ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟಾದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸಾತ್ವೇವಮುಕ್ತಾ ವೈದೇಹೀ ಅನಸೂಯಾಽನಸೂಯಯಾ ।
ಪ್ರತಿಪೂಜ್ಯ ವಚೋ ಮನ್ದಂ ಪ್ರವಕ್ತುಮುಪಚಕ್ರಮೇ ॥ 1 ॥
ನೈತದಾಶ್ಚರ್ಯಮಾರ್ಯಾಯಾ ಯನ್ಮಾಂ ತ್ವಮಭಿಭಾಷಸೇ ।
ವಿದಿತನ್ತು ಮಮಾಪ್ಯೇತದ್ಯಥಾ ನಾರ್ಯಾಃ ಪತಿರ್ಗುರುಃ ॥ 2 ॥
ಯದ್ಯಪ್ಯೇಷ ಭವೇದ್ಭರ್ತಾ ಮಮಾಽರ್ಯೇ ವೃತ್ತವರ್ಜಿತಃ ।
ಅದ್ವೈಧಮುಪಚರ್ತವ್ಯಸ್ತಥಾಪ್ಯೇಷ ಮಯಾ ಭವೇತ್ ॥ 3 ॥
ಕಿಂ ಪುನರ್ಯೋ ಗುಣಶ್ಲಾಘ್ಯ ಸ್ಸಾನುಕ್ರೋಶೋ ಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯಃ ।
ಸ್ಥಿರಾನುರಾಗೋ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಮಾತೃವತ್ಪಿತೃವತ್ಪ್ರಿಯಃ ॥ 4 ॥
ಯಾಂ ವೃತ್ತಿಂ ವರ್ತತೇ ರಾಮಃ ಕೌಸಲ್ಯಾಯಾಂ ಮಹಾಬಲಃ ।
ತಾಮೇವ ನೃಪನಾರೀಣಾಮನ್ಯಾಸಾಮಪಿ ವರ್ತತೇ ॥ 5 ॥
ಸಕೃದ್ದೃಷ್ಟಾಸ್ವಪಿ ಸ್ತ್ರಿಷು ನೃಪೇಣ ನೃಪವತ್ಸಲಃ ।
ಮಾತೃವದ್ವರ್ತತೇ ವೀರೋ ಮಾನಮುತ್ಸೃಜ್ಯ ಧರ್ಮವಿತ್ ॥ 6 ॥
ಆಗಚ್ಛನ್ತ್ಯಾಶ್ಚ ವಿಜನಂ ವನಮೇವಂ ಭಯಾವಹಮ್ ।
ಸಮಾಹಿತಂ ಮೇ ಶ್ವಶ್ರ್ವಾ ಚ ಹೃದಯೇ ತದ್ಧೃತಂ ಮಹತ್ ॥ 7 ॥
ಪಾಣಿಪ್ರದಾನಕಾಲೇ ಚ ಯತ್ಪುರಾತ್ವಗ್ನಿ ಸನ್ನಿಧೌ ।
ಅನುಶಿಷ್ಟಾ ಜನನ್ಯಾಽಸ್ಮಿ ವಾಕ್ಯಂ ತದಪಿ ಮೇ ಧೃತಮ್ ॥ 8 ॥
ನವೀಕೃತಂ ತು ತತ್ಸರ್ವಂ ವಾಕ್ಯೈಸ್ತೇ ಧರ್ಮಚಾರಿಣಿ ।
ಪತಿಶುಶ್ರೂಷಣಾನ್ನಾರ್ಯಾಸ್ತಪೋ ನಾನ್ಯದ್ವಿಧೀಯತೇ ॥ 9 ॥
ಸಾವಿತ್ರೀ ಪತಿಶುಶ್ರೂಷಾಂ ಕೃತ್ವಾ ಸ್ವರ್ಗೇ ಮಹೀಯತೇ ।
ತಥಾವೃತ್ತಿಶ್ಚ ಯಾತಾ ತ್ವಂ ಪತಿಶುಶ್ರೂಷಯಾ ದಿವಮ್ ॥ 10 ॥
ವರಿಷ್ಠಾ ಸರ್ವನಾರೀಣಾಮೇಷಾ ಚ ದಿವಿ ದೇವತಾ ।
ರೋಹಿಣೀ ನ ವಿನಾಚನ್ದ್ರಂ ಮುಹೂರ್ತಮಪಿ ದೃಶ್ಯತೇ ॥ 11 ॥
ಏವಂವಿಧಾಶ್ಚ ಪ್ರವರಾಃ ಸ್ತ್ರಿಯೋ ಭರ್ತೃದೃಢವ್ರತಾಃ ।
ದೇವಲೋಕೇ ಮಹೀಯನ್ತೇ ಪುಣ್ಯೇನ ಸ್ವೇನ ಕರ್ಮಣಾ ॥ 12 ॥
ತತೋಽನಸೂಯಾ ಸಂಹೃಷ್ಟಾ ಶ್ರುತ್ವೋಕ್ತಂ ಸೀತಯಾ ವಚಃ ।
ಶಿರಸ್ಯಾಘ್ರಾಯ ಚೋವಾಚ ಮೈಥಿಲೀಂ ಹರ್ಷಯನ್ತ್ಯುತ ॥ 13 ॥
ನಿಯಮೈರ್ವಿವಿಧೈರಾಪ್ತಂ ತಪೋ ಹಿ ಮಹದಸ್ತಿ ಮೇ ।
ತತ್ಸಂಶ್ರಿತ್ಯ ಬಲಂ ಸೀತೇ ಛನ್ದಯೇ ತ್ವಾಂ ಶುಚಿವ್ರತೇ ॥ 14 ॥
ಉಪಪನ್ನಂ ಮನೋಜ್ಞಂ ಚ ವಚನಂ ತವ ಮೈಥಿಲಿ ।
ಪ್ರೀತಾ ಚಾಸ್ಮ್ಯುಚಿತಂ ಕಿಂ ತೇ ಕರವಾಣಿ ಬ್ರವೀಹಿ ಮೇ ॥ 15 ॥
ತಸ್ಯಾಸ್ತದ್ ವಚನಂ ಶ್ರೂತ್ವಾ ವಿಸ್ಮಿತಾ ಮನ್ದವಿಸ್ಮಯಾ ।
ಕೃತಮಿತ್ಯಬ್ರವೀತ್ ಸೀತಾ ತಪೋಬಲಸಮನ್ವಿತಾಮ್ ॥ 16 ॥
ಸಾ ತ್ವೇವಮುಕ್ತಾ ಧರ್ಮಜ್ಞಾ ತಯಾ ಪ್ರೀತತರಾಽಭವತ್ ।
ಸಫಲಂ ಚ ಪ್ರಹರ್ಷಂ ತೇ ಹನ್ತ ಸೀತೇ ಕರೋಮ್ಯಹಮ್ ॥ 17 ॥
ಇದಂ ದಿವ್ಯಂ ವರಂ ಮಾಲ್ಯಂ ವಸ್ತ್ರಮಾಭರಣಾನಿ ಚ ।
ಅಙ್ಗರಾಗಂ ಚ ವೈದೇಹಿ ಮಹಾರ್ಹಂ ಚಾನುಲೇಪನಮ್ ॥ 18 ॥
ಮಯಾ ದತ್ತಮಿದಂ ಸೀತೇ ತವ ಗಾತ್ರಾಣಿ ಶೋಭಯೇತ್ ।
ಅನುರೂಪಮಸಙ್ಕ್ಲಿಷ್ಟಂ ನಿತ್ಯಮೇವ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 19 ॥
ಅಙ್ಗರಾಗೇಣ ದಿವ್ಯೇನ ಲಿಪ್ತಾಙ್ಗೀ ಜನಕಾತ್ಮಜೇ ।
ಶೋಭಯಿಷ್ಯಸಿ ಭರ್ತಾರಂ ಯಥಾ ಶ್ರೀರ್ವಿಷ್ಣುಮವ್ಯಯಮ್ ॥ 20 ॥
ಸಾ ವಸ್ತ್ರಮಙ್ಗರಾಗಂ ಚ ಭೂಷಣಾನಿ ಸ್ರಜಸ್ತಥಾ ।
ಮೈಥಿಲೀ ಪ್ರತಿಜಗ್ರಾಹ ಪ್ರೀತಿದಾನಮನುತ್ತಮಮ್ ॥ 21 ॥
ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಯ ಚ ತತ್ಸೀತಾ ಪ್ರೀತಿದಾನಂ ಯಶಸ್ವಿನೀ ।
ಶ್ಲಿಷ್ಟಾಞ್ಜಲಿಪುಟಾ ತತ್ರ ಸಮುಪಾಸ್ತ ತಪೋಧನಾಮ್ ॥ 22 ॥
ತಥಾ ಸೀತಾಮುಪಾಸೀನಾಮನಸೂಯಾ ದೃಢವ್ರತಾ ।
ವಚನಂ ಪ್ರಷ್ಟುಮಾರೇಭೇ ಕಾಞ್ಚಿತ್ಪ್ರಿಯಕಥಾಮನು ॥ 23 ॥
ಸ್ವಯಂ ವರೇ ಕಿಲ ಪ್ರಾಪ್ತಾ ತ್ವಮನೇನ ಯಶಸ್ವಿನಾ ।
ರಾಘವೇಣೇತಿ ಮೇ ಸಿತೇ ಕಥಾ ಶ್ರುತಿಮುಪಾಗತಾ ॥ 24 ॥
ತಾಂ ಕಥಾಂ ಶ್ರೋತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ವಿಸ್ತರೇಣ ಚ ಮೈಥಿಲಿ ।
ಯಥಾಽನುಭೂತಂ ಕಾರ್ತ್ಸ್ನ್ಯೇನ ತನ್ಮೇ ತ್ವಂ ವಕ್ತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 25 ॥
ಏವಮುಕ್ತಾ ತು ಸಾ ಸೀತಾ ತಾಂ ತತೋ ಧರ್ಮಚಾರಿಣೀಮ್ ।
ಶ್ರೂಯತಾಮಿತಿ ಚೋಕ್ತ್ವಾ ವೈ ಕಥಯಾಮಾಸ ತಾಂ ಕಥಾಮ್ ॥ 26 ॥
ಮಿಥಿಲಾಧಿಪತಿರ್ವೀರೋ ಜನಕೋ ನಾಮ ಧರ್ಮವಿತ್ ।
ಕ್ಷತ್ರಧರ್ಮೇ ಹ್ಯಭಿರತೋ ನ್ಯಾಯತಶ್ಶಾಸ್ತಿ ಮೇದಿನೀಮ್ ॥ 27 ॥
