શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ પઞ્ચત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
તતશ્શૂર્પણખાવાક્યં તચ્છ્રુત્વા રોમહર્ષણમ્ ।
સચિવાનભ્યનુજ્ઞાય કાર્યં બુદ્ધ્વા જગામ હ ॥ 1 ॥
તત્કાર્યમનુગમ્યાથ યથાવદુપલભ્ય ચ ।
દોષાણાં ચ ગુણાનાં ચ સમ્પ્રધાર્ય બલાબલમ્ ॥ 2 ॥
ઇતિ કર્તવ્યમિત્યેવ કૃત્વા નિશ્ચયમાત્મનઃ ।
સ્થિરબુદ્ધિસ્તતો રમ્યાં યાનશાલાં જગામ હ ॥ 3 ॥
યાનશાલાં તતો ગત્વા પ્રચ્છન્નો રાક્ષસાધિપઃ ।
સૂતં સઞ્ચોદયામાસ રથસ્સંયોજ્યતામિતિ ॥ 4 ॥
એવમુક્તઃ ક્ષેણેનૈવ સારથિર્લઘુવિક્રમઃ ।
રથં સંયોજયામાસ તસ્યાભિમતમુત્તમમ્ ॥ 5 ॥
કાઞ્ચનં રથમાસ્થાય કામગં રત્નભૂષિતમ્ ।
પિશાચવદનૈર્યુક્તં ખરૈઃ કાઞ્ચનભૂષણૈઃ ॥ 6 ॥
મેઘપ્રતિમનાદેન સ તેન ધનદાનુજઃ ।
રાક્ષસાધિપતિશ્શ્રીમાન્યયૌ નદનદીપતિમ્ ॥ 7 ॥
સ શ્વેતવાલવ્યજનઃ શ્વેતચ્છત્રો દશાનનઃ ।
સ્નિગ્ધવૈદૂર્યસઙ્કાશ સ્તપ્તકાઞ્ચનકુણ્ડલઃ ॥ 8 ॥
વિંશદ્ભુજો દશગ્રીવો દર્શનીયપરિચ્છદઃ ।
ત્રિદશારિર્મુનીન્દ્રઘ્નો દશશીર્ષ ઇવાદ્રિરાટ્ ॥ 9 ॥
કામગં રથમાસ્થાય શુશુભે રાક્ષસેશ્વરઃ ।
વિદ્યુન્મણ્ડલવાન્મેઘસ્સબલાક ઇવામ્બરે ॥ 10 ॥
સ શૈલં સાગરાનૂપં વીર્યવાનવલોકયન્ ।
નાનાપુષ્પફલૈર્વૃક્ષૈરનુકીર્ણં સહસ્રશઃ ॥ 11 ॥
શીતમઙ્ગલતોયાભિઃ પદ્મિનીભિસ્સમન્તતઃ ।
વિશાલૈરાશ્રમપદૈર્વેદિમદ્ભિસ્સમાવૃતમ્ ॥ 12 ॥
કદલ્યાઢકિસમ્બાધં નારિકેલોપશોભિતમ્ ।
સાલૈસ્તાલૈસ્તમાલૈશ્ચ પુષ્પિતૈસ્તરુભિર્વૃતમ્ ॥ 13 ॥
નાગૈસ્સુપર્ણૈર્ગન્ધૈર્વૈઃ કિન્નરૈશ્ચ સહસ્રશઃ ।
અજૈર્વૈખાનસૈર્માષૈર્વાલખિલ્યૈર્મરીચિપૈઃ ॥ 14 ॥
અત્યન્તનિયતાહારૈશ્શોભિતં પરમર્ષિભિઃ ।
જિતકામૈશ્ચ સિદ્ધૈશ્ચ ચારણૈરુપશોભિતમ્ ॥ 15 ॥
દિવ્યાભરણમાલ્યાભિર્દિવ્યરૂપાભિરાવૃતમ્ ।
ક્રીડારતિવિધિજ્ઞાભિરપ્સરોભિસ્સહસ્રશઃ ॥ 16 ॥
સેવિતં દેવપન્તીભિશ્શ્રીમતીભિશ્શ્રિયાઽઽવૃતમ્ ।
દેવદાનવસઙ્ઘૈશ્ચ ચરિતં ત્વમૃતાશિભિઃ ॥ 17 ॥
હંસક્રૌઞ્ચપ્લવાકીર્ણં સારસૈસ્સમ્પ્રણાદિતમ્ ।
વૈઢૂર્યપ્રસ્તરં રમ્યં સ્નિગ્ધં સાગરતેજસા ॥ 18 ॥
પાણ્ડુરાણિ વિશાલાનિ દિવ્યમાલ્યયુતાનિ ચ ।
તૂર્યગીતાભિજુષ્ટાનિ વિમાનાનિ સમન્તતઃ ॥ 19 ॥
તપસા જિતલોકાનાં કામગાન્યભિસમ્પતન્ ।
ગન્ધર્વાપ્સરસશ્ચૈવ દદર્શ ધનદાનુજઃ ॥ 20 ॥
નિર્યાસરસમૂલાનાં ચન્દનાનાં સહસ્રશઃ ।
વનાનિ પશ્યન્સૌમ્યાનિ ઘ્રાણતૃપ્તિકરાણિ ચ ॥ 21 ॥
અગરૂણાં ચ મુખ્યાનાં વનાન્યુપવનાનિ ચ ।
તક્કોલાનાં ચ જાત્યાનાં ફલાનાં ચ સુગન્ધિનામ્ ॥ 22 ॥
