ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕೋನವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಾಂ ತಥಾ ಪತಿತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವಿರೂಪಾಂ ಶೋಣಿತೋಕ್ಷಿತಾಮ್ ।
ಭಗಿನೀಂ ಕ್ರೋಧಸನ್ತಪ್ತಃ ಖರಃ ಪಪ್ರಚ್ಛ ರಾಕ್ಷಸಃ ॥ 1 ॥
ಉತ್ತಿಷ್ಠ ತಾವದಾಖ್ಯಾಹಿ ಪ್ರಮೋಹಂ ಜಹಿ ಸಮ್ಭ್ರಮಮ್ ।
ವ್ಯಕ್ತಮಾಖ್ಯಾಹಿ ಕೇನ ತ್ವಮೇವಂ ರೂಪಾ ವಿರೂಪಿತಾ ॥ 2 ॥
ಕಃ ಕೃಷ್ಣಸರ್ಪಮಾಸೀನಮಾಶೀವಿಷಮನಾಗಸಮ್ ।
ತುದತ್ಯಭಿಸಮಾಪನ್ನಮಙ್ಗುಲ್ಯಗ್ರೇಣ ಲೀಲಯಾ ॥ 3 ॥
ಕಃ ಕಾಲಪಾಶಂ ಸಮಾಸಜ್ಯ ಕಣ್ಠೇ ಮೋಹಾನ್ನ ಬುಧ್ಯತೇ ।
ಯಸ್ತ್ವಾಮದ್ಯ ಸಮಾಸಾದ್ಯ ಪೀತವಾನ್ವಿಷಮುತ್ತಮಮ್ ॥ 4 ॥
ಬಲವಿಕ್ರಮಸಮ್ಪನ್ನಾ ಕಾಮಗಾ ಕಾಮರೂಪಿಣೀ ।
ಇಮಾಮವಸ್ಥಾಂ ನೀತಾ ತ್ವಂ ಕೇನಾನ್ತಕಸಮಾಗತಾ ॥ 5 ॥
ದೇವಗನ್ಧರ್ವಭೂತಾನಾಮೃಷೀಣಾಂ ಚ ಮಹಾತ್ಮನಾಮ್ ।
ಕೋಽಯಮೇವಂ ವಿರೂಪಾಂ ತ್ವಾಂ ಮಹಾವೀರ್ಯಶ್ಚಕಾರ ಹ ॥ 6 ॥
ನ ಹಿ ಪಶ್ಯಾಮ್ಯಹಂ ಲೋಕೇ ಯಃ ಕುರ್ಯಾನ್ಮಮ ವಿಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಅಮರೇಷು ಸಹಸ್ರಾಕ್ಷಂ ಮಹೇನ್ದ್ರಂ ಪಾಕಶಾಸನಮ್ ॥ 7 ॥
ಅದ್ಯಾಹಂ ಮಾರ್ಗಣೈಃ ಪ್ರಾಣಾನಾದಾಸ್ಯೇ ಜೀವಿತಾನ್ತಕೈಃ ।
ಸಲಿಲೇ ಕ್ಷೀರಮಾಸಕ್ತಂ ನಿಷ್ಪಿಬನ್ನಿವ ಸಾರಸಃ ॥ 8 ॥
ನಿಹತಸ್ಯ ಮಯಾ ಸಙ್ಖ್ಯೇ ಶರಸಙ್ಕೃತ್ತಮರ್ಮಣಃ ।
ಸಫೇನಂ ರುಧಿರಂ ರಕ್ತಂ ಮೇದಿನೀ ಕಸ್ಯ ಪಾಸ್ಯತಿ ॥ 9 ॥
ಕಸ್ಯ ಪತ್ರರಥಾಃ ಕಾಯಾನ್ಮಾಂಸಮುತ್ಕೃತ್ಯ ಸಙ್ಗತಾಃ ।
ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾ ಭಕ್ಷಯಿಷ್ಯನ್ತಿ ನಿಹತಸ್ಯ ಮಯಾ ರಣೇ ॥ 10 ॥
ತಂ ನ ದೇವಾ ನ ಗನ್ಧರ್ವಾ ನ ಪಿಶಾಚಾ ನ ರಾಕ್ಷಸಾಃ ।
ಮಯಾಪಕೃಷ್ಟಂ ಕೃಪಣಂ ಶಕ್ತಾಸ್ತ್ರಾತುಂ ಮಹಾಹವೇ ॥ 11 ॥
ಉಪಲಭ್ಯ ಶನೈಸ್ಸಞ್ಜ್ಞಾಂ ತಂ ಮೇ ಶಂಸಿತುಮರ್ಹಸಿ ।
ಯೇನ ತ್ವಂ ದುರ್ವಿನೀತೇನ ವನೇ ವಿಕ್ರಮ್ಯ ನಿರ್ಜಿತಾ ॥ 12 ॥
ಇತಿ ಭ್ರಾತುರ್ವಚಶ್ಶ್ರುತ್ವಾ ಕ್ರುದ್ಧಸ್ಯ ಚ ವಿಶೇಷತಃ ।
ತತಶ್ಶೂರ್ಪಣಖಾ ವಾಕ್ಯಂ ಸಬಾಷ್ಪಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 13 ॥
ತರುಣೌ ರೂಪಸಮ್ಪನ್ನೌ ಸುಕುಮಾರೌ ಮಹಾಬಲೌ ।
ಪುಣ್ಡರೀಕವಿಶಾಲಾಕ್ಷೌ ಚೀರಕೃಷ್ಣಾಜಿನಾಮ್ಬರೌ ॥ 14 ॥
ಫಲಮೂಲಾಶನೌ ದಾನ್ತೌ ತಾಪಸೌ ಧರ್ಮಚಾರಿಣೌ ।
ಪುತ್ರೌ ದಶರಥಸ್ಯಾಸ್ತಾಂ ಭ್ರಾತರೌ ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ॥ 15 ॥
ಗನ್ಧರ್ವರಾಜಪ್ರತಿಮೌ ಪಾರ್ಥಿವವ್ಯಞ್ಜನಾನ್ವಿತೌ ।
ದೇವೌ ವಾ ಮಾನುಷೌ ವಾ ತೌ ನ ತರ್ಕಯಿತುಮುತ್ಸಹೇ ॥ 16 ॥
ತರುಣೀ ರೂಪಸಮ್ಪನ್ನಾ ಸರ್ವಾಭರಣಭೂಷಿತಾ ।
ದೃಷ್ಟಾ ತತ್ರ ಮಯಾ ನಾರೀ ತಯೋರ್ಮಧ್ಯೇ ಸುಮಧ್ಯಮಾ ॥ 17 ॥