ತಸ್ಯ ಲಾಙ್ಗಲಹಸ್ತನ್ಯ ಕರ್ಷತಃ ಕ್ಷೇತ್ರಮಣ್ಡಲಮ್ ।
ಅಹಂ ಕಿಲೋತ್ಥಿತಾ ಭಿತ್ವಾ ಜಗತೀಂ ನೃಪತೇಸ್ಸುತಾ ॥ 28 ॥
ಸ ಮಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ನರಪತಿರ್ಮುಷ್ಟಿವಿಕ್ಷೇಪತತ್ಪರಃ ।
ಪಾಂಸುಕುಣ್ಠಿತಸರ್ವಾಙ್ಗೀಂ ಜನಕೋ ವಿಸ್ಮಿತೋಽಭವತ್ ॥ 29 ॥
ಅನಪತ್ಯೇನ ಚ ಸ್ನೇಹಾದಙ್ಕಮಾರೋಪ್ಯ ಚ ಸ್ವಯಮ್ ।
ಮಮೇಯಂ ತನಯೇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಸ್ನೇಹೋ ಮಯಿ ನಿಪಾತಿತಃ ॥ 30 ॥
ಅನ್ತರಿಕ್ಷೇ ಚ ವಾಗುಕ್ತಾಽಪ್ರತಿಮಾಽಮಾನುಷೀ ಕಿಲ ।
ಏವಮೇತನ್ನರಪತೇ ಧರ್ಮೇಣ ತನಯಾ ತವ ॥ 31 ॥
ತತಃ ಪ್ರಹೃಷ್ಟೋ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಪಿತಾ ಮೇ ಮಿಥಿಲಾಧಿಪಃ ।
ಅವಾಪ್ತೋ ವಿಪುಲಾಂ ಬುದ್ಧಿಂ ಮಾಮವಾಪ್ಯ ನರಾಧಿಪಃ ॥ 32 ॥
ದತ್ತಾ ಚಾಸ್ಮೀಷ್ಟವದ್ದೇವ್ಯೈ ಜ್ಯೇಷ್ಠಾಯೈ ಪುಣ್ಯಕರ್ಮಣಾ ।
ತಯಾ ಸಮ್ಭಾವಿತಾ ಚಾಸ್ಮಿ ಸ್ನಿಗ್ಧಯಾ ಮಾತೃಸೌಹೃದಾತ್ ॥ 33 ॥
ಪತಿಸಂಯೋಗಸುಲಭಂ ವಯೋ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ತು ಮೇ ಪಿತಾ ।
ಚಿನ್ತಾಮಭ್ಯಗಮದ್ಧೀನೋ ವಿತ್ತನಾಶಾದಿವಾಧನಃ ॥ 34 ॥
ಸದೃಶಾಚ್ಚಾಪಕೃಷ್ಟಾಚ್ಚ ಲೋಕೇ ಕನ್ಯಾಪಿತಾ ಜನಾತ್ ।
ಪ್ರಧರ್ಷಣಾಮವಾಪ್ನೋತಿ ಶಕ್ರೇಣಾಪಿ ಸಮೋ ಭುವಿ ॥ 35 ॥
ತಾಂ ಧರ್ಷಣಾಮದೂರಸ್ಥಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಚಾತ್ಮನಿ ಪಾರ್ಥಿವಃ ।
ಚಿನ್ತಾರ್ಣವಗತಃ ಪಾರಂ ನಾಸಸಾದಾಪ್ಲವೋ ಯಥಾ ॥ 36 ॥
ಅಯೋನಿಜಾಂ ಹಿ ಮಾಂ ಜ್ಞಾತ್ವಾ ನಾಧ್ಯಗಚ್ಛದ್ವಿಚಿನ್ತಯನ್ ।
ಸದೃಶಂ ಚಾನುರೂಪಂ ಚ ಮಹೀಪಾಲಃ ಪತಿಂ ಮಮ ॥ 37 ॥
ತಸ್ಯ ಬುದ್ಧಿರಿಯಂ ಜಾತಾ ಚಿನ್ತಯಾನಸ್ಯ ಸನ್ತತಮ್ ।
ಸ್ವಯಂವರಂ ತನೂಜಾಯಾಃ ಕರಿಷ್ಯಾಮೀತಿ ಧೀಮತಃ ॥ 38 ॥
ಮಹಾಯಜ್ಞೇ ತದಾ ತಸ್ಯ ವರುಣೇನ ಮಹಾತ್ಮನಾ ।
ದತ್ತಂ ಧನುರ್ವರಂ ಪ್ರೀತ್ಯಾ ತೂಣೀ ಚಾಕ್ಷಯಸಾಯಕೌ ॥ 39 ॥
ಅಸಞ್ಚಾಲ್ಯಂ ಮನುಷ್ಯೈಶ್ಚ ಯತ್ನೇನಾಪಿ ಚ ಗೌರವಾತ್ ।
ತನ್ನ ಶಕ್ತಾ ನಮಯಿತುಂ ಸ್ವಪ್ನೇಷ್ವಪಿ ನರಾಧಿಪಾಃ ॥ 40 ॥
ತದ್ಧನುಃ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಮೇ ಪಿತ್ರಾ ವ್ಯಾಹೃತಂ ಸತ್ಯವಾದಿನಾ ।
ಸಮವಾಯೇ ನರೇನ್ದ್ರಾಣಾಂ ಪೂರ್ವಮಾಮನ್ತ್ರ್ಯ ಪಾರ್ಥಿವಾನ್ ॥ 41 ॥
ಇದಂ ಚ ಧನುರುದ್ಯಮ್ಯ ಸಜ್ಯಂ ಯಃ ಕುರುತೇ ನರಃ ।
ತಸ್ಯ ಮೇ ದುಹಿತಾ ಭಾರ್ಯಾ ಭವಿಷ್ಯತಿ ನ ಸಂಶಯಃ ॥ 42 ॥
ತಚ್ಚ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಧನುಶ್ಶ್ರೇಷ್ಠಂ ಗೌರವಾದ್ಗಿರಿಸನ್ನಿಭಮ್ ।
ಅಭಿವಾದ್ಯ ನೃಪಾ ಜಗ್ಮುರಶಕ್ತಾಸ್ತಸ್ಯ ತೋಲನೇ ॥ 43 ॥
ಸುದೀರ್ಘಸ್ಯ ತು ಕಾಲಸ್ಯ ರಾಘವೋಽಯಂ ಮಹಾದ್ಯುತಿಃ ।
ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರೇಣ ಸಹಿತೋ ಯಜ್ಞಂ ದ್ರಷ್ಟುಂ ಸಮಾಗತಃ ॥ 44 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನ ಸಹ ಭ್ರಾತ್ರಾ ರಾಮ ಸ್ಸತ್ಯಪರಾಕ್ರಮಃ ।
ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಸ್ತು ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಮಮ ಪಿತ್ರಾ ಸುಪೂಜಿತಃ ॥ 45 ॥
ಪ್ರೋವಾಚ ಪಿತರಂ ತತ್ರ ಭ್ರಾತರೌ ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ।
ಸುತೌ ದಶರಥಸ್ಯೇಮೌ ಧನುರ್ದರ್ಶಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣೌ ।
ಧನುರ್ದರ್ಶಯ ರಾಮಾಯ ರಾಜಪುತ್ರಾಯ ದೈವಿಕಮ್ ॥ 46 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತಸ್ತೇನ ವಿಪ್ರೇಣ ತದ್ಧನುಸ್ಸಮುಪಾನಯತ್ ॥ 47 ॥
ನಿಮೇಷಾನ್ತರಮಾತ್ರೇಣ ತದಾಽನಮ್ಯ ಮಹಾಬಲಃ ।
ಜ್ಯಾಂ ಸಮಾರೋಪ್ಯ ಝಡಿತಿ ಪೂರಯಾಮಾಸ ವೀರ್ಯವಾನ್ ॥ 48 ॥
ತೇನ ಪೂರಯತಾ ವೇಗಾನ್ಮಧ್ಯೇ ಭಗ್ನಂ ದ್ವಿಧಾ ಧನುಃ ।
ತಸ್ಯ ಶಬ್ದೋ ಭವದ್ಭೀಮಃ ಪತಿತಸ್ಯಾಶನೇರಿವ ॥ 49 ॥
ತತೋಽಹಂ ತತ್ರ ರಾಮಾಯ ಪಿತ್ರಾ ಸತ್ಯಾಭಿಸನ್ಧಿನಾ ।
ನಿಶ್ಚಿತಾ ದಾತುಮುದ್ಯಮ್ಯ ಜಲಭಾಜನಮುತ್ತಮಮ್ ॥ 50 ॥
ದೀಯಮಾನಾಂ ನ ತು ತದಾ ಪ್ರತಿಜಗ್ರಾಹ ರಾಘವಃ ।
ಅವಿಜ್ಞಾಯ ಪಿತುಶ್ಛನ್ದಮಯೋಧ್ಯಾಽಧಿಪತೇಃ ಪ್ರಭೋಃ ॥ 51 ॥
