শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ ষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
ভৃশমাব্রজমানস্য তস্যাধো বামলোচনম্ ।
প্রাস্ফুরচ্চাস্খলদ্রামো বেপথুশ্চাপ্য জাযত ॥ 1 ॥
উপালক্ষ্য নিমিত্তানি সোঽশুভানি মুহুর্মুহুঃ ।
অপি ক্ষেমং নু সীতাযা ইতি বৈ ব্যাজহার চ ॥ 2 ॥
ত্বরমাণো জগামাথ সীতাদর্শনলালসঃ ।
শূন্যমাবসথং দৃষ্ট্বা বভূবোদ্বিগ্নমানসঃ ॥ 3 ॥
উদ্ভ্রমন্নিব বেগেন বিক্ষিপন্রঘুনন্দনঃ ।
তত্র তত্রোটজস্থানমভিবীক্ষয সমন্ততঃ ॥ 4 ॥
দদর্শ পর্ণশালাং চ রহিতাং সীতযা তদা ।
শ্রিযা বিরহিতাং ধ্বস্তাং হেমন্তে পদ্মিনীমিব ॥ 5 ॥
রুদন্তমিব বৃক্ষৈশ্চ ম্লানপুষ্পমৃগদ্বিজম্ ।
শ্রিযা বিহীনং বিধ্বস্তং সন্ত্যক্তবনদেবতম্ ॥ 6 ॥
বিপ্রকীর্ণাজিনকুশং বিপ্রবিদ্ধব্রুসীকটম্ ।
দৃষ্ট্বা শূন্যং নিজস্থানং বিললাপ পুনঃ পুনঃ ॥ 7 ॥
হৃতা মৃতা বা নষ্টা বা ভক্ষিতা বা ভবিষ্যতি ।
নিলীনাপ্যথবা ভীরুরথবা বনমাশ্রিতা ॥ 8 ॥
গতা বিচেতুং পুষ্পাণি ফলান্যপি চ বা পুনঃ ।
অথবা পদ্মিনীং যাতা জলার্থং বা নদীং গতা ॥ 9 ॥
যত্নান্মৃগযমাণস্তু নাসসাদ বনে প্রিযাম্ ।
শোকরক্তেক্ষণশ্শোকাদুন্মত্ত ইব লক্ষ্যতে ॥ 10 ॥
বৃক্ষাদ্বৃক্ষং প্রধাবন্সগিরেশ্চাদ্রিং নদান্নদীম্ ।
বভূব বিলপন্রামশ্শোকার্ণবপরিপ্লুতঃ ॥ 11 ॥
অপি কাচিত্ত্বযা দৃষ্টা সা কদম্বপ্রিযা প্রিযা ।
কদম্ব যদি জানীষে শংস সীতাং শুভাননাম্ ॥ 12 ॥
স্নিগ্ধপল্লবসঙ্কাশা পীতকৌশেযবাসিনী ।
শংসস্ব যদি বা দৃষ্টা বিল্ব বিল্বোপমস্তনী ॥ 13 ॥
অথবাঽর্জুন শংস ত্বং প্রিযাং তামর্জুনপ্রিযাম্ ।
জনকস্য সুতা ভীরুর্যদি জীবতি বা ন বা ॥ 14 ॥
ককুভঃ ককুভোরূং তাং ব্যক্তং জানাতি মৈথিলীম্ ।
যথা পল্লবপুষ্পাঢ্যো ভাতি হ্যেষ বনস্পতিঃ ॥ 15 ॥
ভ্রমরৈরুপগীতশ্চ যথা দ্রুমবরো হ্যযম্ ।
এষ ব্যক্তং বিজানাতি তিলকস্তিলকপ্রিযাম্ ॥ 16 ॥
অশোক শোকাপনুদ শোকোপহতচেতসম্ ।
ত্বন্নামানং কুরু ক্ষিপ্রং প্রিযাসন্দর্শনেন মাম্ ॥ 17 ॥
যদি তাল ত্বযা দৃষ্টা পক্বতালফলস্তনী ।
কথযস্ব বরারোহাং কারুণ্যং যদি তে মযি ॥ 18 ॥
যদি দৃষ্টা ত্বযা সীতা জম্বু জম্বূফলোপমা ।
প্রিযাং যদি বিজানীষে নিঃশঙ্কং কথযস্ব মে ॥ 19 ॥
অহো ত্বং কর্ণিকারাদ্য সুপুষ্পৈশ্শোভসে ভৃশম্ ।
