ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ನವಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸುತೀಕ್ಷ್ಣೇನಾಭ್ಯನುಜ್ಞಾತಂ ಪ್ರಸ್ಥಿತಂ ರಘುನನ್ದನಮ್ ।
ಹೃದ್ಯಯಾ ಸ್ನಿಗ್ಧಯಾ ವಾಚಾ ಭರ್ತಾರಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಅಯಂ ಧರ್ಮಸ್ಸುಸೂಕ್ಷ್ಮೇಣ ವಿಧಿನಾ ಪ್ರಾಪ್ಯತೇ ಮಹಾನ್ ।
ನಿವೃತ್ತೇನ ತು ಶಕ್ಯೋಽಯಂ ವ್ಯಸನಾತ್ಕಾಮಜಾದಿಹ ॥ 2 ॥
ತ್ರೀಣ್ಯೇವ ವ್ಯಸನಾನ್ಯತ್ರ ಕಾಮಜಾನಿ ಭವನ್ತ್ಯುತ ।
ಮಿಥ್ಯಾವಾಕ್ಯಂ ಪರಮಕಂ ತಸ್ಮಾದ್ಗುರುತರಾವುಭೌ ॥ 3 ॥
ಪರದಾರಾಭಿಗಮನಂ ವಿನಾ ವೈರಂ ಚ ರೌದ್ರತಾ ।
ಮಿಥ್ಯಾವಾಕ್ಯಂ ನ ತೇ ಭೂತಂ ನ ಭವಿಷ್ಯತಿ ರಾಘವ ॥ 4 ॥
ಕುತೋಽಭಿಲಾಷಣಂ ಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ಪರೇಷಾಂ ಧರ್ಮನಾಶನಮ್ ।
ತವ ನಾಸ್ತಿ ಮನುಷ್ಯೇನ್ದ್ರ ನ ಚಾಭೂತ್ತೇ ಕದಾಚನ ॥ 5 ॥
ಮನಸ್ಯಪಿ ತಥಾ ರಾಮ ನ ಚೈತದ್ವಿದ್ಯತೇ ಕ್ವಚಿತ್ ।
ಸ್ವದಾರನಿರತಸ್ತ್ವಂ ಚ ನಿತ್ಯಮೇವ ನೃಪಾತ್ಮಜ ॥ 6 ॥
ಧರ್ಮಿಷ್ಠಸ್ಸತ್ಯಸನ್ಧಶ್ಚ ಪಿತುರ್ನಿರ್ದೇಶಕಾರಕಃ ।
ಸತ್ಯಸನ್ಧ ಮಹಾಭಾಗ ಶ್ರೀಮಲ್ಲಕ್ಷ್ಮಣಪೂರ್ವಜ ॥ 7 ॥
ತ್ವಯಿ ಧರ್ಮಶ್ಚ ಸತ್ಯಂ ಚ ತ್ವಯಿ ಸರ್ವಂ ಪ್ರತಿಷ್ಠಿತಮ್ ।
ತಚ್ಚ ಸರ್ವಂ ಮಹಾಬಾಹೋ ಶಕ್ಯಂ ಧರ್ತುಂ ಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯೈಃ ॥ 8 ॥
ತವ ವಶ್ಯೇನ್ದ್ರಿಯತ್ವಂ ಚ ಜಾನಾಮಿ ಶುಭದರ್ಶನ ।
ತೃತೀಯಂ ಯದಿದಂ ರೌದ್ರಂ ಪರಪ್ರಾಣಾಭಿಹಿಂಸನಮ್ ॥ 9 ॥
ನಿರ್ವೈರಂ ಕ್ರಿಯತೇ ಮೋಹಾತ್ತಚ್ಚ ತೇ ಸಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಪ್ರತಿಜ್ಞಾತಸ್ತ್ವಯಾ ವೀರ ದಣ್ಡಕಾರಣ್ಯವಾಸಿನಾಮ್ ॥ 10 ॥
ಋಷೀಣಾಂ ರಕ್ಷಣಾರ್ಥಾಯ ವಧಸ್ಸಂಯತಿ ರಕ್ಷಸಾಮ್ ।
ಏತನ್ನಿಮಿತ್ತಂ ಚ ವನಂ ದಣ್ಡಕಾ ಇತಿ ವಿಶ್ರುತಮ್ ॥ 11 ॥
ಪ್ರಸ್ಥಿತಸ್ತ್ವಂ ಸಹ ಭ್ರಾತ್ರಾ ಧೃತಬಾಣಶರಾಸನಃ ।
ತತಸ್ತ್ವಾಂ ಪ್ರಸ್ಥಿತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಮಮ ಚಿನ್ತಾಕುಲಂ ಮನಃ ॥ 12 ॥
ತ್ವದ್ವೃತ್ತಂ ಚಿನ್ತಯನ್ತ್ಯಾ ವೈ ಭವೇನ್ನಿಶ್ಶ್ರೇಯಸಂ ಹಿತಮ್ ।
ತ್ವಾಂ ಚೈವ ಪ್ರಸ್ಥಿತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಮ ಚಿನ್ತಾಕುಲಂ ಮನಃ ॥ 13 ॥
