శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకోనపఞ్చాశస్సర్గః ।
తతస్స కర్మణా తస్య విస్మితో భీమవిక్రమః ।
హనుమాన్రోషతామ్రాక్షో రక్షోధిపమవైక్షత ॥ 1 ॥
భ్రాజమానం మహార్హేణ కాఞ్చనేన విరాజతా ।
ముక్తాజాలావృతేనాథ మకుటేన మహాద్యుతిమ్ ॥ 2 ॥
వజ్రసంయోగసంయుక్తైర్మహార్హమణివిగ్రహైః ।
హైమైరాభరణైశ్చిత్రైర్మనసేవ ప్రకల్పితైః ॥ 3 ॥
మహార్హక్షౌమసంవీతం రక్తచన్దనరూషితమ్ ।
స్వానులిప్తం విచిత్రాభిర్వివిధాభిశ్చ భక్తిభిః ॥ 4 ॥
విచిత్రైర్దర్శనీయైశ్చ రక్తాక్షైర్భీమదర్శనైః ।
దీప్తతీక్ష్ణమహాదంష్ట్రైః ప్రలమ్బదశనచ్ఛదైః ॥ 5 ॥
శిరోభిర్దశభిర్వీరం భ్రాజమానం మహౌజసమ్ ।
నానావ్యాలసమాకీర్ణైశ్శిఖరైరివ మన్దరమ్ ॥ 6 ॥
నీలాఞ్జనచయప్రఖ్యం హారేణోరసి రాజతా ।
పూర్ణచన్ద్రాభవక్త్రేణ సబలాకమివామ్బుదమ్ ॥ 7 ॥
బాహుభిర్బద్ధకేయూరైశ్చన్దనోత్తమరూషితైః ।
భ్రాజమానాఙ్గదైః పీనైః పఞ్చశీర్షైరివోరగైః ॥ 8 ॥
మహతిస్ఫాటికే చిత్రే రత్నసంయోగసంస్కృతే ।
ఉత్తమాస్తరణాస్తీర్ణే సూపవిష్టం వరాసనే ॥ 9 ॥
అలఙ్కృతాభిరత్యర్థం ప్రమదాభిః సమన్తతః ।
వాలవ్యజనహస్తాభిరారాత్సముపసేవితమ్ ॥ 10 ॥
దుర్ధరేణ ప్రహస్తేన మహాపార్శ్వేన రక్షసా ।
మన్త్రిభిర్మన్త్రతత్త్వజ్ఞైర్నికుమ్భేన చ మన్త్రిణా ॥ 11 ॥
సుఖోపవిష్టం రక్షోభిశ్చతుర్భిర్బలదర్పితైః ।
కృత్స్నం పరివృతం లోకం చతుర్భిరివ సాగరైః ॥ 12 ॥
మన్త్రిభిర్మన్త్రతత్త్వజ్ఞైరన్యైశ్చ శుభబుద్ధిభిః ।
అన్వాస్యమానం రక్షోభిః సురైరివ సురేశ్వరమ్ ॥ 13 ॥
అపశ్యద్రాక్షసపతిం హనుమానతితేజసమ్ ।
విష్ఠితం మేరుశిఖరే సతోయమివ తోయదమ్ ॥ 14 ॥
స తైస్సమ్పీడ్యమానోఽపి రక్షోభిర్భీమవిక్రమైః ।
విస్మయం పరమం గత్వా రక్షోధిపమవైక్షత ॥ 15 ॥
భ్రాజమానం తతో దృష్ట్వా హనుమాన్రాక్షసేశ్వరమ్ ।
మనసా చిన్తయామాస తేజసా తస్య మోహితః ॥ 16 ॥
అహో రూపమహో ధైర్యమహో సత్త్వమహో ద్యుతిః ।
అహో రాక్షసరాజస్య సర్వలక్షణయుక్తతా ॥ 17 ॥
యద్యధర్మో న బలవాన్ స్యాదయం రాక్షసేశ్వరః ।
స్యాదయం సురలోకస్య సశక్రస్యాపి రక్షితా ॥ 18 ॥
అస్య క్రూరైర్నృశంసైశ్చ కర్మభిర్లోకకుత్సితైః ।
సర్వే బిభ్యతి ఖల్వస్మాల్లోకాస్సామరదానవాః ॥ 19 ॥
అయం హ్యుత్సహతే క్రుద్ధః కర్తుమేకార్ణవం జగత్ ।
ఇతి చిన్తాం బహువిధామకరోన్మతిమాన్ హరిః ॥ 20 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే ఏకోనపఞ్చాశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonapañcāśassargaḥ |
tatassa karmaṇā tasya vismito bhīmavikramaḥ |
