શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
તચ્છૃત્વા રાક્ષસેન્દ્રસ્ય વાક્યં વાક્યવિશારદઃ ।
પ્રત્યુવાચ મહાપ્રાજ્ઞો મારીચો રાક્ષસેશ્વરમ્ ॥ 1 ॥
સુલભાઃ પુરુષા રાજન્સતતં પ્રિયવાદિનઃ ।
અપ્રિયસ્ય તુ પથ્યસ્ય વક્તા શ્રોતા ચ દુર્લભઃ ॥ 2 ॥
ન નૂનં બુધ્યસે રામં મહાવીર્યં ગુણોન્નતમ્ ।
અયુક્તચારશ્ચપલો મહેન્દ્રવરુણોપમમ્ ॥ 3 ॥
અપિ સ્વસ્તિ ભવેત્તાત સર્વેષાં ભુવિ રક્ષસામ્ ।
અપિ રામો નાસઙ્ક્રુદ્ધઃ કુર્યાલ્લોકમરાક્ષસમ્ ॥ 4 ॥
અપિ તે જીવિતાન્તાય નોત્પન્ના જનકાત્મજા ।
અપિ સીતાનિમિત્તં ચ ન ભવેદ્વ્યસનં મમ ॥ 5 ॥
અપિ ત્વામીશ્વરં પ્રાપ્ય કામવૃત્તં નિરઙ્કુશમ્ ।
ન વિનશ્યેત્પુરી લઙ્કા ત્વયા સહ સરાક્ષસા ॥ 6 ॥
ત્વદ્વિધઃ કામવૃત્તો હિ દુશ્શીલઃ પાપમન્ત્રિતઃ ।
આત્માનં સ્વજનં રાષ્ટ્રં સ રાજા હન્તિ દુર્મતિઃ ॥ 7 ॥
ન ચ પિત્રા પરિત્યક્તો નામર્યાદઃ કથઞ્ચન ।
ન લુબ્ધો ન ચ દુશ્શીલો ન ચ ક્ષત્રિયપાંસનઃ ॥ 8 ॥
ન ચ ધર્મગુણૈર્હીનઃ કૌસલ્યાનન્દવર્ધનઃ ।
ન તીક્ષ્ણો ન ચ ભૂતાનાં સર્વેષામહિતે રતઃ ॥ 9 ॥
વઞ્ચિતં પિતરં દૃષ્ટ્વા કૈકેય્યા સત્યવાદિનમ્ ।
કરિષ્યામીતિ ધર્માત્મા તાત પ્રવ્રજિતો વનમ્ ॥ 10 ॥
કૈકેય્યાઃ પ્રિયકામાર્થં પિતુર્દશરથસ્ય ચ ।
હિત્વા રાજ્યં ચ ભોગાંશ્ચ પ્રવિષ્ટો દણ્ડકાવનમ્ ॥ 11 ॥
ન રામઃ કર્કશસ્તાત નાવિદ્વાન્નાજિતેન્દ્રિયઃ ।
અનૃતં દુશ્શ્રુતં ચૈવ નૈવ ત્વં વક્તુમર્હસિ ॥ 12 ॥
રામો વિગ્રહવાન્ ધર્મસ્સાધુસ્સત્યપરાક્રમઃ ।
રાજા સર્વસ્ય લોકસ્ય દેવાનાં મઘવાનિવ ॥ 13 ॥
કથં ત્વં તસ્ય વૈદેહીં રક્ષિતાં સ્વેન તેજસા ।
ઇચ્છસિ પ્રસભં હર્તું પ્રભામિવ વિવસ્વતઃ ॥ 14 ॥
શરાર્ચિષમાધૃષ્યં ચાપખઙ્ગેન્ધનં રણે ।
રામાગ્નિં સહસા દીપ્તં ન પ્રવેષ્ટું ત્વમર્હસિ ॥ 15 ॥
ધનુર્વ્યાદિતદીપ્તાસ્યં શરાર્ચિષમમર્ષણમ્ ।
ચાપબાણધરં તીક્ષ્ણં શત્રુસૈન્યપ્રહારિણમ્ ॥ 16 ॥
રાજ્યં સુખં ચ સન્ત્યજ્ય જીવિતં ચેષ્ટમાત્મનઃ ।
નાત્યાસાદયિતું તાત રામાન્તકમિહાર્હસિ ॥ 17 ॥
અપ્રમેયં હિ તત્તેજો યસ્ય સા જનકાત્મજા ।
ન ત્વં સમર્થસ્તાં હર્તું રામચાપાશ્રયં વને ॥ 18 ॥
તસ્ય સા નરસિંહસ્ય સિંહોરસ્કસ્ય ભામિની ।
પ્રાણેભ્યોઽપિ પ્રિયતરા ભાર્યા નિત્યમનુવ્રતા ॥ 19 ॥
ન સા ધર્ષયિતું શક્યા મૈથિલ્યોજસ્વિનઃ પ્રિયા ।
દીપ્તસ્યેવ હુતાશસ્ય શિખા સીતા સુમધ્યમા ॥ 20 ॥
કિમુદ્યમમિમં વ્યર્થં કૃત્વા તે રાક્ષસાધિપ ।
દૃષ્ટશ્ચેત્વં રણે તેન તદન્તં તવ જીવિતમ્ ॥ 21 ॥
જીવિતં ચ સુખં ચૈવ રાજ્યં ચૈવ સુદુર્લભમ્ ।
યદીચ્છસિ ચિરં ભોક્તું મા કૃથા રામવિપ્રિયમ્ ॥ 22 ॥
સ સર્વૈસ્સચિવૈસ્સાર્ધં વિભીષણપુરોગમૈઃ ।