ತಾಭ್ಯಾಮುಭಾಭ್ಯಾಂ ಸಮ್ಭೂಯ ಪ್ರಮದಾಮಧಿಕೃತ್ಯ ತಾಮ್ ।
ಇಮಾಮವಸ್ಥಾಂ ನೀತಾಹಂ ಯಥಾನಾಥಾಸತೀ ತಥಾ ॥ 18 ॥
ತಸ್ಯಾಶ್ಚಾನೃಜುವೃತ್ತಾಯಾಸ್ತಯೋಶ್ಚ ಹತಯೋರಹಮ್ ।
ಸಫೇನಂ ಪಾತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ರುಧಿರಂ ರಣಮೂರ್ಧನಿ ॥ 19 ॥
ಏಷ ಮೇ ಪ್ರಥಮಃ ಕಾಮಃ ಕೃತಸ್ತಾತ ತ್ವಯಾ ಭವೇತ್ ।
ತಸ್ಯಾಸ್ತಯೋಶ್ಚ ರುಧಿರಂ ಪಿಬೇಯಮಹಮಾಹವೇ ॥ 20 ॥
ಇತಿ ತಸ್ಯಾಂ ಬ್ರುವಾಣಾಯಾಂ ಚತುರ್ದಶ ಮಹಾಬಲಾನ್ ।
ವ್ಯಾದಿದೇಶ ಖರಃ ಕ್ರುದ್ಧೋ ರಾಕ್ಷಸಾನನ್ತಕೋಪಮಾನ್ ॥ 21 ॥
ಮಾನುಷೌ ಶಸ್ತ್ರಸಮ್ಪನ್ನೌ ಚೀರಕೃಷ್ಣಾಜಿನಾಮ್ಬರೌ ।
ಪ್ರವಿಷ್ಟೌ ದಣ್ಡಕಾರಣ್ಯಂ ಘೋರಂ ಪ್ರಮದಯಾ ಸಹ ॥ 22 ॥
ತೌ ಹತ್ವಾ ತಾಂ ಚ ದುರ್ವೃತ್ತಾಮಪಾವರ್ತಿತುಮರ್ಹಥ ।
ಇಯಂ ಚ ರುಧಿರಂ ತೇಷಾಂ ಭಗಿನೀ ಮಮ ಪಾಸ್ಯತಿ ॥ 23 ॥
ಮನೋರಥೋಽಯಮಿಷ್ಟೋಽಸ್ಯಾ ಭಗಿನ್ಯಾ ಮಮ ರಾಕ್ಷಸಾಃ ।
ಶೀಘ್ರಂ ಸಮ್ಪಾದ್ಯತಾಂ ತೌ ಚ ಪ್ರಮಥ್ಯ ಸ್ವೇನ ತೇಜಸಾ ॥ 24 ॥
ಇತಿ ಪ್ರತಿಸಮಾದಿಷ್ಟಾ ರಾಕ್ಷಸಾಸ್ತೇ ಚತುರ್ದಶ ।
ತತ್ರ ಜಗ್ಮುಸ್ತಯಾ ಸಾರ್ಧಂ ಘನಾ ವಾತೇರಿತಾ ಯಥಾ ॥ 25 ॥
ತತಸ್ತು ತೇ ತಂ ಸಮುದಗ್ರತೇಜಸಂ ತಥಾಪಿಽತೀಕ್ಷ್ಣಪ್ರದರಾ ನಿಶಾಚರಾಃ ।
ನ ಶೇಕುರೇನಂ ಸಹಸಾ ಪ್ರಮರ್ದಿತುಂ ವನದ್ವಿಪಾ ದೀಪ್ತಮಿವಾಗ್ನಿಮುತ್ಥಿತಮ್ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ಏಕೋನವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tāṃ tathā patitāṃ dṛṣṭvā virūpāṃ śoṇitokṣitām |
bhaginīṃ krodhasantaptaḥ kharaḥ papraccha rākṣasaḥ || 1 ||
uttiṣṭha tāvadākhyāhi pramohaṃ jahi sambhramam |
vyaktamākhyāhi kena tvamevaṃ rūpā virūpitā || 2 ||
kaḥ kṛṣṇasarpamāsīnamāśīviṣamanāgasam |
tudatyabhisamāpannamaṅgulyagreṇa līlayā || 3 ||
kaḥ kālapāśaṃ samāsajya kaṇṭhe mohānna budhyate |
yastvāmadya samāsādya pītavānviṣamuttamam || 4 ||
balavikramasampannā kāmagā kāmarūpiṇī |
imāmavasthāṃ nītā tvaṃ kenāntakasamāgatā || 5 ||
devagandharvabhūtānāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām |
ko'yamevaṃ virūpāṃ tvāṃ mahāvīryaścakāra ha || 6 ||
na hi paśyāmyahaṃ loke yaḥ kuryānmama vipriyam |
amareṣu sahasrākṣaṃ mahendraṃ pākaśāsanam || 7 ||
adyāhaṃ mārgaṇaiḥ prāṇānādāsye jīvitāntakaiḥ |
salile kṣīramāsaktaṃ niṣpibanniva sārasaḥ || 8 ||
nihatasya mayā saṅkhye śarasaṅkṛttamarmaṇaḥ |
