ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕಾದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ವಸಿಷ್ಠಸ್ತು ತದಾ ರಾಮಮುಕ್ತ್ವಾ ರಾಜಪುರೋಹಿತಃ ।
ಅಬ್ರವೀದ್ಧರ್ಮಸಂಯುಕ್ತಂ ಪುನರೇವಾಪರಂ ವಚಃ ॥ 1 ॥
ಪುರುಷಸ್ಯೇಹ ಜಾತಸ್ಯ ಭವನ್ತಿ ಗುರವಸ್ತ್ರಯಃ ।
ಆಚಾರ್ಯಶ್ಚೈವ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ಪಿತಾ ಮಾತಾ ಚ ರಾಘವ ॥ 2 ॥
ಪಿತಾ ಹ್ಯೇವಂ ಜನಯತಿ ಪುರುಷಂ ಪುರುಷರ್ಷಭ ।
ಪ್ರಜ್ಞಾಂ ದದಾತಿ ಚಾಚಾರ್ಯಸ್ತಸ್ಮಾತ್ಸ ಗುರುರುಚ್ಯತೇ ॥ 3 ॥
ಸೋಽಹಂ ತೇ ಪಿತುರಾಚಾರ್ಯಸ್ತವ ಚೈವ ಪರನ್ತಪ ।
ಮಮ ತ್ವಂ ವಚನಂ ಕುರ್ವನ್ನಾತಿವರ್ತೇಸ್ಸತಾಂ ಗತಿಮ್ ॥ 4 ॥
ಇಮಾ ಹಿ ತೇ ಪರಿಷದ ಶ್ಶ್ರೇಣಯಶ್ಚ ದ್ವಿಜಾಸ್ತಥಾ ।
ಏಷು ತಾತ ಚರನ್ಧರ್ಮಂ ನಾತಿವರ್ತೇಃ ಸತಾಂ ಗತಿಮ್ ॥ 5 ॥
ವೃದ್ಧಾಯಾ ಧರ್ಮಶೀಲಾಯಾ ಮಾತುರ್ನಾರ್ಹಸ್ಯವರ್ತಿತುಮ್ ।
ಅಸ್ಯಾ ಹಿ ವಚನಂ ಕುರ್ವನ್ನಾತಿವರ್ತೇಸ್ಸತಾಂ ಗತಿಮ್ ॥ 6 ॥
ಭರತಸ್ಯ ವಚಃ ಕುರ್ವನ್ಯಾಚಮಾನಸ್ಯ ರಾಘವ ।
ಆತ್ಮಾನಂ ನಾತಿವರ್ತೇಸ್ತ್ವಂ ಸತ್ಯಧರ್ಮಪರಾಕ್ರಮ ॥ 7 ॥
ಏವಂ ಮಧುರಮುಕ್ತಸ್ಸನ್ ಗುರುಣಾ ರಾಘವಸ್ಸ್ವಯಮ್ ।
ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಸಮಾಸೀನಂ ವಸಿಷ್ಠಂ ಪುರುಷರ್ಷಭಃ ॥ 8 ॥
ಯನ್ಮಾತಾಪಿತರೌ ವೃತ್ತಂ ತನಯೇ ಕುರುತಃ ಸದಾ ।
ನ ಸುಪ್ರತಿಕರಂ ತತ್ ತು ಮಾತ್ರಾ ಪಿತ್ರಾ ಚ ಯತ್ಕೃತಮ್ ॥ 9 ॥
ಯಥಾಶಕ್ತಿ ಪ್ರದಾನೇನ ಸ್ವಾಪನೋಚ್ಛಾದನೇನ ಚ ।
ನಿತ್ಯಂ ಚ ಪ್ರಿಯವಾದೇನ ತಥಾ ಸಂವರ್ಧನೇನ ಚ ॥ 10 ॥
ಯನ್ಮಾತಾಪಿತರೌ ವೃತ್ತಂ ತನಯೇ ಕುರುತಸ್ಸದಾ ।
ನ ಸುಪ್ರತಿಕರಂ ತತ್ತು ಮಾತ್ರಾ ಪಿತ್ರಾ ಚ ಯತ್ಕೃತಮ್ ॥ 11 ॥
ಯಥಾಶಕ್ತಿಪ್ರದಾನೇನ ಸ್ವಾಪನೋಚ್ಛಾದನೇನ ಚ ।
ನಿತ್ಯಂ ಚ ಪ್ರಿಯವಾದೇನ ತಥಾ ಸಂವರ್ಧನೇನ ಚ ॥ 12 ॥
ಸ ಹಿ ರಾಜಾ ಜನಯಿತಾ ಪಿತಾ ದಶರಥೋ ಮಮ ।
ಆಜ್ಞಾತಂ ಯನ್ಮಯಾ ತಸ್ಯ ನ ತನ್ಮಿಥ್ಯಾ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 13 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ರಾಮೇಣ ಭರತಃ ಪ್ರತ್ಯನನ್ತರಮ್ ।
ಉವಾಚ ಪರಮೋದಾರಸ್ಸೂತಂ ಪರಮದುರ್ಮನಾಃ ॥ 14 ॥
ಇಹ ಮೇ ಸ್ಥಣ್ಡಿಲೇ ಶೀಘ್ರಂ ಕುಶಾನಾಸ್ತರ ಸಾರಥೇ ।
ಆರ್ಯಂ ಪ್ರತ್ಯುಪವೇಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ಯಾವನ್ಮೇ ನ ಪ್ರಸೀದತಿ ॥ 15 ॥
ಅನಾಹಾರೋ ನಿರಾಲೋಕೋ ಧನಹೀನೋ ಯಥಾ ದ್ವಿಜಃ ।
ಶೇಷ್ಯೇ ಪುರಸ್ತಾಚ್ಛಾಲಾಯಾ ಯಾವನ್ನ ಪ್ರತಿಯಾಸ್ಯತಿ ॥ 16 ॥
ಸ ತು ರಾಮಮವೇಕ್ಷನ್ತಂ ಸುಮನ್ತ್ರಂ ಪೇಕ್ಷ್ಯ ದುರ್ಮನಾಃ ।
ಕುಶೋತ್ತರಮುಪಸ್ಥಾಪ್ಯ ಭೂಮಾವೇವಾಽಸ್ತರತ್ಸ್ವಯಮ್ ॥ 17 ॥
ತಮುವಾಚ ಮಹಾತೇಜಾ ರಾಮೋ ರಾಜರ್ಷಿಸತ್ತಮಃ ।
ಕಿಂ ಮಾಂ ಭರತ ಕುರ್ವಾಣಂ ತಾತ ಪ್ರತ್ಯುಪವೇಕ್ಷ್ಯಸಿ ॥ 18 ॥
ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋ ಹ್ಯೇಕಪಾರ್ಶ್ವೇನ ನರಾನ್ರೋದ್ಧುಮಿಹಾರ್ಹತಿ ।
ನ ತು ಮೂರ್ಧಾಭಿಷಿಕ್ತಾನಾಂ ವಿಧಿಃ ಪ್ರತ್ಯುಪವೇಶನೇ ॥ 19 ॥
ಉತ್ತಿಷ್ಠ ನರಶಾರ್ದೂಲ ಹಿತ್ವೈತದ್ದಾರುಣಂ ವ್ರತಮ್ ।
