ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಸಪ್ತನವತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸುಸಂರಬ್ಧಂ ತು ಸೌಮಿತ್ರಿಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಕ್ರೋಧಮೂರ್ಛಿತಮ್ ।
ರಾಮಸ್ತು ಪರಿಸಾನ್ತ್ವ್ಯಾಥ ವಚನಂ ಚೇದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಕಿಮತ್ರ ಧನುಷಾ ಕಾರ್ಯಮಸಿನಾ ವಾ ಸಚರ್ಮಣಾ ।
ಮಹೇಷ್ವಾಸೇ ಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞೇ ಭರತೇ ಸ್ವಯಮಾಗತೇ ॥ 2 ॥
ಪಿತುಸ್ಸತ್ಯಂ ಪ್ರತಿಶ್ರುತ್ಯ ಹತ್ವಾ ಭರತಮಾಗತಮ್ ।
ಕಿಂ ಕರಿಷ್ಯಾಮಿ ರಾಜ್ಯೇನ ಸಾಪವಾದೇನ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ॥ 3 ॥
ಯದ್ದ್ರವ್ಯಂ ಬಾನ್ಧವಾನಾಂ ವಾ ಮಿತ್ರಾಣಾಂ ವಾ ಕ್ಷಯೇ ಭವೇತ್ ।
ನಾಹಂ ತತ್ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಣೀಯಾಂ ಭಕ್ಷಾನ್ವಿಷಕೃತಾನಿವ ॥ 4 ॥
ಧರ್ಮಮರ್ಥಂ ಚ ಕಾಮಂ ಚ ಪೃಥಿವೀಂ ಚಾಪಿ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ಇಚ್ಛಾಮಿ ಭವತಾಮರ್ಥೇ ಏತತ್ ಪ್ರತಿಶೃಣೋಮಿ ತೇ ॥ 5 ॥
ಭ್ರಾತ್ರೂಣಾಂ ಸಙ್ಗ್ರಹಾರ್ಥಂ ಚ ಸುಖಾರ್ಥಂ ಚಾಪಿ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ರಾಜ್ಯಮಪ್ಯಹಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಸತ್ಯೇನಾಽಯುಧಮಾಲಭೇ ॥ 6 ॥
ನೇಯಂ ಮಮ ಮಹೀ ಸೌಮ್ಯ ದುರ್ಲಭಾ ಸಾಗರಾಮ್ಬರಾ ।
ನ ಹೀಚ್ಛೇಯಮಧರ್ಮೇಣ ಶಕ್ರತ್ವಮಪಿ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ॥ 7 ॥
ಯದ್ವಿನಾ ಭರತಂ ತ್ವಾಂ ಚ ಶತ್ರುಘ್ನಂ ಚಾಪಿ ಮಾನದ ।
ಭವೇನ್ಮಮ ಸುಖಂ ಕಿಞ್ಚಿದ್ಭಸ್ಮ ತತ್ಕುರುತಾಂ ಶಿಖೀ ॥ 8 ॥
ಮನ್ಯೇಽಹಮಾಗತೋಽಯೋಧ್ಯಾಂ ಭರತೋ ಭ್ರಾತೃವತ್ಸಲಃ ।
ಮಮ ಪ್ರಾಣಾತ್ಪ್ರಿಯತರಃ ಕುಲಧರ್ಮಮನುಸ್ಮರನ್ ॥ 9 ॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ಪ್ರವ್ರಾಜಿತಂ ಮಾಂ ಹಿ ಜಟಾವಲ್ಕಲಧಾರಿಣಮ್ ।
ಜಾನಕ್ಯಾಸಹಿತಂ ವೀರ ತ್ವಯಾ ಚ ಪುರುಷರ್ಷಭ ॥ 10 ॥
ಸ್ನೇಹೇನಾಽಕ್ರಾನ್ತಹೃದಯ ಶ್ಶೋಕೇನಾಕುಲಿತೇನ್ದ್ರಿಯಃ ।
ದ್ರಷ್ಟುಮಭ್ಯಾಗತೋ ಹ್ಯೇಷ ಭರತೋ ನಾನ್ಯಥಾಽಗತಃ ॥ 11 ॥
ಅಮ್ಬಾಂ ಚ ಕೈಕಯೀಂ ರುಷ್ಯ ಪರುಷಂ ಚಾಪ್ರಿಯಂ ವದನ್ ।
ಪ್ರಸಾದ್ಯ ಪಿತರಂ ಶ್ರೀಮಾರ್ನಾಜ್ಯಂ ಮೇ ದಾತುಮಾಗತಃ ॥ 12 ॥
ಪ್ರಾಪ್ತಕಾಲಂ ಯದೇಷೋಽಸ್ಮಾನ್ಭರತೋ ದ್ರಷ್ಟುಮಿಚ್ಛತಿ ।
ಅಸ್ಮಾಸು ಮನಸಾಽಪ್ಯೇಷ ನಾಪ್ರಿಯಂ ಕಿಞ್ಚಿದಾಚರೇತ್ ॥ 13 ॥
ವಿಪ್ರಿಯಂ ಕೃತಪೂರ್ವಂ ತೇ ಭರತೇನ ಕದಾ ನು ಕಿಮ್ ।
ಈದೃಶಂ ವಾ ಭಯಂ ತೇಽದ್ಯ ಭರತಂ ಯೋಽತ್ರ ಶಙ್ಕಸೇ ॥ 14 ॥
ನ ಹಿ ತೇ ನಿಷ್ಠುರಂ ವಾಚ್ಯೋ ಭರತೋ ನಾಪ್ರಿಯಂ ವಚಃ ।
ಅಹಂ ಹ್ಯಪ್ರಿಯಮುಕ್ತ ಸ್ಸ್ಯಾಂ ಭರತಸ್ಯಾಪ್ರಿಯೇ ಕೃತೇ ॥ 15 ॥