saphenaṃ rudhiraṃ raktaṃ medinī kasya pāsyati || 9 ||
kasya patrarathāḥ kāyānmāṃsamutkṛtya saṅgatāḥ |
prahṛṣṭā bhakṣayiṣyanti nihatasya mayā raṇe || 10 ||
taṃ na devā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ |
mayāpakṛṣṭaṃ kṛpaṇaṃ śaktāstrātuṃ mahāhave || 11 ||
upalabhya śanaissañjñāṃ taṃ me śaṃsitumarhasi |
yena tvaṃ durvinītena vane vikramya nirjitā || 12 ||
iti bhrāturvacaśśrutvā kruddhasya ca viśeṣataḥ |
tataśśūrpaṇakhā vākyaṃ sabāṣpamidamabravīt || 13 ||
taruṇau rūpasampannau sukumārau mahābalau |
puṇḍarīkaviśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau || 14 ||
phalamūlāśanau dāntau tāpasau dharmacāriṇau |
putrau daśarathasyāstāṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 15 ||
gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau |
devau vā mānuṣau vā tau na tarkayitumutsahe || 16 ||
taruṇī rūpasampannā sarvābharaṇabhūṣitā |
dṛṣṭā tatra mayā nārī tayormadhye sumadhyamā || 17 ||
tābhyāmubhābhyāṃ sambhūya pramadāmadhikṛtya tām |
imāmavasthāṃ nītāhaṃ yathānāthāsatī tathā || 18 ||
tasyāścānṛjuvṛttāyāstayośca hatayoraham |
saphenaṃ pātumicchāmi rudhiraṃ raṇamūrdhani || 19 ||
eṣa me prathamaḥ kāmaḥ kṛtastāta tvayā bhavet |
tasyāstayośca rudhiraṃ pibeyamahamāhave || 20 ||
iti tasyāṃ bruvāṇāyāṃ caturdaśa mahābalān |
vyādideśa kharaḥ kruddho rākṣasānantakopamān || 21 ||
mānuṣau śastrasampannau cīrakṛṣṇājināmbarau |
praviṣṭau daṇḍakāraṇyaṃ ghoraṃ pramadayā saha || 22 ||
tau hatvā tāṃ ca durvṛttāmapāvartitumarhatha |
iyaṃ ca rudhiraṃ teṣāṃ bhaginī mama pāsyati || 23 ||
manoratho'yamiṣṭo'syā bhaginyā mama rākṣasāḥ |
śīghraṃ sampādyatāṃ tau ca pramathya svena tejasā || 24 ||
iti pratisamādiṣṭā rākṣasāste caturdaśa |
tatra jagmustayā sārdhaṃ ghanā vāteritā yathā || 25 ||
tatastu te taṃ samudagratejasaṃ tathāpi'tīkṣṇapradarā niśācarāḥ |
