ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಚತುಃಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ವಧಮಪ್ರತಿರೂಪಂ ತು ಮಹರ್ಷೇಸ್ತಸ್ಯ ರಾಘವಃ ।
ವಿಲಪನ್ನೇವ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಕೌಸಲ್ಯಾಂ ಪುನರಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ತದಜ್ಞಾನಾನ್ಮಹತ್ಪಾಪಂ ಕೃತ್ವಾಹಂ ಸಙ್ಕುಲೇನ್ದ್ರಿಯಃ ।
ಏಕಸ್ತ್ವಚಿನ್ತಯಂ ಬುಧ್ಯಾ ಕಥಂ ನು ಸುಕೃತಂ ಭವೇತ್ ॥ 2 ॥
ತತಸ್ತಂ ಘಟಮಾದಾಯ ಪೂರ್ಣಂ ಪರಮವಾರಿಣಾ ।
ಆಶ್ರಮಂ ತಮಹಂ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಯಥಾಽಖ್ಯಾತಪಥಂ ಗತಃ ॥ 3 ॥
ತತ್ರಾಹಂ ದುರ್ಬಲಾವನ್ಧೌ ವೃದ್ಧಾವಪರಿಣಾಯಕೌ ।
ಅಪಶ್ಯಂ ತಸ್ಯ ಪಿತರೌ ಲೂನಪಕ್ಷಾವಿವ ದ್ವಿಜೌ ॥ 4 ॥
ತನ್ನಿಮಿತ್ತಾಭಿರಾಸೀನೌ ಕಥಾಭಿರಪರಿಶ್ರಮೌ ।
ತಾಮಾಶಾಂ ಮತ್ಕೃತೇ ಹೀನಾವುದಾಸೀನಾವನಾಥವತ್ ॥ 5 ॥
ಶೋಕೋಪಹತಚಿತ್ತಶ್ಚ ಭಯಸನ್ತ್ರಸ್ತಚೇತನಃ ।
ತಚ್ಚಾಽಶ್ರಮಪದಂ ಗತ್ವಾ ಭೂಯಶ್ಶೋಕಮಹಂ ಗತಃ ॥ 6 ॥
ಪದಶಬ್ದಂ ತು ಮೇ ಶ್ರುತ್ವಾ ಮುನಿರ್ವಾಕ್ಯಮಭಾಷತ ।
ಕಿಂ ಚಿರಾಯಸಿ ಮೇ ಪುತ್ರ ಪಾನೀಯಂ ಕ್ಷಿಪ್ರಮಾನಯ ॥ 7 ॥
ಯನ್ನಿಮಿತ್ತಮಿದಂ ತಾತ ಸಲಿಲೇ ಕ್ರೀಡಿತಂ ತ್ವಯಾ ।
ಉತ್ಕಣ್ಠಿತಾ ತೇ ಮಾತೇಯಂ ಪ್ರವಿಶ ಕ್ಷಿಪ್ರಮಾಶ್ರಮಮ್ ॥ 8 ॥
ಯದ್ವ್ಯಲೀಕಂ ಕೃತಂ ಪುತ್ರ ಮಾತ್ರಾ ತೇ ಯದಿ ವಾ ಮಯಾ ।
ನ ತನ್ಮನಸಿ ಕರ್ತವ್ಯಂ ತ್ವಯಾ ತಾತ ತಪಸ್ವಿನಾ ॥ 9 ॥
ತ್ವಂ ಗತಿಸ್ತ್ವಗತೀನಾಂ ಚಕ್ಷುಸ್ತ್ವಂ ಹೀನಚಕ್ಷುಷಾಮ್ ।
ಸಮಾಸಕ್ತಾಸ್ತ್ವಯಿ ಪ್ರಾಣಾಃ ಕಿಂ ತ್ವಂ ನೋ ನಾಭಿಭಾಷಸೇ ॥ 10 ॥
ಮುನಿಮವ್ಯಕ್ತಯಾ ವಾಚಾ ತಮಹಂ ಸಜ್ಜಮಾನಯಾ ।