મન્ત્રયિત્વા તુ ધર્મિષ્ઠૈઃ કૃત્વા નિશ્ચયમાત્મનઃ ॥ 23 ॥
દોષાણાં ચ ગુણાનાં ચ સમ્પ્રધાર્ય બલાબલમ્ ।
આત્મનશ્ચ બલં જ્ઞાત્વા રાઘવસ્ય ચ તત્વતઃ ॥ 24 ॥
હિતાહિતં વિનિશ્ચિત્ય ક્ષમં ત્વં કર્તુમર્હસિ ।
અહં તુ મન્યે તવ ન ક્ષમં રણે સમાગમં કોસલરાજસૂનુના ।
ઇદં હિ ભૂયશ્શૃણુ વાક્યમુત્તમં ક્ષમં ચ યુક્તં ચ નિશાચરેશ્વર ॥ 25 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે સપ્તત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
tacchṛtvā rākṣasendrasya vākyaṃ vākyaviśāradaḥ |
pratyuvāca mahāprājño mārīco rākṣaseśvaram || 1 ||
sulabhāḥ puruṣā rājansatataṃ priyavādinaḥ |
apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ || 2 ||
na nūnaṃ budhyase rāmaṃ mahāvīryaṃ guṇonnatam |
ayuktacāraścapalo mahendravaruṇopamam || 3 ||
api svasti bhavettāta sarveṣāṃ bhuvi rakṣasām |
api rāmo nāsaṅkruddhaḥ kuryāllokamarākṣasam || 4 ||
api te jīvitāntāya notpannā janakātmajā |
api sītānimittaṃ ca na bhavedvyasanaṃ mama || 5 ||
api tvāmīśvaraṃ prāpya kāmavṛttaṃ niraṅkuśam |
na vinaśyetpurī laṅkā tvayā saha sarākṣasā || 6 ||
tvadvidhaḥ kāmavṛtto hi duśśīlaḥ pāpamantritaḥ |
ātmānaṃ svajanaṃ rāṣṭraṃ sa rājā hanti durmatiḥ || 7 ||
na ca pitrā parityakto nāmaryādaḥ kathañcana |
na lubdho na ca duśśīlo na ca kṣatriyapāṃsanaḥ || 8 ||
na ca dharmaguṇairhīnaḥ kausalyānandavardhanaḥ |
na tīkṣṇo na ca bhūtānāṃ sarveṣāmahite rataḥ || 9 ||
vañcitaṃ pitaraṃ dṛṣṭvā kaikeyyā satyavādinam |
kariṣyāmīti dharmātmā tāta pravrajito vanam || 10 ||
kaikeyyāḥ priyakāmārthaṃ piturdaśarathasya ca |
hitvā rājyaṃ ca bhogāṃśca praviṣṭo daṇḍakāvanam || 11 ||
na rāmaḥ karkaśastāta nāvidvānnājitendriyaḥ |
anṛtaṃ duśśrutaṃ caiva naiva tvaṃ vaktumarhasi || 12 ||
rāmo vigrahavān dharmassādhussatyaparākramaḥ |
rājā sarvasya lokasya devānāṃ maghavāniva || 13 ||
kathaṃ tvaṃ tasya vaidehīṃ rakṣitāṃ svena tejasā |
icchasi prasabhaṃ hartuṃ prabhāmiva vivasvataḥ || 14 ||
śarārciṣamādhṛṣyaṃ cāpakhaṅgendhanaṃ raṇe |
rāmāgniṃ sahasā dīptaṃ na praveṣṭuṃ tvamarhasi || 15 ||
dhanurvyāditadīptāsyaṃ śarārciṣamamarṣaṇam |
cāpabāṇadharaṃ tīkṣṇaṃ śatrusainyaprahāriṇam || 16 ||
rājyaṃ sukhaṃ ca santyajya jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ |
nātyāsādayituṃ tāta rāmāntakamihārhasi || 17 ||
aprameyaṃ hi tattejo yasya sā janakātmajā |
na tvaṃ samarthastāṃ hartuṃ rāmacāpāśrayaṃ vane || 18 ||
tasya sā narasiṃhasya siṃhoraskasya bhāminī |
prāṇebhyo'pi priyatarā bhāryā nityamanuvratā || 19 ||
na sā dharṣayituṃ śakyā maithilyojasvinaḥ priyā |
dīptasyeva hutāśasya śikhā sītā sumadhyamā || 20 ||
kimudyamamimaṃ vyarthaṃ kṛtvā te rākṣasādhipa |
dṛṣṭaścetvaṃ raṇe tena tadantaṃ tava jīvitam || 21 ||
jīvitaṃ ca sukhaṃ caiva rājyaṃ caiva sudurlabham |
yadīcchasi ciraṃ bhoktuṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 22 ||
sa sarvaissacivaissārdhaṃ vibhīṣaṇapurogamaiḥ |
mantrayitvā tu dharmiṣṭhaiḥ kṛtvā niścayamātmanaḥ || 23 ||
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca sampradhārya balābalam |
ātmanaśca balaṃ jñātvā rāghavasya ca tatvataḥ || 24 ||
hitāhitaṃ viniścitya kṣamaṃ tvaṃ kartumarhasi |
ahaṃ tu manye tava na kṣamaṃ raṇe samāgamaṃ kosalarājasūnunā |
idaṃ hi bhūyaśśṛṇu vākyamuttamaṃ kṣamaṃ ca yuktaṃ ca niśācareśvara || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
तच्छृत्वा राक्षसेन्द्रस्य वाक्यं वाक्यविशारदः ।
प्रत्युवाच महाप्राज्ञो मारीचो राक्षसेश्वरम् ॥ 1 ॥
सुलभाः पुरुषा राजन्सततं प्रियवादिनः ।
अप्रियस्य तु पथ्यस्य वक्ता श्रोता च दुर्लभः ॥ 2 ॥
न नूनं बुध्यसे रामं महावीर्यं गुणोन्नतम् ।
अयुक्तचारश्चपलो महेन्द्रवरुणोपमम् ॥ 3 ॥
अपि स्वस्ति भवेत्तात सर्वेषां भुवि रक्षसाम् ।
अपि रामो नासङ्क्रुद्धः कुर्याल्लोकमराक्षसम् ॥ 4 ॥
अपि ते जीवितान्ताय नोत्पन्ना जनकात्मजा ।
अपि सीतानिमित्तं च न भवेद्व्यसनं मम ॥ 5 ॥
अपि त्वामीश्वरं प्राप्य कामवृत्तं निरङ्कुशम् ।
न विनश्येत्पुरी लङ्का त्वया सह सराक्षसा ॥ 6 ॥
त्वद्विधः कामवृत्तो हि दुश्शीलः पापमन्त्रितः ।
आत्मानं स्वजनं राष्ट्रं स राजा हन्ति दुर्मतिः ॥ 7 ॥
न च पित्रा परित्यक्तो नामर्यादः कथञ्चन ।
न लुब्धो न च दुश्शीलो न च क्षत्रियपांसनः ॥ 8 ॥
न च धर्मगुणैर्हीनः कौसल्यानन्दवर्धनः ।
न तीक्ष्णो न च भूतानां सर्वेषामहिते रतः ॥ 9 ॥
वञ्चितं पितरं दृष्ट्वा कैकेय्या सत्यवादिनम् ।
करिष्यामीति धर्मात्मा तात प्रव्रजितो वनम् ॥ 10 ॥
कैकेय्याः प्रियकामार्थं पितुर्दशरथस्य च ।
हित्वा राज्यं च भोगांश्च प्रविष्टो दण्डकावनम् ॥ 11 ॥
