ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಃ ಪಞ್ಚವಟೀಂ ಗತ್ವಾ ನಾನಾವ್ಯಾಲಮೃಗಾಯುತಾಮ್ ।
ಉವಾಚ ಭ್ರಾತರಂ ರಾಮಸ್ಸೌಮಿತ್ರಿಂ ದೀಪ್ತತೇಜಸಮ್ ॥ 1 ॥
ಆಗತಾಃ ಸ್ಮ ಯಥೋದ್ದಿಷ್ಟಮಮುಂ ದೇಶಂ ಮಹರ್ಷಿಣಾ ।
ಅಯಂ ಪಞ್ಚವಟೀದೇಶಸ್ಸೌಮ್ಯ ಪುಷ್ಪಿತಪಾದಪಃ ॥ 2 ॥
ಸರ್ವತಶ್ಚಾರ್ಯತಾಂ ದೃಷ್ಟಿಃ ಕಾನನೇ ನಿಪುಣೋಹ್ಯಸಿ ।
ಆಶ್ರಮಃ ಕತರಸ್ಮಿನ್ನೋ ದೇಶೇ ಭವತಿ ಸಮ್ಮತಃ ॥ 3 ॥
ರಮತೇ ಯತ್ರ ವೈದೇಹೀ ತ್ವಮಹಂ ಚೈವ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ತಾದೃಶೋ ದೃಶ್ಯತಾಂ ದೇಶಸ್ಸನ್ನಿಕೃಷ್ಟಜಲಾಶಯಃ ॥ 4 ॥
ವನರಾಮಣ್ಯಕಂ ಯತ್ರ ಸ್ಥಲರಾಮಣ್ಯಕಂ ತಥಾ ।
ಸನ್ನಿಕೃಷ್ಟಂ ಚ ಯತ್ರ ಸ್ಯಾತ್ಸಮಿತ್ಪುಷ್ಪಕುಶೋದಕಮ್ ॥ 5 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ರಾಮೇಣ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಸಂಯತಾಞ್ಜಲಿಃ ।
ಸೀತಾಸಮಕ್ಷಂ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಮಿದಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 6 ॥
ಪರವಾನಸ್ಮಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ತ್ವಯಿ ವರ್ಷಶತಂ ಸ್ಥಿತೇ ।
ಸ್ವಯಂ ತು ರುಚಿರೇ ದೇಶೇ ಕ್ರಿಯತಾಮಿತಿ ಮಾಂ ವದ ॥ 7 ॥
ಸುಪ್ರೀತಸ್ತೇನ ವಾಕ್ಯೇನ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ವಿಮೃಶನ್ರೋಚಯಾಮಾಸ ದೇಶಂ ಸರ್ವಗುಣಾನ್ವಿತಮ್ ॥ 8 ॥
ಸ ತಂ ರುಚಿರಮಾಕ್ರಮ್ಯ ದೇಶಮಾಶ್ರಮಕರ್ಮಣಿ ।
ಹಸ್ತೌ ಗೃಹೀತ್ವಾ ಹಸ್ತೇನ ರಾಮಸ್ಸೌಮಿತ್ರಿಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 9 ॥
ಅಯಂ ದೇಶಸ್ಸಮಶ್ರೀಮಾನ್ ಪುಷ್ಪಿತೈಸ್ತರುಭಿರ್ವೃತಃ ।
ಇಹಾಽಶ್ರಮಪದಂ ಸೌಮ್ಯ ಯಥಾವತ್ಕರ್ತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 10 ॥
ಇಯಮಾದಿತ್ಯಸಙ್ಕಾಶೈಃ ಪದ್ಮೈಸ್ಸುರಭಿಗನ್ಧಿಭಿಃ ।
ಅದೂರೇ ದೃಶ್ಯತೇ ರಮ್ಯಾ ಪದ್ಮಿನೀ ಪದ್ಮಶೋಭಿತಾ ॥ 11 ॥
ಯಥಾತಖ್ಯಾತಮಗಸ್ತ್ಯೇನ ಮುನಿನಾ ಭಾವಿತಾತ್ಮನಾ ।
ಇಯಂ ಗೋದಾವರೀ ರಮ್ಯಾ ಪುಷ್ಪಿತೈಸ್ತರುಭಿರ್ವೃತಾ ॥ 12 ॥
ಹಂಸಕಾರಣ್ಡವಾಕೀರ್ಣಾ ಚಕ್ರವಾಕೋಪಶೋಭಿತಾ ।
ನಾತಿದೂರೇ ನ ಚಾಸನ್ನೇ ಮೃಗಯೂಥಪಿಪೀಡಿತಾಃ ॥ 13 ॥
ಮಯೂರನಾದಿತಾ ರಮ್ಯಾಃ ಪ್ರಾಂಶವೋ ಬಹುಕನ್ದರಾಃ ।
ದೃಶ್ಯನ್ತೇ ಗಿರಯಃ ಸೌಮ್ಯ ಫುಲ್ಲೈಸ್ತರುಭಿರಾವೃತಾಃ ॥ 14 ॥
ಸೌವರ್ಣೈರಾಜತೈಸ್ತಾಮ್ರೈರ್ದೇಶೇ ದೇಶೇ ಚ ಧಾತುಭಿಃ ।
ಗವಾಕ್ಷಿತಾ ಇವಾಭಾನ್ತಿ ಗಜಾಃ ಪರಮಭಕ್ತಿಭಿಃ ॥ 15 ॥
ಸಾಲೈಸ್ತಾಲೈಸ್ತಮಾಲೈಶ್ಚ ಖರ್ಜೂರಪನಸಾಮ್ರಕೈಃ ।
ನೀವಾರೈಸ್ತಿಮಿಶೈಶ್ಚೈವ ಪುನ್ನಾಗೈಶ್ಚೋಪಶೋಭಿತಾಃ ॥ 16 ॥
ಚೂತೈರಶೋಕೈಸ್ತಿಲಕೈಶ್ಚಮ್ಪಕೈಃ ಕೇತಕೈರಪಿ ।
ಪುಷ್ಪಗುಲ್ಮಲತೋಪೇತೈಸ್ತೈಸ್ತೈಸ್ತರುಭಿರಾವೃತಾಃ ॥ 17 ॥
