શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ પઞ્ચમસ્સર્ગઃ ।
સન્દિશ્ય રામં નૃપતિ શ્શ્વોભાવિન્યભિષેચને ।
પુરોહિતં સમાહૂય વશિષ્ઠમિદમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
ગચ્છોપવાસં કાકુત્સ્થં કારયાદ્ય તપોધન ।
શ્રીયશોરાજ્યલાભાય વધ્વા સહ યતવ્રતમ્ ॥ 2 ॥
તથેતિ ચ સ રાજાનમુક્ત્વા વેદવિદાં વરઃ ।
સ્વયં વસિષ્ઠો ભગવાન્યયૌ રામનિવેશનમ્ ॥ 3 ॥
ઉપવાસયિતું રામં મન્ત્રવન્મન્ત્રકોવિદઃ ।
બ્રાહ્મં રથવરં યુક્તમાસ્થાય સુદૃઢવ્રતઃ ॥ 4 ॥
સ રામભવનં પ્રાપ્ય પાણ્ડુરાભ્રઘનપ્રભમ્ ।
તિસ્રઃ કક્ષ્યા રથેનૈવ વિવેશમુનિસત્તમઃ ॥ 5 ॥
તમાગતમૃષિં રામસ્ત્વરન્નિવ સસમ્ભ્રમઃ ।
માનયિષ્યન્સમાનાર્હં નિશ્ચક્રામ નિવેશનાત્ ॥ 6 ॥
અભ્યેત્ય ત્વરમાણશ્ચ રથાભ્યાશં મનીષિણઃ ।
તતોઽવતારયામાસ પરિગૃહ્ય રથાત્સ્વયમ્ ॥ 7 ॥
સ ચૈનં પ્રશ્રિતં દૃષ્ટ્વા સમ્ભાષ્યાભિપ્રસાદ્ય ચ ।
પ્રિયાર્હં હર્ષયન્રામમિત્યુવાચ પુરોહિતઃ ॥ 8 ॥
પ્રસન્નસ્તે પિતા રામ યૌવરાજ્યમવાપ્સ્યસિ ।
ઉપવાસં ભવાનદ્ય કરોતુ સહ સીતયા ॥ 9 ॥
પ્રાતસ્ત્વામભિષેક્તા હિ યૌવરાજ્યે નરાધિપઃ ।
પિતા દશરથઃ પ્રીત્યા યયાતિં નહુષો યથા ॥ 10 ॥
ઇત્યુક્ત્વા સ તદા રામમુપવાસં યતવ્રતમ્ ।
મન્ત્રવત્કારયામાસ વૈદેહ્યા સહિતં મુનિઃ ॥ 11 ॥
તતો યથાવદ્રામેણ સ રાજ્ઞો ગુરુરર્ચિતઃ ।
અભ્યનુજ્ઞાપ્ય કાકુત્સ્થં યયૌ રામનિવેશનાત્ ॥ 12 ॥
સુહૃદ્ભિસ્તત્ર રામોઽપિ સહાસીનઃ પ્રિયંવદૈઃ ।
સભાજિતો વિવેશાઽથ તાનનુજ્ઞાપ્ય સર્વશઃ ॥ 13 ॥
હૃષ્ટનારીનરયુતં રામવેશ્મ તદા બભૌ ।
યથા મત્તદ્વિજગણં પ્રફુલ્લનલિનં સરઃ ॥ 14 ॥
સ રાજભવનપ્રખ્યાત્તસ્માદ્રામનિવેશાનાત્ ।
નિર્ગત્ય દદૃશે માર્ગં વસિષ્ઠો જનસંવૃતમ્ ॥ 15 ॥
બૃન્દબૃન્દૈરયોધ્યાયાં રાજમાર્ગાસ્સમન્તતઃ ।
બભૂવુરભિસમ્બાધાઃ કુતૂહલજનૈર્વૃતાઃ ॥ 16 ॥
જનબૃન્દોર્મિસઙ્ઘર્ષહર્ષસ્વનવતસ્તદા ।
બભૂવ રાજમાર્ગસ્ય સાગરસ્યેવ નિસ્વનઃ ॥ 17 ॥
સિક્તસમ્મૃષ્ટરથ્યા હિ તદહર્વનમાલિની ।
આસીદયોધ્યાનગરી સમુચ્છ્રિતગૃહધ્વજા ॥ 18 ॥
તદા હ્યયોધ્યાનિલયઃ સસ્ત્રીબાલાબલો જનઃ ।
રામાભિષેકમાકાઙ્ક્ષન્નાકાઙ્ક્ષદુદયં રવેઃ ॥ 19 ॥
પ્રજાલઙ્કારભૂતં ચ જનસ્યાનન્દવર્ધનમ્ ।
ઉત્સુકોઽભૂજ્જનો દ્રષ્ટું તમયોધ્યામહોત્સવમ્ ॥ 20 ॥
એવં તજ્જનસમ્બાધં રાજમાર્ગં પુરોહિતઃ ।
વ્યૂહન્નિવ જનૌઘં તં શનૈ રાજકુલં યયૌ ॥ 21 ॥
સિતાભ્રશિખરપ્રખ્યં પ્રાસાદમધિરુહ્ય સઃ ।
સમીયાય નરેન્દ્રેણ શક્રેણેવ બૃહસ્પતિઃ ॥ 22 ॥
તમાગતમભિપ્રેક્ષ્ય હિત્વા રાજાસનં નૃપઃ ।
પપ્રચ્છ સ ચ તસ્મૈ તત્કૃતમિત્યભ્યવેદયત્ ॥ 23 ॥
ચૈવ તદા તુલ્યં સહાસીનાસ્સભાસદઃ ।
આસનેભ્યસ્સમુત્તસ્થુઃ પૂજયન્તઃ પુરોહિતમ્ ॥ 24 ॥
ગુરુણા ત્વભ્યનુજ્ઞાતો મનુજૌઘં વિસૃજ્ય તમ્ ।
વિવેશાન્તઃ પુરં રાજા સિંહો ગિરિગુહામિવ ॥ 25 ॥
તદગ્ય્રવેષપ્રમદાજનાકુલં મહેન્દ્રવેશ્મપ્રતિમં નિવેશનમ્ ।
વિદીપયંશ્ચારુ વિવેશ પાર્થિવ શ્શશીવ તારાગણસઙ્કુલં નભઃ ॥ 26 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે પઞ્ચમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
