিঃ ।
প্রাপ্তব্যন্তুদশাযোগান্মযৈতদিতিনিশ্চিতম্ ॥ 42 ॥
দাসীনাংরাবণস্যাহম্মর্ষযামীহদুর্বলা ।
আজ্ঞপ্তারাক্ষসেনেহরাক্ষস্যস্তর্জযন্তিমাম্ ॥ 43 ॥
হতেতস্মিন্নকুর্বন্তিতর্জনম্মারুতাত্মজ ।
অযংব্যাঘ্রসমীপেতুপুরাণোধর্মসংহিতঃ ॥ 44 ॥
ঋক্ষেণগীতঃশ্লোকোঽস্তিতন্নিবোধপ্লবঙ্গম ।
ন পরঃ পাপমাদত্তেপরেষাম্পাপকর্মণাম্ ॥ 45 ॥
সমযোরক্ষিতব্যস্তুসপ্তশ্চারিত্রভূষণাঃ ।
পাপানাংবাশুভানাংবাবধার্হাণাম্প্লবঙ্গম ॥ 46 ॥
কার্যঙ্করুণ্যমার্যেণ ন কশ্চিন্নাপরাধ্যতি ।
লোকহিংসাবিহারাণাংরক্ষসাঙ্কামরূপিণাম্ ॥ 47 ॥
কুর্বতামপিপাপানিনৈবকার্যমশোভনম্ ।
এবমুক্তস্তুহনুমান্ সীতযাবাক্যকোবিদঃ ॥ 48 ॥
প্রত্যুবাচততস্সীতাংরামপত্নীযশশ্বিনীম্ ।
যুক্তারামস্যভবতীধর্মপত্নীযশশ্বিনী ॥ 49 ॥
প্রতিসন্দিশমান্দেবি গমিষ্যেযত্ররাঘবঃ ।
এবমুক্তাহনুমতাবৈদেহিজনকাত্মজা ॥ 50 ॥
সাব্রবীদ্ধ্রষ্টুমিচ্ছামিভর্তারংবানরোত্তম ।
তস্যাস্তদ্বচনংশ্রুত্বাহনুমান্পবনাত্মজঃ ॥ 51 ॥
হর্ষযন্মৈথিলীংবাক্যমুবাচেদম্মহামতিঃ ।
পূর্ণচন্দ্রাননংরামন্দ্রক্ষ্যস্যার্যেসলক্ষ্মণম্ ॥ 52 ॥
স্থিরমিত্রংহতামিত্রংশচীবত্রিদশেশ্বরম্ ।
তামেবমুক্ত্বারাজন্তীংসীতাংসাক্ষাদিবশ্রিযম্ ॥ 53 ॥
আজগামমহাবেগোহনূমান্যত্ররাঘবঃ ।
সপদিহরিবরস্ততোহনূমান্ প্রতিবচনঞ্জনকেশ্বরাত্মজাযাঃ ।
কথিতমকথযদ্যথাক্রমেণত্রিদশবরপ্রতিমাযরাঘবায ॥ 54 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে ষোডশাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ |
itipratisamādiṣṭohanūmānmārutātmajaḥ |
praviveśapurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācaraiḥ || 1 ||
praviśya capurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācāraiḥ |
tatastenābhyunujñātohanumānvṛkṣavāṭikām || 2 ||
praviśantīva gātrāṇi svānyeva janakātmajā |
vākṣalyaistaiḥ saśalyeva bhṛśamaśrūṇyavartayat || 3 ||
vṛkṣamūlenirānandāṃrākṣasībhiḥparīvṛtām |
nibhṛtaḥpraṇataḥprahvasso'bhigamyābhivādya ca || 4 ||
dṛṣṭavāsamāgatandevīhanūmantammahābalam |
tūṣṇīmāstatadādṛṣṭavāsmṛtvāsṛṣṭābhavattadā || 5 ||
saumyantasyāmukhandṛṣṭavāhanumānplavagottamaḥ |
rāmasyavacanaṃsarvamākhyātumupacakrame || 6 ||
vaidehī kuśalīrāmassahasugrīvalakṣmaṇaḥ |
vabhīṣaṇasahāyaścaharīṇāṃsahitobalaiḥ || 7 ||
kuśalañcāhasiddhārthohataśatrurimatrajit |
vibhīṣaṇasahāyenarāmeṇaharibhissaha || 8 ||
nihatorāvaṇodevilakṣmaṇena ca vīryavān |