ಸರ್ವತಚಶಿನ್ತಯ್ನತ್ಯಾ ಮೇ ತವ ನಿಶ್ಶ್ರೇಯಸಂ ನೃಪ ।
ನ ಹಿ ಮೇ ರೋಚತೇ ವೀರ ಗಮನಂ ದಣ್ಡಕಾನ್ಪ್ರತಿ ॥ 14 ॥
ಕಾರಣಂ ತತ್ರ ವಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ವದನ್ತ್ಯಾಶ್ಶ್ರೂಯತಾಂ ಮಮ ।
ತ್ವಂ ಹಿ ಬಾಣಧನುಷ್ಪಾಣಿರ್ಭ್ರಾತ್ರಾ ಸಹ ವನಂ ಗತಃ ॥ 15 ॥
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವನಚರಾನ್ಸರ್ವಾನ್ಕಚ್ಚಿತ್ಕುರ್ಯಾಶ್ಶರವ್ಯಯಮ್ ।
ಕ್ಷತ್ರಿಯಾಣಾಮಪಿ ಧನುರ್ಹುತಾಶಸ್ಯೇನ್ಧನಾನಿ ಚ ॥ 16 ॥
ಸಮೀಪತಸ್ಸ್ಥಿತಂ ತೇಜೋ ಬಲಮುಚ್ಛ್ರಯತೇ ಭೃಶಮ್ ।
ಪುರಾ ಕಿಲ ಮಹಾಬಾಹೋ ತಪಸ್ಸ್ವೀ ಸತ್ಯವಾಕ್ಛುಚಿಃ ॥ 17 ॥
ಕಸ್ಮಿಂಶ್ಚಿದಭವತ್ಪುಣ್ಯೇ ವನೇ ರತಮೃಗದ್ವಿಜೇ ।
ತಸ್ಯೈವ ತಪಸೋ ವಿಘ್ನಂ ಕರ್ತುಮಿನ್ದ್ರಶ್ಶಚೀಪತಿಃ ॥ 18 ॥
ಖಙ್ಗಪಾಣಿರಥಾಗಚ್ಛದಾಶ್ರಮಂ ಭಟರೂಪಧೃತ್ ।
ತಸ್ಮಿಂಸ್ತದಾಶ್ರಮಪದೇ ನಿಶಿತಃ ಖಙ್ಗ ಉತ್ತಮಃ ॥ 19 ॥
ಸ ನ್ಯಾಸವಿಧಿನಾ ದತ್ತಃ ಪುಣ್ಯೇ ತಪಸಿ ತಿಷ್ಠತಃ ।
ಸ ತಚ್ಛಸ್ತ್ರಮನುಪ್ರಾಪ್ಯ ನ್ಯಾಸರಕ್ಷಣತತ್ಪರಃ ॥ 20 ॥
ವನೇ ತು ವಿಚರತ್ಯೇವ ರಕ್ಷನ್ಪ್ರತ್ಯಯಮಾತ್ಮನಃ ।
ಯತ್ರ ಗಚ್ಛತ್ಯುಪಾದಾತುಂ ಮೂಲಾನಿ ಚ ಫಲಾನಿ ಚ ॥ 21 ॥
ನ ವಿನಾ ಯಾತಿ ತಂ ಖಙ್ಗಂ ನ್ಯಾಸರಕ್ಷಣತತ್ಪರಃ ।
ನಿತ್ಯಂ ಶಸ್ತ್ರಂ ಪರಿವಹನ್ಕ್ರಮೇಣ ಸ ತಪೋಧನಃ ॥ 22 ॥
ಚಕಾರ ರೌದ್ರೀಂ ಸ್ವಾಂ ಬುದ್ಧಿಂ ತ್ಯಕ್ತ್ವಾ ತಪಸಿ ನಿಶ್ಚಯಮ್ ।
ತತಸ್ಸರೌದ್ರೇಽಭಿರತಃ ಪ್ರಮತ್ತೋಽಧರ್ಮಕರ್ಶಿತಃ ॥ 23 ॥
ತಸ್ಯ ಶಸ್ತ್ರಸ್ಯ ಸಂವಾಸಾಜ್ಜಗಾಮ ನರಕಂ ಮುನಿಃ ।
ಏವಮೇತತ್ಪುರಾ ವೃತ್ತಂ ಶಸ್ತ್ರಸಂಯೋಗಕಾರಣಮ್ ॥ 24 ॥
ಅಗ್ನಿಸಂಯೋಗವದ್ಧೇತುಶ್ಶಸ್ತ್ರಸಂಯೋಗ ಉಚ್ಯತೇ ।
ಸ್ನೇಹಾಚ್ಚ ಬಹುಮಾನಾಚ್ಚ ಸ್ಮಾರಯೇ ತ್ವಾಂ ನ ಶಿಕ್ಷಯೇ ॥ 25 ॥
ನ ಕಥಞ್ಚನ ಸಾ ಕಾರ್ಯಾ ಗೃಹೀತಧನುಷಾ ತ್ವಯಾ ।
ಬುದ್ಧಿರ್ವೈರಂ ವಿನಾ ಹನ್ತುಂ ರಾಕ್ಷಸಾನ್ದಣ್ಡಕಾಶ್ರಿತಾನ್ ॥ 26 ॥
ಅಪರಾಧಂ ವಿನಾ ಹನ್ತುಂ ಲೋಕಾನ್ವೀರ ನ ಕಾಮಯೇ ।
ಕ್ಷತ್ರಿಯಾಣಾಂ ತು ವೀರಾಣಾಂ ವನೇಷು ನಿರತಾತ್ಮನಾಮ್ ॥ 27 ॥
ಧನುಷಾ ಕಾರ್ಯಮೇತಾವದಾರ್ತಾನಾಂ ತ್ವಭಿರಕ್ಷಣಮ್ ।
ಕ್ವಚ ಶಸ್ತ್ರಂ ಕ್ವ ಚ ವನಂ ಕ್ವ ಚ ಕ್ಷಾತ್ರಂ ತಪಃ ಕ್ವಚ ॥ 28 ॥
ವ್ಯಾವಿದ್ಧಮಿದಮಸ್ಮಾಭಿರ್ದ್ದೇಶಧರ್ಮಸ್ತು ಪೂಜ್ಯತಾಮ್ ।
ತದಾರ್ಯ ಕಲುಷಾ ಬುದ್ಧಿರ್ಜಾಯತೇ ಶಸ್ತ್ರಸೇವನಾತ್ ॥ 29 ॥