ಪುರವರ್ಯಾಮಿತಃ ಕ್ಷಿಪ್ರಮಯೋಧ್ಯಾಂ ಯಾಹಿ ರಾಘವ ॥ 20 ॥
ಆಸೀನಸ್ತ್ವೇವ ಭರತಃ ಪೌರಜಾನಪದಂ ಜನಮ್ ।
ಉವಾಚ ಸರ್ವತಃ ಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯ ಕಿಮಾರ್ಯಂ ನಾನುಶಾಸಥ ॥ 21 ॥
ತೇ ತದೋಚುರ್ಮಹಾತ್ಮಾನಂ ಪೌರಜಾನಪದಾ ಜನಾಃ ।
ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಮಭಿಜಾನೀಮಃ ಸಮ್ಯಗ್ ವದತಿ ರಾಘವಃ ॥ 22 ॥
ಏಷೋಽಪಿ ಹಿ ಮಹಾಭಾಗಃ ಪಿತುರ್ವಚಸಿ ತಿಷ್ಠತಿ ।
ಅತ ಏವ ನ ಶಕ್ತಾಃ ಸ್ಮೋ ವ್ಯಾವರ್ತಯಿತುಮಞ್ಜಸಾ ॥ 23 ॥
ತೇಷಾಮಾಜ್ಞಾಯ ವಚನಂ ರಾಮೋ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಏವಂ ನಿಬೋಧ ವಚನಂ ಸುಹೃದಾಂ ಧರ್ಮಚಕ್ಷುಷಾಮ್ ॥ 24 ॥
ಏತಚ್ಚೈವೋಭಯಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸಮ್ಯಕ್ಸಮ್ಪಶ್ಯ ರಾಘವ ।
ಉತ್ತಿಷ್ಠ ತ್ವಂ ಮಹಾಬಾಹೋ ಮಾಂ ಚ ಸ್ಪೃಶ ತಥೋದಕಮ್ ॥ 25 ॥
ಅಥೋತ್ಥಾಯ ಜಲಂಸ್ಪೃಷ್ಟ್ವಾ ಭರತೋ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಶ್ರುಣ್ವನ್ತು ಮೇ ಪರಿಷದೋ ಮನ್ತ್ರಿಣ ಶ್ಶ್ರೇಣಯಸ್ತಥಾ ॥ 26 ॥
ನ ಯಾಚೇ ಪಿತರಂ ರಾಜ್ಯಂ ನಾನುಶಾಸಾಮಿ ಮಾತರಮ್ ।
ಆರ್ಯಂ ಪರಮಧರ್ಮಜ್ಞಂ ನಾನುಜಾನಾಮಿ ರಾಘವಮ್ ॥ 27 ॥
ಯದಿತ್ವವಶ್ಯಂ ವಸ್ತವ್ಯಂ ಕರ್ತವ್ಯಂ ಚ ಪಿತುರ್ವಚಃ ।
ಅಹಮೇವ ನಿವತ್ಸ್ಯಾಮಿ ಚತುರ್ದಶ ಸಮಾ ವನೇ ॥ 28 ॥
ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ತಸ್ಯ ತಥ್ಯೇನ ಭ್ರಾತುರ್ವಾಕ್ಯೇನ ವಿಸ್ಮಿತಃ ।
ಉವಾಚ ರಾಮ ಸ್ಸಮ್ಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯ ಪೌರಜಾನಪದಂ ಜನಮ್ ॥ 29 ॥
ವಿಕ್ರೀತಮಾಹಿತಂ ಕ್ರೀತಂ ಯತ್ಪಿತ್ರಾ ಜೀವತಾ ಮಮ ।
ನ ತಲ್ಲೋಪಯಿತುಂ ಶಕ್ಯಂ ಮಯಾ ವಾ ಭರತೇನ ವಾ ॥ 30 ॥
ಉಪಧಿರ್ನ ಮಯಾ ಕಾರ್ಯೋ ವನವಾಸೇ ಜುಗುಪ್ಸಿತಃ ।
ಯುಕ್ತಮುಕ್ತಂ ಚ ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ಪಿತ್ರಾ ಮೇ ಸುಕೃತಂ ಕೃತಮ್ ॥ 31 ॥
ಜಾನಾಮಿ ಭರತಂ ಕ್ಷಾನ್ತಂ ಗುರುಸತ್ಕಾರಕಾರಿಣಮ್ ।
ಸರ್ವಮೇವಾತ್ರ ಕಲ್ಯಾಣಂ ಸತ್ಯಸನ್ಧೇ ಮಹಾತ್ಮನಿ ॥ 32 ॥
ಅನೇನ ಧರ್ಮಶೀಲೇನ ವನಾತ್ಪ್ರತ್ಯಾಗತಃ ಪುನಃ ।
ಭ್ರಾತ್ರಾ ಸಹ ಭವಿಷ್ಯಾಮಿ ಪೃಥಿವ್ಯಾಃ ಪತಿರುತ್ತಮಃ ॥ 33 ॥
ವೃತೋ ಹಿ ರಾಜಾ ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ಮಯಾ ತದ್ವಚನಂ ಕೃತಮ್ ।
ಅನೃತಾನ್ಮೋಚಯಾನೇನ ಪಿತರಂ ತಂ ಮಹೀಪತಿಮ್ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಏಕಾದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapurohitaḥ |
abravīddharmasaṃyuktaṃ punarevāparaṃ vacaḥ || 1 ||
puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastrayaḥ |
ācāryaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava || 2 ||
pitā hyevaṃ janayati puruṣaṃ puruṣarṣabha |
prajñāṃ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate || 3 ||