ತತ ಶ್ಶ್ವಶುರಮಾಮನ್ತ್ರ್ಯ ವೃದ್ಧಂ ದಶರಥಂ ನೃಪಮ್ ।
ಮಮ ಪಿತ್ರಾ ತ್ವಹಂ ದತ್ತಾ ರಾಮಾಯ ವಿದಿತಾತ್ಮನೇ ॥ 52 ॥
ಮಮ ಚೈವಾನುಜಾ ಸಾಧ್ವೀ ಊರ್ಮಿಲಾ ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಾ ।
ಭಾರ್ಯಾರ್ಥೇ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯಾಪಿ ದತ್ತಾ ಪಿತ್ರಾ ಮಮ ಸ್ವಯಮ್ ॥ 53 ॥
ಏವಂ ದತ್ತಾಽಸ್ಮಿ ರಾಮಾಯ ತದಾ ತಸ್ಮಿನ್ಸ್ವಯಂವರೇ ।
ಅನುರಕ್ತಾಽಸ್ಮಿ ಧರ್ಮೇಣ ಪತಿಂ ವೀರ್ಯವತಾಂ ವರಮ್ ॥ 54 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟಾದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ |
sātvevamuktā vaidehī anasūyā'nasūyayā |
pratipūjya vaco mandaṃ pravaktumupacakrame || 1 ||
naitadāścaryamāryāyā yanmāṃ tvamabhibhāṣase |
viditantu mamāpyetadyathā nāryāḥ patirguruḥ || 2 ||
yadyapyeṣa bhavedbhartā mamā'rye vṛttavarjitaḥ |
advaidhamupacartavyastathāpyeṣa mayā bhavet || 3 ||
kiṃ punaryo guṇaślāghya ssānukrośo jitendriyaḥ |
sthirānurāgo dharmātmā mātṛvatpitṛvatpriyaḥ || 4 ||
yāṃ vṛttiṃ vartate rāmaḥ kausalyāyāṃ mahābalaḥ |
tāmeva nṛpanārīṇāmanyāsāmapi vartate || 5 ||
sakṛddṛṣṭāsvapi striṣu nṛpeṇa nṛpavatsalaḥ |
mātṛvadvartate vīro mānamutsṛjya dharmavit || 6 ||
āgacchantyāśca vijanaṃ vanamevaṃ bhayāvaham |
samāhitaṃ me śvaśrvā ca hṛdaye taddhṛtaṃ mahat || 7 ||
pāṇipradānakāle ca yatpurātvagni sannidhau |
anuśiṣṭā jananyā'smi vākyaṃ tadapi me dhṛtam || 8 ||
navīkṛtaṃ tu tatsarvaṃ vākyaiste dharmacāriṇi |
patiśuśrūṣaṇānnāryāstapo nānyadvidhīyate || 9 ||
sāvitrī patiśuśrūṣāṃ kṛtvā svarge mahīyate |
tathāvṛttiśca yātā tvaṃ patiśuśrūṣayā divam || 10 ||
variṣṭhā sarvanārīṇāmeṣā ca divi devatā |
rohiṇī na vinācandraṃ muhūrtamapi dṛśyate || 11 ||
evaṃvidhāśca pravarāḥ striyo bhartṛdṛḍhavratāḥ |
devaloke mahīyante puṇyena svena karmaṇā || 12 ||
tato'nasūyā saṃhṛṣṭā śrutvoktaṃ sītayā vacaḥ |
śirasyāghrāya covāca maithilīṃ harṣayantyuta || 13 ||
niyamairvividhairāptaṃ tapo hi mahadasti me |
tatsaṃśritya balaṃ sīte chandaye tvāṃ śucivrate || 14 ||
upapannaṃ manojñaṃ ca vacanaṃ tava maithili |
prītā cāsmyucitaṃ kiṃ te karavāṇi bravīhi me || 15 ||
tasyāstad vacanaṃ śrūtvā vismitā mandavismayā |
kṛtamityabravīt sītā tapobalasamanvitām || 16 ||
sā tvevamuktā dharmajñā tayā prītatarā'bhavat |
saphalaṃ ca praharṣaṃ te hanta sīte karomyaham || 17 ||
idaṃ divyaṃ varaṃ mālyaṃ vastramābharaṇāni ca |
aṅgarāgaṃ ca vaidehi mahārhaṃ cānulepanam || 18 ||
mayā dattamidaṃ sīte tava gātrāṇi śobhayet |
anurūpamasaṅkliṣṭaṃ nityameva bhaviṣyati || 19 ||
aṅgarāgeṇa divyena liptāṅgī janakātmaje |
śobhayiṣyasi bhartāraṃ yathā śrīrviṣṇumavyayam || 20 ||
sā vastramaṅgarāgaṃ ca bhūṣaṇāni srajastathā |
maithilī pratijagrāha prītidānamanuttamam || 21 ||
pratigṛhya ca tatsītā prītidānaṃ yaśasvinī |
śliṣṭāñjalipuṭā tatra samupāsta tapodhanām || 22 ||
tathā sītāmupāsīnāmanasūyā dṛḍhavratā |
vacanaṃ praṣṭumārebhe kāñcitpriyakathāmanu || 23 ||
svayaṃ vare kila prāptā tvamanena yaśasvinā |
