𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵𑌾𑌪𑌰𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 1 ॥
𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌸𑍍𑌯𑍇𑌹 𑌜𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍁𑌰𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌆𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 2 ॥
𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌯𑍇𑌵𑌂 𑌜𑌨𑌯𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭 ।
𑌪𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍁𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 3 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌚𑍈𑌵 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪 ।
𑌮𑌮 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇𑌸𑍍𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌇𑌮𑌾 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌷𑌦 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌏𑌷𑍁 𑌤𑌾𑌤 𑌚𑌰𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇𑌃 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌯𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍀𑌲𑌾𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑍍𑌹𑌸𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ।
𑌅𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌹𑌿 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇𑌸𑍍𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌭𑌰𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾𑌚𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮 ॥ 7 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌮𑌧𑍁𑌰𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌸𑍀𑌨𑌂 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 8 ॥
𑌯𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑌾𑌪𑌿𑌤𑌰𑍗 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌨𑌯𑍇 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑌃 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌨 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑌂 𑌤𑌤𑍍 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌯𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌯𑌥𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌪𑌨𑍋𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑌂𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍇𑌨 𑌚 ॥ 10 ॥
𑌯𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑌾𑌪𑌿𑌤𑌰𑍗 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌨𑌯𑍇 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾 ।
𑌨 𑌸𑍁𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌯𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌯𑌥𑌾𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌪𑌨𑍋𑌚𑍍𑌛𑌾𑌦𑌨𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌤𑌥𑌾 𑌸𑌂𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍇𑌨 𑌚 ॥ 12 ॥
𑌸 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌜𑌨𑌯𑌿𑌤𑌾 𑌪𑌿𑌤𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋 𑌮𑌮 ।
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌂 𑌯𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 13 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌪𑌰𑌮𑍋𑌦𑌾𑌰𑌸𑍍𑌸𑍂𑌤𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌇𑌹 𑌮𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌣𑍍𑌡𑌿𑌲𑍇 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍁𑌶𑌾𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌰 𑌸𑌾𑌰𑌥𑍇 ।
𑌆𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌾𑌵𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦𑌤𑌿 ॥ 15 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌹𑌾𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌧𑌨𑌹𑍀𑌨𑍋 𑌯𑌥𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌃 ।
𑌶𑍇𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌲𑌾𑌯𑌾 𑌯𑌾𑌵𑌨𑍍𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 16 ॥
𑌸 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑌾𑌃 ।
𑌕𑍁𑌶𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌭𑍂𑌮𑌾𑌵𑍇𑌵𑌾𑌽𑌸𑍍𑌤𑌰𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌤𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌭𑌰𑌤 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌂 𑌤𑌾𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 18 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌹𑍍𑌯𑍇𑌕𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌮𑌿𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 ।
𑌨 𑌤𑍁 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌾𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌵𑍇𑌶𑌨𑍇 ॥ 19 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌨𑌰𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑍈𑌤𑌦𑍍𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌰𑌵𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 20 ॥
𑌆𑌸𑍀𑌨𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌵 𑌭𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍗𑌰𑌜𑌾𑌨𑌪𑌦𑌂 𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌕𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌶𑌾𑌸𑌥 ॥ 21 ॥
𑌤𑍇 𑌤𑌦𑍋𑌚𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌪𑍗𑌰𑌜𑌾𑌨𑌪𑌦𑌾 𑌜𑌨𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌮𑌭𑌿𑌜𑌾𑌨𑍀𑌮𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌗𑍍 𑌵𑌦𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ॥ 22 ॥
𑌏𑌷𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌹𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌚𑌸𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ।
𑌅𑌤 𑌏𑌵 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍁𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑌾 ॥ 23 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌏𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌬𑍋𑌧 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑌾𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌚𑍈𑌵𑍋𑌭𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌯𑌕𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶 𑌤𑌥𑍋𑌦𑌕𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌅𑌥𑍋𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌜𑌲𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌷𑌦𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍇𑌣𑌯𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 26 ॥
𑌨 𑌯𑌾𑌚𑍇 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌶𑌾𑌸𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌾𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌂 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌯𑌦𑌿𑌤𑍍𑌵𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑌿𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌚𑌃 ।
𑌅𑌹𑌮𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶 𑌸𑌮𑌾 𑌵𑌨𑍇 ॥ 28 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌥𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌪𑍗𑌰𑌜𑌾𑌨𑌪𑌦𑌂 𑌜𑌨𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑍀𑌤𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌤𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌜𑍀𑌵𑌤𑌾 𑌮𑌮 ।
𑌨 𑌤𑌲𑍍𑌲𑍋𑌪𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌭𑌰𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌾 ॥ 30 ॥
𑌉𑌪𑌧𑌿𑌰𑍍𑌨 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌨𑌵𑌾𑌸𑍇 𑌜𑍁𑌗𑍁𑌪𑍍𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑍇 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌰𑌤𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿 ॥ 32 ॥