ಹೀನವ್ಯಞ್ಜನಯಾ ಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯ ಭೀತಚಿತ್ತ ಇವಾಬ್ರುವಮ್ ॥ 11 ॥
ಮನಸಃ ಕರ್ಮ ಚೇಷ್ಟಾಭಿರಭಿಸಂಸ್ತಭ್ಯ ವಾಗ್ಬಲಮ್ ।
ಆಚಚಕ್ಷೇ ತ್ವಹಂ ತಸ್ಮೈ ಪುತ್ರವ್ಯಸನಜಂ ಭಯಮ್ ॥ 12 ॥
ಕ್ಷತ್ರಿಯೋಽಹಂ ದಶರಥೋ ನಾಹಂ ಪುತ್ರೋ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಸಜ್ಜನಾವಮತಂ ದುಃಖಮಿದಂ ಪ್ರಾಪ್ತಂ ಸ್ವಕರ್ಮಜಮ್ ॥ 13 ॥
ಭಗವಂಶ್ಚಾಪಹಸ್ತೋಽಹಂ ಸರಯೂತೀರಮಾಗತಃ ।
ಜಿಘಾಂಸುಶ್ಶ್ವಾಪದಂ ಕಞ್ಚಿನ್ನಿಪಾನೇ ಚಾಽಗತಂ ಗಜಮ್ ॥ 14 ॥
ತತಶ್ಶ್ರುತೋ ಮಯಾ ಶಬ್ದೋ ಜಲೇ ಕುಮ್ಭಸ್ಯ ಪೂರ್ಯತಃ ।
ದ್ವಿಪೋಽಯಮಿತಿ ಮತ್ವಾಽಯಂ ಬಾಣೇನಾಭಿಹತೋ ಮಯಾ ॥ 15 ॥
ಗತ್ವಾ ನದ್ಯಾಸ್ತತ ಸ್ತೀರಮಪಶ್ಯಮಿಷುಣಾ ಹೃದಿ ।
ವಿನಿರ್ಭಿನ್ನಂ ಗತಪ್ರಾಣಂ ಶಯಾನಂ ಭುವಿ ತಾಪಸಮ್ ॥ 16 ॥
ಭಗವಚ್ಛಶಬ್ದಮಾಲಕ್ಷ್ಯ ಮಯಾ ಗಜಜಿಘಾಂಸುನಾ ।
ವಿಸೃಪ್ಟೋಽಮ್ಭಸಿ ನಾರಾಚಸ್ತೇನ ತೇ ನಿಹತಸ್ಸುತಃ ॥ 17 ॥
ತತಸ್ತಸ್ಯೈವ ವಚನಾದುಪೇತ್ಯ ಪರಿತಪ್ಯತಃ ।
ಸ ಮಯಾ ಸಹಸಾ ಬಾಣ ಉಧೃತೋ ಮರ್ಮತಸ್ತದಾ ॥ 18 ॥
ಸ ಚೋಧೃತೇನ ಬಾಣೇನ ತತ್ರೈವ ಸ್ವರ್ಗಮಾಸ್ಥಿತಃ ।
ಭವನ್ತೌ ಪಿತರೌ ಶೋಚನ್ನನ್ಧಾವಿತಿ ವಿಲಪ್ಯ ಚ ॥ 19 ॥
ಅಜ್ಞಾನಾದ್ಭವತಃ ಪುತ್ರ ಸ್ಸಹಸಾಽಭಿಹತೋ ಮಯಾ ।
ಶೇಷಮೇವಂ ಗತೇ ಯತ್ಸ್ಯಾತ್ತತ್ಪ್ರಸೀದತು ಮೇ ಮುನಿಃ ॥ 20 ॥
ಸ ತಚ್ಚ್ರುತ್ವಾ ವಚಃ ಕ್ರೂರಂ ಮಯೋಕ್ತಮಘಶಂಸಿನಾ ।
ನಾಶಕತ್ತೀವ್ರಮಾಯಾಸಮಕರ್ತುಂ ಭಗವಾನೃಷಿಃ ॥ 21 ॥
ಸ ಬಾಷ್ಪಪೂರ್ಣವದನೋ ನಿಶ್ಶ್ವಸನ್ಶೋಕಕರ್ಶಿತಃ ।
ಮಾಮುವಾಚ ಮಹಾತೇಜಾಃ ಕೃತಾಞ್ಜಲಿಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 22 ॥
ಯದ್ಯೇತದಶುಭಂ ಕರ್ಮ ನ ತ್ವಂ ಮೇ ಕಥಯೇಸ್ಸ್ವಯಮ್ ।