rāghaveṇeti me site kathā śrutimupāgatā || 24 ||
tāṃ kathāṃ śrotumicchāmi vistareṇa ca maithili |
yathā'nubhūtaṃ kārtsnyena tanme tvaṃ vaktumarhasi || 25 ||
evamuktā tu sā sītā tāṃ tato dharmacāriṇīm |
śrūyatāmiti coktvā vai kathayāmāsa tāṃ kathām || 26 ||
mithilādhipatirvīro janako nāma dharmavit |
kṣatradharme hyabhirato nyāyataśśāsti medinīm || 27 ||
tasya lāṅgalahastanya karṣataḥ kṣetramaṇḍalam |
ahaṃ kilotthitā bhitvā jagatīṃ nṛpatessutā || 28 ||
sa māṃ dṛṣṭvā narapatirmuṣṭivikṣepatatparaḥ |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ janako vismito'bhavat || 29 ||
anapatyena ca snehādaṅkamāropya ca svayam |
mameyaṃ tanayetyuktvā sneho mayi nipātitaḥ || 30 ||
antarikṣe ca vāguktā'pratimā'mānuṣī kila |
evametannarapate dharmeṇa tanayā tava || 31 ||
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā pitā me mithilādhipaḥ |
avāpto vipulāṃ buddhiṃ māmavāpya narādhipaḥ || 32 ||
dattā cāsmīṣṭavaddevyai jyeṣṭhāyai puṇyakarmaṇā |
tayā sambhāvitā cāsmi snigdhayā mātṛsauhṛdāt || 33 ||
patisaṃyogasulabhaṃ vayo dṛṣṭvā tu me pitā |
cintāmabhyagamaddhīno vittanāśādivādhanaḥ || 34 ||
sadṛśāccāpakṛṣṭācca loke kanyāpitā janāt |
pradharṣaṇāmavāpnoti śakreṇāpi samo bhuvi || 35 ||
tāṃ dharṣaṇāmadūrasthāṃ dṛṣṭvā cātmani pārthivaḥ |
cintārṇavagataḥ pāraṃ nāsasādāplavo yathā || 36 ||
ayonijāṃ hi māṃ jñātvā nādhyagacchadvicintayan |
sadṛśaṃ cānurūpaṃ ca mahīpālaḥ patiṃ mama || 37 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā cintayānasya santatam |
svayaṃvaraṃ tanūjāyāḥ kariṣyāmīti dhīmataḥ || 38 ||
mahāyajñe tadā tasya varuṇena mahātmanā |
dattaṃ dhanurvaraṃ prītyā tūṇī cākṣayasāyakau || 39 ||
asañcālyaṃ manuṣyaiśca yatnenāpi ca gauravāt |
tanna śaktā namayituṃ svapneṣvapi narādhipāḥ || 40 ||
taddhanuḥ prāpya me pitrā vyāhṛtaṃ satyavādinā |
samavāye narendrāṇāṃ pūrvamāmantrya pārthivān || 41 ||
idaṃ ca dhanurudyamya sajyaṃ yaḥ kurute naraḥ |
tasya me duhitā bhāryā bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 42 ||
tacca dṛṣṭvā dhanuśśreṣṭhaṃ gauravādgirisannibham |
abhivādya nṛpā jagmuraśaktāstasya tolane || 43 ||
sudīrghasya tu kālasya rāghavo'yaṃ mahādyutiḥ |
viśvāmitreṇa sahito yajñaṃ draṣṭuṃ samāgataḥ || 44 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāma ssatyaparākramaḥ |
viśvāmitrastu dharmātmā mama pitrā supūjitaḥ || 45 ||
provāca pitaraṃ tatra bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
sutau daśarathasyemau dhanurdarśakāṅkṣiṇau |
dhanurdarśaya rāmāya rājaputrāya daivikam || 46 ||
ityuktastena vipreṇa taddhanussamupānayat || 47 ||
nimeṣāntaramātreṇa tadā'namya mahābalaḥ |
jyāṃ samāropya jhaḍiti pūrayāmāsa vīryavān || 48 ||
tena pūrayatā vegānmadhye bhagnaṃ dvidhā dhanuḥ |
tasya śabdo bhavadbhīmaḥ patitasyāśaneriva || 49 ||
tato'haṃ tatra rāmāya pitrā satyābhisandhinā |