ಕಥಂ ನು ಪುತ್ರಾಃ ಪಿತರಂ ಹನ್ಯುಃ ಕಸ್ಯಾಂ ಚಿದಾಪದಿ ।
ಭ್ರಾತಾ ವಾ ಭ್ರಾತರಂ ಹನ್ಯಾತ್ಸೌಮಿತ್ರೇ ಪ್ರಾಣಮಾತ್ಮನಃ ॥ 16 ॥
ಯದಿ ರಾಜ್ಯಸ್ಯ ಹೇತೋಸ್ತ್ವಮಿಮಾಂ ವಾಚಂ ಪ್ರಭಾಷಸೇ ।
ವಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ಭರತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಜ್ಯಮಸ್ಮೈ ಪ್ರದೀಯತಾಮ್ ॥ 17 ॥
ಉಚ್ಯಮಾನೋಽಪಿ ಭರತೋ ಮಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ತದ್ವಚಃ ।
ರಾಜ್ಯಮಸ್ಮೈ ಪ್ರಯಚ್ಛೇತಿ ಬಾಢಮಿತ್ಯೇವ ವಕ್ಷ್ಯತಿ ॥ 18 ॥
ತಥೋಕ್ತೋ ಧರ್ಮಶೀಲೇನ ಭ್ರಾತ್ರಾ ತಸ್ಯ ಹಿತೇ ರತಃ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ಪ್ರವಿವೇಶೇವ ಸ್ವಾನಿ ಗಾತ್ರಾಣಿ ಲಜ್ಜಯಾ ॥ 19 ॥
ತದ್ವಾಕ್ಯಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಶ್ಶ್ರುತ್ವಾ ವ್ರೀಲಿತಃ ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಹ ।
ತ್ವಾಂ ಮನ್ಯೇ ದ್ರಷ್ಟುಮಾಯಾತಃ ಪಿತಾ ದಶರಥ ಸ್ಸ್ವಯಮ್ ॥ 20 ॥
ವ್ರೀಲಿತಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಘವಃ ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಹ ।
ಏಷ ಮನ್ಯೇ ಮಹಾಬಾಹುರಿಹಾಸ್ಮಾನ್ದ್ರಷ್ಟುಮಾಗತಃ ॥ 21 ॥
ಅಥವಾ ನೌ ಧ್ರುವಂ ಮನ್ಯೇ ಮನ್ಯಮಾನ ಸ್ಸುಖೋಚಿತೌ ।
ವನವಾಸಮನುಧ್ಯಾಯ ಗೃಹಾಯ ಪ್ರತಿನೇಷ್ಯತಿ ॥ 22 ॥
ಇಮಾಂ ವಾಪ್ಯೇಷ ವೈದೇಹೀಮತ್ಯನ್ತಸುಖಸೇವಿನೀಮ್ ।
ಪಿತಾ ಮೇ ರಾಘವ ಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ವನಾದಾದಾಯ ಯಾಸ್ಯತಿ ॥ 23 ॥
ಏತೌ ತೌ ಸಮ್ಪ್ರಕಾಶೇತೇ ಗೋತ್ರವನ್ತೌ ಮನೋರಮೌ ।
ವಾಯುವೇಗಸಮೌ ವೀರ ಜವನೌ ತುರಗೋತ್ತಮೌ ॥ 24 ॥
ಸ ಏಷ ಸುಮಹಾಕಾಯಃ ಕಮ್ಪತೇ ವಾಹಿನೀಮುಖೇ ।
ನಾಗಶ್ಶತ್ರುಞ್ಜಯೋ ನಾಮ ವೃದ್ಧಸ್ತಾತಸ್ಯ ಧೀಮತಃ ॥ 25 ॥
ನ ತು ಪಶ್ಯಾಮಿ ತಚ್ಛತ್ರಂ ಪಾಣ್ಡುರಂ ಲೋಕಸತ್ಕೃತಮ್ । ಪಿತುರ್ದಿವ್ಯಂ ಮಹಾಬಾಹೋ ಸಂಶಯೋ ಭವತೀಹ ಮೇ ॥ 26 ॥
ವೃಕ್ಷಾಗ್ರಾದವರೋಹ ತ್ವಂ ಕುರು ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಮದ್ವಚಃ ।
ಇತೀವ ರಾಮೋ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಸೌಮಿತ್ರಿಂ ತಮುವಾಚ ಹ ॥ 27 ॥
ಅವತೀರ್ಯ ತು ಸಾಲಾಗ್ರಾತ್ತಸ್ಮಾತ್ಸ ಸಮಿತಿಞ್ಜಯಃ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ಪ್ರಾಞ್ಜಲಿರ್ಭೂತ್ವಾ ತಸ್ಥೌ ರಾಮಸ್ಯ ಪಾರ್ಶ್ವತಃ ॥ 28 ॥
ಭರತೇನಾಪಿ ಸನ್ದಿಷ್ಟಾ ಸಮ್ಮರ್ದೋ ನ ಭವೇದಿತಿ ।
ಸಮನ್ತಾತ್ತಸ್ಯ ಶೈಲಸ್ಯ ಸೇನಾ ವಾಸಮಕಲ್ಪಯತ್ ॥ 29 ॥
ಅಧ್ಯರ್ಧಮಿಕ್ಷ್ವಾಕುಚಮೂರ್ಯೋಜನಂ ಪರ್ವತಸ್ಯ ಸಾ ।
ಪಾರ್ಶ್ವೇ ನ್ಯವಿಶದಾವೃತ್ಯ ಗಜವಾಜಿರಥಾಕುಲಾ ॥ 30 ॥
ಸಾ ಚಿತ್ರಕೂಟೇ ಭರತೇನ ಸೇನಾ ಧರ್ಮಂ ಪುರಸ್ಕೃತ್ಯ ವಿಧೂಯ ದರ್ಪಮ್ ।
