ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අරණ්යකාණ්ඩම් .
අථ ත්රිෂෂ්ටිතමස්සර්ගඃ .
ස රාජපුත්රඃ ප්රියයා විහීනඃ ශෝකේන මෝහේන ච පීඩ්යමානඃ .
විෂාදයන්භ්රාතරමාර්තරූපෝ භූයෝ විෂාදං ප්රවිවේශ තීව්රම් .. 1 ..
ස ලක්ෂ්මණං ශෝකවශාභිපන්නං ශෝකේ නිමග්නෝ විපුලේ තු රාමඃ .
උවාච වාක්යං ව්යසනානුරූපමුෂ්ණං විනිශ්ශ්වස්ය රුදන්ත්සශෝකම් .. 2 ..
න මද්විධෝ දුෂ්කෘතකර්මකාරී මන්යේ ද්විතීයෝ(අ)ස්ති වසුන්ධරායාම් .
ශෝකේන ශෝකෝ හි පරම්පරායා මා මේති භින්දන්හෘදයං මනශ්ච .. 3 ..
පූර්වං මයා නූනමභීප්සිතානි පාපානි කර්මාණ්යසකෘත්කෘතානි .
තත්රායමද්යාපතිතෝ විපාකෝ දුඃඛේන දුඃඛං යදහං විශාමි .. 4 ..
රාජ්යප්රණාශස්ස්වජනෛර්වියෝගඃ පිතුර්විනාශෝ ජනනීවියෝගඃ .
සර්වාණි මේ ලක්ෂ්මණ ශෝකවේගමාපූරයන්ති ප්රවිචින්තිතානි .. 5 ..
සර්වං තු දුඃඛං මම ලක්ෂ්මණේදං ශාන්තං ශරීරේ වනමේත්ය ශූන්යම් .
සීතාවියෝගාත්පුනරප්යුදීර්ණං කාෂ්ඨෛරිවාග්නිස්සහසා ප්රදීප්තඃ .. 6 ..
සා නූනමාර්යා මම රාක්ෂසේන බලාද්දෘතා ඛං සමුපේත්ය භීරුඃ .
අපස්වරං සස්වරවිප්රලාපා භයේන වික්රන්දිතවත්යභීක්ෂ්ණම් .. 7 ..
තෞ ලෝහිතස්ය ප්රියදර්ශනස්ය සදෝචිතාවුත්තමචන්දනස්ය .
වෘත්තෞ ස්තනෞ ශෝණිතපඞ්කදිග්ධෞ නූනං ප්රියායා මම නාභිභාතඃ .. 8 ..
තච්ඡලක්ෂ්ණසුව්යක්තමෘදුප්රලාපං තස්යා මුඛං කුඤ්චිතකේශභාරම් .
රක්ෂෝවශං නූනමුපාගතායා න භ්රාජතේ රාහුමුඛේ යථේන්දුඃ .. 9 ..
තාං හාරපාශස්ය සදෝචිතායා ග්රීවාං ප්රියායා මම සුව්රතායාඃ .
රක්ෂාංසි නූනං පරිපීතවන්ති විභිද්ය ශූන්යේ රුධිරාශනානි .. 10 ..
මයා විහීනා විජනේ වනේ යා රක්ෂෝභිරාහෘත්ය විකෘෂ්යමාණා .
නූනං නිනාදං කුරරීව දීනා සා මුක්තවත්යායතකාන්තනේත්රා .. 11 ..
අස්මින්මයාසාර්ධමුදාරශීලා ශිලාතලේ පූර්වමුපෝපවිෂ්ටා .
කාන්තස්මිතා ලක්ෂ්මණ ජාතහාසා ත්වාමාහ සීතා බහුවාක්යජාතම් .. 12 ..
ගෝදාවරීයං සරිතාං වරිෂ්ඨා ප්රියා ප්රියායා මම නිත්යකාලම් .
අප්යත්ර ගච්ඡේදිති චින්තයාමි නෛකාකිනී යාති හි සා කදාචිත් .. 13 ..
පද්මානනා පද්මවිශාලනේත්රා පද්මානි වානේතුමභිප්රයාතා .
තදප්යයුක්තං න හි සා කදාචින්මයා විනා ගච්ඡති පඞ්කජානි .. 14 ..
කාමං ත්විදං පුෂ්පිතවෘක්ෂෂණ්ඩං නානාවිධෛඃ පක්ෂිගණෛරුපේතම් .
වනං ප්රයාතා නු තදප්යයුක්ත මේකාකිනී සාතිබිභේති භීරුඃ .. 15 ..
ආදිත්ය භෝ ලෝකකෘතාකෘතජ්ඤ ලෝකස්ය සත්යානෘතකර්මසාක්ෂින් .
මම ප්රියා සා ක්ව ගතා හෘතා වා ශංසස්ව මේ ශෝකවශස්ය නිත්යම් .. 16 ..
ලෝකේෂු සර්වේෂු ච නාස්ති කිඤ්චිද්යත්තේ න නිත්යං විදිතං භවේත්තත් .
ශංසස්ව වායෝ කුලශාලිනීං තාං හෘතා මෘතා වා පථි වර්තතේ වා .. 17 ..
ඉතීව තං ශෝකවිධේයදේහං රාමං විසඤ්ජ්ඤං විලපන්තමේවම් .
උවාච සෞමිත්රිරදීනසත්ත්වෝ න්යායේ ස්ථිතඃ කාලයුතං ච වාක්යම් .. 18 ..
ශෝකං විමුඤ්චාර්ය ධෘතිං භජස්ව සෝත්සාහතා චාස්තු විමාර්ගණේ(අ)ස්යාඃ .
