শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তত্রিংশস্সর্গঃ ।
তচ্ছৃত্বা রাক্ষসেন্দ্রস্য বাক্যং বাক্যবিশারদঃ ।
প্রত্যুবাচ মহাপ্রাজ্ঞো মারীচো রাক্ষসেশ্বরম্ ॥ 1 ॥
সুলভাঃ পুরুষা রাজন্সততং প্রিযবাদিনঃ ।
অপ্রিযস্য তু পথ্যস্য বক্তা শ্রোতা চ দুর্লভঃ ॥ 2 ॥
ন নূনং বুধ্যসে রামং মহাবীর্যং গুণোন্নতম্ ।
অযুক্তচারশ্চপলো মহেন্দ্রবরুণোপমম্ ॥ 3 ॥
অপি স্বস্তি ভবেত্তাত সর্বেষাং ভুবি রক্ষসাম্ ।
অপি রামো নাসঙ্ক্রুদ্ধঃ কুর্যাল্লোকমরাক্ষসম্ ॥ 4 ॥
অপি তে জীবিতান্তায নোত্পন্না জনকাত্মজা ।
অপি সীতানিমিত্তং চ ন ভবেদ্ব্যসনং মম ॥ 5 ॥
অপি ত্বামীশ্বরং প্রাপ্য কামবৃত্তং নিরঙ্কুশম্ ।
ন বিনশ্যেত্পুরী লঙ্কা ত্বযা সহ সরাক্ষসা ॥ 6 ॥
ত্বদ্বিধঃ কামবৃত্তো হি দুশ্শীলঃ পাপমন্ত্রিতঃ ।
আত্মানং স্বজনং রাষ্ট্রং স রাজা হন্তি দুর্মতিঃ ॥ 7 ॥
ন চ পিত্রা পরিত্যক্তো নামর্যাদঃ কথঞ্চন ।
ন লুব্ধো ন চ দুশ্শীলো ন চ ক্ষত্রিযপাংসনঃ ॥ 8 ॥
ন চ ধর্মগুণৈর্হীনঃ কৌসল্যানন্দবর্ধনঃ ।
ন তীক্ষ্ণো ন চ ভূতানাং সর্বেষামহিতে রতঃ ॥ 9 ॥
বঞ্চিতং পিতরং দৃষ্ট্বা কৈকেয্যা সত্যবাদিনম্ ।
করিষ্যামীতি ধর্মাত্মা তাত প্রব্রজিতো বনম্ ॥ 10 ॥
কৈকেয্যাঃ প্রিযকামার্থং পিতুর্দশরথস্য চ ।
হিত্বা রাজ্যং চ ভোগাংশ্চ প্রবিষ্টো দণ্ডকাবনম্ ॥ 11 ॥
ন রামঃ কর্কশস্তাত নাবিদ্বান্নাজিতেন্দ্রিযঃ ।
অনৃতং দুশ্শ্রুতং চৈব নৈব ত্বং বক্তুমর্হসি ॥ 12 ॥
রামো বিগ্রহবান্ ধর্মস্সাধুস্সত্যপরাক্রমঃ ।
রাজা সর্বস্য লোকস্য দেবানাং মঘবানিব ॥ 13 ॥
কথং ত্বং তস্য বৈদেহীং রক্ষিতাং স্বেন তেজসা ।
ইচ্ছসি প্রসভং হর্তুং প্রভামিব বিবস্বতঃ ॥ 14 ॥
শরার্চিষমাধৃষ্যং চাপখঙ্গেন্ধনং রণে ।
রামাগ্নিং সহসা দীপ্তং ন প্রবেষ্টুং ত্বমর্হসি ॥ 15 ॥
ধনুর্ব্যাদিতদীপ্তাস্যং শরার্চিষমমর্ষণম্ ।
চাপবাণধরং তীক্ষ্ণং শত্রুসৈন্যপ্রহারিণম্ ॥ 16 ॥
রাজ্যং সুখং চ সন্ত্যজ্য জীবিতং চেষ্টমাত্মনঃ ।
নাত্যাসাদযিতুং তাত রামান্তকমিহার্হসি ॥ 17 ॥
অপ্রমেযং হি তত্তেজো যস্য সা জনকাত্মজা ।
ন ত্বং সমর্থস্তাং হর্তুং রামচাপাশ্রযং বনে ॥ 18 ॥
তস্য সা নরসিংহস্য সিংহোরস্কস্য ভামিনী ।
প্রাণেভ্যোঽপি প্রিযতরা ভার্যা নিত্যমনুব্রতা ॥ 19 ॥
ন সা ধর্ষযিতুং শক্যা মৈথিল্যোজস্বিনঃ প্রিযা ।
দীপ্তস্যেব হুতাশস্য শিখা সীতা সুমধ্যমা ॥ 20 ॥
কিমুদ্যমমিমং ব্যর্থং কৃত্বা তে রাক্ষসাধিপ ।
দৃষ্টশ্চেত্বং রণে তেন তদন্তং তব জীবিতম্ ॥ 21 ॥
জীবিতং চ সুখং চৈব রাজ্যং চৈব সুদুর্লভম্ ।
যদীচ্ছসি চিরং ভোক্তুং মা কৃথা রামবিপ্রিযম্ ॥ 22 ॥
