ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே அரண்யகாண்டம் ।
அத பஞ்சதஶஸ்ஸர்கஃ ।
ததஃ பஞ்சவடீம் கத்வா நாநாவ்யாலம்ரு'காயுதாம் ।
உவாச ப்ராதரம் ராமஸ்ஸௌமித்ரிம் தீப்ததேஜஸம் ॥ 1 ॥
ஆகதாஃ ஸ்ம யதோத்திஷ்டமமும் தேஶம் மஹர்ஷிணா ।
அயம் பஞ்சவடீதேஶஸ்ஸௌம்ய புஷ்பிதபாதபஃ ॥ 2 ॥
ஸர்வதஶ்சார்யதாம் த்ரு'ஷ்டிஃ காநநே நிபுணோஹ்யஸி ।
ஆஶ்ரமஃ கதரஸ்மிந்நோ தேஶே பவதி ஸம்மதஃ ॥ 3 ॥
ரமதே யத்ர வைதேஹீ த்வமஹம் சைவ லக்ஷ்மண ।
தாத்ரு'ஶோ த்ரு'ஶ்யதாம் தேஶஸ்ஸந்நிக்ரு'ஷ்டஜலாஶயஃ ॥ 4 ॥
வநராமண்யகம் யத்ர ஸ்தலராமண்யகம் ததா ।
ஸந்நிக்ரு'ஷ்டம் ச யத்ர ஸ்யாத்ஸமித்புஷ்பகுஶோதகம் ॥ 5 ॥
ஏவமுக்தஸ்து ராமேண லக்ஷ்மண ஸம்யதாஞ்ஜலிஃ ।
ஸீதாஸமக்ஷம் காகுத்ஸ்தமிதம் வசநமப்ரவீத் ॥ 6 ॥
பரவாநஸ்மி காகுத்ஸ்த த்வயி வர்ஷஶதம் ஸ்திதே ।
ஸ்வயம் து ருசிரே தேஶே க்ரியதாமிதி மாம் வத ॥ 7 ॥
ஸுப்ரீதஸ்தேந வாக்யேந லக்ஷ்மணஸ்ய மஹாத்மநஃ ।
விம்ரு'ஶந்ரோசயாமாஸ தேஶம் ஸர்வகுணாந்விதம் ॥ 8 ॥
ஸ தம் ருசிரமாக்ரம்ய தேஶமாஶ்ரமகர்மணி ।
ஹஸ்தௌ க்ரு'ஹீத்வா ஹஸ்தேந ராமஸ்ஸௌமித்ரிமப்ரவீத் ॥ 9 ॥
அயம் தேஶஸ்ஸமஶ்ரீமாந் புஷ்பிதைஸ்தருபிர்வ்ரு'தஃ ।
இஹாऽஶ்ரமபதம் ஸௌம்ய யதாவத்கர்துமர்ஹஸி ॥ 10 ॥
இயமாதித்யஸங்காஶைஃ பத்மைஸ்ஸுரபிகந்திபிஃ ।
அதூரே த்ரு'ஶ்யதே ரம்யா பத்மிநீ பத்மஶோபிதா ॥ 11 ॥
யதாதக்யாதமகஸ்த்யேந முநிநா பாவிதாத்மநா ।
இயம் கோதாவரீ ரம்யா புஷ்பிதைஸ்தருபிர்வ்ரு'தா ॥ 12 ॥
ஹம்ஸகாரண்டவாகீர்ணா சக்ரவாகோபஶோபிதா ।
நாதிதூரே ந சாஸந்நே ம்ரு'கயூதபிபீடிதாஃ ॥ 13 ॥
மயூரநாதிதா ரம்யாஃ ப்ராம்ஶவோ பஹுகந்தராஃ ।
த்ரு'ஶ்யந்தே கிரயஃ ஸௌம்ய புல்லைஸ்தருபிராவ்ரு'தாஃ ॥ 14 ॥
ஸௌவர்ணைராஜதைஸ்தாம்ரைர்தேஶே தேஶே ச தாதுபிஃ ।
கவாக்ஷிதா இவாபாந்தி கஜாஃ பரமபக்திபிஃ ॥ 15 ॥
ஸாலைஸ்தாலைஸ்தமாலைஶ்ச கர்ஜூரபநஸாம்ரகைஃ ।
நீவாரைஸ்திமிஶைஶ்சைவ புந்நாகைஶ்சோபஶோபிதாஃ ॥ 16 ॥
சூதைரஶோகைஸ்திலகைஶ்சம்பகைஃ கேதகைரபி ।
புஷ்பகுல்மலதோபேதைஸ்தைஸ்தைஸ்தருபிராவ்ரு'தாஃ ॥ 17 ॥
சந்தநைஸ்பந்தநைர்நீபைஃ பர்ணாஸைர்லிகுசைரபி ।
தவாஶ்வகர்ணகதிரைஃ ஶமீகிம்ஶுகபாடலைஃ ॥ 18 ॥
இதம் புண்யமிதம் மேத்யமிதம் பஹும்ரு'கத்விஜம் ।
இஹ வத்ஸ்யாம ஸௌமித்ரே ஸார்தமேதேந பக்ஷிணா ॥ 19 ॥
ஏவமுக்தஸ்து ராமேண லக்ஷ்மணஃ பரவீரஹா ।
அசிரேணாऽஶ்ரமம் ப்ராதுஶ்சகார ஸுமஹாபலஃ ॥ 20 ॥
பர்ணஶாலாம் ஸுவிபுலாம் தத்ர ஸங்காதம்ரு'த்திகாம் ।
ஸுஸ்தம்பாம் மஸ்கரைர்தீர்கைஃ க்ரு'தவம்ஶாம் ஸுஶோபநாம் ॥ 21 ॥
ஶமீஶாகாபிராஸ்தீர்ய த்ரு'டபாஶாவபாஶிதாம் ।
குஶகாஶஶரைஃ பர்ணைஸ்ஸுபரிச்சாதிதாம் ததா ॥ 22 ॥
