ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଅଷ୍ଟାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତଶ୍ଶୂର୍ପଣଖାଂ ରାମଃ କାମପାଶାଵପାଶିତାମ୍ ।
ସ୍ଵଚ୍ଛଯା ଶ୍ଲକ୍ଷ୍ଣଯା ଵାଚା ସ୍ମିତପୂର୍ଵମଥାବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
କୃତଦାରୋଽସ୍ମି ଭଵତି ଭାର୍ଯେଯଂ ଦଯିତା ମମ ।
ତ୍ଵଦ୍ଵିଧାନାଂ ତୁ ନାରୀଣାଂ ସୁଦୁଃଖା ସସପତ୍ନତା ॥ 2 ॥
ଅନୁଜସ୍ତ୍ଵେଷ ମେ ଭ୍ରାତା ଶୀଲଵାନ୍ପ୍ରିଯଦର୍ଶନଃ ।
ଶ୍ରୀମାନକୃତଦାରଶ୍ଚ ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ନାମ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 3 ॥
ଅପୂର୍ଵୀ ଭାର୍ଯଯା ଚାର୍ଥୀ ତରୁଣଃ ପ୍ରିଯଦର୍ଶନଃ ।
ଅନୁରୂପଶ୍ଚ ତେ ଭର୍ତା ରୂପସ୍ଯାସ୍ଯ ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 4 ॥
ଏନଂ ଭଜ ଵିଶାଲାକ୍ଷି ଭର୍ତାରଂ ଭ୍ରାତରଂ ମମ ।
ଅସପତ୍ନା ଵରାରୋହେ ମେରୁମର୍କପ୍ରଭା ଯଥା ॥ 5 ॥
ଇତି ରାମେଣ ସା ପ୍ରୋକ୍ତା ରାକ୍ଷସୀ କାମମୋହିତା ।
ଵିସୃଜ୍ଯ ରାମଂ ସହସା ତତୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 6 ॥
ଅସ୍ଯ ରୂପସ୍ଯ ତେ ଯୁକ୍ତା ଭାର୍ଯାହଂ ଵରଵର୍ଣିନୀ ।
ମଯା ସହ ସୁଖଂ ସର୍ଵାନ୍ଦଣ୍ଡକାନ୍ଵିଚରିଷ୍ଯସି ॥ 7 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ତୁ ସୌମିତ୍ରୀ ରାକ୍ଷସ୍ଯା ଵାକ୍ଯକୋଵିଦଃ ।
ତତଶ୍ଶୂର୍ପଣଖୀଂ ସ୍ମିତ୍ଵା ଲକ୍ଷ୍ମଣୋ ଯୁକ୍ତମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 8 ॥
କଥଂ ଦାସସ୍ଯ ମେ ଦାସୀ ଭାର୍ଯା ଭଵିତୁମିଚ୍ଛସି ।
ସୋଽହମାର୍ଯେଣ ପରଵାନ୍ଭ୍ରାତ୍ରା କମଲଵର୍ଣିନି ॥ 9 ॥
ସମୃଦ୍ଧାର୍ଥସ୍ଯ ସିଦ୍ଧାର୍ଥା ମୁଦିତାମଲଵର୍ଣିନୀ ।
ଆର୍ଯସ୍ଯ ତ୍ଵଂ ଵିଶାଲାକ୍ଷି ଭାର୍ଯା ଭଵ ଯଵୀଯସୀ ॥ 10 ॥
ଏନାଂ ଵିରୂପାମସତୀଂ କରାଲାଂ ନିର୍ଣତୋଦରୀମ୍ ।
ଭାର୍ଯାଂ ଵୃଦ୍ଧାଂ ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ ତ୍ଵାମେଵୈଷ ଭଜିଷ୍ଯତି ॥ 11 ॥
କୋ ହି ରୂପମିଦଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠଂ ସନ୍ତ୍ଯଜ୍ଯ ଵରଵର୍ଣିନି ।
ମାନୁଷୀଷୁ ଵରାରୋହେ କୁର୍ଯାଦ୍ଭାଵଂ ଵିଚକ୍ଷଣଃ ॥ 12 ॥
ଇତି ସା ଲକ୍ଷ୍ମଣେନୋକ୍ତା କରାଲା ନିର୍ଣତୋଦରୀ ।
ମନ୍ଯତେ ତଦ୍ଵଚସ୍ତଥ୍ଯଂ ପରିହାସାଵିଚକ୍ଷଣା ॥ 13 ॥
ସା ରାମଂ ପର୍ଣଶାଲାଯାମୁପଵିଷ୍ଟଂ ପରନ୍ତପମ୍ ।
ସୀତଯା ସହ ଦୁର୍ଦର୍ଷମବ୍ରଵୀତ୍କାମମୋହିତା ॥ 14 ॥
ଏନାଂ ଵିରୂପାମସତୀଂ କରାଲାଂ ନିର୍ଣତୋଦରୀମ୍ ।
ଵୃଦ୍ଧାଂ ଭାର୍ଯାମଵଷ୍ଟଭ୍ଯ ମାଂ ନ ତ୍ଵଂ ବହୁମନ୍ଯସେ ॥ 15 ॥