ಪುನರ್ಗತ್ವಾ ತ್ವಯೋಧ್ಯಾಯಾಂ ಕ್ಷತ್ರಧರ್ಮಂ ಚರಿಷ್ಯಸಿ ।
ಅಕ್ಷಯಾ ತು ಭವೇತ್ಪ್ರೀತಿಶ್ಶ್ವಶ್ರೂಶ್ವಶುರಯೋರ್ಮಮ ॥ 30 ॥
ಯದಿ ರಾಜ್ಯಂ ಪರಿತ್ಯಜ್ಯ ಭವೇಸ್ತ್ವಂ ನಿರತೋ ಮುನಿಃ ।
ಧರ್ಮಾದರ್ಥಃ ಪ್ರಭವತಿ ಧರ್ಮಾತ್ಪ್ರಭವತೇ ಸುಖಮ್ ॥ 31 ॥
ಧರ್ಮೇಣ ಲಭತೇ ಸರ್ವಂ ಧರ್ಮಸಾರಮಿದಂ ಜಗತ್ ।
ಆತ್ಮಾನಂ ನಿಯಮೈಸ್ತೈಸ್ತೈ ಕರ್ಶಯಿತ್ವಾ ಪ್ರಯತ್ನತಃ ॥ 32 ॥
ಪ್ರಾಪ್ಯತೇ ನಿಪುಣೈರ್ಧರ್ಮೋ ನ ಸುಖಾಲ್ಲಭ್ಯತೇ ಸುಖಮ್ ।
ನಿತ್ಯಂ ಶುಚಿಮತಿಸ್ಸೌಮ್ಯ ಚರ ಧರ್ಮಂ ತಪೋವನೇ ॥ 33 ॥
ಸರ್ವಂ ಹಿ ವಿದಿತಂ ತುಭ್ಯಂ ತ್ರೈಲೋಕ್ಯಮಪಿ ತತ್ತ್ವತಃ ।
ಸ್ತ್ರೀಚಾಪಲಾದೇತದುದಾಹೃತಂ ಮೇ ಧರ್ಮಂ ಚ ವಕ್ತುಂ ತವ ಕಸ್ಸಮರ್ಥಃ ।
ವಿಚಾರ್ಯ ಬುದ್ಧ್ಯಾ ತು ಸಹಾನುಜೇನ ಯದ್ರೋಚತೇ ತತ್ಕುರು ಮಾ ಚಿರೇಣ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ನವಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ नवमस्सर्गः ।
सुतीक्ष्णेनाभ्यनुज्ञातं प्रस्थितं रघुनन्दनम् ।
हृद्यया स्निग्धया वाचा भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अयं धर्मस्सुसूक्ष्मेण विधिना प्राप्यते महान् ।
निवृत्तेन तु शक्योऽयं व्यसनात्कामजादिह ॥ 2 ॥
त्रीण्येव व्यसनान्यत्र कामजानि भवन्त्युत ।
मिथ्यावाक्यं परमकं तस्माद्गुरुतरावुभौ ॥ 3 ॥
परदाराभिगमनं विना वैरं च रौद्रता ।
मिथ्यावाक्यं न ते भूतं न भविष्यति राघव ॥ 4 ॥
कुतोऽभिलाषणं स्त्रीणां परेषां धर्मनाशनम् ।
तव नास्ति मनुष्येन्द्र न चाभूत्ते कदाचन ॥ 5 ॥
मनस्यपि तथा राम न चैतद्विद्यते क्वचित् ।
स्वदारनिरतस्त्वं च नित्यमेव नृपात्मज ॥ 6 ॥
धर्मिष्ठस्सत्यसन्धश्च पितुर्निर्देशकारकः ।
सत्यसन्ध महाभाग श्रीमल्लक्ष्मणपूर्वज ॥ 7 ॥
त्वयि धर्मश्च सत्यं च त्वयि सर्वं प्रतिष्ठितम् ।
तच्च सर्वं महाबाहो शक्यं धर्तुं जितेन्द्रियैः ॥ 8 ॥
तव वश्येन्द्रियत्वं च जानामि शुभदर्शन ।
तृतीयं यदिदं रौद्रं परप्राणाभिहिंसनम् ॥ 9 ॥
निर्वैरं क्रियते मोहात्तच्च ते समुपस्थितम् ।