न रामः कर्कशस्तात नाविद्वान्नाजितेन्द्रियः ।
अनृतं दुश्श्रुतं चैव नैव त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 12 ॥
रामो विग्रहवान् धर्मस्साधुस्सत्यपराक्रमः ।
राजा सर्वस्य लोकस्य देवानां मघवानिव ॥ 13 ॥
कथं त्वं तस्य वैदेहीं रक्षितां स्वेन तेजसा ।
इच्छसि प्रसभं हर्तुं प्रभामिव विवस्वतः ॥ 14 ॥
शरार्चिषमाधृष्यं चापखङ्गेन्धनं रणे ।
रामाग्निं सहसा दीप्तं न प्रवेष्टुं त्वमर्हसि ॥ 15 ॥
धनुर्व्यादितदीप्तास्यं शरार्चिषममर्षणम् ।
चापबाणधरं तीक्ष्णं शत्रुसैन्यप्रहारिणम् ॥ 16 ॥
राज्यं सुखं च सन्त्यज्य जीवितं चेष्टमात्मनः ।
नात्यासादयितुं तात रामान्तकमिहार्हसि ॥ 17 ॥
अप्रमेयं हि तत्तेजो यस्य सा जनकात्मजा ।
न त्वं समर्थस्तां हर्तुं रामचापाश्रयं वने ॥ 18 ॥
तस्य सा नरसिंहस्य सिंहोरस्कस्य भामिनी ।
प्राणेभ्योऽपि प्रियतरा भार्या नित्यमनुव्रता ॥ 19 ॥
न सा धर्षयितुं शक्या मैथिल्योजस्विनः प्रिया ।
दीप्तस्येव हुताशस्य शिखा सीता सुमध्यमा ॥ 20 ॥
किमुद्यममिमं व्यर्थं कृत्वा ते राक्षसाधिप ।
दृष्टश्चेत्वं रणे तेन तदन्तं तव जीवितम् ॥ 21 ॥
जीवितं च सुखं चैव राज्यं चैव सुदुर्लभम् ।
यदीच्छसि चिरं भोक्तुं मा कृथा रामविप्रियम् ॥ 22 ॥
स सर्वैस्सचिवैस्सार्धं विभीषणपुरोगमैः ।
मन्त्रयित्वा तु धर्मिष्ठैः कृत्वा निश्चयमात्मनः ॥ 23 ॥
दोषाणां च गुणानां च सम्प्रधार्य बलाबलम् ।
आत्मनश्च बलं ज्ञात्वा राघवस्य च तत्वतः ॥ 24 ॥
हिताहितं विनिश्चित्य क्षमं त्वं कर्तुमर्हसि ।
अहं तु मन्ये तव न क्षमं रणे समागमं कोसलराजसूनुना ।
इदं हि भूयश्शृणु वाक्यमुत्तमं क्षमं च युक्तं च निशाचरेश्वर ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
tacchṛtvā rākṣasendrasya vākyaṃ vākyaviśāradaḥ |
pratyuvāca mahāprājño mārīco rākṣaseśvaram || 1 ||
sulabhāḥ puruṣā rājansatataṃ priyavādinaḥ |
apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ || 2 ||
na nūnaṃ budhyase rāmaṃ mahāvīryaṃ guṇonnatam |
ayuktacāraścapalo mahendravaruṇopamam || 3 ||
api svasti bhavettāta sarveṣāṃ bhuvi rakṣasām |
api rāmo nāsaṅkruddhaḥ kuryāllokamarākṣasam || 4 ||
api te jīvitāntāya notpannā janakātmajā |
api sītānimittaṃ ca na bhavedvyasanaṃ mama || 5 ||
api tvāmīśvaraṃ prāpya kāmavṛttaṃ niraṅkuśam |
na vinaśyetpurī laṅkā tvayā saha sarākṣasā || 6 ||
tvadvidhaḥ kāmavṛtto hi duśśīlaḥ pāpamantritaḥ |
ātmānaṃ svajanaṃ rāṣṭraṃ sa rājā hanti durmatiḥ || 7 ||
