ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଏକୋନଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତାଂ ତଥା ପତିତାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଵିରୂପାଂ ଶୋଣିତୋକ୍ଷିତାମ୍ ।
ଭଗିନୀଂ କ୍ରୋଧସନ୍ତପ୍ତଃ ଖରଃ ପପ୍ରଚ୍ଛ ରାକ୍ଷସଃ ॥ 1 ॥
ଉତ୍ତିଷ୍ଠ ତାଵଦାଖ୍ଯାହି ପ୍ରମୋହଂ ଜହି ସମ୍ଭ୍ରମମ୍ ।
ଵ୍ଯକ୍ତମାଖ୍ଯାହି କେନ ତ୍ଵମେଵଂ ରୂପା ଵିରୂପିତା ॥ 2 ॥
କଃ କୃଷ୍ଣସର୍ପମାସୀନମାଶୀଵିଷମନାଗସମ୍ ।
ତୁଦତ୍ଯଭିସମାପନ୍ନମଙ୍ଗୁଲ୍ଯଗ୍ରେଣ ଲୀଲଯା ॥ 3 ॥
କଃ କାଲପାଶଂ ସମାସଜ୍ଯ କଣ୍ଠେ ମୋହାନ୍ନ ବୁଧ୍ଯତେ ।
ଯସ୍ତ୍ଵାମଦ୍ଯ ସମାସାଦ୍ଯ ପୀତଵାନ୍ଵିଷମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 4 ॥
ବଲଵିକ୍ରମସମ୍ପନ୍ନା କାମଗା କାମରୂପିଣୀ ।
ଇମାମଵସ୍ଥାଂ ନୀତା ତ୍ଵଂ କେନାନ୍ତକସମାଗତା ॥ 5 ॥
ଦେଵଗନ୍ଧର୍ଵଭୂତାନାମୃଷୀଣାଂ ଚ ମହାତ୍ମନାମ୍ ।
କୋଽଯମେଵଂ ଵିରୂପାଂ ତ୍ଵାଂ ମହାଵୀର୍ଯଶ୍ଚକାର ହ ॥ 6 ॥
ନ ହି ପଶ୍ଯାମ୍ଯହଂ ଲୋକେ ଯଃ କୁର୍ଯାନ୍ମମ ଵିପ୍ରିଯମ୍ ।
ଅମରେଷୁ ସହସ୍ରାକ୍ଷଂ ମହେନ୍ଦ୍ରଂ ପାକଶାସନମ୍ ॥ 7 ॥
ଅଦ୍ଯାହଂ ମାର୍ଗଣୈଃ ପ୍ରାଣାନାଦାସ୍ଯେ ଜୀଵିତାନ୍ତକୈଃ ।
ସଲିଲେ କ୍ଷୀରମାସକ୍ତଂ ନିଷ୍ପିବନ୍ନିଵ ସାରସଃ ॥ 8 ॥
ନିହତସ୍ଯ ମଯା ସଙ୍ଖ୍ଯେ ଶରସଙ୍କୃତ୍ତମର୍ମଣଃ ।
ସଫେନଂ ରୁଧିରଂ ରକ୍ତଂ ମେଦିନୀ କସ୍ଯ ପାସ୍ଯତି ॥ 9 ॥
କସ୍ଯ ପତ୍ରରଥାଃ କାଯାନ୍ମାଂସମୁତ୍କୃତ୍ଯ ସଙ୍ଗତାଃ ।
ପ୍ରହୃଷ୍ଟା ଭକ୍ଷଯିଷ୍ଯନ୍ତି ନିହତସ୍ଯ ମଯା ରଣେ ॥ 10 ॥
ତଂ ନ ଦେଵା ନ ଗନ୍ଧର୍ଵା ନ ପିଶାଚା ନ ରାକ୍ଷସାଃ ।
ମଯାପକୃଷ୍ଟଂ କୃପଣଂ ଶକ୍ତାସ୍ତ୍ରାତୁଂ ମହାହଵେ ॥ 11 ॥
ଉପଲଭ୍ଯ ଶନୈସ୍ସଞ୍ଜ୍ଞାଂ ତଂ ମେ ଶଂସିତୁମର୍ହସି ।
ଯେନ ତ୍ଵଂ ଦୁର୍ଵିନୀତେନ ଵନେ ଵିକ୍ରମ୍ଯ ନିର୍ଜିତା ॥ 12 ॥
ଇତି ଭ୍ରାତୁର୍ଵଚଶ୍ଶ୍ରୁତ୍ଵା କ୍ରୁଦ୍ଧସ୍ଯ ଚ ଵିଶେଷତଃ ।
ତତଶ୍ଶୂର୍ପଣଖା ଵାକ୍ଯଂ ସବାଷ୍ପମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 13 ॥
ତରୁଣୌ ରୂପସମ୍ପନ୍ନୌ ସୁକୁମାରୌ ମହାବଲୌ ।
ପୁଣ୍ଡରୀକଵିଶାଲାକ୍ଷୌ ଚୀରକୃଷ୍ଣାଜିନାମ୍ବରୌ ॥ 14 ॥
ଫଲମୂଲାଶନୌ ଦାନ୍ତୌ ତାପସୌ ଧର୍ମଚାରିଣୌ ।
ପୁତ୍ରୌ ଦଶରଥସ୍ଯାସ୍ତାଂ ଭ୍ରାତରୌ ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ॥ 15 ॥
ଗନ୍ଧର୍ଵରାଜପ୍ରତିମୌ ପାର୍ଥିଵଵ୍ଯଞ୍ଜନାନ୍ଵିତୌ ।
ଦେଵୌ ଵା ମାନୁଷୌ ଵା ତୌ ନ ତର୍କଯିତୁମୁତ୍ସହେ ॥ 16 ॥
ତରୁଣୀ ରୂପସମ୍ପନ୍ନା ସର୍ଵାଭରଣଭୂଷିତା ।
ଦୃଷ୍ଟା ତତ୍ର ମଯା ନାରୀ ତଯୋର୍ମଧ୍ଯେ ସୁମଧ୍ଯମା ॥ 17 ॥