na śekurenaṃ sahasā pramardituṃ vanadvipā dīptamivāgnimutthitam || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशस्सर्गः ।
तां तथा पतितां दृष्ट्वा विरूपां शोणितोक्षिताम् ।
भगिनीं क्रोधसन्तप्तः खरः पप्रच्छ राक्षसः ॥ 1 ॥
उत्तिष्ठ तावदाख्याहि प्रमोहं जहि सम्भ्रमम् ।
व्यक्तमाख्याहि केन त्वमेवं रूपा विरूपिता ॥ 2 ॥
कः कृष्णसर्पमासीनमाशीविषमनागसम् ।
तुदत्यभिसमापन्नमङ्गुल्यग्रेण लीलया ॥ 3 ॥
कः कालपाशं समासज्य कण्ठे मोहान्न बुध्यते ।
यस्त्वामद्य समासाद्य पीतवान्विषमुत्तमम् ॥ 4 ॥
बलविक्रमसम्पन्ना कामगा कामरूपिणी ।
इमामवस्थां नीता त्वं केनान्तकसमागता ॥ 5 ॥
देवगन्धर्वभूतानामृषीणां च महात्मनाम् ।
कोऽयमेवं विरूपां त्वां महावीर्यश्चकार ह ॥ 6 ॥
न हि पश्याम्यहं लोके यः कुर्यान्मम विप्रियम् ।
अमरेषु सहस्राक्षं महेन्द्रं पाकशासनम् ॥ 7 ॥
अद्याहं मार्गणैः प्राणानादास्ये जीवितान्तकैः ।
सलिले क्षीरमासक्तं निष्पिबन्निव सारसः ॥ 8 ॥
निहतस्य मया सङ्ख्ये शरसङ्कृत्तमर्मणः ।
सफेनं रुधिरं रक्तं मेदिनी कस्य पास्यति ॥ 9 ॥
कस्य पत्ररथाः कायान्मांसमुत्कृत्य सङ्गताः ।
प्रहृष्टा भक्षयिष्यन्ति निहतस्य मया रणे ॥ 10 ॥
तं न देवा न गन्धर्वा न पिशाचा न राक्षसाः ।
मयापकृष्टं कृपणं शक्तास्त्रातुं महाहवे ॥ 11 ॥
उपलभ्य शनैस्सञ्ज्ञां तं मे शंसितुमर्हसि ।
येन त्वं दुर्विनीतेन वने विक्रम्य निर्जिता ॥ 12 ॥
इति भ्रातुर्वचश्श्रुत्वा क्रुद्धस्य च विशेषतः ।
ततश्शूर्पणखा वाक्यं सबाष्पमिदमब्रवीत् ॥ 13 ॥
तरुणौ रूपसम्पन्नौ सुकुमारौ महाबलौ ।
पुण्डरीकविशालाक्षौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ॥ 14 ॥
फलमूलाशनौ दान्तौ तापसौ धर्मचारिणौ ।
पुत्रौ दशरथस्यास्तां भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥ 15 ॥
गन्धर्वराजप्रतिमौ पार्थिवव्यञ्जनान्वितौ ।
देवौ वा मानुषौ वा तौ न तर्कयितुमुत्सहे ॥ 16 ॥
तरुणी रूपसम्पन्ना सर्वाभरणभूषिता ।
दृष्टा तत्र मया नारी तयोर्मध्ये सुमध्यमा ॥ 17 ॥
ताभ्यामुभाभ्यां सम्भूय प्रमदामधिकृत्य ताम् ।
इमामवस्थां नीताहं यथानाथासती तथा ॥ 18 ॥
तस्याश्चानृजुवृत्तायास्तयोश्च हतयोरहम् ।
