શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રિષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ।
સ રાજપુત્રઃ પ્રિયયા વિહીનઃ શોકેન મોહેન ચ પીડ્યમાનઃ ।
વિષાદયન્ભ્રાતરમાર્તરૂપો ભૂયો વિષાદં પ્રવિવેશ તીવ્રમ્ ॥ 1 ॥
સ લક્ષ્મણં શોકવશાભિપન્નં શોકે નિમગ્નો વિપુલે તુ રામઃ ।
ઉવાચ વાક્યં વ્યસનાનુરૂપમુષ્ણં વિનિશ્શ્વસ્ય રુદન્ત્સશોકમ્ ॥ 2 ॥
ન મદ્વિધો દુષ્કૃતકર્મકારી મન્યે દ્વિતીયોઽસ્તિ વસુન્ધરાયામ્ ।
શોકેન શોકો હિ પરમ્પરાયા મા મેતિ ભિન્દન્હૃદયં મનશ્ચ ॥ 3 ॥
પૂર્વં મયા નૂનમભીપ્સિતાનિ પાપાનિ કર્માણ્યસકૃત્કૃતાનિ ।
તત્રાયમદ્યાપતિતો વિપાકો દુઃખેન દુઃખં યદહં વિશામિ ॥ 4 ॥
રાજ્યપ્રણાશસ્સ્વજનૈર્વિયોગઃ પિતુર્વિનાશો જનનીવિયોગઃ ।
સર્વાણિ મે લક્ષ્મણ શોકવેગમાપૂરયન્તિ પ્રવિચિન્તિતાનિ ॥ 5 ॥
સર્વં તુ દુઃખં મમ લક્ષ્મણેદં શાન્તં શરીરે વનમેત્ય શૂન્યમ્ ।
સીતાવિયોગાત્પુનરપ્યુદીર્ણં કાષ્ઠૈરિવાગ્નિસ્સહસા પ્રદીપ્તઃ ॥ 6 ॥
સા નૂનમાર્યા મમ રાક્ષસેન બલાદ્દૃતા ખં સમુપેત્ય ભીરુઃ ।
અપસ્વરં સસ્વરવિપ્રલાપા ભયેન વિક્રન્દિતવત્યભીક્ષ્ણમ્ ॥ 7 ॥
તૌ લોહિતસ્ય પ્રિયદર્શનસ્ય સદોચિતાવુત્તમચન્દનસ્ય ।
વૃત્તૌ સ્તનૌ શોણિતપઙ્કદિગ્ધૌ નૂનં પ્રિયાયા મમ નાભિભાતઃ ॥ 8 ॥
તચ્છલક્ષ્ણસુવ્યક્તમૃદુપ્રલાપં તસ્યા મુખં કુઞ્ચિતકેશભારમ્ ।
રક્ષોવશં નૂનમુપાગતાયા ન ભ્રાજતે રાહુમુખે યથેન્દુઃ ॥ 9 ॥
તાં હારપાશસ્ય સદોચિતાયા ગ્રીવાં પ્રિયાયા મમ સુવ્રતાયાઃ ।
રક્ષાંસિ નૂનં પરિપીતવન્તિ વિભિદ્ય શૂન્યે રુધિરાશનાનિ ॥ 10 ॥
મયા વિહીના વિજને વને યા રક્ષોભિરાહૃત્ય વિકૃષ્યમાણા ।
નૂનં નિનાદં કુરરીવ દીના સા મુક્તવત્યાયતકાન્તનેત્રા ॥ 11 ॥
અસ્મિન્મયાસાર્ધમુદારશીલા શિલાતલે પૂર્વમુપોપવિષ્ટા ।
કાન્તસ્મિતા લક્ષ્મણ જાતહાસા ત્વામાહ સીતા બહુવાક્યજાતમ્ ॥ 12 ॥
ગોદાવરીયં સરિતાં વરિષ્ઠા પ્રિયા પ્રિયાયા મમ નિત્યકાલમ્ ।
અપ્યત્ર ગચ્છેદિતિ ચિન્તયામિ નૈકાકિની યાતિ હિ સા કદાચિત્ ॥ 13 ॥
પદ્માનના પદ્મવિશાલનેત્રા પદ્માનિ વાનેતુમભિપ્રયાતા ।
તદપ્યયુક્તં ન હિ સા કદાચિન્મયા વિના ગચ્છતિ પઙ્કજાનિ ॥ 14 ॥
કામં ત્વિદં પુષ્પિતવૃક્ષષણ્ડં નાનાવિધૈઃ પક્ષિગણૈરુપેતમ્ ।
વનં પ્રયાતા નુ તદપ્યયુક્ત મેકાકિની સાતિબિભેતિ ભીરુઃ ॥ 15 ॥
આદિત્ય ભો લોકકૃતાકૃતજ્ઞ લોકસ્ય સત્યાનૃતકર્મસાક્ષિન્ ।
મમ પ્રિયા સા ક્વ ગતા હૃતા વા શંસસ્વ મે શોકવશસ્ય નિત્યમ્ ॥ 16 ॥
લોકેષુ સર્વેષુ ચ નાસ્તિ કિઞ્ચિદ્યત્તે ન નિત્યં વિદિતં ભવેત્તત્ ।
શંસસ્વ વાયો કુલશાલિનીં તાં હૃતા મૃતા વા પથિ વર્તતે વા ॥ 17 ॥
ઇતીવ તં શોકવિધેયદેહં રામં વિસઞ્જ્ઞં વિલપન્તમેવમ્ ।
ઉવાચ સૌમિત્રિરદીનસત્ત્વો ન્યાયે સ્થિતઃ કાલયુતં ચ વાક્યમ્ ॥ 18 ॥
શોકં વિમુઞ્ચાર્ય ધૃતિં ભજસ્વ સોત્સાહતા ચાસ્તુ વિમાર્ગણેઽસ્યાઃ ।
ઉત્સાહવન્તો હિ નરા ન લોકે સીદન્તિ કર્મસ્વતિદુષ્કરેષુ ॥ 19 ॥
ઇતીવ સૌમિત્રિમુદગ્રપૌરુષં બ્રુવન્તમાર્તો રઘુવંશવર્ધનઃ ।