प्रतिज्ञातस्त्वया वीर दण्डकारण्यवासिनाम् ॥ 10 ॥
ऋषीणां रक्षणार्थाय वधस्संयति रक्षसाम् ।
एतन्निमित्तं च वनं दण्डका इति विश्रुतम् ॥ 11 ॥
प्रस्थितस्त्वं सह भ्रात्रा धृतबाणशरासनः ।
ततस्त्वां प्रस्थितं दृष्ट्वा मम चिन्ताकुलं मनः ॥ 12 ॥
त्वद्वृत्तं चिन्तयन्त्या वै भवेन्निश्श्रेयसं हितम् ।
त्वां चैव प्रस्थितं दृष्ट्वा राम चिन्ताकुलं मनः ॥ 13 ॥
सर्वतचशिन्तय्नत्या मे तव निश्श्रेयसं नृप ।
न हि मे रोचते वीर गमनं दण्डकान्प्रति ॥ 14 ॥
कारणं तत्र वक्ष्यामि वदन्त्याश्श्रूयतां मम ।
त्वं हि बाणधनुष्पाणिर्भ्रात्रा सह वनं गतः ॥ 15 ॥
दृष्ट्वा वनचरान्सर्वान्कच्चित्कुर्याश्शरव्ययम् ।
क्षत्रियाणामपि धनुर्हुताशस्येन्धनानि च ॥ 16 ॥
समीपतस्स्थितं तेजो बलमुच्छ्रयते भृशम् ।
पुरा किल महाबाहो तपस्स्वी सत्यवाक्छुचिः ॥ 17 ॥
कस्मिंश्चिदभवत्पुण्ये वने रतमृगद्विजे ।
तस्यैव तपसो विघ्नं कर्तुमिन्द्रश्शचीपतिः ॥ 18 ॥
खङ्गपाणिरथागच्छदाश्रमं भटरूपधृत् ।
तस्मिंस्तदाश्रमपदे निशितः खङ्ग उत्तमः ॥ 19 ॥
स न्यासविधिना दत्तः पुण्ये तपसि तिष्ठतः ।
स तच्छस्त्रमनुप्राप्य न्यासरक्षणतत्परः ॥ 20 ॥
वने तु विचरत्येव रक्षन्प्रत्ययमात्मनः ।
यत्र गच्छत्युपादातुं मूलानि च फलानि च ॥ 21 ॥
न विना याति तं खङ्गं न्यासरक्षणतत्परः ।
नित्यं शस्त्रं परिवहन्क्रमेण स तपोधनः ॥ 22 ॥
चकार रौद्रीं स्वां बुद्धिं त्यक्त्वा तपसि निश्चयम् ।
ततस्सरौद्रेऽभिरतः प्रमत्तोऽधर्मकर्शितः ॥ 23 ॥
तस्य शस्त्रस्य संवासाज्जगाम नरकं मुनिः ।
एवमेतत्पुरा वृत्तं शस्त्रसंयोगकारणम् ॥ 24 ॥
अग्निसंयोगवद्धेतुश्शस्त्रसंयोग उच्यते ।
स्नेहाच्च बहुमानाच्च स्मारये त्वां न शिक्षये ॥ 25 ॥
न कथञ्चन सा कार्या गृहीतधनुषा त्वया ।
बुद्धिर्वैरं विना हन्तुं राक्षसान्दण्डकाश्रितान् ॥ 26 ॥