सफेनं पातुमिच्छामि रुधिरं रणमूर्धनि ॥ 19 ॥
एष मे प्रथमः कामः कृतस्तात त्वया भवेत् ।
तस्यास्तयोश्च रुधिरं पिबेयमहमाहवे ॥ 20 ॥
इति तस्यां ब्रुवाणायां चतुर्दश महाबलान् ।
व्यादिदेश खरः क्रुद्धो राक्षसानन्तकोपमान् ॥ 21 ॥
मानुषौ शस्त्रसम्पन्नौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ।
प्रविष्टौ दण्डकारण्यं घोरं प्रमदया सह ॥ 22 ॥
तौ हत्वा तां च दुर्वृत्तामपावर्तितुमर्हथ ।
इयं च रुधिरं तेषां भगिनी मम पास्यति ॥ 23 ॥
मनोरथोऽयमिष्टोऽस्या भगिन्या मम राक्षसाः ।
शीघ्रं सम्पाद्यतां तौ च प्रमथ्य स्वेन तेजसा ॥ 24 ॥
इति प्रतिसमादिष्टा राक्षसास्ते चतुर्दश ।
तत्र जग्मुस्तया सार्धं घना वातेरिता यथा ॥ 25 ॥
ततस्तु ते तं समुदग्रतेजसं तथापिऽतीक्ष्णप्रदरा निशाचराः ।
न शेकुरेनं सहसा प्रमर्दितुं वनद्विपा दीप्तमिवाग्निमुत्थितम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकोनविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tāṃ tathā patitāṃ dṛṣṭvā virūpāṃ śoṇitokṣitām |
bhaginīṃ krodhasantaptaḥ kharaḥ papraccha rākṣasaḥ || 1 ||
uttiṣṭha tāvadākhyāhi pramohaṃ jahi sambhramam |
vyaktamākhyāhi kena tvamevaṃ rūpā virūpitā || 2 ||
kaḥ kṛṣṇasarpamāsīnamāśīviṣamanāgasam |
tudatyabhisamāpannamaṅgulyagreṇa līlayā || 3 ||
kaḥ kālapāśaṃ samāsajya kaṇṭhe mohānna budhyate |
yastvāmadya samāsādya pītavānviṣamuttamam || 4 ||
balavikramasampannā kāmagā kāmarūpiṇī |
imāmavasthāṃ nītā tvaṃ kenāntakasamāgatā || 5 ||
devagandharvabhūtānāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām |
ko'yamevaṃ virūpāṃ tvāṃ mahāvīryaścakāra ha || 6 ||
na hi paśyāmyahaṃ loke yaḥ kuryānmama vipriyam |
amareṣu sahasrākṣaṃ mahendraṃ pākaśāsanam || 7 ||
adyāhaṃ mārgaṇaiḥ prāṇānādāsye jīvitāntakaiḥ |
salile kṣīramāsaktaṃ niṣpibanniva sārasaḥ || 8 ||
nihatasya mayā saṅkhye śarasaṅkṛttamarmaṇaḥ |
saphenaṃ rudhiraṃ raktaṃ medinī kasya pāsyati || 9 ||
kasya patrarathāḥ kāyānmāṃsamutkṛtya saṅgatāḥ |