ಫಲೇನ್ಮೂರ್ಧಾ ಸ್ಮ ತೇ ರಾಜನ್ ಸದ್ಯ ಶ್ಶತಸಹಸ್ರಧಾ ॥ 23 ॥
ಕ್ಷತ್ರಿಯೇಣ ವಧೋ ರಾಜನ್ ವಾನಪ್ರಸ್ಥೇ ವಿಶೇಷತಃ ।
ಜ್ಞಾನಪೂರ್ವಂ ಕೃತ ಸ್ಸ್ಥಾನಾಚ್ಚ್ಯಾವಯೇದಪಿ ವಜ್ರಿಣಮ್ ॥ 24 ॥
ಸಪ್ತಧಾ ತು ಫಲೇನ್ಮೂರ್ಧಾ ಮುನೌ ತಪಸಿ ತಿಷ್ಠತಿ ।
ಜ್ಞಾನಾದ್ವಿಸೃಜತಶ್ಶಸ್ತ್ರಂ ತಾದೃಶೇ ಬ್ರಹ್ಮಾವಾದಿನಿ ॥ 25 ॥
ಅಜ್ಞಾನಾದ್ಧಿಕೃತಂ ಯಸ್ಮಾದಿದಂ ತೇನೈವ ಜವಸಿ ।
ಅಪಿ ಹ್ಯದ್ಯ ಕುಲಂ ನ ಸ್ಯಾದಿಕ್ಷ್ವಾಕೂಣಾಂ ಕುತೋ ಭವಾನ್ ॥ 26 ॥
ನಯ ನೌ ನೃಪ ತಂ ದೇಶಮಿತಿ ಮಾಂ ಚಾಭ್ಯಭಾಷತ ।
ಅದ್ಯ ತಂ ದ್ರಷ್ಟುಮಿಚ್ಛಾವಃ ಪುತ್ರಂ ಪಶ್ಚಿಮದರ್ಶನಮ್ ॥ 27 ॥
ರುಧಿರೇಣಾವಸಿಕ್ತಾಙ್ಗಂ ಪ್ರಕೀರ್ಣಾಜಿನವಾಸಸಮ್ ।
ಶಯಾನಂ ಭುವಿ ನಿಸ್ಸಞ್ಜ್ಞಂ ಧರ್ಮ ರಾಜವಶಂ ಗತಮ್ ॥ 28 ॥
ಅಥಾಹಮೇಕಸ್ತಂ ದೇಶಂ ನೀತ್ವಾ ತೌ ಭೃಶದುಃಖಿತೌ ।
ಅಸ್ಪರ್ಶಯಮಹಂ ಪುತ್ರಂ ತಂ ಮುನಿಂ ಸಹ ಭಾರ್ಯಯಾ ॥ 29 ॥
ನಾಭಿವಾದಯಸೇ ಮಾದ್ಯ ನ ಚ ಮಾಽಮಭಿಭಾಷಸೇ ।
ಕಿಂ ನು ಶೇಷೇ ತು ಭೂಮೌ ತ್ವಂ ವತ್ಸ ಕಿಂ ಕುಪಿತೋ ಹ್ಯಸಿ ॥ 30 ॥
ನ ತ್ವಹಂ ತೇ ಪ್ರಿಯಂ ಪುತ್ರ ಮಾತರಂ ಪಶ್ಯ ಧಾರ್ಮಿಕ ।
ಕಿಂ ನು ನಾಲಿಙ್ಗಸೇ ಪುತ್ರ ಸುಕುಮಾರ ವಚೋ ವದ ॥ 31 ॥
ಕಸ್ಯ ವಾ¶ರಾತ್ರೇಽಹಂ ಶ್ರೋಷ್ಯಾಮಿ ಹೃದಯಙ್ಗಮಮ್ ।
ಅಧೀಯಾನಸ್ಯ ಮಧುರಂ ಶಾಸ್ತ್ರಂ ವಾನ್ಯದ್ವಿಶೇಷತಃ ॥ 32 ॥
ಕೋ ಮಾಂ ಸನ್ದ್ಯಾಮುಪಾಸ್ಯೈವ ಸ್ನಾತ್ವಾ ಹುತಹುತಾಶನಃ ।
ಶ್ಲಾಘಯಿಷ್ಯತ್ಯುಪಾಸೀನಃ ಪುತ್ರ ಶೋಕಭಯಾರ್ದಿತಮ್ ॥ 33 ॥
ಕನ್ದಮೂಲಫಲಂ ಹೃತ್ವಾ ಕೋ ಮಾಂ ಪ್ರಿಯಮಿವಾತಿಥಿಮ್ ।
ಭೋಜಯಿಷ್ಯತ್ಯಕರ್ಮಣ್ಯಮಪ್ರಗ್ರಹಮನಾಯಕಮ್ ॥ 34 ॥
ಇಮಾಮನ್ಧಾಂ ಚ ವೃದ್ಧಾಂ ಚ ಮಾತರಂ ತೇ ತಪಸ್ವಿನೀಮ್ ।
ಕಥಂ ವತ್ಸ ಭರಿಷ್ಯಾಮಿ ಕೃಪಣಾಂ ಪುತ್ರಗರ್ಧಿನೀಮ್ ॥ 35 ॥
