શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ ચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ।
મારીચેન તુ તદ્વાક્યં ક્ષમં યુક્તં ચ નિશાચરઃ ।
ઉક્તો ન પ્રતિજગ્રાહ મર્તુકામ ઇવૌષધમ્ ॥ 1 ॥
તં પથ્યહિતવક્તારં મારીચં રાક્ષસાધિપઃ ।
અબ્રવીત્પરુષં વાક્યમયુક્તં કાલચોદિતઃ ॥ 2 ॥
યત્કિલૈતદયુક્તાર્થં મારીચ મયિ કથ્યતે ।
વાક્યં નિષ્ફલમત્યર્થમુપ્તં બીજમિવોષરે ॥ 3 ॥
ત્વદ્વાક્યૈર્ન તુ માં શક્યં ભેત્તું રામસ્ય સંયુગે ।
પાપશીલસ્ય મૂર્ખસ્ય માનુષસ્ય વિશેષતઃ ॥ 4 ॥
યસ્ત્યક્ત્વા સુહૃદો રાજ્યં માતરં પિતરં તથા ।
સ્ત્રીવાક્યં પ્રાકૃતં શ્રુત્વા વનમેકપદે ગતઃ ॥ 5 ॥
અવશ્યન્તુ મયા તસ્ય સંયુગે ખરઘાતિનઃ ।
પ્રાણૈઃ પ્રિયતરા સીતા હર્તવ્યા તવ સન્નિધૌ ॥ 6 ॥
એવં મે નિશ્ચિતા બુદ્ધિર્હૃદિ મારીચ વર્તતે ।
ન વ્યાવર્તયિતું શક્યા સેન્દ્રૈરપિ સુરાસુરૈઃ ॥ 7 ॥
દોષં ગુણં વા સમ્પૃષ્ટસ્ત્વમેવં વક્તુમર્હસિ ।
અપાયં વાપ્યુપાયં વા કાર્યસ્યાસ્ય વિનિશ્ચયે ॥ 8 ॥
સમ્પૃષ્ટેન તુ વક્તવ્યં સચિવેન વિપશ્ચિતા ।
ઉદ્યતાઞ્જલિના રાજ્ઞે ય ઇચ્છેદ્ભૂતિમાત્મનઃ ॥ 9 ॥
વાક્યમપ્રિતકૂલં તુ મૃદુપૂર્વં હિતં શુભમ્ ।
ઉપચારેણ યુક્તં ચ વક્તવ્યો વસુધાધિપઃ ॥ 10 ॥
સાવમર્દં તુ યદ્વાક્યં મારીચ હિતમુચ્યતે ।
નાભિનન્દતિ તદ્રાજા માનાર્હો માનવર્જિતમ્ ॥ 11 ॥
પઞ્ચ રૂપાણિ રાજાનો ધારયન્ત્યમિતૌજસઃ ।
અગ્નેરિન્દ્રસ્ય સોમસ્ય વરુણસ્ય યમસ્ય ચ ॥ 12 ॥
ઔષ્ણ્યં તથા વિક્રમં ચ સૌમ્યં દણ્ડં પ્રસન્નતામ્ ।
ધારયન્તિ મહાત્માનો રાજાનઃ ક્ષણદાચર ॥ 13 ॥
તસ્માત્સર્વાસ્વવસ્થાસુ માન્યાઃ પૂજ્યાશ્ચ પાર્થિવાઃ ।
ત્વં તુ ધર્મમવિજ્ઞાય કેવલં મોહમાસ્થિતઃ ।
અભ્યાગતં માં દૌરાત્મ્યાત્પરુષં વક્તુમિચ્છસિ ॥ 14 ॥
ગુણદોષૌ ન પૃચ્છામિ ક્ષમં ચાત્મનિ રાક્ષસ ।
મયોક્તં તવ ચૈતાવત્સમ્પ્રત્યમિતવિક્રમઃ ॥ 15 ॥
અસ્મિંસ્તુ ત્વં મહાકૃત્યે સાહાય્યં કર્તુમર્હસિ ।
શૃણુ તત્કર્મ સાહાય્યે યત્કાર્યં વચનાન્મમ ॥ 16 ॥
સૌવર્ણસ્ત્વં મૃગો ભૂત્વા ચિત્રો રજતબિન્દુભિઃ ।
આશ્રમે તસ્ય રામસ્ય સીતાયાઃ પ્રમુખે ચર ॥ 17 ॥
સૌવર્ણસ્ત્વં મૃગો ભૂત્વા ચિત્રો રજતબિન્દુભિઃ ।
આશ્રમે તસ્ય રામસ્ય સીતાયાઃ પ્રમુખે ચર ।
પ્રલોભયિત્વા વૈદેહીં યથેષ્ટં ગન્તુમર્હસિ ॥ 18 ॥
ત્વાં તુ માયામૃગં દૃષ્ટ્વા કાઞ્ચનં જાતવિસ્મયા ।
આનયૈનમિતિ ક્ષિપ્રં રામં વક્ષ્યતિ મૈથિલી ॥ 19 ॥
