ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ପଞ୍ଚମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ସନ୍ଦିଶ୍ଯ ରାମଂ ନୃପତି ଶ୍ଶ୍ଵୋଭାଵିନ୍ଯଭିଷେଚନେ ।
ପୁରୋହିତଂ ସମାହୂଯ ଵଶିଷ୍ଠମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 1 ॥
ଗଚ୍ଛୋପଵାସଂ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ କାରଯାଦ୍ଯ ତପୋଧନ ।
ଶ୍ରୀଯଶୋରାଜ୍ଯଲାଭାଯ ଵଧ୍ଵା ସହ ଯତଵ୍ରତମ୍ ॥ 2 ॥
ତଥେତି ଚ ସ ରାଜାନମୁକ୍ତ୍ଵା ଵେଦଵିଦାଂ ଵରଃ ।
ସ୍ଵଯଂ ଵସିଷ୍ଠୋ ଭଗଵାନ୍ଯଯୌ ରାମନିଵେଶନମ୍ ॥ 3 ॥
ଉପଵାସଯିତୁଂ ରାମଂ ମନ୍ତ୍ରଵନ୍ମନ୍ତ୍ରକୋଵିଦଃ ।
ବ୍ରାହ୍ମଂ ରଥଵରଂ ଯୁକ୍ତମାସ୍ଥାଯ ସୁଦୃଢଵ୍ରତଃ ॥ 4 ॥
ସ ରାମଭଵନଂ ପ୍ରାପ୍ଯ ପାଣ୍ଡୁରାଭ୍ରଘନପ୍ରଭମ୍ ।
ତିସ୍ରଃ କକ୍ଷ୍ଯା ରଥେନୈଵ ଵିଵେଶମୁନିସତ୍ତମଃ ॥ 5 ॥
ତମାଗତମୃଷିଂ ରାମସ୍ତ୍ଵରନ୍ନିଵ ସସମ୍ଭ୍ରମଃ ।
ମାନଯିଷ୍ଯନ୍ସମାନାର୍ହଂ ନିଶ୍ଚକ୍ରାମ ନିଵେଶନାତ୍ ॥ 6 ॥
ଅଭ୍ଯେତ୍ଯ ତ୍ଵରମାଣଶ୍ଚ ରଥାଭ୍ଯାଶଂ ମନୀଷିଣଃ ।
ତତୋଽଵତାରଯାମାସ ପରିଗୃହ୍ଯ ରଥାତ୍ସ୍ଵଯମ୍ ॥ 7 ॥
ସ ଚୈନଂ ପ୍ରଶ୍ରିତଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ସମ୍ଭାଷ୍ଯାଭିପ୍ରସାଦ୍ଯ ଚ ।
ପ୍ରିଯାର୍ହଂ ହର୍ଷଯନ୍ରାମମିତ୍ଯୁଵାଚ ପୁରୋହିତଃ ॥ 8 ॥
ପ୍ରସନ୍ନସ୍ତେ ପିତା ରାମ ଯୌଵରାଜ୍ଯମଵାପ୍ସ୍ଯସି ।
ଉପଵାସଂ ଭଵାନଦ୍ଯ କରୋତୁ ସହ ସୀତଯା ॥ 9 ॥
ପ୍ରାତସ୍ତ୍ଵାମଭିଷେକ୍ତା ହି ଯୌଵରାଜ୍ଯେ ନରାଧିପଃ ।
ପିତା ଦଶରଥଃ ପ୍ରୀତ୍ଯା ଯଯାତିଂ ନହୁଷୋ ଯଥା ॥ 10 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ସ ତଦା ରାମମୁପଵାସଂ ଯତଵ୍ରତମ୍ ।
ମନ୍ତ୍ରଵତ୍କାରଯାମାସ ଵୈଦେହ୍ଯା ସହିତଂ ମୁନିଃ ॥ 11 ॥
ତତୋ ଯଥାଵଦ୍ରାମେଣ ସ ରାଜ୍ଞୋ ଗୁରୁରର୍ଚିତଃ ।
ଅଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାପ୍ଯ କାକୁତ୍ସ୍ଥଂ ଯଯୌ ରାମନିଵେଶନାତ୍ ॥ 12 ॥
ସୁହୃଦ୍ଭିସ୍ତତ୍ର ରାମୋଽପି ସହାସୀନଃ ପ୍ରିଯଂଵଦୈଃ ।
ସଭାଜିତୋ ଵିଵେଶାଽଥ ତାନନୁଜ୍ଞାପ୍ଯ ସର୍ଵଶଃ ॥ 13 ॥
ହୃଷ୍ଟନାରୀନରଯୁତଂ ରାମଵେଶ୍ମ ତଦା ବଭୌ ।
ଯଥା ମତ୍ତଦ୍ଵିଜଗଣଂ ପ୍ରଫୁଲ୍ଲନଲିନଂ ସରଃ ॥ 14 ॥
ସ ରାଜଭଵନପ୍ରଖ୍ଯାତ୍ତସ୍ମାଦ୍ରାମନିଵେଶାନାତ୍ ।
ନିର୍ଗତ୍ଯ ଦଦୃଶେ ମାର୍ଗଂ ଵସିଷ୍ଠୋ ଜନସଂଵୃତମ୍ ॥ 15 ॥
ବୃନ୍ଦବୃନ୍ଦୈରଯୋଧ୍ଯାଯାଂ ରାଜମାର୍ଗାସ୍ସମନ୍ତତଃ ।
ବଭୂଵୁରଭିସମ୍ବାଧାଃ କୁତୂହଲଜନୈର୍ଵୃତାଃ ॥ 16 ॥
ଜନବୃନ୍ଦୋର୍ମିସଙ୍ଘର୍ଷହର୍ଷସ୍ଵନଵତସ୍ତଦା ।
