શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ પઞ્ચત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
તતો નિર્ધૂય સહસા શિરો નિશ્શ્વસ્ય ચાસકૃત્ ।
પાણૌ પાણિં વિનિષ્પિષ્ય દન્તાન્ કટકટાપ્ય ચ ॥ 1 ॥
લોચને કોપસંરક્તે વર્ણં પૂર્વોચિતં જહત્ ।
કોપાભિભૂતસ્સહસા સન્તાપમશુભં ગતઃ ॥ 2 ॥
મનઃ સમીક્ષમાણશ્ચ સૂતો દશરથસ્ય સઃ ।
કમ્પયન્નિવ કૈકેય્યા હૃદયં વાક્છરૈશ્શિતૈઃ ॥ 3 ॥
વાક્યવજ્રૈરનુપમૈર્નિર્ભિન્દન્નિવ ચાશુભૈઃ ।
કૈકેય્યા સ્સર્વમર્માણિ સુમન્ત્રઃ પ્રત્યભાષત ॥ 4 ॥
તતો નિર્ધૂય સહસા શિરો નિશ્શ્વસ્ય ચાસકૃત્ ।
પાણૌ પાણિં વિનિષ્પિષ્ય દન્તાન્ કટકટાપ્ય ચ ॥ 5 ॥
લોચને કોપસંરક્તે વર્ણં પૂર્વોચિતં જહત્ ।
કોપાભિભૂતસ્સહસા સન્તાપમશુભં ગતઃ ॥ 6 ॥
મનઃ સમીક્ષમાણશ્ચ સૂતો દશરથસ્ય સઃ ।
કમ્પયન્નિવ કૈકેય્યા હૃદયં વાક્છરૈશ્શિતૈઃ ॥ 7 ॥
વાક્યવજ્રૈરનુપમૈર્નિર્ભિન્દન્નિવ ચાશુભૈઃ ।
કૈકેય્યા સ્સર્વમર્માણિ સુમન્ત્રઃ પ્રત્યભાષત ॥ 8 ॥
યસ્યાસ્તવ પતિસ્ત્યક્તો રાજા દશરથઃ સ્વયમ્ ।
ભર્તા સર્વસ્ય જગતઃ સ્થાવરસ્ય ચરસ્ય ચ ॥ 9 ॥
ન હ્યકાર્યતમં કિઞ્ચિત્તવ દેવીહ વિદ્યતે ।
પતિઘ્નીં ત્વામહં મન્યે કુલઘ્નીમપિ ચાન્તતઃ ॥ 10 ॥
યન્મહેન્દ્રમિવાજય્યં દુષ્પ્રકમ્પ્યમિવાચલમ્ ।
મહોદધિમિવાક્ષોભ્યં સન્તાપયસિ કર્મભિઃ ॥ 11 ॥
માવમંસ્થા દશરથં ભર્તારં વરદં પતિમ્ ।
ભર્તુરિચ્છા હિ નારીણાં પુત્રકોટ્યા વિશિષ્યતે ॥ 12 ॥
યથાવયો હિ રાજ્યાનિ પ્રાપ્નુવન્તિ નૃપક્ષયે ।
ઇક્ષ્વાકુકુલનાથેઽસ્મિં સ્તલ્લોપયિતુમિચ્છસિ ॥ 13 ॥
રાજા ભવતુ તે પુત્રો ભરતશ્શાસ્તુ મેદિનીમ્ ।
વયં તત્ર ગમિષ્યામો રામો યત્ર ગમિષ્યતિ ॥ 14 ॥
ન હિ તે વિષયે કશ્ચિદ્ ર્બ્રાહ્મણો વસ્તુમર્હતિ ।
તાદૃશં ત્વમમર્યાદમદ્ય કર્મ ચિકીર્ષસિ ॥ 15 ॥
નૂનં સર્વે ગમિષ્યામો માર્ગં રામનિષેવિતમ્ ।
ત્યક્તાયા બાન્ધવૈઃ સર્વૈર્બ્રાહ્મણૈઃ સાધુભિઃ સદા ॥ 16 ॥
કા પ્રીતી રાજ્યલાભેન તવ દેવિ ભવિષ્યતિ ।
તાદૃશં ત્વમમર્યાદં કર્મ કર્તું ચિકીર્ષસિ ॥ 17 ॥
આશ્ચર્યમિવ પશ્યામિ યસ્યાસ્તે વૃત્તમીદૃશમ્ ।
આચરન્ત્યા ન વિવૃતા સદ્યો ભવતિ મેદિની ॥ 18 ॥
મહાબ્રહ્મર્ષિસૃષ્ટાઃ વા જ્વલન્તો ભીમદર્શનાઃ ।
ધિગ્વાગ્દણ્ડા ન હિંસન્તિ રામપ્રવ્રાજને સ્થિતામ્ ॥ 19 ॥
આમ્રં છિત્વા કુઠારેણ નિમ્બં પરિચરેત્તુ યઃ ।
યશ્ચૈનં પયસા સિઞ્ચેન્નૈવાસ્ય મધુરો ભવેત્ ॥ 20 ॥
અભિજાત્યં હિ તે મન્યે યથા માતુસ્તથૈવ ચ ।
ન હિ નિમ્બાત્સ્રવેત્ ક્ષૈદ્રં લોકે નિગદિતં વચઃ ॥ 21 ॥
તવ માતુરસદ્ગ્રાહં વિદ્મઃ પૂર્વં યથાશ્રુતમ્ ।
પિતુસ્તે વરદઃ કશ્ચિદ્દદૌ વરમનુત્તમમ્ ॥ 22 ॥
સર્વભૂતરુતં તસ્માત્સઞ્જજ્ઞે વસુધાધિપઃ ।
તેન તિર્યગ્ગતાનાં ચ ભૂતાનાં વિદિતં વચઃ ॥ 23 ॥