কর্ণিকারপ্রিযা সাধ্বী শংস দৃষ্টা প্রিযা যদি ॥ 20 ॥
চূতনীপমহাসালান্পনসান্কুরবান্ধবান্ ।
দাডিমাননসান্গত্বা দৃষ্ট্বা রামো মহাযশাঃ ॥ 21 ॥
মল্লিকা মাধবীশ্চৈব চম্পকান্কেতকীস্তথা ।
পৃচ্ছন্রামো বনে ভান্তঃ উন্মত্ত ইব লক্ষ্যতে ॥ 22 ॥
অথবা মৃগশাবাক্ষীং মৃগ জানাসি মৈথিলীম্ ।
মৃগবিপ্রেক্ষণী কান্তা মৃগীভিস্সহিতা ভবেত্ ॥ 23 ॥
গজ সা গজনাসোরূর্যদি দৃষ্টা ত্বযা ভবেত্ ।
তাং মন্যে বিদিতাং তুভ্যমাখ্যাহি বরবারণ ॥ 24 ॥
শার্দূল যদি সা দৃষ্টা প্রিযা চন্দ্রনিভাননা ।
মৈথিলী মম বিস্রব্ধং কথযস্ব ন তে ভযম্ ॥ 25 ॥
কিং ধাবসি প্রিযে দূরে দৃষ্টাসি কমলেক্ষণে ।
বৃক্ষৈরাচ্ছাদ্য চাত্মানং কিং মাং ন প্রতিভাষসে ॥ 26 ॥
তিষ্ঠ তিষ্ঠ বরারোহে ন তেঽস্তি করুণা মযি ।
নাত্যর্থং হাস্যশীলাসি কিমর্থং মামুপেক্ষসে ॥ 27 ॥
পীতকৌশেযকেনাসি সূচিতা বরবর্ণিনি ।
ধাবন্ত্যপি মযা দৃষ্টা তিষ্ঠ যদ্যস্তি সৌহৃদম্ ॥ 28 ॥
নৈব সা নূনমথবা হিংসিতা চারুহাসিনী ।
কৃচ্ছ্রপ্রাপ্তং ন মাং নূনং যথোপেক্ষিতুমর্হতি ॥ 29 ॥
ব্যক্তং সা ভক্ষিতা বালা রাক্ষসৈঃ পিশিতাশনৈঃ ।
বিভজ্যাঙ্কানি সর্বাণি মযা বিরহিতা প্রিযা ॥ 30 ॥
নূনং তচ্ছুভদন্তোষ্ঠং সুনাসং চারুকুণ্ডলম্ ।
পূর্ণচন্দ্রনিভং গ্রস্তং মুখন্নিষ্প্রভতাং গতম্ ॥ 31 ॥
সা হি চম্পকবর্ণাভা গ্রীবা গ্রৈবেযশোভিতা ।
কোমলা বিলপন্ত্যাস্তু কান্তাযা ভক্ষিতা শুভা ॥ 32 ॥
নূনং বিক্ষিপ্যমাণৌ তৌ বাহূ পল্লবকোমলৌ ।
ভক্ষিতৌ বেপমানাগ্রৌ সহস্তাভরণাঙ্গদৌ ॥ 33 ॥
মযা বিরহিতা বালা রক্ষসাং ভক্ষণায বৈ ।
সার্ধেনেব পরিত্যক্তা ভক্ষিতা বহুবান্ধবা ॥ 34 ॥
হা লক্ষ্মণ মহাবাহো পশ্যসি ত্বং প্রিযাং ক্বচিত্ ।
হা প্রিযে ক্ব গতা ভদ্রে হা সীতেতি পুনঃ পুনঃ ॥ 35 ॥
ইত্যেবং বিলপন্রামঃ পরিধাবন্বনাদ্বনম্ ।
ক্বচিদুদ্ভ্রমতে বেগাত্ক্বচিদ্বিভ্রমতে বলাত্ ॥ 36 ॥
ক্বচিন্মত্ত ইবাভাতি কান্তান্বেষণতত্পরঃ ।
স বনানি নদীশ্শৈলান্ গিরিপ্রস্রবণানি চ ॥ 37 ॥
কাননানি চ বেগেন ভ্রমত্যপরিসংস্থিতঃ ।
তথা স গত্বা বিপুলং মহদ্বনং পরীত্য সর্বং ত্বথ মৈথিলীং প্রতি ।
অনিষ্ঠিতাশস্সচকার মার্গণে পুনঃ প্রিযাযাঃ পরমং পরিশ্রমম্ ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে ষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्टितमस्सर्गः ।
