ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತೋ ನಿಕ್ಷಿಪ್ಯ ಮಾತೃ ಸ್ಸ ಅಯೋಧ್ಯಾಯಾಂ ದೃಢ ವ್ರತಃ ।
ಭರತ ಶ್ಶೋಕಸನ್ತಪ್ತೋ ಗುರೂನಿದಮಥಾಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ನನ್ದಿಗ್ರಾಮಂ ಗಮಿಷ್ಯಾಮಿ ಸರ್ವಾನಾಮನ್ತ್ರಯೇಽದ್ಯ ವಃ ।
ತತ್ರ ದುಃಖಮಿದಂ ಸರ್ವಂ ಸಹಿಷ್ಯೇ ರಾಘವಂ ವಿನಾ ॥ 2 ॥
ಗತಶ್ಚ ವಾ ದಿವಂ ರಾಜಾ ವನಸ್ಥಶ್ಚ ಗುರುರ್ಮಮ ।
ರಾಮಂ ಪ್ರತೀಕ್ಷೇ ರಾಜ್ಯಾಯ ಸ ಹಿ ರಾಜಾ ಮಹಾಯಶಾಃ ॥ 3 ॥
ಏತಚ್ಛ್ರುತ್ವಾ ಶುಭಂ ವಾಕ್ಯಂ ಭರತಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಅಬ್ರುವನ್ಮನ್ತ್ರಿಣಸ್ಸರ್ವೇ ವಸಿಷ್ಠಶ್ಚ ಪುರೋಹಿತಃ ॥ 4 ॥
ಸುಭೃಶಂ ಶ್ಲಾಘನೀಯಂ ಚ ಯದುಕ್ತಂ ಭರತ ತ್ವಯಾ ।
ವಚನಂ ಭ್ರಾತೃವಾತ್ಸಲ್ಯಾದನುರೂಪಂ ತವೈವ ತತ್ ॥ 5 ॥
ನಿತ್ಯಂ ತೇ ಬನ್ಧುಲುಬ್ಧಸ್ಯ ತಿಷ್ಠತೋ ಭ್ರಾತೃಸೌಹೃದೇ ।
ಆರ್ಯಮಾರ್ಗಂ ಪ್ರಪನ್ನಸ್ಯ ನಾನುಮನ್ಯೇತ ಕಃ ಪುಮಾನ್ ॥ 6 ॥
ಮನ್ತ್ರಿಣಾಂ ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಯಥಾಭಿಲಷಿತಂ ಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಅಬ್ರವೀತ್ಸಾರಥಿಂ ವಾಕ್ಯಂ ರಥೋ ಮೇ ಯುಜ್ಯತಾಮಿತಿ ॥ 7 ॥
ಪ್ರಹೃಷ್ಟವದನ ಸ್ಸರ್ವಾ ಮಾತೃ ಸ್ಸಮಭಿವಾದ್ಯ ಸಃ ।
ಆರುರೋಹ ರಥಂ ಶ್ರೀಮಾನ್ ಶತ್ರುಘ್ನೇನ ಸಮನ್ವಿತಃ ॥ 8 ॥
ಆರುಹ್ಯ ಚ ರಥಂ ಶೀಘ್ರಂ ಶತ್ರುಘ್ನಭರತಾವುಭೌ ।
ಯಯತುಃ ಪರಮಪ್ರೀತೌ ವೃತೌ ಮನ್ತ್ರಿಪುರೋಹಿತೈಃ ॥ 9 ॥
ಅಗ್ರತೋ ಗುರವಃ ಸರ್ವೇ ವಸಿಷ್ಠಪ್ರಮುಖಾ ದ್ವಿಜಾಃ ।
ಪ್ರಯಯುಃ ಪ್ರಾಙ್ಗ್ಮುಖಾ ಸ್ಸರ್ವೇ ನನ್ದಿಗ್ರಾಮೋ ಯತೋಽಭವತ್ ॥ 10 ॥
ಬಲಂ ಚ ತದನಾಹೂತಂ ಗಜಾಶ್ವರಥಸಙ್ಕುಲಮ್ ।
ಪ್ರಯಯೌ ಭರತೇ ಯಾತೇ ಸರ್ವೇ ಚ ಪುರವಾಸಿನಃ ॥ 11 ॥
ರಥಸ್ಥಃ ಸ ತು ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಭರತೋ ಭ್ರಾತೃವತ್ಸಲಃ ।
ನನ್ದಿಗ್ರಾಮಂ ಯಯೌ ತೂರ್ಣಂ ಶಿರಸ್ಯಾದಾಯ ಪಾದುಕೇ ॥ 12 ॥
ತತಸ್ತು ಭರತಃ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ನನ್ದಿಗ್ರಾಮಂ ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಸಃ ।
ಅವತೀರ್ಯ ರಥಾತ್ತೂರ್ಣಂ ಗುರೂನಿದಮುವಾಚ ಹ ॥ 13 ॥
ಏತದ್ರಾಜ್ಯಂ ಮಮ ಭ್ರಾತ್ರಾ ದತ್ತಂ ಸನ್ನಯಾಸವತ್ಸ್ವಯಮ್ ।
ಯೋಗಕ್ಷೇಮವಹೇ ಚೇಮೇ ಪಾದುಕೇ ಹೇಮಭೂಷಿತೇ ॥ 14 ॥
ಭರತ ಶ್ಶಿರಸಾ ಕೃತ್ವಾ ಸನ್ನ್ಯಾಸಂ ಪಾದುಕೇ ತತಃ ।
ಅಬ್ರವೀದ್ಧುಃಖಸನ್ತಪ್ತ ಸ್ಸರ್ವಂ ಪ್ರಕೃತಿಮಣ್ಡಲಮ್ ॥ 15 ॥
ಛತ್ರಂ ಧಾರಯತ ಕ್ಷಿಪ್ರಮಾರ್ಯಪಾದಾವಿಮೌ ಮತೌ ।
ಆಭ್ಯಾಂ ರಾಜ್ಯೇ ಸ್ಥಿತೋ ಧರ್ಮಃ ಪಾದುಕಾಭ್ಯಾಂ ಗುರೋರ್ಮಮ ॥ 16 ॥
ಭ್ರಾತ್ರಾ ಹಿ ಮಯಿ ಸನ್ನ್ಯಾಸೋ ನಿಕ್ಷಿಪ್ತ ಸ್ಸೌಹೃದಾದಯಮ್ ।
ತಮಿಮಂ ಪಾಲಯಿಷ್ಯಾಮಿ ರಾಘವಾಗಮನಂ ಪ್ರತಿ ॥ 17 ॥
ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಸಂಯೋಜಯಿತ್ವಾತು ರಾಘವಸ್ಯ ಪುನಸ್ಸ್ವಯಮ್ ।
ಚರಣೌ ತೌ ತು ರಾಮಸ್ಯ ದ್ರಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ಸಹಪಾದುಕೌ ॥ 18 ॥
ತತೋ ನಿಕ್ಷಿಪ್ತಭಾರೋಽಹಂ ರಾಘವೇಣ ಸಮಾಗತಃ ।
ನಿವೇದ್ಯ ಗುರವೇ ರಾಜ್ಯಂ ಭಜಿಷ್ಯೇ ಗುರುವೃತ್ತಿತಾಮ್ ॥ 19 ॥
ರಾಘವಾಯ ಚ ಸನ್ಯಾಸಂ ದತ್ತ್ವೇಮೇ ವರಪಾದುಕೇ ।
ರಾಜ್ಯಂ ಚೇದಮಯೋಧ್ಯಾಂ ಚ ಧೂತಪಾಪೋ ಭವಾಮಿ ಚ ॥ 20 ॥
ಅಭಿಷಿಕ್ತೇ ತು ಕಾಕುತ್ಸ್ಥೇ ಪ್ರಹೃಷ್ಟಮುದಿತೇ ಜನೇ ।
ಪ್ರೀತಿರ್ಮಮ ಯಶಶ್ಚೈವ ಭವೇದ್ರಾಜ್ಯಾಚ್ಚತುರ್ಗುಣಮ್ ॥ 21 ॥
ಏವಂ ತು ವಿಲಪನ್ದೀನೋ ಭರತ ಸ್ಸಮಹಾಯಶಾಃ ।
ನನ್ದಿಗ್ರಾಮೇಽಕರೋದ್ರಾಜ್ಯಂ ದುಃಖಿತೋ ಮನ್ತ್ರಿಭಿಸ್ಸಹ ॥ 22 ॥
ಸ ವಲ್ಕಲಜಟಾಧಾರೀ ಮುನಿವೇಷಧರಃ ಪ್ರಭುಃ ।
ನನ್ದಿಗ್ರಾಮೇಽವಸದ್ವೀರ ಸ್ಸಸೈನ್ಯೋ ಭರತಸ್ತದಾ ॥ 23 ॥
ರಾಮಾಗಮನಮಾಕಾಙ್ಕ್ಷನ್ಭರತೋ ಭ್ರಾತೃವತ್ಸಲಃ ।
ಭ್ರಾತುರ್ವಚನಕಾರೀ ಚ ಪ್ರತಿಜ್ಞಾಪಾರಗಸ್ತಥಾ ॥ 24 ॥
ಪಾದುಕೇ ತ್ವಭಿಷಿಚ್ಯಾಥ ನನ್ದಿಗ್ರಾಮೇಽವಸತ್ತದಾ ।
ಸ ವಾಲವ್ಯಜನಂ ಛತ್ರಂ ಧಾರಯಾಮಾಸ ಸ ಸ್ವಯಮ್ ।
ಭರತ ಶ್ಶಾಸನಂ ಸರ್ವಂ ಪಾದುಕಾಭ್ಯಾಂ ನಿವೇದಯನ್ ॥ 25 ॥
ತತಸ್ತು ಭರತ ಶಶ್ರೀಮಾನಭಿಷಿಚ್ಯಾಽಽರ್ಯಪಾದುಕೇ ।
ತದಧೀನಸ್ತದಾ ರಾಜ್ಯಂ ಕಾರಯಾಮಾಸ ಸರ್ವದಾ ॥ 26 ॥
ತದಾ ಹಿ ಯತ್ಕಾರ್ಯಮುಪೈತಿ ಕಿಞ್ಚಿದುಪಾಯನಂ ಚೋಪಹೃತಂ ಮಹಾರ್ಹಮ್ ।
ಸ ಪಾದುಕಾಭ್ಯಾಂ ಪ್ರಥಮಂ ನಿವೇದ್ಯ ಚಕಾರ ಪಶ್ಚಾದ್ಭರತೋ ಯಥಾವತ್ ॥ 27 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚದಶಾಧಿಕಶತತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ |
tato nikṣipya mātṛ ssa ayodhyāyāṃ dṛḍha vrataḥ |
bharata śśokasantapto gurūnidamathābravīt || 1 ||
nandigrāmaṃ gamiṣyāmi sarvānāmantraye'dya vaḥ |
tatra duḥkhamidaṃ sarvaṃ sahiṣye rāghavaṃ vinā || 2 ||
gataśca vā divaṃ rājā vanasthaśca gururmama |
rāmaṃ pratīkṣe rājyāya sa hi rājā mahāyaśāḥ || 3 ||
etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ |
abruvanmantriṇassarve vasiṣṭhaśca purohitaḥ || 4 ||
subhṛśaṃ ślāghanīyaṃ ca yaduktaṃ bharata tvayā |
vacanaṃ bhrātṛvātsalyādanurūpaṃ tavaiva tat || 5 ||
nityaṃ te bandhulubdhasya tiṣṭhato bhrātṛsauhṛde |
āryamārgaṃ prapannasya nānumanyeta kaḥ pumān || 6 ||
mantriṇāṃ vacanaṃ śrutvā yathābhilaṣitaṃ priyam |
abravītsārathiṃ vākyaṃ ratho me yujyatāmiti || 7 ||
prahṛṣṭavadana ssarvā mātṛ ssamabhivādya saḥ |