ଅଦ୍ଯେମାଂ ଭକ୍ଷଯିଷ୍ଯାମି ପଶ୍ଯତସ୍ତଵ ମାନୁଷୀମ୍ ।
ତ୍ଵଯା ସହ ଚରିଷ୍ଯାମି ନିସ୍ସପତ୍ନା ଯଥାସୁଖମ୍ ॥ 16 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ମୃଗଶାବାକ୍ଷୀମଲାତସଦୃଶେକ୍ଷଣା ।
ଅଭ୍ଯଧାଵତ୍ସୁସଙ୍କୃଦ୍ଧା ମହୋଲ୍କାଂ ରୋହିଣୀମିଵ ॥ 17 ॥
ତାଂ ମୃତ୍ଯୁପାଶପ୍ରତିମାମାପତନ୍ତୀଂ ମହାବଲଃ ।
ନିଗୃହ୍ଯ ରାମଃ କୁପିତ ସ୍ତତୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 18 ॥
କ୍ରୂରୈରନାର୍ଯୈ ସ୍ସୌମିତ୍ରେ ପରିହାସଃ କଥଞ୍ଚନ ।
ନ କାର୍ଯଃ ପଶ୍ଯଵୈଦେହୀଂ କଥଞ୍ଚିତ୍ସୌମ୍ଯ ଜୀଵତୀମ୍ ॥ 19 ॥
ଇମାଂ ଵିରୂପାମସତୀମତିମତ୍ତାଂ ମହୋଦରୀମ୍ ।
ରାକ୍ଷସୀଂ ପୁରୁଷଵ୍ଯାଘ୍ର ଵିରୂପଯିତୁମର୍ହସି ॥ 20 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତୋ ଲକ୍ଷ୍ମଣସ୍ତସ୍ଯାଃ କ୍ରୁଦ୍ଧୋ ରାମସ୍ଯ ପାର୍ଶ୍ଵତଃ ।
ଉଦ୍ଧୃତ୍ଯ ଖଙ୍ଗଂ ଚିଚ୍ଛେଦ କର୍ଣନାସଂ ମହାବଲଃ ॥ 21 ॥
ନିକୃତ୍ତକର୍ଣନାସା ତୁ ଵିସ୍ଵରଂ ସା ଵିନଦ୍ଯ ଚ ।
ଯଥାଗତଂ ପ୍ରଦୁଦ୍ରାଵ ଘୋରା ଶୂର୍ପଣଖା ଵନମ୍ ॥ 22 ॥
ସା ଵିରୂପା ମହାଘୋରା ରାକ୍ଷସୀ ଶୋଣିତୋକ୍ଷିତା ।
ନନାଦ ଵିଵିଧାନ୍ନାଦାନ୍ଯଥା ପ୍ରାଵୃଷି ତୋଯଦଃ ॥ 23 ॥
ସା ଵିକ୍ଷରନ୍ତୀ ରୁଧିରଂ ବହୁଧା ଘୋରଦର୍ଶନା ।
ପ୍ରଗୃହ୍ଯ ବାହୂ ଗର୍ଜନ୍ତୀ ପ୍ରଵିଵେଶ ମହାଵନମ୍ ॥ 24 ॥
ତତସ୍ତୁ ସା ରାକ୍ଷସସଙ୍ଘସଂଵୃତଂ ଖରଂ ଜନସ୍ଥାନଗତଂ ଵିରୂପିତା ।
ଉପେତ୍ଯ ତଂ ଭ୍ରାତରମୁଗ୍ରଦର୍ଶନଂ ପପାତ ଭୂମୌ ଗଗନାଦ୍ଯଥାଽଶନିଃ ॥ 25 ॥
ତତସ୍ସଭାର୍ଯଂ ଭଯମୋହମୂର୍ଛିତା ସଲକ୍ଷ୍ମଣଂ ରାଘଵମାଗତଂ ଵନମ୍ ।
ଵିରୂପଣଂ ଚାତ୍ମନି ଶୋଣିତୋକ୍ଷିତା ଶଶଂସ ସର୍ଵଂ ଭଗିନୀ ଖରସ୍ଯ ସା ॥ 26 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ଅଷ୍ଟାଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ rāmaḥ kāmapāśāvapāśitām |
svacchayā ślakṣṇayā vācā smitapūrvamathābravīt || 1 ||
kṛtadāro'smi bhavati bhāryeyaṃ dayitā mama |
tvadvidhānāṃ tu nārīṇāṃ suduḥkhā sasapatnatā || 2 ||
anujastveṣa me bhrātā śīlavānpriyadarśanaḥ |
śrīmānakṛtadāraśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 3 ||
apūrvī bhāryayā cārthī taruṇaḥ priyadarśanaḥ |
anurūpaśca te bhartā rūpasyāsya bhaviṣyati || 4 ||
enaṃ bhaja viśālākṣi bhartāraṃ bhrātaraṃ mama |
asapatnā varārohe merumarkaprabhā yathā || 5 ||
iti rāmeṇa sā proktā rākṣasī kāmamohitā |
visṛjya rāmaṃ sahasā tato lakṣmaṇamabravīt || 6 ||