hanumānroṣatāmrākṣo rakṣodhipamavaikṣata || 1 ||
bhrājamānaṃ mahārheṇa kāñcanena virājatā |
muktājālāvṛtenātha makuṭena mahādyutim || 2 ||
vajrasaṃyogasaṃyuktairmahārhamaṇivigrahaiḥ |
haimairābharaṇaiścitrairmanaseva prakalpitaiḥ || 3 ||
mahārhakṣaumasaṃvītaṃ raktacandanarūṣitam |
svānuliptaṃ vicitrābhirvividhābhiśca bhaktibhiḥ || 4 ||
vicitrairdarśanīyaiśca raktākṣairbhīmadarśanaiḥ |
dīptatīkṣṇamahādaṃṣṭraiḥ pralambadaśanacchadaiḥ || 5 ||
śirobhirdaśabhirvīraṃ bhrājamānaṃ mahaujasam |
nānāvyālasamākīrṇaiśśikharairiva mandaram || 6 ||
nīlāñjanacayaprakhyaṃ hāreṇorasi rājatā |
pūrṇacandrābhavaktreṇa sabalākamivāmbudam || 7 ||
bāhubhirbaddhakeyūraiścandanottamarūṣitaiḥ |
bhrājamānāṅgadaiḥ pīnaiḥ pañcaśīrṣairivoragaiḥ || 8 ||
mahatisphāṭike citre ratnasaṃyogasaṃskṛte |
uttamāstaraṇāstīrṇe sūpaviṣṭaṃ varāsane || 9 ||
alaṅkṛtābhiratyarthaṃ pramadābhiḥ samantataḥ |
vālavyajanahastābhirārātsamupasevitam || 10 ||
durdhareṇa prahastena mahāpārśvena rakṣasā |
mantribhirmantratattvajñairnikumbhena ca mantriṇā || 11 ||
sukhopaviṣṭaṃ rakṣobhiścaturbhirbaladarpitaiḥ |
kṛtsnaṃ parivṛtaṃ lokaṃ caturbhiriva sāgaraiḥ || 12 ||
mantribhirmantratattvajñairanyaiśca śubhabuddhibhiḥ |
anvāsyamānaṃ rakṣobhiḥ surairiva sureśvaram || 13 ||
apaśyadrākṣasapatiṃ hanumānatitejasam |
viṣṭhitaṃ meruśikhare satoyamiva toyadam || 14 ||
sa taissampīḍyamāno'pi rakṣobhirbhīmavikramaiḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā rakṣodhipamavaikṣata || 15 ||
bhrājamānaṃ tato dṛṣṭvā hanumānrākṣaseśvaram |
manasā cintayāmāsa tejasā tasya mohitaḥ || 16 ||
aho rūpamaho dhairyamaho sattvamaho dyutiḥ |
aho rākṣasarājasya sarvalakṣaṇayuktatā || 17 ||
yadyadharmo na balavān syādayaṃ rākṣaseśvaraḥ |
syādayaṃ suralokasya saśakrasyāpi rakṣitā || 18 ||
asya krūrairnṛśaṃsaiśca karmabhirlokakutsitaiḥ |
sarve bibhyati khalvasmāllokāssāmaradānavāḥ || 19 ||
ayaṃ hyutsahate kruddhaḥ kartumekārṇavaṃ jagat |
