শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চমস্সর্গঃ ।
সন্দিশ্য রামং নৃপতি শ্শ্বোভাবিন্যভিষেচনে ।
পুরোহিতং সমাহূয বশিষ্ঠমিদমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
গচ্ছোপবাসং কাকুত্স্থং কারযাদ্য তপোধন ।
শ্রীযশোরাজ্যলাভায বধ্বা সহ যতব্রতম্ ॥ 2 ॥
তথেতি চ স রাজানমুক্ত্বা বেদবিদাং বরঃ ।
স্বযং বসিষ্ঠো ভগবান্যযৌ রামনিবেশনম্ ॥ 3 ॥
উপবাসযিতুং রামং মন্ত্রবন্মন্ত্রকোবিদঃ ।
ব্রাহ্মং রথবরং যুক্তমাস্থায সুদৃঢব্রতঃ ॥ 4 ॥
স রামভবনং প্রাপ্য পাণ্ডুরাভ্রঘনপ্রভম্ ।
তিস্রঃ কক্ষ্যা রথেনৈব বিবেশমুনিসত্তমঃ ॥ 5 ॥
তমাগতমৃষিং রামস্ত্বরন্নিব সসম্ভ্রমঃ ।
মানযিষ্যন্সমানার্হং নিশ্চক্রাম নিবেশনাত্ ॥ 6 ॥
অভ্যেত্য ত্বরমাণশ্চ রথাভ্যাশং মনীষিণঃ ।
ততোঽবতারযামাস পরিগৃহ্য রথাত্স্বযম্ ॥ 7 ॥
স চৈনং প্রশ্রিতং দৃষ্ট্বা সম্ভাষ্যাভিপ্রসাদ্য চ ।
প্রিযার্হং হর্ষযন্রামমিত্যুবাচ পুরোহিতঃ ॥ 8 ॥
প্রসন্নস্তে পিতা রাম যৌবরাজ্যমবাপ্স্যসি ।
উপবাসং ভবানদ্য করোতু সহ সীতযা ॥ 9 ॥
প্রাতস্ত্বামভিষেক্তা হি যৌবরাজ্যে নরাধিপঃ ।
পিতা দশরথঃ প্রীত্যা যযাতিং নহুষো যথা ॥ 10 ॥
ইত্যুক্ত্বা স তদা রামমুপবাসং যতব্রতম্ ।
মন্ত্রবত্কারযামাস বৈদেহ্যা সহিতং মুনিঃ ॥ 11 ॥
ততো যথাবদ্রামেণ স রাজ্ঞো গুরুরর্চিতঃ ।
অভ্যনুজ্ঞাপ্য কাকুত্স্থং যযৌ রামনিবেশনাত্ ॥ 12 ॥
সুহৃদ্ভিস্তত্র রামোঽপি সহাসীনঃ প্রিযংবদৈঃ ।
সভাজিতো বিবেশাঽথ তাননুজ্ঞাপ্য সর্বশঃ ॥ 13 ॥
হৃষ্টনারীনরযুতং রামবেশ্ম তদা বভৌ ।
যথা মত্তদ্বিজগণং প্রফুল্লনলিনং সরঃ ॥ 14 ॥
স রাজভবনপ্রখ্যাত্তস্মাদ্রামনিবেশানাত্ ।
নির্গত্য দদৃশে মার্গং বসিষ্ঠো জনসংবৃতম্ ॥ 15 ॥
বৃন্দবৃন্দৈরযোধ্যাযাং রাজমার্গাস্সমন্ততঃ ।
বভূবুরভিসম্বাধাঃ কুতূহলজনৈর্বৃতাঃ ॥ 16 ॥
জনবৃন্দোর্মিসঙ্ঘর্ষহর্ষস্বনবতস্তদা ।
বভূব রাজমার্গস্য সাগরস্যেব নিস্বনঃ ॥ 17 ॥
সিক্তসম্মৃষ্টরথ্যা হি তদহর্বনমালিনী ।
আসীদযোধ্যানগরী সমুচ্ছ্রিতগৃহধ্বজা ॥ 18 ॥
তদা হ্যযোধ্যানিলযঃ সস্ত্রীবালাবলো জনঃ ।
রামাভিষেকমাকাঙ্ক্ষন্নাকাঙ্ক্ষদুদযং রবেঃ ॥ 19 ॥
প্রজালঙ্কারভূতং চ জনস্যানন্দবর্ধনম্ ।
উত্সুকোঽভূজ্জনো দ্রষ্টুং তমযোধ্যামহোত্সবম্ ॥ 20 ॥
এবং তজ্জনসম্বাধং রাজমার্গং পুরোহিতঃ ।
ব্যূহন্নিব জনৌঘং তং শনৈ রাজকুলং যযৌ ॥ 21 ॥