asya rūpasya te yuktā bhāryāhaṃ varavarṇinī |
mayā saha sukhaṃ sarvāndaṇḍakānvicariṣyasi || 7 ||
evamuktastu saumitrī rākṣasyā vākyakovidaḥ |
tataśśūrpaṇakhīṃ smitvā lakṣmaṇo yuktamabravīt || 8 ||
kathaṃ dāsasya me dāsī bhāryā bhavitumicchasi |
so'hamāryeṇa paravānbhrātrā kamalavarṇini || 9 ||
samṛddhārthasya siddhārthā muditāmalavarṇinī |
āryasya tvaṃ viśālākṣi bhāryā bhava yavīyasī || 10 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
bhāryāṃ vṛddhāṃ parityajya tvāmevaiṣa bhajiṣyati || 11 ||
ko hi rūpamidaṃ śreṣṭhaṃ santyajya varavarṇini |
mānuṣīṣu varārohe kuryādbhāvaṃ vicakṣaṇaḥ || 12 ||
iti sā lakṣmaṇenoktā karālā nirṇatodarī |
manyate tadvacastathyaṃ parihāsāvicakṣaṇā || 13 ||
sā rāmaṃ parṇaśālāyāmupaviṣṭaṃ parantapam |
sītayā saha durdarṣamabravītkāmamohitā || 14 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
vṛddhāṃ bhāryāmavaṣṭabhya māṃ na tvaṃ bahumanyase || 15 ||
adyemāṃ bhakṣayiṣyāmi paśyatastava mānuṣīm |
tvayā saha cariṣyāmi nissapatnā yathāsukham || 16 ||
ityuktvā mṛgaśābākṣīmalātasadṛśekṣaṇā |
abhyadhāvatsusaṅkṛddhā maholkāṃ rohiṇīmiva || 17 ||
tāṃ mṛtyupāśapratimāmāpatantīṃ mahābalaḥ |
nigṛhya rāmaḥ kupita stato lakṣmaṇamabravīt || 18 ||
krūrairanāryai ssaumitre parihāsaḥ kathañcana |
na kāryaḥ paśyavaidehīṃ kathañcitsaumya jīvatīm || 19 ||
imāṃ virūpāmasatīmatimattāṃ mahodarīm |
rākṣasīṃ puruṣavyāghra virūpayitumarhasi || 20 ||
ityukto lakṣmaṇastasyāḥ kruddho rāmasya pārśvataḥ |
uddhṛtya khaṅgaṃ ciccheda karṇanāsaṃ mahābalaḥ || 21 ||
nikṛttakarṇanāsā tu visvaraṃ sā vinadya ca |
yathāgataṃ pradudrāva ghorā śūrpaṇakhā vanam || 22 ||
sā virūpā mahāghorā rākṣasī śoṇitokṣitā |
nanāda vividhānnādānyathā prāvṛṣi toyadaḥ || 23 ||
sā vikṣarantī rudhiraṃ bahudhā ghoradarśanā |
pragṛhya bāhū garjantī praviveśa mahāvanam || 24 ||
tatastu sā rākṣasasaṅghasaṃvṛtaṃ kharaṃ janasthānagataṃ virūpitā |
