ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷಟ್ಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಮೇವಂ ಶೋಕಸನ್ತಪ್ತಂ ಭರತಂ ಕೈಕಯೀ ಸುತಮ್ ।
ಉವಾಚ ವದತಾಂ ಶ್ರೇಷ್ಠೋ ವಸಿಷ್ಠ ಶ್ಶ್ರೇಷ್ಠವಾಗೃಷಿಃ ॥ 1 ॥
ಅಲಂ ಶೋಕೇನ ಭದ್ರಂ ತೇ ರಾಜಪುತ್ರ ಮಹಾಯಶಃ ।
ಪ್ರಾಪ್ತಕಾಲಂ ನರಪತೇಃ ಕುರು ಸಂಯಾನಮುತ್ತಮಮ್ ॥ 2 ॥
ವಸಿಷ್ಠಸ್ಯ ವಚ ಶ್ಶೃತ್ವಾ ಭರತೋ ಧಾರಣಾಂ ಗತಃ ।
ಪ್ರೇತಕಾರ್ಯಾಣಿ ಸರ್ವಾಣಿ ಕಾರಯಾಮಾಸ ಧರ್ಮವಿತ್ ॥ 3 ॥
ಉದ್ಧೃತಂ ತೈಲಸಂರೋಧಾತ್ಸತು ಭೂಮೌ ನಿವೇಶಿತಮ್ ।
ಆಪೀತವರ್ಣವದನಂ ಪ್ರಸುಪ್ತಮಿವ ಭೂಮಿಪಮ್ ॥ 4 ॥
ಸಂವೇಶ್ಯ ಶಯನೇ ಚಾಗ್ಯ್ರೇ ನಾನಾರತ್ನಪರಿಷ್ಕೃತೇ ।
ತತೋ ದಶರಥಂ ಪುತ್ರೋ ವಿಲಲಾಪ ಸುದುಃಖಿತಃ ॥ 5 ॥
ಕಿಂ ತೇ ವ್ಯವಸಿತಂ ರಾಜನ್ ಪ್ರೋಷಿತೇ ಮಯ್ಯನಾಗತೇ ।
ವಿವಾಸ್ಯ ರಾಮಂ ಧರ್ಮಜ್ಞಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ॥ 6 ॥
ಕ್ವ ಯಾಸ್ಯಸಿ ಮಹಾರಾಜ ಹಿತ್ವೇಮಂ ದುಃಖಿತಂ ಜನಮ್ ।
ಹೀನಂ ಪುರುಷಸಿಂಹೇನ ರಾಮೇಣಾಕ್ಲಿಷ್ಟಕರ್ಮಣಾ ॥ 7 ॥
ಯೋಗಕ್ಷೇಮಂ ತು ತೇ ರಾಜನ್ ಕೋಽಸ್ಮಿನ್ಕಲ್ಪಯಿತಾ ಪುರೇ ತ್ವಯಿ ಪ್ರಯಾತೇ ಸ್ವಸ್ತಾತ ರಾಮೇ ಚ ವನಮಾಶ್ರಿತೇ ॥ 8 ॥
ವಿಧವಾ ಪೃಥಿವೀ ರಾಜನ್ ಸ್ತ್ವಯಾ ಹೀನಾ ನ ರಾಜತೇ ।
ಹೀನಚನ್ದ್ರೇವ ರಜನೀ ನಗರೀ ಪ್ರತಿಭಾತಿ ಮಾ ॥ 9 ॥
ಏವಂ ವಿಲಪಮಾನಂ ತಂ ಭರತಂ ದೀನಮಾನಸಮ್ ।
ಅಬ್ರವೀದ್ವಚನಂ ಭೂಯೋ ವಸಿಷ್ಠಸ್ತು ಮಹಾಮುನಿಃ ॥ 10 ॥
ಪ್ರೇತಕಾರ್ಯಾಣಿ ಯಾನ್ಯಸ್ಯ ಕರ್ತವ್ಯಾನಿ ವಿಶಾಂ ಪತೇಃ ।
ತಾನ್ಯವ್ಯಗ್ರಂ ಮಹಾಬಾಹೋ ಕ್ರಿಯಾನ್ತಾಮವಿಚಾರಿತಮ್ ॥ 11 ॥
ತಥೇತಿ ಭರತೋ ವಾಕ್ಯಂ ವಸಿಷ್ಠಸ್ಯಾಭಿಪೂಜ್ಯ ತತ್ ।
ಋತ್ವಿಕ್ಪುರೋಹಿತಾಚಾರ್ಯಾನ್ ಸ್ತ್ವರಯಾಮಾಸ ಸರ್ವಶಃ ॥ 12 ॥
ಯೇ ತ್ವಗ್ನಯೋ ನರೇನ್ದ್ರೇಸ್ಯ ಚಾಗ್ನ್ಯಗಾರಾದ್ಬಹಿಷ್ಕೃತಾಃ ।
ಋತ್ವಿಗ್ಭಿರ್ಯಾಜಕೈಶ್ಚೈವ ತೇ ಆಹ್ರಿಯನ್ತ ಯಥಾವಿಧಿ ॥ 13 ॥
ಶಿಬಿಕಾಯಾಮಥಾಽರೋಪ್ಯ ರಾಜಾನಂ ಗತಚೇತಸಮ್ ।
ಬಾಷ್ಪಕಣ್ಠಾ ವಿಮನಸಸ್ತಮೂಹುಃ ಪರಿಚಾರಕಾಃ ॥ 14 ॥
ಹಿರಣ್ಯಂ ಚ ಸುವರ್ಣಂ ಚ ವಾಸಾಂಸಿ ವಿವಿಧಾನಿ ಚ ।
ಪ್ರಕಿರನ್ತೋ ಜನಾ ಮಾರ್ಗಂ ನೃಪತೇರಗ್ರತೋ ಯಯುಃ ॥ 15 ॥
ಚನ್ದನಾಗರುನಿರ್ಯಾಸಾನ್ ಸರಲಂ ಪದ್ಮಕಂ ತಥಾ ।
ದೇವದಾರೂಣಿ ಚಾಹೃತ್ಯ ಕ್ಷೇಪಯನ್ತಿ ತಥಾಪರೇ ॥ 16 ॥
ಗನ್ಧಾನುಚ್ಚಾವಚಾಂಶ್ಚಾನ್ಯಾಂ ಸ್ತತ್ರ ಗತ್ವಾಥ ಭೂಮಿಪಮ್ ।
ತತ್ರ ಸಂವೇಶಯಾಮಾಸುಶ್ಚಿತಾಮಧ್ಯೇ ತಮೃತ್ವಿಜಃ ॥ 17 ॥
ತದಾ ಹುತಾಶನಂ ಹುತ್ವಾ ಜೇಪುಸ್ತಸ್ಯ ತದೃತ್ವಿಜಃ ।
ಜಗುಶ್ಚ ತೇ ಯಥಾಶಾಸ್ತ್ರ ತತ್ರ ಸಾಮಾನಿ ಸಾಮಗಾಃ ॥ 18 ॥
ಶಿಬಿಕಾಭಿಶ್ಚ ಯಾನೈಶ್ಚ ಯಥಾರ್ಹಂ ತಸ್ಯ ಯೋಷಿತಃ ।
ನಗರಾ ನ್ನಿರ್ಯಯುಸ್ತತ್ರ ವೃದ್ಧೈಃ ಪರಿವೃತಾ ಸ್ತದಾ ॥ 19 ॥
ಪ್ರಸವ್ಯಂ ಚಾಪಿ ತಂ ಚಕುಃ ಋತ್ವಿಜೋಽಗ್ನಿಚಿತಂ ನೃಪಮ್ ।
ಸ್ತ್ರಿಯಶ್ಚ ಶೋಕಸನ್ತಪ್ತಾಃ ಕೌಸಲ್ಯಾಪ್ರಮುಖಾಸ್ತದಾ ॥ 20 ॥
ಕ್ರೌಞ್ಚೀನಾಮಿವ ನಾರೀಣಾಂ ನಿನಾದಸ್ತತ್ರ ಶುಶ್ರುವೇ ।
