શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ ષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ।
ભૃશમાવ્રજમાનસ્ય તસ્યાધો વામલોચનમ્ ।
પ્રાસ્ફુરચ્ચાસ્ખલદ્રામો વેપથુશ્ચાપ્ય જાયત ॥ 1 ॥
ઉપાલક્ષ્ય નિમિત્તાનિ સોઽશુભાનિ મુહુર્મુહુઃ ।
અપિ ક્ષેમં નુ સીતાયા ઇતિ વૈ વ્યાજહાર ચ ॥ 2 ॥
ત્વરમાણો જગામાથ સીતાદર્શનલાલસઃ ।
શૂન્યમાવસથં દૃષ્ટ્વા બભૂવોદ્વિગ્નમાનસઃ ॥ 3 ॥
ઉદ્ભ્રમન્નિવ વેગેન વિક્ષિપન્રઘુનન્દનઃ ।
તત્ર તત્રોટજસ્થાનમભિવીક્ષય સમન્તતઃ ॥ 4 ॥
દદર્શ પર્ણશાલાં ચ રહિતાં સીતયા તદા ।
શ્રિયા વિરહિતાં ધ્વસ્તાં હેમન્તે પદ્મિનીમિવ ॥ 5 ॥
રુદન્તમિવ વૃક્ષૈશ્ચ મ્લાનપુષ્પમૃગદ્વિજમ્ ।
શ્રિયા વિહીનં વિધ્વસ્તં સન્ત્યક્તવનદેવતમ્ ॥ 6 ॥
વિપ્રકીર્ણાજિનકુશં વિપ્રવિદ્ધબ્રુસીકટમ્ ।
દૃષ્ટ્વા શૂન્યં નિજસ્થાનં વિલલાપ પુનઃ પુનઃ ॥ 7 ॥
હૃતા મૃતા વા નષ્ટા વા ભક્ષિતા વા ભવિષ્યતિ ।
નિલીનાપ્યથવા ભીરુરથવા વનમાશ્રિતા ॥ 8 ॥
ગતા વિચેતું પુષ્પાણિ ફલાન્યપિ ચ વા પુનઃ ।
અથવા પદ્મિનીં યાતા જલાર્થં વા નદીં ગતા ॥ 9 ॥
યત્નાન્મૃગયમાણસ્તુ નાસસાદ વને પ્રિયામ્ ।
શોકરક્તેક્ષણશ્શોકાદુન્મત્ત ઇવ લક્ષ્યતે ॥ 10 ॥
વૃક્ષાદ્વૃક્ષં પ્રધાવન્સગિરેશ્ચાદ્રિં નદાન્નદીમ્ ।
બભૂવ વિલપન્રામશ્શોકાર્ણવપરિપ્લુતઃ ॥ 11 ॥
અપિ કાચિત્ત્વયા દૃષ્ટા સા કદમ્બપ્રિયા પ્રિયા ।
કદમ્બ યદિ જાનીષે શંસ સીતાં શુભાનનામ્ ॥ 12 ॥
સ્નિગ્ધપલ્લવસઙ્કાશા પીતકૌશેયવાસિની ।
શંસસ્વ યદિ વા દૃષ્ટા બિલ્વ બિલ્વોપમસ્તની ॥ 13 ॥
અથવાઽર્જુન શંસ ત્વં પ્રિયાં તામર્જુનપ્રિયામ્ ।
જનકસ્ય સુતા ભીરુર્યદિ જીવતિ વા ન વા ॥ 14 ॥
કકુભઃ કકુભોરૂં તાં વ્યક્તં જાનાતિ મૈથિલીમ્ ।
યથા પલ્લવપુષ્પાઢ્યો ભાતિ હ્યેષ વનસ્પતિઃ ॥ 15 ॥
ભ્રમરૈરુપગીતશ્ચ યથા દ્રુમવરો હ્યયમ્ ।
એષ વ્યક્તં વિજાનાતિ તિલકસ્તિલકપ્રિયામ્ ॥ 16 ॥
અશોક શોકાપનુદ શોકોપહતચેતસમ્ ।
ત્વન્નામાનં કુરુ ક્ષિપ્રં પ્રિયાસન્દર્શનેન મામ્ ॥ 17 ॥
યદિ તાલ ત્વયા દૃષ્ટા પક્વતાલફલસ્તની ।
કથયસ્વ વરારોહાં કારુણ્યં યદિ તે મયિ ॥ 18 ॥
યદિ દૃષ્ટા ત્વયા સીતા જમ્બુ જમ્બૂફલોપમા ।
પ્રિયાં યદિ વિજાનીષે નિઃશઙ્કં કથયસ્વ મે ॥ 19 ॥
અહો ત્વં કર્ણિકારાદ્ય સુપુષ્પૈશ્શોભસે ભૃશમ્ ।
