ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਭृਸ਼ਮਾਵ੍ਰਜਮਾਨਸ੍ਯ ਤਸ੍ਯਾਧੋ ਵਾਮਲੋਚਨਮ੍ ।
ਪ੍ਰਾਸ੍ਫੁਰਚ੍ਚਾਸ੍ਖਲਦ੍ਰਾਮੋ ਵੇਪਥੁਸ਼੍ਚਾਪ੍ਯ ਜਾਯਤ ॥ 1 ॥
ਉਪਾਲਕ੍ष੍ਯ ਨਿਮਿਤ੍ਤਾਨਿ ਸੋऽਸ਼ੁਭਾਨਿ ਮੁਹੁਰ੍ਮੁਹੁਃ ।
ਅਪਿ ਕ੍षੇਮਂ ਨੁ ਸੀਤਾਯਾ ਇਤਿ ਵੈ ਵ੍ਯਾਜਹਾਰ ਚ ॥ 2 ॥
ਤ੍ਵਰਮਾਣੋ ਜਗਾਮਾਥ ਸੀਤਾਦਰ੍ਸ਼ਨਲਾਲਸਃ ।
ਸ਼ੂਨ੍ਯਮਾਵਸਥਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਬਭੂਵੋਦ੍ਵਿਗ੍ਨਮਾਨਸਃ ॥ 3 ॥
ਉਦ੍ਭ੍ਰਮਨ੍ਨਿਵ ਵੇਗੇਨ ਵਿਕ੍षਿਪਨ੍ਰਘੁਨਨ੍ਦਨਃ ।
ਤਤ੍ਰ ਤਤ੍ਰੋਟਜਸ੍ਥਾਨਮਭਿਵੀਕ੍षਯ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 4 ॥
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਪਰ੍ਣਸ਼ਾਲਾਂ ਚ ਰਹਿਤਾਂ ਸੀਤਯਾ ਤਦਾ ।
ਸ਼੍ਰਿਯਾ ਵਿਰਹਿਤਾਂ ਧ੍ਵਸ੍ਤਾਂ ਹੇਮਨ੍ਤੇ ਪਦ੍ਮਿਨੀਮਿਵ ॥ 5 ॥
ਰੁਦਨ੍ਤਮਿਵ ਵृਕ੍षੈਸ਼੍ਚ ਮ੍ਲਾਨਪੁष੍ਪਮृਗਦ੍ਵਿਜਮ੍ ।
ਸ਼੍ਰਿਯਾ ਵਿਹੀਨਂ ਵਿਧ੍ਵਸ੍ਤਂ ਸਨ੍ਤ੍ਯਕ੍ਤਵਨਦੇਵਤਮ੍ ॥ 6 ॥
ਵਿਪ੍ਰਕੀਰ੍ਣਾਜਿਨਕੁਸ਼ਂ ਵਿਪ੍ਰਵਿਦ੍ਧਬ੍ਰੁਸੀਕਟਮ੍ ।
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਸ਼ੂਨ੍ਯਂ ਨਿਜਸ੍ਥਾਨਂ ਵਿਲਲਾਪ ਪੁਨਃ ਪੁਨਃ ॥ 7 ॥
ਹृਤਾ ਮृਤਾ ਵਾ ਨष੍ਟਾ ਵਾ ਭਕ੍षਿਤਾ ਵਾ ਭਵਿष੍ਯਤਿ ।
ਨਿਲੀਨਾਪ੍ਯਥਵਾ ਭੀਰੁਰਥਵਾ ਵਨਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾ ॥ 8 ॥
ਗਤਾ ਵਿਚੇਤੁਂ ਪੁष੍ਪਾਣਿ ਫਲਾਨ੍ਯਪਿ ਚ ਵਾ ਪੁਨਃ ।
ਅਥਵਾ ਪਦ੍ਮਿਨੀਂ ਯਾਤਾ ਜਲਾਰ੍ਥਂ ਵਾ ਨਦੀਂ ਗਤਾ ॥ 9 ॥
ਯਤ੍ਨਾਨ੍ਮृਗਯਮਾਣਸ੍ਤੁ ਨਾਸਸਾਦ ਵਨੇ ਪ੍ਰਿਯਾਮ੍ ।
ਸ਼ੋਕਰਕ੍ਤੇਕ੍षਣਸ਼੍ਸ਼ੋਕਾਦੁਨ੍ਮਤ੍ਤ ਇਵ ਲਕ੍ष੍ਯਤੇ ॥ 10 ॥
ਵृਕ੍षਾਦ੍ਵृਕ੍षਂ ਪ੍ਰਧਾਵਨ੍ਸਗਿਰੇਸ਼੍ਚਾਦ੍ਰਿਂ ਨਦਾਨ੍ਨਦੀਮ੍ ।
ਬਭੂਵ ਵਿਲਪਨ੍ਰਾਮਸ਼੍ਸ਼ੋਕਾਰ੍ਣਵਪਰਿਪ੍ਲੁਤਃ ॥ 11 ॥
ਅਪਿ ਕਾਚਿਤ੍ਤ੍ਵਯਾ ਦृष੍ਟਾ ਸਾ ਕਦਮ੍ਬਪ੍ਰਿਯਾ ਪ੍ਰਿਯਾ ।
