ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ନଵମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣେନାଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାତଂ ପ୍ରସ୍ଥିତଂ ରଘୁନନ୍ଦନମ୍ ।
ହୃଦ୍ଯଯା ସ୍ନିଗ୍ଧଯା ଵାଚା ଭର୍ତାରମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
ଅଯଂ ଧର୍ମସ୍ସୁସୂକ୍ଷ୍ମେଣ ଵିଧିନା ପ୍ରାପ୍ଯତେ ମହାନ୍ ।
ନିଵୃତ୍ତେନ ତୁ ଶକ୍ଯୋଽଯଂ ଵ୍ଯସନାତ୍କାମଜାଦିହ ॥ 2 ॥
ତ୍ରୀଣ୍ଯେଵ ଵ୍ଯସନାନ୍ଯତ୍ର କାମଜାନି ଭଵନ୍ତ୍ଯୁତ ।
ମିଥ୍ଯାଵାକ୍ଯଂ ପରମକଂ ତସ୍ମାଦ୍ଗୁରୁତରାଵୁଭୌ ॥ 3 ॥
ପରଦାରାଭିଗମନଂ ଵିନା ଵୈରଂ ଚ ରୌଦ୍ରତା ।
ମିଥ୍ଯାଵାକ୍ଯଂ ନ ତେ ଭୂତଂ ନ ଭଵିଷ୍ଯତି ରାଘଵ ॥ 4 ॥
କୁତୋଽଭିଲାଷଣଂ ସ୍ତ୍ରୀଣାଂ ପରେଷାଂ ଧର୍ମନାଶନମ୍ ।
ତଵ ନାସ୍ତି ମନୁଷ୍ଯେନ୍ଦ୍ର ନ ଚାଭୂତ୍ତେ କଦାଚନ ॥ 5 ॥
ମନସ୍ଯପି ତଥା ରାମ ନ ଚୈତଦ୍ଵିଦ୍ଯତେ କ୍ଵଚିତ୍ ।
ସ୍ଵଦାରନିରତସ୍ତ୍ଵଂ ଚ ନିତ୍ଯମେଵ ନୃପାତ୍ମଜ ॥ 6 ॥
ଧର୍ମିଷ୍ଠସ୍ସତ୍ଯସନ୍ଧଶ୍ଚ ପିତୁର୍ନିର୍ଦେଶକାରକଃ ।
ସତ୍ଯସନ୍ଧ ମହାଭାଗ ଶ୍ରୀମଲ୍ଲକ୍ଷ୍ମଣପୂର୍ଵଜ ॥ 7 ॥
ତ୍ଵଯି ଧର୍ମଶ୍ଚ ସତ୍ଯଂ ଚ ତ୍ଵଯି ସର୍ଵଂ ପ୍ରତିଷ୍ଠିତମ୍ ।
ତଚ୍ଚ ସର୍ଵଂ ମହାବାହୋ ଶକ୍ଯଂ ଧର୍ତୁଂ ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯୈଃ ॥ 8 ॥
ତଵ ଵଶ୍ଯେନ୍ଦ୍ରିଯତ୍ଵଂ ଚ ଜାନାମି ଶୁଭଦର୍ଶନ ।
ତୃତୀଯଂ ଯଦିଦଂ ରୌଦ୍ରଂ ପରପ୍ରାଣାଭିହିଂସନମ୍ ॥ 9 ॥
ନିର୍ଵୈରଂ କ୍ରିଯତେ ମୋହାତ୍ତଚ୍ଚ ତେ ସମୁପସ୍ଥିତମ୍ ।
ପ୍ରତିଜ୍ଞାତସ୍ତ୍ଵଯା ଵୀର ଦଣ୍ଡକାରଣ୍ଯଵାସିନାମ୍ ॥ 10 ॥
ଋଷୀଣାଂ ରକ୍ଷଣାର୍ଥାଯ ଵଧସ୍ସଂଯତି ରକ୍ଷସାମ୍ ।
ଏତନ୍ନିମିତ୍ତଂ ଚ ଵନଂ ଦଣ୍ଡକା ଇତି ଵିଶ୍ରୁତମ୍ ॥ 11 ॥
ପ୍ରସ୍ଥିତସ୍ତ୍ଵଂ ସହ ଭ୍ରାତ୍ରା ଧୃତବାଣଶରାସନଃ ।
ତତସ୍ତ୍ଵାଂ ପ୍ରସ୍ଥିତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମମ ଚିନ୍ତାକୁଲଂ ମନଃ ॥ 12 ॥
ତ୍ଵଦ୍ଵୃତ୍ତଂ ଚିନ୍ତଯନ୍ତ୍ଯା ଵୈ ଭଵେନ୍ନିଶ୍ଶ୍ରେଯସଂ ହିତମ୍ ।