ବଭୂଵ ରାଜମାର୍ଗସ୍ଯ ସାଗରସ୍ଯେଵ ନିସ୍ଵନଃ ॥ 17 ॥
ସିକ୍ତସମ୍ମୃଷ୍ଟରଥ୍ଯା ହି ତଦହର୍ଵନମାଲିନୀ ।
ଆସୀଦଯୋଧ୍ଯାନଗରୀ ସମୁଚ୍ଛ୍ରିତଗୃହଧ୍ଵଜା ॥ 18 ॥
ତଦା ହ୍ଯଯୋଧ୍ଯାନିଲଯଃ ସସ୍ତ୍ରୀବାଲାବଲୋ ଜନଃ ।
ରାମାଭିଷେକମାକାଙ୍କ୍ଷନ୍ନାକାଙ୍କ୍ଷଦୁଦଯଂ ରଵେଃ ॥ 19 ॥
ପ୍ରଜାଲଙ୍କାରଭୂତଂ ଚ ଜନସ୍ଯାନନ୍ଦଵର୍ଧନମ୍ ।
ଉତ୍ସୁକୋଽଭୂଜ୍ଜନୋ ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ତମଯୋଧ୍ଯାମହୋତ୍ସଵମ୍ ॥ 20 ॥
ଏଵଂ ତଜ୍ଜନସମ୍ବାଧଂ ରାଜମାର୍ଗଂ ପୁରୋହିତଃ ।
ଵ୍ଯୂହନ୍ନିଵ ଜନୌଘଂ ତଂ ଶନୈ ରାଜକୁଲଂ ଯଯୌ ॥ 21 ॥
ସିତାଭ୍ରଶିଖରପ୍ରଖ୍ଯଂ ପ୍ରାସାଦମଧିରୁହ୍ଯ ସଃ ।
ସମୀଯାଯ ନରେନ୍ଦ୍ରେଣ ଶକ୍ରେଣେଵ ବୃହସ୍ପତିଃ ॥ 22 ॥
ତମାଗତମଭିପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ହିତ୍ଵା ରାଜାସନଂ ନୃପଃ ।
ପପ୍ରଚ୍ଛ ସ ଚ ତସ୍ମୈ ତତ୍କୃତମିତ୍ଯଭ୍ଯଵେଦଯତ୍ ॥ 23 ॥
ଚୈଵ ତଦା ତୁଲ୍ଯଂ ସହାସୀନାସ୍ସଭାସଦଃ ।
ଆସନେଭ୍ଯସ୍ସମୁତ୍ତସ୍ଥୁଃ ପୂଜଯନ୍ତଃ ପୁରୋହିତମ୍ ॥ 24 ॥
ଗୁରୁଣା ତ୍ଵଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାତୋ ମନୁଜୌଘଂ ଵିସୃଜ୍ଯ ତମ୍ ।
ଵିଵେଶାନ୍ତଃ ପୁରଂ ରାଜା ସିଂହୋ ଗିରିଗୁହାମିଵ ॥ 25 ॥
ତଦଗ୍ଯ୍ରଵେଷପ୍ରମଦାଜନାକୁଲଂ ମହେନ୍ଦ୍ରଵେଶ୍ମପ୍ରତିମଂ ନିଵେଶନମ୍ ।
ଵିଦୀପଯଂଶ୍ଚାରୁ ଵିଵେଶ ପାର୍ଥିଵ ଶ୍ଶଶୀଵ ତାରାଗଣସଙ୍କୁଲଂ ନଭଃ ॥ 26 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ପଞ୍ଚମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
सन्दिश्य रामं नृपति श्श्वोभाविन्यभिषेचने ।
पुरोहितं समाहूय वशिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गच्छोपवासं काकुत्स्थं कारयाद्य तपोधन ।
श्रीयशोराज्यलाभाय वध्वा सह यतव्रतम् ॥ 2 ॥
तथेति च स राजानमुक्त्वा वेदविदां वरः ।
स्वयं वसिष्ठो भगवान्ययौ रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
उपवासयितुं रामं मन्त्रवन्मन्त्रकोविदः ।
ब्राह्मं रथवरं युक्तमास्थाय सुदृढव्रतः ॥ 4 ॥
स रामभवनं प्राप्य पाण्डुराभ्रघनप्रभम् ।
तिस्रः कक्ष्या रथेनैव विवेशमुनिसत्तमः ॥ 5 ॥
तमागतमृषिं रामस्त्वरन्निव ससम्भ्रमः ।
मानयिष्यन्समानार्हं निश्चक्राम निवेशनात् ॥ 6 ॥
अभ्येत्य त्वरमाणश्च रथाभ्याशं मनीषिणः ।
ततोऽवतारयामास परिगृह्य रथात्स्वयम् ॥ 7 ॥