so'haṃ te piturācāryastava caiva parantapa |
mama tvaṃ vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 4 ||
imā hi te pariṣada śśreṇayaśca dvijāstathā |
eṣu tāta carandharmaṃ nātivarteḥ satāṃ gatim || 5 ||
vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavartitum |
asyā hi vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 6 ||
bharatasya vacaḥ kurvanyācamānasya rāghava |
ātmānaṃ nātivartestvaṃ satyadharmaparākrama || 7 ||
evaṃ madhuramuktassan guruṇā rāghavassvayam |
pratyuvāca samāsīnaṃ vasiṣṭhaṃ puruṣarṣabhaḥ || 8 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutaḥ sadā |
na supratikaraṃ tat tu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 9 ||
yathāśakti pradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 10 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutassadā |
na supratikaraṃ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 11 ||
yathāśaktipradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 12 ||
sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama |
ājñātaṃ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati || 13 ||
evamuktastu rāmeṇa bharataḥ pratyanantaram |
uvāca paramodārassūtaṃ paramadurmanāḥ || 14 ||
iha me sthaṇḍile śīghraṃ kuśānāstara sārathe |
āryaṃ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati || 15 ||
anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvijaḥ |
śeṣye purastācchālāyā yāvanna pratiyāsyati || 16 ||
sa tu rāmamavekṣantaṃ sumantraṃ pekṣya durmanāḥ |
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevā'staratsvayam || 17 ||
tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattamaḥ |
kiṃ māṃ bharata kurvāṇaṃ tāta pratyupavekṣyasi || 18 ||
brāhmaṇo hyekapārśvena narānroddhumihārhati |
na tu mūrdhābhiṣiktānāṃ vidhiḥ pratyupaveśane || 19 ||
uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṃ vratam |
puravaryāmitaḥ kṣipramayodhyāṃ yāhi rāghava || 20 ||
āsīnastveva bharataḥ paurajānapadaṃ janam |
uvāca sarvataḥ prekṣya kimāryaṃ nānuśāsatha || 21 ||
te tadocurmahātmānaṃ paurajānapadā janāḥ |