કર્ણિકારપ્રિયા સાધ્વી શંસ દૃષ્ટા પ્રિયા યદિ ॥ 20 ॥
ચૂતનીપમહાસાલાન્પનસાન્કુરવાન્ધવાન્ ।
દાડિમાનનસાન્ગત્વા દૃષ્ટ્વા રામો મહાયશાઃ ॥ 21 ॥
મલ્લિકા માધવીશ્ચૈવ ચમ્પકાન્કેતકીસ્તથા ।
પૃચ્છન્રામો વને ભાન્તઃ ઉન્મત્ત ઇવ લક્ષ્યતે ॥ 22 ॥
અથવા મૃગશાબાક્ષીં મૃગ જાનાસિ મૈથિલીમ્ ।
મૃગવિપ્રેક્ષણી કાન્તા મૃગીભિસ્સહિતા ભવેત્ ॥ 23 ॥
ગજ સા ગજનાસોરૂર્યદિ દૃષ્ટા ત્વયા ભવેત્ ।
તાં મન્યે વિદિતાં તુભ્યમાખ્યાહિ વરવારણ ॥ 24 ॥
શાર્દૂલ યદિ સા દૃષ્ટા પ્રિયા ચન્દ્રનિભાનના ।
મૈથિલી મમ વિસ્રબ્ધં કથયસ્વ ન તે ભયમ્ ॥ 25 ॥
કિં ધાવસિ પ્રિયે દૂરે દૃષ્ટાસિ કમલેક્ષણે ।
વૃક્ષૈરાચ્છાદ્ય ચાત્માનં કિં માં ન પ્રતિભાષસે ॥ 26 ॥
તિષ્ઠ તિષ્ઠ વરારોહે ન તેઽસ્તિ કરુણા મયિ ।
નાત્યર્થં હાસ્યશીલાસિ કિમર્થં મામુપેક્ષસે ॥ 27 ॥
પીતકૌશેયકેનાસિ સૂચિતા વરવર્ણિનિ ।
ધાવન્ત્યપિ મયા દૃષ્ટા તિષ્ઠ યદ્યસ્તિ સૌહૃદમ્ ॥ 28 ॥
નૈવ સા નૂનમથવા હિંસિતા ચારુહાસિની ।
કૃચ્છ્રપ્રાપ્તં ન માં નૂનં યથોપેક્ષિતુમર્હતિ ॥ 29 ॥
વ્યક્તં સા ભક્ષિતા બાલા રાક્ષસૈઃ પિશિતાશનૈઃ ।
વિભજ્યાઙ્કાનિ સર્વાણિ મયા વિરહિતા પ્રિયા ॥ 30 ॥
નૂનં તચ્છુભદન્તોષ્ઠં સુનાસં ચારુકુણ્ડલમ્ ।
પૂર્ણચન્દ્રનિભં ગ્રસ્તં મુખન્નિષ્પ્રભતાં ગતમ્ ॥ 31 ॥
સા હિ ચમ્પકવર્ણાભા ગ્રીવા ગ્રૈવેયશોભિતા ।
કોમલા વિલપન્ત્યાસ્તુ કાન્તાયા ભક્ષિતા શુભા ॥ 32 ॥
નૂનં વિક્ષિપ્યમાણૌ તૌ બાહૂ પલ્લવકોમલૌ ।
ભક્ષિતૌ વેપમાનાગ્રૌ સહસ્તાભરણાઙ્ગદૌ ॥ 33 ॥
મયા વિરહિતા બાલા રક્ષસાં ભક્ષણાય વૈ ।
સાર્ધેનેવ પરિત્યક્તા ભક્ષિતા બહુબાન્ધવા ॥ 34 ॥
હા લક્ષ્મણ મહાબાહો પશ્યસિ ત્વં પ્રિયાં ક્વચિત્ ।
હા પ્રિયે ક્વ ગતા ભદ્રે હા સીતેતિ પુનઃ પુનઃ ॥ 35 ॥
ઇત્યેવં વિલપન્રામઃ પરિધાવન્વનાદ્વનમ્ ।
ક્વચિદુદ્ભ્રમતે વેગાત્ક્વચિદ્વિભ્રમતે બલાત્ ॥ 36 ॥
ક્વચિન્મત્ત ઇવાભાતિ કાન્તાન્વેષણતત્પરઃ ।
સ વનાનિ નદીશ્શૈલાન્ ગિરિપ્રસ્રવણાનિ ચ ॥ 37 ॥
કાનનાનિ ચ વેગેન ભ્રમત્યપરિસંસ્થિતઃ ।
તથા સ ગત્વા વિપુલં મહદ્વનં પરીત્ય સર્વં ત્વથ મૈથિલીં પ્રતિ ।
અનિષ્ઠિતાશસ્સચકાર માર્ગણે પુનઃ પ્રિયાયાઃ પરમં પરિશ્રમમ્ ॥ 38 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે ષષ્ટિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्टितमस्सर्गः ।
