ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಿಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸ ರಾಜಪುತ್ರಃ ಪ್ರಿಯಯಾ ವಿಹೀನಃ ಶೋಕೇನ ಮೋಹೇನ ಚ ಪೀಡ್ಯಮಾನಃ ।
ವಿಷಾದಯನ್ಭ್ರಾತರಮಾರ್ತರೂಪೋ ಭೂಯೋ ವಿಷಾದಂ ಪ್ರವಿವೇಶ ತೀವ್ರಮ್ ॥ 1 ॥
ಸ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಶೋಕವಶಾಭಿಪನ್ನಂ ಶೋಕೇ ನಿಮಗ್ನೋ ವಿಪುಲೇ ತು ರಾಮಃ ।
ಉವಾಚ ವಾಕ್ಯಂ ವ್ಯಸನಾನುರೂಪಮುಷ್ಣಂ ವಿನಿಶ್ಶ್ವಸ್ಯ ರುದನ್ತ್ಸಶೋಕಮ್ ॥ 2 ॥
ನ ಮದ್ವಿಧೋ ದುಷ್ಕೃತಕರ್ಮಕಾರೀ ಮನ್ಯೇ ದ್ವಿತೀಯೋಽಸ್ತಿ ವಸುನ್ಧರಾಯಾಮ್ ।
ಶೋಕೇನ ಶೋಕೋ ಹಿ ಪರಮ್ಪರಾಯಾ ಮಾ ಮೇತಿ ಭಿನ್ದನ್ಹೃದಯಂ ಮನಶ್ಚ ॥ 3 ॥
ಪೂರ್ವಂ ಮಯಾ ನೂನಮಭೀಪ್ಸಿತಾನಿ ಪಾಪಾನಿ ಕರ್ಮಾಣ್ಯಸಕೃತ್ಕೃತಾನಿ ।
ತತ್ರಾಯಮದ್ಯಾಪತಿತೋ ವಿಪಾಕೋ ದುಃಖೇನ ದುಃಖಂ ಯದಹಂ ವಿಶಾಮಿ ॥ 4 ॥
ರಾಜ್ಯಪ್ರಣಾಶಸ್ಸ್ವಜನೈರ್ವಿಯೋಗಃ ಪಿತುರ್ವಿನಾಶೋ ಜನನೀವಿಯೋಗಃ ।
ಸರ್ವಾಣಿ ಮೇ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಶೋಕವೇಗಮಾಪೂರಯನ್ತಿ ಪ್ರವಿಚಿನ್ತಿತಾನಿ ॥ 5 ॥
ಸರ್ವಂ ತು ದುಃಖಂ ಮಮ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇದಂ ಶಾನ್ತಂ ಶರೀರೇ ವನಮೇತ್ಯ ಶೂನ್ಯಮ್ ।
ಸೀತಾವಿಯೋಗಾತ್ಪುನರಪ್ಯುದೀರ್ಣಂ ಕಾಷ್ಠೈರಿವಾಗ್ನಿಸ್ಸಹಸಾ ಪ್ರದೀಪ್ತಃ ॥ 6 ॥
ಸಾ ನೂನಮಾರ್ಯಾ ಮಮ ರಾಕ್ಷಸೇನ ಬಲಾದ್ದೃತಾ ಖಂ ಸಮುಪೇತ್ಯ ಭೀರುಃ ।
ಅಪಸ್ವರಂ ಸಸ್ವರವಿಪ್ರಲಾಪಾ ಭಯೇನ ವಿಕ್ರನ್ದಿತವತ್ಯಭೀಕ್ಷ್ಣಮ್ ॥ 7 ॥
ತೌ ಲೋಹಿತಸ್ಯ ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಸ್ಯ ಸದೋಚಿತಾವುತ್ತಮಚನ್ದನಸ್ಯ ।
ವೃತ್ತೌ ಸ್ತನೌ ಶೋಣಿತಪಙ್ಕದಿಗ್ಧೌ ನೂನಂ ಪ್ರಿಯಾಯಾ ಮಮ ನಾಭಿಭಾತಃ ॥ 8 ॥
ತಚ್ಛಲಕ್ಷ್ಣಸುವ್ಯಕ್ತಮೃದುಪ್ರಲಾಪಂ ತಸ್ಯಾ ಮುಖಂ ಕುಞ್ಚಿತಕೇಶಭಾರಮ್ ।