પુષ્પાણિ ચ તમાલસ્ય ગુલ્માનિ મરિચસ્ય ચ ।
મુક્તાનાં ચ સમૂહાનિ શુષ્યમાણાનિ તીરતઃ ॥ 23 ॥
શઙ્ખાનાં પ્રસરં ચૈવ પ્રવાલનિચયં તથા ।
કાઞ્ચનાનિ ચ શૈલાનિ રાજતાનિ ચ સર્વશઃ ॥ 24 ॥
પ્રસ્રવાણિ મનોજ્ઞાનિ પ્રસન્નાનિ હ્રદાનિ ચ ।
ધનધાન્યોપપન્નાનિ સ્ત્રીરત્નૈશ્શોભિતાનિ ચ ॥ 25 ॥
હસ્ત્યશ્વરથગાઢાનિ નગરાણ્યવલોકયન્ ।
તં સમં સર્વતસ્નિગ્ધં મૃદુસંસ્પર્શમારુતમ્ ।
અનૂપં સિન્ધુરાજસ્ય દદર્શ ત્રિદિવોપમમ્ ॥ 26 ॥
તત્રાપશ્યત્સ મેઘાભં ન્યગ્રોધમૃષિભિર્વૃતમ્ ॥ 27 ॥
સમન્તાદ્યસ્ય તાશ્શાખાશ્શતયોજનમાયતાઃ ।
યસ્ય હસ્તિનમાદાય મહાકાયં ચ કચ્છપમ્ ॥ 28 ॥
ભક્ષાર્થં ગરુડશ્શાખામાજગામ મહાબલઃ ।
તસ્ય તાં સહસા શાખાં ભારેણ પતગોત્તમઃ ॥ 29 ॥
સુપર્ણઃ પર્ણબહુલાં બભઞ્જ ચ મહાબલઃ ।
તત્ર વૈખાનસા માષા વાલખિલ્યા મરીચિપાઃ ॥ 30 ॥
અજા બભૂવુર્ધૂમ્રાશ્ચ સઙ્ગતાઃ પરમર્ષયઃ ।
તેષાં દયાર્થં ગરુડસ્તાં શાખાં શતયોજનામ્ ॥ 31 ॥
જગામાદાય વેગેન તૌ ચોભૌ ગજકચ્છપૌ ।
એકપાદેન ધર્માત્મા ભક્ષયિત્વા તદામિષમ્ ॥ 32 ॥
નિષાદવિષયં હત્વા શાખયા પતગોત્તમઃ ।
પ્રહર્ષમતુલં લેભે મોક્ષયિત્વા મહામુનીન્ ॥ 33 ॥
સ તેનૈવ પ્રહર્ષેણ દ્વિગુણીકૃતવિક્રમઃ ।
અમૃતાનયનાર્થં વૈ ચકાર મતિમાન્મતિમ્ ॥ 34 ॥
અયોજાલાનિ નિર્મથ્ય ભિત્વા રત્નમયં ગૃહમ્ ।
મહેન્દ્રભવનાદ્ગુપ્તમાજહારામૃતં તતઃ ॥ 35 ॥
તં મહર્ષિગણૈર્જુષ્ટં સુપર્ણકૃતલક્ષણમ્ ।
નામ્ના સુભદ્રં ન્યગ્રોધં દદર્શ ધનદાનુજઃ ॥ 36 ॥
તં તુ ગત્વા પરં પારં સમુદ્રસ્ય નદીપતેઃ ।
દદર્શાશ્રમમેકાન્તે રમ્યે પુણ્યે વનાન્તરે ॥ 37 ॥
તત્ર કૃષ્ણાજિનધરં જટાવલ્કલધારિણમ્ ।
દદર્શ નિયતાહારં મારીચં નામ રાક્ષસામ્ ॥ 38 ॥
સ રાવણસ્સમાગમ્ય વિધિવત્તેન રક્ષસા ।
મારીચેનાર્ચિતો રાજા સર્વકામૈરમાનુષૈઃ ॥ 39 ॥
તં સ્વયં પૂજયિત્વા તુ ભોજનેનોદકેન ચ ।
અર્થોપહિતયા વાચા મારીચો વાક્યમબ્રવીત્ ॥ 40 ॥
કચ્ચિત્સુકુશલં રાજન્લઙ્કાયાં રાક્ષસેશ્વર ।
કેનાર્થેન પુનસ્ત્વં વૈ તૂર્ણમેવમિહાગતઃ ॥ 41 ॥
એવમુક્તો મહાતેજા મારીચેન સ રાવણઃ ।
તતઃ પશ્ચાદિદં વાક્યમબ્રવીદ્વાક્યકોવિદઃ ॥ 42 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે પઞ્ચત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāvākyaṃ tacchrutvā romaharṣaṇam |
sacivānabhyanujñāya kāryaṃ buddhvā jagāma ha || 1 ||
tatkāryamanugamyātha yathāvadupalabhya ca |
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca sampradhārya balābalam || 2 ||