ਕਦਮ੍ਬ ਯਦਿ ਜਾਨੀषੇ ਸ਼ਂਸ ਸੀਤਾਂ ਸ਼ੁਭਾਨਨਾਮ੍ ॥ 12 ॥
ਸ੍ਨਿਗ੍ਧਪਲ੍ਲਵਸਙ੍ਕਾਸ਼ਾ ਪੀਤਕੌਸ਼ੇਯਵਾਸਿਨੀ ।
ਸ਼ਂਸਸ੍ਵ ਯਦਿ ਵਾ ਦृष੍ਟਾ ਬਿਲ੍ਵ ਬਿਲ੍ਵੋਪਮਸ੍ਤਨੀ ॥ 13 ॥
ਅਥਵਾऽਰ੍ਜੁਨ ਸ਼ਂਸ ਤ੍ਵਂ ਪ੍ਰਿਯਾਂ ਤਾਮਰ੍ਜੁਨਪ੍ਰਿਯਾਮ੍ ।
ਜਨਕਸ੍ਯ ਸੁਤਾ ਭੀਰੁਰ੍ਯਦਿ ਜੀਵਤਿ ਵਾ ਨ ਵਾ ॥ 14 ॥
ਕਕੁਭਃ ਕਕੁਭੋਰੂਂ ਤਾਂ ਵ੍ਯਕ੍ਤਂ ਜਾਨਾਤਿ ਮੈਥਿਲੀਮ੍ ।
ਯਥਾ ਪਲ੍ਲਵਪੁष੍ਪਾਢ੍ਯੋ ਭਾਤਿ ਹ੍ਯੇष ਵਨਸ੍ਪਤਿਃ ॥ 15 ॥
ਭ੍ਰਮਰੈਰੁਪਗੀਤਸ਼੍ਚ ਯਥਾ ਦ੍ਰੁਮਵਰੋ ਹ੍ਯਯਮ੍ ।
ਏष ਵ੍ਯਕ੍ਤਂ ਵਿਜਾਨਾਤਿ ਤਿਲਕਸ੍ਤਿਲਕਪ੍ਰਿਯਾਮ੍ ॥ 16 ॥
ਅਸ਼ੋਕ ਸ਼ੋਕਾਪਨੁਦ ਸ਼ੋਕੋਪਹਤਚੇਤਸਮ੍ ।
ਤ੍ਵਨ੍ਨਾਮਾਨਂ ਕੁਰੁ ਕ੍षਿਪ੍ਰਂ ਪ੍ਰਿਯਾਸਨ੍ਦਰ੍ਸ਼ਨੇਨ ਮਾਮ੍ ॥ 17 ॥
ਯਦਿ ਤਾਲ ਤ੍ਵਯਾ ਦृष੍ਟਾ ਪਕ੍ਵਤਾਲਫਲਸ੍ਤਨੀ ।
ਕਥਯਸ੍ਵ ਵਰਾਰੋਹਾਂ ਕਾਰੁਣ੍ਯਂ ਯਦਿ ਤੇ ਮਯਿ ॥ 18 ॥
ਯਦਿ ਦृष੍ਟਾ ਤ੍ਵਯਾ ਸੀਤਾ ਜਮ੍ਬੁ ਜਮ੍ਬੂਫਲੋਪਮਾ ।
ਪ੍ਰਿਯਾਂ ਯਦਿ ਵਿਜਾਨੀषੇ ਨਿਃਸ਼ਙ੍ਕਂ ਕਥਯਸ੍ਵ ਮੇ ॥ 19 ॥
ਅਹੋ ਤ੍ਵਂ ਕਰ੍ਣਿਕਾਰਾਦ੍ਯ ਸੁਪੁष੍ਪੈਸ਼੍ਸ਼ੋਭਸੇ ਭृਸ਼ਮ੍ ।
ਕਰ੍ਣਿਕਾਰਪ੍ਰਿਯਾ ਸਾਧ੍ਵੀ ਸ਼ਂਸ ਦृष੍ਟਾ ਪ੍ਰਿਯਾ ਯਦਿ ॥ 20 ॥
ਚੂਤਨੀਪਮਹਾਸਾਲਾਨ੍ਪਨਸਾਨ੍ਕੁਰਵਾਨ੍ਧਵਾਨ੍ ।
ਦਾਡਿਮਾਨਨਸਾਨ੍ਗਤ੍ਵਾ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਰਾਮੋ ਮਹਾਯਸ਼ਾਃ ॥ 21 ॥
ਮਲ੍ਲਿਕਾ ਮਾਧਵੀਸ਼੍ਚੈਵ ਚਮ੍ਪਕਾਨ੍ਕੇਤਕੀਸ੍ਤਥਾ ।
ਪृਚ੍ਛਨ੍ਰਾਮੋ ਵਨੇ ਭਾਨ੍ਤਃ ਉਨ੍ਮਤ੍ਤ ਇਵ ਲਕ੍ष੍ਯਤੇ ॥ 22 ॥
ਅਥਵਾ ਮृਗਸ਼ਾਬਾਕ੍षੀਂ ਮृਗ ਜਾਨਾਸਿ ਮੈਥਿਲੀਮ੍ ।
ਮृਗਵਿਪ੍ਰੇਕ੍षਣੀ ਕਾਨ੍ਤਾ ਮृਗੀਭਿਸ੍ਸਹਿਤਾ ਭਵੇਤ੍ ॥ 23 ॥
ਗਜ ਸਾ ਗਜਨਾਸੋਰੂਰ੍ਯਦਿ ਦृष੍ਟਾ ਤ੍ਵਯਾ ਭਵੇਤ੍ ।
ਤਾਂ ਮਨ੍ਯੇ ਵਿਦਿਤਾਂ ਤੁਭ੍ਯਮਾਖ੍ਯਾਹਿ ਵਰਵਾਰਣ ॥ 24 ॥
ਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲ ਯਦਿ ਸਾ ਦृष੍ਟਾ ਪ੍ਰਿਯਾ ਚਨ੍ਦ੍ਰਨਿਭਾਨਨਾ ।