priyamākhyāmitedevibhūyaścatvāṃsabhājaye || 9 ||
tavaprabhāvāddharmajemahān rāmeṇasaṃyuge |
labdho'yaṃvijayassītesvasthābhavagatajvarā || 10 ||
rāvaṇaścahataśśatrurlaṅkacaivavaśīkṛtā |
mayāhyalabndidreṇadhṛtenatavanirjaye || 11 ||
pratijñaiṣāvinistīrṇābaddhvāsetummahodadhau |
sambhramaśca na kartavyovartantyārāvaṇālaye || 12 ||
vibhīṣaṇavidheyaṃhilaṅkaiśvaryamidaṅkṛtam |
tadāśvasihivisrabdhaṃsvagṛheparivartase || 13 ||
ayañcābhyetisamhṛṣṭastvaddharśanasamutsukaḥ |
evamuktāsamutpatyasītāśaśinibhānanā || 14 ||
praharṣeṇāvaruddhāsāvyāhartuṃ na śaśāka ha |
tato'bravīddharivaraḥsītāmapratijalpatīm || 15 ||
kintvañcintayasedevikiṃ ca mānnābhibhāṣase |
evamuktāhanumatāsītādharmapathesthitā || 16 ||
abravītparamaprītābāṣpagadgadayāgirā |
priyametadupaśrutyabharturvijayasaṃśrayam || 17 ||
praharṣavaśamāpannānirvākyāsmikṣaṇāntaram |
na hipaśyāmisadṛśañcintayantīplavaṅgamā || 18 ||
mapratiyābyānakasyehadātumpratyabhinandanam |
nahipaśyāmitatasaumyapṛthivyāmapivānara || 19 ||
sadṛśaṃyatpriyākhyānetavadattvābhavetsukham |
hiraṇyaṃvāsuvarṇaṃvāratnānivividhānica || 20 ||
rājyaṃvātriṣulokeṣunaitadarhatibhāṣitam |
evamuktastuvaidehyāpratyuvācaplavaṅgamaḥ || 21 ||
pragṛhītāñjalirharṣāsatītāyāḥpramukhesthitaḥ |
bhartuḥpriyahiteyuktebharturvijayakāṅkṣiṇaḥ || 22 ||
snigdhamevaṃvidhaṃvākyantvamevārhasyanindite |
tavaitadvacanaṃsaumyesāravat snigdhameva ca || 23 ||
ratnaughādvividhāccāpidevarājyādviśiṣyate |
arthataścamayāprāptādevarajyādayoguṇāḥ || 24 ||
hataśatruṃvijayinaṃrāmampaśyāmisusthitam |
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilījanakātmajā || 25 ||
tataḥśubhataraṃvākyamuvācapavanātmajam |
atilakṣaṇasampannammādhuryaguṇabhūṣitam || 26 ||
buddhyāhyaṣṭāṅgayāyuktantvamevārhasibhāṣitum |
ślāghanīyo'nilasyatvaṃsutaḥparamadhārmikaḥ || 27 ||
balaṃśauryaṃśrutaṃsattvaṃvikramodākṣyamuttamam |
tejaḥkṣamādhṛtissthairyaṃvinītatvaṃ na saṃśayaḥ || 28 ||
etecānye ca bahavoguṇāstvayyevaśobhanāḥ |
athovācapunassītāmasambhrāntovinītavat || 29 ||
pragṛhītāñcalirharṣātsītāyāḥpramukhesthitaḥ |
imāstukhalurākṣasyoyaditvamanumanyase || 30 ||