ಚನ್ದನೈಸ್ಪನ್ದನೈರ್ನೀಪೈಃ ಪರ್ಣಾಸೈರ್ಲಿಕುಚೈರಪಿ ।
ಧವಾಶ್ವಕರ್ಣಖದಿರೈಃ ಶಮೀಕಿಂಶುಕಪಾಟಲೈಃ ॥ 18 ॥
ಇದಂ ಪುಣ್ಯಮಿದಂ ಮೇಧ್ಯಮಿದಂ ಬಹುಮೃಗದ್ವಿಜಮ್ ।
ಇಹ ವತ್ಸ್ಯಾಮ ಸೌಮಿತ್ರೇ ಸಾರ್ಧಮೇತೇನ ಪಕ್ಷಿಣಾ ॥ 19 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ರಾಮೇಣ ಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ಪರವೀರಹಾ ।
ಅಚಿರೇಣಾಽಶ್ರಮಂ ಭ್ರಾತುಶ್ಚಕಾರ ಸುಮಹಾಬಲಃ ॥ 20 ॥
ಪರ್ಣಶಾಲಾಂ ಸುವಿಪುಲಾಂ ತತ್ರ ಸಙ್ಖಾತಮೃತ್ತಿಕಾಮ್ ।
ಸುಸ್ತಮ್ಭಾಂ ಮಸ್ಕರೈರ್ದೀರ್ಘೈಃ ಕೃತವಂಶಾಂ ಸುಶೋಭನಾಮ್ ॥ 21 ॥
ಶಮೀಶಾಖಾಭಿರಾಸ್ತೀರ್ಯ ದೃಢಪಾಶಾವಪಾಶಿತಾಮ್ ।
ಕುಶಕಾಶಶರೈಃ ಪರ್ಣೈಸ್ಸುಪರಿಚ್ಛಾದಿತಾಂ ತಥಾ ॥ 22 ॥
ಸಮೀಕೃತತಲಾಂ ರಮ್ಯಾಂ ಚಕಾರ ಲಘುವಿಕ್ರಮಃ ।
ನಿವಾಸಂ ರಾಘವಸ್ಯಾರ್ಥೇ ಪ್ರೇಕ್ಷಣೀಯಮನುತ್ತಮಮ್ ॥ 23 ॥
ಸಹಸಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ಶ್ರೀಮಾನ್ ನದೀಂ ಗೋದಾವರೀಂ ತದಾ ।
ಸ್ನಾತ್ವಾ ಪದ್ಮಾನಿ ಚಾದಾಯ ಸಫಲಃ ಪುನರಾಗತಃ ॥ 24 ॥
ತತಃ ಪುಷ್ಪಬಲಿಂ ಕೃತ್ವಾ ಶಾನ್ತಿಂ ಚ ಸ ಯಥಾವಿಧಿ ।
ದರ್ಶಯಾಮಾಸ ರಾಮಾಯ ತದಾಶ್ರಮಪದಂ ಕೃತಮ್ ॥ 25 ॥
ಸ ತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಕೃತಂ ಸೌಮ್ಯಮಾಶ್ರಮಂ ಸೀತಯಾ ಸಹ ।
ರಾಘವಃ ಪರ್ಣಶಾಲಾಯಾಂ ಹರ್ಷಮಾಹಾರಯತ್ಪರಮ್ ॥ 26 ॥
ಸುಸಂಹೃಷ್ಟಃ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಬಾಹುಭ್ಯಾಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ತದಾ ।
ಅತಿಸ್ನಿಗ್ಧಂ ಚ ಗಾಢಂ ಚ ವಚನಂ ಚೇದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 27 ॥
ಪ್ರೀತೋಽಸ್ಮಿ ತೇ ಮಹತ್ಕರ್ಮ ತ್ವಯಾ ಕೃತಮಿದಂ ಪ್ರಭೋ ।
ಪ್ರದೇಯೋ ಯನ್ನಿಮಿತ್ತಂ ತೇ ಪರಿಷ್ವಙ್ಗೋ ಮಯಾ ಕೃತಃ ॥ 28 ॥
ಭಾವಜ್ಞೇನ ಕೃತಜ್ಞೇನ ಧರ್ಮಜ್ಞೇನ ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ತ್ವಯಾ ಪುತ್ರೇಣ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ನ ಸಂವೃತ್ತಃ ಪಿತಾ ಮಮ ॥ 29 ॥
ಏವಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಮುಕ್ತ್ವಾ ತು ರಾಘವೋ ಲಕ್ಷ್ಮಿವರ್ಧನಃ ।
ತಸ್ಮಿನ್ ದೇಶೇ ಬಹುಫಲೇ ನ್ಯವಸತ್ಸುಸುಖಂ ವಶೀ ॥ 30 ॥
ಕಞ್ಚಿತ್ಕಾಲಂ ಸ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಸೀತಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನ ಚ ।
ಅನ್ವಾಸ್ಯಮಾನೋ ನ್ಯವಸತ್ಸ್ವರ್ಗಲೋಕೇ ಯಥಾಮರಃ ॥ 31 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚದಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