ତାଭ୍ଯାମୁଭାଭ୍ଯାଂ ସମ୍ଭୂଯ ପ୍ରମଦାମଧିକୃତ୍ଯ ତାମ୍ ।
ଇମାମଵସ୍ଥାଂ ନୀତାହଂ ଯଥାନାଥାସତୀ ତଥା ॥ 18 ॥
ତସ୍ଯାଶ୍ଚାନୃଜୁଵୃତ୍ତାଯାସ୍ତଯୋଶ୍ଚ ହତଯୋରହମ୍ ।
ସଫେନଂ ପାତୁମିଚ୍ଛାମି ରୁଧିରଂ ରଣମୂର୍ଧନି ॥ 19 ॥
ଏଷ ମେ ପ୍ରଥମଃ କାମଃ କୃତସ୍ତାତ ତ୍ଵଯା ଭଵେତ୍ ।
ତସ୍ଯାସ୍ତଯୋଶ୍ଚ ରୁଧିରଂ ପିବେଯମହମାହଵେ ॥ 20 ॥
ଇତି ତସ୍ଯାଂ ବ୍ରୁଵାଣାଯାଂ ଚତୁର୍ଦଶ ମହାବଲାନ୍ ।
ଵ୍ଯାଦିଦେଶ ଖରଃ କ୍ରୁଦ୍ଧୋ ରାକ୍ଷସାନନ୍ତକୋପମାନ୍ ॥ 21 ॥
ମାନୁଷୌ ଶସ୍ତ୍ରସମ୍ପନ୍ନୌ ଚୀରକୃଷ୍ଣାଜିନାମ୍ବରୌ ।
ପ୍ରଵିଷ୍ଟୌ ଦଣ୍ଡକାରଣ୍ଯଂ ଘୋରଂ ପ୍ରମଦଯା ସହ ॥ 22 ॥
ତୌ ହତ୍ଵା ତାଂ ଚ ଦୁର୍ଵୃତ୍ତାମପାଵର୍ତିତୁମର୍ହଥ ।
ଇଯଂ ଚ ରୁଧିରଂ ତେଷାଂ ଭଗିନୀ ମମ ପାସ୍ଯତି ॥ 23 ॥
ମନୋରଥୋଽଯମିଷ୍ଟୋଽସ୍ଯା ଭଗିନ୍ଯା ମମ ରାକ୍ଷସାଃ ।
ଶୀଘ୍ରଂ ସମ୍ପାଦ୍ଯତାଂ ତୌ ଚ ପ୍ରମଥ୍ଯ ସ୍ଵେନ ତେଜସା ॥ 24 ॥
ଇତି ପ୍ରତିସମାଦିଷ୍ଟା ରାକ୍ଷସାସ୍ତେ ଚତୁର୍ଦଶ ।
ତତ୍ର ଜଗ୍ମୁସ୍ତଯା ସାର୍ଧଂ ଘନା ଵାତେରିତା ଯଥା ॥ 25 ॥
ତତସ୍ତୁ ତେ ତଂ ସମୁଦଗ୍ରତେଜସଂ ତଥାପିଽତୀକ୍ଷ୍ଣପ୍ରଦରା ନିଶାଚରାଃ ।
ନ ଶେକୁରେନଂ ସହସା ପ୍ରମର୍ଦିତୁଂ ଵନଦ୍ଵିପା ଦୀପ୍ତମିଵାଗ୍ନିମୁତ୍ଥିତମ୍ ॥ 26 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ଏକୋନଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tāṃ tathā patitāṃ dṛṣṭvā virūpāṃ śoṇitokṣitām |
bhaginīṃ krodhasantaptaḥ kharaḥ papraccha rākṣasaḥ || 1 ||
uttiṣṭha tāvadākhyāhi pramohaṃ jahi sambhramam |
vyaktamākhyāhi kena tvamevaṃ rūpā virūpitā || 2 ||
kaḥ kṛṣṇasarpamāsīnamāśīviṣamanāgasam |
tudatyabhisamāpannamaṅgulyagreṇa līlayā || 3 ||
kaḥ kālapāśaṃ samāsajya kaṇṭhe mohānna budhyate |
yastvāmadya samāsādya pītavānviṣamuttamam || 4 ||
balavikramasampannā kāmagā kāmarūpiṇī |
imāmavasthāṃ nītā tvaṃ kenāntakasamāgatā || 5 ||
devagandharvabhūtānāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām |
ko'yamevaṃ virūpāṃ tvāṃ mahāvīryaścakāra ha || 6 ||
na hi paśyāmyahaṃ loke yaḥ kuryānmama vipriyam |
amareṣu sahasrākṣaṃ mahendraṃ pākaśāsanam || 7 ||
adyāhaṃ mārgaṇaiḥ prāṇānādāsye jīvitāntakaiḥ |
salile kṣīramāsaktaṃ niṣpibanniva sārasaḥ || 8 ||
nihatasya mayā saṅkhye śarasaṅkṛttamarmaṇaḥ |