hantumicchāmitāssarvāyābhistvantarjitāpurā |
kliśyantīṃ patidevāntvāmaśokavanikāṅgatām || 31 ||
ghorarūpasamācārāḥkrūrāḥkrūratarekṣaṇāḥ |
ihaśrutāmayādevi rākṣasyovikṛtānanāḥ || 32 ||
asakṛtparuṣairvākyairvadnatyorāvaṇājñayā |
vikṛtāvikṛtākārāḥkrūrāḥkrūrakacekṣaṇāḥ || 33 ||
icchāmivividhairāghatairhantumetāssudāruṇāḥ |
rākṣasyodāruṇakathāvarametatprayacchame || 34 ||
muṣṭibhiḥparṣiṇaghātaiścaviśālaiścaivabāhubhiḥ |
jaṅghājānuprahāraiścadantānāñcaivapīḍanaiḥ || 35 ||
bhakṣaṇaiḥkarṇanāsānāṅkeśānāṃluñcanaistathā |
bhṛśaṃśuṣkamukhaiścaivadāraṇairlaṅghanairhataiḥ || 36 ||
vibhinnaśaṅkugrīvāṃśapārśvakaiścakalevaraiḥ |
nipātyahantumicchāmitavavipriyakāriṇīḥ || 37 ||
evamprahārairbahubhiḥsampprahāryayaśasvini |
ghātayetīvrarūpābhiryābhistvantarjitāpurā || 38 ||
ityuktāsāhanumatākṛpaṇādīnavatsalā |
hanūmantamuvācedañcintayitvāvimṛśya ca || 39 ||
rājasaṃśrayavaśyānāṅkurvatīnāmparājñayā |
vidheyānāṃ ca dāsīnāṅkaḥkupyadvānarottama || 40 ||
bhāgyavaiṣamyadoṣeṇapurastāddhuṣkṛtena ca |
mayaitatprāpyasarvaṃsvakṛtaṃhyupabhujyate || 41 ||
maivaṃvadamahābāho daivehyeṣāparāgatiḥ |
prāptavyantudaśāyogānmayaitaditiniścitam || 42 ||
dāsīnāṃrāvaṇasyāhammarṣayāmīhadurbalā |
ājñaptārākṣaseneharākṣasyastarjayantimām || 43 ||
hatetasminnakurvantitarjanammārutātmaja |
ayaṃvyāghrasamīpetupurāṇodharmasaṃhitaḥ || 44 ||
ṛkṣeṇagītaḥśloko'stitannibodhaplavaṅgama |
na paraḥ pāpamādattepareṣāmpāpakarmaṇām || 45 ||
samayorakṣitavyastusaptaścāritrabhūṣaṇāḥ |
pāpānāṃvāśubhānāṃvāvadhārhāṇāmplavaṅgama || 46 ||
kāryaṅkaruṇyamāryeṇa na kaścinnāparādhyati |
lokahiṃsāvihārāṇāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇām || 47 ||
kurvatāmapipāpāninaivakāryamaśobhanam |
evamuktastuhanumān sītayāvākyakovidaḥ || 48 ||
pratyuvācatatassītāṃrāmapatnīyaśaśvinīm |
yuktārāmasyabhavatīdharmapatnīyaśaśvinī || 49 ||
pratisandiśamāndevi gamiṣyeyatrarāghavaḥ |
evamuktāhanumatāvaidehijanakātmajā || 50 ||
sābravīddhraṣṭumicchāmibhartāraṃvānarottama |
tasyāstadvacanaṃśrutvāhanumānpavanātmajaḥ || 51 ||
harṣayanmaithilīṃvākyamuvācedammahāmatiḥ |
pūrṇacandrānanaṃrāmandrakṣyasyāryesalakṣmaṇam || 52 ||