ಪ್ರಸಾದನಾರ್ಥಂ ರಘುನನ್ದನಸ್ಯ ವಿರಾಜತೇ ನೀತಿಮತಾ ಪ್ರಣೀತಾ ॥ 31 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಸಪ್ತನವತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
susaṃrabdhaṃ tu saumitriṃ lakṣmaṇaṃ krodhamūrchitam |
rāmastu parisāntvyātha vacanaṃ cedamabravīt || 1 ||
kimatra dhanuṣā kāryamasinā vā sacarmaṇā |
maheṣvāse mahāprājñe bharate svayamāgate || 2 ||
pitussatyaṃ pratiśrutya hatvā bharatamāgatam |
kiṃ kariṣyāmi rājyena sāpavādena lakṣmaṇa || 3 ||
yaddravyaṃ bāndhavānāṃ vā mitrāṇāṃ vā kṣaye bhavet |
nāhaṃ tatpratigṛhṇīyāṃ bhakṣānviṣakṛtāniva || 4 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
icchāmi bhavatāmarthe etat pratiśṛṇomi te || 5 ||
bhrātrūṇāṃ saṅgrahārthaṃ ca sukhārthaṃ cāpi lakṣmaṇa |
rājyamapyahamicchāmi satyenā'yudhamālabhe || 6 ||
neyaṃ mama mahī saumya durlabhā sāgarāmbarā |
na hīccheyamadharmeṇa śakratvamapi lakṣmaṇa || 7 ||
yadvinā bharataṃ tvāṃ ca śatrughnaṃ cāpi mānada |
bhavenmama sukhaṃ kiñcidbhasma tatkurutāṃ śikhī || 8 ||
manye'hamāgato'yodhyāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
mama prāṇātpriyataraḥ kuladharmamanusmaran || 9 ||
śrutvā pravrājitaṃ māṃ hi jaṭāvalkaladhāriṇam |
jānakyāsahitaṃ vīra tvayā ca puruṣarṣabha || 10 ||
snehenā'krāntahṛdaya śśokenākulitendriyaḥ |
draṣṭumabhyāgato hyeṣa bharato nānyathā'gataḥ || 11 ||
ambāṃ ca kaikayīṃ ruṣya paruṣaṃ cāpriyaṃ vadan |
prasādya pitaraṃ śrīmārnājyaṃ me dātumāgataḥ || 12 ||
prāptakālaṃ yadeṣo'smānbharato draṣṭumicchati |
asmāsu manasā'pyeṣa nāpriyaṃ kiñcidācaret || 13 ||
vipriyaṃ kṛtapūrvaṃ te bharatena kadā nu kim |
īdṛśaṃ vā bhayaṃ te'dya bharataṃ yo'tra śaṅkase || 14 ||
na hi te niṣṭhuraṃ vācyo bharato nāpriyaṃ vacaḥ |
ahaṃ hyapriyamukta ssyāṃ bharatasyāpriye kṛte || 15 ||
kathaṃ nu putrāḥ pitaraṃ hanyuḥ kasyāṃ cidāpadi |
bhrātā vā bhrātaraṃ hanyātsaumitre prāṇamātmanaḥ || 16 ||
yadi rājyasya hetostvamimāṃ vācaṃ prabhāṣase |
vakṣyāmi bharataṃ dṛṣṭvā rājyamasmai pradīyatām || 17 ||