saphenaṃ rudhiraṃ raktaṃ medinī kasya pāsyati || 9 ||
kasya patrarathāḥ kāyānmāṃsamutkṛtya saṅgatāḥ |
prahṛṣṭā bhakṣayiṣyanti nihatasya mayā raṇe || 10 ||
taṃ na devā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ |
mayāpakṛṣṭaṃ kṛpaṇaṃ śaktāstrātuṃ mahāhave || 11 ||
upalabhya śanaissañjñāṃ taṃ me śaṃsitumarhasi |
yena tvaṃ durvinītena vane vikramya nirjitā || 12 ||
iti bhrāturvacaśśrutvā kruddhasya ca viśeṣataḥ |
tataśśūrpaṇakhā vākyaṃ sabāṣpamidamabravīt || 13 ||
taruṇau rūpasampannau sukumārau mahābalau |
puṇḍarīkaviśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau || 14 ||
phalamūlāśanau dāntau tāpasau dharmacāriṇau |
putrau daśarathasyāstāṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 15 ||
gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau |
devau vā mānuṣau vā tau na tarkayitumutsahe || 16 ||
taruṇī rūpasampannā sarvābharaṇabhūṣitā |
dṛṣṭā tatra mayā nārī tayormadhye sumadhyamā || 17 ||
tābhyāmubhābhyāṃ sambhūya pramadāmadhikṛtya tām |
imāmavasthāṃ nītāhaṃ yathānāthāsatī tathā || 18 ||
tasyāścānṛjuvṛttāyāstayośca hatayoraham |
saphenaṃ pātumicchāmi rudhiraṃ raṇamūrdhani || 19 ||
eṣa me prathamaḥ kāmaḥ kṛtastāta tvayā bhavet |
tasyāstayośca rudhiraṃ pibeyamahamāhave || 20 ||
iti tasyāṃ bruvāṇāyāṃ caturdaśa mahābalān |
vyādideśa kharaḥ kruddho rākṣasānantakopamān || 21 ||
mānuṣau śastrasampannau cīrakṛṣṇājināmbarau |
praviṣṭau daṇḍakāraṇyaṃ ghoraṃ pramadayā saha || 22 ||
tau hatvā tāṃ ca durvṛttāmapāvartitumarhatha |
iyaṃ ca rudhiraṃ teṣāṃ bhaginī mama pāsyati || 23 ||
manoratho'yamiṣṭo'syā bhaginyā mama rākṣasāḥ |
śīghraṃ sampādyatāṃ tau ca pramathya svena tejasā || 24 ||
iti pratisamādiṣṭā rākṣasāste caturdaśa |
tatra jagmustayā sārdhaṃ ghanā vāteritā yathā || 25 ||
tatastu te taṃ samudagratejasaṃ tathāpi'tīkṣṇapradarā niśācarāḥ |