sthiramitraṃhatāmitraṃśacīvatridaśeśvaram |
tāmevamuktvārājantīṃsītāṃsākṣādivaśriyam || 53 ||
ājagāmamahāvegohanūmānyatrarāghavaḥ |
sapadiharivarastatohanūmān prativacanañjanakeśvarātmajāyāḥ |
kathitamakathayadyathākrameṇatridaśavarapratimāyarāghavāya || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षोडशाधिकशततमस्सर्गः ।
इतिप्रतिसमादिष्टोहनूमान्मारुतात्मजः ।
प्रविवेशपुरींलङ्काम्पूज्यमानोनिशाचरैः ॥ 1 ॥
प्रविश्य चपुरींलङ्काम्पूज्यमानोनिशाचारैः ।
ततस्तेनाभ्युनुज्ञातोहनुमान्वृक्षवाटिकाम् ॥ 2 ॥
प्रविशन्तीव गात्राणि स्वान्येव जनकात्मजा ।
वाक्षल्यैस्तैः सशल्येव भृशमश्रूण्यवर्तयत् ॥ 3 ॥
वृक्षमूलेनिरानन्दांराक्षसीभिःपरीवृताम् ।
निभृतःप्रणतःप्रह्वस्सोऽभिगम्याभिवाद्य च ॥ 4 ॥
दृष्टवासमागतन्देवीहनूमन्तम्महाबलम् ।
तूष्णीमास्ततदादृष्टवास्मृत्वासृष्टाभवत्तदा ॥ 5 ॥
सौम्यन्तस्यामुखन्दृष्टवाहनुमान्प्लवगोत्तमः ।
रामस्यवचनंसर्वमाख्यातुमुपचक्रमे ॥ 6 ॥
वैदेही कुशलीरामस्सहसुग्रीवलक्ष्मणः ।
वभीषणसहायश्चहरीणांसहितोबलैः ॥ 7 ॥
कुशलञ्चाहसिद्धार्थोहतशत्रुरिमत्रजित् ।
विभीषणसहायेनरामेणहरिभिस्सह ॥ 8 ॥
निहतोरावणोदेविलक्ष्मणेन च वीर्यवान् ।
प्रियमाख्यामितेदेविभूयश्चत्वांसभाजये ॥ 9 ॥
तवप्रभावाद्धर्मजेमहान् रामेणसंयुगे ।
लब्धोऽयंविजयस्सीतेस्वस्थाभवगतज्वरा ॥ 10 ॥
रावणश्चहतश्शत्रुर्लङ्कचैववशीकृता ।
मयाह्यलब्न्दिद्रेणधृतेनतवनिर्जये ॥ 11 ॥
प्रतिज्ञैषाविनिस्तीर्णाबद्ध्वासेतुम्महोदधौ ।
सम्भ्रमश्च न कर्तव्योवर्तन्त्यारावणालये ॥ 12 ॥
विभीषणविधेयंहिलङ्कैश्वर्यमिदङ्कृतम् ।
तदाश्वसिहिविस्रब्धंस्वगृहेपरिवर्तसे ॥ 13 ॥
अयञ्चाभ्येतिसम्हृष्टस्त्वद्धर्शनसमुत्सुकः ।
एवमुक्तासमुत्पत्यसीताशशिनिभानना ॥ 14 ॥
प्रहर्षेणावरुद्धासाव्याहर्तुं न शशाक ह ।
ततोऽब्रवीद्धरिवरःसीतामप्रतिजल्पतीम् ॥ 15 ॥
किन्त्वञ्चिन्तयसेदेविकिं च मान्नाभिभाषसे ।
एवमुक्ताहनुमतासीताधर्मपथेस्थिता ॥ 16 ॥
अब्रवीत्परमप्रीताबाष्पगद्गदयागिरा ।
प्रियमेतदुपश्रुत्यभर्तुर्विजयसंश्रयम् ॥ 17 ॥
प्रहर्षवशमापन्नानिर्वाक्यास्मिक्षणान्तरम् ।
न हिपश्यामिसदृशञ्चिन्तयन्तीप्लवङ्गमा ॥ 18 ॥
मप्रतियाब्यानकस्येहदातुम्प्रत्यभिनन्दनम् ।
नहिपश्यामिततसौम्यपृथिव्यामपिवानर ॥ 19 ॥
सदृशंयत्प्रियाख्यानेतवदत्त्वाभवेत्सुखम् ।
हिरण्यंवासुवर्णंवारत्नानिविविधानिच ॥ 20 ॥
राज्यंवात्रिषुलोकेषुनैतदर्हतिभाषितम् ।
एवमुक्तस्तुवैदेह्याप्रत्युवाचप्लवङ्गमः ॥ 21 ॥