niścitā dātumudyamya jalabhājanamuttamam || 50 ||
dīyamānāṃ na tu tadā pratijagrāha rāghavaḥ |
avijñāya pituśchandamayodhyā'dhipateḥ prabhoḥ || 51 ||
tata śśvaśuramāmantrya vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam |
mama pitrā tvahaṃ dattā rāmāya viditātmane || 52 ||
mama caivānujā sādhvī ūrmilā priyadarśanā |
bhāryārthe lakṣmaṇasyāpi dattā pitrā mama svayam || 53 ||
evaṃ dattā'smi rāmāya tadā tasminsvayaṃvare |
anuraktā'smi dharmeṇa patiṃ vīryavatāṃ varam || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टादशाधिकशततमस्सर्गः ।
सात्वेवमुक्ता वैदेही अनसूयाऽनसूयया ।
प्रतिपूज्य वचो मन्दं प्रवक्तुमुपचक्रमे ॥ 1 ॥
नैतदाश्चर्यमार्याया यन्मां त्वमभिभाषसे ।
विदितन्तु ममाप्येतद्यथा नार्याः पतिर्गुरुः ॥ 2 ॥
यद्यप्येष भवेद्भर्ता ममाऽर्ये वृत्तवर्जितः ।
अद्वैधमुपचर्तव्यस्तथाप्येष मया भवेत् ॥ 3 ॥
किं पुनर्यो गुणश्लाघ्य स्सानुक्रोशो जितेन्द्रियः ।
स्थिरानुरागो धर्मात्मा मातृवत्पितृवत्प्रियः ॥ 4 ॥
यां वृत्तिं वर्तते रामः कौसल्यायां महाबलः ।
तामेव नृपनारीणामन्यासामपि वर्तते ॥ 5 ॥
सकृद्दृष्टास्वपि स्त्रिषु नृपेण नृपवत्सलः ।
मातृवद्वर्तते वीरो मानमुत्सृज्य धर्मवित् ॥ 6 ॥
आगच्छन्त्याश्च विजनं वनमेवं भयावहम् ।
समाहितं मे श्वश्र्वा च हृदये तद्धृतं महत् ॥ 7 ॥
पाणिप्रदानकाले च यत्पुरात्वग्नि सन्निधौ ।
अनुशिष्टा जनन्याऽस्मि वाक्यं तदपि मे धृतम् ॥ 8 ॥
नवीकृतं तु तत्सर्वं वाक्यैस्ते धर्मचारिणि ।
पतिशुश्रूषणान्नार्यास्तपो नान्यद्विधीयते ॥ 9 ॥
सावित्री पतिशुश्रूषां कृत्वा स्वर्गे महीयते ।
तथावृत्तिश्च याता त्वं पतिशुश्रूषया दिवम् ॥ 10 ॥
वरिष्ठा सर्वनारीणामेषा च दिवि देवता ।
रोहिणी न विनाचन्द्रं मुहूर्तमपि दृश्यते ॥ 11 ॥
एवंविधाश्च प्रवराः स्त्रियो भर्तृदृढव्रताः ।
देवलोके महीयन्ते पुण्येन स्वेन कर्मणा ॥ 12 ॥
ततोऽनसूया संहृष्टा श्रुत्वोक्तं सीतया वचः ।
शिरस्याघ्राय चोवाच मैथिलीं हर्षयन्त्युत ॥ 13 ॥
नियमैर्विविधैराप्तं तपो हि महदस्ति मे ।
तत्संश्रित्य बलं सीते छन्दये त्वां शुचिव्रते ॥ 14 ॥
उपपन्नं मनोज्ञं च वचनं तव मैथिलि ।
प्रीता चास्म्युचितं किं ते करवाणि ब्रवीहि मे ॥ 15 ॥
तस्यास्तद् वचनं श्रूत्वा विस्मिता मन्दविस्मया ।
कृतमित्यब्रवीत् सीता तपोबलसमन्विताम् ॥ 16 ॥
सा त्वेवमुक्ता धर्मज्ञा तया प्रीततराऽभवत् ।
सफलं च प्रहर्षं ते हन्त सीते करोम्यहम् ॥ 17 ॥
इदं दिव्यं वरं माल्यं वस्त्रमाभरणानि च ।
अङ्गरागं च वैदेहि महार्हं चानुलेपनम् ॥ 18 ॥
मया दत्तमिदं सीते तव गात्राणि शोभयेत् ।
अनुरूपमसङ्क्लिष्टं नित्यमेव भविष्यति ॥ 19 ॥
अङ्गरागेण दिव्येन लिप्ताङ्गी जनकात्मजे ।
शोभयिष्यसि भर्तारं यथा श्रीर्विष्णुमव्ययम् ॥ 20 ॥
सा वस्त्रमङ्गरागं च भूषणानि स्रजस्तथा ।
मैथिली प्रतिजग्राह प्रीतिदानमनुत्तमम् ॥ 21 ॥
प्रतिगृह्य च तत्सीता प्रीतिदानं यशस्विनी ।
श्लिष्टाञ्जलिपुटा तत्र समुपास्त तपोधनाम् ॥ 22 ॥
तथा सीतामुपासीनामनसूया दृढव्रता ।
वचनं प्रष्टुमारेभे काञ्चित्प्रियकथामनु ॥ 23 ॥
स्वयं वरे किल प्राप्ता त्वमनेन यशस्विना ।
राघवेणेति मे सिते कथा श्रुतिमुपागता ॥ 24 ॥
तां कथां श्रोतुमिच्छामि विस्तरेण च मैथिलि ।