𑌅𑌨𑍇𑌨 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍀𑌲𑍇𑌨 𑌵𑌨𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾𑌗𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌸𑌹 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 33 ॥
𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌕𑍈𑌕𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑍋𑌚𑌯𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌤𑌂 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑌾𑌧𑌿𑌕𑌶𑌤𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapurohitaḥ |
abravīddharmasaṃyuktaṃ punarevāparaṃ vacaḥ || 1 ||
puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastrayaḥ |
ācāryaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava || 2 ||
pitā hyevaṃ janayati puruṣaṃ puruṣarṣabha |
prajñāṃ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate || 3 ||
so'haṃ te piturācāryastava caiva parantapa |
mama tvaṃ vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 4 ||
imā hi te pariṣada śśreṇayaśca dvijāstathā |
eṣu tāta carandharmaṃ nātivarteḥ satāṃ gatim || 5 ||
vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavartitum |
asyā hi vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 6 ||
bharatasya vacaḥ kurvanyācamānasya rāghava |
ātmānaṃ nātivartestvaṃ satyadharmaparākrama || 7 ||
evaṃ madhuramuktassan guruṇā rāghavassvayam |
pratyuvāca samāsīnaṃ vasiṣṭhaṃ puruṣarṣabhaḥ || 8 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutaḥ sadā |
na supratikaraṃ tat tu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 9 ||
yathāśakti pradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 10 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutassadā |
na supratikaraṃ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 11 ||
yathāśaktipradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 12 ||
sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama |
ājñātaṃ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati || 13 ||
evamuktastu rāmeṇa bharataḥ pratyanantaram |
uvāca paramodārassūtaṃ paramadurmanāḥ || 14 ||
iha me sthaṇḍile śīghraṃ kuśānāstara sārathe |
āryaṃ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati || 15 ||
anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvijaḥ |
śeṣye purastācchālāyā yāvanna pratiyāsyati || 16 ||
sa tu rāmamavekṣantaṃ sumantraṃ pekṣya durmanāḥ |
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevā'staratsvayam || 17 ||
tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattamaḥ |
kiṃ māṃ bharata kurvāṇaṃ tāta pratyupavekṣyasi || 18 ||
brāhmaṇo hyekapārśvena narānroddhumihārhati |
na tu mūrdhābhiṣiktānāṃ vidhiḥ pratyupaveśane || 19 ||
uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṃ vratam |
puravaryāmitaḥ kṣipramayodhyāṃ yāhi rāghava || 20 ||
āsīnastveva bharataḥ paurajānapadaṃ janam |
uvāca sarvataḥ prekṣya kimāryaṃ nānuśāsatha || 21 ||
te tadocurmahātmānaṃ paurajānapadā janāḥ |
kākutsthamabhijānīmaḥ samyag vadati rāghavaḥ || 22 ||
eṣo'pi hi mahābhāgaḥ piturvacasi tiṣṭhati |
ata eva na śaktāḥ smo vyāvartayitumañjasā || 23 ||
teṣāmājñāya vacanaṃ rāmo vacanamabravīt |
evaṃ nibodha vacanaṃ suhṛdāṃ dharmacakṣuṣām || 24 ||
etaccaivobhayaṃ śrutvā samyaksampaśya rāghava |
uttiṣṭha tvaṃ mahābāho māṃ ca spṛśa tathodakam || 25 ||
athotthāya jalaṃspṛṣṭvā bharato vākyamabravīt |
śruṇvantu me pariṣado mantriṇa śśreṇayastathā || 26 ||
na yāce pitaraṃ rājyaṃ nānuśāsāmi mātaram |
āryaṃ paramadharmajñaṃ nānujānāmi rāghavam || 27 ||
yaditvavaśyaṃ vastavyaṃ kartavyaṃ ca piturvacaḥ |
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane || 28 ||
dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismitaḥ |
uvāca rāma ssamprekṣya paurajānapadaṃ janam || 29 ||
vikrītamāhitaṃ krītaṃ yatpitrā jīvatā mama |
na tallopayituṃ śakyaṃ mayā vā bharatena vā || 30 ||
upadhirna mayā kāryo vanavāse jugupsitaḥ |
yuktamuktaṃ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṃ kṛtam || 31 ||
jānāmi bharataṃ kṣāntaṃ gurusatkārakāriṇam |
sarvamevātra kalyāṇaṃ satyasandhe mahātmani || 32 ||
anena dharmaśīlena vanātpratyāgataḥ punaḥ |
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyāḥ patiruttamaḥ || 33 ||
vṛto hi rājā kaikeyyā mayā tadvacanaṃ kṛtam |
anṛtānmocayānena pitaraṃ taṃ mahīpatim || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकादशाधिकशततमस्सर्गः ।
वसिष्ठस्तु तदा राममुक्त्वा राजपुरोहितः ।
अब्रवीद्धर्मसंयुक्तं पुनरेवापरं वचः ॥ 1 ॥
पुरुषस्येह जातस्य भवन्ति गुरवस्त्रयः ।
आचार्यश्चैव काकुत्स्थ पिता माता च राघव ॥ 2 ॥
पिता ह्येवं जनयति पुरुषं पुरुषर्षभ ।
प्रज्ञां ददाति चाचार्यस्तस्मात्स गुरुरुच्यते ॥ 3 ॥
सोऽहं ते पितुराचार्यस्तव चैव परन्तप ।
मम त्वं वचनं कुर्वन्नातिवर्तेस्सतां गतिम् ॥ 4 ॥
इमा हि ते परिषद श्श्रेणयश्च द्विजास्तथा ।
एषु तात चरन्धर्मं नातिवर्तेः सतां गतिम् ॥ 5 ॥
वृद्धाया धर्मशीलाया मातुर्नार्हस्यवर्तितुम् ।
अस्या हि वचनं कुर्वन्नातिवर्तेस्सतां गतिम् ॥ 6 ॥
भरतस्य वचः कुर्वन्याचमानस्य राघव ।
आत्मानं नातिवर्तेस्त्वं सत्यधर्मपराक्रम ॥ 7 ॥
एवं मधुरमुक्तस्सन् गुरुणा राघवस्स्वयम् ।
प्रत्युवाच समासीनं वसिष्ठं पुरुषर्षभः ॥ 8 ॥
यन्मातापितरौ वृत्तं तनये कुरुतः सदा ।
न सुप्रतिकरं तत् तु मात्रा पित्रा च यत्कृतम् ॥ 9 ॥
यथाशक्ति प्रदानेन स्वापनोच्छादनेन च ।
नित्यं च प्रियवादेन तथा संवर्धनेन च ॥ 10 ॥
यन्मातापितरौ वृत्तं तनये कुरुतस्सदा ।
न सुप्रतिकरं तत्तु मात्रा पित्रा च यत्कृतम् ॥ 11 ॥
यथाशक्तिप्रदानेन स्वापनोच्छादनेन च ।
नित्यं च प्रियवादेन तथा संवर्धनेन च ॥ 12 ॥
स हि राजा जनयिता पिता दशरथो मम ।
आज्ञातं यन्मया तस्य न तन्मिथ्या भविष्यति ॥ 13 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण भरतः प्रत्यनन्तरम् ।
उवाच परमोदारस्सूतं परमदुर्मनाः ॥ 14 ॥
इह मे स्थण्डिले शीघ्रं कुशानास्तर सारथे ।
आर्यं प्रत्युपवेक्ष्यामि यावन्मे न प्रसीदति ॥ 15 ॥
अनाहारो निरालोको धनहीनो यथा द्विजः ।
शेष्ये पुरस्ताच्छालाया यावन्न प्रतियास्यति ॥ 16 ॥
स तु राममवेक्षन्तं सुमन्त्रं पेक्ष्य दुर्मनाः ।
कुशोत्तरमुपस्थाप्य भूमावेवाऽस्तरत्स्वयम् ॥ 17 ॥
तमुवाच महातेजा रामो राजर्षिसत्तमः ।
किं मां भरत कुर्वाणं तात प्रत्युपवेक्ष्यसि ॥ 18 ॥
ब्राह्मणो ह्येकपार्श्वेन नरान्रोद्धुमिहार्हति ।
न तु मूर्धाभिषिक्तानां विधिः प्रत्युपवेशने ॥ 19 ॥
उत्तिष्ठ नरशार्दूल हित्वैतद्दारुणं व्रतम् ।
पुरवर्यामितः क्षिप्रमयोध्यां याहि राघव ॥ 20 ॥
आसीनस्त्वेव भरतः पौरजानपदं जनम् ।
उवाच सर्वतः प्रेक्ष्य किमार्यं नानुशासथ ॥ 21 ॥
ते तदोचुर्महात्मानं पौरजानपदा जनाः ।
काकुत्स्थमभिजानीमः सम्यग् वदति राघवः ॥ 22 ॥
एषोऽपि हि महाभागः पितुर्वचसि तिष्ठति ।
अत एव न शक्ताः स्मो व्यावर्तयितुमञ्जसा ॥ 23 ॥
तेषामाज्ञाय वचनं रामो वचनमब्रवीत् ।
एवं निबोध वचनं सुहृदां धर्मचक्षुषाम् ॥ 24 ॥
एतच्चैवोभयं श्रुत्वा सम्यक्सम्पश्य राघव ।
उत्तिष्ठ त्वं महाबाहो मां च स्पृश तथोदकम् ॥ 25 ॥
अथोत्थाय जलंस्पृष्ट्वा भरतो वाक्यमब्रवीत् ।
श्रुण्वन्तु मे परिषदो मन्त्रिण श्श्रेणयस्तथा ॥ 26 ॥
न याचे पितरं राज्यं नानुशासामि मातरम् ।
आर्यं परमधर्मज्ञं नानुजानामि राघवम् ॥ 27 ॥
यदित्ववश्यं वस्तव्यं कर्तव्यं च पितुर्वचः ।
अहमेव निवत्स्यामि चतुर्दश समा वने ॥ 28 ॥
धर्मात्मा तस्य तथ्येन भ्रातुर्वाक्येन विस्मितः ।
उवाच राम स्सम्प्रेक्ष्य पौरजानपदं जनम् ॥ 29 ॥
विक्रीतमाहितं क्रीतं यत्पित्रा जीवता मम ।
न तल्लोपयितुं शक्यं मया वा भरतेन वा ॥ 30 ॥
उपधिर्न मया कार्यो वनवासे जुगुप्सितः ।
युक्तमुक्तं च कैकेय्या पित्रा मे सुकृतं कृतम् ॥ 31 ॥
जानामि भरतं क्षान्तं गुरुसत्कारकारिणम् ।
सर्वमेवात्र कल्याणं सत्यसन्धे महात्मनि ॥ 32 ॥
अनेन धर्मशीलेन वनात्प्रत्यागतः पुनः ।