ಆರ್ತಾನಾಂ ಕರುಣಂ ಕಾಲೇ ಕ್ರೋಶನ್ತೀನಾಂ ಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 21 ॥
ತತೋ ರುದನ್ತ್ಯೋ ವಿವಶಾವಿಲಪ್ಯ ಚ ಪುನಃ ಪುನಃ ।
ಯಾನೇಭ್ಯಸ್ಸರಯೂತೀರಮವತೇರುರ್ವರಾಙ್ಗನಾಃ ॥ 22 ॥
ಕೃತ್ವೋದಕಂ ತೇ ಭರತೇನ ಸಾರ್ಧಂ ನೃಪಾಙ್ಗನಾ ಮನ್ತ್ರಿಪುರೋಹಿತಾ ಶ್ಚ ।
ಪುರಮ್ಪ್ರವಿಶ್ಯಾಶ್ರುಪರೀತನೇತ್ರಾಃ ಭೂಮೌ ದಶಾಹಂ ವ್ಯನಯನ್ತ ದುಃಖಮ್ ॥ 23 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಷಟ್ಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭsaptatitamassargaḥ |
tamevaṃ śokasantaptaṃ bharataṃ kaikayī sutam |
uvāca vadatāṃ śreṣṭho vasiṣṭha śśreṣṭhavāgṛṣiḥ || 1 ||
alaṃ śokena bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
prāptakālaṃ narapateḥ kuru saṃyānamuttamam || 2 ||
vasiṣṭhasya vaca śśṛtvā bharato dhāraṇāṃ gataḥ |
pretakāryāṇi sarvāṇi kārayāmāsa dharmavit || 3 ||
uddhṛtaṃ tailasaṃrodhātsatu bhūmau niveśitam |
āpītavarṇavadanaṃ prasuptamiva bhūmipam || 4 ||
saṃveśya śayane cāgyre nānāratnapariṣkṛte |
tato daśarathaṃ putro vilalāpa suduḥkhitaḥ || 5 ||
kiṃ te vyavasitaṃ rājan proṣite mayyanāgate |
vivāsya rāmaṃ dharmajñaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 6 ||
kva yāsyasi mahārāja hitvemaṃ duḥkhitaṃ janam |
hīnaṃ puruṣasiṃhena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 7 ||
yogakṣemaṃ tu te rājan ko'sminkalpayitā pure tvayi prayāte svastāta rāme ca vanamāśrite || 8 ||
vidhavā pṛthivī rājan stvayā hīnā na rājate |
hīnacandreva rajanī nagarī pratibhāti mā || 9 ||
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bharataṃ dīnamānasam |
abravīdvacanaṃ bhūyo vasiṣṭhastu mahāmuniḥ || 10 ||
pretakāryāṇi yānyasya kartavyāni viśāṃ pateḥ |
tānyavyagraṃ mahābāho kriyāntāmavicāritam || 11 ||
tatheti bharato vākyaṃ vasiṣṭhasyābhipūjya tat |
ṛtvikpurohitācāryān stvarayāmāsa sarvaśaḥ || 12 ||
ye tvagnayo narendresya cāgnyagārādbahiṣkṛtāḥ |
ṛtvigbhiryājakaiścaiva te āhriyanta yathāvidhi || 13 ||
śibikāyāmathā'ropya rājānaṃ gatacetasam |
bāṣpakaṇṭhā vimanasastamūhuḥ paricārakāḥ || 14 ||