अपराधं विना हन्तुं लोकान्वीर न कामये ।
क्षत्रियाणां तु वीराणां वनेषु निरतात्मनाम् ॥ 27 ॥
धनुषा कार्यमेतावदार्तानां त्वभिरक्षणम् ।
क्वच शस्त्रं क्व च वनं क्व च क्षात्रं तपः क्वच ॥ 28 ॥
व्याविद्धमिदमस्माभिर्द्देशधर्मस्तु पूज्यताम् ।
तदार्य कलुषा बुद्धिर्जायते शस्त्रसेवनात् ॥ 29 ॥
पुनर्गत्वा त्वयोध्यायां क्षत्रधर्मं चरिष्यसि ।
अक्षया तु भवेत्प्रीतिश्श्वश्रूश्वशुरयोर्मम ॥ 30 ॥
यदि राज्यं परित्यज्य भवेस्त्वं निरतो मुनिः ।
धर्मादर्थः प्रभवति धर्मात्प्रभवते सुखम् ॥ 31 ॥
धर्मेण लभते सर्वं धर्मसारमिदं जगत् ।
आत्मानं नियमैस्तैस्तै कर्शयित्वा प्रयत्नतः ॥ 32 ॥
प्राप्यते निपुणैर्धर्मो न सुखाल्लभ्यते सुखम् ।
नित्यं शुचिमतिस्सौम्य चर धर्मं तपोवने ॥ 33 ॥
सर्वं हि विदितं तुभ्यं त्रैलोक्यमपि तत्त्वतः ।
स्त्रीचापलादेतदुदाहृतं मे धर्मं च वक्तुं तव कस्समर्थः ।
विचार्य बुद्ध्या तु सहानुजेन यद्रोचते तत्कुरु मा चिरेण ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे नवमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha navamassargaḥ |
sutīkṣṇenābhyanujñātaṃ prasthitaṃ raghunandanam |
hṛdyayā snigdhayā vācā bhartāramidamabravīt || 1 ||
ayaṃ dharmassusūkṣmeṇa vidhinā prāpyate mahān |
nivṛttena tu śakyo'yaṃ vyasanātkāmajādiha || 2 ||
trīṇyeva vyasanānyatra kāmajāni bhavantyuta |
mithyāvākyaṃ paramakaṃ tasmādgurutarāvubhau || 3 ||
paradārābhigamanaṃ vinā vairaṃ ca raudratā |
mithyāvākyaṃ na te bhūtaṃ na bhaviṣyati rāghava || 4 ||
kuto'bhilāṣaṇaṃ strīṇāṃ pareṣāṃ dharmanāśanam |
tava nāsti manuṣyendra na cābhūtte kadācana || 5 ||
manasyapi tathā rāma na caitadvidyate kvacit |
svadāraniratastvaṃ ca nityameva nṛpātmaja || 6 ||