স সর্বৈস্সচিবৈস্সার্ধং বিভীষণপুরোগমৈঃ ।
মন্ত্রযিত্বা তু ধর্মিষ্ঠৈঃ কৃত্বা নিশ্চযমাত্মনঃ ॥ 23 ॥
দোষাণাং চ গুণানাং চ সম্প্রধার্য বলাবলম্ ।
আত্মনশ্চ বলং জ্ঞাত্বা রাঘবস্য চ তত্বতঃ ॥ 24 ॥
হিতাহিতং বিনিশ্চিত্য ক্ষমং ত্বং কর্তুমর্হসি ।
অহং তু মন্যে তব ন ক্ষমং রণে সমাগমং কোসলরাজসূনুনা ।
ইদং হি ভূযশ্শৃণু বাক্যমুত্তমং ক্ষমং চ যুক্তং চ নিশাচরেশ্বর ॥ 25 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে সপ্তত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
tacchṛtvā rākṣasendrasya vākyaṃ vākyaviśāradaḥ |
pratyuvāca mahāprājño mārīco rākṣaseśvaram || 1 ||
sulabhāḥ puruṣā rājansatataṃ priyavādinaḥ |
apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ || 2 ||
na nūnaṃ budhyase rāmaṃ mahāvīryaṃ guṇonnatam |
ayuktacāraścapalo mahendravaruṇopamam || 3 ||
api svasti bhavettāta sarveṣāṃ bhuvi rakṣasām |
api rāmo nāsaṅkruddhaḥ kuryāllokamarākṣasam || 4 ||
api te jīvitāntāya notpannā janakātmajā |
api sītānimittaṃ ca na bhavedvyasanaṃ mama || 5 ||
api tvāmīśvaraṃ prāpya kāmavṛttaṃ niraṅkuśam |
na vinaśyetpurī laṅkā tvayā saha sarākṣasā || 6 ||
tvadvidhaḥ kāmavṛtto hi duśśīlaḥ pāpamantritaḥ |
ātmānaṃ svajanaṃ rāṣṭraṃ sa rājā hanti durmatiḥ || 7 ||
na ca pitrā parityakto nāmaryādaḥ kathañcana |
na lubdho na ca duśśīlo na ca kṣatriyapāṃsanaḥ || 8 ||
na ca dharmaguṇairhīnaḥ kausalyānandavardhanaḥ |
na tīkṣṇo na ca bhūtānāṃ sarveṣāmahite rataḥ || 9 ||
vañcitaṃ pitaraṃ dṛṣṭvā kaikeyyā satyavādinam |
kariṣyāmīti dharmātmā tāta pravrajito vanam || 10 ||
kaikeyyāḥ priyakāmārthaṃ piturdaśarathasya ca |
hitvā rājyaṃ ca bhogāṃśca praviṣṭo daṇḍakāvanam || 11 ||
na rāmaḥ karkaśastāta nāvidvānnājitendriyaḥ |
anṛtaṃ duśśrutaṃ caiva naiva tvaṃ vaktumarhasi || 12 ||
rāmo vigrahavān dharmassādhussatyaparākramaḥ |
rājā sarvasya lokasya devānāṃ maghavāniva || 13 ||
kathaṃ tvaṃ tasya vaidehīṃ rakṣitāṃ svena tejasā |
icchasi prasabhaṃ hartuṃ prabhāmiva vivasvataḥ || 14 ||
śarārciṣamādhṛṣyaṃ cāpakhaṅgendhanaṃ raṇe |
rāmāgniṃ sahasā dīptaṃ na praveṣṭuṃ tvamarhasi || 15 ||
dhanurvyāditadīptāsyaṃ śarārciṣamamarṣaṇam |
cāpabāṇadharaṃ tīkṣṇaṃ śatrusainyaprahāriṇam || 16 ||