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca vāsāṃsi vividhāni ca |
prakiranto janā mārgaṃ nṛpateragrato yayuḥ || 15 ||
candanāgaruniryāsān saralaṃ padmakaṃ tathā |
devadārūṇi cāhṛtya kṣepayanti tathāpare || 16 ||
gandhānuccāvacāṃścānyāṃ statra gatvātha bhūmipam |
tatra saṃveśayāmāsuścitāmadhye tamṛtvijaḥ || 17 ||
tadā hutāśanaṃ hutvā jepustasya tadṛtvijaḥ |
jaguśca te yathāśāstra tatra sāmāni sāmagāḥ || 18 ||
śibikābhiśca yānaiśca yathārhaṃ tasya yoṣitaḥ |
nagarā nniryayustatra vṛddhaiḥ parivṛtā stadā || 19 ||
prasavyaṃ cāpi taṃ cakuḥ ṛtvijo'gnicitaṃ nṛpam |
striyaśca śokasantaptāḥ kausalyāpramukhāstadā || 20 ||
krauñcīnāmiva nārīṇāṃ ninādastatra śuśruve |
ārtānāṃ karuṇaṃ kāle krośantīnāṃ sahasraśaḥ || 21 ||
tato rudantyo vivaśāvilapya ca punaḥ punaḥ |
yānebhyassarayūtīramavaterurvarāṅganāḥ || 22 ||
kṛtvodakaṃ te bharatena sārdhaṃ nṛpāṅganā mantripurohitā śca |
purampraviśyāśruparītanetrāḥ bhūmau daśāhaṃ vyanayanta duḥkham || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭsaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ षट्सप्ततितमस्सर्गः ।
तमेवं शोकसन्तप्तं भरतं कैकयी सुतम् ।
उवाच वदतां श्रेष्ठो वसिष्ठ श्श्रेष्ठवागृषिः ॥ 1 ॥
अलं शोकेन भद्रं ते राजपुत्र महायशः ।
प्राप्तकालं नरपतेः कुरु संयानमुत्तमम् ॥ 2 ॥
वसिष्ठस्य वच श्शृत्वा भरतो धारणां गतः ।
प्रेतकार्याणि सर्वाणि कारयामास धर्मवित् ॥ 3 ॥
उद्धृतं तैलसंरोधात्सतु भूमौ निवेशितम् ।
आपीतवर्णवदनं प्रसुप्तमिव भूमिपम् ॥ 4 ॥
संवेश्य शयने चाग्य्रे नानारत्नपरिष्कृते ।
ततो दशरथं पुत्रो विललाप सुदुःखितः ॥ 5 ॥
किं ते व्यवसितं राजन् प्रोषिते मय्यनागते ।
विवास्य रामं धर्मज्ञं लक्ष्मणं च महाबलम् ॥ 6 ॥
क्व यास्यसि महाराज हित्वेमं दुःखितं जनम् ।
हीनं पुरुषसिंहेन रामेणाक्लिष्टकर्मणा ॥ 7 ॥
योगक्षेमं तु ते राजन् कोऽस्मिन्कल्पयिता पुरे त्वयि प्रयाते स्वस्तात रामे च वनमाश्रिते ॥ 8 ॥
विधवा पृथिवी राजन् स्त्वया हीना न राजते ।
हीनचन्द्रेव रजनी नगरी प्रतिभाति मा ॥ 9 ॥
एवं विलपमानं तं भरतं दीनमानसम् ।
अब्रवीद्वचनं भूयो वसिष्ठस्तु महामुनिः ॥ 10 ॥