ତ୍ଵାଂ ଚୈଵ ପ୍ରସ୍ଥିତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ରାମ ଚିନ୍ତାକୁଲଂ ମନଃ ॥ 13 ॥
ସର୍ଵତଚଶିନ୍ତଯ୍ନତ୍ଯା ମେ ତଵ ନିଶ୍ଶ୍ରେଯସଂ ନୃପ ।
ନ ହି ମେ ରୋଚତେ ଵୀର ଗମନଂ ଦଣ୍ଡକାନ୍ପ୍ରତି ॥ 14 ॥
କାରଣଂ ତତ୍ର ଵକ୍ଷ୍ଯାମି ଵଦନ୍ତ୍ଯାଶ୍ଶ୍ରୂଯତାଂ ମମ ।
ତ୍ଵଂ ହି ବାଣଧନୁଷ୍ପାଣିର୍ଭ୍ରାତ୍ରା ସହ ଵନଂ ଗତଃ ॥ 15 ॥
ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵନଚରାନ୍ସର୍ଵାନ୍କଚ୍ଚିତ୍କୁର୍ଯାଶ୍ଶରଵ୍ଯଯମ୍ ।
କ୍ଷତ୍ରିଯାଣାମପି ଧନୁର୍ହୁତାଶସ୍ଯେନ୍ଧନାନି ଚ ॥ 16 ॥
ସମୀପତସ୍ସ୍ଥିତଂ ତେଜୋ ବଲମୁଚ୍ଛ୍ରଯତେ ଭୃଶମ୍ ।
ପୁରା କିଲ ମହାବାହୋ ତପସ୍ସ୍ଵୀ ସତ୍ଯଵାକ୍ଛୁଚିଃ ॥ 17 ॥
କସ୍ମିଂଶ୍ଚିଦଭଵତ୍ପୁଣ୍ଯେ ଵନେ ରତମୃଗଦ୍ଵିଜେ ।
ତସ୍ଯୈଵ ତପସୋ ଵିଘ୍ନଂ କର୍ତୁମିନ୍ଦ୍ରଶ୍ଶଚୀପତିଃ ॥ 18 ॥
ଖଙ୍ଗପାଣିରଥାଗଚ୍ଛଦାଶ୍ରମଂ ଭଟରୂପଧୃତ୍ ।
ତସ୍ମିଂସ୍ତଦାଶ୍ରମପଦେ ନିଶିତଃ ଖଙ୍ଗ ଉତ୍ତମଃ ॥ 19 ॥
ସ ନ୍ଯାସଵିଧିନା ଦତ୍ତଃ ପୁଣ୍ଯେ ତପସି ତିଷ୍ଠତଃ ।
ସ ତଚ୍ଛସ୍ତ୍ରମନୁପ୍ରାପ୍ଯ ନ୍ଯାସରକ୍ଷଣତତ୍ପରଃ ॥ 20 ॥
ଵନେ ତୁ ଵିଚରତ୍ଯେଵ ରକ୍ଷନ୍ପ୍ରତ୍ଯଯମାତ୍ମନଃ ।
ଯତ୍ର ଗଚ୍ଛତ୍ଯୁପାଦାତୁଂ ମୂଲାନି ଚ ଫଲାନି ଚ ॥ 21 ॥
ନ ଵିନା ଯାତି ତଂ ଖଙ୍ଗଂ ନ୍ଯାସରକ୍ଷଣତତ୍ପରଃ ।
ନିତ୍ଯଂ ଶସ୍ତ୍ରଂ ପରିଵହନ୍କ୍ରମେଣ ସ ତପୋଧନଃ ॥ 22 ॥
ଚକାର ରୌଦ୍ରୀଂ ସ୍ଵାଂ ବୁଦ୍ଧିଂ ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ତପସି ନିଶ୍ଚଯମ୍ ।
ତତସ୍ସରୌଦ୍ରେଽଭିରତଃ ପ୍ରମତ୍ତୋଽଧର୍ମକର୍ଶିତଃ ॥ 23 ॥
ତସ୍ଯ ଶସ୍ତ୍ରସ୍ଯ ସଂଵାସାଜ୍ଜଗାମ ନରକଂ ମୁନିଃ ।
ଏଵମେତତ୍ପୁରା ଵୃତ୍ତଂ ଶସ୍ତ୍ରସଂଯୋଗକାରଣମ୍ ॥ 24 ॥
ଅଗ୍ନିସଂଯୋଗଵଦ୍ଧେତୁଶ୍ଶସ୍ତ୍ରସଂଯୋଗ ଉଚ୍ଯତେ ।
ସ୍ନେହାଚ୍ଚ ବହୁମାନାଚ୍ଚ ସ୍ମାରଯେ ତ୍ଵାଂ ନ ଶିକ୍ଷଯେ ॥ 25 ॥
ନ କଥଞ୍ଚନ ସା କାର୍ଯା ଗୃହୀତଧନୁଷା ତ୍ଵଯା ।
ବୁଦ୍ଧିର୍ଵୈରଂ ଵିନା ହନ୍ତୁଂ ରାକ୍ଷସାନ୍ଦଣ୍ଡକାଶ୍ରିତାନ୍ ॥ 26 ॥
ଅପରାଧଂ ଵିନା ହନ୍ତୁଂ ଲୋକାନ୍ଵୀର ନ କାମଯେ ।