ucyamāno'pi bharato mayā lakṣmaṇa tadvacaḥ |
rājyamasmai prayaccheti bāḍhamityeva vakṣyati || 18 ||
tathokto dharmaśīlena bhrātrā tasya hite rataḥ |
lakṣmaṇaḥ praviveśeva svāni gātrāṇi lajjayā || 19 ||
tadvākyaṃ lakṣmaṇa śśrutvā vrīlitaḥ pratyuvāca ha |
tvāṃ manye draṣṭumāyātaḥ pitā daśaratha ssvayam || 20 ||
vrīlitaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ pratyuvāca ha |
eṣa manye mahābāhurihāsmāndraṣṭumāgataḥ || 21 ||
athavā nau dhruvaṃ manye manyamāna ssukhocitau |
vanavāsamanudhyāya gṛhāya pratineṣyati || 22 ||
imāṃ vāpyeṣa vaidehīmatyantasukhasevinīm |
pitā me rāghava śśrīmānvanādādāya yāsyati || 23 ||
etau tau samprakāśete gotravantau manoramau |
vāyuvegasamau vīra javanau turagottamau || 24 ||
sa eṣa sumahākāyaḥ kampate vāhinīmukhe |
nāgaśśatruñjayo nāma vṛddhastātasya dhīmataḥ || 25 ||
na tu paśyāmi tacchatraṃ pāṇḍuraṃ lokasatkṛtam | piturdivyaṃ mahābāho saṃśayo bhavatīha me || 26 ||
vṛkṣāgrādavaroha tvaṃ kuru lakṣmaṇa madvacaḥ |
itīva rāmo dharmātmā saumitriṃ tamuvāca ha || 27 ||
avatīrya tu sālāgrāttasmātsa samitiñjayaḥ |
lakṣmaṇaḥ prāñjalirbhūtvā tasthau rāmasya pārśvataḥ || 28 ||
bharatenāpi sandiṣṭā sammardo na bhavediti |
samantāttasya śailasya senā vāsamakalpayat || 29 ||
adhyardhamikṣvākucamūryojanaṃ parvatasya sā |
pārśve nyaviśadāvṛtya gajavājirathākulā || 30 ||
sā citrakūṭe bharatena senā dharmaṃ puraskṛtya vidhūya darpam |
prasādanārthaṃ raghunandanasya virājate nītimatā praṇītā || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तनवतितमस्सर्गः ।
सुसंरब्धं तु सौमित्रिं लक्ष्मणं क्रोधमूर्छितम् ।
रामस्तु परिसान्त्व्याथ वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
किमत्र धनुषा कार्यमसिना वा सचर्मणा ।
महेष्वासे महाप्राज्ञे भरते स्वयमागते ॥ 2 ॥
पितुस्सत्यं प्रतिश्रुत्य हत्वा भरतमागतम् ।
किं करिष्यामि राज्येन सापवादेन लक्ष्मण ॥ 3 ॥
यद्द्रव्यं बान्धवानां वा मित्राणां वा क्षये भवेत् ।
नाहं तत्प्रतिगृह्णीयां भक्षान्विषकृतानिव ॥ 4 ॥