upetya taṃ bhrātaramugradarśanaṃ papāta bhūmau gaganādyathā'śaniḥ || 25 ||
tatassabhāryaṃ bhayamohamūrchitā salakṣmaṇaṃ rāghavamāgataṃ vanam |
virūpaṇaṃ cātmani śoṇitokṣitā śaśaṃsa sarvaṃ bhaginī kharasya sā || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टादशस्सर्गः ।
ततश्शूर्पणखां रामः कामपाशावपाशिताम् ।
स्वच्छया श्लक्ष्णया वाचा स्मितपूर्वमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
कृतदारोऽस्मि भवति भार्येयं दयिता मम ।
त्वद्विधानां तु नारीणां सुदुःखा ससपत्नता ॥ 2 ॥
अनुजस्त्वेष मे भ्राता शीलवान्प्रियदर्शनः ।
श्रीमानकृतदारश्च लक्ष्मणो नाम वीर्यवान् ॥ 3 ॥
अपूर्वी भार्यया चार्थी तरुणः प्रियदर्शनः ।
अनुरूपश्च ते भर्ता रूपस्यास्य भविष्यति ॥ 4 ॥
एनं भज विशालाक्षि भर्तारं भ्रातरं मम ।
असपत्ना वरारोहे मेरुमर्कप्रभा यथा ॥ 5 ॥
इति रामेण सा प्रोक्ता राक्षसी काममोहिता ।
विसृज्य रामं सहसा ततो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 6 ॥
अस्य रूपस्य ते युक्ता भार्याहं वरवर्णिनी ।
मया सह सुखं सर्वान्दण्डकान्विचरिष्यसि ॥ 7 ॥
एवमुक्तस्तु सौमित्री राक्षस्या वाक्यकोविदः ।
ततश्शूर्पणखीं स्मित्वा लक्ष्मणो युक्तमब्रवीत् ॥ 8 ॥
कथं दासस्य मे दासी भार्या भवितुमिच्छसि ।
सोऽहमार्येण परवान्भ्रात्रा कमलवर्णिनि ॥ 9 ॥
समृद्धार्थस्य सिद्धार्था मुदितामलवर्णिनी ।
आर्यस्य त्वं विशालाक्षि भार्या भव यवीयसी ॥ 10 ॥
एनां विरूपामसतीं करालां निर्णतोदरीम् ।
भार्यां वृद्धां परित्यज्य त्वामेवैष भजिष्यति ॥ 11 ॥
को हि रूपमिदं श्रेष्ठं सन्त्यज्य वरवर्णिनि ।
मानुषीषु वरारोहे कुर्याद्भावं विचक्षणः ॥ 12 ॥
इति सा लक्ष्मणेनोक्ता कराला निर्णतोदरी ।
मन्यते तद्वचस्तथ्यं परिहासाविचक्षणा ॥ 13 ॥
सा रामं पर्णशालायामुपविष्टं परन्तपम् ।
सीतया सह दुर्दर्षमब्रवीत्काममोहिता ॥ 14 ॥
एनां विरूपामसतीं करालां निर्णतोदरीम् ।
वृद्धां भार्यामवष्टभ्य मां न त्वं बहुमन्यसे ॥ 15 ॥
अद्येमां भक्षयिष्यामि पश्यतस्तव मानुषीम् ।
त्वया सह चरिष्यामि निस्सपत्ना यथासुखम् ॥ 16 ॥
इत्युक्त्वा मृगशाबाक्षीमलातसदृशेक्षणा ।