ஸமீக்ரு'ததலாம் ரம்யாம் சகார லகுவிக்ரமஃ ।
நிவாஸம் ராகவஸ்யார்தே ப்ரேக்ஷணீயமநுத்தமம் ॥ 23 ॥
ஸஹஸா லக்ஷ்மணஃ ஶ்ரீமாந் நதீம் கோதாவரீம் ததா ।
ஸ்நாத்வா பத்மாநி சாதாய ஸபலஃ புநராகதஃ ॥ 24 ॥
ததஃ புஷ்பபலிம் க்ரு'த்வா ஶாந்திம் ச ஸ யதாவிதி ।
தர்ஶயாமாஸ ராமாய ததாஶ்ரமபதம் க்ரு'தம் ॥ 25 ॥
ஸ தம் த்ரு'ஷ்ட்வா க்ரு'தம் ஸௌம்யமாஶ்ரமம் ஸீதயா ஸஹ ।
ராகவஃ பர்ணஶாலாயாம் ஹர்ஷமாஹாரயத்பரம் ॥ 26 ॥
ஸுஸம்ஹ்ரு'ஷ்டஃ பரிஷ்வஜ்ய பாஹுப்யாம் லக்ஷ்மணம் ததா ।
அதிஸ்நிக்தம் ச காடம் ச வசநம் சேதமப்ரவீத் ॥ 27 ॥
ப்ரீதோऽஸ்மி தே மஹத்கர்ம த்வயா க்ரு'தமிதம் ப்ரபோ ।
ப்ரதேயோ யந்நிமித்தம் தே பரிஷ்வங்கோ மயா க்ரு'தஃ ॥ 28 ॥
பாவஜ்ஞேந க்ரு'தஜ்ஞேந தர்மஜ்ஞேந ச லக்ஷ்மண ।
த்வயா புத்ரேண தர்மாத்மா ந ஸம்வ்ரு'த்தஃ பிதா மம ॥ 29 ॥
ஏவம் லக்ஷ்மணமுக்த்வா து ராகவோ லக்ஷ்மிவர்தநஃ ।
தஸ்மிந் தேஶே பஹுபலே ந்யவஸத்ஸுஸுகம் வஶீ ॥ 30 ॥
கஞ்சித்காலம் ஸ தர்மாத்மா ஸீதயா லக்ஷ்மணேந ச ।
அந்வாஸ்யமாநோ ந்யவஸத்ஸ்வர்கலோகே யதாமரஃ ॥ 31 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே அரண்யகாண்டே பஞ்சதஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
tataḥ pañcavaṭīṃ gatvā nānāvyālamṛgāyutām |
uvāca bhrātaraṃ rāmassaumitriṃ dīptatejasam || 1 ||
āgatāḥ sma yathoddiṣṭamamuṃ deśaṃ maharṣiṇā |
ayaṃ pañcavaṭīdeśassaumya puṣpitapādapaḥ || 2 ||
sarvataścāryatāṃ dṛṣṭiḥ kānane nipuṇohyasi |
āśramaḥ katarasminno deśe bhavati sammataḥ || 3 ||
ramate yatra vaidehī tvamahaṃ caiva lakṣmaṇa |
tādṛśo dṛśyatāṃ deśassannikṛṣṭajalāśayaḥ || 4 ||
vanarāmaṇyakaṃ yatra sthalarāmaṇyakaṃ tathā |
sannikṛṣṭaṃ ca yatra syātsamitpuṣpakuśodakam || 5 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa saṃyatāñjaliḥ |
sītāsamakṣaṃ kākutsthamidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
paravānasmi kākutstha tvayi varṣaśataṃ sthite |
svayaṃ tu rucire deśe kriyatāmiti māṃ vada || 7 ||
suprītastena vākyena lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
vimṛśanrocayāmāsa deśaṃ sarvaguṇānvitam || 8 ||
sa taṃ ruciramākramya deśamāśramakarmaṇi |
hastau gṛhītvā hastena rāmassaumitrimabravīt || 9 ||
ayaṃ deśassamaśrīmān puṣpitaistarubhirvṛtaḥ |
ihā'śramapadaṃ saumya yathāvatkartumarhasi || 10 ||
iyamādityasaṅkāśaiḥ padmaissurabhigandhibhiḥ |