iti kartavyamityeva kṛtvā niścayamātmanaḥ |
sthirabuddhistato ramyāṃ yānaśālāṃ jagāma ha || 3 ||
yānaśālāṃ tato gatvā pracchanno rākṣasādhipaḥ |
sūtaṃ sañcodayāmāsa rathassaṃyojyatāmiti || 4 ||
evamuktaḥ kṣeṇenaiva sārathirlaghuvikramaḥ |
rathaṃ saṃyojayāmāsa tasyābhimatamuttamam || 5 ||
kāñcanaṃ rathamāsthāya kāmagaṃ ratnabhūṣitam |
piśācavadanairyuktaṃ kharaiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ || 6 ||
meghapratimanādena sa tena dhanadānujaḥ |
rākṣasādhipatiśśrīmānyayau nadanadīpatim || 7 ||
sa śvetavālavyajanaḥ śvetacchatro daśānanaḥ |
snigdhavaidūryasaṅkāśa staptakāñcanakuṇḍalaḥ || 8 ||
viṃśadbhujo daśagrīvo darśanīyaparicchadaḥ |
tridaśārirmunīndraghno daśaśīrṣa ivādrirāṭ || 9 ||
kāmagaṃ rathamāsthāya śuśubhe rākṣaseśvaraḥ |
vidyunmaṇḍalavānmeghassabalāka ivāmbare || 10 ||
sa śailaṃ sāgarānūpaṃ vīryavānavalokayan |
nānāpuṣpaphalairvṛkṣairanukīrṇaṃ sahasraśaḥ || 11 ||
śītamaṅgalatoyābhiḥ padminībhissamantataḥ |
viśālairāśramapadairvedimadbhissamāvṛtam || 12 ||
kadalyāḍhakisambādhaṃ nārikelopaśobhitam |
sālaistālaistamālaiśca puṣpitaistarubhirvṛtam || 13 ||
nāgaissuparṇairgandhairvaiḥ kinnaraiśca sahasraśaḥ |
ajairvaikhānasairmāṣairvālakhilyairmarīcipaiḥ || 14 ||
atyantaniyatāhāraiśśobhitaṃ paramarṣibhiḥ |
jitakāmaiśca siddhaiśca cāraṇairupaśobhitam || 15 ||
divyābharaṇamālyābhirdivyarūpābhirāvṛtam |
krīḍāratividhijñābhirapsarobhissahasraśaḥ || 16 ||
sevitaṃ devapantībhiśśrīmatībhiśśriyā''vṛtam |
devadānavasaṅghaiśca caritaṃ tvamṛtāśibhiḥ || 17 ||
haṃsakrauñcaplavākīrṇaṃ sārasaissampraṇāditam |
vaiḍhūryaprastaraṃ ramyaṃ snigdhaṃ sāgaratejasā || 18 ||
pāṇḍurāṇi viśālāni divyamālyayutāni ca |
tūryagītābhijuṣṭāni vimānāni samantataḥ || 19 ||
tapasā jitalokānāṃ kāmagānyabhisampatan |
gandharvāpsarasaścaiva dadarśa dhanadānujaḥ || 20 ||
niryāsarasamūlānāṃ candanānāṃ sahasraśaḥ |
vanāni paśyansaumyāni ghrāṇatṛptikarāṇi ca || 21 ||
agarūṇāṃ ca mukhyānāṃ vanānyupavanāni ca |
takkolānāṃ ca jātyānāṃ phalānāṃ ca sugandhinām || 22 ||