અપક્રાન્તે તુ કાકુત્સ્થે દૂરં યાત્વાપ્યુદાહર ।
હા સીતે લક્ષ્મણેત્યેવં રામવાક્યાનુરૂપકમ્ ॥ 20 ॥
તચ્છ્રુત્વા રામપદવીં સીતયા ચ પ્રચોદિતઃ ।
અનુગચ્છતિ સમ્ભ્રાન્તઃ સૌમિત્રિરપિ સૌહૃદાત્ ॥ 21 ॥
અપક્રાન્તે ચ કાકુત્સ્થે લક્ષ્મણે ચ યથાસુખમ્ ।
આનયિષ્યામિ વૈદેહીં સહસ્રાક્ષશ્શચીમિવ ॥ 22 ॥
એવં કૃત્વા ત્વિદં કાર્યં યથેષ્ટં ગચ્છ રાક્ષસ ।
રાજ્યસ્યાર્ધં પ્રયચ્છામિ મારીચ તવ સુવ્રત ॥ 23 ॥
ગચ્છ સૌમ્ય શિવં માર્ગં કાર્યસ્યાસ્ય વિવૃદ્ધયે ।
અહં ત્વાનુગમિષ્યામિ સરથો દણ્ડકાવનમ્ ॥ 24 ॥
પ્રાપ્ય સીતામયુદ્ધેન વઞ્ચયિત્વા તુ રાઘવમ્ ।
લઙ્કાં પ્રતિગમિષ્યામિ કૃતકાર્યસ્સહ ત્વયા ॥ 25 ॥
ન ચેત્કરોષિ મારીચ હન્મિ ત્વામહમદ્ય વૈ ।
એતત્કાર્યમવશ્યં મે બલાદપિ કરિષ્યસિ ।
રાજ્ઞો હિ પ્રતિકૂલસ્થો ન જાતુ સુખમેધતે ॥ 26 ॥
આસાદ્ય તં જીવિતસંશયસ્તે મૃત્યુર્ધ્રુવો હ્યદ્ય મયા વિરુધ્ય ।
એતદ્યથાવત્પ્રતિગૃહ્ય બુદ્ધ્યા યદત્ર પથ્યં કુરુ તત્તથા ત્વમ્ ॥ 27 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે ચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catvāriṃśassargaḥ |
mārīcena tu tadvākyaṃ kṣamaṃ yuktaṃ ca niśācaraḥ |
ukto na pratijagrāha martukāma ivauṣadham || 1 ||
taṃ pathyahitavaktāraṃ mārīcaṃ rākṣasādhipaḥ |
abravītparuṣaṃ vākyamayuktaṃ kālacoditaḥ || 2 ||
yatkilaitadayuktārthaṃ mārīca mayi kathyate |
vākyaṃ niṣphalamatyarthamuptaṃ bījamivoṣare || 3 ||
tvadvākyairna tu māṃ śakyaṃ bhettuṃ rāmasya saṃyuge |
pāpaśīlasya mūrkhasya mānuṣasya viśeṣataḥ || 4 ||
yastyaktvā suhṛdo rājyaṃ mātaraṃ pitaraṃ tathā |
strīvākyaṃ prākṛtaṃ śrutvā vanamekapade gataḥ || 5 ||
avaśyantu mayā tasya saṃyuge kharaghātinaḥ |
prāṇaiḥ priyatarā sītā hartavyā tava sannidhau || 6 ||
evaṃ me niścitā buddhirhṛdi mārīca vartate |
na vyāvartayituṃ śakyā sendrairapi surāsuraiḥ || 7 ||
doṣaṃ guṇaṃ vā sampṛṣṭastvamevaṃ vaktumarhasi |
apāyaṃ vāpyupāyaṃ vā kāryasyāsya viniścaye || 8 ||
sampṛṣṭena tu vaktavyaṃ sacivena vipaścitā |
udyatāñjalinā rājñe ya icchedbhūtimātmanaḥ || 9 ||
vākyamapritakūlaṃ tu mṛdupūrvaṃ hitaṃ śubham |