ರಕ್ಷೋವಶಂ ನೂನಮುಪಾಗತಾಯಾ ನ ಭ್ರಾಜತೇ ರಾಹುಮುಖೇ ಯಥೇನ್ದುಃ ॥ 9 ॥
ತಾಂ ಹಾರಪಾಶಸ್ಯ ಸದೋಚಿತಾಯಾ ಗ್ರೀವಾಂ ಪ್ರಿಯಾಯಾ ಮಮ ಸುವ್ರತಾಯಾಃ ।
ರಕ್ಷಾಂಸಿ ನೂನಂ ಪರಿಪೀತವನ್ತಿ ವಿಭಿದ್ಯ ಶೂನ್ಯೇ ರುಧಿರಾಶನಾನಿ ॥ 10 ॥
ಮಯಾ ವಿಹೀನಾ ವಿಜನೇ ವನೇ ಯಾ ರಕ್ಷೋಭಿರಾಹೃತ್ಯ ವಿಕೃಷ್ಯಮಾಣಾ ।
ನೂನಂ ನಿನಾದಂ ಕುರರೀವ ದೀನಾ ಸಾ ಮುಕ್ತವತ್ಯಾಯತಕಾನ್ತನೇತ್ರಾ ॥ 11 ॥
ಅಸ್ಮಿನ್ಮಯಾಸಾರ್ಧಮುದಾರಶೀಲಾ ಶಿಲಾತಲೇ ಪೂರ್ವಮುಪೋಪವಿಷ್ಟಾ ।
ಕಾನ್ತಸ್ಮಿತಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಜಾತಹಾಸಾ ತ್ವಾಮಾಹ ಸೀತಾ ಬಹುವಾಕ್ಯಜಾತಮ್ ॥ 12 ॥
ಗೋದಾವರೀಯಂ ಸರಿತಾಂ ವರಿಷ್ಠಾ ಪ್ರಿಯಾ ಪ್ರಿಯಾಯಾ ಮಮ ನಿತ್ಯಕಾಲಮ್ ।
ಅಪ್ಯತ್ರ ಗಚ್ಛೇದಿತಿ ಚಿನ್ತಯಾಮಿ ನೈಕಾಕಿನೀ ಯಾತಿ ಹಿ ಸಾ ಕದಾಚಿತ್ ॥ 13 ॥
ಪದ್ಮಾನನಾ ಪದ್ಮವಿಶಾಲನೇತ್ರಾ ಪದ್ಮಾನಿ ವಾನೇತುಮಭಿಪ್ರಯಾತಾ ।
ತದಪ್ಯಯುಕ್ತಂ ನ ಹಿ ಸಾ ಕದಾಚಿನ್ಮಯಾ ವಿನಾ ಗಚ್ಛತಿ ಪಙ್ಕಜಾನಿ ॥ 14 ॥
ಕಾಮಂ ತ್ವಿದಂ ಪುಷ್ಪಿತವೃಕ್ಷಷಣ್ಡಂ ನಾನಾವಿಧೈಃ ಪಕ್ಷಿಗಣೈರುಪೇತಮ್ ।
ವನಂ ಪ್ರಯಾತಾ ನು ತದಪ್ಯಯುಕ್ತ ಮೇಕಾಕಿನೀ ಸಾತಿಬಿಭೇತಿ ಭೀರುಃ ॥ 15 ॥
ಆದಿತ್ಯ ಭೋ ಲೋಕಕೃತಾಕೃತಜ್ಞ ಲೋಕಸ್ಯ ಸತ್ಯಾನೃತಕರ್ಮಸಾಕ್ಷಿನ್ ।
ಮಮ ಪ್ರಿಯಾ ಸಾ ಕ್ವ ಗತಾ ಹೃತಾ ವಾ ಶಂಸಸ್ವ ಮೇ ಶೋಕವಶಸ್ಯ ನಿತ್ಯಮ್ ॥ 16 ॥
ಲೋಕೇಷು ಸರ್ವೇಷು ಚ ನಾಸ್ತಿ ಕಿಞ್ಚಿದ್ಯತ್ತೇ ನ ನಿತ್ಯಂ ವಿದಿತಂ ಭವೇತ್ತತ್ ।
ಶಂಸಸ್ವ ವಾಯೋ ಕುಲಶಾಲಿನೀಂ ತಾಂ ಹೃತಾ ಮೃತಾ ವಾ ಪಥಿ ವರ್ತತೇ ವಾ ॥ 17 ॥
ಇತೀವ ತಂ ಶೋಕವಿಧೇಯದೇಹಂ ರಾಮಂ ವಿಸಞ್ಜ್ಞಂ ವಿಲಪನ್ತಮೇವಮ್ ।
ಉವಾಚ ಸೌಮಿತ್ರಿರದೀನಸತ್ತ್ವೋ ನ್ಯಾಯೇ ಸ್ಥಿತಃ ಕಾಲಯುತಂ ಚ ವಾಕ್ಯಮ್ ॥ 18 ॥
ಶೋಕಂ ವಿಮುಞ್ಚಾರ್ಯ ಧೃತಿಂ ಭಜಸ್ವ ಸೋತ್ಸಾಹತಾ ಚಾಸ್ತು ವಿಮಾರ್ಗಣೇಽಸ್ಯಾಃ ।
ಉತ್ಸಾಹವನ್ತೋ ಹಿ ನರಾ ನ ಲೋಕೇ ಸೀದನ್ತಿ ಕರ್ಮಸ್ವತಿದುಷ್ಕರೇಷು ॥ 19 ॥
ಇತೀವ ಸೌಮಿತ್ರಿಮುದಗ್ರಪೌರುಷಂ ಬ್ರುವನ್ತಮಾರ್ತೋ ರಘುವಂಶವರ್ಧನಃ ।