puṣpāṇi ca tamālasya gulmāni maricasya ca |
muktānāṃ ca samūhāni śuṣyamāṇāni tīrataḥ || 23 ||
śaṅkhānāṃ prasaraṃ caiva pravālanicayaṃ tathā |
kāñcanāni ca śailāni rājatāni ca sarvaśaḥ || 24 ||
prasravāṇi manojñāni prasannāni hradāni ca |
dhanadhānyopapannāni strīratnaiśśobhitāni ca || 25 ||
hastyaśvarathagāḍhāni nagarāṇyavalokayan |
taṃ samaṃ sarvatasnigdhaṃ mṛdusaṃsparśamārutam |
anūpaṃ sindhurājasya dadarśa tridivopamam || 26 ||
tatrāpaśyatsa meghābhaṃ nyagrodhamṛṣibhirvṛtam || 27 ||
samantādyasya tāśśākhāśśatayojanamāyatāḥ |
yasya hastinamādāya mahākāyaṃ ca kacchapam || 28 ||
bhakṣārthaṃ garuḍaśśākhāmājagāma mahābalaḥ |
tasya tāṃ sahasā śākhāṃ bhāreṇa patagottamaḥ || 29 ||
suparṇaḥ parṇabahulāṃ babhañja ca mahābalaḥ |
tatra vaikhānasā māṣā vālakhilyā marīcipāḥ || 30 ||
ajā babhūvurdhūmrāśca saṅgatāḥ paramarṣayaḥ |
teṣāṃ dayārthaṃ garuḍastāṃ śākhāṃ śatayojanām || 31 ||
jagāmādāya vegena tau cobhau gajakacchapau |
ekapādena dharmātmā bhakṣayitvā tadāmiṣam || 32 ||
niṣādaviṣayaṃ hatvā śākhayā patagottamaḥ |
praharṣamatulaṃ lebhe mokṣayitvā mahāmunīn || 33 ||
sa tenaiva praharṣeṇa dviguṇīkṛtavikramaḥ |
amṛtānayanārthaṃ vai cakāra matimānmatim || 34 ||
ayojālāni nirmathya bhitvā ratnamayaṃ gṛham |
mahendrabhavanādguptamājahārāmṛtaṃ tataḥ || 35 ||
taṃ maharṣigaṇairjuṣṭaṃ suparṇakṛtalakṣaṇam |
nāmnā subhadraṃ nyagrodhaṃ dadarśa dhanadānujaḥ || 36 ||
taṃ tu gatvā paraṃ pāraṃ samudrasya nadīpateḥ |
dadarśāśramamekānte ramye puṇye vanāntare || 37 ||
tatra kṛṣṇājinadharaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam |
dadarśa niyatāhāraṃ mārīcaṃ nāma rākṣasām || 38 ||
sa rāvaṇassamāgamya vidhivattena rakṣasā |
mārīcenārcito rājā sarvakāmairamānuṣaiḥ || 39 ||
taṃ svayaṃ pūjayitvā tu bhojanenodakena ca |
arthopahitayā vācā mārīco vākyamabravīt || 40 ||
kaccitsukuśalaṃ rājanlaṅkāyāṃ rākṣaseśvara |
kenārthena punastvaṃ vai tūrṇamevamihāgataḥ || 41 ||
evamukto mahātejā mārīcena sa rāvaṇaḥ |