upacāreṇa yuktaṃ ca vaktavyo vasudhādhipaḥ || 10 ||
sāvamardaṃ tu yadvākyaṃ mārīca hitamucyate |
nābhinandati tadrājā mānārho mānavarjitam || 11 ||
pañca rūpāṇi rājāno dhārayantyamitaujasaḥ |
agnerindrasya somasya varuṇasya yamasya ca || 12 ||
auṣṇyaṃ tathā vikramaṃ ca saumyaṃ daṇḍaṃ prasannatām |
dhārayanti mahātmāno rājānaḥ kṣaṇadācara || 13 ||
tasmātsarvāsvavasthāsu mānyāḥ pūjyāśca pārthivāḥ |
tvaṃ tu dharmamavijñāya kevalaṃ mohamāsthitaḥ |
abhyāgataṃ māṃ daurātmyātparuṣaṃ vaktumicchasi || 14 ||
guṇadoṣau na pṛcchāmi kṣamaṃ cātmani rākṣasa |
mayoktaṃ tava caitāvatsampratyamitavikramaḥ || 15 ||
asmiṃstu tvaṃ mahākṛtye sāhāyyaṃ kartumarhasi |
śṛṇu tatkarma sāhāyye yatkāryaṃ vacanānmama || 16 ||
sauvarṇastvaṃ mṛgo bhūtvā citro rajatabindubhiḥ |
āśrame tasya rāmasya sītāyāḥ pramukhe cara || 17 ||
sauvarṇastvaṃ mṛgo bhūtvā citro rajatabindubhiḥ |
āśrame tasya rāmasya sītāyāḥ pramukhe cara |
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi || 18 ||
tvāṃ tu māyāmṛgaṃ dṛṣṭvā kāñcanaṃ jātavismayā |
ānayainamiti kṣipraṃ rāmaṃ vakṣyati maithilī || 19 ||
apakrānte tu kākutsthe dūraṃ yātvāpyudāhara |
hā sīte lakṣmaṇetyevaṃ rāmavākyānurūpakam || 20 ||
tacchrutvā rāmapadavīṃ sītayā ca pracoditaḥ |
anugacchati sambhrāntaḥ saumitrirapi sauhṛdāt || 21 ||
apakrānte ca kākutsthe lakṣmaṇe ca yathāsukham |
ānayiṣyāmi vaidehīṃ sahasrākṣaśśacīmiva || 22 ||
evaṃ kṛtvā tvidaṃ kāryaṃ yatheṣṭaṃ gaccha rākṣasa |
rājyasyārdhaṃ prayacchāmi mārīca tava suvrata || 23 ||
gaccha saumya śivaṃ mārgaṃ kāryasyāsya vivṛddhaye |
ahaṃ tvānugamiṣyāmi saratho daṇḍakāvanam || 24 ||
prāpya sītāmayuddhena vañcayitvā tu rāghavam |
laṅkāṃ pratigamiṣyāmi kṛtakāryassaha tvayā || 25 ||
na cetkaroṣi mārīca hanmi tvāmahamadya vai |
etatkāryamavaśyaṃ me balādapi kariṣyasi |
rājño hi pratikūlastho na jātu sukhamedhate || 26 ||
āsādya taṃ jīvitasaṃśayaste mṛtyurdhruvo hyadya mayā virudhya |