āruroha rathaṃ śrīmān śatrughnena samanvitaḥ || 8 ||
āruhya ca rathaṃ śīghraṃ śatrughnabharatāvubhau |
yayatuḥ paramaprītau vṛtau mantripurohitaiḥ || 9 ||
agrato guravaḥ sarve vasiṣṭhapramukhā dvijāḥ |
prayayuḥ prāṅgmukhā ssarve nandigrāmo yato'bhavat || 10 ||
balaṃ ca tadanāhūtaṃ gajāśvarathasaṅkulam |
prayayau bharate yāte sarve ca puravāsinaḥ || 11 ||
rathasthaḥ sa tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
nandigrāmaṃ yayau tūrṇaṃ śirasyādāya pāduke || 12 ||
tatastu bharataḥ kṣipraṃ nandigrāmaṃ praviśya saḥ |
avatīrya rathāttūrṇaṃ gurūnidamuvāca ha || 13 ||
etadrājyaṃ mama bhrātrā dattaṃ sannayāsavatsvayam |
yogakṣemavahe ceme pāduke hemabhūṣite || 14 ||
bharata śśirasā kṛtvā sannyāsaṃ pāduke tataḥ |
abravīddhuḥkhasantapta ssarvaṃ prakṛtimaṇḍalam || 15 ||
chatraṃ dhārayata kṣipramāryapādāvimau matau |
ābhyāṃ rājye sthito dharmaḥ pādukābhyāṃ gurormama || 16 ||
bhrātrā hi mayi sannyāso nikṣipta ssauhṛdādayam |
tamimaṃ pālayiṣyāmi rāghavāgamanaṃ prati || 17 ||
kṣipraṃ saṃyojayitvātu rāghavasya punassvayam |
caraṇau tau tu rāmasya drakṣyāmi sahapādukau || 18 ||
tato nikṣiptabhāro'haṃ rāghaveṇa samāgataḥ |
nivedya gurave rājyaṃ bhajiṣye guruvṛttitām || 19 ||
rāghavāya ca sanyāsaṃ dattveme varapāduke |
rājyaṃ cedamayodhyāṃ ca dhūtapāpo bhavāmi ca || 20 ||
abhiṣikte tu kākutsthe prahṛṣṭamudite jane |
prītirmama yaśaścaiva bhavedrājyāccaturguṇam || 21 ||
evaṃ tu vilapandīno bharata ssamahāyaśāḥ |
nandigrāme'karodrājyaṃ duḥkhito mantribhissaha || 22 ||
sa valkalajaṭādhārī muniveṣadharaḥ prabhuḥ |
nandigrāme'vasadvīra ssasainyo bharatastadā || 23 ||
rāmāgamanamākāṅkṣanbharato bhrātṛvatsalaḥ |
bhrāturvacanakārī ca pratijñāpāragastathā || 24 ||
pāduke tvabhiṣicyātha nandigrāme'vasattadā |
sa vālavyajanaṃ chatraṃ dhārayāmāsa sa svayam |
bharata śśāsanaṃ sarvaṃ pādukābhyāṃ nivedayan || 25 ||
tatastu bharata śaśrīmānabhiṣicyā''ryapāduke |