धर्ममर्थं च कामं च पृथिवीं चापि लक्ष्मण ।
इच्छामि भवतामर्थे एतत् प्रतिशृणोमि ते ॥ 5 ॥
भ्रात्रूणां सङ्ग्रहार्थं च सुखार्थं चापि लक्ष्मण ।
राज्यमप्यहमिच्छामि सत्येनाऽयुधमालभे ॥ 6 ॥
नेयं मम मही सौम्य दुर्लभा सागराम्बरा ।
न हीच्छेयमधर्मेण शक्रत्वमपि लक्ष्मण ॥ 7 ॥
यद्विना भरतं त्वां च शत्रुघ्नं चापि मानद ।
भवेन्मम सुखं किञ्चिद्भस्म तत्कुरुतां शिखी ॥ 8 ॥
मन्येऽहमागतोऽयोध्यां भरतो भ्रातृवत्सलः ।
मम प्राणात्प्रियतरः कुलधर्ममनुस्मरन् ॥ 9 ॥
श्रुत्वा प्रव्राजितं मां हि जटावल्कलधारिणम् ।
जानक्यासहितं वीर त्वया च पुरुषर्षभ ॥ 10 ॥
स्नेहेनाऽक्रान्तहृदय श्शोकेनाकुलितेन्द्रियः ।
द्रष्टुमभ्यागतो ह्येष भरतो नान्यथाऽगतः ॥ 11 ॥
अम्बां च कैकयीं रुष्य परुषं चाप्रियं वदन् ।
प्रसाद्य पितरं श्रीमार्नाज्यं मे दातुमागतः ॥ 12 ॥
प्राप्तकालं यदेषोऽस्मान्भरतो द्रष्टुमिच्छति ।
अस्मासु मनसाऽप्येष नाप्रियं किञ्चिदाचरेत् ॥ 13 ॥
विप्रियं कृतपूर्वं ते भरतेन कदा नु किम् ।
ईदृशं वा भयं तेऽद्य भरतं योऽत्र शङ्कसे ॥ 14 ॥
न हि ते निष्ठुरं वाच्यो भरतो नाप्रियं वचः ।
अहं ह्यप्रियमुक्त स्स्यां भरतस्याप्रिये कृते ॥ 15 ॥
कथं नु पुत्राः पितरं हन्युः कस्यां चिदापदि ।
भ्राता वा भ्रातरं हन्यात्सौमित्रे प्राणमात्मनः ॥ 16 ॥
यदि राज्यस्य हेतोस्त्वमिमां वाचं प्रभाषसे ।
वक्ष्यामि भरतं दृष्ट्वा राज्यमस्मै प्रदीयताम् ॥ 17 ॥
उच्यमानोऽपि भरतो मया लक्ष्मण तद्वचः ।
राज्यमस्मै प्रयच्छेति बाढमित्येव वक्ष्यति ॥ 18 ॥
तथोक्तो धर्मशीलेन भ्रात्रा तस्य हिते रतः ।
लक्ष्मणः प्रविवेशेव स्वानि गात्राणि लज्जया ॥ 19 ॥
तद्वाक्यं लक्ष्मण श्श्रुत्वा व्रीलितः प्रत्युवाच ह ।
त्वां मन्ये द्रष्टुमायातः पिता दशरथ स्स्वयम् ॥ 20 ॥
व्रीलितं लक्ष्मणं दृष्ट्वा राघवः प्रत्युवाच ह ।
एष मन्ये महाबाहुरिहास्मान्द्रष्टुमागतः ॥ 21 ॥
अथवा नौ ध्रुवं मन्ये मन्यमान स्सुखोचितौ ।
वनवासमनुध्याय गृहाय प्रतिनेष्यति ॥ 22 ॥
इमां वाप्येष वैदेहीमत्यन्तसुखसेविनीम् ।
पिता मे राघव श्श्रीमान्वनादादाय यास्यति ॥ 23 ॥
एतौ तौ सम्प्रकाशेते गोत्रवन्तौ मनोरमौ ।
वायुवेगसमौ वीर जवनौ तुरगोत्तमौ ॥ 24 ॥
स एष सुमहाकायः कम्पते वाहिनीमुखे ।
नागश्शत्रुञ्जयो नाम वृद्धस्तातस्य धीमतः ॥ 25 ॥