iti cintāṃ bahuvidhāmakaronmatimān hariḥ || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकोनपञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्स कर्मणा तस्य विस्मितो भीमविक्रमः ।
हनुमान्रोषताम्राक्षो रक्षोधिपमवैक्षत ॥ 1 ॥
भ्राजमानं महार्हेण काञ्चनेन विराजता ।
मुक्ताजालावृतेनाथ मकुटेन महाद्युतिम् ॥ 2 ॥
वज्रसंयोगसंयुक्तैर्महार्हमणिविग्रहैः ।
हैमैराभरणैश्चित्रैर्मनसेव प्रकल्पितैः ॥ 3 ॥
महार्हक्षौमसंवीतं रक्तचन्दनरूषितम् ।
स्वानुलिप्तं विचित्राभिर्विविधाभिश्च भक्तिभिः ॥ 4 ॥
विचित्रैर्दर्शनीयैश्च रक्ताक्षैर्भीमदर्शनैः ।
दीप्ततीक्ष्णमहादंष्ट्रैः प्रलम्बदशनच्छदैः ॥ 5 ॥
शिरोभिर्दशभिर्वीरं भ्राजमानं महौजसम् ।
नानाव्यालसमाकीर्णैश्शिखरैरिव मन्दरम् ॥ 6 ॥
नीलाञ्जनचयप्रख्यं हारेणोरसि राजता ।
पूर्णचन्द्राभवक्त्रेण सबलाकमिवाम्बुदम् ॥ 7 ॥
बाहुभिर्बद्धकेयूरैश्चन्दनोत्तमरूषितैः ।
भ्राजमानाङ्गदैः पीनैः पञ्चशीर्षैरिवोरगैः ॥ 8 ॥
महतिस्फाटिके चित्रे रत्नसंयोगसंस्कृते ।
उत्तमास्तरणास्तीर्णे सूपविष्टं वरासने ॥ 9 ॥
अलङ्कृताभिरत्यर्थं प्रमदाभिः समन्ततः ।
वालव्यजनहस्ताभिरारात्समुपसेवितम् ॥ 10 ॥
दुर्धरेण प्रहस्तेन महापार्श्वेन रक्षसा ।
मन्त्रिभिर्मन्त्रतत्त्वज्ञैर्निकुम्भेन च मन्त्रिणा ॥ 11 ॥
सुखोपविष्टं रक्षोभिश्चतुर्भिर्बलदर्पितैः ।
कृत्स्नं परिवृतं लोकं चतुर्भिरिव सागरैः ॥ 12 ॥
मन्त्रिभिर्मन्त्रतत्त्वज्ञैरन्यैश्च शुभबुद्धिभिः ।
अन्वास्यमानं रक्षोभिः सुरैरिव सुरेश्वरम् ॥ 13 ॥
अपश्यद्राक्षसपतिं हनुमानतितेजसम् ।
विष्ठितं मेरुशिखरे सतोयमिव तोयदम् ॥ 14 ॥
स तैस्सम्पीड्यमानोऽपि रक्षोभिर्भीमविक्रमैः ।
विस्मयं परमं गत्वा रक्षोधिपमवैक्षत ॥ 15 ॥
भ्राजमानं ततो दृष्ट्वा हनुमान्राक्षसेश्वरम् ।
मनसा चिन्तयामास तेजसा तस्य मोहितः ॥ 16 ॥
अहो रूपमहो धैर्यमहो सत्त्वमहो द्युतिः ।
अहो राक्षसराजस्य सर्वलक्षणयुक्तता ॥ 17 ॥
यद्यधर्मो न बलवान् स्यादयं राक्षसेश्वरः ।
स्यादयं सुरलोकस्य सशक्रस्यापि रक्षिता ॥ 18 ॥
अस्य क्रूरैर्नृशंसैश्च कर्मभिर्लोककुत्सितैः ।
सर्वे बिभ्यति खल्वस्माल्लोकास्सामरदानवाः ॥ 19 ॥
अयं ह्युत्सहते क्रुद्धः कर्तुमेकार्णवं जगत् ।
इति चिन्तां बहुविधामकरोन्मतिमान् हरिः ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकोनपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonapañcāśassargaḥ |
tatassa karmaṇā tasya vismito bhīmavikramaḥ |