na śekurenaṃ sahasā pramardituṃ vanadvipā dīptamivāgnimutthitam || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशस्सर्गः ।
तां तथा पतितां दृष्ट्वा विरूपां शोणितोक्षिताम् ।
भगिनीं क्रोधसन्तप्तः खरः पप्रच्छ राक्षसः ॥ 1 ॥
उत्तिष्ठ तावदाख्याहि प्रमोहं जहि सम्भ्रमम् ।
व्यक्तमाख्याहि केन त्वमेवं रूपा विरूपिता ॥ 2 ॥
कः कृष्णसर्पमासीनमाशीविषमनागसम् ।
तुदत्यभिसमापन्नमङ्गुल्यग्रेण लीलया ॥ 3 ॥
कः कालपाशं समासज्य कण्ठे मोहान्न बुध्यते ।
यस्त्वामद्य समासाद्य पीतवान्विषमुत्तमम् ॥ 4 ॥
बलविक्रमसम्पन्ना कामगा कामरूपिणी ।
इमामवस्थां नीता त्वं केनान्तकसमागता ॥ 5 ॥
देवगन्धर्वभूतानामृषीणां च महात्मनाम् ।
कोऽयमेवं विरूपां त्वां महावीर्यश्चकार ह ॥ 6 ॥
न हि पश्याम्यहं लोके यः कुर्यान्मम विप्रियम् ।
अमरेषु सहस्राक्षं महेन्द्रं पाकशासनम् ॥ 7 ॥
अद्याहं मार्गणैः प्राणानादास्ये जीवितान्तकैः ।
सलिले क्षीरमासक्तं निष्पिबन्निव सारसः ॥ 8 ॥
निहतस्य मया सङ्ख्ये शरसङ्कृत्तमर्मणः ।
सफेनं रुधिरं रक्तं मेदिनी कस्य पास्यति ॥ 9 ॥
कस्य पत्ररथाः कायान्मांसमुत्कृत्य सङ्गताः ।
प्रहृष्टा भक्षयिष्यन्ति निहतस्य मया रणे ॥ 10 ॥
तं न देवा न गन्धर्वा न पिशाचा न राक्षसाः ।
मयापकृष्टं कृपणं शक्तास्त्रातुं महाहवे ॥ 11 ॥
उपलभ्य शनैस्सञ्ज्ञां तं मे शंसितुमर्हसि ।
येन त्वं दुर्विनीतेन वने विक्रम्य निर्जिता ॥ 12 ॥
इति भ्रातुर्वचश्श्रुत्वा क्रुद्धस्य च विशेषतः ।
ततश्शूर्पणखा वाक्यं सबाष्पमिदमब्रवीत् ॥ 13 ॥
तरुणौ रूपसम्पन्नौ सुकुमारौ महाबलौ ।
पुण्डरीकविशालाक्षौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ॥ 14 ॥
फलमूलाशनौ दान्तौ तापसौ धर्मचारिणौ ।
पुत्रौ दशरथस्यास्तां भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥ 15 ॥
गन्धर्वराजप्रतिमौ पार्थिवव्यञ्जनान्वितौ ।
देवौ वा मानुषौ वा तौ न तर्कयितुमुत्सहे ॥ 16 ॥
तरुणी रूपसम्पन्ना सर्वाभरणभूषिता ।
दृष्टा तत्र मया नारी तयोर्मध्ये सुमध्यमा ॥ 17 ॥
ताभ्यामुभाभ्यां सम्भूय प्रमदामधिकृत्य ताम् ।
