ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଏକାଦଶାଧିକଶତତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଵସିଷ୍ଠସ୍ତୁ ତଦା ରାମମୁକ୍ତ୍ଵା ରାଜପୁରୋହିତଃ ।
ଅବ୍ରଵୀଦ୍ଧର୍ମସଂଯୁକ୍ତଂ ପୁନରେଵାପରଂ ଵଚଃ ॥ 1 ॥
ପୁରୁଷସ୍ଯେହ ଜାତସ୍ଯ ଭଵନ୍ତି ଗୁରଵସ୍ତ୍ରଯଃ ।
ଆଚାର୍ଯଶ୍ଚୈଵ କାକୁତ୍ସ୍ଥ ପିତା ମାତା ଚ ରାଘଵ ॥ 2 ॥
ପିତା ହ୍ଯେଵଂ ଜନଯତି ପୁରୁଷଂ ପୁରୁଷର୍ଷଭ ।
ପ୍ରଜ୍ଞାଂ ଦଦାତି ଚାଚାର୍ଯସ୍ତସ୍ମାତ୍ସ ଗୁରୁରୁଚ୍ଯତେ ॥ 3 ॥
ସୋଽହଂ ତେ ପିତୁରାଚାର୍ଯସ୍ତଵ ଚୈଵ ପରନ୍ତପ ।
ମମ ତ୍ଵଂ ଵଚନଂ କୁର୍ଵନ୍ନାତିଵର୍ତେସ୍ସତାଂ ଗତିମ୍ ॥ 4 ॥
ଇମା ହି ତେ ପରିଷଦ ଶ୍ଶ୍ରେଣଯଶ୍ଚ ଦ୍ଵିଜାସ୍ତଥା ।
ଏଷୁ ତାତ ଚରନ୍ଧର୍ମଂ ନାତିଵର୍ତେଃ ସତାଂ ଗତିମ୍ ॥ 5 ॥
ଵୃଦ୍ଧାଯା ଧର୍ମଶୀଲାଯା ମାତୁର୍ନାର୍ହସ୍ଯଵର୍ତିତୁମ୍ ।
ଅସ୍ଯା ହି ଵଚନଂ କୁର୍ଵନ୍ନାତିଵର୍ତେସ୍ସତାଂ ଗତିମ୍ ॥ 6 ॥
ଭରତସ୍ଯ ଵଚଃ କୁର୍ଵନ୍ଯାଚମାନସ୍ଯ ରାଘଵ ।
ଆତ୍ମାନଂ ନାତିଵର୍ତେସ୍ତ୍ଵଂ ସତ୍ଯଧର୍ମପରାକ୍ରମ ॥ 7 ॥
ଏଵଂ ମଧୁରମୁକ୍ତସ୍ସନ୍ ଗୁରୁଣା ରାଘଵସ୍ସ୍ଵଯମ୍ ।
ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚ ସମାସୀନଂ ଵସିଷ୍ଠଂ ପୁରୁଷର୍ଷଭଃ ॥ 8 ॥
ଯନ୍ମାତାପିତରୌ ଵୃତ୍ତଂ ତନଯେ କୁରୁତଃ ସଦା ।
ନ ସୁପ୍ରତିକରଂ ତତ୍ ତୁ ମାତ୍ରା ପିତ୍ରା ଚ ଯତ୍କୃତମ୍ ॥ 9 ॥
ଯଥାଶକ୍ତି ପ୍ରଦାନେନ ସ୍ଵାପନୋଚ୍ଛାଦନେନ ଚ ।
ନିତ୍ଯଂ ଚ ପ୍ରିଯଵାଦେନ ତଥା ସଂଵର୍ଧନେନ ଚ ॥ 10 ॥
ଯନ୍ମାତାପିତରୌ ଵୃତ୍ତଂ ତନଯେ କୁରୁତସ୍ସଦା ।
ନ ସୁପ୍ରତିକରଂ ତତ୍ତୁ ମାତ୍ରା ପିତ୍ରା ଚ ଯତ୍କୃତମ୍ ॥ 11 ॥
ଯଥାଶକ୍ତିପ୍ରଦାନେନ ସ୍ଵାପନୋଚ୍ଛାଦନେନ ଚ ।
ନିତ୍ଯଂ ଚ ପ୍ରିଯଵାଦେନ ତଥା ସଂଵର୍ଧନେନ ଚ ॥ 12 ॥
ସ ହି ରାଜା ଜନଯିତା ପିତା ଦଶରଥୋ ମମ ।
ଆଜ୍ଞାତଂ ଯନ୍ମଯା ତସ୍ଯ ନ ତନ୍ମିଥ୍ଯା ଭଵିଷ୍ଯତି ॥ 13 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ତୁ ରାମେଣ ଭରତଃ ପ୍ରତ୍ଯନନ୍ତରମ୍ ।
ଉଵାଚ ପରମୋଦାରସ୍ସୂତଂ ପରମଦୁର୍ମନାଃ ॥ 14 ॥
ଇହ ମେ ସ୍ଥଣ୍ଡିଲେ ଶୀଘ୍ରଂ କୁଶାନାସ୍ତର ସାରଥେ ।
ଆର୍ଯଂ ପ୍ରତ୍ଯୁପଵେକ୍ଷ୍ଯାମି ଯାଵନ୍ମେ ନ ପ୍ରସୀଦତି ॥ 15 ॥
ଅନାହାରୋ ନିରାଲୋକୋ ଧନହୀନୋ ଯଥା ଦ୍ଵିଜଃ ।
ଶେଷ୍ଯେ ପୁରସ୍ତାଚ୍ଛାଲାଯା ଯାଵନ୍ନ ପ୍ରତିଯାସ୍ଯତି ॥ 16 ॥
ସ ତୁ ରାମମଵେକ୍ଷନ୍ତଂ ସୁମନ୍ତ୍ରଂ ପେକ୍ଷ୍ଯ ଦୁର୍ମନାଃ ।
କୁଶୋତ୍ତରମୁପସ୍ଥାପ୍ଯ ଭୂମାଵେଵାଽସ୍ତରତ୍ସ୍ଵଯମ୍ ॥ 17 ॥
ତମୁଵାଚ ମହାତେଜା ରାମୋ ରାଜର୍ଷିସତ୍ତମଃ ।
କିଂ ମାଂ ଭରତ କୁର୍ଵାଣଂ ତାତ ପ୍ରତ୍ଯୁପଵେକ୍ଷ୍ଯସି ॥ 18 ॥
ବ୍ରାହ୍ମଣୋ ହ୍ଯେକପାର୍ଶ୍ଵେନ ନରାନ୍ରୋଦ୍ଧୁମିହାର୍ହତି ।
ନ ତୁ ମୂର୍ଧାଭିଷିକ୍ତାନାଂ ଵିଧିଃ ପ୍ରତ୍ଯୁପଵେଶନେ ॥ 19 ॥
ଉତ୍ତିଷ୍ଠ ନରଶାର୍ଦୂଲ ହିତ୍ଵୈତଦ୍ଦାରୁଣଂ ଵ୍ରତମ୍ ।
ପୁରଵର୍ଯାମିତଃ କ୍ଷିପ୍ରମଯୋଧ୍ଯାଂ ଯାହି ରାଘଵ ॥ 20 ॥
ଆସୀନସ୍ତ୍ଵେଵ ଭରତଃ ପୌରଜାନପଦଂ ଜନମ୍ ।