ਮੈਥਿਲੀ ਮਮ ਵਿਸ੍ਰਬ੍ਧਂ ਕਥਯਸ੍ਵ ਨ ਤੇ ਭਯਮ੍ ॥ 25 ॥
ਕਿਂ ਧਾਵਸਿ ਪ੍ਰਿਯੇ ਦੂਰੇ ਦृष੍ਟਾਸਿ ਕਮਲੇਕ੍षਣੇ ।
ਵृਕ੍षੈਰਾਚ੍ਛਾਦ੍ਯ ਚਾਤ੍ਮਾਨਂ ਕਿਂ ਮਾਂ ਨ ਪ੍ਰਤਿਭਾषਸੇ ॥ 26 ॥
ਤਿष੍ਠ ਤਿष੍ਠ ਵਰਾਰੋਹੇ ਨ ਤੇऽਸ੍ਤਿ ਕਰੁਣਾ ਮਯਿ ।
ਨਾਤ੍ਯਰ੍ਥਂ ਹਾਸ੍ਯਸ਼ੀਲਾਸਿ ਕਿਮਰ੍ਥਂ ਮਾਮੁਪੇਕ੍षਸੇ ॥ 27 ॥
ਪੀਤਕੌਸ਼ੇਯਕੇਨਾਸਿ ਸੂਚਿਤਾ ਵਰਵਰ੍ਣਿਨਿ ।
ਧਾਵਨ੍ਤ੍ਯਪਿ ਮਯਾ ਦृष੍ਟਾ ਤਿष੍ਠ ਯਦ੍ਯਸ੍ਤਿ ਸੌਹृਦਮ੍ ॥ 28 ॥
ਨੈਵ ਸਾ ਨੂਨਮਥਵਾ ਹਿਂਸਿਤਾ ਚਾਰੁਹਾਸਿਨੀ ।
ਕृਚ੍ਛ੍ਰਪ੍ਰਾਪ੍ਤਂ ਨ ਮਾਂ ਨੂਨਂ ਯਥੋਪੇਕ੍षਿਤੁਮਰ੍ਹਤਿ ॥ 29 ॥
ਵ੍ਯਕ੍ਤਂ ਸਾ ਭਕ੍षਿਤਾ ਬਾਲਾ ਰਾਕ੍षਸੈਃ ਪਿਸ਼ਿਤਾਸ਼ਨੈਃ ।
ਵਿਭਜ੍ਯਾਙ੍ਕਾਨਿ ਸਰ੍ਵਾਣਿ ਮਯਾ ਵਿਰਹਿਤਾ ਪ੍ਰਿਯਾ ॥ 30 ॥
ਨੂਨਂ ਤਚ੍ਛੁਭਦਨ੍ਤੋष੍ਠਂ ਸੁਨਾਸਂ ਚਾਰੁਕੁਣ੍ਡਲਮ੍ ।
ਪੂਰ੍ਣਚਨ੍ਦ੍ਰਨਿਭਂ ਗ੍ਰਸ੍ਤਂ ਮੁਖਨ੍ਨਿष੍ਪ੍ਰਭਤਾਂ ਗਤਮ੍ ॥ 31 ॥
ਸਾ ਹਿ ਚਮ੍ਪਕਵਰ੍ਣਾਭਾ ਗ੍ਰੀਵਾ ਗ੍ਰੈਵੇਯਸ਼ੋਭਿਤਾ ।
ਕੋਮਲਾ ਵਿਲਪਨ੍ਤ੍ਯਾਸ੍ਤੁ ਕਾਨ੍ਤਾਯਾ ਭਕ੍षਿਤਾ ਸ਼ੁਭਾ ॥ 32 ॥
ਨੂਨਂ ਵਿਕ੍षਿਪ੍ਯਮਾਣੌ ਤੌ ਬਾਹੂ ਪਲ੍ਲਵਕੋਮਲੌ ।
ਭਕ੍षਿਤੌ ਵੇਪਮਾਨਾਗ੍ਰੌ ਸਹਸ੍ਤਾਭਰਣਾਙ੍ਗਦੌ ॥ 33 ॥
ਮਯਾ ਵਿਰਹਿਤਾ ਬਾਲਾ ਰਕ੍षਸਾਂ ਭਕ੍षਣਾਯ ਵੈ ।
ਸਾਰ੍ਧੇਨੇਵ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਾ ਭਕ੍षਿਤਾ ਬਹੁਬਾਨ੍ਧਵਾ ॥ 34 ॥
ਹਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਮਹਾਬਾਹੋ ਪਸ਼੍ਯਸਿ ਤ੍ਵਂ ਪ੍ਰਿਯਾਂ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ।
ਹਾ ਪ੍ਰਿਯੇ ਕ੍ਵ ਗਤਾ ਭਦ੍ਰੇ ਹਾ ਸੀਤੇਤਿ ਪੁਨਃ ਪੁਨਃ ॥ 35 ॥
ਇਤ੍ਯੇਵਂ ਵਿਲਪਨ੍ਰਾਮਃ ਪਰਿਧਾਵਨ੍ਵਨਾਦ੍ਵਨਮ੍ ।
ਕ੍ਵਚਿਦੁਦ੍ਭ੍ਰਮਤੇ ਵੇਗਾਤ੍ਕ੍ਵਚਿਦ੍ਵਿਭ੍ਰਮਤੇ ਬਲਾਤ੍ ॥ 36 ॥
ਕ੍ਵਚਿਨ੍ਮਤ੍ਤ ਇਵਾਭਾਤਿ ਕਾਨ੍ਤਾਨ੍ਵੇषਣਤਤ੍ਪਰਃ ।
ਸ ਵਨਾਨਿ ਨਦੀਸ਼੍ਸ਼ੈਲਾਨ੍ ਗਿਰਿਪ੍ਰਸ੍ਰਵਣਾਨਿ ਚ ॥ 37 ॥