tataḥ paścādidaṃ vākyamabravīdvākyakovidaḥ || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चत्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शूर्पणखावाक्यं तच्छ्रुत्वा रोमहर्षणम् ।
सचिवानभ्यनुज्ञाय कार्यं बुद्ध्वा जगाम ह ॥ 1 ॥
तत्कार्यमनुगम्याथ यथावदुपलभ्य च ।
दोषाणां च गुणानां च सम्प्रधार्य बलाबलम् ॥ 2 ॥
इति कर्तव्यमित्येव कृत्वा निश्चयमात्मनः ।
स्थिरबुद्धिस्ततो रम्यां यानशालां जगाम ह ॥ 3 ॥
यानशालां ततो गत्वा प्रच्छन्नो राक्षसाधिपः ।
सूतं सञ्चोदयामास रथस्संयोज्यतामिति ॥ 4 ॥
एवमुक्तः क्षेणेनैव सारथिर्लघुविक्रमः ।
रथं संयोजयामास तस्याभिमतमुत्तमम् ॥ 5 ॥
काञ्चनं रथमास्थाय कामगं रत्नभूषितम् ।
पिशाचवदनैर्युक्तं खरैः काञ्चनभूषणैः ॥ 6 ॥
मेघप्रतिमनादेन स तेन धनदानुजः ।
राक्षसाधिपतिश्श्रीमान्ययौ नदनदीपतिम् ॥ 7 ॥
स श्वेतवालव्यजनः श्वेतच्छत्रो दशाननः ।
स्निग्धवैदूर्यसङ्काश स्तप्तकाञ्चनकुण्डलः ॥ 8 ॥
विंशद्भुजो दशग्रीवो दर्शनीयपरिच्छदः ।
त्रिदशारिर्मुनीन्द्रघ्नो दशशीर्ष इवाद्रिराट् ॥ 9 ॥
कामगं रथमास्थाय शुशुभे राक्षसेश्वरः ।
विद्युन्मण्डलवान्मेघस्सबलाक इवाम्बरे ॥ 10 ॥
स शैलं सागरानूपं वीर्यवानवलोकयन् ।
नानापुष्पफलैर्वृक्षैरनुकीर्णं सहस्रशः ॥ 11 ॥
शीतमङ्गलतोयाभिः पद्मिनीभिस्समन्ततः ।
विशालैराश्रमपदैर्वेदिमद्भिस्समावृतम् ॥ 12 ॥
कदल्याढकिसम्बाधं नारिकेलोपशोभितम् ।
सालैस्तालैस्तमालैश्च पुष्पितैस्तरुभिर्वृतम् ॥ 13 ॥
नागैस्सुपर्णैर्गन्धैर्वैः किन्नरैश्च सहस्रशः ।
अजैर्वैखानसैर्माषैर्वालखिल्यैर्मरीचिपैः ॥ 14 ॥
अत्यन्तनियताहारैश्शोभितं परमर्षिभिः ।
जितकामैश्च सिद्धैश्च चारणैरुपशोभितम् ॥ 15 ॥
दिव्याभरणमाल्याभिर्दिव्यरूपाभिरावृतम् ।
क्रीडारतिविधिज्ञाभिरप्सरोभिस्सहस्रशः ॥ 16 ॥
सेवितं देवपन्तीभिश्श्रीमतीभिश्श्रियाऽऽवृतम् ।
देवदानवसङ्घैश्च चरितं त्वमृताशिभिः ॥ 17 ॥
हंसक्रौञ्चप्लवाकीर्णं सारसैस्सम्प्रणादितम् ।
वैढूर्यप्रस्तरं रम्यं स्निग्धं सागरतेजसा ॥ 18 ॥
पाण्डुराणि विशालानि दिव्यमाल्ययुतानि च ।
तूर्यगीताभिजुष्टानि विमानानि समन्ततः ॥ 19 ॥
तपसा जितलोकानां कामगान्यभिसम्पतन् ।
गन्धर्वाप्सरसश्चैव ददर्श धनदानुजः ॥ 20 ॥
निर्यासरसमूलानां चन्दनानां सहस्रशः ।
वनानि पश्यन्सौम्यानि घ्राणतृप्तिकराणि च ॥ 21 ॥
अगरूणां च मुख्यानां वनान्युपवनानि च ।
तक्कोलानां च जात्यानां फलानां च सुगन्धिनाम् ॥ 22 ॥