ଉଵାଚ ସର୍ଵତଃ ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ କିମାର୍ଯଂ ନାନୁଶାସଥ ॥ 21 ॥
ତେ ତଦୋଚୁର୍ମହାତ୍ମାନଂ ପୌରଜାନପଦା ଜନାଃ ।
କାକୁତ୍ସ୍ଥମଭିଜାନୀମଃ ସମ୍ଯଗ୍ ଵଦତି ରାଘଵଃ ॥ 22 ॥
ଏଷୋଽପି ହି ମହାଭାଗଃ ପିତୁର୍ଵଚସି ତିଷ୍ଠତି ।
ଅତ ଏଵ ନ ଶକ୍ତାଃ ସ୍ମୋ ଵ୍ଯାଵର୍ତଯିତୁମଞ୍ଜସା ॥ 23 ॥
ତେଷାମାଜ୍ଞାଯ ଵଚନଂ ରାମୋ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଏଵଂ ନିବୋଧ ଵଚନଂ ସୁହୃଦାଂ ଧର୍ମଚକ୍ଷୁଷାମ୍ ॥ 24 ॥
ଏତଚ୍ଚୈଵୋଭଯଂ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ସମ୍ଯକ୍ସମ୍ପଶ୍ଯ ରାଘଵ ।
ଉତ୍ତିଷ୍ଠ ତ୍ଵଂ ମହାବାହୋ ମାଂ ଚ ସ୍ପୃଶ ତଥୋଦକମ୍ ॥ 25 ॥
ଅଥୋତ୍ଥାଯ ଜଲଂସ୍ପୃଷ୍ଟ୍ଵା ଭରତୋ ଵାକ୍ଯମବ୍ରଵୀତ୍ ।
ଶ୍ରୁଣ୍ଵନ୍ତୁ ମେ ପରିଷଦୋ ମନ୍ତ୍ରିଣ ଶ୍ଶ୍ରେଣଯସ୍ତଥା ॥ 26 ॥
ନ ଯାଚେ ପିତରଂ ରାଜ୍ଯଂ ନାନୁଶାସାମି ମାତରମ୍ ।
ଆର୍ଯଂ ପରମଧର୍ମଜ୍ଞଂ ନାନୁଜାନାମି ରାଘଵମ୍ ॥ 27 ॥
ଯଦିତ୍ଵଵଶ୍ଯଂ ଵସ୍ତଵ୍ଯଂ କର୍ତଵ୍ଯଂ ଚ ପିତୁର୍ଵଚଃ ।
ଅହମେଵ ନିଵତ୍ସ୍ଯାମି ଚତୁର୍ଦଶ ସମା ଵନେ ॥ 28 ॥
ଧର୍ମାତ୍ମା ତସ୍ଯ ତଥ୍ଯେନ ଭ୍ରାତୁର୍ଵାକ୍ଯେନ ଵିସ୍ମିତଃ ।
ଉଵାଚ ରାମ ସ୍ସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ପୌରଜାନପଦଂ ଜନମ୍ ॥ 29 ॥
ଵିକ୍ରୀତମାହିତଂ କ୍ରୀତଂ ଯତ୍ପିତ୍ରା ଜୀଵତା ମମ ।
ନ ତଲ୍ଲୋପଯିତୁଂ ଶକ୍ଯଂ ମଯା ଵା ଭରତେନ ଵା ॥ 30 ॥
ଉପଧିର୍ନ ମଯା କାର୍ଯୋ ଵନଵାସେ ଜୁଗୁପ୍ସିତଃ ।
ଯୁକ୍ତମୁକ୍ତଂ ଚ କୈକେଯ୍ଯା ପିତ୍ରା ମେ ସୁକୃତଂ କୃତମ୍ ॥ 31 ॥
ଜାନାମି ଭରତଂ କ୍ଷାନ୍ତଂ ଗୁରୁସତ୍କାରକାରିଣମ୍ ।
ସର୍ଵମେଵାତ୍ର କଲ୍ଯାଣଂ ସତ୍ଯସନ୍ଧେ ମହାତ୍ମନି ॥ 32 ॥
ଅନେନ ଧର୍ମଶୀଲେନ ଵନାତ୍ପ୍ରତ୍ଯାଗତଃ ପୁନଃ ।
ଭ୍ରାତ୍ରା ସହ ଭଵିଷ୍ଯାମି ପୃଥିଵ୍ଯାଃ ପତିରୁତ୍ତମଃ ॥ 33 ॥
ଵୃତୋ ହି ରାଜା କୈକେଯ୍ଯା ମଯା ତଦ୍ଵଚନଂ କୃତମ୍ ।
ଅନୃତାନ୍ମୋଚଯାନେନ ପିତରଂ ତଂ ମହୀପତିମ୍ ॥ 34 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ଏକାଦଶାଧିକଶତତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapurohitaḥ |
abravīddharmasaṃyuktaṃ punarevāparaṃ vacaḥ || 1 ||
puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastrayaḥ |
ācāryaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava || 2 ||
pitā hyevaṃ janayati puruṣaṃ puruṣarṣabha |
prajñāṃ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate || 3 ||
so'haṃ te piturācāryastava caiva parantapa |
mama tvaṃ vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 4 ||
imā hi te pariṣada śśreṇayaśca dvijāstathā |
eṣu tāta carandharmaṃ nātivarteḥ satāṃ gatim || 5 ||
vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavartitum |
asyā hi vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 6 ||
bharatasya vacaḥ kurvanyācamānasya rāghava |
ātmānaṃ nātivartestvaṃ satyadharmaparākrama || 7 ||
evaṃ madhuramuktassan guruṇā rāghavassvayam |
pratyuvāca samāsīnaṃ vasiṣṭhaṃ puruṣarṣabhaḥ || 8 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutaḥ sadā |
na supratikaraṃ tat tu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 9 ||
yathāśakti pradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 10 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutassadā |
na supratikaraṃ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 11 ||
yathāśaktipradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 12 ||
sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama |
ājñātaṃ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati || 13 ||
evamuktastu rāmeṇa bharataḥ pratyanantaram |
uvāca paramodārassūtaṃ paramadurmanāḥ || 14 ||
iha me sthaṇḍile śīghraṃ kuśānāstara sārathe |
āryaṃ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati || 15 ||
anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvijaḥ |
śeṣye purastācchālāyā yāvanna pratiyāsyati || 16 ||
sa tu rāmamavekṣantaṃ sumantraṃ pekṣya durmanāḥ |
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevā'staratsvayam || 17 ||
tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattamaḥ |
kiṃ māṃ bharata kurvāṇaṃ tāta pratyupavekṣyasi || 18 ||
brāhmaṇo hyekapārśvena narānroddhumihārhati |
na tu mūrdhābhiṣiktānāṃ vidhiḥ pratyupaveśane || 19 ||
uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṃ vratam |
puravaryāmitaḥ kṣipramayodhyāṃ yāhi rāghava || 20 ||
āsīnastveva bharataḥ paurajānapadaṃ janam |
uvāca sarvataḥ prekṣya kimāryaṃ nānuśāsatha || 21 ||
te tadocurmahātmānaṃ paurajānapadā janāḥ |
kākutsthamabhijānīmaḥ samyag vadati rāghavaḥ || 22 ||
eṣo'pi hi mahābhāgaḥ piturvacasi tiṣṭhati |
ata eva na śaktāḥ smo vyāvartayitumañjasā || 23 ||
teṣāmājñāya vacanaṃ rāmo vacanamabravīt |