ਕਾਨਨਾਨਿ ਚ ਵੇਗੇਨ ਭ੍ਰਮਤ੍ਯਪਰਿਸਂਸ੍ਥਿਤਃ ।
ਤਥਾ ਸ ਗਤ੍ਵਾ ਵਿਪੁਲਂ ਮਹਦ੍ਵਨਂ ਪਰੀਤ੍ਯ ਸਰ੍ਵਂ ਤ੍ਵਥ ਮੈਥਿਲੀਂ ਪ੍ਰਤਿ ।
ਅਨਿष੍ਠਿਤਾਸ਼ਸ੍ਸਚਕਾਰ ਮਾਰ੍ਗਣੇ ਪੁਨਃ ਪ੍ਰਿਯਾਯਾਃ ਪਰਮਂ ਪਰਿਸ਼੍ਰਮਮ੍ ॥ 38 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਰਣ੍ਯਕਾਣ੍ਡੇ षष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्टितमस्सर्गः ।
भृशमाव्रजमानस्य तस्याधो वामलोचनम् ।
प्रास्फुरच्चास्खलद्रामो वेपथुश्चाप्य जायत ॥ 1 ॥
उपालक्ष्य निमित्तानि सोऽशुभानि मुहुर्मुहुः ।
अपि क्षेमं नु सीताया इति वै व्याजहार च ॥ 2 ॥
त्वरमाणो जगामाथ सीतादर्शनलालसः ।
शून्यमावसथं दृष्ट्वा बभूवोद्विग्नमानसः ॥ 3 ॥
उद्भ्रमन्निव वेगेन विक्षिपन्रघुनन्दनः ।
तत्र तत्रोटजस्थानमभिवीक्षय समन्ततः ॥ 4 ॥
ददर्श पर्णशालां च रहितां सीतया तदा ।
श्रिया विरहितां ध्वस्तां हेमन्ते पद्मिनीमिव ॥ 5 ॥
रुदन्तमिव वृक्षैश्च म्लानपुष्पमृगद्विजम् ।
श्रिया विहीनं विध्वस्तं सन्त्यक्तवनदेवतम् ॥ 6 ॥
विप्रकीर्णाजिनकुशं विप्रविद्धब्रुसीकटम् ।
दृष्ट्वा शून्यं निजस्थानं विललाप पुनः पुनः ॥ 7 ॥
हृता मृता वा नष्टा वा भक्षिता वा भविष्यति ।
निलीनाप्यथवा भीरुरथवा वनमाश्रिता ॥ 8 ॥
गता विचेतुं पुष्पाणि फलान्यपि च वा पुनः ।
अथवा पद्मिनीं याता जलार्थं वा नदीं गता ॥ 9 ॥
यत्नान्मृगयमाणस्तु नाससाद वने प्रियाम् ।
शोकरक्तेक्षणश्शोकादुन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 10 ॥
वृक्षाद्वृक्षं प्रधावन्सगिरेश्चाद्रिं नदान्नदीम् ।
बभूव विलपन्रामश्शोकार्णवपरिप्लुतः ॥ 11 ॥