rājyaṃ sukhaṃ ca santyajya jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ |
nātyāsādayituṃ tāta rāmāntakamihārhasi || 17 ||
aprameyaṃ hi tattejo yasya sā janakātmajā |
na tvaṃ samarthastāṃ hartuṃ rāmacāpāśrayaṃ vane || 18 ||
tasya sā narasiṃhasya siṃhoraskasya bhāminī |
prāṇebhyo'pi priyatarā bhāryā nityamanuvratā || 19 ||
na sā dharṣayituṃ śakyā maithilyojasvinaḥ priyā |
dīptasyeva hutāśasya śikhā sītā sumadhyamā || 20 ||
kimudyamamimaṃ vyarthaṃ kṛtvā te rākṣasādhipa |
dṛṣṭaścetvaṃ raṇe tena tadantaṃ tava jīvitam || 21 ||
jīvitaṃ ca sukhaṃ caiva rājyaṃ caiva sudurlabham |
yadīcchasi ciraṃ bhoktuṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 22 ||
sa sarvaissacivaissārdhaṃ vibhīṣaṇapurogamaiḥ |
mantrayitvā tu dharmiṣṭhaiḥ kṛtvā niścayamātmanaḥ || 23 ||
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca sampradhārya balābalam |
ātmanaśca balaṃ jñātvā rāghavasya ca tatvataḥ || 24 ||
hitāhitaṃ viniścitya kṣamaṃ tvaṃ kartumarhasi |
ahaṃ tu manye tava na kṣamaṃ raṇe samāgamaṃ kosalarājasūnunā |
idaṃ hi bhūyaśśṛṇu vākyamuttamaṃ kṣamaṃ ca yuktaṃ ca niśācareśvara || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
तच्छृत्वा राक्षसेन्द्रस्य वाक्यं वाक्यविशारदः ।
प्रत्युवाच महाप्राज्ञो मारीचो राक्षसेश्वरम् ॥ 1 ॥
सुलभाः पुरुषा राजन्सततं प्रियवादिनः ।
अप्रियस्य तु पथ्यस्य वक्ता श्रोता च दुर्लभः ॥ 2 ॥
न नूनं बुध्यसे रामं महावीर्यं गुणोन्नतम् ।
अयुक्तचारश्चपलो महेन्द्रवरुणोपमम् ॥ 3 ॥
अपि स्वस्ति भवेत्तात सर्वेषां भुवि रक्षसाम् ।
अपि रामो नासङ्क्रुद्धः कुर्याल्लोकमराक्षसम् ॥ 4 ॥
अपि ते जीवितान्ताय नोत्पन्ना जनकात्मजा ।
अपि सीतानिमित्तं च न भवेद्व्यसनं मम ॥ 5 ॥
अपि त्वामीश्वरं प्राप्य कामवृत्तं निरङ्कुशम् ।
न विनश्येत्पुरी लङ्का त्वया सह सराक्षसा ॥ 6 ॥
त्वद्विधः कामवृत्तो हि दुश्शीलः पापमन्त्रितः ।
आत्मानं स्वजनं राष्ट्रं स राजा हन्ति दुर्मतिः ॥ 7 ॥
न च पित्रा परित्यक्तो नामर्यादः कथञ्चन ।
न लुब्धो न च दुश्शीलो न च क्षत्रियपांसनः ॥ 8 ॥
न च धर्मगुणैर्हीनः कौसल्यानन्दवर्धनः ।
न तीक्ष्णो न च भूतानां सर्वेषामहिते रतः ॥ 9 ॥
वञ्चितं पितरं दृष्ट्वा कैकेय्या सत्यवादिनम् ।
करिष्यामीति धर्मात्मा तात प्रव्रजितो वनम् ॥ 10 ॥
कैकेय्याः प्रियकामार्थं पितुर्दशरथस्य च ।