সিতাভ্রশিখরপ্রখ্যং প্রাসাদমধিরুহ্য সঃ ।
সমীযায নরেন্দ্রেণ শক্রেণেব বৃহস্পতিঃ ॥ 22 ॥
তমাগতমভিপ্রেক্ষ্য হিত্বা রাজাসনং নৃপঃ ।
পপ্রচ্ছ স চ তস্মৈ তত্কৃতমিত্যভ্যবেদযত্ ॥ 23 ॥
চৈব তদা তুল্যং সহাসীনাস্সভাসদঃ ।
আসনেভ্যস্সমুত্তস্থুঃ পূজযন্তঃ পুরোহিতম্ ॥ 24 ॥
গুরুণা ত্বভ্যনুজ্ঞাতো মনুজৌঘং বিসৃজ্য তম্ ।
বিবেশান্তঃ পুরং রাজা সিংহো গিরিগুহামিব ॥ 25 ॥
তদগ্য্রবেষপ্রমদাজনাকুলং মহেন্দ্রবেশ্মপ্রতিমং নিবেশনম্ ।
বিদীপযংশ্চারু বিবেশ পার্থিব শ্শশীব তারাগণসঙ্কুলং নভঃ ॥ 26 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে পঞ্চমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चमस्सर्गः ।
सन्दिश्य रामं नृपति श्श्वोभाविन्यभिषेचने ।
पुरोहितं समाहूय वशिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
गच्छोपवासं काकुत्स्थं कारयाद्य तपोधन ।
श्रीयशोराज्यलाभाय वध्वा सह यतव्रतम् ॥ 2 ॥
तथेति च स राजानमुक्त्वा वेदविदां वरः ।
स्वयं वसिष्ठो भगवान्ययौ रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
उपवासयितुं रामं मन्त्रवन्मन्त्रकोविदः ।
ब्राह्मं रथवरं युक्तमास्थाय सुदृढव्रतः ॥ 4 ॥
स रामभवनं प्राप्य पाण्डुराभ्रघनप्रभम् ।
तिस्रः कक्ष्या रथेनैव विवेशमुनिसत्तमः ॥ 5 ॥
तमागतमृषिं रामस्त्वरन्निव ससम्भ्रमः ।
मानयिष्यन्समानार्हं निश्चक्राम निवेशनात् ॥ 6 ॥
अभ्येत्य त्वरमाणश्च रथाभ्याशं मनीषिणः ।
ततोऽवतारयामास परिगृह्य रथात्स्वयम् ॥ 7 ॥
स चैनं प्रश्रितं दृष्ट्वा सम्भाष्याभिप्रसाद्य च ।
प्रियार्हं हर्षयन्राममित्युवाच पुरोहितः ॥ 8 ॥
प्रसन्नस्ते पिता राम यौवराज्यमवाप्स्यसि ।
उपवासं भवानद्य करोतु सह सीतया ॥ 9 ॥
प्रातस्त्वामभिषेक्ता हि यौवराज्ये नराधिपः ।
पिता दशरथः प्रीत्या ययातिं नहुषो यथा ॥ 10 ॥
इत्युक्त्वा स तदा राममुपवासं यतव्रतम् ।
मन्त्रवत्कारयामास वैदेह्या सहितं मुनिः ॥ 11 ॥
ततो यथावद्रामेण स राज्ञो गुरुरर्चितः ।
अभ्यनुज्ञाप्य काकुत्स्थं ययौ रामनिवेशनात् ॥ 12 ॥
सुहृद्भिस्तत्र रामोऽपि सहासीनः प्रियंवदैः ।
सभाजितो विवेशाऽथ ताननुज्ञाप्य सर्वशः ॥ 13 ॥
हृष्टनारीनरयुतं रामवेश्म तदा बभौ ।
यथा मत्तद्विजगणं प्रफुल्लनलिनं सरः ॥ 14 ॥