इमामवस्थां नीताहं यथानाथासती तथा ॥ 18 ॥
तस्याश्चानृजुवृत्तायास्तयोश्च हतयोरहम् ।
सफेनं पातुमिच्छामि रुधिरं रणमूर्धनि ॥ 19 ॥
एष मे प्रथमः कामः कृतस्तात त्वया भवेत् ।
तस्यास्तयोश्च रुधिरं पिबेयमहमाहवे ॥ 20 ॥
इति तस्यां ब्रुवाणायां चतुर्दश महाबलान् ।
व्यादिदेश खरः क्रुद्धो राक्षसानन्तकोपमान् ॥ 21 ॥
मानुषौ शस्त्रसम्पन्नौ चीरकृष्णाजिनाम्बरौ ।
प्रविष्टौ दण्डकारण्यं घोरं प्रमदया सह ॥ 22 ॥
तौ हत्वा तां च दुर्वृत्तामपावर्तितुमर्हथ ।
इयं च रुधिरं तेषां भगिनी मम पास्यति ॥ 23 ॥
मनोरथोऽयमिष्टोऽस्या भगिन्या मम राक्षसाः ।
शीघ्रं सम्पाद्यतां तौ च प्रमथ्य स्वेन तेजसा ॥ 24 ॥
इति प्रतिसमादिष्टा राक्षसास्ते चतुर्दश ।
तत्र जग्मुस्तया सार्धं घना वातेरिता यथा ॥ 25 ॥
ततस्तु ते तं समुदग्रतेजसं तथापिऽतीक्ष्णप्रदरा निशाचराः ।
न शेकुरेनं सहसा प्रमर्दितुं वनद्विपा दीप्तमिवाग्निमुत्थितम् ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकोनविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tāṃ tathā patitāṃ dṛṣṭvā virūpāṃ śoṇitokṣitām |
bhaginīṃ krodhasantaptaḥ kharaḥ papraccha rākṣasaḥ || 1 ||
uttiṣṭha tāvadākhyāhi pramohaṃ jahi sambhramam |
vyaktamākhyāhi kena tvamevaṃ rūpā virūpitā || 2 ||
kaḥ kṛṣṇasarpamāsīnamāśīviṣamanāgasam |
tudatyabhisamāpannamaṅgulyagreṇa līlayā || 3 ||
kaḥ kālapāśaṃ samāsajya kaṇṭhe mohānna budhyate |
yastvāmadya samāsādya pītavānviṣamuttamam || 4 ||
balavikramasampannā kāmagā kāmarūpiṇī |
imāmavasthāṃ nītā tvaṃ kenāntakasamāgatā || 5 ||
devagandharvabhūtānāmṛṣīṇāṃ ca mahātmanām |
ko'yamevaṃ virūpāṃ tvāṃ mahāvīryaścakāra ha || 6 ||
na hi paśyāmyahaṃ loke yaḥ kuryānmama vipriyam |
amareṣu sahasrākṣaṃ mahendraṃ pākaśāsanam || 7 ||
adyāhaṃ mārgaṇaiḥ prāṇānādāsye jīvitāntakaiḥ |
salile kṣīramāsaktaṃ niṣpibanniva sārasaḥ || 8 ||
nihatasya mayā saṅkhye śarasaṅkṛttamarmaṇaḥ |
saphenaṃ rudhiraṃ raktaṃ medinī kasya pāsyati || 9 ||
kasya patrarathāḥ kāyānmāṃsamutkṛtya saṅgatāḥ |