kākutsthamabhijānīmaḥ samyag vadati rāghavaḥ || 22 ||
eṣo'pi hi mahābhāgaḥ piturvacasi tiṣṭhati |
ata eva na śaktāḥ smo vyāvartayitumañjasā || 23 ||
teṣāmājñāya vacanaṃ rāmo vacanamabravīt |
evaṃ nibodha vacanaṃ suhṛdāṃ dharmacakṣuṣām || 24 ||
etaccaivobhayaṃ śrutvā samyaksampaśya rāghava |
uttiṣṭha tvaṃ mahābāho māṃ ca spṛśa tathodakam || 25 ||
athotthāya jalaṃspṛṣṭvā bharato vākyamabravīt |
śruṇvantu me pariṣado mantriṇa śśreṇayastathā || 26 ||
na yāce pitaraṃ rājyaṃ nānuśāsāmi mātaram |
āryaṃ paramadharmajñaṃ nānujānāmi rāghavam || 27 ||
yaditvavaśyaṃ vastavyaṃ kartavyaṃ ca piturvacaḥ |
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane || 28 ||
dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismitaḥ |
uvāca rāma ssamprekṣya paurajānapadaṃ janam || 29 ||
vikrītamāhitaṃ krītaṃ yatpitrā jīvatā mama |
na tallopayituṃ śakyaṃ mayā vā bharatena vā || 30 ||
upadhirna mayā kāryo vanavāse jugupsitaḥ |
yuktamuktaṃ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṃ kṛtam || 31 ||
jānāmi bharataṃ kṣāntaṃ gurusatkārakāriṇam |
sarvamevātra kalyāṇaṃ satyasandhe mahātmani || 32 ||
anena dharmaśīlena vanātpratyāgataḥ punaḥ |
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyāḥ patiruttamaḥ || 33 ||
vṛto hi rājā kaikeyyā mayā tadvacanaṃ kṛtam |
anṛtānmocayānena pitaraṃ taṃ mahīpatim || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकादशाधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठस्तु तदा राममुक्त्वा राजपुरोहितः ।
अब्रवीद्धर्मसंयुक्तं पुनरेवापरं वचः ॥ 1 ॥
पुरुषस्येह जातस्य भवन्ति गुरवस्त्रयः ।
आचार्यश्चैव काकुत्स्थ पिता माता च राघव ॥ 2 ॥
पिता ह्येवं जनयति पुरुषं पुरुषर्षभ ।
प्रज्ञां ददाति चाचार्यस्तस्मात्स गुरुरुच्यते ॥ 3 ॥
सोऽहं ते पितुराचार्यस्तव चैव परन्तप ।
मम त्वं वचनं कुर्वन्नातिवर्तेस्सतां गतिम् ॥ 4 ॥
इमा हि ते परिषद श्श्रेणयश्च द्विजास्तथा ।
एषु तात चरन्धर्मं नातिवर्तेः सतां गतिम् ॥ 5 ॥
वृद्धाया धर्मशीलाया मातुर्नार्हस्यवर्तितुम् ।
अस्या हि वचनं कुर्वन्नातिवर्तेस्सतां गतिम् ॥ 6 ॥
भरतस्य वचः कुर्वन्याचमानस्य राघव ।
आत्मानं नातिवर्तेस्त्वं सत्यधर्मपराक्रम ॥ 7 ॥