tataḥ pañcavaṭīṃ gatvā nānāvyālamṛgāyutām |
uvāca bhrātaraṃ rāmassaumitriṃ dīptatejasam || 1 ||
āgatāḥ sma yathoddiṣṭamamuṃ deśaṃ maharṣiṇā |
ayaṃ pañcavaṭīdeśassaumya puṣpitapādapaḥ || 2 ||
sarvataścāryatāṃ dṛṣṭiḥ kānane nipuṇohyasi |
āśramaḥ katarasminno deśe bhavati sammataḥ || 3 ||
ramate yatra vaidehī tvamahaṃ caiva lakṣmaṇa |
tādṛśo dṛśyatāṃ deśassannikṛṣṭajalāśayaḥ || 4 ||
vanarāmaṇyakaṃ yatra sthalarāmaṇyakaṃ tathā |
sannikṛṣṭaṃ ca yatra syātsamitpuṣpakuśodakam || 5 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa saṃyatāñjaliḥ |
sītāsamakṣaṃ kākutsthamidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
paravānasmi kākutstha tvayi varṣaśataṃ sthite |
svayaṃ tu rucire deśe kriyatāmiti māṃ vada || 7 ||
suprītastena vākyena lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
vimṛśanrocayāmāsa deśaṃ sarvaguṇānvitam || 8 ||
sa taṃ ruciramākramya deśamāśramakarmaṇi |
hastau gṛhītvā hastena rāmassaumitrimabravīt || 9 ||
ayaṃ deśassamaśrīmān puṣpitaistarubhirvṛtaḥ |
ihā'śramapadaṃ saumya yathāvatkartumarhasi || 10 ||
iyamādityasaṅkāśaiḥ padmaissurabhigandhibhiḥ |
adūre dṛśyate ramyā padminī padmaśobhitā || 11 ||
yathātakhyātamagastyena muninā bhāvitātmanā |
iyaṃ godāvarī ramyā puṣpitaistarubhirvṛtā || 12 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā cakravākopaśobhitā |
nātidūre na cāsanne mṛgayūthapipīḍitāḥ || 13 ||
mayūranāditā ramyāḥ prāṃśavo bahukandarāḥ |
dṛśyante girayaḥ saumya phullaistarubhirāvṛtāḥ || 14 ||
sauvarṇairājataistāmrairdeśe deśe ca dhātubhiḥ |
gavākṣitā ivābhānti gajāḥ paramabhaktibhiḥ || 15 ||
sālaistālaistamālaiśca kharjūrapanasāmrakaiḥ |
nīvāraistimiśaiścaiva punnāgaiścopaśobhitāḥ || 16 ||
cūtairaśokaistilakaiścampakaiḥ ketakairapi |
puṣpagulmalatopetaistaistaistarubhirāvṛtāḥ || 17 ||
candanaispandanairnīpaiḥ parṇāsairlikucairapi |
dhavāśvakarṇakhadiraiḥ śamīkiṃśukapāṭalaiḥ || 18 ||