पुष्पाणि च तमालस्य गुल्मानि मरिचस्य च ।
मुक्तानां च समूहानि शुष्यमाणानि तीरतः ॥ 23 ॥
शङ्खानां प्रसरं चैव प्रवालनिचयं तथा ।
काञ्चनानि च शैलानि राजतानि च सर्वशः ॥ 24 ॥
प्रस्रवाणि मनोज्ञानि प्रसन्नानि ह्रदानि च ।
धनधान्योपपन्नानि स्त्रीरत्नैश्शोभितानि च ॥ 25 ॥
हस्त्यश्वरथगाढानि नगराण्यवलोकयन् ।
तं समं सर्वतस्निग्धं मृदुसंस्पर्शमारुतम् ।
अनूपं सिन्धुराजस्य ददर्श त्रिदिवोपमम् ॥ 26 ॥
तत्रापश्यत्स मेघाभं न्यग्रोधमृषिभिर्वृतम् ॥ 27 ॥
समन्ताद्यस्य ताश्शाखाश्शतयोजनमायताः ।
यस्य हस्तिनमादाय महाकायं च कच्छपम् ॥ 28 ॥
भक्षार्थं गरुडश्शाखामाजगाम महाबलः ।
तस्य तां सहसा शाखां भारेण पतगोत्तमः ॥ 29 ॥
सुपर्णः पर्णबहुलां बभञ्ज च महाबलः ।
तत्र वैखानसा माषा वालखिल्या मरीचिपाः ॥ 30 ॥
अजा बभूवुर्धूम्राश्च सङ्गताः परमर्षयः ।
तेषां दयार्थं गरुडस्तां शाखां शतयोजनाम् ॥ 31 ॥
जगामादाय वेगेन तौ चोभौ गजकच्छपौ ।
एकपादेन धर्मात्मा भक्षयित्वा तदामिषम् ॥ 32 ॥
निषादविषयं हत्वा शाखया पतगोत्तमः ।
प्रहर्षमतुलं लेभे मोक्षयित्वा महामुनीन् ॥ 33 ॥
स तेनैव प्रहर्षेण द्विगुणीकृतविक्रमः ।
अमृतानयनार्थं वै चकार मतिमान्मतिम् ॥ 34 ॥
अयोजालानि निर्मथ्य भित्वा रत्नमयं गृहम् ।
महेन्द्रभवनाद्गुप्तमाजहारामृतं ततः ॥ 35 ॥
तं महर्षिगणैर्जुष्टं सुपर्णकृतलक्षणम् ।
नाम्ना सुभद्रं न्यग्रोधं ददर्श धनदानुजः ॥ 36 ॥
तं तु गत्वा परं पारं समुद्रस्य नदीपतेः ।
ददर्शाश्रममेकान्ते रम्ये पुण्ये वनान्तरे ॥ 37 ॥
तत्र कृष्णाजिनधरं जटावल्कलधारिणम् ।
ददर्श नियताहारं मारीचं नाम राक्षसाम् ॥ 38 ॥
स रावणस्समागम्य विधिवत्तेन रक्षसा ।
मारीचेनार्चितो राजा सर्वकामैरमानुषैः ॥ 39 ॥
तं स्वयं पूजयित्वा तु भोजनेनोदकेन च ।
अर्थोपहितया वाचा मारीचो वाक्यमब्रवीत् ॥ 40 ॥
कच्चित्सुकुशलं राजन्लङ्कायां राक्षसेश्वर ।
केनार्थेन पुनस्त्वं वै तूर्णमेवमिहागतः ॥ 41 ॥
एवमुक्तो महातेजा मारीचेन स रावणः ।
ततः पश्चादिदं वाक्यमब्रवीद्वाक्यकोविदः ॥ 42 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcatriṃśassargaḥ |
tataśśūrpaṇakhāvākyaṃ tacchrutvā romaharṣaṇam |
sacivānabhyanujñāya kāryaṃ buddhvā jagāma ha || 1 ||
tatkāryamanugamyātha yathāvadupalabhya ca |
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca sampradhārya balābalam || 2 ||