etadyathāvatpratigṛhya buddhyā yadatra pathyaṃ kuru tattathā tvam || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चत्वारिंशस्सर्गः ।
मारीचेन तु तद्वाक्यं क्षमं युक्तं च निशाचरः ।
उक्तो न प्रतिजग्राह मर्तुकाम इवौषधम् ॥ 1 ॥
तं पथ्यहितवक्तारं मारीचं राक्षसाधिपः ।
अब्रवीत्परुषं वाक्यमयुक्तं कालचोदितः ॥ 2 ॥
यत्किलैतदयुक्तार्थं मारीच मयि कथ्यते ।
वाक्यं निष्फलमत्यर्थमुप्तं बीजमिवोषरे ॥ 3 ॥
त्वद्वाक्यैर्न तु मां शक्यं भेत्तुं रामस्य संयुगे ।
पापशीलस्य मूर्खस्य मानुषस्य विशेषतः ॥ 4 ॥
यस्त्यक्त्वा सुहृदो राज्यं मातरं पितरं तथा ।
स्त्रीवाक्यं प्राकृतं श्रुत्वा वनमेकपदे गतः ॥ 5 ॥
अवश्यन्तु मया तस्य संयुगे खरघातिनः ।
प्राणैः प्रियतरा सीता हर्तव्या तव सन्निधौ ॥ 6 ॥
एवं मे निश्चिता बुद्धिर्हृदि मारीच वर्तते ।
न व्यावर्तयितुं शक्या सेन्द्रैरपि सुरासुरैः ॥ 7 ॥
दोषं गुणं वा सम्पृष्टस्त्वमेवं वक्तुमर्हसि ।
अपायं वाप्युपायं वा कार्यस्यास्य विनिश्चये ॥ 8 ॥
सम्पृष्टेन तु वक्तव्यं सचिवेन विपश्चिता ।
उद्यताञ्जलिना राज्ञे य इच्छेद्भूतिमात्मनः ॥ 9 ॥
वाक्यमप्रितकूलं तु मृदुपूर्वं हितं शुभम् ।
उपचारेण युक्तं च वक्तव्यो वसुधाधिपः ॥ 10 ॥
सावमर्दं तु यद्वाक्यं मारीच हितमुच्यते ।
नाभिनन्दति तद्राजा मानार्हो मानवर्जितम् ॥ 11 ॥
पञ्च रूपाणि राजानो धारयन्त्यमितौजसः ।
अग्नेरिन्द्रस्य सोमस्य वरुणस्य यमस्य च ॥ 12 ॥
औष्ण्यं तथा विक्रमं च सौम्यं दण्डं प्रसन्नताम् ।
धारयन्ति महात्मानो राजानः क्षणदाचर ॥ 13 ॥
तस्मात्सर्वास्ववस्थासु मान्याः पूज्याश्च पार्थिवाः ।
त्वं तु धर्ममविज्ञाय केवलं मोहमास्थितः ।
अभ्यागतं मां दौरात्म्यात्परुषं वक्तुमिच्छसि ॥ 14 ॥
गुणदोषौ न पृच्छामि क्षमं चात्मनि राक्षस ।
मयोक्तं तव चैतावत्सम्प्रत्यमितविक्रमः ॥ 15 ॥
अस्मिंस्तु त्वं महाकृत्ये साहाय्यं कर्तुमर्हसि ।
शृणु तत्कर्म साहाय्ये यत्कार्यं वचनान्मम ॥ 16 ॥
सौवर्णस्त्वं मृगो भूत्वा चित्रो रजतबिन्दुभिः ।
आश्रमे तस्य रामस्य सीतायाः प्रमुखे चर ॥ 17 ॥
सौवर्णस्त्वं मृगो भूत्वा चित्रो रजतबिन्दुभिः ।
आश्रमे तस्य रामस्य सीतायाः प्रमुखे चर ।
प्रलोभयित्वा वैदेहीं यथेष्टं गन्तुमर्हसि ॥ 18 ॥
त्वां तु मायामृगं दृष्ट्वा काञ्चनं जातविस्मया ।
आनयैनमिति क्षिप्रं रामं वक्ष्यति मैथिली ॥ 19 ॥