हित्वा राज्यं च भोगांश्च प्रविष्टो दण्डकावनम् ॥ 11 ॥
न रामः कर्कशस्तात नाविद्वान्नाजितेन्द्रियः ।
अनृतं दुश्श्रुतं चैव नैव त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 12 ॥
रामो विग्रहवान् धर्मस्साधुस्सत्यपराक्रमः ।
राजा सर्वस्य लोकस्य देवानां मघवानिव ॥ 13 ॥
कथं त्वं तस्य वैदेहीं रक्षितां स्वेन तेजसा ।
इच्छसि प्रसभं हर्तुं प्रभामिव विवस्वतः ॥ 14 ॥
शरार्चिषमाधृष्यं चापखङ्गेन्धनं रणे ।
रामाग्निं सहसा दीप्तं न प्रवेष्टुं त्वमर्हसि ॥ 15 ॥
धनुर्व्यादितदीप्तास्यं शरार्चिषममर्षणम् ।
चापबाणधरं तीक्ष्णं शत्रुसैन्यप्रहारिणम् ॥ 16 ॥
राज्यं सुखं च सन्त्यज्य जीवितं चेष्टमात्मनः ।
नात्यासादयितुं तात रामान्तकमिहार्हसि ॥ 17 ॥
अप्रमेयं हि तत्तेजो यस्य सा जनकात्मजा ।
न त्वं समर्थस्तां हर्तुं रामचापाश्रयं वने ॥ 18 ॥
तस्य सा नरसिंहस्य सिंहोरस्कस्य भामिनी ।
प्राणेभ्योऽपि प्रियतरा भार्या नित्यमनुव्रता ॥ 19 ॥
न सा धर्षयितुं शक्या मैथिल्योजस्विनः प्रिया ।
दीप्तस्येव हुताशस्य शिखा सीता सुमध्यमा ॥ 20 ॥
किमुद्यममिमं व्यर्थं कृत्वा ते राक्षसाधिप ।
दृष्टश्चेत्वं रणे तेन तदन्तं तव जीवितम् ॥ 21 ॥
जीवितं च सुखं चैव राज्यं चैव सुदुर्लभम् ।
यदीच्छसि चिरं भोक्तुं मा कृथा रामविप्रियम् ॥ 22 ॥
स सर्वैस्सचिवैस्सार्धं विभीषणपुरोगमैः ।
मन्त्रयित्वा तु धर्मिष्ठैः कृत्वा निश्चयमात्मनः ॥ 23 ॥
दोषाणां च गुणानां च सम्प्रधार्य बलाबलम् ।
आत्मनश्च बलं ज्ञात्वा राघवस्य च तत्वतः ॥ 24 ॥
हिताहितं विनिश्चित्य क्षमं त्वं कर्तुमर्हसि ।
अहं तु मन्ये तव न क्षमं रणे समागमं कोसलराजसूनुना ।
इदं हि भूयश्शृणु वाक्यमुत्तमं क्षमं च युक्तं च निशाचरेश्वर ॥ 25 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
tacchṛtvā rākṣasendrasya vākyaṃ vākyaviśāradaḥ |
pratyuvāca mahāprājño mārīco rākṣaseśvaram || 1 ||
sulabhāḥ puruṣā rājansatataṃ priyavādinaḥ |
apriyasya tu pathyasya vaktā śrotā ca durlabhaḥ || 2 ||
na nūnaṃ budhyase rāmaṃ mahāvīryaṃ guṇonnatam |
ayuktacāraścapalo mahendravaruṇopamam || 3 ||
api svasti bhavettāta sarveṣāṃ bhuvi rakṣasām |
api rāmo nāsaṅkruddhaḥ kuryāllokamarākṣasam || 4 ||
api te jīvitāntāya notpannā janakātmajā |
api sītānimittaṃ ca na bhavedvyasanaṃ mama || 5 ||
api tvāmīśvaraṃ prāpya kāmavṛttaṃ niraṅkuśam |
na vinaśyetpurī laṅkā tvayā saha sarākṣasā || 6 ||