evaṃ nibodha vacanaṃ suhṛdāṃ dharmacakṣuṣām || 24 ||
etaccaivobhayaṃ śrutvā samyaksampaśya rāghava |
uttiṣṭha tvaṃ mahābāho māṃ ca spṛśa tathodakam || 25 ||
athotthāya jalaṃspṛṣṭvā bharato vākyamabravīt |
śruṇvantu me pariṣado mantriṇa śśreṇayastathā || 26 ||
na yāce pitaraṃ rājyaṃ nānuśāsāmi mātaram |
āryaṃ paramadharmajñaṃ nānujānāmi rāghavam || 27 ||
yaditvavaśyaṃ vastavyaṃ kartavyaṃ ca piturvacaḥ |
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane || 28 ||
dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismitaḥ |
uvāca rāma ssamprekṣya paurajānapadaṃ janam || 29 ||
vikrītamāhitaṃ krītaṃ yatpitrā jīvatā mama |
na tallopayituṃ śakyaṃ mayā vā bharatena vā || 30 ||
upadhirna mayā kāryo vanavāse jugupsitaḥ |
yuktamuktaṃ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṃ kṛtam || 31 ||
jānāmi bharataṃ kṣāntaṃ gurusatkārakāriṇam |
sarvamevātra kalyāṇaṃ satyasandhe mahātmani || 32 ||
anena dharmaśīlena vanātpratyāgataḥ punaḥ |
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyāḥ patiruttamaḥ || 33 ||
vṛto hi rājā kaikeyyā mayā tadvacanaṃ kṛtam |
anṛtānmocayānena pitaraṃ taṃ mahīpatim || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकादशाधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठस्तु तदा राममुक्त्वा राजपुरोहितः ।
अब्रवीद्धर्मसंयुक्तं पुनरेवापरं वचः ॥ 1 ॥
पुरुषस्येह जातस्य भवन्ति गुरवस्त्रयः ।
आचार्यश्चैव काकुत्स्थ पिता माता च राघव ॥ 2 ॥
पिता ह्येवं जनयति पुरुषं पुरुषर्षभ ।
प्रज्ञां ददाति चाचार्यस्तस्मात्स गुरुरुच्यते ॥ 3 ॥
सोऽहं ते पितुराचार्यस्तव चैव परन्तप ।
मम त्वं वचनं कुर्वन्नातिवर्तेस्सतां गतिम् ॥ 4 ॥
इमा हि ते परिषद श्श्रेणयश्च द्विजास्तथा ।
एषु तात चरन्धर्मं नातिवर्तेः सतां गतिम् ॥ 5 ॥
वृद्धाया धर्मशीलाया मातुर्नार्हस्यवर्तितुम् ।
अस्या हि वचनं कुर्वन्नातिवर्तेस्सतां गतिम् ॥ 6 ॥
भरतस्य वचः कुर्वन्याचमानस्य राघव ।
आत्मानं नातिवर्तेस्त्वं सत्यधर्मपराक्रम ॥ 7 ॥
एवं मधुरमुक्तस्सन् गुरुणा राघवस्स्वयम् ।
प्रत्युवाच समासीनं वसिष्ठं पुरुषर्षभः ॥ 8 ॥
यन्मातापितरौ वृत्तं तनये कुरुतः सदा ।
न सुप्रतिकरं तत् तु मात्रा पित्रा च यत्कृतम् ॥ 9 ॥