ન ચિન્તયામાસ ધૃતિં વિમુક્તવાન્પુનશ્ચ દુઃખં મહદભ્યુપાગમત્ ॥ 20 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે ત્રિષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
स राजपुत्रः प्रियया विहीनः शोकेन मोहेन च पीड्यमानः ।
विषादयन्भ्रातरमार्तरूपो भूयो विषादं प्रविवेश तीव्रम् ॥ 1 ॥
स लक्ष्मणं शोकवशाभिपन्नं शोके निमग्नो विपुले तु रामः ।
उवाच वाक्यं व्यसनानुरूपमुष्णं विनिश्श्वस्य रुदन्त्सशोकम् ॥ 2 ॥
न मद्विधो दुष्कृतकर्मकारी मन्ये द्वितीयोऽस्ति वसुन्धरायाम् ।
शोकेन शोको हि परम्पराया मा मेति भिन्दन्हृदयं मनश्च ॥ 3 ॥
पूर्वं मया नूनमभीप्सितानि पापानि कर्माण्यसकृत्कृतानि ।
तत्रायमद्यापतितो विपाको दुःखेन दुःखं यदहं विशामि ॥ 4 ॥
राज्यप्रणाशस्स्वजनैर्वियोगः पितुर्विनाशो जननीवियोगः ।
सर्वाणि मे लक्ष्मण शोकवेगमापूरयन्ति प्रविचिन्तितानि ॥ 5 ॥
सर्वं तु दुःखं मम लक्ष्मणेदं शान्तं शरीरे वनमेत्य शून्यम् ।
सीतावियोगात्पुनरप्युदीर्णं काष्ठैरिवाग्निस्सहसा प्रदीप्तः ॥ 6 ॥
सा नूनमार्या मम राक्षसेन बलाद्दृता खं समुपेत्य भीरुः ।
अपस्वरं सस्वरविप्रलापा भयेन विक्रन्दितवत्यभीक्ष्णम् ॥ 7 ॥
तौ लोहितस्य प्रियदर्शनस्य सदोचितावुत्तमचन्दनस्य ।
वृत्तौ स्तनौ शोणितपङ्कदिग्धौ नूनं प्रियाया मम नाभिभातः ॥ 8 ॥
तच्छलक्ष्णसुव्यक्तमृदुप्रलापं तस्या मुखं कुञ्चितकेशभारम् ।
रक्षोवशं नूनमुपागताया न भ्राजते राहुमुखे यथेन्दुः ॥ 9 ॥
तां हारपाशस्य सदोचिताया ग्रीवां प्रियाया मम सुव्रतायाः ।
रक्षांसि नूनं परिपीतवन्ति विभिद्य शून्ये रुधिराशनानि ॥ 10 ॥
मया विहीना विजने वने या रक्षोभिराहृत्य विकृष्यमाणा ।
नूनं निनादं कुररीव दीना सा मुक्तवत्यायतकान्तनेत्रा ॥ 11 ॥
अस्मिन्मयासार्धमुदारशीला शिलातले पूर्वमुपोपविष्टा ।
कान्तस्मिता लक्ष्मण जातहासा त्वामाह सीता बहुवाक्यजातम् ॥ 12 ॥
गोदावरीयं सरितां वरिष्ठा प्रिया प्रियाया मम नित्यकालम् ।
अप्यत्र गच्छेदिति चिन्तयामि नैकाकिनी याति हि सा कदाचित् ॥ 13 ॥
पद्मानना पद्मविशालनेत्रा पद्मानि वानेतुमभिप्रयाता ।
तदप्ययुक्तं न हि सा कदाचिन्मया विना गच्छति पङ्कजानि ॥ 14 ॥
कामं त्विदं पुष्पितवृक्षषण्डं नानाविधैः पक्षिगणैरुपेतम् ।
वनं प्रयाता नु तदप्ययुक्त मेकाकिनी सातिबिभेति भीरुः ॥ 15 ॥
आदित्य भो लोककृताकृतज्ञ लोकस्य सत्यानृतकर्मसाक्षिन् ।
मम प्रिया सा क्व गता हृता वा शंसस्व मे शोकवशस्य नित्यम् ॥ 16 ॥
लोकेषु सर्वेषु च नास्ति किञ्चिद्यत्ते न नित्यं विदितं भवेत्तत् ।
शंसस्व वायो कुलशालिनीं तां हृता मृता वा पथि वर्तते वा ॥ 17 ॥
इतीव तं शोकविधेयदेहं रामं विसञ्ज्ञं विलपन्तमेवम् ।
उवाच सौमित्रिरदीनसत्त्वो न्याये स्थितः कालयुतं च वाक्यम् ॥ 18 ॥
शोकं विमुञ्चार्य धृतिं भजस्व सोत्साहता चास्तु विमार्गणेऽस्याः ।
उत्साहवन्तो हि नरा न लोके सीदन्ति कर्मस्वतिदुष्करेषु ॥ 19 ॥
इतीव सौमित्रिमुदग्रपौरुषं ब्रुवन्तमार्तो रघुवंशवर्धनः ।
न चिन्तयामास धृतिं विमुक्तवान्पुनश्च दुःखं महदभ्युपागमत् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.