भृशमाव्रजमानस्य तस्याधो वामलोचनम् ।
प्रास्फुरच्चास्खलद्रामो वेपथुश्चाप्य जायत ॥ 1 ॥
उपालक्ष्य निमित्तानि सोऽशुभानि मुहुर्मुहुः ।
अपि क्षेमं नु सीताया इति वै व्याजहार च ॥ 2 ॥
त्वरमाणो जगामाथ सीतादर्शनलालसः ।
शून्यमावसथं दृष्ट्वा बभूवोद्विग्नमानसः ॥ 3 ॥
उद्भ्रमन्निव वेगेन विक्षिपन्रघुनन्दनः ।
तत्र तत्रोटजस्थानमभिवीक्षय समन्ततः ॥ 4 ॥
ददर्श पर्णशालां च रहितां सीतया तदा ।
श्रिया विरहितां ध्वस्तां हेमन्ते पद्मिनीमिव ॥ 5 ॥
रुदन्तमिव वृक्षैश्च म्लानपुष्पमृगद्विजम् ।
श्रिया विहीनं विध्वस्तं सन्त्यक्तवनदेवतम् ॥ 6 ॥
विप्रकीर्णाजिनकुशं विप्रविद्धब्रुसीकटम् ।
दृष्ट्वा शून्यं निजस्थानं विललाप पुनः पुनः ॥ 7 ॥
हृता मृता वा नष्टा वा भक्षिता वा भविष्यति ।
निलीनाप्यथवा भीरुरथवा वनमाश्रिता ॥ 8 ॥
गता विचेतुं पुष्पाणि फलान्यपि च वा पुनः ।
अथवा पद्मिनीं याता जलार्थं वा नदीं गता ॥ 9 ॥
यत्नान्मृगयमाणस्तु नाससाद वने प्रियाम् ।
शोकरक्तेक्षणश्शोकादुन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 10 ॥
वृक्षाद्वृक्षं प्रधावन्सगिरेश्चाद्रिं नदान्नदीम् ।
बभूव विलपन्रामश्शोकार्णवपरिप्लुतः ॥ 11 ॥
अपि काचित्त्वया दृष्टा सा कदम्बप्रिया प्रिया ।
कदम्ब यदि जानीषे शंस सीतां शुभाननाम् ॥ 12 ॥
स्निग्धपल्लवसङ्काशा पीतकौशेयवासिनी ।
शंसस्व यदि वा दृष्टा बिल्व बिल्वोपमस्तनी ॥ 13 ॥
अथवाऽर्जुन शंस त्वं प्रियां तामर्जुनप्रियाम् ।
जनकस्य सुता भीरुर्यदि जीवति वा न वा ॥ 14 ॥
ककुभः ककुभोरूं तां व्यक्तं जानाति मैथिलीम् ।
यथा पल्लवपुष्पाढ्यो भाति ह्येष वनस्पतिः ॥ 15 ॥
भ्रमरैरुपगीतश्च यथा द्रुमवरो ह्ययम् ।
एष व्यक्तं विजानाति तिलकस्तिलकप्रियाम् ॥ 16 ॥
अशोक शोकापनुद शोकोपहतचेतसम् ।
त्वन्नामानं कुरु क्षिप्रं प्रियासन्दर्शनेन माम् ॥ 17 ॥
यदि ताल त्वया दृष्टा पक्वतालफलस्तनी ।
कथयस्व वरारोहां कारुण्यं यदि ते मयि ॥ 18 ॥
यदि दृष्टा त्वया सीता जम्बु जम्बूफलोपमा ।
प्रियां यदि विजानीषे निःशङ्कं कथयस्व मे ॥ 19 ॥
अहो त्वं कर्णिकाराद्य सुपुष्पैश्शोभसे भृशम् ।