अपक्रान्ते तु काकुत्स्थे दूरं यात्वाप्युदाहर ।
हा सीते लक्ष्मणेत्येवं रामवाक्यानुरूपकम् ॥ 20 ॥
तच्छ्रुत्वा रामपदवीं सीतया च प्रचोदितः ।
अनुगच्छति सम्भ्रान्तः सौमित्रिरपि सौहृदात् ॥ 21 ॥
अपक्रान्ते च काकुत्स्थे लक्ष्मणे च यथासुखम् ।
आनयिष्यामि वैदेहीं सहस्राक्षश्शचीमिव ॥ 22 ॥
एवं कृत्वा त्विदं कार्यं यथेष्टं गच्छ राक्षस ।
राज्यस्यार्धं प्रयच्छामि मारीच तव सुव्रत ॥ 23 ॥
गच्छ सौम्य शिवं मार्गं कार्यस्यास्य विवृद्धये ।
अहं त्वानुगमिष्यामि सरथो दण्डकावनम् ॥ 24 ॥
प्राप्य सीतामयुद्धेन वञ्चयित्वा तु राघवम् ।
लङ्कां प्रतिगमिष्यामि कृतकार्यस्सह त्वया ॥ 25 ॥
न चेत्करोषि मारीच हन्मि त्वामहमद्य वै ।
एतत्कार्यमवश्यं मे बलादपि करिष्यसि ।
राज्ञो हि प्रतिकूलस्थो न जातु सुखमेधते ॥ 26 ॥
आसाद्य तं जीवितसंशयस्ते मृत्युर्ध्रुवो ह्यद्य मया विरुध्य ।
एतद्यथावत्प्रतिगृह्य बुद्ध्या यदत्र पथ्यं कुरु तत्तथा त्वम् ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catvāriṃśassargaḥ |
mārīcena tu tadvākyaṃ kṣamaṃ yuktaṃ ca niśācaraḥ |
ukto na pratijagrāha martukāma ivauṣadham || 1 ||
taṃ pathyahitavaktāraṃ mārīcaṃ rākṣasādhipaḥ |
abravītparuṣaṃ vākyamayuktaṃ kālacoditaḥ || 2 ||
yatkilaitadayuktārthaṃ mārīca mayi kathyate |
vākyaṃ niṣphalamatyarthamuptaṃ bījamivoṣare || 3 ||
tvadvākyairna tu māṃ śakyaṃ bhettuṃ rāmasya saṃyuge |
pāpaśīlasya mūrkhasya mānuṣasya viśeṣataḥ || 4 ||
yastyaktvā suhṛdo rājyaṃ mātaraṃ pitaraṃ tathā |
strīvākyaṃ prākṛtaṃ śrutvā vanamekapade gataḥ || 5 ||
avaśyantu mayā tasya saṃyuge kharaghātinaḥ |
prāṇaiḥ priyatarā sītā hartavyā tava sannidhau || 6 ||
evaṃ me niścitā buddhirhṛdi mārīca vartate |
na vyāvartayituṃ śakyā sendrairapi surāsuraiḥ || 7 ||
doṣaṃ guṇaṃ vā sampṛṣṭastvamevaṃ vaktumarhasi |
apāyaṃ vāpyupāyaṃ vā kāryasyāsya viniścaye || 8 ||
sampṛṣṭena tu vaktavyaṃ sacivena vipaścitā |
udyatāñjalinā rājñe ya icchedbhūtimātmanaḥ || 9 ||
vākyamapritakūlaṃ tu mṛdupūrvaṃ hitaṃ śubham |
upacāreṇa yuktaṃ ca vaktavyo vasudhādhipaḥ || 10 ||
sāvamardaṃ tu yadvākyaṃ mārīca hitamucyate |