idaṃ puṇyamidaṃ medhyamidaṃ bahumṛgadvijam |
iha vatsyāma saumitre sārdhametena pakṣiṇā || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
acireṇā'śramaṃ bhrātuścakāra sumahābalaḥ || 20 ||
parṇaśālāṃ suvipulāṃ tatra saṅkhātamṛttikām |
sustambhāṃ maskarairdīrghaiḥ kṛtavaṃśāṃ suśobhanām || 21 ||
śamīśākhābhirāstīrya dṛḍhapāśāvapāśitām |
kuśakāśaśaraiḥ parṇaissuparicchāditāṃ tathā || 22 ||
samīkṛtatalāṃ ramyāṃ cakāra laghuvikramaḥ |
nivāsaṃ rāghavasyārthe prekṣaṇīyamanuttamam || 23 ||
sahasā lakṣmaṇaḥ śrīmān nadīṃ godāvarīṃ tadā |
snātvā padmāni cādāya saphalaḥ punarāgataḥ || 24 ||
tataḥ puṣpabaliṃ kṛtvā śāntiṃ ca sa yathāvidhi |
darśayāmāsa rāmāya tadāśramapadaṃ kṛtam || 25 ||
sa taṃ dṛṣṭvā kṛtaṃ saumyamāśramaṃ sītayā saha |
rāghavaḥ parṇaśālāyāṃ harṣamāhārayatparam || 26 ||
susaṃhṛṣṭaḥ pariṣvajya bāhubhyāṃ lakṣmaṇaṃ tadā |
atisnigdhaṃ ca gāḍhaṃ ca vacanaṃ cedamabravīt || 27 ||
prīto'smi te mahatkarma tvayā kṛtamidaṃ prabho |
pradeyo yannimittaṃ te pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ || 28 ||
bhāvajñena kṛtajñena dharmajñena ca lakṣmaṇa |
tvayā putreṇa dharmātmā na saṃvṛttaḥ pitā mama || 29 ||
evaṃ lakṣmaṇamuktvā tu rāghavo lakṣmivardhanaḥ |
tasmin deśe bahuphale nyavasatsusukhaṃ vaśī || 30 ||
kañcitkālaṃ sa dharmātmā sītayā lakṣmaṇena ca |
anvāsyamāno nyavasatsvargaloke yathāmaraḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
ततः पञ्चवटीं गत्वा नानाव्यालमृगायुताम् ।
उवाच भ्रातरं रामस्सौमित्रिं दीप्ततेजसम् ॥ 1 ॥
आगताः स्म यथोद्दिष्टममुं देशं महर्षिणा ।
अयं पञ्चवटीदेशस्सौम्य पुष्पितपादपः ॥ 2 ॥
सर्वतश्चार्यतां दृष्टिः कानने निपुणोह्यसि ।
आश्रमः कतरस्मिन्नो देशे भवति सम्मतः ॥ 3 ॥
रमते यत्र वैदेही त्वमहं चैव लक्ष्मण ।
तादृशो दृश्यतां देशस्सन्निकृष्टजलाशयः ॥ 4 ॥
वनरामण्यकं यत्र स्थलरामण्यकं तथा ।
सन्निकृष्टं च यत्र स्यात्समित्पुष्पकुशोदकम् ॥ 5 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मण संयताञ्जलिः ।