कर्णिकारप्रिया साध्वी शंस दृष्टा प्रिया यदि ॥ 20 ॥
चूतनीपमहासालान्पनसान्कुरवान्धवान् ।
दाडिमाननसान्गत्वा दृष्ट्वा रामो महायशाः ॥ 21 ॥
मल्लिका माधवीश्चैव चम्पकान्केतकीस्तथा ।
पृच्छन्रामो वने भान्तः उन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 22 ॥
अथवा मृगशाबाक्षीं मृग जानासि मैथिलीम् ।
मृगविप्रेक्षणी कान्ता मृगीभिस्सहिता भवेत् ॥ 23 ॥
गज सा गजनासोरूर्यदि दृष्टा त्वया भवेत् ।
तां मन्ये विदितां तुभ्यमाख्याहि वरवारण ॥ 24 ॥
शार्दूल यदि सा दृष्टा प्रिया चन्द्रनिभानना ।
मैथिली मम विस्रब्धं कथयस्व न ते भयम् ॥ 25 ॥
किं धावसि प्रिये दूरे दृष्टासि कमलेक्षणे ।
वृक्षैराच्छाद्य चात्मानं किं मां न प्रतिभाषसे ॥ 26 ॥
तिष्ठ तिष्ठ वरारोहे न तेऽस्ति करुणा मयि ।
नात्यर्थं हास्यशीलासि किमर्थं मामुपेक्षसे ॥ 27 ॥
पीतकौशेयकेनासि सूचिता वरवर्णिनि ।
धावन्त्यपि मया दृष्टा तिष्ठ यद्यस्ति सौहृदम् ॥ 28 ॥
नैव सा नूनमथवा हिंसिता चारुहासिनी ।
कृच्छ्रप्राप्तं न मां नूनं यथोपेक्षितुमर्हति ॥ 29 ॥
व्यक्तं सा भक्षिता बाला राक्षसैः पिशिताशनैः ।
विभज्याङ्कानि सर्वाणि मया विरहिता प्रिया ॥ 30 ॥
नूनं तच्छुभदन्तोष्ठं सुनासं चारुकुण्डलम् ।
पूर्णचन्द्रनिभं ग्रस्तं मुखन्निष्प्रभतां गतम् ॥ 31 ॥
सा हि चम्पकवर्णाभा ग्रीवा ग्रैवेयशोभिता ।
कोमला विलपन्त्यास्तु कान्ताया भक्षिता शुभा ॥ 32 ॥
नूनं विक्षिप्यमाणौ तौ बाहू पल्लवकोमलौ ।
भक्षितौ वेपमानाग्रौ सहस्ताभरणाङ्गदौ ॥ 33 ॥
मया विरहिता बाला रक्षसां भक्षणाय वै ।
सार्धेनेव परित्यक्ता भक्षिता बहुबान्धवा ॥ 34 ॥
हा लक्ष्मण महाबाहो पश्यसि त्वं प्रियां क्वचित् ।
हा प्रिये क्व गता भद्रे हा सीतेति पुनः पुनः ॥ 35 ॥
इत्येवं विलपन्रामः परिधावन्वनाद्वनम् ।
क्वचिदुद्भ्रमते वेगात्क्वचिद्विभ्रमते बलात् ॥ 36 ॥
क्वचिन्मत्त इवाभाति कान्तान्वेषणतत्परः ।
स वनानि नदीश्शैलान् गिरिप्रस्रवणानि च ॥ 37 ॥
काननानि च वेगेन भ्रमत्यपरिसंस्थितः ।
तथा स गत्वा विपुलं महद्वनं परीत्य सर्वं त्वथ मैथिलीं प्रति ।
अनिष्ठिताशस्सचकार मार्गणे पुनः प्रियायाः परमं परिश्रमम् ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.