nābhinandati tadrājā mānārho mānavarjitam || 11 ||
pañca rūpāṇi rājāno dhārayantyamitaujasaḥ |
agnerindrasya somasya varuṇasya yamasya ca || 12 ||
auṣṇyaṃ tathā vikramaṃ ca saumyaṃ daṇḍaṃ prasannatām |
dhārayanti mahātmāno rājānaḥ kṣaṇadācara || 13 ||
tasmātsarvāsvavasthāsu mānyāḥ pūjyāśca pārthivāḥ |
tvaṃ tu dharmamavijñāya kevalaṃ mohamāsthitaḥ |
abhyāgataṃ māṃ daurātmyātparuṣaṃ vaktumicchasi || 14 ||
guṇadoṣau na pṛcchāmi kṣamaṃ cātmani rākṣasa |
mayoktaṃ tava caitāvatsampratyamitavikramaḥ || 15 ||
asmiṃstu tvaṃ mahākṛtye sāhāyyaṃ kartumarhasi |
śṛṇu tatkarma sāhāyye yatkāryaṃ vacanānmama || 16 ||
sauvarṇastvaṃ mṛgo bhūtvā citro rajatabindubhiḥ |
āśrame tasya rāmasya sītāyāḥ pramukhe cara || 17 ||
sauvarṇastvaṃ mṛgo bhūtvā citro rajatabindubhiḥ |
āśrame tasya rāmasya sītāyāḥ pramukhe cara |
pralobhayitvā vaidehīṃ yatheṣṭaṃ gantumarhasi || 18 ||
tvāṃ tu māyāmṛgaṃ dṛṣṭvā kāñcanaṃ jātavismayā |
ānayainamiti kṣipraṃ rāmaṃ vakṣyati maithilī || 19 ||
apakrānte tu kākutsthe dūraṃ yātvāpyudāhara |
hā sīte lakṣmaṇetyevaṃ rāmavākyānurūpakam || 20 ||
tacchrutvā rāmapadavīṃ sītayā ca pracoditaḥ |
anugacchati sambhrāntaḥ saumitrirapi sauhṛdāt || 21 ||
apakrānte ca kākutsthe lakṣmaṇe ca yathāsukham |
ānayiṣyāmi vaidehīṃ sahasrākṣaśśacīmiva || 22 ||
evaṃ kṛtvā tvidaṃ kāryaṃ yatheṣṭaṃ gaccha rākṣasa |
rājyasyārdhaṃ prayacchāmi mārīca tava suvrata || 23 ||
gaccha saumya śivaṃ mārgaṃ kāryasyāsya vivṛddhaye |
ahaṃ tvānugamiṣyāmi saratho daṇḍakāvanam || 24 ||
prāpya sītāmayuddhena vañcayitvā tu rāghavam |
laṅkāṃ pratigamiṣyāmi kṛtakāryassaha tvayā || 25 ||
na cetkaroṣi mārīca hanmi tvāmahamadya vai |
etatkāryamavaśyaṃ me balādapi kariṣyasi |
rājño hi pratikūlastho na jātu sukhamedhate || 26 ||
āsādya taṃ jīvitasaṃśayaste mṛtyurdhruvo hyadya mayā virudhya |
etadyathāvatpratigṛhya buddhyā yadatra pathyaṃ kuru tattathā tvam || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.