adūre dṛśyate ramyā padminī padmaśobhitā || 11 ||
yathātakhyātamagastyena muninā bhāvitātmanā |
iyaṃ godāvarī ramyā puṣpitaistarubhirvṛtā || 12 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā cakravākopaśobhitā |
nātidūre na cāsanne mṛgayūthapipīḍitāḥ || 13 ||
mayūranāditā ramyāḥ prāṃśavo bahukandarāḥ |
dṛśyante girayaḥ saumya phullaistarubhirāvṛtāḥ || 14 ||
sauvarṇairājataistāmrairdeśe deśe ca dhātubhiḥ |
gavākṣitā ivābhānti gajāḥ paramabhaktibhiḥ || 15 ||
sālaistālaistamālaiśca kharjūrapanasāmrakaiḥ |
nīvāraistimiśaiścaiva punnāgaiścopaśobhitāḥ || 16 ||
cūtairaśokaistilakaiścampakaiḥ ketakairapi |
puṣpagulmalatopetaistaistaistarubhirāvṛtāḥ || 17 ||
candanaispandanairnīpaiḥ parṇāsairlikucairapi |
dhavāśvakarṇakhadiraiḥ śamīkiṃśukapāṭalaiḥ || 18 ||
idaṃ puṇyamidaṃ medhyamidaṃ bahumṛgadvijam |
iha vatsyāma saumitre sārdhametena pakṣiṇā || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
acireṇā'śramaṃ bhrātuścakāra sumahābalaḥ || 20 ||
parṇaśālāṃ suvipulāṃ tatra saṅkhātamṛttikām |
sustambhāṃ maskarairdīrghaiḥ kṛtavaṃśāṃ suśobhanām || 21 ||
śamīśākhābhirāstīrya dṛḍhapāśāvapāśitām |
kuśakāśaśaraiḥ parṇaissuparicchāditāṃ tathā || 22 ||
samīkṛtatalāṃ ramyāṃ cakāra laghuvikramaḥ |
nivāsaṃ rāghavasyārthe prekṣaṇīyamanuttamam || 23 ||
sahasā lakṣmaṇaḥ śrīmān nadīṃ godāvarīṃ tadā |
snātvā padmāni cādāya saphalaḥ punarāgataḥ || 24 ||
tataḥ puṣpabaliṃ kṛtvā śāntiṃ ca sa yathāvidhi |
darśayāmāsa rāmāya tadāśramapadaṃ kṛtam || 25 ||
sa taṃ dṛṣṭvā kṛtaṃ saumyamāśramaṃ sītayā saha |
rāghavaḥ parṇaśālāyāṃ harṣamāhārayatparam || 26 ||
susaṃhṛṣṭaḥ pariṣvajya bāhubhyāṃ lakṣmaṇaṃ tadā |
atisnigdhaṃ ca gāḍhaṃ ca vacanaṃ cedamabravīt || 27 ||
prīto'smi te mahatkarma tvayā kṛtamidaṃ prabho |
pradeyo yannimittaṃ te pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ || 28 ||
bhāvajñena kṛtajñena dharmajñena ca lakṣmaṇa |
tvayā putreṇa dharmātmā na saṃvṛttaḥ pitā mama || 29 ||
evaṃ lakṣmaṇamuktvā tu rāghavo lakṣmivardhanaḥ |
tasmin deśe bahuphale nyavasatsusukhaṃ vaśī || 30 ||
kañcitkālaṃ sa dharmātmā sītayā lakṣmaṇena ca |