તતો જૃમ્ભસ્ય શયને વિરુતાદ્ભૂરિવર્ચસઃ ।
પિતુસ્તે વિદિતો ભાવ સ્સ તત્ર બહુધાઽહસત્ ॥ 24 ॥
તત્ર તે જનની ક્રુદ્ધા મૃત્યુપાશમભીપ્સતી ।
હાસં તે નૃપતે સૌમ્ય જિજ્ઞાસામીતિ ચાબ્રવીત્ ॥ 25 ॥
નૃપશ્ચોવાચ તાં દેવીં દેવિ શંસામિ તે યદિ ।
તતો મે મરણં સદ્યો ભવિષ્યતિ ન સંશયઃ ॥ 26 ॥
માતા તે પિતરં દેવિ તતઃ કેકયમબ્રવીત્ ।
શંસ મે જીવ વા મા વા ન મામપહસિષ્યસિ ॥ 27 ॥
પ્રિયયા ચ તથોક્ત સ્સન્ કેકયઃ પૃથિવીપતિઃ ।
તસ્મૈ તં વરદાયાર્થં કથયામાસ તત્ત્વતઃ ॥ 28 ॥
તતઃ સ્સ વરદઃ સાધુરાજાનં પ્રત્યભાષત ।
મ્રિયતાં ધ્વંસતાં વેયં મા કૃથાસ્ત્વં મહીપતે ॥ 29 ॥
સ તચ્છ્રુત્વા વચસ્તસ્ય પ્રસન્નમનસો નૃપઃ ।
માતરં તે નિરસ્યાશુ વિજહાર કુબેરવત્ ॥ 30 ॥
તથા ત્વમપિ રાજાનં દુર્જનાચરિતે પથિ ।
અસદ્ગ્રાહમિમં મોહાત્કુરુષે પાપદર્શિનિ ॥ 31 ॥
સત્યશ્ચાદ્ય પ્રવાદોઽયં લૌકિકઃ પ્રતિભાતિ મા ।
પિતૃન્ સમનુજાયન્તે નરા માતરમઙ્ગનાઃ ॥ 32 ॥
નૈવં ભવ ગૃહાણેદં યદાહ વસુધાધિપઃ ।
ભર્તુરિચ્છામુપાસ્વેહ જનસ્યાસ્ય ગતિર્ભવ ॥ 33 ॥
મા ત્વં પ્રોત્સાહિતા પાપૈર્દેવરાજસમપ્રભમ્ ।
ભર્તારં લોકભર્તારમસદ્ધર્મમુપાદધાઃ ॥ 34 ॥
ન હિ મિથ્યા પ્રતિજ્ઞાતં કરિષ્યતિ તવાનઘઃ ।
શ્રીમાન્દશરથો રાજા દેવિ રાજીવલોચનઃ ॥ 35 ॥
જ્યેષ્ઠો વદાન્યઃ કર્મણ્યઃ સ્વધર્મપરિરક્ષિતા ।
રક્ષિતા જીવલોકસ્ય બલી રામોઽભિષિચ્યતામ્ ॥ 36 ॥
પરિવાદો હિ તે દેવિ મહાલ્લોકે ચરિષ્યતિ ।
યદિ રામો વનં યાતિ વિહાય પિતરં નૃપમ્ ॥ 37 ॥
સ રાજ્યં રાઘવઃ પાતુ ભવ ત્વં વિગતજ્વરા ।
ન હિ તે રાઘવાદન્યઃ ક્ષમઃ પુરવરે વસેત્ ॥ 38 ॥
રામે હિ યૌવરાજ્યસ્થે રાજા દશરથો વનમ્ ।
પ્રવેક્ષ્યતિ મહેષ્વાસઃ પૂર્વવૃત્તમનુસ્મરન્ ॥ 39 ॥
ઇતિ સાન્ત્વૈશ્ચ તીક્ષ્ણૈશ્ચ કૈકેયીં રાજસંસદિ ।
સુમન્ત્રઃ ક્ષોભયામાસ ભૂય એવ કૃતાજ્જલિઃ ॥ 40 ॥
નૈવ સા ક્ષુભ્યતે દેવી ન ચ સ્મ પરિદૂયતે ।
ન ચાસ્યા મુખવર્ણસ્ય વિક્રિયા લક્ષ્યતે તદા ॥ 41 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે પઞ્ચત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 1 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 2 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 3 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 4 ||
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 5 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 6 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 7 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 8 ||
yasyāstava patistyakto rājā daśarathaḥ svayam |
bhartā sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca || 9 ||