भृशमाव्रजमानस्य तस्याधो वामलोचनम् ।
प्रास्फुरच्चास्खलद्रामो वेपथुश्चाप्य जायत ॥ 1 ॥
उपालक्ष्य निमित्तानि सोऽशुभानि मुहुर्मुहुः ।
अपि क्षेमं नु सीताया इति वै व्याजहार च ॥ 2 ॥
त्वरमाणो जगामाथ सीतादर्शनलालसः ।
शून्यमावसथं दृष्ट्वा बभूवोद्विग्नमानसः ॥ 3 ॥
उद्भ्रमन्निव वेगेन विक्षिपन्रघुनन्दनः ।
तत्र तत्रोटजस्थानमभिवीक्षय समन्ततः ॥ 4 ॥
ददर्श पर्णशालां च रहितां सीतया तदा ।
श्रिया विरहितां ध्वस्तां हेमन्ते पद्मिनीमिव ॥ 5 ॥
रुदन्तमिव वृक्षैश्च म्लानपुष्पमृगद्विजम् ।
श्रिया विहीनं विध्वस्तं सन्त्यक्तवनदेवतम् ॥ 6 ॥
विप्रकीर्णाजिनकुशं विप्रविद्धब्रुसीकटम् ।
दृष्ट्वा शून्यं निजस्थानं विललाप पुनः पुनः ॥ 7 ॥
हृता मृता वा नष्टा वा भक्षिता वा भविष्यति ।
निलीनाप्यथवा भीरुरथवा वनमाश्रिता ॥ 8 ॥
गता विचेतुं पुष्पाणि फलान्यपि च वा पुनः ।
अथवा पद्मिनीं याता जलार्थं वा नदीं गता ॥ 9 ॥
यत्नान्मृगयमाणस्तु नाससाद वने प्रियाम् ।
शोकरक्तेक्षणश्शोकादुन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 10 ॥
वृक्षाद्वृक्षं प्रधावन्सगिरेश्चाद्रिं नदान्नदीम् ।
बभूव विलपन्रामश्शोकार्णवपरिप्लुतः ॥ 11 ॥
अपि काचित्त्वया दृष्टा सा कदम्बप्रिया प्रिया ।
कदम्ब यदि जानीषे शंस सीतां शुभाननाम् ॥ 12 ॥
स्निग्धपल्लवसङ्काशा पीतकौशेयवासिनी ।
शंसस्व यदि वा दृष्टा बिल्व बिल्वोपमस्तनी ॥ 13 ॥
अथवाऽर्जुन शंस त्वं प्रियां तामर्जुनप्रियाम् ।
जनकस्य सुता भीरुर्यदि जीवति वा न वा ॥ 14 ॥
ककुभः ककुभोरूं तां व्यक्तं जानाति मैथिलीम् ।
यथा पल्लवपुष्पाढ्यो भाति ह्येष वनस्पतिः ॥ 15 ॥
भ्रमरैरुपगीतश्च यथा द्रुमवरो ह्ययम् ।
एष व्यक्तं विजानाति तिलकस्तिलकप्रियाम् ॥ 16 ॥
अशोक शोकापनुद शोकोपहतचेतसम् ।
त्वन्नामानं कुरु क्षिप्रं प्रियासन्दर्शनेन माम् ॥ 17 ॥
यदि ताल त्वया दृष्टा पक्वतालफलस्तनी ।
कथयस्व वरारोहां कारुण्यं यदि ते मयि ॥ 18 ॥
यदि दृष्टा त्वया सीता जम्बु जम्बूफलोपमा ।
प्रियां यदि विजानीषे निःशङ्कं कथयस्व मे ॥ 19 ॥
अहो त्वं कर्णिकाराद्य सुपुष्पैश्शोभसे भृशम् ।