tadadhīnastadā rājyaṃ kārayāmāsa sarvadā || 26 ||
tadā hi yatkāryamupaiti kiñcidupāyanaṃ copahṛtaṃ mahārham |
sa pādukābhyāṃ prathamaṃ nivedya cakāra paścādbharato yathāvat || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशाधिकशततमस्सर्गः ।
ततो निक्षिप्य मातृ स्स अयोध्यायां दृढ व्रतः ।
भरत श्शोकसन्तप्तो गुरूनिदमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
नन्दिग्रामं गमिष्यामि सर्वानामन्त्रयेऽद्य वः ।
तत्र दुःखमिदं सर्वं सहिष्ये राघवं विना ॥ 2 ॥
गतश्च वा दिवं राजा वनस्थश्च गुरुर्मम ।
रामं प्रतीक्षे राज्याय स हि राजा महायशाः ॥ 3 ॥
एतच्छ्रुत्वा शुभं वाक्यं भरतस्य महात्मनः ।
अब्रुवन्मन्त्रिणस्सर्वे वसिष्ठश्च पुरोहितः ॥ 4 ॥
सुभृशं श्लाघनीयं च यदुक्तं भरत त्वया ।
वचनं भ्रातृवात्सल्यादनुरूपं तवैव तत् ॥ 5 ॥
नित्यं ते बन्धुलुब्धस्य तिष्ठतो भ्रातृसौहृदे ।
आर्यमार्गं प्रपन्नस्य नानुमन्येत कः पुमान् ॥ 6 ॥
मन्त्रिणां वचनं श्रुत्वा यथाभिलषितं प्रियम् ।
अब्रवीत्सारथिं वाक्यं रथो मे युज्यतामिति ॥ 7 ॥
प्रहृष्टवदन स्सर्वा मातृ स्समभिवाद्य सः ।
आरुरोह रथं श्रीमान् शत्रुघ्नेन समन्वितः ॥ 8 ॥
आरुह्य च रथं शीघ्रं शत्रुघ्नभरतावुभौ ।
ययतुः परमप्रीतौ वृतौ मन्त्रिपुरोहितैः ॥ 9 ॥
अग्रतो गुरवः सर्वे वसिष्ठप्रमुखा द्विजाः ।
प्रययुः प्राङ्ग्मुखा स्सर्वे नन्दिग्रामो यतोऽभवत् ॥ 10 ॥
बलं च तदनाहूतं गजाश्वरथसङ्कुलम् ।
प्रययौ भरते याते सर्वे च पुरवासिनः ॥ 11 ॥
रथस्थः स तु धर्मात्मा भरतो भ्रातृवत्सलः ।
नन्दिग्रामं ययौ तूर्णं शिरस्यादाय पादुके ॥ 12 ॥
ततस्तु भरतः क्षिप्रं नन्दिग्रामं प्रविश्य सः ।
अवतीर्य रथात्तूर्णं गुरूनिदमुवाच ह ॥ 13 ॥
एतद्राज्यं मम भ्रात्रा दत्तं सन्नयासवत्स्वयम् ।
योगक्षेमवहे चेमे पादुके हेमभूषिते ॥ 14 ॥
भरत श्शिरसा कृत्वा सन्न्यासं पादुके ततः ।
अब्रवीद्धुःखसन्तप्त स्सर्वं प्रकृतिमण्डलम् ॥ 15 ॥
छत्रं धारयत क्षिप्रमार्यपादाविमौ मतौ ।
आभ्यां राज्ये स्थितो धर्मः पादुकाभ्यां गुरोर्मम ॥ 16 ॥
भ्रात्रा हि मयि सन्न्यासो निक्षिप्त स्सौहृदादयम् ।
तमिमं पालयिष्यामि राघवागमनं प्रति ॥ 17 ॥
क्षिप्रं संयोजयित्वातु राघवस्य पुनस्स्वयम् ।
चरणौ तौ तु रामस्य द्रक्ष्यामि सहपादुकौ ॥ 18 ॥