अपि काचित्त्वया दृष्टा सा कदम्बप्रिया प्रिया ।
कदम्ब यदि जानीषे शंस सीतां शुभाननाम् ॥ 12 ॥
स्निग्धपल्लवसङ्काशा पीतकौशेयवासिनी ।
शंसस्व यदि वा दृष्टा बिल्व बिल्वोपमस्तनी ॥ 13 ॥
अथवाऽर्जुन शंस त्वं प्रियां तामर्जुनप्रियाम् ।
जनकस्य सुता भीरुर्यदि जीवति वा न वा ॥ 14 ॥
ककुभः ककुभोरूं तां व्यक्तं जानाति मैथिलीम् ।
यथा पल्लवपुष्पाढ्यो भाति ह्येष वनस्पतिः ॥ 15 ॥
भ्रमरैरुपगीतश्च यथा द्रुमवरो ह्ययम् ।
एष व्यक्तं विजानाति तिलकस्तिलकप्रियाम् ॥ 16 ॥
अशोक शोकापनुद शोकोपहतचेतसम् ।
त्वन्नामानं कुरु क्षिप्रं प्रियासन्दर्शनेन माम् ॥ 17 ॥
यदि ताल त्वया दृष्टा पक्वतालफलस्तनी ।
कथयस्व वरारोहां कारुण्यं यदि ते मयि ॥ 18 ॥
यदि दृष्टा त्वया सीता जम्बु जम्बूफलोपमा ।
प्रियां यदि विजानीषे निःशङ्कं कथयस्व मे ॥ 19 ॥
अहो त्वं कर्णिकाराद्य सुपुष्पैश्शोभसे भृशम् ।
कर्णिकारप्रिया साध्वी शंस दृष्टा प्रिया यदि ॥ 20 ॥
चूतनीपमहासालान्पनसान्कुरवान्धवान् ।
दाडिमाननसान्गत्वा दृष्ट्वा रामो महायशाः ॥ 21 ॥
मल्लिका माधवीश्चैव चम्पकान्केतकीस्तथा ।
पृच्छन्रामो वने भान्तः उन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 22 ॥
अथवा मृगशाबाक्षीं मृग जानासि मैथिलीम् ।
मृगविप्रेक्षणी कान्ता मृगीभिस्सहिता भवेत् ॥ 23 ॥
गज सा गजनासोरूर्यदि दृष्टा त्वया भवेत् ।
तां मन्ये विदितां तुभ्यमाख्याहि वरवारण ॥ 24 ॥
शार्दूल यदि सा दृष्टा प्रिया चन्द्रनिभानना ।
मैथिली मम विस्रब्धं कथयस्व न ते भयम् ॥ 25 ॥