प्रेतकार्याणि यान्यस्य कर्तव्यानि विशां पतेः ।
तान्यव्यग्रं महाबाहो क्रियान्तामविचारितम् ॥ 11 ॥
तथेति भरतो वाक्यं वसिष्ठस्याभिपूज्य तत् ।
ऋत्विक्पुरोहिताचार्यान् स्त्वरयामास सर्वशः ॥ 12 ॥
ये त्वग्नयो नरेन्द्रेस्य चाग्न्यगाराद्बहिष्कृताः ।
ऋत्विग्भिर्याजकैश्चैव ते आह्रियन्त यथाविधि ॥ 13 ॥
शिबिकायामथाऽरोप्य राजानं गतचेतसम् ।
बाष्पकण्ठा विमनसस्तमूहुः परिचारकाः ॥ 14 ॥
हिरण्यं च सुवर्णं च वासांसि विविधानि च ।
प्रकिरन्तो जना मार्गं नृपतेरग्रतो ययुः ॥ 15 ॥
चन्दनागरुनिर्यासान् सरलं पद्मकं तथा ।
देवदारूणि चाहृत्य क्षेपयन्ति तथापरे ॥ 16 ॥
गन्धानुच्चावचांश्चान्यां स्तत्र गत्वाथ भूमिपम् ।
तत्र संवेशयामासुश्चितामध्ये तमृत्विजः ॥ 17 ॥
तदा हुताशनं हुत्वा जेपुस्तस्य तदृत्विजः ।
जगुश्च ते यथाशास्त्र तत्र सामानि सामगाः ॥ 18 ॥
शिबिकाभिश्च यानैश्च यथार्हं तस्य योषितः ।
नगरा न्निर्ययुस्तत्र वृद्धैः परिवृता स्तदा ॥ 19 ॥
प्रसव्यं चापि तं चकुः ऋत्विजोऽग्निचितं नृपम् ।
स्त्रियश्च शोकसन्तप्ताः कौसल्याप्रमुखास्तदा ॥ 20 ॥
क्रौञ्चीनामिव नारीणां निनादस्तत्र शुश्रुवे ।
आर्तानां करुणं काले क्रोशन्तीनां सहस्रशः ॥ 21 ॥
ततो रुदन्त्यो विवशाविलप्य च पुनः पुनः ।
यानेभ्यस्सरयूतीरमवतेरुर्वराङ्गनाः ॥ 22 ॥
कृत्वोदकं ते भरतेन सार्धं नृपाङ्गना मन्त्रिपुरोहिता श्च ।
पुरम्प्रविश्याश्रुपरीतनेत्राः भूमौ दशाहं व्यनयन्त दुःखम् ॥ 23 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे षट्सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ṣaṭsaptatitamassargaḥ |
tamevaṃ śokasantaptaṃ bharataṃ kaikayī sutam |
uvāca vadatāṃ śreṣṭho vasiṣṭha śśreṣṭhavāgṛṣiḥ || 1 ||
alaṃ śokena bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
prāptakālaṃ narapateḥ kuru saṃyānamuttamam || 2 ||
vasiṣṭhasya vaca śśṛtvā bharato dhāraṇāṃ gataḥ |
pretakāryāṇi sarvāṇi kārayāmāsa dharmavit || 3 ||
uddhṛtaṃ tailasaṃrodhātsatu bhūmau niveśitam |
āpītavarṇavadanaṃ prasuptamiva bhūmipam || 4 ||
saṃveśya śayane cāgyre nānāratnapariṣkṛte |
tato daśarathaṃ putro vilalāpa suduḥkhitaḥ || 5 ||
kiṃ te vyavasitaṃ rājan proṣite mayyanāgate |