यथाशक्ति प्रदानेन स्वापनोच्छादनेन च ।
नित्यं च प्रियवादेन तथा संवर्धनेन च ॥ 10 ॥
यन्मातापितरौ वृत्तं तनये कुरुतस्सदा ।
न सुप्रतिकरं तत्तु मात्रा पित्रा च यत्कृतम् ॥ 11 ॥
यथाशक्तिप्रदानेन स्वापनोच्छादनेन च ।
नित्यं च प्रियवादेन तथा संवर्धनेन च ॥ 12 ॥
स हि राजा जनयिता पिता दशरथो मम ।
आज्ञातं यन्मया तस्य न तन्मिथ्या भविष्यति ॥ 13 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण भरतः प्रत्यनन्तरम् ।
उवाच परमोदारस्सूतं परमदुर्मनाः ॥ 14 ॥
इह मे स्थण्डिले शीघ्रं कुशानास्तर सारथे ।
आर्यं प्रत्युपवेक्ष्यामि यावन्मे न प्रसीदति ॥ 15 ॥
अनाहारो निरालोको धनहीनो यथा द्विजः ।
शेष्ये पुरस्ताच्छालाया यावन्न प्रतियास्यति ॥ 16 ॥
स तु राममवेक्षन्तं सुमन्त्रं पेक्ष्य दुर्मनाः ।
कुशोत्तरमुपस्थाप्य भूमावेवाऽस्तरत्स्वयम् ॥ 17 ॥
तमुवाच महातेजा रामो राजर्षिसत्तमः ।
किं मां भरत कुर्वाणं तात प्रत्युपवेक्ष्यसि ॥ 18 ॥
ब्राह्मणो ह्येकपार्श्वेन नरान्रोद्धुमिहार्हति ।
न तु मूर्धाभिषिक्तानां विधिः प्रत्युपवेशने ॥ 19 ॥
उत्तिष्ठ नरशार्दूल हित्वैतद्दारुणं व्रतम् ।
पुरवर्यामितः क्षिप्रमयोध्यां याहि राघव ॥ 20 ॥
आसीनस्त्वेव भरतः पौरजानपदं जनम् ।
उवाच सर्वतः प्रेक्ष्य किमार्यं नानुशासथ ॥ 21 ॥
ते तदोचुर्महात्मानं पौरजानपदा जनाः ।
काकुत्स्थमभिजानीमः सम्यग् वदति राघवः ॥ 22 ॥
एषोऽपि हि महाभागः पितुर्वचसि तिष्ठति ।
अत एव न शक्ताः स्मो व्यावर्तयितुमञ्जसा ॥ 23 ॥
तेषामाज्ञाय वचनं रामो वचनमब्रवीत् ।
एवं निबोध वचनं सुहृदां धर्मचक्षुषाम् ॥ 24 ॥
एतच्चैवोभयं श्रुत्वा सम्यक्सम्पश्य राघव ।
उत्तिष्ठ त्वं महाबाहो मां च स्पृश तथोदकम् ॥ 25 ॥
अथोत्थाय जलंस्पृष्ट्वा भरतो वाक्यमब्रवीत् ।
श्रुण्वन्तु मे परिषदो मन्त्रिण श्श्रेणयस्तथा ॥ 26 ॥
न याचे पितरं राज्यं नानुशासामि मातरम् ।
आर्यं परमधर्मज्ञं नानुजानामि राघवम् ॥ 27 ॥
यदित्ववश्यं वस्तव्यं कर्तव्यं च पितुर्वचः ।
अहमेव निवत्स्यामि चतुर्दश समा वने ॥ 28 ॥
धर्मात्मा तस्य तथ्येन भ्रातुर्वाक्येन विस्मितः ।
उवाच राम स्सम्प्रेक्ष्य पौरजानपदं जनम् ॥ 29 ॥
विक्रीतमाहितं क्रीतं यत्पित्रा जीवता मम ।
न तल्लोपयितुं शक्यं मया वा भरतेन वा ॥ 30 ॥
उपधिर्न मया कार्यो वनवासे जुगुप्सितः ।
युक्तमुक्तं च कैकेय्या पित्रा मे सुकृतं कृतम् ॥ 31 ॥
जानामि भरतं क्षान्तं गुरुसत्कारकारिणम् ।