କ୍ଷତ୍ରିଯାଣାଂ ତୁ ଵୀରାଣାଂ ଵନେଷୁ ନିରତାତ୍ମନାମ୍ ॥ 27 ॥
ଧନୁଷା କାର୍ଯମେତାଵଦାର୍ତାନାଂ ତ୍ଵଭିରକ୍ଷଣମ୍ ।
କ୍ଵଚ ଶସ୍ତ୍ରଂ କ୍ଵ ଚ ଵନଂ କ୍ଵ ଚ କ୍ଷାତ୍ରଂ ତପଃ କ୍ଵଚ ॥ 28 ॥
ଵ୍ଯାଵିଦ୍ଧମିଦମସ୍ମାଭିର୍ଦ୍ଦେଶଧର୍ମସ୍ତୁ ପୂଜ୍ଯତାମ୍ ।
ତଦାର୍ଯ କଲୁଷା ବୁଦ୍ଧିର୍ଜାଯତେ ଶସ୍ତ୍ରସେଵନାତ୍ ॥ 29 ॥
ପୁନର୍ଗତ୍ଵା ତ୍ଵଯୋଧ୍ଯାଯାଂ କ୍ଷତ୍ରଧର୍ମଂ ଚରିଷ୍ଯସି ।
ଅକ୍ଷଯା ତୁ ଭଵେତ୍ପ୍ରୀତିଶ୍ଶ୍ଵଶ୍ରୂଶ୍ଵଶୁରଯୋର୍ମମ ॥ 30 ॥
ଯଦି ରାଜ୍ଯଂ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ଭଵେସ୍ତ୍ଵଂ ନିରତୋ ମୁନିଃ ।
ଧର୍ମାଦର୍ଥଃ ପ୍ରଭଵତି ଧର୍ମାତ୍ପ୍ରଭଵତେ ସୁଖମ୍ ॥ 31 ॥
ଧର୍ମେଣ ଲଭତେ ସର୍ଵଂ ଧର୍ମସାରମିଦଂ ଜଗତ୍ ।
ଆତ୍ମାନଂ ନିଯମୈସ୍ତୈସ୍ତୈ କର୍ଶଯିତ୍ଵା ପ୍ରଯତ୍ନତଃ ॥ 32 ॥
ପ୍ରାପ୍ଯତେ ନିପୁଣୈର୍ଧର୍ମୋ ନ ସୁଖାଲ୍ଲଭ୍ଯତେ ସୁଖମ୍ ।
ନିତ୍ଯଂ ଶୁଚିମତିସ୍ସୌମ୍ଯ ଚର ଧର୍ମଂ ତପୋଵନେ ॥ 33 ॥
ସର୍ଵଂ ହି ଵିଦିତଂ ତୁଭ୍ଯଂ ତ୍ରୈଲୋକ୍ଯମପି ତତ୍ତ୍ଵତଃ ।
ସ୍ତ୍ରୀଚାପଲାଦେତଦୁଦାହୃତଂ ମେ ଧର୍ମଂ ଚ ଵକ୍ତୁଂ ତଵ କସ୍ସମର୍ଥଃ ।
ଵିଚାର୍ଯ ବୁଦ୍ଧ୍ଯା ତୁ ସହାନୁଜେନ ଯଦ୍ରୋଚତେ ତତ୍କୁରୁ ମା ଚିରେଣ ॥ 34 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ନଵମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ नवमस्सर्गः ।
सुतीक्ष्णेनाभ्यनुज्ञातं प्रस्थितं रघुनन्दनम् ।
हृद्यया स्निग्धया वाचा भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अयं धर्मस्सुसूक्ष्मेण विधिना प्राप्यते महान् ।
निवृत्तेन तु शक्योऽयं व्यसनात्कामजादिह ॥ 2 ॥
त्रीण्येव व्यसनान्यत्र कामजानि भवन्त्युत ।
मिथ्यावाक्यं परमकं तस्माद्गुरुतरावुभौ ॥ 3 ॥
परदाराभिगमनं विना वैरं च रौद्रता ।
मिथ्यावाक्यं न ते भूतं न भविष्यति राघव ॥ 4 ॥
कुतोऽभिलाषणं स्त्रीणां परेषां धर्मनाशनम् ।
तव नास्ति मनुष्येन्द्र न चाभूत्ते कदाचन ॥ 5 ॥