सीतासमक्षं काकुत्स्थमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 6 ॥
परवानस्मि काकुत्स्थ त्वयि वर्षशतं स्थिते ।
स्वयं तु रुचिरे देशे क्रियतामिति मां वद ॥ 7 ॥
सुप्रीतस्तेन वाक्येन लक्ष्मणस्य महात्मनः ।
विमृशन्रोचयामास देशं सर्वगुणान्वितम् ॥ 8 ॥
स तं रुचिरमाक्रम्य देशमाश्रमकर्मणि ।
हस्तौ गृहीत्वा हस्तेन रामस्सौमित्रिमब्रवीत् ॥ 9 ॥
अयं देशस्समश्रीमान् पुष्पितैस्तरुभिर्वृतः ।
इहाऽश्रमपदं सौम्य यथावत्कर्तुमर्हसि ॥ 10 ॥
इयमादित्यसङ्काशैः पद्मैस्सुरभिगन्धिभिः ।
अदूरे दृश्यते रम्या पद्मिनी पद्मशोभिता ॥ 11 ॥
यथातख्यातमगस्त्येन मुनिना भावितात्मना ।
इयं गोदावरी रम्या पुष्पितैस्तरुभिर्वृता ॥ 12 ॥
हंसकारण्डवाकीर्णा चक्रवाकोपशोभिता ।
नातिदूरे न चासन्ने मृगयूथपिपीडिताः ॥ 13 ॥
मयूरनादिता रम्याः प्रांशवो बहुकन्दराः ।
दृश्यन्ते गिरयः सौम्य फुल्लैस्तरुभिरावृताः ॥ 14 ॥
सौवर्णैराजतैस्ताम्रैर्देशे देशे च धातुभिः ।
गवाक्षिता इवाभान्ति गजाः परमभक्तिभिः ॥ 15 ॥
सालैस्तालैस्तमालैश्च खर्जूरपनसाम्रकैः ।
नीवारैस्तिमिशैश्चैव पुन्नागैश्चोपशोभिताः ॥ 16 ॥
चूतैरशोकैस्तिलकैश्चम्पकैः केतकैरपि ।
पुष्पगुल्मलतोपेतैस्तैस्तैस्तरुभिरावृताः ॥ 17 ॥
चन्दनैस्पन्दनैर्नीपैः पर्णासैर्लिकुचैरपि ।
धवाश्वकर्णखदिरैः शमीकिंशुकपाटलैः ॥ 18 ॥
इदं पुण्यमिदं मेध्यमिदं बहुमृगद्विजम् ।
इह वत्स्याम सौमित्रे सार्धमेतेन पक्षिणा ॥ 19 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणः परवीरहा ।
अचिरेणाऽश्रमं भ्रातुश्चकार सुमहाबलः ॥ 20 ॥
पर्णशालां सुविपुलां तत्र सङ्खातमृत्तिकाम् ।
सुस्तम्भां मस्करैर्दीर्घैः कृतवंशां सुशोभनाम् ॥ 21 ॥
शमीशाखाभिरास्तीर्य दृढपाशावपाशिताम् ।
कुशकाशशरैः पर्णैस्सुपरिच्छादितां तथा ॥ 22 ॥
समीकृततलां रम्यां चकार लघुविक्रमः ।
निवासं राघवस्यार्थे प्रेक्षणीयमनुत्तमम् ॥ 23 ॥
सहसा लक्ष्मणः श्रीमान् नदीं गोदावरीं तदा ।
स्नात्वा पद्मानि चादाय सफलः पुनरागतः ॥ 24 ॥
ततः पुष्पबलिं कृत्वा शान्तिं च स यथाविधि ।
दर्शयामास रामाय तदाश्रमपदं कृतम् ॥ 25 ॥
स तं दृष्ट्वा कृतं सौम्यमाश्रमं सीतया सह ।
राघवः पर्णशालायां हर्षमाहारयत्परम् ॥ 26 ॥
सुसंहृष्टः परिष्वज्य बाहुभ्यां लक्ष्मणं तदा ।