na hyakāryatamaṃ kiñcittava devīha vidyate |
patighnīṃ tvāmahaṃ manye kulaghnīmapi cāntataḥ || 10 ||
yanmahendramivājayyaṃ duṣprakampyamivācalam |
mahodadhimivākṣobhyaṃ santāpayasi karmabhiḥ || 11 ||
māvamaṃsthā daśarathaṃ bhartāraṃ varadaṃ patim |
bharturicchā hi nārīṇāṃ putrakoṭyā viśiṣyate || 12 ||
yathāvayo hi rājyāni prāpnuvanti nṛpakṣaye |
ikṣvākukulanāthe'smiṃ stallopayitumicchasi || 13 ||
rājā bhavatu te putro bharataśśāstu medinīm |
vayaṃ tatra gamiṣyāmo rāmo yatra gamiṣyati || 14 ||
na hi te viṣaye kaścid rbrāhmaṇo vastumarhati |
tādṛśaṃ tvamamaryādamadya karma cikīrṣasi || 15 ||
nūnaṃ sarve gamiṣyāmo mārgaṃ rāmaniṣevitam |
tyaktāyā bāndhavaiḥ sarvairbrāhmaṇaiḥ sādhubhiḥ sadā || 16 ||
kā prītī rājyalābhena tava devi bhaviṣyati |
tādṛśaṃ tvamamaryādaṃ karma kartuṃ cikīrṣasi || 17 ||
āścaryamiva paśyāmi yasyāste vṛttamīdṛśam |
ācarantyā na vivṛtā sadyo bhavati medinī || 18 ||
mahābrahmarṣisṛṣṭāḥ vā jvalanto bhīmadarśanāḥ |
dhigvāgdaṇḍā na hiṃsanti rāmapravrājane sthitām || 19 ||
āmraṃ chitvā kuṭhāreṇa nimbaṃ paricarettu yaḥ |
yaścainaṃ payasā siñcennaivāsya madhuro bhavet || 20 ||
abhijātyaṃ hi te manye yathā mātustathaiva ca |
na hi nimbātsravet kṣaidraṃ loke nigaditaṃ vacaḥ || 21 ||
tava māturasadgrāhaṃ vidmaḥ pūrvaṃ yathāśrutam |
pituste varadaḥ kaściddadau varamanuttamam || 22 ||
sarvabhūtarutaṃ tasmātsañjajñe vasudhādhipaḥ |
tena tiryaggatānāṃ ca bhūtānāṃ viditaṃ vacaḥ || 23 ||
tato jṛmbhasya śayane virutādbhūrivarcasaḥ |
pituste vidito bhāva ssa tatra bahudhā'hasat || 24 ||
tatra te jananī kruddhā mṛtyupāśamabhīpsatī |
hāsaṃ te nṛpate saumya jijñāsāmīti cābravīt || 25 ||
nṛpaścovāca tāṃ devīṃ devi śaṃsāmi te yadi |
tato me maraṇaṃ sadyo bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 26 ||
mātā te pitaraṃ devi tataḥ kekayamabravīt |
śaṃsa me jīva vā mā vā na māmapahasiṣyasi || 27 ||
priyayā ca tathokta ssan kekayaḥ pṛthivīpatiḥ |
tasmai taṃ varadāyārthaṃ kathayāmāsa tattvataḥ || 28 ||
tataḥ ssa varadaḥ sādhurājānaṃ pratyabhāṣata |
mriyatāṃ dhvaṃsatāṃ veyaṃ mā kṛthāstvaṃ mahīpate || 29 ||
sa tacchrutvā vacastasya prasannamanaso nṛpaḥ |
mātaraṃ te nirasyāśu vijahāra kuberavat || 30 ||
tathā tvamapi rājānaṃ durjanācarite pathi |