न तु पश्यामि तच्छत्रं पाण्डुरं लोकसत्कृतम् । पितुर्दिव्यं महाबाहो संशयो भवतीह मे ॥ 26 ॥
वृक्षाग्रादवरोह त्वं कुरु लक्ष्मण मद्वचः ।
इतीव रामो धर्मात्मा सौमित्रिं तमुवाच ह ॥ 27 ॥
अवतीर्य तु सालाग्रात्तस्मात्स समितिञ्जयः ।
लक्ष्मणः प्राञ्जलिर्भूत्वा तस्थौ रामस्य पार्श्वतः ॥ 28 ॥
भरतेनापि सन्दिष्टा सम्मर्दो न भवेदिति ।
समन्तात्तस्य शैलस्य सेना वासमकल्पयत् ॥ 29 ॥
अध्यर्धमिक्ष्वाकुचमूर्योजनं पर्वतस्य सा ।
पार्श्वे न्यविशदावृत्य गजवाजिरथाकुला ॥ 30 ॥
सा चित्रकूटे भरतेन सेना धर्मं पुरस्कृत्य विधूय दर्पम् ।
प्रसादनार्थं रघुनन्दनस्य विराजते नीतिमता प्रणीता ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
susaṃrabdhaṃ tu saumitriṃ lakṣmaṇaṃ krodhamūrchitam |
rāmastu parisāntvyātha vacanaṃ cedamabravīt || 1 ||
kimatra dhanuṣā kāryamasinā vā sacarmaṇā |
maheṣvāse mahāprājñe bharate svayamāgate || 2 ||
pitussatyaṃ pratiśrutya hatvā bharatamāgatam |
kiṃ kariṣyāmi rājyena sāpavādena lakṣmaṇa || 3 ||
yaddravyaṃ bāndhavānāṃ vā mitrāṇāṃ vā kṣaye bhavet |
nāhaṃ tatpratigṛhṇīyāṃ bhakṣānviṣakṛtāniva || 4 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
icchāmi bhavatāmarthe etat pratiśṛṇomi te || 5 ||
bhrātrūṇāṃ saṅgrahārthaṃ ca sukhārthaṃ cāpi lakṣmaṇa |
rājyamapyahamicchāmi satyenā'yudhamālabhe || 6 ||
neyaṃ mama mahī saumya durlabhā sāgarāmbarā |
na hīccheyamadharmeṇa śakratvamapi lakṣmaṇa || 7 ||
yadvinā bharataṃ tvāṃ ca śatrughnaṃ cāpi mānada |
bhavenmama sukhaṃ kiñcidbhasma tatkurutāṃ śikhī || 8 ||
manye'hamāgato'yodhyāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
mama prāṇātpriyataraḥ kuladharmamanusmaran || 9 ||
śrutvā pravrājitaṃ māṃ hi jaṭāvalkaladhāriṇam |
jānakyāsahitaṃ vīra tvayā ca puruṣarṣabha || 10 ||
snehenā'krāntahṛdaya śśokenākulitendriyaḥ |
draṣṭumabhyāgato hyeṣa bharato nānyathā'gataḥ || 11 ||
ambāṃ ca kaikayīṃ ruṣya paruṣaṃ cāpriyaṃ vadan |
prasādya pitaraṃ śrīmārnājyaṃ me dātumāgataḥ || 12 ||
prāptakālaṃ yadeṣo'smānbharato draṣṭumicchati |
asmāsu manasā'pyeṣa nāpriyaṃ kiñcidācaret || 13 ||