मनस्यपि तथा राम न चैतद्विद्यते क्वचित् ।
स्वदारनिरतस्त्वं च नित्यमेव नृपात्मज ॥ 6 ॥
धर्मिष्ठस्सत्यसन्धश्च पितुर्निर्देशकारकः ।
सत्यसन्ध महाभाग श्रीमल्लक्ष्मणपूर्वज ॥ 7 ॥
त्वयि धर्मश्च सत्यं च त्वयि सर्वं प्रतिष्ठितम् ।
तच्च सर्वं महाबाहो शक्यं धर्तुं जितेन्द्रियैः ॥ 8 ॥
तव वश्येन्द्रियत्वं च जानामि शुभदर्शन ।
तृतीयं यदिदं रौद्रं परप्राणाभिहिंसनम् ॥ 9 ॥
निर्वैरं क्रियते मोहात्तच्च ते समुपस्थितम् ।
प्रतिज्ञातस्त्वया वीर दण्डकारण्यवासिनाम् ॥ 10 ॥
ऋषीणां रक्षणार्थाय वधस्संयति रक्षसाम् ।
एतन्निमित्तं च वनं दण्डका इति विश्रुतम् ॥ 11 ॥
प्रस्थितस्त्वं सह भ्रात्रा धृतबाणशरासनः ।
ततस्त्वां प्रस्थितं दृष्ट्वा मम चिन्ताकुलं मनः ॥ 12 ॥
त्वद्वृत्तं चिन्तयन्त्या वै भवेन्निश्श्रेयसं हितम् ।
त्वां चैव प्रस्थितं दृष्ट्वा राम चिन्ताकुलं मनः ॥ 13 ॥
सर्वतचशिन्तय्नत्या मे तव निश्श्रेयसं नृप ।
न हि मे रोचते वीर गमनं दण्डकान्प्रति ॥ 14 ॥
कारणं तत्र वक्ष्यामि वदन्त्याश्श्रूयतां मम ।
त्वं हि बाणधनुष्पाणिर्भ्रात्रा सह वनं गतः ॥ 15 ॥
दृष्ट्वा वनचरान्सर्वान्कच्चित्कुर्याश्शरव्ययम् ।
क्षत्रियाणामपि धनुर्हुताशस्येन्धनानि च ॥ 16 ॥
समीपतस्स्थितं तेजो बलमुच्छ्रयते भृशम् ।
पुरा किल महाबाहो तपस्स्वी सत्यवाक्छुचिः ॥ 17 ॥
कस्मिंश्चिदभवत्पुण्ये वने रतमृगद्विजे ।
तस्यैव तपसो विघ्नं कर्तुमिन्द्रश्शचीपतिः ॥ 18 ॥
खङ्गपाणिरथागच्छदाश्रमं भटरूपधृत् ।
तस्मिंस्तदाश्रमपदे निशितः खङ्ग उत्तमः ॥ 19 ॥
स न्यासविधिना दत्तः पुण्ये तपसि तिष्ठतः ।
स तच्छस्त्रमनुप्राप्य न्यासरक्षणतत्परः ॥ 20 ॥
वने तु विचरत्येव रक्षन्प्रत्ययमात्मनः ।