iti kartavyamityeva kṛtvā niścayamātmanaḥ |
sthirabuddhistato ramyāṃ yānaśālāṃ jagāma ha || 3 ||
yānaśālāṃ tato gatvā pracchanno rākṣasādhipaḥ |
sūtaṃ sañcodayāmāsa rathassaṃyojyatāmiti || 4 ||
evamuktaḥ kṣeṇenaiva sārathirlaghuvikramaḥ |
rathaṃ saṃyojayāmāsa tasyābhimatamuttamam || 5 ||
kāñcanaṃ rathamāsthāya kāmagaṃ ratnabhūṣitam |
piśācavadanairyuktaṃ kharaiḥ kāñcanabhūṣaṇaiḥ || 6 ||
meghapratimanādena sa tena dhanadānujaḥ |
rākṣasādhipatiśśrīmānyayau nadanadīpatim || 7 ||
sa śvetavālavyajanaḥ śvetacchatro daśānanaḥ |
snigdhavaidūryasaṅkāśa staptakāñcanakuṇḍalaḥ || 8 ||
viṃśadbhujo daśagrīvo darśanīyaparicchadaḥ |
tridaśārirmunīndraghno daśaśīrṣa ivādrirāṭ || 9 ||
kāmagaṃ rathamāsthāya śuśubhe rākṣaseśvaraḥ |
vidyunmaṇḍalavānmeghassabalāka ivāmbare || 10 ||
sa śailaṃ sāgarānūpaṃ vīryavānavalokayan |
nānāpuṣpaphalairvṛkṣairanukīrṇaṃ sahasraśaḥ || 11 ||
śītamaṅgalatoyābhiḥ padminībhissamantataḥ |
viśālairāśramapadairvedimadbhissamāvṛtam || 12 ||
kadalyāḍhakisambādhaṃ nārikelopaśobhitam |
sālaistālaistamālaiśca puṣpitaistarubhirvṛtam || 13 ||
nāgaissuparṇairgandhairvaiḥ kinnaraiśca sahasraśaḥ |
ajairvaikhānasairmāṣairvālakhilyairmarīcipaiḥ || 14 ||
atyantaniyatāhāraiśśobhitaṃ paramarṣibhiḥ |
jitakāmaiśca siddhaiśca cāraṇairupaśobhitam || 15 ||
divyābharaṇamālyābhirdivyarūpābhirāvṛtam |
krīḍāratividhijñābhirapsarobhissahasraśaḥ || 16 ||
sevitaṃ devapantībhiśśrīmatībhiśśriyā''vṛtam |
devadānavasaṅghaiśca caritaṃ tvamṛtāśibhiḥ || 17 ||
haṃsakrauñcaplavākīrṇaṃ sārasaissampraṇāditam |
vaiḍhūryaprastaraṃ ramyaṃ snigdhaṃ sāgaratejasā || 18 ||
pāṇḍurāṇi viśālāni divyamālyayutāni ca |
tūryagītābhijuṣṭāni vimānāni samantataḥ || 19 ||
tapasā jitalokānāṃ kāmagānyabhisampatan |
gandharvāpsarasaścaiva dadarśa dhanadānujaḥ || 20 ||
niryāsarasamūlānāṃ candanānāṃ sahasraśaḥ |
vanāni paśyansaumyāni ghrāṇatṛptikarāṇi ca || 21 ||
agarūṇāṃ ca mukhyānāṃ vanānyupavanāni ca |
takkolānāṃ ca jātyānāṃ phalānāṃ ca sugandhinām || 22 ||
puṣpāṇi ca tamālasya gulmāni maricasya ca |