स राजभवनप्रख्यात्तस्माद्रामनिवेशानात् ।
निर्गत्य ददृशे मार्गं वसिष्ठो जनसंवृतम् ॥ 15 ॥
बृन्दबृन्दैरयोध्यायां राजमार्गास्समन्ततः ।
बभूवुरभिसम्बाधाः कुतूहलजनैर्वृताः ॥ 16 ॥
जनबृन्दोर्मिसङ्घर्षहर्षस्वनवतस्तदा ।
बभूव राजमार्गस्य सागरस्येव निस्वनः ॥ 17 ॥
सिक्तसम्मृष्टरथ्या हि तदहर्वनमालिनी ।
आसीदयोध्यानगरी समुच्छ्रितगृहध्वजा ॥ 18 ॥
तदा ह्ययोध्यानिलयः सस्त्रीबालाबलो जनः ।
रामाभिषेकमाकाङ्क्षन्नाकाङ्क्षदुदयं रवेः ॥ 19 ॥
प्रजालङ्कारभूतं च जनस्यानन्दवर्धनम् ।
उत्सुकोऽभूज्जनो द्रष्टुं तमयोध्यामहोत्सवम् ॥ 20 ॥
एवं तज्जनसम्बाधं राजमार्गं पुरोहितः ।
व्यूहन्निव जनौघं तं शनै राजकुलं ययौ ॥ 21 ॥
सिताभ्रशिखरप्रख्यं प्रासादमधिरुह्य सः ।
समीयाय नरेन्द्रेण शक्रेणेव बृहस्पतिः ॥ 22 ॥
तमागतमभिप्रेक्ष्य हित्वा राजासनं नृपः ।
पप्रच्छ स च तस्मै तत्कृतमित्यभ्यवेदयत् ॥ 23 ॥
चैव तदा तुल्यं सहासीनास्सभासदः ।
आसनेभ्यस्समुत्तस्थुः पूजयन्तः पुरोहितम् ॥ 24 ॥
गुरुणा त्वभ्यनुज्ञातो मनुजौघं विसृज्य तम् ।
विवेशान्तः पुरं राजा सिंहो गिरिगुहामिव ॥ 25 ॥
तदग्य्रवेषप्रमदाजनाकुलं महेन्द्रवेश्मप्रतिमं निवेशनम् ।
विदीपयंश्चारु विवेश पार्थिव श्शशीव तारागणसङ्कुलं नभः ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcamassargaḥ |
sandiśya rāmaṃ nṛpati śśvobhāvinyabhiṣecane |
purohitaṃ samāhūya vaśiṣṭhamidamabravīt || 1 ||
gacchopavāsaṃ kākutsthaṃ kārayādya tapodhana |
śrīyaśorājyalābhāya vadhvā saha yatavratam || 2 ||
tatheti ca sa rājānamuktvā vedavidāṃ varaḥ |
svayaṃ vasiṣṭho bhagavānyayau rāmaniveśanam || 3 ||
upavāsayituṃ rāmaṃ mantravanmantrakovidaḥ |
brāhmaṃ rathavaraṃ yuktamāsthāya sudṛḍhavrataḥ || 4 ||
sa rāmabhavanaṃ prāpya pāṇḍurābhraghanaprabham |
tisraḥ kakṣyā rathenaiva viveśamunisattamaḥ || 5 ||
tamāgatamṛṣiṃ rāmastvaranniva sasambhramaḥ |
mānayiṣyansamānārhaṃ niścakrāma niveśanāt || 6 ||
abhyetya tvaramāṇaśca rathābhyāśaṃ manīṣiṇaḥ |
tato'vatārayāmāsa parigṛhya rathātsvayam || 7 ||
sa cainaṃ praśritaṃ dṛṣṭvā sambhāṣyābhiprasādya ca |
priyārhaṃ harṣayanrāmamityuvāca purohitaḥ || 8 ||