asadgrāhamimaṃ mohātkuruṣe pāpadarśini || 31 ||
satyaścādya pravādo'yaṃ laukikaḥ pratibhāti mā |
pitṛn samanujāyante narā mātaramaṅganāḥ || 32 ||
naivaṃ bhava gṛhāṇedaṃ yadāha vasudhādhipaḥ |
bharturicchāmupāsveha janasyāsya gatirbhava || 33 ||
mā tvaṃ protsāhitā pāpairdevarājasamaprabham |
bhartāraṃ lokabhartāramasaddharmamupādadhāḥ || 34 ||
na hi mithyā pratijñātaṃ kariṣyati tavānaghaḥ |
śrīmāndaśaratho rājā devi rājīvalocanaḥ || 35 ||
jyeṣṭho vadānyaḥ karmaṇyaḥ svadharmaparirakṣitā |
rakṣitā jīvalokasya balī rāmo'bhiṣicyatām || 36 ||
parivādo hi te devi mahālloke cariṣyati |
yadi rāmo vanaṃ yāti vihāya pitaraṃ nṛpam || 37 ||
sa rājyaṃ rāghavaḥ pātu bhava tvaṃ vigatajvarā |
na hi te rāghavādanyaḥ kṣamaḥ puravare vaset || 38 ||
rāme hi yauvarājyasthe rājā daśaratho vanam |
pravekṣyati maheṣvāsaḥ pūrvavṛttamanusmaran || 39 ||
iti sāntvaiśca tīkṣṇaiśca kaikeyīṃ rājasaṃsadi |
sumantraḥ kṣobhayāmāsa bhūya eva kṛtājjaliḥ || 40 ||
naiva sā kṣubhyate devī na ca sma paridūyate |
na cāsyā mukhavarṇasya vikriyā lakṣyate tadā || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चत्रिंशस्सर्गः ।
ततो निर्धूय सहसा शिरो निश्श्वस्य चासकृत् ।
पाणौ पाणिं विनिष्पिष्य दन्तान् कटकटाप्य च ॥ 1 ॥
लोचने कोपसंरक्ते वर्णं पूर्वोचितं जहत् ।
कोपाभिभूतस्सहसा सन्तापमशुभं गतः ॥ 2 ॥
मनः समीक्षमाणश्च सूतो दशरथस्य सः ।
कम्पयन्निव कैकेय्या हृदयं वाक्छरैश्शितैः ॥ 3 ॥
वाक्यवज्रैरनुपमैर्निर्भिन्दन्निव चाशुभैः ।
कैकेय्या स्सर्वमर्माणि सुमन्त्रः प्रत्यभाषत ॥ 4 ॥
ततो निर्धूय सहसा शिरो निश्श्वस्य चासकृत् ।
पाणौ पाणिं विनिष्पिष्य दन्तान् कटकटाप्य च ॥ 5 ॥
लोचने कोपसंरक्ते वर्णं पूर्वोचितं जहत् ।
कोपाभिभूतस्सहसा सन्तापमशुभं गतः ॥ 6 ॥
मनः समीक्षमाणश्च सूतो दशरथस्य सः ।
कम्पयन्निव कैकेय्या हृदयं वाक्छरैश्शितैः ॥ 7 ॥
वाक्यवज्रैरनुपमैर्निर्भिन्दन्निव चाशुभैः ।
कैकेय्या स्सर्वमर्माणि सुमन्त्रः प्रत्यभाषत ॥ 8 ॥
यस्यास्तव पतिस्त्यक्तो राजा दशरथः स्वयम् ।
भर्ता सर्वस्य जगतः स्थावरस्य चरस्य च ॥ 9 ॥
न ह्यकार्यतमं किञ्चित्तव देवीह विद्यते ।
पतिघ्नीं त्वामहं मन्ये कुलघ्नीमपि चान्ततः ॥ 10 ॥
यन्महेन्द्रमिवाजय्यं दुष्प्रकम्प्यमिवाचलम् ।
महोदधिमिवाक्षोभ्यं सन्तापयसि कर्मभिः ॥ 11 ॥
मावमंस्था दशरथं भर्तारं वरदं पतिम् ।
भर्तुरिच्छा हि नारीणां पुत्रकोट्या विशिष्यते ॥ 12 ॥
यथावयो हि राज्यानि प्राप्नुवन्ति नृपक्षये ।