प्रगृहीताञ्जलिर्हर्षासतीतायाःप्रमुखेस्थितः ।
भर्तुःप्रियहितेयुक्तेभर्तुर्विजयकाङ्क्षिणः ॥ 22 ॥
स्निग्धमेवंविधंवाक्यन्त्वमेवार्हस्यनिन्दिते ।
तवैतद्वचनंसौम्येसारवत् स्निग्धमेव च ॥ 23 ॥
रत्नौघाद्विविधाच्चापिदेवराज्याद्विशिष्यते ।
अर्थतश्चमयाप्राप्तादेवरज्यादयोगुणाः ॥ 24 ॥
हतशत्रुंविजयिनंरामम्पश्यामिसुस्थितम् ।
तस्यतद्वचनंश्रुत्वामैथिलीजनकात्मजा ॥ 25 ॥
ततःशुभतरंवाक्यमुवाचपवनात्मजम् ।
अतिलक्षणसम्पन्नम्माधुर्यगुणभूषितम् ॥ 26 ॥
बुद्ध्याह्यष्टाङ्गयायुक्तन्त्वमेवार्हसिभाषितुम् ।
श्लाघनीयोऽनिलस्यत्वंसुतःपरमधार्मिकः ॥ 27 ॥
बलंशौर्यंश्रुतंसत्त्वंविक्रमोदाक्ष्यमुत्तमम् ।
तेजःक्षमाधृतिस्स्थैर्यंविनीतत्वं न संशयः ॥ 28 ॥
एतेचान्ये च बहवोगुणास्त्वय्येवशोभनाः ।
अथोवाचपुनस्सीतामसम्भ्रान्तोविनीतवत् ॥ 29 ॥
प्रगृहीताञ्चलिर्हर्षात्सीतायाःप्रमुखेस्थितः ।
इमास्तुखलुराक्षस्योयदित्वमनुमन्यसे ॥ 30 ॥
हन्तुमिच्छामितास्सर्वायाभिस्त्वन्तर्जितापुरा ।
क्लिश्यन्तीं पतिदेवान्त्वामशोकवनिकाङ्गताम् ॥ 31 ॥
घोररूपसमाचाराःक्रूराःक्रूरतरेक्षणाः ।
इहश्रुतामयादेवि राक्षस्योविकृताननाः ॥ 32 ॥
असकृत्परुषैर्वाक्यैर्वद्नत्योरावणाज्ञया ।
विकृताविकृताकाराःक्रूराःक्रूरकचेक्षणाः ॥ 33 ॥
इच्छामिविविधैराघतैर्हन्तुमेतास्सुदारुणाः ।
राक्षस्योदारुणकथावरमेतत्प्रयच्छमे ॥ 34 ॥
मुष्टिभिःपर्षिणघातैश्चविशालैश्चैवबाहुभिः ।
जङ्घाजानुप्रहारैश्चदन्तानाञ्चैवपीडनैः ॥ 35 ॥
भक्षणैःकर्णनासानाङ्केशानांलुञ्चनैस्तथा ।
भृशंशुष्कमुखैश्चैवदारणैर्लङ्घनैर्हतैः ॥ 36 ॥
विभिन्नशङ्कुग्रीवांशपार्श्वकैश्चकलेवरैः ।
निपात्यहन्तुमिच्छामितवविप्रियकारिणीः ॥ 37 ॥
एवम्प्रहारैर्बहुभिःसम्प्प्रहार्ययशस्विनि ।
घातयेतीव्ररूपाभिर्याभिस्त्वन्तर्जितापुरा ॥ 38 ॥
इत्युक्तासाहनुमताकृपणादीनवत्सला ।
हनूमन्तमुवाचेदञ्चिन्तयित्वाविमृश्य च ॥ 39 ॥
राजसंश्रयवश्यानाङ्कुर्वतीनाम्पराज्ञया ।
विधेयानां च दासीनाङ्कःकुप्यद्वानरोत्तम ॥ 40 ॥
भाग्यवैषम्यदोषेणपुरस्ताद्धुष्कृतेन च ।
मयैतत्प्राप्यसर्वंस्वकृतंह्युपभुज्यते ॥ 41 ॥
मैवंवदमहाबाहो दैवेह्येषापरागतिः ।
प्राप्तव्यन्तुदशायोगान्मयैतदितिनिश्चितम् ॥ 42 ॥
दासीनांरावणस्याहम्मर्षयामीहदुर्बला ।
आज्ञप्ताराक्षसेनेहराक्षस्यस्तर्जयन्तिमाम् ॥ 43 ॥
हतेतस्मिन्नकुर्वन्तितर्जनम्मारुतात्मज ।
अयंव्याघ्रसमीपेतुपुराणोधर्मसंहितः ॥ 44 ॥
ऋक्षेणगीतःश्लोकोऽस्तितन्निबोधप्लवङ्गम ।
न परः पापमादत्तेपरेषाम्पापकर्मणाम् ॥ 45 ॥