vivāsya rāmaṃ dharmajñaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 6 ||
kva yāsyasi mahārāja hitvemaṃ duḥkhitaṃ janam |
hīnaṃ puruṣasiṃhena rāmeṇākliṣṭakarmaṇā || 7 ||
yogakṣemaṃ tu te rājan ko'sminkalpayitā pure tvayi prayāte svastāta rāme ca vanamāśrite || 8 ||
vidhavā pṛthivī rājan stvayā hīnā na rājate |
hīnacandreva rajanī nagarī pratibhāti mā || 9 ||
evaṃ vilapamānaṃ taṃ bharataṃ dīnamānasam |
abravīdvacanaṃ bhūyo vasiṣṭhastu mahāmuniḥ || 10 ||
pretakāryāṇi yānyasya kartavyāni viśāṃ pateḥ |
tānyavyagraṃ mahābāho kriyāntāmavicāritam || 11 ||
tatheti bharato vākyaṃ vasiṣṭhasyābhipūjya tat |
ṛtvikpurohitācāryān stvarayāmāsa sarvaśaḥ || 12 ||
ye tvagnayo narendresya cāgnyagārādbahiṣkṛtāḥ |
ṛtvigbhiryājakaiścaiva te āhriyanta yathāvidhi || 13 ||
śibikāyāmathā'ropya rājānaṃ gatacetasam |
bāṣpakaṇṭhā vimanasastamūhuḥ paricārakāḥ || 14 ||
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca vāsāṃsi vividhāni ca |
prakiranto janā mārgaṃ nṛpateragrato yayuḥ || 15 ||
candanāgaruniryāsān saralaṃ padmakaṃ tathā |
devadārūṇi cāhṛtya kṣepayanti tathāpare || 16 ||
gandhānuccāvacāṃścānyāṃ statra gatvātha bhūmipam |
tatra saṃveśayāmāsuścitāmadhye tamṛtvijaḥ || 17 ||
tadā hutāśanaṃ hutvā jepustasya tadṛtvijaḥ |
jaguśca te yathāśāstra tatra sāmāni sāmagāḥ || 18 ||
śibikābhiśca yānaiśca yathārhaṃ tasya yoṣitaḥ |
nagarā nniryayustatra vṛddhaiḥ parivṛtā stadā || 19 ||
prasavyaṃ cāpi taṃ cakuḥ ṛtvijo'gnicitaṃ nṛpam |
striyaśca śokasantaptāḥ kausalyāpramukhāstadā || 20 ||
krauñcīnāmiva nārīṇāṃ ninādastatra śuśruve |
ārtānāṃ karuṇaṃ kāle krośantīnāṃ sahasraśaḥ || 21 ||
tato rudantyo vivaśāvilapya ca punaḥ punaḥ |
yānebhyassarayūtīramavaterurvarāṅganāḥ || 22 ||
kṛtvodakaṃ te bharatena sārdhaṃ nṛpāṅganā mantripurohitā śca |
purampraviśyāśruparītanetrāḥ bhūmau daśāhaṃ vyanayanta duḥkham || 23 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ṣaṭsaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.