na ca pitrā parityakto nāmaryādaḥ kathañcana |
na lubdho na ca duśśīlo na ca kṣatriyapāṃsanaḥ || 8 ||
na ca dharmaguṇairhīnaḥ kausalyānandavardhanaḥ |
na tīkṣṇo na ca bhūtānāṃ sarveṣāmahite rataḥ || 9 ||
vañcitaṃ pitaraṃ dṛṣṭvā kaikeyyā satyavādinam |
kariṣyāmīti dharmātmā tāta pravrajito vanam || 10 ||
kaikeyyāḥ priyakāmārthaṃ piturdaśarathasya ca |
hitvā rājyaṃ ca bhogāṃśca praviṣṭo daṇḍakāvanam || 11 ||
na rāmaḥ karkaśastāta nāvidvānnājitendriyaḥ |
anṛtaṃ duśśrutaṃ caiva naiva tvaṃ vaktumarhasi || 12 ||
rāmo vigrahavān dharmassādhussatyaparākramaḥ |
rājā sarvasya lokasya devānāṃ maghavāniva || 13 ||
kathaṃ tvaṃ tasya vaidehīṃ rakṣitāṃ svena tejasā |
icchasi prasabhaṃ hartuṃ prabhāmiva vivasvataḥ || 14 ||
śarārciṣamādhṛṣyaṃ cāpakhaṅgendhanaṃ raṇe |
rāmāgniṃ sahasā dīptaṃ na praveṣṭuṃ tvamarhasi || 15 ||
dhanurvyāditadīptāsyaṃ śarārciṣamamarṣaṇam |
cāpabāṇadharaṃ tīkṣṇaṃ śatrusainyaprahāriṇam || 16 ||
rājyaṃ sukhaṃ ca santyajya jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ |
nātyāsādayituṃ tāta rāmāntakamihārhasi || 17 ||
aprameyaṃ hi tattejo yasya sā janakātmajā |
na tvaṃ samarthastāṃ hartuṃ rāmacāpāśrayaṃ vane || 18 ||
tasya sā narasiṃhasya siṃhoraskasya bhāminī |
prāṇebhyo'pi priyatarā bhāryā nityamanuvratā || 19 ||
na sā dharṣayituṃ śakyā maithilyojasvinaḥ priyā |
dīptasyeva hutāśasya śikhā sītā sumadhyamā || 20 ||
kimudyamamimaṃ vyarthaṃ kṛtvā te rākṣasādhipa |
dṛṣṭaścetvaṃ raṇe tena tadantaṃ tava jīvitam || 21 ||
jīvitaṃ ca sukhaṃ caiva rājyaṃ caiva sudurlabham |
yadīcchasi ciraṃ bhoktuṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 22 ||
sa sarvaissacivaissārdhaṃ vibhīṣaṇapurogamaiḥ |
mantrayitvā tu dharmiṣṭhaiḥ kṛtvā niścayamātmanaḥ || 23 ||
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca sampradhārya balābalam |
ātmanaśca balaṃ jñātvā rāghavasya ca tatvataḥ || 24 ||
hitāhitaṃ viniścitya kṣamaṃ tvaṃ kartumarhasi |
ahaṃ tu manye tava na kṣamaṃ raṇe samāgamaṃ kosalarājasūnunā |
idaṃ hi bhūyaśśṛṇu vākyamuttamaṃ kṣamaṃ ca yuktaṃ ca niśācareśvara || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.