अतिस्निग्धं च गाढं च वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 27 ॥
प्रीतोऽस्मि ते महत्कर्म त्वया कृतमिदं प्रभो ।
प्रदेयो यन्निमित्तं ते परिष्वङ्गो मया कृतः ॥ 28 ॥
भावज्ञेन कृतज्ञेन धर्मज्ञेन च लक्ष्मण ।
त्वया पुत्रेण धर्मात्मा न संवृत्तः पिता मम ॥ 29 ॥
एवं लक्ष्मणमुक्त्वा तु राघवो लक्ष्मिवर्धनः ।
तस्मिन् देशे बहुफले न्यवसत्सुसुखं वशी ॥ 30 ॥
कञ्चित्कालं स धर्मात्मा सीतया लक्ष्मणेन च ।
अन्वास्यमानो न्यवसत्स्वर्गलोके यथामरः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
tataḥ pañcavaṭīṃ gatvā nānāvyālamṛgāyutām |
uvāca bhrātaraṃ rāmassaumitriṃ dīptatejasam || 1 ||
āgatāḥ sma yathoddiṣṭamamuṃ deśaṃ maharṣiṇā |
ayaṃ pañcavaṭīdeśassaumya puṣpitapādapaḥ || 2 ||
sarvataścāryatāṃ dṛṣṭiḥ kānane nipuṇohyasi |
āśramaḥ katarasminno deśe bhavati sammataḥ || 3 ||
ramate yatra vaidehī tvamahaṃ caiva lakṣmaṇa |
tādṛśo dṛśyatāṃ deśassannikṛṣṭajalāśayaḥ || 4 ||
vanarāmaṇyakaṃ yatra sthalarāmaṇyakaṃ tathā |
sannikṛṣṭaṃ ca yatra syātsamitpuṣpakuśodakam || 5 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa saṃyatāñjaliḥ |
sītāsamakṣaṃ kākutsthamidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
paravānasmi kākutstha tvayi varṣaśataṃ sthite |
svayaṃ tu rucire deśe kriyatāmiti māṃ vada || 7 ||
suprītastena vākyena lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
vimṛśanrocayāmāsa deśaṃ sarvaguṇānvitam || 8 ||
sa taṃ ruciramākramya deśamāśramakarmaṇi |
hastau gṛhītvā hastena rāmassaumitrimabravīt || 9 ||
ayaṃ deśassamaśrīmān puṣpitaistarubhirvṛtaḥ |
ihā'śramapadaṃ saumya yathāvatkartumarhasi || 10 ||
iyamādityasaṅkāśaiḥ padmaissurabhigandhibhiḥ |
adūre dṛśyate ramyā padminī padmaśobhitā || 11 ||
yathātakhyātamagastyena muninā bhāvitātmanā |
iyaṃ godāvarī ramyā puṣpitaistarubhirvṛtā || 12 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā cakravākopaśobhitā |
nātidūre na cāsanne mṛgayūthapipīḍitāḥ || 13 ||