ತಿಷ್ಠ ಮಾಂ ಮಾಗಮಃ ಪುತ್ರ ಯಮಸ್ಯ ಸದನಂ ಪ್ರತಿ ।
ಶ್ವೋ ಮಯಾ ಸಹ ಗನ್ತಾಸಿ ಜನನ್ಯಾ ಚ ಸಮೇಧಿತಃ ॥ 36 ॥
ತತೋ ವೈವಸ್ವತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ತಂ ಪ್ರವಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ಭಾರತೀಮ್ ।
ಕ್ಷಮತಾಂ ಧರ್ಮರಾಜೋ ಮೇ ಬಿಭೃಯಾತ್ಪಿತರಾವಯಮ್ ॥ 37 ॥
ದಾತುಮರ್ಹತಿ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಲೋಕಪಾಲೋ ಮಹಾಯಶಾಃ ।
ಈದೃಶಸ್ಯ ಮಮಾಕ್ಷಯ್ಯಾ ಮೇಕಾಮಭಯದಕ್ಷಿಣಾಮ್ ॥ 38 ॥
ಅಪಾಪೋಽಸಿ ಯದಾ ಪುತ್ರ ನಿಹತಃ ಪಾಪಕರ್ಮಣಾ ।
ತೇನ ಸತ್ಯೇನ ಗಚ್ಛಾಽಽಶು ಯೇ ಲೋಕಾಶ್ಶಸ್ತ್ರಯೋಧಿನಾಮ್ ॥ 39 ॥
ಯಾನ್ತಿ ಶೂರಾ ಗತಿಂ ಯಾಂ ಚ ಸಙ್ಗ್ರಾಮೇಷ್ವನಿವರ್ತಿನಃ ।
ಹತಾಸ್ತ್ವಭಿಮುಖಾಃ ಪುತ್ರ ಗತಿಂ ತಾಂ ಪರಮಾಂ ವ್ರಜ ॥ 40 ॥
ಯಾಂ ಗತಿಂ ಸಗರಶ್ಶೈಬ್ಯೋ ದಿಲೀಪೋ ಜನಮೇಜಯಃ ।
ನಹುಷೋ ದುನ್ದುಮಾರಶ್ಚ ಪ್ರಾಪ್ತಾಸ್ತಾಂ ಗಚ್ಛ ಪುತ್ರಕ ॥ 41 ॥
ಯಾ ಗತಿ ಸ್ಸರ್ವಸಾಧೂನಾಂ ಸ್ವಾಧ್ಯಾಯಾತ್ತಪಸಾಚ ಯಾ ।
ಯಾ ಭೂಮಿದಸ್ಯಾಹಿಽತಾಗ್ನೇರೇಕಪತ್ನೀ ವ್ರತಸ್ಯ ಚ ॥ 42 ॥
ಗೋಸಹಸ್ರಪ್ರದಾತೃಣಾಂ ಯಾ ಯಾ ಗುರುಭೃತಾಮಪಿ ।
ದೇಹನ್ಯಾಸಕೃತಾಂ ಯಾ ಚ ತಾಂ ಗತಿಂ ಗಚ್ಛ ಪುತ್ರಕ ॥ 43 ॥
ನ ಹಿ ತ್ವಸ್ಮಿನ್ಕುಲೇ ಜಾತೋ ಗಚ್ಛತ್ಯಕುಶಲಾಂ ಗತಿಮ್ ।
ಸ ತು ಯಾಸ್ಯತಿ ಯೇನ ತ್ವಂ ನಿಹತೋ ಮಮ ಬಾನ್ಧವಃ ॥ 44 ॥
ಏವಂ ಸ ಕೃಪಣಂ ತತ್ರ ಪರ್ಯದೇವಯತಾಸಕೃತ್ ।
ತತೋಽಸ್ಮೈ ಕರ್ತುಮುದಕಂ ಪ್ರವೃತ್ತಸ್ಸಹಭಾರ್ಯಯಾ ॥ 45 ॥
ಸ ತು ದಿವ್ಯೇನ ರೂಪೇಣ ಮುನಿಪುತ್ರಸ್ಸ್ವಕರ್ಮಭಿಃ ।
ಸ್ವರ್ಗಮಧ್ಯಾರುಹತ್ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಶಕ್ರೇಣ ಸಹ ಧರ್ಮವಿತ್ ॥ 46 ॥