स चैनं प्रश्रितं दृष्ट्वा सम्भाष्याभिप्रसाद्य च ।
प्रियार्हं हर्षयन्राममित्युवाच पुरोहितः ॥ 8 ॥
प्रसन्नस्ते पिता राम यौवराज्यमवाप्स्यसि ।
उपवासं भवानद्य करोतु सह सीतया ॥ 9 ॥
प्रातस्त्वामभिषेक्ता हि यौवराज्ये नराधिपः ।
पिता दशरथः प्रीत्या ययातिं नहुषो यथा ॥ 10 ॥
इत्युक्त्वा स तदा राममुपवासं यतव्रतम् ।
मन्त्रवत्कारयामास वैदेह्या सहितं मुनिः ॥ 11 ॥
ततो यथावद्रामेण स राज्ञो गुरुरर्चितः ।
अभ्यनुज्ञाप्य काकुत्स्थं ययौ रामनिवेशनात् ॥ 12 ॥
सुहृद्भिस्तत्र रामोऽपि सहासीनः प्रियंवदैः ।
सभाजितो विवेशाऽथ ताननुज्ञाप्य सर्वशः ॥ 13 ॥
हृष्टनारीनरयुतं रामवेश्म तदा बभौ ।
यथा मत्तद्विजगणं प्रफुल्लनलिनं सरः ॥ 14 ॥
स राजभवनप्रख्यात्तस्माद्रामनिवेशानात् ।
निर्गत्य ददृशे मार्गं वसिष्ठो जनसंवृतम् ॥ 15 ॥
बृन्दबृन्दैरयोध्यायां राजमार्गास्समन्ततः ।
बभूवुरभिसम्बाधाः कुतूहलजनैर्वृताः ॥ 16 ॥
जनबृन्दोर्मिसङ्घर्षहर्षस्वनवतस्तदा ।
बभूव राजमार्गस्य सागरस्येव निस्वनः ॥ 17 ॥
सिक्तसम्मृष्टरथ्या हि तदहर्वनमालिनी ।
आसीदयोध्यानगरी समुच्छ्रितगृहध्वजा ॥ 18 ॥
तदा ह्ययोध्यानिलयः सस्त्रीबालाबलो जनः ।
रामाभिषेकमाकाङ्क्षन्नाकाङ्क्षदुदयं रवेः ॥ 19 ॥
प्रजालङ्कारभूतं च जनस्यानन्दवर्धनम् ।
उत्सुकोऽभूज्जनो द्रष्टुं तमयोध्यामहोत्सवम् ॥ 20 ॥
एवं तज्जनसम्बाधं राजमार्गं पुरोहितः ।
व्यूहन्निव जनौघं तं शनै राजकुलं ययौ ॥ 21 ॥
सिताभ्रशिखरप्रख्यं प्रासादमधिरुह्य सः ।
समीयाय नरेन्द्रेण शक्रेणेव बृहस्पतिः ॥ 22 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्य हित्वा राजासनं नृपः ।
पप्रच्छ स च तस्मै तत्कृतमित्यभ्यवेदयत् ॥ 23 ॥
चैव तदा तुल्यं सहासीनास्सभासदः ।
आसनेभ्यस्समुत्तस्थुः पूजयन्तः पुरोहितम् ॥ 24 ॥
गुरुणा त्वभ्यनुज्ञातो मनुजौघं विसृज्य तम् ।
विवेशान्तः पुरं राजा सिंहो गिरिगुहामिव ॥ 25 ॥
तदग्य्रवेषप्रमदाजनाकुलं महेन्द्रवेश्मप्रतिमं निवेशनम् ।
विदीपयंश्चारु विवेश पार्थिव श्शशीव तारागणसङ्कुलं नभः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.