एवं मधुरमुक्तस्सन् गुरुणा राघवस्स्वयम् ।
प्रत्युवाच समासीनं वसिष्ठं पुरुषर्षभः ॥ 8 ॥
यन्मातापितरौ वृत्तं तनये कुरुतः सदा ।
न सुप्रतिकरं तत् तु मात्रा पित्रा च यत्कृतम् ॥ 9 ॥
यथाशक्ति प्रदानेन स्वापनोच्छादनेन च ।
नित्यं च प्रियवादेन तथा संवर्धनेन च ॥ 10 ॥
यन्मातापितरौ वृत्तं तनये कुरुतस्सदा ।
न सुप्रतिकरं तत्तु मात्रा पित्रा च यत्कृतम् ॥ 11 ॥
यथाशक्तिप्रदानेन स्वापनोच्छादनेन च ।
नित्यं च प्रियवादेन तथा संवर्धनेन च ॥ 12 ॥
स हि राजा जनयिता पिता दशरथो मम ।
आज्ञातं यन्मया तस्य न तन्मिथ्या भविष्यति ॥ 13 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण भरतः प्रत्यनन्तरम् ।
उवाच परमोदारस्सूतं परमदुर्मनाः ॥ 14 ॥
इह मे स्थण्डिले शीघ्रं कुशानास्तर सारथे ।
आर्यं प्रत्युपवेक्ष्यामि यावन्मे न प्रसीदति ॥ 15 ॥
अनाहारो निरालोको धनहीनो यथा द्विजः ।
शेष्ये पुरस्ताच्छालाया यावन्न प्रतियास्यति ॥ 16 ॥
स तु राममवेक्षन्तं सुमन्त्रं पेक्ष्य दुर्मनाः ।
कुशोत्तरमुपस्थाप्य भूमावेवाऽस्तरत्स्वयम् ॥ 17 ॥
तमुवाच महातेजा रामो राजर्षिसत्तमः ।
किं मां भरत कुर्वाणं तात प्रत्युपवेक्ष्यसि ॥ 18 ॥
ब्राह्मणो ह्येकपार्श्वेन नरान्रोद्धुमिहार्हति ।
न तु मूर्धाभिषिक्तानां विधिः प्रत्युपवेशने ॥ 19 ॥
उत्तिष्ठ नरशार्दूल हित्वैतद्दारुणं व्रतम् ।
पुरवर्यामितः क्षिप्रमयोध्यां याहि राघव ॥ 20 ॥
आसीनस्त्वेव भरतः पौरजानपदं जनम् ।
उवाच सर्वतः प्रेक्ष्य किमार्यं नानुशासथ ॥ 21 ॥
ते तदोचुर्महात्मानं पौरजानपदा जनाः ।
काकुत्स्थमभिजानीमः सम्यग् वदति राघवः ॥ 22 ॥
एषोऽपि हि महाभागः पितुर्वचसि तिष्ठति ।
अत एव न शक्ताः स्मो व्यावर्तयितुमञ्जसा ॥ 23 ॥
तेषामाज्ञाय वचनं रामो वचनमब्रवीत् ।
एवं निबोध वचनं सुहृदां धर्मचक्षुषाम् ॥ 24 ॥
एतच्चैवोभयं श्रुत्वा सम्यक्सम्पश्य राघव ।
उत्तिष्ठ त्वं महाबाहो मां च स्पृश तथोदकम् ॥ 25 ॥
अथोत्थाय जलंस्पृष्ट्वा भरतो वाक्यमब्रवीत् ।
श्रुण्वन्तु मे परिषदो मन्त्रिण श्श्रेणयस्तथा ॥ 26 ॥
न याचे पितरं राज्यं नानुशासामि मातरम् ।
आर्यं परमधर्मज्ञं नानुजानामि राघवम् ॥ 27 ॥
यदित्ववश्यं वस्तव्यं कर्तव्यं च पितुर्वचः ।
अहमेव निवत्स्यामि चतुर्दश समा वने ॥ 28 ॥
धर्मात्मा तस्य तथ्येन भ्रातुर्वाक्येन विस्मितः ।
उवाच राम स्सम्प्रेक्ष्य पौरजानपदं जनम् ॥ 29 ॥
विक्रीतमाहितं क्रीतं यत्पित्रा जीवता मम ।
न तल्लोपयितुं शक्यं मया वा भरतेन वा ॥ 30 ॥
उपधिर्न मया कार्यो वनवासे जुगुप्सितः ।