कर्णिकारप्रिया साध्वी शंस दृष्टा प्रिया यदि ॥ 20 ॥
चूतनीपमहासालान्पनसान्कुरवान्धवान् ।
दाडिमाननसान्गत्वा दृष्ट्वा रामो महायशाः ॥ 21 ॥
मल्लिका माधवीश्चैव चम्पकान्केतकीस्तथा ।
पृच्छन्रामो वने भान्तः उन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 22 ॥
अथवा मृगशाबाक्षीं मृग जानासि मैथिलीम् ।
मृगविप्रेक्षणी कान्ता मृगीभिस्सहिता भवेत् ॥ 23 ॥
गज सा गजनासोरूर्यदि दृष्टा त्वया भवेत् ।
तां मन्ये विदितां तुभ्यमाख्याहि वरवारण ॥ 24 ॥
शार्दूल यदि सा दृष्टा प्रिया चन्द्रनिभानना ।
मैथिली मम विस्रब्धं कथयस्व न ते भयम् ॥ 25 ॥
किं धावसि प्रिये दूरे दृष्टासि कमलेक्षणे ।
वृक्षैराच्छाद्य चात्मानं किं मां न प्रतिभाषसे ॥ 26 ॥
तिष्ठ तिष्ठ वरारोहे न तेऽस्ति करुणा मयि ।
नात्यर्थं हास्यशीलासि किमर्थं मामुपेक्षसे ॥ 27 ॥
पीतकौशेयकेनासि सूचिता वरवर्णिनि ।
धावन्त्यपि मया दृष्टा तिष्ठ यद्यस्ति सौहृदम् ॥ 28 ॥
नैव सा नूनमथवा हिंसिता चारुहासिनी ।
कृच्छ्रप्राप्तं न मां नूनं यथोपेक्षितुमर्हति ॥ 29 ॥
व्यक्तं सा भक्षिता बाला राक्षसैः पिशिताशनैः ।
विभज्याङ्कानि सर्वाणि मया विरहिता प्रिया ॥ 30 ॥
नूनं तच्छुभदन्तोष्ठं सुनासं चारुकुण्डलम् ।
पूर्णचन्द्रनिभं ग्रस्तं मुखन्निष्प्रभतां गतम् ॥ 31 ॥
सा हि चम्पकवर्णाभा ग्रीवा ग्रैवेयशोभिता ।
कोमला विलपन्त्यास्तु कान्ताया भक्षिता शुभा ॥ 32 ॥
नूनं विक्षिप्यमाणौ तौ बाहू पल्लवकोमलौ ।
भक्षितौ वेपमानाग्रौ सहस्ताभरणाङ्गदौ ॥ 33 ॥
मया विरहिता बाला रक्षसां भक्षणाय वै ।
सार्धेनेव परित्यक्ता भक्षिता बहुबान्धवा ॥ 34 ॥
हा लक्ष्मण महाबाहो पश्यसि त्वं प्रियां क्वचित् ।
हा प्रिये क्व गता भद्रे हा सीतेति पुनः पुनः ॥ 35 ॥
इत्येवं विलपन्रामः परिधावन्वनाद्वनम् ।
क्वचिदुद्भ्रमते वेगात्क्वचिद्विभ्रमते बलात् ॥ 36 ॥
क्वचिन्मत्त इवाभाति कान्तान्वेषणतत्परः ।
स वनानि नदीश्शैलान् गिरिप्रस्रवणानि च ॥ 37 ॥
काननानि च वेगेन भ्रमत्यपरिसंस्थितः ।
तथा स गत्वा विपुलं महद्वनं परीत्य सर्वं त्वथ मैथिलीं प्रति ।
अनिष्ठिताशस्सचकार मार्गणे पुनः प्रियायाः परमं परिश्रमम् ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.