dharmiṣṭhassatyasandhaśca piturnirdeśakārakaḥ |
satyasandha mahābhāga śrīmallakṣmaṇapūrvaja || 7 ||
tvayi dharmaśca satyaṃ ca tvayi sarvaṃ pratiṣṭhitam |
tacca sarvaṃ mahābāho śakyaṃ dhartuṃ jitendriyaiḥ || 8 ||
tava vaśyendriyatvaṃ ca jānāmi śubhadarśana |
tṛtīyaṃ yadidaṃ raudraṃ paraprāṇābhihiṃsanam || 9 ||
nirvairaṃ kriyate mohāttacca te samupasthitam |
pratijñātastvayā vīra daṇḍakāraṇyavāsinām || 10 ||
ṛṣīṇāṃ rakṣaṇārthāya vadhassaṃyati rakṣasām |
etannimittaṃ ca vanaṃ daṇḍakā iti viśrutam || 11 ||
prasthitastvaṃ saha bhrātrā dhṛtabāṇaśarāsanaḥ |
tatastvāṃ prasthitaṃ dṛṣṭvā mama cintākulaṃ manaḥ || 12 ||
tvadvṛttaṃ cintayantyā vai bhavenniśśreyasaṃ hitam |
tvāṃ caiva prasthitaṃ dṛṣṭvā rāma cintākulaṃ manaḥ || 13 ||
sarvatacaśintaynatyā me tava niśśreyasaṃ nṛpa |
na hi me rocate vīra gamanaṃ daṇḍakānprati || 14 ||
kāraṇaṃ tatra vakṣyāmi vadantyāśśrūyatāṃ mama |
tvaṃ hi bāṇadhanuṣpāṇirbhrātrā saha vanaṃ gataḥ || 15 ||
dṛṣṭvā vanacarānsarvānkaccitkuryāśśaravyayam |
kṣatriyāṇāmapi dhanurhutāśasyendhanāni ca || 16 ||
samīpatassthitaṃ tejo balamucchrayate bhṛśam |
purā kila mahābāho tapassvī satyavākchuciḥ || 17 ||
kasmiṃścidabhavatpuṇye vane ratamṛgadvije |
tasyaiva tapaso vighnaṃ kartumindraśśacīpatiḥ || 18 ||
khaṅgapāṇirathāgacchadāśramaṃ bhaṭarūpadhṛt |
tasmiṃstadāśramapade niśitaḥ khaṅga uttamaḥ || 19 ||
sa nyāsavidhinā dattaḥ puṇye tapasi tiṣṭhataḥ |
sa tacchastramanuprāpya nyāsarakṣaṇatatparaḥ || 20 ||
vane tu vicaratyeva rakṣanpratyayamātmanaḥ |
yatra gacchatyupādātuṃ mūlāni ca phalāni ca || 21 ||