इक्ष्वाकुकुलनाथेऽस्मिं स्तल्लोपयितुमिच्छसि ॥ 13 ॥
राजा भवतु ते पुत्रो भरतश्शास्तु मेदिनीम् ।
वयं तत्र गमिष्यामो रामो यत्र गमिष्यति ॥ 14 ॥
न हि ते विषये कश्चिद् र्ब्राह्मणो वस्तुमर्हति ।
तादृशं त्वममर्यादमद्य कर्म चिकीर्षसि ॥ 15 ॥
नूनं सर्वे गमिष्यामो मार्गं रामनिषेवितम् ।
त्यक्ताया बान्धवैः सर्वैर्ब्राह्मणैः साधुभिः सदा ॥ 16 ॥
का प्रीती राज्यलाभेन तव देवि भविष्यति ।
तादृशं त्वममर्यादं कर्म कर्तुं चिकीर्षसि ॥ 17 ॥
आश्चर्यमिव पश्यामि यस्यास्ते वृत्तमीदृशम् ।
आचरन्त्या न विवृता सद्यो भवति मेदिनी ॥ 18 ॥
महाब्रह्मर्षिसृष्टाः वा ज्वलन्तो भीमदर्शनाः ।
धिग्वाग्दण्डा न हिंसन्ति रामप्रव्राजने स्थिताम् ॥ 19 ॥
आम्रं छित्वा कुठारेण निम्बं परिचरेत्तु यः ।
यश्चैनं पयसा सिञ्चेन्नैवास्य मधुरो भवेत् ॥ 20 ॥
अभिजात्यं हि ते मन्ये यथा मातुस्तथैव च ।
न हि निम्बात्स्रवेत् क्षैद्रं लोके निगदितं वचः ॥ 21 ॥
तव मातुरसद्ग्राहं विद्मः पूर्वं यथाश्रुतम् ।
पितुस्ते वरदः कश्चिद्ददौ वरमनुत्तमम् ॥ 22 ॥
सर्वभूतरुतं तस्मात्सञ्जज्ञे वसुधाधिपः ।
तेन तिर्यग्गतानां च भूतानां विदितं वचः ॥ 23 ॥
ततो जृम्भस्य शयने विरुताद्भूरिवर्चसः ।
पितुस्ते विदितो भाव स्स तत्र बहुधाऽहसत् ॥ 24 ॥
तत्र ते जननी क्रुद्धा मृत्युपाशमभीप्सती ।
हासं ते नृपते सौम्य जिज्ञासामीति चाब्रवीत् ॥ 25 ॥
नृपश्चोवाच तां देवीं देवि शंसामि ते यदि ।
ततो मे मरणं सद्यो भविष्यति न संशयः ॥ 26 ॥
माता ते पितरं देवि ततः केकयमब्रवीत् ।
शंस मे जीव वा मा वा न मामपहसिष्यसि ॥ 27 ॥
प्रियया च तथोक्त स्सन् केकयः पृथिवीपतिः ।
तस्मै तं वरदायार्थं कथयामास तत्त्वतः ॥ 28 ॥
ततः स्स वरदः साधुराजानं प्रत्यभाषत ।
म्रियतां ध्वंसतां वेयं मा कृथास्त्वं महीपते ॥ 29 ॥
स तच्छ्रुत्वा वचस्तस्य प्रसन्नमनसो नृपः ।
मातरं ते निरस्याशु विजहार कुबेरवत् ॥ 30 ॥
तथा त्वमपि राजानं दुर्जनाचरिते पथि ।
असद्ग्राहमिमं मोहात्कुरुषे पापदर्शिनि ॥ 31 ॥
सत्यश्चाद्य प्रवादोऽयं लौकिकः प्रतिभाति मा ।
पितृन् समनुजायन्ते नरा मातरमङ्गनाः ॥ 32 ॥
नैवं भव गृहाणेदं यदाह वसुधाधिपः ।
भर्तुरिच्छामुपास्वेह जनस्यास्य गतिर्भव ॥ 33 ॥
मा त्वं प्रोत्साहिता पापैर्देवराजसमप्रभम् ।
भर्तारं लोकभर्तारमसद्धर्ममुपादधाः ॥ 34 ॥
न हि मिथ्या प्रतिज्ञातं करिष्यति तवानघः ।
श्रीमान्दशरथो राजा देवि राजीवलोचनः ॥ 35 ॥
ज्येष्ठो वदान्यः कर्मण्यः स्वधर्मपरिरक्षिता ।
रक्षिता जीवलोकस्य बली रामोऽभिषिच्यताम् ॥ 36 ॥
परिवादो हि ते देवि महाल्लोके चरिष्यति ।
यदि रामो वनं याति विहाय पितरं नृपम् ॥ 37 ॥