hanumānroṣatāmrākṣo rakṣodhipamavaikṣata || 1 ||
bhrājamānaṃ mahārheṇa kāñcanena virājatā |
muktājālāvṛtenātha makuṭena mahādyutim || 2 ||
vajrasaṃyogasaṃyuktairmahārhamaṇivigrahaiḥ |
haimairābharaṇaiścitrairmanaseva prakalpitaiḥ || 3 ||
mahārhakṣaumasaṃvītaṃ raktacandanarūṣitam |
svānuliptaṃ vicitrābhirvividhābhiśca bhaktibhiḥ || 4 ||
vicitrairdarśanīyaiśca raktākṣairbhīmadarśanaiḥ |
dīptatīkṣṇamahādaṃṣṭraiḥ pralambadaśanacchadaiḥ || 5 ||
śirobhirdaśabhirvīraṃ bhrājamānaṃ mahaujasam |
nānāvyālasamākīrṇaiśśikharairiva mandaram || 6 ||
nīlāñjanacayaprakhyaṃ hāreṇorasi rājatā |
pūrṇacandrābhavaktreṇa sabalākamivāmbudam || 7 ||
bāhubhirbaddhakeyūraiścandanottamarūṣitaiḥ |
bhrājamānāṅgadaiḥ pīnaiḥ pañcaśīrṣairivoragaiḥ || 8 ||
mahatisphāṭike citre ratnasaṃyogasaṃskṛte |
uttamāstaraṇāstīrṇe sūpaviṣṭaṃ varāsane || 9 ||
alaṅkṛtābhiratyarthaṃ pramadābhiḥ samantataḥ |
vālavyajanahastābhirārātsamupasevitam || 10 ||
durdhareṇa prahastena mahāpārśvena rakṣasā |
mantribhirmantratattvajñairnikumbhena ca mantriṇā || 11 ||
sukhopaviṣṭaṃ rakṣobhiścaturbhirbaladarpitaiḥ |
kṛtsnaṃ parivṛtaṃ lokaṃ caturbhiriva sāgaraiḥ || 12 ||
mantribhirmantratattvajñairanyaiśca śubhabuddhibhiḥ |
anvāsyamānaṃ rakṣobhiḥ surairiva sureśvaram || 13 ||
apaśyadrākṣasapatiṃ hanumānatitejasam |
viṣṭhitaṃ meruśikhare satoyamiva toyadam || 14 ||
sa taissampīḍyamāno'pi rakṣobhirbhīmavikramaiḥ |
vismayaṃ paramaṃ gatvā rakṣodhipamavaikṣata || 15 ||
bhrājamānaṃ tato dṛṣṭvā hanumānrākṣaseśvaram |
manasā cintayāmāsa tejasā tasya mohitaḥ || 16 ||
aho rūpamaho dhairyamaho sattvamaho dyutiḥ |
aho rākṣasarājasya sarvalakṣaṇayuktatā || 17 ||
yadyadharmo na balavān syādayaṃ rākṣaseśvaraḥ |
syādayaṃ suralokasya saśakrasyāpi rakṣitā || 18 ||
asya krūrairnṛśaṃsaiśca karmabhirlokakutsitaiḥ |
sarve bibhyati khalvasmāllokāssāmaradānavāḥ || 19 ||
ayaṃ hyutsahate kruddhaḥ kartumekārṇavaṃ jagat |
iti cintāṃ bahuvidhāmakaronmatimān hariḥ || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.