anvāsyamāno nyavasatsvargaloke yathāmaraḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
ततः पञ्चवटीं गत्वा नानाव्यालमृगायुताम् ।
उवाच भ्रातरं रामस्सौमित्रिं दीप्ततेजसम् ॥ 1 ॥
आगताः स्म यथोद्दिष्टममुं देशं महर्षिणा ।
अयं पञ्चवटीदेशस्सौम्य पुष्पितपादपः ॥ 2 ॥
सर्वतश्चार्यतां दृष्टिः कानने निपुणोह्यसि ।
आश्रमः कतरस्मिन्नो देशे भवति सम्मतः ॥ 3 ॥
रमते यत्र वैदेही त्वमहं चैव लक्ष्मण ।
तादृशो दृश्यतां देशस्सन्निकृष्टजलाशयः ॥ 4 ॥
वनरामण्यकं यत्र स्थलरामण्यकं तथा ।
सन्निकृष्टं च यत्र स्यात्समित्पुष्पकुशोदकम् ॥ 5 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मण संयताञ्जलिः ।
सीतासमक्षं काकुत्स्थमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 6 ॥
परवानस्मि काकुत्स्थ त्वयि वर्षशतं स्थिते ।
स्वयं तु रुचिरे देशे क्रियतामिति मां वद ॥ 7 ॥
सुप्रीतस्तेन वाक्येन लक्ष्मणस्य महात्मनः ।
विमृशन्रोचयामास देशं सर्वगुणान्वितम् ॥ 8 ॥
स तं रुचिरमाक्रम्य देशमाश्रमकर्मणि ।
हस्तौ गृहीत्वा हस्तेन रामस्सौमित्रिमब्रवीत् ॥ 9 ॥
अयं देशस्समश्रीमान् पुष्पितैस्तरुभिर्वृतः ।
इहाऽश्रमपदं सौम्य यथावत्कर्तुमर्हसि ॥ 10 ॥
इयमादित्यसङ्काशैः पद्मैस्सुरभिगन्धिभिः ।
अदूरे दृश्यते रम्या पद्मिनी पद्मशोभिता ॥ 11 ॥
यथातख्यातमगस्त्येन मुनिना भावितात्मना ।
इयं गोदावरी रम्या पुष्पितैस्तरुभिर्वृता ॥ 12 ॥
हंसकारण्डवाकीर्णा चक्रवाकोपशोभिता ।
नातिदूरे न चासन्ने मृगयूथपिपीडिताः ॥ 13 ॥
मयूरनादिता रम्याः प्रांशवो बहुकन्दराः ।
दृश्यन्ते गिरयः सौम्य फुल्लैस्तरुभिरावृताः ॥ 14 ॥
सौवर्णैराजतैस्ताम्रैर्देशे देशे च धातुभिः ।
गवाक्षिता इवाभान्ति गजाः परमभक्तिभिः ॥ 15 ॥
सालैस्तालैस्तमालैश्च खर्जूरपनसाम्रकैः ।
नीवारैस्तिमिशैश्चैव पुन्नागैश्चोपशोभिताः ॥ 16 ॥
चूतैरशोकैस्तिलकैश्चम्पकैः केतकैरपि ।
पुष्पगुल्मलतोपेतैस्तैस्तैस्तरुभिरावृताः ॥ 17 ॥
चन्दनैस्पन्दनैर्नीपैः पर्णासैर्लिकुचैरपि ।
धवाश्वकर्णखदिरैः शमीकिंशुकपाटलैः ॥ 18 ॥
इदं पुण्यमिदं मेध्यमिदं बहुमृगद्विजम् ।
इह वत्स्याम सौमित्रे सार्धमेतेन पक्षिणा ॥ 19 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणः परवीरहा ।
अचिरेणाऽश्रमं भ्रातुश्चकार सुमहाबलः ॥ 20 ॥
पर्णशालां सुविपुलां तत्र सङ्खातमृत्तिकाम् ।
सुस्तम्भां मस्करैर्दीर्घैः कृतवंशां सुशोभनाम् ॥ 21 ॥
शमीशाखाभिरास्तीर्य दृढपाशावपाशिताम् ।
कुशकाशशरैः पर्णैस्सुपरिच्छादितां तथा ॥ 22 ॥