ततो निक्षिप्तभारोऽहं राघवेण समागतः ।
निवेद्य गुरवे राज्यं भजिष्ये गुरुवृत्तिताम् ॥ 19 ॥
राघवाय च सन्यासं दत्त्वेमे वरपादुके ।
राज्यं चेदमयोध्यां च धूतपापो भवामि च ॥ 20 ॥
अभिषिक्ते तु काकुत्स्थे प्रहृष्टमुदिते जने ।
प्रीतिर्मम यशश्चैव भवेद्राज्याच्चतुर्गुणम् ॥ 21 ॥
एवं तु विलपन्दीनो भरत स्समहायशाः ।
नन्दिग्रामेऽकरोद्राज्यं दुःखितो मन्त्रिभिस्सह ॥ 22 ॥
स वल्कलजटाधारी मुनिवेषधरः प्रभुः ।
नन्दिग्रामेऽवसद्वीर स्ससैन्यो भरतस्तदा ॥ 23 ॥
रामागमनमाकाङ्क्षन्भरतो भ्रातृवत्सलः ।
भ्रातुर्वचनकारी च प्रतिज्ञापारगस्तथा ॥ 24 ॥
पादुके त्वभिषिच्याथ नन्दिग्रामेऽवसत्तदा ।
स वालव्यजनं छत्रं धारयामास स स्वयम् ।
भरत श्शासनं सर्वं पादुकाभ्यां निवेदयन् ॥ 25 ॥
ततस्तु भरत शश्रीमानभिषिच्याऽऽर्यपादुके ।
तदधीनस्तदा राज्यं कारयामास सर्वदा ॥ 26 ॥
तदा हि यत्कार्यमुपैति किञ्चिदुपायनं चोपहृतं महार्हम् ।
स पादुकाभ्यां प्रथमं निवेद्य चकार पश्चाद्भरतो यथावत् ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ |
tato nikṣipya mātṛ ssa ayodhyāyāṃ dṛḍha vrataḥ |
bharata śśokasantapto gurūnidamathābravīt || 1 ||
nandigrāmaṃ gamiṣyāmi sarvānāmantraye'dya vaḥ |
tatra duḥkhamidaṃ sarvaṃ sahiṣye rāghavaṃ vinā || 2 ||
gataśca vā divaṃ rājā vanasthaśca gururmama |
rāmaṃ pratīkṣe rājyāya sa hi rājā mahāyaśāḥ || 3 ||
etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ |
abruvanmantriṇassarve vasiṣṭhaśca purohitaḥ || 4 ||
subhṛśaṃ ślāghanīyaṃ ca yaduktaṃ bharata tvayā |
vacanaṃ bhrātṛvātsalyādanurūpaṃ tavaiva tat || 5 ||
nityaṃ te bandhulubdhasya tiṣṭhato bhrātṛsauhṛde |
āryamārgaṃ prapannasya nānumanyeta kaḥ pumān || 6 ||
mantriṇāṃ vacanaṃ śrutvā yathābhilaṣitaṃ priyam |
abravītsārathiṃ vākyaṃ ratho me yujyatāmiti || 7 ||
prahṛṣṭavadana ssarvā mātṛ ssamabhivādya saḥ |
āruroha rathaṃ śrīmān śatrughnena samanvitaḥ || 8 ||
āruhya ca rathaṃ śīghraṃ śatrughnabharatāvubhau |
yayatuḥ paramaprītau vṛtau mantripurohitaiḥ || 9 ||
agrato guravaḥ sarve vasiṣṭhapramukhā dvijāḥ |