भ्रात्रा सह भविष्यामि पृथिव्याः पतिरुत्तमः ॥ 33 ॥
वृतो हि राजा कैकेय्या मया तद्वचनं कृतम् ।
अनृतान्मोचयानेन पितरं तं महीपतिम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
vasiṣṭhastu tadā rāmamuktvā rājapurohitaḥ |
abravīddharmasaṃyuktaṃ punarevāparaṃ vacaḥ || 1 ||
puruṣasyeha jātasya bhavanti guravastrayaḥ |
ācāryaścaiva kākutstha pitā mātā ca rāghava || 2 ||
pitā hyevaṃ janayati puruṣaṃ puruṣarṣabha |
prajñāṃ dadāti cācāryastasmātsa gururucyate || 3 ||
so'haṃ te piturācāryastava caiva parantapa |
mama tvaṃ vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 4 ||
imā hi te pariṣada śśreṇayaśca dvijāstathā |
eṣu tāta carandharmaṃ nātivarteḥ satāṃ gatim || 5 ||
vṛddhāyā dharmaśīlāyā māturnārhasyavartitum |
asyā hi vacanaṃ kurvannātivartessatāṃ gatim || 6 ||
bharatasya vacaḥ kurvanyācamānasya rāghava |
ātmānaṃ nātivartestvaṃ satyadharmaparākrama || 7 ||
evaṃ madhuramuktassan guruṇā rāghavassvayam |
pratyuvāca samāsīnaṃ vasiṣṭhaṃ puruṣarṣabhaḥ || 8 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutaḥ sadā |
na supratikaraṃ tat tu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 9 ||
yathāśakti pradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 10 ||
yanmātāpitarau vṛttaṃ tanaye kurutassadā |
na supratikaraṃ tattu mātrā pitrā ca yatkṛtam || 11 ||
yathāśaktipradānena svāpanocchādanena ca |
nityaṃ ca priyavādena tathā saṃvardhanena ca || 12 ||
sa hi rājā janayitā pitā daśaratho mama |
ājñātaṃ yanmayā tasya na tanmithyā bhaviṣyati || 13 ||
evamuktastu rāmeṇa bharataḥ pratyanantaram |
uvāca paramodārassūtaṃ paramadurmanāḥ || 14 ||
iha me sthaṇḍile śīghraṃ kuśānāstara sārathe |
āryaṃ pratyupavekṣyāmi yāvanme na prasīdati || 15 ||
anāhāro nirāloko dhanahīno yathā dvijaḥ |
śeṣye purastācchālāyā yāvanna pratiyāsyati || 16 ||
sa tu rāmamavekṣantaṃ sumantraṃ pekṣya durmanāḥ |
kuśottaramupasthāpya bhūmāvevā'staratsvayam || 17 ||
tamuvāca mahātejā rāmo rājarṣisattamaḥ |
kiṃ māṃ bharata kurvāṇaṃ tāta pratyupavekṣyasi || 18 ||
brāhmaṇo hyekapārśvena narānroddhumihārhati |
na tu mūrdhābhiṣiktānāṃ vidhiḥ pratyupaveśane || 19 ||
uttiṣṭha naraśārdūla hitvaitaddāruṇaṃ vratam |
puravaryāmitaḥ kṣipramayodhyāṃ yāhi rāghava || 20 ||
āsīnastveva bharataḥ paurajānapadaṃ janam |
uvāca sarvataḥ prekṣya kimāryaṃ nānuśāsatha || 21 ||
te tadocurmahātmānaṃ paurajānapadā janāḥ |
kākutsthamabhijānīmaḥ samyag vadati rāghavaḥ || 22 ||
eṣo'pi hi mahābhāgaḥ piturvacasi tiṣṭhati |
ata eva na śaktāḥ smo vyāvartayitumañjasā || 23 ||
teṣāmājñāya vacanaṃ rāmo vacanamabravīt |
evaṃ nibodha vacanaṃ suhṛdāṃ dharmacakṣuṣām || 24 ||
etaccaivobhayaṃ śrutvā samyaksampaśya rāghava |
uttiṣṭha tvaṃ mahābāho māṃ ca spṛśa tathodakam || 25 ||
athotthāya jalaṃspṛṣṭvā bharato vākyamabravīt |
śruṇvantu me pariṣado mantriṇa śśreṇayastathā || 26 ||
na yāce pitaraṃ rājyaṃ nānuśāsāmi mātaram |
āryaṃ paramadharmajñaṃ nānujānāmi rāghavam || 27 ||
yaditvavaśyaṃ vastavyaṃ kartavyaṃ ca piturvacaḥ |
ahameva nivatsyāmi caturdaśa samā vane || 28 ||
dharmātmā tasya tathyena bhrāturvākyena vismitaḥ |
uvāca rāma ssamprekṣya paurajānapadaṃ janam || 29 ||
vikrītamāhitaṃ krītaṃ yatpitrā jīvatā mama |
na tallopayituṃ śakyaṃ mayā vā bharatena vā || 30 ||
upadhirna mayā kāryo vanavāse jugupsitaḥ |
yuktamuktaṃ ca kaikeyyā pitrā me sukṛtaṃ kṛtam || 31 ||
jānāmi bharataṃ kṣāntaṃ gurusatkārakāriṇam |
sarvamevātra kalyāṇaṃ satyasandhe mahātmani || 32 ||
anena dharmaśīlena vanātpratyāgataḥ punaḥ |
bhrātrā saha bhaviṣyāmi pṛthivyāḥ patiruttamaḥ || 33 ||
vṛto hi rājā kaikeyyā mayā tadvacanaṃ kṛtam |
anṛtānmocayānena pitaraṃ taṃ mahīpatim || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.