स राज्यं राघवः पातु भव त्वं विगतज्वरा ।
न हि ते राघवादन्यः क्षमः पुरवरे वसेत् ॥ 38 ॥
रामे हि यौवराज्यस्थे राजा दशरथो वनम् ।
प्रवेक्ष्यति महेष्वासः पूर्ववृत्तमनुस्मरन् ॥ 39 ॥
इति सान्त्वैश्च तीक्ष्णैश्च कैकेयीं राजसंसदि ।
सुमन्त्रः क्षोभयामास भूय एव कृताज्जलिः ॥ 40 ॥
नैव सा क्षुभ्यते देवी न च स्म परिदूयते ।
न चास्या मुखवर्णस्य विक्रिया लक्ष्यते तदा ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 1 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 2 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 3 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 4 ||
tato nirdhūya sahasā śiro niśśvasya cāsakṛt |
pāṇau pāṇiṃ viniṣpiṣya dantān kaṭakaṭāpya ca || 5 ||
locane kopasaṃrakte varṇaṃ pūrvocitaṃ jahat |
kopābhibhūtassahasā santāpamaśubhaṃ gataḥ || 6 ||
manaḥ samīkṣamāṇaśca sūto daśarathasya saḥ |
kampayanniva kaikeyyā hṛdayaṃ vākcharaiśśitaiḥ || 7 ||
vākyavajrairanupamairnirbhindanniva cāśubhaiḥ |
kaikeyyā ssarvamarmāṇi sumantraḥ pratyabhāṣata || 8 ||
yasyāstava patistyakto rājā daśarathaḥ svayam |
bhartā sarvasya jagataḥ sthāvarasya carasya ca || 9 ||
na hyakāryatamaṃ kiñcittava devīha vidyate |
patighnīṃ tvāmahaṃ manye kulaghnīmapi cāntataḥ || 10 ||
yanmahendramivājayyaṃ duṣprakampyamivācalam |
mahodadhimivākṣobhyaṃ santāpayasi karmabhiḥ || 11 ||
māvamaṃsthā daśarathaṃ bhartāraṃ varadaṃ patim |
bharturicchā hi nārīṇāṃ putrakoṭyā viśiṣyate || 12 ||
yathāvayo hi rājyāni prāpnuvanti nṛpakṣaye |
ikṣvākukulanāthe'smiṃ stallopayitumicchasi || 13 ||
rājā bhavatu te putro bharataśśāstu medinīm |
vayaṃ tatra gamiṣyāmo rāmo yatra gamiṣyati || 14 ||
na hi te viṣaye kaścid rbrāhmaṇo vastumarhati |
tādṛśaṃ tvamamaryādamadya karma cikīrṣasi || 15 ||
nūnaṃ sarve gamiṣyāmo mārgaṃ rāmaniṣevitam |
tyaktāyā bāndhavaiḥ sarvairbrāhmaṇaiḥ sādhubhiḥ sadā || 16 ||
kā prītī rājyalābhena tava devi bhaviṣyati |
tādṛśaṃ tvamamaryādaṃ karma kartuṃ cikīrṣasi || 17 ||
āścaryamiva paśyāmi yasyāste vṛttamīdṛśam |
ācarantyā na vivṛtā sadyo bhavati medinī || 18 ||
mahābrahmarṣisṛṣṭāḥ vā jvalanto bhīmadarśanāḥ |
dhigvāgdaṇḍā na hiṃsanti rāmapravrājane sthitām || 19 ||
āmraṃ chitvā kuṭhāreṇa nimbaṃ paricarettu yaḥ |
yaścainaṃ payasā siñcennaivāsya madhuro bhavet || 20 ||