समयोरक्षितव्यस्तुसप्तश्चारित्रभूषणाः ।
पापानांवाशुभानांवावधार्हाणाम्प्लवङ्गम ॥ 46 ॥
कार्यङ्करुण्यमार्येण न कश्चिन्नापराध्यति ।
लोकहिंसाविहाराणांरक्षसाङ्कामरूपिणाम् ॥ 47 ॥
कुर्वतामपिपापानिनैवकार्यमशोभनम् ।
एवमुक्तस्तुहनुमान् सीतयावाक्यकोविदः ॥ 48 ॥
प्रत्युवाचततस्सीतांरामपत्नीयशश्विनीम् ।
युक्तारामस्यभवतीधर्मपत्नीयशश्विनी ॥ 49 ॥
प्रतिसन्दिशमान्देवि गमिष्येयत्रराघवः ।
एवमुक्ताहनुमतावैदेहिजनकात्मजा ॥ 50 ॥
साब्रवीद्ध्रष्टुमिच्छामिभर्तारंवानरोत्तम ।
तस्यास्तद्वचनंश्रुत्वाहनुमान्पवनात्मजः ॥ 51 ॥
हर्षयन्मैथिलींवाक्यमुवाचेदम्महामतिः ।
पूर्णचन्द्राननंरामन्द्रक्ष्यस्यार्येसलक्ष्मणम् ॥ 52 ॥
स्थिरमित्रंहतामित्रंशचीवत्रिदशेश्वरम् ।
तामेवमुक्त्वाराजन्तींसीतांसाक्षादिवश्रियम् ॥ 53 ॥
आजगाममहावेगोहनूमान्यत्रराघवः ।
सपदिहरिवरस्ततोहनूमान् प्रतिवचनञ्जनकेश्वरात्मजायाः ।
कथितमकथयद्यथाक्रमेणत्रिदशवरप्रतिमायराघवाय ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षोडशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ |
itipratisamādiṣṭohanūmānmārutātmajaḥ |
praviveśapurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācaraiḥ || 1 ||
praviśya capurīṃlaṅkāmpūjyamānoniśācāraiḥ |
tatastenābhyunujñātohanumānvṛkṣavāṭikām || 2 ||
praviśantīva gātrāṇi svānyeva janakātmajā |
vākṣalyaistaiḥ saśalyeva bhṛśamaśrūṇyavartayat || 3 ||
vṛkṣamūlenirānandāṃrākṣasībhiḥparīvṛtām |
nibhṛtaḥpraṇataḥprahvasso'bhigamyābhivādya ca || 4 ||
dṛṣṭavāsamāgatandevīhanūmantammahābalam |
tūṣṇīmāstatadādṛṣṭavāsmṛtvāsṛṣṭābhavattadā || 5 ||
saumyantasyāmukhandṛṣṭavāhanumānplavagottamaḥ |
rāmasyavacanaṃsarvamākhyātumupacakrame || 6 ||
vaidehī kuśalīrāmassahasugrīvalakṣmaṇaḥ |
vabhīṣaṇasahāyaścaharīṇāṃsahitobalaiḥ || 7 ||
kuśalañcāhasiddhārthohataśatrurimatrajit |
vibhīṣaṇasahāyenarāmeṇaharibhissaha || 8 ||
nihatorāvaṇodevilakṣmaṇena ca vīryavān |
priyamākhyāmitedevibhūyaścatvāṃsabhājaye || 9 ||
tavaprabhāvāddharmajemahān rāmeṇasaṃyuge |
labdho'yaṃvijayassītesvasthābhavagatajvarā || 10 ||
rāvaṇaścahataśśatrurlaṅkacaivavaśīkṛtā |
mayāhyalabndidreṇadhṛtenatavanirjaye || 11 ||
pratijñaiṣāvinistīrṇābaddhvāsetummahodadhau |
sambhramaśca na kartavyovartantyārāvaṇālaye || 12 ||