सर्वमेवात्र कल्याणं सत्यसन्धे महात्मनि ॥ 32 ॥
अनेन धर्मशीलेन वनात्प्रत्यागतः पुनः ।
भ्रात्रा सह भविष्यामि पृथिव्याः पतिरुत्तमः ॥ 33 ॥
वृतो हि राजा कैकेय्या मया तद्वचनं कृतम् ।
अनृतान्मोचयानेन पितरं तं महीपतिम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapurohitaḥ |
abravīddharmasaṃyuktaṃ punarevāparaṃ vacaḥ || 1 ||
puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastrayaḥ |
ācāryaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava || 2 ||
pitā hyevaṃ janayati puruṣaṃ puruṣarṣabha |
prajñāṃ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate || 3 ||
so'haṃ te piturācāryastava caiva parantapa |
mama tvaṃ vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 4 ||
imā hi te pariṣada śśreṇayaśca dvijāstathā |
eṣu tāta carandharmaṃ nātivarteḥ satāṃ gatim || 5 ||
vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavartitum |
asyā hi vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 6 ||
bharatasya vacaḥ kurvanyācamānasya rāghava |
ātmānaṃ nātivartestvaṃ satyadharmaparākrama || 7 ||
evaṃ madhuramuktassan guruṇā rāghavassvayam |
pratyuvāca samāsīnaṃ vasiṣṭhaṃ puruṣarṣabhaḥ || 8 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutaḥ sadā |
na supratikaraṃ tat tu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 9 ||
yathāśakti pradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 10 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutassadā |
na supratikaraṃ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 11 ||
yathāśaktipradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 12 ||
sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama |
ājñātaṃ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati || 13 ||
evamuktastu rāmeṇa bharataḥ pratyanantaram |
uvāca paramodārassūtaṃ paramadurmanāḥ || 14 ||
iha me sthaṇḍile śīghraṃ kuśānāstara sārathe |
āryaṃ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati || 15 ||
anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvijaḥ |
śeṣye purastācchālāyā yāvanna pratiyāsyati || 16 ||