abhijātyaṃ hi te manye yathā mātustathaiva ca |
na hi nimbātsravet kṣaidraṃ loke nigaditaṃ vacaḥ || 21 ||
tava māturasadgrāhaṃ vidmaḥ pūrvaṃ yathāśrutam |
pituste varadaḥ kaściddadau varamanuttamam || 22 ||
sarvabhūtarutaṃ tasmātsañjajñe vasudhādhipaḥ |
tena tiryaggatānāṃ ca bhūtānāṃ viditaṃ vacaḥ || 23 ||
tato jṛmbhasya śayane virutādbhūrivarcasaḥ |
pituste vidito bhāva ssa tatra bahudhā'hasat || 24 ||
tatra te jananī kruddhā mṛtyupāśamabhīpsatī |
hāsaṃ te nṛpate saumya jijñāsāmīti cābravīt || 25 ||
nṛpaścovāca tāṃ devīṃ devi śaṃsāmi te yadi |
tato me maraṇaṃ sadyo bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 26 ||
mātā te pitaraṃ devi tataḥ kekayamabravīt |
śaṃsa me jīva vā mā vā na māmapahasiṣyasi || 27 ||
priyayā ca tathokta ssan kekayaḥ pṛthivīpatiḥ |
tasmai taṃ varadāyārthaṃ kathayāmāsa tattvataḥ || 28 ||
tataḥ ssa varadaḥ sādhurājānaṃ pratyabhāṣata |
mriyatāṃ dhvaṃsatāṃ veyaṃ mā kṛthāstvaṃ mahīpate || 29 ||
sa tacchrutvā vacastasya prasannamanaso nṛpaḥ |
mātaraṃ te nirasyāśu vijahāra kuberavat || 30 ||
tathā tvamapi rājānaṃ durjanācarite pathi |
asadgrāhamimaṃ mohātkuruṣe pāpadarśini || 31 ||
satyaścādya pravādo'yaṃ laukikaḥ pratibhāti mā |
pitṛn samanujāyante narā mātaramaṅganāḥ || 32 ||
naivaṃ bhava gṛhāṇedaṃ yadāha vasudhādhipaḥ |
bharturicchāmupāsveha janasyāsya gatirbhava || 33 ||
mā tvaṃ protsāhitā pāpairdevarājasamaprabham |
bhartāraṃ lokabhartāramasaddharmamupādadhāḥ || 34 ||
na hi mithyā pratijñātaṃ kariṣyati tavānaghaḥ |
śrīmāndaśaratho rājā devi rājīvalocanaḥ || 35 ||
jyeṣṭho vadānyaḥ karmaṇyaḥ svadharmaparirakṣitā |
rakṣitā jīvalokasya balī rāmo'bhiṣicyatām || 36 ||
parivādo hi te devi mahālloke cariṣyati |
yadi rāmo vanaṃ yāti vihāya pitaraṃ nṛpam || 37 ||
sa rājyaṃ rāghavaḥ pātu bhava tvaṃ vigatajvarā |
na hi te rāghavādanyaḥ kṣamaḥ puravare vaset || 38 ||
rāme hi yauvarājyasthe rājā daśaratho vanam |
pravekṣyati maheṣvāsaḥ pūrvavṛttamanusmaran || 39 ||
iti sāntvaiśca tīkṣṇaiśca kaikeyīṃ rājasaṃsadi |
sumantraḥ kṣobhayāmāsa bhūya eva kṛtājjaliḥ || 40 ||
naiva sā kṣubhyate devī na ca sma paridūyate |
na cāsyā mukhavarṇasya vikriyā lakṣyate tadā || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.