अभ्यधावत्सुसङ्कृद्धा महोल्कां रोहिणीमिव ॥ 17 ॥
तां मृत्युपाशप्रतिमामापतन्तीं महाबलः ।
निगृह्य रामः कुपित स्ततो लक्ष्मणमब्रवीत् ॥ 18 ॥
क्रूरैरनार्यै स्सौमित्रे परिहासः कथञ्चन ।
न कार्यः पश्यवैदेहीं कथञ्चित्सौम्य जीवतीम् ॥ 19 ॥
इमां विरूपामसतीमतिमत्तां महोदरीम् ।
राक्षसीं पुरुषव्याघ्र विरूपयितुमर्हसि ॥ 20 ॥
इत्युक्तो लक्ष्मणस्तस्याः क्रुद्धो रामस्य पार्श्वतः ।
उद्धृत्य खङ्गं चिच्छेद कर्णनासं महाबलः ॥ 21 ॥
निकृत्तकर्णनासा तु विस्वरं सा विनद्य च ।
यथागतं प्रदुद्राव घोरा शूर्पणखा वनम् ॥ 22 ॥
सा विरूपा महाघोरा राक्षसी शोणितोक्षिता ।
ननाद विविधान्नादान्यथा प्रावृषि तोयदः ॥ 23 ॥
सा विक्षरन्ती रुधिरं बहुधा घोरदर्शना ।
प्रगृह्य बाहू गर्जन्ती प्रविवेश महावनम् ॥ 24 ॥
ततस्तु सा राक्षससङ्घसंवृतं खरं जनस्थानगतं विरूपिता ।
उपेत्य तं भ्रातरमुग्रदर्शनं पपात भूमौ गगनाद्यथाऽशनिः ॥ 25 ॥
ततस्सभार्यं भयमोहमूर्छिता सलक्ष्मणं राघवमागतं वनम् ।
विरूपणं चात्मनि शोणितोक्षिता शशंस सर्वं भगिनी खरस्य सा ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭādaśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāṃ rāmaḥ kāmapāśāvapāśitām |
svacchayā ślakṣṇayā vācā smitapūrvamathābravīt || 1 ||
kṛtadāro'smi bhavati bhāryeyaṃ dayitā mama |
tvadvidhānāṃ tu nārīṇāṃ suduḥkhā sasapatnatā || 2 ||
anujastveṣa me bhrātā śīlavānpriyadarśanaḥ |
śrīmānakṛtadāraśca lakṣmaṇo nāma vīryavān || 3 ||
apūrvī bhāryayā cārthī taruṇaḥ priyadarśanaḥ |
anurūpaśca te bhartā rūpasyāsya bhaviṣyati || 4 ||
enaṃ bhaja viśālākṣi bhartāraṃ bhrātaraṃ mama |
asapatnā varārohe merumarkaprabhā yathā || 5 ||
iti rāmeṇa sā proktā rākṣasī kāmamohitā |
visṛjya rāmaṃ sahasā tato lakṣmaṇamabravīt || 6 ||
asya rūpasya te yuktā bhāryāhaṃ varavarṇinī |
mayā saha sukhaṃ sarvāndaṇḍakānvicariṣyasi || 7 ||
evamuktastu saumitrī rākṣasyā vākyakovidaḥ |
tataśśūrpaṇakhīṃ smitvā lakṣmaṇo yuktamabravīt || 8 ||
kathaṃ dāsasya me dāsī bhāryā bhavitumicchasi |
so'hamāryeṇa paravānbhrātrā kamalavarṇini || 9 ||