na vinā yāti taṃ khaṅgaṃ nyāsarakṣaṇatatparaḥ |
nityaṃ śastraṃ parivahankrameṇa sa tapodhanaḥ || 22 ||
cakāra raudrīṃ svāṃ buddhiṃ tyaktvā tapasi niścayam |
tatassaraudre'bhirataḥ pramatto'dharmakarśitaḥ || 23 ||
tasya śastrasya saṃvāsājjagāma narakaṃ muniḥ |
evametatpurā vṛttaṃ śastrasaṃyogakāraṇam || 24 ||
agnisaṃyogavaddhetuśśastrasaṃyoga ucyate |
snehācca bahumānācca smāraye tvāṃ na śikṣaye || 25 ||
na kathañcana sā kāryā gṛhītadhanuṣā tvayā |
buddhirvairaṃ vinā hantuṃ rākṣasāndaṇḍakāśritān || 26 ||
aparādhaṃ vinā hantuṃ lokānvīra na kāmaye |
kṣatriyāṇāṃ tu vīrāṇāṃ vaneṣu niratātmanām || 27 ||
dhanuṣā kāryametāvadārtānāṃ tvabhirakṣaṇam |
kvaca śastraṃ kva ca vanaṃ kva ca kṣātraṃ tapaḥ kvaca || 28 ||
vyāviddhamidamasmābhirddeśadharmastu pūjyatām |
tadārya kaluṣā buddhirjāyate śastrasevanāt || 29 ||
punargatvā tvayodhyāyāṃ kṣatradharmaṃ cariṣyasi |
akṣayā tu bhavetprītiśśvaśrūśvaśurayormama || 30 ||
yadi rājyaṃ parityajya bhavestvaṃ nirato muniḥ |
dharmādarthaḥ prabhavati dharmātprabhavate sukham || 31 ||
dharmeṇa labhate sarvaṃ dharmasāramidaṃ jagat |
ātmānaṃ niyamaistaistai karśayitvā prayatnataḥ || 32 ||
prāpyate nipuṇairdharmo na sukhāllabhyate sukham |
nityaṃ śucimatissaumya cara dharmaṃ tapovane || 33 ||
sarvaṃ hi viditaṃ tubhyaṃ trailokyamapi tattvataḥ |
strīcāpalādetadudāhṛtaṃ me dharmaṃ ca vaktuṃ tava kassamarthaḥ |
vicārya buddhyā tu sahānujena yadrocate tatkuru mā cireṇa || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe navamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.