किं धावसि प्रिये दूरे दृष्टासि कमलेक्षणे ।
वृक्षैराच्छाद्य चात्मानं किं मां न प्रतिभाषसे ॥ 26 ॥
तिष्ठ तिष्ठ वरारोहे न तेऽस्ति करुणा मयि ।
नात्यर्थं हास्यशीलासि किमर्थं मामुपेक्षसे ॥ 27 ॥
पीतकौशेयकेनासि सूचिता वरवर्णिनि ।
धावन्त्यपि मया दृष्टा तिष्ठ यद्यस्ति सौहृदम् ॥ 28 ॥
नैव सा नूनमथवा हिंसिता चारुहासिनी ।
कृच्छ्रप्राप्तं न मां नूनं यथोपेक्षितुमर्हति ॥ 29 ॥
व्यक्तं सा भक्षिता बाला राक्षसैः पिशिताशनैः ।
विभज्याङ्कानि सर्वाणि मया विरहिता प्रिया ॥ 30 ॥
नूनं तच्छुभदन्तोष्ठं सुनासं चारुकुण्डलम् ।
पूर्णचन्द्रनिभं ग्रस्तं मुखन्निष्प्रभतां गतम् ॥ 31 ॥
सा हि चम्पकवर्णाभा ग्रीवा ग्रैवेयशोभिता ।
कोमला विलपन्त्यास्तु कान्ताया भक्षिता शुभा ॥ 32 ॥
नूनं विक्षिप्यमाणौ तौ बाहू पल्लवकोमलौ ।
भक्षितौ वेपमानाग्रौ सहस्ताभरणाङ्गदौ ॥ 33 ॥
मया विरहिता बाला रक्षसां भक्षणाय वै ।
सार्धेनेव परित्यक्ता भक्षिता बहुबान्धवा ॥ 34 ॥
हा लक्ष्मण महाबाहो पश्यसि त्वं प्रियां क्वचित् ।
हा प्रिये क्व गता भद्रे हा सीतेति पुनः पुनः ॥ 35 ॥
इत्येवं विलपन्रामः परिधावन्वनाद्वनम् ।
क्वचिदुद्भ्रमते वेगात्क्वचिद्विभ्रमते बलात् ॥ 36 ॥
क्वचिन्मत्त इवाभाति कान्तान्वेषणतत्परः ।
स वनानि नदीश्शैलान् गिरिप्रस्रवणानि च ॥ 37 ॥
काननानि च वेगेन भ्रमत्यपरिसंस्थितः ।
तथा स गत्वा विपुलं महद्वनं परीत्य सर्वं त्वथ मैथिलीं प्रति ।
अनिष्ठिताशस्सचकार मार्गणे पुनः प्रियायाः परमं परिश्रमम् ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.