prasannaste pitā rāma yauvarājyamavāpsyasi |
upavāsaṃ bhavānadya karotu saha sītayā || 9 ||
prātastvāmabhiṣektā hi yauvarājye narādhipaḥ |
pitā daśarathaḥ prītyā yayātiṃ nahuṣo yathā || 10 ||
ityuktvā sa tadā rāmamupavāsaṃ yatavratam |
mantravatkārayāmāsa vaidehyā sahitaṃ muniḥ || 11 ||
tato yathāvadrāmeṇa sa rājño gururarcitaḥ |
abhyanujñāpya kākutsthaṃ yayau rāmaniveśanāt || 12 ||
suhṛdbhistatra rāmo'pi sahāsīnaḥ priyaṃvadaiḥ |
sabhājito viveśā'tha tānanujñāpya sarvaśaḥ || 13 ||
hṛṣṭanārīnarayutaṃ rāmaveśma tadā babhau |
yathā mattadvijagaṇaṃ praphullanalinaṃ saraḥ || 14 ||
sa rājabhavanaprakhyāttasmādrāmaniveśānāt |
nirgatya dadṛśe mārgaṃ vasiṣṭho janasaṃvṛtam || 15 ||
bṛndabṛndairayodhyāyāṃ rājamārgāssamantataḥ |
babhūvurabhisambādhāḥ kutūhalajanairvṛtāḥ || 16 ||
janabṛndormisaṅgharṣaharṣasvanavatastadā |
babhūva rājamārgasya sāgarasyeva nisvanaḥ || 17 ||
siktasammṛṣṭarathyā hi tadaharvanamālinī |
āsīdayodhyānagarī samucchritagṛhadhvajā || 18 ||
tadā hyayodhyānilayaḥ sastrībālābalo janaḥ |
rāmābhiṣekamākāṅkṣannākāṅkṣadudayaṃ raveḥ || 19 ||
prajālaṅkārabhūtaṃ ca janasyānandavardhanam |
utsuko'bhūjjano draṣṭuṃ tamayodhyāmahotsavam || 20 ||
evaṃ tajjanasambādhaṃ rājamārgaṃ purohitaḥ |
vyūhanniva janaughaṃ taṃ śanai rājakulaṃ yayau || 21 ||
sitābhraśikharaprakhyaṃ prāsādamadhiruhya saḥ |
samīyāya narendreṇa śakreṇeva bṛhaspatiḥ || 22 ||
tamāgatamabhiprekṣya hitvā rājāsanaṃ nṛpaḥ |
papraccha sa ca tasmai tatkṛtamityabhyavedayat || 23 ||
caiva tadā tulyaṃ sahāsīnāssabhāsadaḥ |
āsanebhyassamuttasthuḥ pūjayantaḥ purohitam || 24 ||
guruṇā tvabhyanujñāto manujaughaṃ visṛjya tam |
viveśāntaḥ puraṃ rājā siṃho giriguhāmiva || 25 ||
tadagyraveṣapramadājanākulaṃ mahendraveśmapratimaṃ niveśanam |
vidīpayaṃścāru viveśa pārthiva śśaśīva tārāgaṇasaṅkulaṃ nabhaḥ || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.