prayayuḥ prāṅgmukhā ssarve nandigrāmo yato'bhavat || 10 ||
balaṃ ca tadanāhūtaṃ gajāśvarathasaṅkulam |
prayayau bharate yāte sarve ca puravāsinaḥ || 11 ||
rathasthaḥ sa tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
nandigrāmaṃ yayau tūrṇaṃ śirasyādāya pāduke || 12 ||
tatastu bharataḥ kṣipraṃ nandigrāmaṃ praviśya saḥ |
avatīrya rathāttūrṇaṃ gurūnidamuvāca ha || 13 ||
etadrājyaṃ mama bhrātrā dattaṃ sannayāsavatsvayam |
yogakṣemavahe ceme pāduke hemabhūṣite || 14 ||
bharata śśirasā kṛtvā sannyāsaṃ pāduke tataḥ |
abravīddhuḥkhasantapta ssarvaṃ prakṛtimaṇḍalam || 15 ||
chatraṃ dhārayata kṣipramāryapādāvimau matau |
ābhyāṃ rājye sthito dharmaḥ pādukābhyāṃ gurormama || 16 ||
bhrātrā hi mayi sannyāso nikṣipta ssauhṛdādayam |
tamimaṃ pālayiṣyāmi rāghavāgamanaṃ prati || 17 ||
kṣipraṃ saṃyojayitvātu rāghavasya punassvayam |
caraṇau tau tu rāmasya drakṣyāmi sahapādukau || 18 ||
tato nikṣiptabhāro'haṃ rāghaveṇa samāgataḥ |
nivedya gurave rājyaṃ bhajiṣye guruvṛttitām || 19 ||
rāghavāya ca sanyāsaṃ dattveme varapāduke |
rājyaṃ cedamayodhyāṃ ca dhūtapāpo bhavāmi ca || 20 ||
abhiṣikte tu kākutsthe prahṛṣṭamudite jane |
prītirmama yaśaścaiva bhavedrājyāccaturguṇam || 21 ||
evaṃ tu vilapandīno bharata ssamahāyaśāḥ |
nandigrāme'karodrājyaṃ duḥkhito mantribhissaha || 22 ||
sa valkalajaṭādhārī muniveṣadharaḥ prabhuḥ |
nandigrāme'vasadvīra ssasainyo bharatastadā || 23 ||
rāmāgamanamākāṅkṣanbharato bhrātṛvatsalaḥ |
bhrāturvacanakārī ca pratijñāpāragastathā || 24 ||
pāduke tvabhiṣicyātha nandigrāme'vasattadā |
sa vālavyajanaṃ chatraṃ dhārayāmāsa sa svayam |
bharata śśāsanaṃ sarvaṃ pādukābhyāṃ nivedayan || 25 ||
tatastu bharata śaśrīmānabhiṣicyā''ryapāduke |
tadadhīnastadā rājyaṃ kārayāmāsa sarvadā || 26 ||
tadā hi yatkāryamupaiti kiñcidupāyanaṃ copahṛtaṃ mahārham |
sa pādukābhyāṃ prathamaṃ nivedya cakāra paścādbharato yathāvat || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.