vibhīṣaṇavidheyaṃhilaṅkaiśvaryamidaṅkṛtam |
tadāśvasihivisrabdhaṃsvagṛheparivartase || 13 ||
ayañcābhyetisamhṛṣṭastvaddharśanasamutsukaḥ |
evamuktāsamutpatyasītāśaśinibhānanā || 14 ||
praharṣeṇāvaruddhāsāvyāhartuṃ na śaśāka ha |
tato'bravīddharivaraḥsītāmapratijalpatīm || 15 ||
kintvañcintayasedevikiṃ ca mānnābhibhāṣase |
evamuktāhanumatāsītādharmapathesthitā || 16 ||
abravītparamaprītābāṣpagadgadayāgirā |
priyametadupaśrutyabharturvijayasaṃśrayam || 17 ||
praharṣavaśamāpannānirvākyāsmikṣaṇāntaram |
na hipaśyāmisadṛśañcintayantīplavaṅgamā || 18 ||
mapratiyābyānakasyehadātumpratyabhinandanam |
nahipaśyāmitatasaumyapṛthivyāmapivānara || 19 ||
sadṛśaṃyatpriyākhyānetavadattvābhavetsukham |
hiraṇyaṃvāsuvarṇaṃvāratnānivividhānica || 20 ||
rājyaṃvātriṣulokeṣunaitadarhatibhāṣitam |
evamuktastuvaidehyāpratyuvācaplavaṅgamaḥ || 21 ||
pragṛhītāñjalirharṣāsatītāyāḥpramukhesthitaḥ |
bhartuḥpriyahiteyuktebharturvijayakāṅkṣiṇaḥ || 22 ||
snigdhamevaṃvidhaṃvākyantvamevārhasyanindite |
tavaitadvacanaṃsaumyesāravat snigdhameva ca || 23 ||
ratnaughādvividhāccāpidevarājyādviśiṣyate |
arthataścamayāprāptādevarajyādayoguṇāḥ || 24 ||
hataśatruṃvijayinaṃrāmampaśyāmisusthitam |
tasyatadvacanaṃśrutvāmaithilījanakātmajā || 25 ||
tataḥśubhataraṃvākyamuvācapavanātmajam |
atilakṣaṇasampannammādhuryaguṇabhūṣitam || 26 ||
buddhyāhyaṣṭāṅgayāyuktantvamevārhasibhāṣitum |
ślāghanīyo'nilasyatvaṃsutaḥparamadhārmikaḥ || 27 ||
balaṃśauryaṃśrutaṃsattvaṃvikramodākṣyamuttamam |
tejaḥkṣamādhṛtissthairyaṃvinītatvaṃ na saṃśayaḥ || 28 ||
etecānye ca bahavoguṇāstvayyevaśobhanāḥ |
athovācapunassītāmasambhrāntovinītavat || 29 ||
pragṛhītāñcalirharṣātsītāyāḥpramukhesthitaḥ |
imāstukhalurākṣasyoyaditvamanumanyase || 30 ||
hantumicchāmitāssarvāyābhistvantarjitāpurā |
kliśyantīṃ patidevāntvāmaśokavanikāṅgatām || 31 ||
ghorarūpasamācārāḥkrūrāḥkrūratarekṣaṇāḥ |
ihaśrutāmayādevi rākṣasyovikṛtānanāḥ || 32 ||
asakṛtparuṣairvākyairvadnatyorāvaṇājñayā |
vikṛtāvikṛtākārāḥkrūrāḥkrūrakacekṣaṇāḥ || 33 ||
icchāmivividhairāghatairhantumetāssudāruṇāḥ |
rākṣasyodāruṇakathāvarametatprayacchame || 34 ||