ನ ಚಿನ್ತಯಾಮಾಸ ಧೃತಿಂ ವಿಮುಕ್ತವಾನ್ಪುನಶ್ಚ ದುಃಖಂ ಮಹದಭ್ಯುಪಾಗಮತ್ ॥ 20 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಿಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
स राजपुत्रः प्रियया विहीनः शोकेन मोहेन च पीड्यमानः ।
विषादयन्भ्रातरमार्तरूपो भूयो विषादं प्रविवेश तीव्रम् ॥ 1 ॥
स लक्ष्मणं शोकवशाभिपन्नं शोके निमग्नो विपुले तु रामः ।
उवाच वाक्यं व्यसनानुरूपमुष्णं विनिश्श्वस्य रुदन्त्सशोकम् ॥ 2 ॥
न मद्विधो दुष्कृतकर्मकारी मन्ये द्वितीयोऽस्ति वसुन्धरायाम् ।
शोकेन शोको हि परम्पराया मा मेति भिन्दन्हृदयं मनश्च ॥ 3 ॥
पूर्वं मया नूनमभीप्सितानि पापानि कर्माण्यसकृत्कृतानि ।
तत्रायमद्यापतितो विपाको दुःखेन दुःखं यदहं विशामि ॥ 4 ॥
राज्यप्रणाशस्स्वजनैर्वियोगः पितुर्विनाशो जननीवियोगः ।
सर्वाणि मे लक्ष्मण शोकवेगमापूरयन्ति प्रविचिन्तितानि ॥ 5 ॥
सर्वं तु दुःखं मम लक्ष्मणेदं शान्तं शरीरे वनमेत्य शून्यम् ।
सीतावियोगात्पुनरप्युदीर्णं काष्ठैरिवाग्निस्सहसा प्रदीप्तः ॥ 6 ॥
सा नूनमार्या मम राक्षसेन बलाद्दृता खं समुपेत्य भीरुः ।
अपस्वरं सस्वरविप्रलापा भयेन विक्रन्दितवत्यभीक्ष्णम् ॥ 7 ॥
तौ लोहितस्य प्रियदर्शनस्य सदोचितावुत्तमचन्दनस्य ।
वृत्तौ स्तनौ शोणितपङ्कदिग्धौ नूनं प्रियाया मम नाभिभातः ॥ 8 ॥
तच्छलक्ष्णसुव्यक्तमृदुप्रलापं तस्या मुखं कुञ्चितकेशभारम् ।
रक्षोवशं नूनमुपागताया न भ्राजते राहुमुखे यथेन्दुः ॥ 9 ॥
तां हारपाशस्य सदोचिताया ग्रीवां प्रियाया मम सुव्रतायाः ।