samṛddhārthasya siddhārthā muditāmalavarṇinī |
āryasya tvaṃ viśālākṣi bhāryā bhava yavīyasī || 10 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
bhāryāṃ vṛddhāṃ parityajya tvāmevaiṣa bhajiṣyati || 11 ||
ko hi rūpamidaṃ śreṣṭhaṃ santyajya varavarṇini |
mānuṣīṣu varārohe kuryādbhāvaṃ vicakṣaṇaḥ || 12 ||
iti sā lakṣmaṇenoktā karālā nirṇatodarī |
manyate tadvacastathyaṃ parihāsāvicakṣaṇā || 13 ||
sā rāmaṃ parṇaśālāyāmupaviṣṭaṃ parantapam |
sītayā saha durdarṣamabravītkāmamohitā || 14 ||
enāṃ virūpāmasatīṃ karālāṃ nirṇatodarīm |
vṛddhāṃ bhāryāmavaṣṭabhya māṃ na tvaṃ bahumanyase || 15 ||
adyemāṃ bhakṣayiṣyāmi paśyatastava mānuṣīm |
tvayā saha cariṣyāmi nissapatnā yathāsukham || 16 ||
ityuktvā mṛgaśābākṣīmalātasadṛśekṣaṇā |
abhyadhāvatsusaṅkṛddhā maholkāṃ rohiṇīmiva || 17 ||
tāṃ mṛtyupāśapratimāmāpatantīṃ mahābalaḥ |
nigṛhya rāmaḥ kupita stato lakṣmaṇamabravīt || 18 ||
krūrairanāryai ssaumitre parihāsaḥ kathañcana |
na kāryaḥ paśyavaidehīṃ kathañcitsaumya jīvatīm || 19 ||
imāṃ virūpāmasatīmatimattāṃ mahodarīm |
rākṣasīṃ puruṣavyāghra virūpayitumarhasi || 20 ||
ityukto lakṣmaṇastasyāḥ kruddho rāmasya pārśvataḥ |
uddhṛtya khaṅgaṃ ciccheda karṇanāsaṃ mahābalaḥ || 21 ||
nikṛttakarṇanāsā tu visvaraṃ sā vinadya ca |
yathāgataṃ pradudrāva ghorā śūrpaṇakhā vanam || 22 ||
sā virūpā mahāghorā rākṣasī śoṇitokṣitā |
nanāda vividhānnādānyathā prāvṛṣi toyadaḥ || 23 ||
sā vikṣarantī rudhiraṃ bahudhā ghoradarśanā |
pragṛhya bāhū garjantī praviveśa mahāvanam || 24 ||
tatastu sā rākṣasasaṅghasaṃvṛtaṃ kharaṃ janasthānagataṃ virūpitā |
upetya taṃ bhrātaramugradarśanaṃ papāta bhūmau gaganādyathā'śaniḥ || 25 ||
tatassabhāryaṃ bhayamohamūrchitā salakṣmaṇaṃ rāghavamāgataṃ vanam |
virūpaṇaṃ cātmani śoṇitokṣitā śaśaṃsa sarvaṃ bhaginī kharasya sā || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.