muṣṭibhiḥparṣiṇaghātaiścaviśālaiścaivabāhubhiḥ |
jaṅghājānuprahāraiścadantānāñcaivapīḍanaiḥ || 35 ||
bhakṣaṇaiḥkarṇanāsānāṅkeśānāṃluñcanaistathā |
bhṛśaṃśuṣkamukhaiścaivadāraṇairlaṅghanairhataiḥ || 36 ||
vibhinnaśaṅkugrīvāṃśapārśvakaiścakalevaraiḥ |
nipātyahantumicchāmitavavipriyakāriṇīḥ || 37 ||
evamprahārairbahubhiḥsampprahāryayaśasvini |
ghātayetīvrarūpābhiryābhistvantarjitāpurā || 38 ||
ityuktāsāhanumatākṛpaṇādīnavatsalā |
hanūmantamuvācedañcintayitvāvimṛśya ca || 39 ||
rājasaṃśrayavaśyānāṅkurvatīnāmparājñayā |
vidheyānāṃ ca dāsīnāṅkaḥkupyadvānarottama || 40 ||
bhāgyavaiṣamyadoṣeṇapurastāddhuṣkṛtena ca |
mayaitatprāpyasarvaṃsvakṛtaṃhyupabhujyate || 41 ||
maivaṃvadamahābāho daivehyeṣāparāgatiḥ |
prāptavyantudaśāyogānmayaitaditiniścitam || 42 ||
dāsīnāṃrāvaṇasyāhammarṣayāmīhadurbalā |
ājñaptārākṣaseneharākṣasyastarjayantimām || 43 ||
hatetasminnakurvantitarjanammārutātmaja |
ayaṃvyāghrasamīpetupurāṇodharmasaṃhitaḥ || 44 ||
ṛkṣeṇagītaḥśloko'stitannibodhaplavaṅgama |
na paraḥ pāpamādattepareṣāmpāpakarmaṇām || 45 ||
samayorakṣitavyastusaptaścāritrabhūṣaṇāḥ |
pāpānāṃvāśubhānāṃvāvadhārhāṇāmplavaṅgama || 46 ||
kāryaṅkaruṇyamāryeṇa na kaścinnāparādhyati |
lokahiṃsāvihārāṇāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇām || 47 ||
kurvatāmapipāpāninaivakāryamaśobhanam |
evamuktastuhanumān sītayāvākyakovidaḥ || 48 ||
pratyuvācatatassītāṃrāmapatnīyaśaśvinīm |
yuktārāmasyabhavatīdharmapatnīyaśaśvinī || 49 ||
pratisandiśamāndevi gamiṣyeyatrarāghavaḥ |
evamuktāhanumatāvaidehijanakātmajā || 50 ||
sābravīddhraṣṭumicchāmibhartāraṃvānarottama |
tasyāstadvacanaṃśrutvāhanumānpavanātmajaḥ || 51 ||
harṣayanmaithilīṃvākyamuvācedammahāmatiḥ |
pūrṇacandrānanaṃrāmandrakṣyasyāryesalakṣmaṇam || 52 ||
sthiramitraṃhatāmitraṃśacīvatridaśeśvaram |
tāmevamuktvārājantīṃsītāṃsākṣādivaśriyam || 53 ||
ājagāmamahāvegohanūmānyatrarāghavaḥ |
sapadiharivarastatohanūmān prativacanañjanakeśvarātmajāyāḥ |
kathitamakathayadyathākrameṇatridaśavarapratimāyarāghavāya || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣoḍaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.