mayūranāditā ramyāḥ prāṃśavo bahukandarāḥ |
dṛśyante girayaḥ saumya phullaistarubhirāvṛtāḥ || 14 ||
sauvarṇairājataistāmrairdeśe deśe ca dhātubhiḥ |
gavākṣitā ivābhānti gajāḥ paramabhaktibhiḥ || 15 ||
sālaistālaistamālaiśca kharjūrapanasāmrakaiḥ |
nīvāraistimiśaiścaiva punnāgaiścopaśobhitāḥ || 16 ||
cūtairaśokaistilakaiścampakaiḥ ketakairapi |
puṣpagulmalatopetaistaistaistarubhirāvṛtāḥ || 17 ||
candanaispandanairnīpaiḥ parṇāsairlikucairapi |
dhavāśvakarṇakhadiraiḥ śamīkiṃśukapāṭalaiḥ || 18 ||
idaṃ puṇyamidaṃ medhyamidaṃ bahumṛgadvijam |
iha vatsyāma saumitre sārdhametena pakṣiṇā || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
acireṇā'śramaṃ bhrātuścakāra sumahābalaḥ || 20 ||
parṇaśālāṃ suvipulāṃ tatra saṅkhātamṛttikām |
sustambhāṃ maskarairdīrghaiḥ kṛtavaṃśāṃ suśobhanām || 21 ||
śamīśākhābhirāstīrya dṛḍhapāśāvapāśitām |
kuśakāśaśaraiḥ parṇaissuparicchāditāṃ tathā || 22 ||
samīkṛtatalāṃ ramyāṃ cakāra laghuvikramaḥ |
nivāsaṃ rāghavasyārthe prekṣaṇīyamanuttamam || 23 ||
sahasā lakṣmaṇaḥ śrīmān nadīṃ godāvarīṃ tadā |
snātvā padmāni cādāya saphalaḥ punarāgataḥ || 24 ||
tataḥ puṣpabaliṃ kṛtvā śāntiṃ ca sa yathāvidhi |
darśayāmāsa rāmāya tadāśramapadaṃ kṛtam || 25 ||
sa taṃ dṛṣṭvā kṛtaṃ saumyamāśramaṃ sītayā saha |
rāghavaḥ parṇaśālāyāṃ harṣamāhārayatparam || 26 ||
susaṃhṛṣṭaḥ pariṣvajya bāhubhyāṃ lakṣmaṇaṃ tadā |
atisnigdhaṃ ca gāḍhaṃ ca vacanaṃ cedamabravīt || 27 ||
prīto'smi te mahatkarma tvayā kṛtamidaṃ prabho |
pradeyo yannimittaṃ te pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ || 28 ||
bhāvajñena kṛtajñena dharmajñena ca lakṣmaṇa |
tvayā putreṇa dharmātmā na saṃvṛttaḥ pitā mama || 29 ||
evaṃ lakṣmaṇamuktvā tu rāghavo lakṣmivardhanaḥ |
tasmin deśe bahuphale nyavasatsusukhaṃ vaśī || 30 ||
kañcitkālaṃ sa dharmātmā sītayā lakṣmaṇena ca |
anvāsyamāno nyavasatsvargaloke yathāmaraḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.