समीकृततलां रम्यां चकार लघुविक्रमः ।
निवासं राघवस्यार्थे प्रेक्षणीयमनुत्तमम् ॥ 23 ॥
सहसा लक्ष्मणः श्रीमान् नदीं गोदावरीं तदा ।
स्नात्वा पद्मानि चादाय सफलः पुनरागतः ॥ 24 ॥
ततः पुष्पबलिं कृत्वा शान्तिं च स यथाविधि ।
दर्शयामास रामाय तदाश्रमपदं कृतम् ॥ 25 ॥
स तं दृष्ट्वा कृतं सौम्यमाश्रमं सीतया सह ।
राघवः पर्णशालायां हर्षमाहारयत्परम् ॥ 26 ॥
सुसंहृष्टः परिष्वज्य बाहुभ्यां लक्ष्मणं तदा ।
अतिस्निग्धं च गाढं च वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 27 ॥
प्रीतोऽस्मि ते महत्कर्म त्वया कृतमिदं प्रभो ।
प्रदेयो यन्निमित्तं ते परिष्वङ्गो मया कृतः ॥ 28 ॥
भावज्ञेन कृतज्ञेन धर्मज्ञेन च लक्ष्मण ।
त्वया पुत्रेण धर्मात्मा न संवृत्तः पिता मम ॥ 29 ॥
एवं लक्ष्मणमुक्त्वा तु राघवो लक्ष्मिवर्धनः ।
तस्मिन् देशे बहुफले न्यवसत्सुसुखं वशी ॥ 30 ॥
कञ्चित्कालं स धर्मात्मा सीतया लक्ष्मणेन च ।
अन्वास्यमानो न्यवसत्स्वर्गलोके यथामरः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
tataḥ pañcavaṭīṃ gatvā nānāvyālamṛgāyutām |
uvāca bhrātaraṃ rāmassaumitriṃ dīptatejasam || 1 ||
āgatāḥ sma yathoddiṣṭamamuṃ deśaṃ maharṣiṇā |
ayaṃ pañcavaṭīdeśassaumya puṣpitapādapaḥ || 2 ||
sarvataścāryatāṃ dṛṣṭiḥ kānane nipuṇohyasi |
āśramaḥ katarasminno deśe bhavati sammataḥ || 3 ||
ramate yatra vaidehī tvamahaṃ caiva lakṣmaṇa |
tādṛśo dṛśyatāṃ deśassannikṛṣṭajalāśayaḥ || 4 ||
vanarāmaṇyakaṃ yatra sthalarāmaṇyakaṃ tathā |
sannikṛṣṭaṃ ca yatra syātsamitpuṣpakuśodakam || 5 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa saṃyatāñjaliḥ |
sītāsamakṣaṃ kākutsthamidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
paravānasmi kākutstha tvayi varṣaśataṃ sthite |
svayaṃ tu rucire deśe kriyatāmiti māṃ vada || 7 ||
suprītastena vākyena lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
vimṛśanrocayāmāsa deśaṃ sarvaguṇānvitam || 8 ||
sa taṃ ruciramākramya deśamāśramakarmaṇi |
hastau gṛhītvā hastena rāmassaumitrimabravīt || 9 ||
ayaṃ deśassamaśrīmān puṣpitaistarubhirvṛtaḥ |
ihā'śramapadaṃ saumya yathāvatkartumarhasi || 10 ||
iyamādityasaṅkāśaiḥ padmaissurabhigandhibhiḥ |
adūre dṛśyate ramyā padminī padmaśobhitā || 11 ||
yathātakhyātamagastyena muninā bhāvitātmanā |