sa tu rāmamavekṣantaṃ sumantraṃ pekṣya durmanāḥ |
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevā'staratsvayam || 17 ||
tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattamaḥ |
kiṃ māṃ bharata kurvāṇaṃ tāta pratyupavekṣyasi || 18 ||
brāhmaṇo hyekapārśvena narānroddhumihārhati |
na tu mūrdhābhiṣiktānāṃ vidhiḥ pratyupaveśane || 19 ||
uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṃ vratam |
puravaryāmitaḥ kṣipramayodhyāṃ yāhi rāghava || 20 ||
āsīnastveva bharataḥ paurajānapadaṃ janam |
uvāca sarvataḥ prekṣya kimāryaṃ nānuśāsatha || 21 ||
te tadocurmahātmānaṃ paurajānapadā janāḥ |
kākutsthamabhijānīmaḥ samyag vadati rāghavaḥ || 22 ||
eṣo'pi hi mahābhāgaḥ piturvacasi tiṣṭhati |
ata eva na śaktāḥ smo vyāvartayitumañjasā || 23 ||
teṣāmājñāya vacanaṃ rāmo vacanamabravīt |
evaṃ nibodha vacanaṃ suhṛdāṃ dharmacakṣuṣām || 24 ||
etaccaivobhayaṃ śrutvā samyaksampaśya rāghava |
uttiṣṭha tvaṃ mahābāho māṃ ca spṛśa tathodakam || 25 ||
athotthāya jalaṃspṛṣṭvā bharato vākyamabravīt |
śruṇvantu me pariṣado mantriṇa śśreṇayastathā || 26 ||
na yāce pitaraṃ rājyaṃ nānuśāsāmi mātaram |
āryaṃ paramadharmajñaṃ nānujānāmi rāghavam || 27 ||
yaditvavaśyaṃ vastavyaṃ kartavyaṃ ca piturvacaḥ |
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane || 28 ||
dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismitaḥ |
uvāca rāma ssamprekṣya paurajānapadaṃ janam || 29 ||
vikrītamāhitaṃ krītaṃ yatpitrā jīvatā mama |
na tallopayituṃ śakyaṃ mayā vā bharatena vā || 30 ||
upadhirna mayā kāryo vanavāse jugupsitaḥ |
yuktamuktaṃ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṃ kṛtam || 31 ||
jānāmi bharataṃ kṣāntaṃ gurusatkārakāriṇam |
sarvamevātra kalyāṇaṃ satyasandhe mahātmani || 32 ||
anena dharmaśīlena vanātpratyāgataḥ punaḥ |
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyāḥ patiruttamaḥ || 33 ||
vṛto hi rājā kaikeyyā mayā tadvacanaṃ kṛtam |
anṛtānmocayānena pitaraṃ taṃ mahīpatim || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.