सन्दिश्य रामं नृपति श्श्वोभाविन्यभिषेचने ।
पुरोहितं समाहूय वशिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गच्छोपवासं काकुत्स्थं कारयाद्य तपोधन ।
श्रीयशोराज्यलाभाय वध्वा सह यतव्रतम् ॥ 2 ॥
तथेति च स राजानमुक्त्वा वेदविदां वरः ।
स्वयं वसिष्ठो भगवान्ययौ रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
उपवासयितुं रामं मन्त्रवन्मन्त्रकोविदः ।
ब्राह्मं रथवरं युक्तमास्थाय सुदृढव्रतः ॥ 4 ॥
स रामभवनं प्राप्य पाण्डुराभ्रघनप्रभम् ।
तिस्रः कक्ष्या रथेनैव विवेशमुनिसत्तमः ॥ 5 ॥
तमागतमृषिं रामस्त्वरन्निव ससम्भ्रमः ।
मानयिष्यन्समानार्हं निश्चक्राम निवेशनात् ॥ 6 ॥
अभ्येत्य त्वरमाणश्च रथाभ्याशं मनीषिणः ।
ततोऽवतारयामास परिगृह्य रथात्स्वयम् ॥ 7 ॥
स चैनं प्रश्रितं दृष्ट्वा सम्भाष्याभिप्रसाद्य च ।
प्रियार्हं हर्षयन्राममित्युवाच पुरोहितः ॥ 8 ॥
प्रसन्नस्ते पिता राम यौवराज्यमवाप्स्यसि ।
उपवासं भवानद्य करोतु सह सीतया ॥ 9 ॥
प्रातस्त्वामभिषेक्ता हि यौवराज्ये नराधिपः ।
पिता दशरथः प्रीत्या ययातिं नहुषो यथा ॥ 10 ॥
इत्युक्त्वा स तदा राममुपवासं यतव्रतम् ।
मन्त्रवत्कारयामास वैदेह्या सहितं मुनिः ॥ 11 ॥
ततो यथावद्रामेण स राज्ञो गुरुरर्चितः ।
अभ्यनुज्ञाप्य काकुत्स्थं ययौ रामनिवेशनात् ॥ 12 ॥
सुहृद्भिस्तत्र रामोऽपि सहासीनः प्रियंवदैः ।
सभाजितो विवेशाऽथ ताननुज्ञाप्य सर्वशः ॥ 13 ॥
हृष्टनारीनरयुतं रामवेश्म तदा बभौ ।
यथा मत्तद्विजगणं प्रफुल्लनलिनं सरः ॥ 14 ॥
स राजभवनप्रख्यात्तस्माद्रामनिवेशानात् ।
निर्गत्य ददृशे मार्गं वसिष्ठो जनसंवृतम् ॥ 15 ॥
बृन्दबृन्दैरयोध्यायां राजमार्गास्समन्ततः ।
बभूवुरभिसम्बाधाः कुतूहलजनैर्वृताः ॥ 16 ॥
जनबृन्दोर्मिसङ्घर्षहर्षस्वनवतस्तदा ।
बभूव राजमार्गस्य सागरस्येव निस्वनः ॥ 17 ॥
सिक्तसम्मृष्टरथ्या हि तदहर्वनमालिनी ।
आसीदयोध्यानगरी समुच्छ्रितगृहध्वजा ॥ 18 ॥
तदा ह्ययोध्यानिलयः सस्त्रीबालाबलो जनः ।
रामाभिषेकमाकाङ्क्षन्नाकाङ्क्षदुदयं रवेः ॥ 19 ॥
प्रजालङ्कारभूतं च जनस्यानन्दवर्धनम् ।
उत्सुकोऽभूज्जनो द्रष्टुं तमयोध्यामहोत्सवम् ॥ 20 ॥
एवं तज्जनसम्बाधं राजमार्गं पुरोहितः ।
व्यूहन्निव जनौघं तं शनै राजकुलं ययौ ॥ 21 ॥
सिताभ्रशिखरप्रख्यं प्रासादमधिरुह्य सः ।
समीयाय नरेन्द्रेण शक्रेणेव बृहस्पतिः ॥ 22 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्य हित्वा राजासनं नृपः ।
पप्रच्छ स च तस्मै तत्कृतमित्यभ्यवेदयत् ॥ 23 ॥
चैव तदा तुल्यं सहासीनास्सभासदः ।
आसनेभ्यस्समुत्तस्थुः पूजयन्तः पुरोहितम् ॥ 24 ॥
गुरुणा त्वभ्यनुज्ञातो मनुजौघं विसृज्य तम् ।
विवेशान्तः पुरं राजा सिंहो गिरिगुहामिव ॥ 25 ॥
तदग्य्रवेषप्रमदाजनाकुलं महेन्द्रवेश्मप्रतिमं निवेशनम् ।
विदीपयंश्चारु विवेश पार्थिव श्शशीव तारागणसङ्कुलं नभः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.