यथाऽनुभूतं कार्त्स्न्येन तन्मे त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 25 ॥
एवमुक्ता तु सा सीता तां ततो धर्मचारिणीम् ।
श्रूयतामिति चोक्त्वा वै कथयामास तां कथाम् ॥ 26 ॥
मिथिलाधिपतिर्वीरो जनको नाम धर्मवित् ।
क्षत्रधर्मे ह्यभिरतो न्यायतश्शास्ति मेदिनीम् ॥ 27 ॥
तस्य लाङ्गलहस्तन्य कर्षतः क्षेत्रमण्डलम् ।
अहं किलोत्थिता भित्वा जगतीं नृपतेस्सुता ॥ 28 ॥
स मां दृष्ट्वा नरपतिर्मुष्टिविक्षेपतत्परः ।
पांसुकुण्ठितसर्वाङ्गीं जनको विस्मितोऽभवत् ॥ 29 ॥
अनपत्येन च स्नेहादङ्कमारोप्य च स्वयम् ।
ममेयं तनयेत्युक्त्वा स्नेहो मयि निपातितः ॥ 30 ॥
अन्तरिक्षे च वागुक्ताऽप्रतिमाऽमानुषी किल ।
एवमेतन्नरपते धर्मेण तनया तव ॥ 31 ॥
ततः प्रहृष्टो धर्मात्मा पिता मे मिथिलाधिपः ।
अवाप्तो विपुलां बुद्धिं मामवाप्य नराधिपः ॥ 32 ॥
दत्ता चास्मीष्टवद्देव्यै ज्येष्ठायै पुण्यकर्मणा ।
तया सम्भाविता चास्मि स्निग्धया मातृसौहृदात् ॥ 33 ॥
पतिसंयोगसुलभं वयो दृष्ट्वा तु मे पिता ।
चिन्तामभ्यगमद्धीनो वित्तनाशादिवाधनः ॥ 34 ॥
सदृशाच्चापकृष्टाच्च लोके कन्यापिता जनात् ।
प्रधर्षणामवाप्नोति शक्रेणापि समो भुवि ॥ 35 ॥
तां धर्षणामदूरस्थां दृष्ट्वा चात्मनि पार्थिवः ।
चिन्तार्णवगतः पारं नाससादाप्लवो यथा ॥ 36 ॥
अयोनिजां हि मां ज्ञात्वा नाध्यगच्छद्विचिन्तयन् ।
सदृशं चानुरूपं च महीपालः पतिं मम ॥ 37 ॥
तस्य बुद्धिरियं जाता चिन्तयानस्य सन्ततम् ।
स्वयंवरं तनूजायाः करिष्यामीति धीमतः ॥ 38 ॥
महायज्ञे तदा तस्य वरुणेन महात्मना ।
दत्तं धनुर्वरं प्रीत्या तूणी चाक्षयसायकौ ॥ 39 ॥
असञ्चाल्यं मनुष्यैश्च यत्नेनापि च गौरवात् ।
तन्न शक्ता नमयितुं स्वप्नेष्वपि नराधिपाः ॥ 40 ॥
तद्धनुः प्राप्य मे पित्रा व्याहृतं सत्यवादिना ।
समवाये नरेन्द्राणां पूर्वमामन्त्र्य पार्थिवान् ॥ 41 ॥
इदं च धनुरुद्यम्य सज्यं यः कुरुते नरः ।
तस्य मे दुहिता भार्या भविष्यति न संशयः ॥ 42 ॥
तच्च दृष्ट्वा धनुश्श्रेष्ठं गौरवाद्गिरिसन्निभम् ।
अभिवाद्य नृपा जग्मुरशक्तास्तस्य तोलने ॥ 43 ॥
सुदीर्घस्य तु कालस्य राघवोऽयं महाद्युतिः ।
विश्वामित्रेण सहितो यज्ञं द्रष्टुं समागतः ॥ 44 ॥
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा राम स्सत्यपराक्रमः ।
विश्वामित्रस्तु धर्मात्मा मम पित्रा सुपूजितः ॥ 45 ॥
प्रोवाच पितरं तत्र भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ।
सुतौ दशरथस्येमौ धनुर्दर्शकाङ्क्षिणौ ।
धनुर्दर्शय रामाय राजपुत्राय दैविकम् ॥ 46 ॥
इत्युक्तस्तेन विप्रेण तद्धनुस्समुपानयत् ॥ 47 ॥
निमेषान्तरमात्रेण तदाऽनम्य महाबलः ।
ज्यां समारोप्य झडिति पूरयामास वीर्यवान् ॥ 48 ॥
तेन पूरयता वेगान्मध्ये भग्नं द्विधा धनुः ।
तस्य शब्दो भवद्भीमः पतितस्याशनेरिव ॥ 49 ॥
ततोऽहं तत्र रामाय पित्रा सत्याभिसन्धिना ।
निश्चिता दातुमुद्यम्य जलभाजनमुत्तमम् ॥ 50 ॥
दीयमानां न तु तदा प्रतिजग्राह राघवः ।
अविज्ञाय पितुश्छन्दमयोध्याऽधिपतेः प्रभोः ॥ 51 ॥
तत श्श्वशुरमामन्त्र्य वृद्धं दशरथं नृपम् ।
मम पित्रा त्वहं दत्ता रामाय विदितात्मने ॥ 52 ॥
मम चैवानुजा साध्वी ऊर्मिला प्रियदर्शना ।
भार्यार्थे लक्ष्मणस्यापि दत्ता पित्रा मम स्वयम् ॥ 53 ॥
एवं दत्ताऽस्मि रामाय तदा तस्मिन्स्वयंवरे ।
अनुरक्ताऽस्मि धर्मेण पतिं वीर्यवतां वरम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ |
sātvevamuktā vaidehī anasūyā'nasūyayā |
pratipūjya vaco mandaṃ pravaktumupacakrame || 1 ||
naitadāścaryamāryāyā yanmāṃ tvamabhibhāṣase |
viditantu mamāpyetadyathā nāryāḥ patirguruḥ || 2 ||
yadyapyeṣa bhavedbhartā mamā'rye vṛttavarjitaḥ |
advaidhamupacartavyastathāpyeṣa mayā bhavet || 3 ||
kiṃ punaryo guṇaślāghya ssānukrośo jitendriyaḥ |
sthirānurāgo dharmātmā mātṛvatpitṛvatpriyaḥ || 4 ||
yāṃ vṛttiṃ vartate rāmaḥ kausalyāyāṃ mahābalaḥ |
tāmeva nṛpanārīṇāmanyāsāmapi vartate || 5 ||
sakṛddṛṣṭāsvapi striṣu nṛpeṇa nṛpavatsalaḥ |
mātṛvadvartate vīro mānamutsṛjya dharmavit || 6 ||
āgacchantyāśca vijanaṃ vanamevaṃ bhayāvaham |
samāhitaṃ me śvaśrvā ca hṛdaye taddhṛtaṃ mahat || 7 ||
pāṇipradānakāle ca yatpurātvagni sannidhau |
anuśiṣṭā jananyā'smi vākyaṃ tadapi me dhṛtam || 8 ||
navīkṛtaṃ tu tatsarvaṃ vākyaiste dharmacāriṇi |
patiśuśrūṣaṇānnāryāstapo nānyadvidhīyate || 9 ||
sāvitrī patiśuśrūṣāṃ kṛtvā svarge mahīyate |
tathāvṛttiśca yātā tvaṃ patiśuśrūṣayā divam || 10 ||
variṣṭhā sarvanārīṇāmeṣā ca divi devatā |
rohiṇī na vinācandraṃ muhūrtamapi dṛśyate || 11 ||
evaṃvidhāśca pravarāḥ striyo bhartṛdṛḍhavratāḥ |
devaloke mahīyante puṇyena svena karmaṇā || 12 ||
tato'nasūyā saṃhṛṣṭā śrutvoktaṃ sītayā vacaḥ |
śirasyāghrāya covāca maithilīṃ harṣayantyuta || 13 ||
niyamairvividhairāptaṃ tapo hi mahadasti me |
tatsaṃśritya balaṃ sīte chandaye tvāṃ śucivrate || 14 ||
upapannaṃ manojñaṃ ca vacanaṃ tava maithili |
prītā cāsmyucitaṃ kiṃ te karavāṇi bravīhi me || 15 ||
tasyāstad vacanaṃ śrūtvā vismitā mandavismayā |
kṛtamityabravīt sītā tapobalasamanvitām || 16 ||
sā tvevamuktā dharmajñā tayā prītatarā'bhavat |
saphalaṃ ca praharṣaṃ te hanta sīte karomyaham || 17 ||
idaṃ divyaṃ varaṃ mālyaṃ vastramābharaṇāni ca |
aṅgarāgaṃ ca vaidehi mahārhaṃ cānulepanam || 18 ||
mayā dattamidaṃ sīte tava gātrāṇi śobhayet |
anurūpamasaṅkliṣṭaṃ nityameva bhaviṣyati || 19 ||
aṅgarāgeṇa divyena liptāṅgī janakātmaje |
śobhayiṣyasi bhartāraṃ yathā śrīrviṣṇumavyayam || 20 ||
sā vastramaṅgarāgaṃ ca bhūṣaṇāni srajastathā |
maithilī pratijagrāha prītidānamanuttamam || 21 ||
pratigṛhya ca tatsītā prītidānaṃ yaśasvinī |
śliṣṭāñjalipuṭā tatra samupāsta tapodhanām || 22 ||
tathā sītāmupāsīnāmanasūyā dṛḍhavratā |
vacanaṃ praṣṭumārebhe kāñcitpriyakathāmanu || 23 ||
svayaṃ vare kila prāptā tvamanena yaśasvinā |
rāghaveṇeti me site kathā śrutimupāgatā || 24 ||
tāṃ kathāṃ śrotumicchāmi vistareṇa ca maithili |
yathā'nubhūtaṃ kārtsnyena tanme tvaṃ vaktumarhasi || 25 ||
evamuktā tu sā sītā tāṃ tato dharmacāriṇīm |
śrūyatāmiti coktvā vai kathayāmāsa tāṃ kathām || 26 ||
mithilādhipatirvīro janako nāma dharmavit |
kṣatradharme hyabhirato nyāyataśśāsti medinīm || 27 ||
tasya lāṅgalahastanya karṣataḥ kṣetramaṇḍalam |