උත්සාහවන්තෝ හි නරා න ලෝකේ සීදන්ති කර්මස්වතිදුෂ්කරේෂු .. 19 ..
ඉතීව සෞමිත්රිමුදග්රපෞරුෂං බ්රුවන්තමාර්තෝ රඝුවංශවර්ධනඃ .
න චින්තයාමාස ධෘතිං විමුක්තවාන්පුනශ්ච දුඃඛං මහදභ්යුපාගමත් .. 20 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අරණ්යකාණ්ඩේ ත්රිෂෂ්ටිතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
स राजपुत्रः प्रियया विहीनः शोकेन मोहेन च पीड्यमानः ।
विषादयन्भ्रातरमार्तरूपो भूयो विषादं प्रविवेश तीव्रम् ॥ 1 ॥
स लक्ष्मणं शोकवशाभिपन्नं शोके निमग्नो विपुले तु रामः ।
उवाच वाक्यं व्यसनानुरूपमुष्णं विनिश्श्वस्य रुदन्त्सशोकम् ॥ 2 ॥
न मद्विधो दुष्कृतकर्मकारी मन्ये द्वितीयोऽस्ति वसुन्धरायाम् ।
शोकेन शोको हि परम्पराया मा मेति भिन्दन्हृदयं मनश्च ॥ 3 ॥
पूर्वं मया नूनमभीप्सितानि पापानि कर्माण्यसकृत्कृतानि ।
तत्रायमद्यापतितो विपाको दुःखेन दुःखं यदहं विशामि ॥ 4 ॥
राज्यप्रणाशस्स्वजनैर्वियोगः पितुर्विनाशो जननीवियोगः ।
सर्वाणि मे लक्ष्मण शोकवेगमापूरयन्ति प्रविचिन्तितानि ॥ 5 ॥
सर्वं तु दुःखं मम लक्ष्मणेदं शान्तं शरीरे वनमेत्य शून्यम् ।
सीतावियोगात्पुनरप्युदीर्णं काष्ठैरिवाग्निस्सहसा प्रदीप्तः ॥ 6 ॥
सा नूनमार्या मम राक्षसेन बलाद्दृता खं समुपेत्य भीरुः ।
अपस्वरं सस्वरविप्रलापा भयेन विक्रन्दितवत्यभीक्ष्णम् ॥ 7 ॥
तौ लोहितस्य प्रियदर्शनस्य सदोचितावुत्तमचन्दनस्य ।
वृत्तौ स्तनौ शोणितपङ्कदिग्धौ नूनं प्रियाया मम नाभिभातः ॥ 8 ॥
तच्छलक्ष्णसुव्यक्तमृदुप्रलापं तस्या मुखं कुञ्चितकेशभारम् ।
रक्षोवशं नूनमुपागताया न भ्राजते राहुमुखे यथेन्दुः ॥ 9 ॥
तां हारपाशस्य सदोचिताया ग्रीवां प्रियाया मम सुव्रतायाः ।
रक्षांसि नूनं परिपीतवन्ति विभिद्य शून्ये रुधिराशनानि ॥ 10 ॥
मया विहीना विजने वने या रक्षोभिराहृत्य विकृष्यमाणा ।
नूनं निनादं कुररीव दीना सा मुक्तवत्यायतकान्तनेत्रा ॥ 11 ॥
अस्मिन्मयासार्धमुदारशीला शिलातले पूर्वमुपोपविष्टा ।
कान्तस्मिता लक्ष्मण जातहासा त्वामाह सीता बहुवाक्यजातम् ॥ 12 ॥
गोदावरीयं सरितां वरिष्ठा प्रिया प्रियाया मम नित्यकालम् ।
अप्यत्र गच्छेदिति चिन्तयामि नैकाकिनी याति हि सा कदाचित् ॥ 13 ॥
पद्मानना पद्मविशालनेत्रा पद्मानि वानेतुमभिप्रयाता ।
तदप्ययुक्तं न हि सा कदाचिन्मया विना गच्छति पङ्कजानि ॥ 14 ॥
कामं त्विदं पुष्पितवृक्षषण्डं नानाविधैः पक्षिगणैरुपेतम् ।
वनं प्रयाता नु तदप्ययुक्त मेकाकिनी सातिबिभेति भीरुः ॥ 15 ॥
आदित्य भो लोककृताकृतज्ञ लोकस्य सत्यानृतकर्मसाक्षिन् ।
मम प्रिया सा क्व गता हृता वा शंसस्व मे शोकवशस्य नित्यम् ॥ 16 ॥
लोकेषु सर्वेषु च नास्ति किञ्चिद्यत्ते न नित्यं विदितं भवेत्तत् ।
शंसस्व वायो कुलशालिनीं तां हृता मृता वा पथि वर्तते वा ॥ 17 ॥
इतीव तं शोकविधेयदेहं रामं विसञ्ज्ञं विलपन्तमेवम् ।
उवाच सौमित्रिरदीनसत्त्वो न्याये स्थितः कालयुतं च वाक्यम् ॥ 18 ॥
शोकं विमुञ्चार्य धृतिं भजस्व सोत्साहता चास्तु विमार्गणेऽस्याः ।
उत्साहवन्तो हि नरा न लोके सीदन्ति कर्मस्वतिदुष्करेषु ॥ 19 ॥
इतीव सौमित्रिमुदग्रपौरुषं ब्रुवन्तमार्तो रघुवंशवर्धनः ।
न चिन्तयामास धृतिं विमुक्तवान्पुनश्च दुःखं महदभ्युपागमत् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.