यत्र गच्छत्युपादातुं मूलानि च फलानि च ॥ 21 ॥
न विना याति तं खङ्गं न्यासरक्षणतत्परः ।
नित्यं शस्त्रं परिवहन्क्रमेण स तपोधनः ॥ 22 ॥
चकार रौद्रीं स्वां बुद्धिं त्यक्त्वा तपसि निश्चयम् ।
ततस्सरौद्रेऽभिरतः प्रमत्तोऽधर्मकर्शितः ॥ 23 ॥
तस्य शस्त्रस्य संवासाज्जगाम नरकं मुनिः ।
एवमेतत्पुरा वृत्तं शस्त्रसंयोगकारणम् ॥ 24 ॥
अग्निसंयोगवद्धेतुश्शस्त्रसंयोग उच्यते ।
स्नेहाच्च बहुमानाच्च स्मारये त्वां न शिक्षये ॥ 25 ॥
न कथञ्चन सा कार्या गृहीतधनुषा त्वया ।
बुद्धिर्वैरं विना हन्तुं राक्षसान्दण्डकाश्रितान् ॥ 26 ॥
अपराधं विना हन्तुं लोकान्वीर न कामये ।
क्षत्रियाणां तु वीराणां वनेषु निरतात्मनाम् ॥ 27 ॥
धनुषा कार्यमेतावदार्तानां त्वभिरक्षणम् ।
क्वच शस्त्रं क्व च वनं क्व च क्षात्रं तपः क्वच ॥ 28 ॥
व्याविद्धमिदमस्माभिर्द्देशधर्मस्तु पूज्यताम् ।
तदार्य कलुषा बुद्धिर्जायते शस्त्रसेवनात् ॥ 29 ॥
पुनर्गत्वा त्वयोध्यायां क्षत्रधर्मं चरिष्यसि ।
अक्षया तु भवेत्प्रीतिश्श्वश्रूश्वशुरयोर्मम ॥ 30 ॥
यदि राज्यं परित्यज्य भवेस्त्वं निरतो मुनिः ।
धर्मादर्थः प्रभवति धर्मात्प्रभवते सुखम् ॥ 31 ॥
धर्मेण लभते सर्वं धर्मसारमिदं जगत् ।
आत्मानं नियमैस्तैस्तै कर्शयित्वा प्रयत्नतः ॥ 32 ॥
प्राप्यते निपुणैर्धर्मो न सुखाल्लभ्यते सुखम् ।
नित्यं शुचिमतिस्सौम्य चर धर्मं तपोवने ॥ 33 ॥
सर्वं हि विदितं तुभ्यं त्रैलोक्यमपि तत्त्वतः ।
स्त्रीचापलादेतदुदाहृतं मे धर्मं च वक्तुं तव कस्समर्थः ।
विचार्य बुद्ध्या तु सहानुजेन यद्रोचते तत्कुरु मा चिरेण ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे नवमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.