iyaṃ godāvarī ramyā puṣpitaistarubhirvṛtā || 12 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā cakravākopaśobhitā |
nātidūre na cāsanne mṛgayūthapipīḍitāḥ || 13 ||
mayūranāditā ramyāḥ prāṃśavo bahukandarāḥ |
dṛśyante girayaḥ saumya phullaistarubhirāvṛtāḥ || 14 ||
sauvarṇairājataistāmrairdeśe deśe ca dhātubhiḥ |
gavākṣitā ivābhānti gajāḥ paramabhaktibhiḥ || 15 ||
sālaistālaistamālaiśca kharjūrapanasāmrakaiḥ |
nīvāraistimiśaiścaiva punnāgaiścopaśobhitāḥ || 16 ||
cūtairaśokaistilakaiścampakaiḥ ketakairapi |
puṣpagulmalatopetaistaistaistarubhirāvṛtāḥ || 17 ||
candanaispandanairnīpaiḥ parṇāsairlikucairapi |
dhavāśvakarṇakhadiraiḥ śamīkiṃśukapāṭalaiḥ || 18 ||
idaṃ puṇyamidaṃ medhyamidaṃ bahumṛgadvijam |
iha vatsyāma saumitre sārdhametena pakṣiṇā || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
acireṇā'śramaṃ bhrātuścakāra sumahābalaḥ || 20 ||
parṇaśālāṃ suvipulāṃ tatra saṅkhātamṛttikām |
sustambhāṃ maskarairdīrghaiḥ kṛtavaṃśāṃ suśobhanām || 21 ||
śamīśākhābhirāstīrya dṛḍhapāśāvapāśitām |
kuśakāśaśaraiḥ parṇaissuparicchāditāṃ tathā || 22 ||
samīkṛtatalāṃ ramyāṃ cakāra laghuvikramaḥ |
nivāsaṃ rāghavasyārthe prekṣaṇīyamanuttamam || 23 ||
sahasā lakṣmaṇaḥ śrīmān nadīṃ godāvarīṃ tadā |
snātvā padmāni cādāya saphalaḥ punarāgataḥ || 24 ||
tataḥ puṣpabaliṃ kṛtvā śāntiṃ ca sa yathāvidhi |
darśayāmāsa rāmāya tadāśramapadaṃ kṛtam || 25 ||
sa taṃ dṛṣṭvā kṛtaṃ saumyamāśramaṃ sītayā saha |
rāghavaḥ parṇaśālāyāṃ harṣamāhārayatparam || 26 ||
susaṃhṛṣṭaḥ pariṣvajya bāhubhyāṃ lakṣmaṇaṃ tadā |
atisnigdhaṃ ca gāḍhaṃ ca vacanaṃ cedamabravīt || 27 ||
prīto'smi te mahatkarma tvayā kṛtamidaṃ prabho |
pradeyo yannimittaṃ te pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ || 28 ||
bhāvajñena kṛtajñena dharmajñena ca lakṣmaṇa |
tvayā putreṇa dharmātmā na saṃvṛttaḥ pitā mama || 29 ||
evaṃ lakṣmaṇamuktvā tu rāghavo lakṣmivardhanaḥ |
tasmin deśe bahuphale nyavasatsusukhaṃ vaśī || 30 ||
kañcitkālaṃ sa dharmātmā sītayā lakṣmaṇena ca |
anvāsyamāno nyavasatsvargaloke yathāmaraḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.