muktānāṃ ca samūhāni śuṣyamāṇāni tīrataḥ || 23 ||
śaṅkhānāṃ prasaraṃ caiva pravālanicayaṃ tathā |
kāñcanāni ca śailāni rājatāni ca sarvaśaḥ || 24 ||
prasravāṇi manojñāni prasannāni hradāni ca |
dhanadhānyopapannāni strīratnaiśśobhitāni ca || 25 ||
hastyaśvarathagāḍhāni nagarāṇyavalokayan |
taṃ samaṃ sarvatasnigdhaṃ mṛdusaṃsparśamārutam |
anūpaṃ sindhurājasya dadarśa tridivopamam || 26 ||
tatrāpaśyatsa meghābhaṃ nyagrodhamṛṣibhirvṛtam || 27 ||
samantādyasya tāśśākhāśśatayojanamāyatāḥ |
yasya hastinamādāya mahākāyaṃ ca kacchapam || 28 ||
bhakṣārthaṃ garuḍaśśākhāmājagāma mahābalaḥ |
tasya tāṃ sahasā śākhāṃ bhāreṇa patagottamaḥ || 29 ||
suparṇaḥ parṇabahulāṃ babhañja ca mahābalaḥ |
tatra vaikhānasā māṣā vālakhilyā marīcipāḥ || 30 ||
ajā babhūvurdhūmrāśca saṅgatāḥ paramarṣayaḥ |
teṣāṃ dayārthaṃ garuḍastāṃ śākhāṃ śatayojanām || 31 ||
jagāmādāya vegena tau cobhau gajakacchapau |
ekapādena dharmātmā bhakṣayitvā tadāmiṣam || 32 ||
niṣādaviṣayaṃ hatvā śākhayā patagottamaḥ |
praharṣamatulaṃ lebhe mokṣayitvā mahāmunīn || 33 ||
sa tenaiva praharṣeṇa dviguṇīkṛtavikramaḥ |
amṛtānayanārthaṃ vai cakāra matimānmatim || 34 ||
ayojālāni nirmathya bhitvā ratnamayaṃ gṛham |
mahendrabhavanādguptamājahārāmṛtaṃ tataḥ || 35 ||
taṃ maharṣigaṇairjuṣṭaṃ suparṇakṛtalakṣaṇam |
nāmnā subhadraṃ nyagrodhaṃ dadarśa dhanadānujaḥ || 36 ||
taṃ tu gatvā paraṃ pāraṃ samudrasya nadīpateḥ |
dadarśāśramamekānte ramye puṇye vanāntare || 37 ||
tatra kṛṣṇājinadharaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam |
dadarśa niyatāhāraṃ mārīcaṃ nāma rākṣasām || 38 ||
sa rāvaṇassamāgamya vidhivattena rakṣasā |
mārīcenārcito rājā sarvakāmairamānuṣaiḥ || 39 ||
taṃ svayaṃ pūjayitvā tu bhojanenodakena ca |
arthopahitayā vācā mārīco vākyamabravīt || 40 ||
kaccitsukuśalaṃ rājanlaṅkāyāṃ rākṣaseśvara |
kenārthena punastvaṃ vai tūrṇamevamihāgataḥ || 41 ||
evamukto mahātejā mārīcena sa rāvaṇaḥ |
tataḥ paścādidaṃ vākyamabravīdvākyakovidaḥ || 42 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.