युक्तमुक्तं च कैकेय्या पित्रा मे सुकृतं कृतम् ॥ 31 ॥
जानामि भरतं क्षान्तं गुरुसत्कारकारिणम् ।
सर्वमेवात्र कल्याणं सत्यसन्धे महात्मनि ॥ 32 ॥
अनेन धर्मशीलेन वनात्प्रत्यागतः पुनः ।
भ्रात्रा सह भविष्यामि पृथिव्याः पतिरुत्तमः ॥ 33 ॥
वृतो हि राजा कैकेय्या मया तद्वचनं कृतम् ।
अनृतान्मोचयानेन पितरं तं महीपतिम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapurohitaḥ |
abravīddharmasaṃyuktaṃ punarevāparaṃ vacaḥ || 1 ||
puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastrayaḥ |
ācāryaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava || 2 ||
pitā hyevaṃ janayati puruṣaṃ puruṣarṣabha |
prajñāṃ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate || 3 ||
so'haṃ te piturācāryastava caiva parantapa |
mama tvaṃ vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 4 ||
imā hi te pariṣada śśreṇayaśca dvijāstathā |
eṣu tāta carandharmaṃ nātivarteḥ satāṃ gatim || 5 ||
vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavartitum |
asyā hi vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 6 ||
bharatasya vacaḥ kurvanyācamānasya rāghava |
ātmānaṃ nātivartestvaṃ satyadharmaparākrama || 7 ||
evaṃ madhuramuktassan guruṇā rāghavassvayam |
pratyuvāca samāsīnaṃ vasiṣṭhaṃ puruṣarṣabhaḥ || 8 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutaḥ sadā |
na supratikaraṃ tat tu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 9 ||
yathāśakti pradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 10 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutassadā |
na supratikaraṃ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 11 ||
yathāśaktipradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 12 ||
sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama |
ājñātaṃ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati || 13 ||
evamuktastu rāmeṇa bharataḥ pratyanantaram |
uvāca paramodārassūtaṃ paramadurmanāḥ || 14 ||
iha me sthaṇḍile śīghraṃ kuśānāstara sārathe |
āryaṃ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati || 15 ||
anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvijaḥ |
śeṣye purastācchālāyā yāvanna pratiyāsyati || 16 ||
sa tu rāmamavekṣantaṃ sumantraṃ pekṣya durmanāḥ |
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevā'staratsvayam || 17 ||
tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattamaḥ |
kiṃ māṃ bharata kurvāṇaṃ tāta pratyupavekṣyasi || 18 ||
brāhmaṇo hyekapārśvena narānroddhumihārhati |
na tu mūrdhābhiṣiktānāṃ vidhiḥ pratyupaveśane || 19 ||
uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṃ vratam |
puravaryāmitaḥ kṣipramayodhyāṃ yāhi rāghava || 20 ||
āsīnastveva bharataḥ paurajānapadaṃ janam |
uvāca sarvataḥ prekṣya kimāryaṃ nānuśāsatha || 21 ||
te tadocurmahātmānaṃ paurajānapadā janāḥ |
kākutsthamabhijānīmaḥ samyag vadati rāghavaḥ || 22 ||
eṣo'pi hi mahābhāgaḥ piturvacasi tiṣṭhati |
ata eva na śaktāḥ smo vyāvartayitumañjasā || 23 ||
teṣāmājñāya vacanaṃ rāmo vacanamabravīt |
evaṃ nibodha vacanaṃ suhṛdāṃ dharmacakṣuṣām || 24 ||
etaccaivobhayaṃ śrutvā samyaksampaśya rāghava |
uttiṣṭha tvaṃ mahābāho māṃ ca spṛśa tathodakam || 25 ||
athotthāya jalaṃspṛṣṭvā bharato vākyamabravīt |
śruṇvantu me pariṣado mantriṇa śśreṇayastathā || 26 ||
na yāce pitaraṃ rājyaṃ nānuśāsāmi mātaram |
āryaṃ paramadharmajñaṃ nānujānāmi rāghavam || 27 ||
yaditvavaśyaṃ vastavyaṃ kartavyaṃ ca piturvacaḥ |
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane || 28 ||
dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismitaḥ |
uvāca rāma ssamprekṣya paurajānapadaṃ janam || 29 ||
vikrītamāhitaṃ krītaṃ yatpitrā jīvatā mama |
na tallopayituṃ śakyaṃ mayā vā bharatena vā || 30 ||
upadhirna mayā kāryo vanavāse jugupsitaḥ |
yuktamuktaṃ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṃ kṛtam || 31 ||
jānāmi bharataṃ kṣāntaṃ gurusatkārakāriṇam |
sarvamevātra kalyāṇaṃ satyasandhe mahātmani || 32 ||
anena dharmaśīlena vanātpratyāgataḥ punaḥ |
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyāḥ patiruttamaḥ || 33 ||
vṛto hi rājā kaikeyyā mayā tadvacanaṃ kṛtam |
anṛtānmocayānena pitaraṃ taṃ mahīpatim || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.