ahaṃ kilotthitā bhitvā jagatīṃ nṛpatessutā || 28 ||
sa māṃ dṛṣṭvā narapatirmuṣṭivikṣepatatparaḥ |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ janako vismito'bhavat || 29 ||
anapatyena ca snehādaṅkamāropya ca svayam |
mameyaṃ tanayetyuktvā sneho mayi nipātitaḥ || 30 ||
antarikṣe ca vāguktā'pratimā'mānuṣī kila |
evametannarapate dharmeṇa tanayā tava || 31 ||
tataḥ prahṛṣṭo dharmātmā pitā me mithilādhipaḥ |
avāpto vipulāṃ buddhiṃ māmavāpya narādhipaḥ || 32 ||
dattā cāsmīṣṭavaddevyai jyeṣṭhāyai puṇyakarmaṇā |
tayā sambhāvitā cāsmi snigdhayā mātṛsauhṛdāt || 33 ||
patisaṃyogasulabhaṃ vayo dṛṣṭvā tu me pitā |
cintāmabhyagamaddhīno vittanāśādivādhanaḥ || 34 ||
sadṛśāccāpakṛṣṭācca loke kanyāpitā janāt |
pradharṣaṇāmavāpnoti śakreṇāpi samo bhuvi || 35 ||
tāṃ dharṣaṇāmadūrasthāṃ dṛṣṭvā cātmani pārthivaḥ |
cintārṇavagataḥ pāraṃ nāsasādāplavo yathā || 36 ||
ayonijāṃ hi māṃ jñātvā nādhyagacchadvicintayan |
sadṛśaṃ cānurūpaṃ ca mahīpālaḥ patiṃ mama || 37 ||
tasya buddhiriyaṃ jātā cintayānasya santatam |
svayaṃvaraṃ tanūjāyāḥ kariṣyāmīti dhīmataḥ || 38 ||
mahāyajñe tadā tasya varuṇena mahātmanā |
dattaṃ dhanurvaraṃ prītyā tūṇī cākṣayasāyakau || 39 ||
asañcālyaṃ manuṣyaiśca yatnenāpi ca gauravāt |
tanna śaktā namayituṃ svapneṣvapi narādhipāḥ || 40 ||
taddhanuḥ prāpya me pitrā vyāhṛtaṃ satyavādinā |
samavāye narendrāṇāṃ pūrvamāmantrya pārthivān || 41 ||
idaṃ ca dhanurudyamya sajyaṃ yaḥ kurute naraḥ |
tasya me duhitā bhāryā bhaviṣyati na saṃśayaḥ || 42 ||
tacca dṛṣṭvā dhanuśśreṣṭhaṃ gauravādgirisannibham |
abhivādya nṛpā jagmuraśaktāstasya tolane || 43 ||
sudīrghasya tu kālasya rāghavo'yaṃ mahādyutiḥ |
viśvāmitreṇa sahito yajñaṃ draṣṭuṃ samāgataḥ || 44 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā rāma ssatyaparākramaḥ |
viśvāmitrastu dharmātmā mama pitrā supūjitaḥ || 45 ||
provāca pitaraṃ tatra bhrātarau rāmalakṣmaṇau |
sutau daśarathasyemau dhanurdarśakāṅkṣiṇau |
dhanurdarśaya rāmāya rājaputrāya daivikam || 46 ||
ityuktastena vipreṇa taddhanussamupānayat || 47 ||
nimeṣāntaramātreṇa tadā'namya mahābalaḥ |
jyāṃ samāropya jhaḍiti pūrayāmāsa vīryavān || 48 ||
tena pūrayatā vegānmadhye bhagnaṃ dvidhā dhanuḥ |
tasya śabdo bhavadbhīmaḥ patitasyāśaneriva || 49 ||
tato'haṃ tatra rāmāya pitrā satyābhisandhinā |
niścitā dātumudyamya jalabhājanamuttamam || 50 ||
dīyamānāṃ na tu tadā pratijagrāha rāghavaḥ |
avijñāya pituśchandamayodhyā'dhipateḥ prabhoḥ || 51 ||
tata śśvaśuramāmantrya vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam |
mama pitrā tvahaṃ dattā rāmāya viditātmane || 52 ||
mama caivānujā sādhvī ūrmilā priyadarśanā |
bhāryārthe lakṣmaṇasyāpi dattā pitrā mama svayam || 53 ||
evaṃ dattā'smi rāmāya tadā tasminsvayaṃvare |
anuraktā'smi dharmeṇa patiṃ vīryavatāṃ varam || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.