vipriyaṃ kṛtapūrvaṃ te bharatena kadā nu kim |
īdṛśaṃ vā bhayaṃ te'dya bharataṃ yo'tra śaṅkase || 14 ||
na hi te niṣṭhuraṃ vācyo bharato nāpriyaṃ vacaḥ |
ahaṃ hyapriyamukta ssyāṃ bharatasyāpriye kṛte || 15 ||
kathaṃ nu putrāḥ pitaraṃ hanyuḥ kasyāṃ cidāpadi |
bhrātā vā bhrātaraṃ hanyātsaumitre prāṇamātmanaḥ || 16 ||
yadi rājyasya hetostvamimāṃ vācaṃ prabhāṣase |
vakṣyāmi bharataṃ dṛṣṭvā rājyamasmai pradīyatām || 17 ||
ucyamāno'pi bharato mayā lakṣmaṇa tadvacaḥ |
rājyamasmai prayaccheti bāḍhamityeva vakṣyati || 18 ||
tathokto dharmaśīlena bhrātrā tasya hite rataḥ |
lakṣmaṇaḥ praviveśeva svāni gātrāṇi lajjayā || 19 ||
tadvākyaṃ lakṣmaṇa śśrutvā vrīlitaḥ pratyuvāca ha |
tvāṃ manye draṣṭumāyātaḥ pitā daśaratha ssvayam || 20 ||
vrīlitaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ pratyuvāca ha |
eṣa manye mahābāhurihāsmāndraṣṭumāgataḥ || 21 ||
athavā nau dhruvaṃ manye manyamāna ssukhocitau |
vanavāsamanudhyāya gṛhāya pratineṣyati || 22 ||
imāṃ vāpyeṣa vaidehīmatyantasukhasevinīm |
pitā me rāghava śśrīmānvanādādāya yāsyati || 23 ||
etau tau samprakāśete gotravantau manoramau |
vāyuvegasamau vīra javanau turagottamau || 24 ||
sa eṣa sumahākāyaḥ kampate vāhinīmukhe |
nāgaśśatruñjayo nāma vṛddhastātasya dhīmataḥ || 25 ||
na tu paśyāmi tacchatraṃ pāṇḍuraṃ lokasatkṛtam | piturdivyaṃ mahābāho saṃśayo bhavatīha me || 26 ||
vṛkṣāgrādavaroha tvaṃ kuru lakṣmaṇa madvacaḥ |
itīva rāmo dharmātmā saumitriṃ tamuvāca ha || 27 ||
avatīrya tu sālāgrāttasmātsa samitiñjayaḥ |
lakṣmaṇaḥ prāñjalirbhūtvā tasthau rāmasya pārśvataḥ || 28 ||
bharatenāpi sandiṣṭā sammardo na bhavediti |
samantāttasya śailasya senā vāsamakalpayat || 29 ||
adhyardhamikṣvākucamūryojanaṃ parvatasya sā |
pārśve nyaviśadāvṛtya gajavājirathākulā || 30 ||
sā citrakūṭe bharatena senā dharmaṃ puraskṛtya vidhūya darpam |
prasādanārthaṃ raghunandanasya virājate nītimatā praṇītā || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.