tvadvidhaḥ kāmavṛtto hi duśśīlaḥ pāpamantritaḥ |
ātmānaṃ svajanaṃ rāṣṭraṃ sa rājā hanti durmatiḥ || 7 ||
na ca pitrā parityakto nāmaryādaḥ kathañcana |
na lubdho na ca duśśīlo na ca kṣatriyapāṃsanaḥ || 8 ||
na ca dharmaguṇairhīnaḥ kausalyānandavardhanaḥ |
na tīkṣṇo na ca bhūtānāṃ sarveṣāmahite rataḥ || 9 ||
vañcitaṃ pitaraṃ dṛṣṭvā kaikeyyā satyavādinam |
kariṣyāmīti dharmātmā tāta pravrajito vanam || 10 ||
kaikeyyāḥ priyakāmārthaṃ piturdaśarathasya ca |
hitvā rājyaṃ ca bhogāṃśca praviṣṭo daṇḍakāvanam || 11 ||
na rāmaḥ karkaśastāta nāvidvānnājitendriyaḥ |
anṛtaṃ duśśrutaṃ caiva naiva tvaṃ vaktumarhasi || 12 ||
rāmo vigrahavān dharmassādhussatyaparākramaḥ |
rājā sarvasya lokasya devānāṃ maghavāniva || 13 ||
kathaṃ tvaṃ tasya vaidehīṃ rakṣitāṃ svena tejasā |
icchasi prasabhaṃ hartuṃ prabhāmiva vivasvataḥ || 14 ||
śarārciṣamādhṛṣyaṃ cāpakhaṅgendhanaṃ raṇe |
rāmāgniṃ sahasā dīptaṃ na praveṣṭuṃ tvamarhasi || 15 ||
dhanurvyāditadīptāsyaṃ śarārciṣamamarṣaṇam |
cāpabāṇadharaṃ tīkṣṇaṃ śatrusainyaprahāriṇam || 16 ||
rājyaṃ sukhaṃ ca santyajya jīvitaṃ ceṣṭamātmanaḥ |
nātyāsādayituṃ tāta rāmāntakamihārhasi || 17 ||
aprameyaṃ hi tattejo yasya sā janakātmajā |
na tvaṃ samarthastāṃ hartuṃ rāmacāpāśrayaṃ vane || 18 ||
tasya sā narasiṃhasya siṃhoraskasya bhāminī |
prāṇebhyo'pi priyatarā bhāryā nityamanuvratā || 19 ||
na sā dharṣayituṃ śakyā maithilyojasvinaḥ priyā |
dīptasyeva hutāśasya śikhā sītā sumadhyamā || 20 ||
kimudyamamimaṃ vyarthaṃ kṛtvā te rākṣasādhipa |
dṛṣṭaścetvaṃ raṇe tena tadantaṃ tava jīvitam || 21 ||
jīvitaṃ ca sukhaṃ caiva rājyaṃ caiva sudurlabham |
yadīcchasi ciraṃ bhoktuṃ mā kṛthā rāmavipriyam || 22 ||
sa sarvaissacivaissārdhaṃ vibhīṣaṇapurogamaiḥ |
mantrayitvā tu dharmiṣṭhaiḥ kṛtvā niścayamātmanaḥ || 23 ||
doṣāṇāṃ ca guṇānāṃ ca sampradhārya balābalam |
ātmanaśca balaṃ jñātvā rāghavasya ca tatvataḥ || 24 ||
hitāhitaṃ viniścitya kṣamaṃ tvaṃ kartumarhasi |
ahaṃ tu manye tava na kṣamaṃ raṇe samāgamaṃ kosalarājasūnunā |
idaṃ hi bhūyaśśṛṇu vākyamuttamaṃ kṣamaṃ ca yuktaṃ ca niśācareśvara || 25 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.