prahṛṣṭā bhakṣayiṣyanti nihatasya mayā raṇe || 10 ||
taṃ na devā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ |
mayāpakṛṣṭaṃ kṛpaṇaṃ śaktāstrātuṃ mahāhave || 11 ||
upalabhya śanaissañjñāṃ taṃ me śaṃsitumarhasi |
yena tvaṃ durvinītena vane vikramya nirjitā || 12 ||
iti bhrāturvacaśśrutvā kruddhasya ca viśeṣataḥ |
tataśśūrpaṇakhā vākyaṃ sabāṣpamidamabravīt || 13 ||
taruṇau rūpasampannau sukumārau mahābalau |
puṇḍarīkaviśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau || 14 ||
phalamūlāśanau dāntau tāpasau dharmacāriṇau |
putrau daśarathasyāstāṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 15 ||
gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau |
devau vā mānuṣau vā tau na tarkayitumutsahe || 16 ||
taruṇī rūpasampannā sarvābharaṇabhūṣitā |
dṛṣṭā tatra mayā nārī tayormadhye sumadhyamā || 17 ||
tābhyāmubhābhyāṃ sambhūya pramadāmadhikṛtya tām |
imāmavasthāṃ nītāhaṃ yathānāthāsatī tathā || 18 ||
tasyāścānṛjuvṛttāyāstayośca hatayoraham |
saphenaṃ pātumicchāmi rudhiraṃ raṇamūrdhani || 19 ||
eṣa me prathamaḥ kāmaḥ kṛtastāta tvayā bhavet |
tasyāstayośca rudhiraṃ pibeyamahamāhave || 20 ||
iti tasyāṃ bruvāṇāyāṃ caturdaśa mahābalān |
vyādideśa kharaḥ kruddho rākṣasānantakopamān || 21 ||
mānuṣau śastrasampannau cīrakṛṣṇājināmbarau |
praviṣṭau daṇḍakāraṇyaṃ ghoraṃ pramadayā saha || 22 ||
tau hatvā tāṃ ca durvṛttāmapāvartitumarhatha |
iyaṃ ca rudhiraṃ teṣāṃ bhaginī mama pāsyati || 23 ||
manoratho'yamiṣṭo'syā bhaginyā mama rākṣasāḥ |
śīghraṃ sampādyatāṃ tau ca pramathya svena tejasā || 24 ||
iti pratisamādiṣṭā rākṣasāste caturdaśa |
tatra jagmustayā sārdhaṃ ghanā vāteritā yathā || 25 ||
tatastu te taṃ samudagratejasaṃ tathāpi'tīkṣṇapradarā niśācarāḥ |
na śekurenaṃ sahasā pramardituṃ vanadvipā dīptamivāgnimutthitam || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.