prahṛṣṭā bhakṣayiṣyanti nihatasya mayā raṇe || 10 ||
taṃ na devā na gandharvā na piśācā na rākṣasāḥ |
mayāpakṛṣṭaṃ kṛpaṇaṃ śaktāstrātuṃ mahāhave || 11 ||
upalabhya śanaissañjñāṃ taṃ me śaṃsitumarhasi |
yena tvaṃ durvinītena vane vikramya nirjitā || 12 ||
iti bhrāturvacaśśrutvā kruddhasya ca viśeṣataḥ |
tataśśūrpaṇakhā vākyaṃ sabāṣpamidamabravīt || 13 ||
taruṇau rūpasampannau sukumārau mahābalau |
puṇḍarīkaviśālākṣau cīrakṛṣṇājināmbarau || 14 ||
phalamūlāśanau dāntau tāpasau dharmacāriṇau |
putrau daśarathasyāstāṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 15 ||
gandharvarājapratimau pārthivavyañjanānvitau |
devau vā mānuṣau vā tau na tarkayitumutsahe || 16 ||
taruṇī rūpasampannā sarvābharaṇabhūṣitā |
dṛṣṭā tatra mayā nārī tayormadhye sumadhyamā || 17 ||
tābhyāmubhābhyāṃ sambhūya pramadāmadhikṛtya tām |
imāmavasthāṃ nītāhaṃ yathānāthāsatī tathā || 18 ||
tasyāścānṛjuvṛttāyāstayośca hatayoraham |
saphenaṃ pātumicchāmi rudhiraṃ raṇamūrdhani || 19 ||
eṣa me prathamaḥ kāmaḥ kṛtastāta tvayā bhavet |
tasyāstayośca rudhiraṃ pibeyamahamāhave || 20 ||
iti tasyāṃ bruvāṇāyāṃ caturdaśa mahābalān |
vyādideśa kharaḥ kruddho rākṣasānantakopamān || 21 ||
mānuṣau śastrasampannau cīrakṛṣṇājināmbarau |
praviṣṭau daṇḍakāraṇyaṃ ghoraṃ pramadayā saha || 22 ||
tau hatvā tāṃ ca durvṛttāmapāvartitumarhatha |
iyaṃ ca rudhiraṃ teṣāṃ bhaginī mama pāsyati || 23 ||
manoratho'yamiṣṭo'syā bhaginyā mama rākṣasāḥ |
śīghraṃ sampādyatāṃ tau ca pramathya svena tejasā || 24 ||
iti pratisamādiṣṭā rākṣasāste caturdaśa |
tatra jagmustayā sārdhaṃ ghanā vāteritā yathā || 25 ||
tatastu te taṃ samudagratejasaṃ tathāpi'tīkṣṇapradarā niśācarāḥ |
na śekurenaṃ sahasā pramardituṃ vanadvipā dīptamivāgnimutthitam || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.