रक्षांसि नूनं परिपीतवन्ति विभिद्य शून्ये रुधिराशनानि ॥ 10 ॥
मया विहीना विजने वने या रक्षोभिराहृत्य विकृष्यमाणा ।
नूनं निनादं कुररीव दीना सा मुक्तवत्यायतकान्तनेत्रा ॥ 11 ॥
अस्मिन्मयासार्धमुदारशीला शिलातले पूर्वमुपोपविष्टा ।
कान्तस्मिता लक्ष्मण जातहासा त्वामाह सीता बहुवाक्यजातम् ॥ 12 ॥
गोदावरीयं सरितां वरिष्ठा प्रिया प्रियाया मम नित्यकालम् ।
अप्यत्र गच्छेदिति चिन्तयामि नैकाकिनी याति हि सा कदाचित् ॥ 13 ॥
पद्मानना पद्मविशालनेत्रा पद्मानि वानेतुमभिप्रयाता ।
तदप्ययुक्तं न हि सा कदाचिन्मया विना गच्छति पङ्कजानि ॥ 14 ॥
कामं त्विदं पुष्पितवृक्षषण्डं नानाविधैः पक्षिगणैरुपेतम् ।
वनं प्रयाता नु तदप्ययुक्त मेकाकिनी सातिबिभेति भीरुः ॥ 15 ॥
आदित्य भो लोककृताकृतज्ञ लोकस्य सत्यानृतकर्मसाक्षिन् ।
मम प्रिया सा क्व गता हृता वा शंसस्व मे शोकवशस्य नित्यम् ॥ 16 ॥
लोकेषु सर्वेषु च नास्ति किञ्चिद्यत्ते न नित्यं विदितं भवेत्तत् ।
शंसस्व वायो कुलशालिनीं तां हृता मृता वा पथि वर्तते वा ॥ 17 ॥
इतीव तं शोकविधेयदेहं रामं विसञ्ज्ञं विलपन्तमेवम् ।
उवाच सौमित्रिरदीनसत्त्वो न्याये स्थितः कालयुतं च वाक्यम् ॥ 18 ॥
शोकं विमुञ्चार्य धृतिं भजस्व सोत्साहता चास्तु विमार्गणेऽस्याः ।
उत्साहवन्तो हि नरा न लोके सीदन्ति कर्मस्वतिदुष्करेषु ॥ 19 ॥
इतीव सौमित्रिमुदग्रपौरुषं ब्रुवन्तमार्तो रघुवंशवर्धनः ।
न चिन्तयामास धृतिं विमुक्तवान्पुनश्च दुःखं महदभ्युपागमत् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.