ಆಬಭಾಷೇ ಚ ವೃದ್ಧೌ ತೌ ಸಹ ಶಕ್ರೇಣ ತಾಪಸಃ ।
ಆಶ್ವಾಸ್ಯಚ ಮುಹೂರ್ತಂ ತು ಪಿತರೌ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 47 ॥
ಸ್ಥಾನಮಸ್ಮಿ ಮಹತ್ಪ್ರಾಪ್ತೋ ಭವತೋಃ ಪರಿಚಾರಣಾತ್ ।
ಭವನ್ತಾವಪಿ ಚ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಮಮ ಮೂಲಮುಪೈಷ್ಯತಃ ॥ 48 ॥
ಏವಮುಕ್ತ್ವಾ ತು ದಿವ್ಯೇನ ವಿಮಾನೇನ ವಪುಷ್ಮತಾ ।
ಆರುರೋಹ ದಿವಂ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಮುನಿಪುತ್ರೋ ಜಿತೇನ್ದ್ರಿಯಃ ॥ 49 ॥
ಸ ಕೃತ್ವಾ ತೂದಕಂ ತೂರ್ಣಂ ತಾಪಸ ಸ್ಸಹ ಭಾರ್ಯಯಾ ।
ಮಾಮುವಾಚ ಮಹಾತೇಜಾಃ ಕೃತಾಞ್ಜಲಿಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 50 ॥
ಅದ್ಯೈವ ಜಹಿಂ ಮಾಂ ರಾಜನ್ಮರಣೇ ನಾಸ್ತಿ ಮೇ ವ್ಯಥಾ ।
ಯಚ್ಛರೇಣೈಕಪುತ್ರಂ ಮಾಂ ತ್ವಮಕರ್ಷೀರಪುತ್ರಕಮ್ ॥ 51 ॥
ತ್ವಯಾ ತು ಯದವಿಜ್ಞಾನಾನ್ನಿಹತೋ ಮೇ ಸುತಶ್ಶುಚಿಃ ।
ತೇನ ತ್ವಾಮಭಿಶಪ್ಸ್ಯಾಮಿ ಸುದುಃಖಮತಿದಾರುಣಮ್ ॥ 52 ॥
ಪುತ್ರವ್ಯಸನಜಂ ದುಃಖಂ ಯದೇತನ್ಮಮ ಸಾಮ್ಪ್ರತಮ್ ।
ಏವಂ ತ್ವಂ ಪುತ್ರಶೋಕೇನ ರಾಜನ್ಕಾಲಂ ಕರಿಷ್ಯಸಿ ॥ 53 ॥
ಅಜ್ಞಾನಾತ್ತು ಹತೋ ಯಸ್ಮಾತ್ಕ್ಷತ್ರಿಯೇಣ ತ್ವಯಾ ಮುನಿಃ ।
ತಸ್ಮಾತ್ತ್ವಾಂ ನಾವಿಶತ್ಯಾಶು ಬ್ರಹ್ಮಹತ್ಯಾ ನರಾಧಿಪ ॥ 54 ॥
ತ್ವಾಮಪ್ಯೇತಾದೃಶೋ ಭಾವಃ ಕ್ಷಿಪ್ರಮೇವ ಗಮಿಷ್ಯತಿ ।
ಜೀವಿತಾನ್ತಕರೋ ಘೋರೋ ದಾತಾರಮಿವ ದಕ್ಷಿಣಾ ॥ 55 ॥
ಏವಂ ಶಾಪಂ ಮಯಿ ನ್ಯಸ್ಯ ವಿಲಪ್ಯ ಕರುಣಂ ಬಹು ।
ಚಿತಾಮಾರೋಪ್ಯ ದೇಹಂ ತನ್ಮಿಥುನಂ ಸ್ವರ್ಗಮಭ್ಯಯಾತ್ ॥ 56 ॥
ತದೇತಚ್ಛಿನ್ತಯಾನೇನ ಸ್ಮೃತಂ ಪಾಪಂ ಮಯಾ ಸ್ವಯಮ್ ।
ತದಾ ಬಾಲ್ಯಾತ್ಕೃತಂ ದೇವಿ ಶಬ್ದವೇಧ್ಯನುಶಿಕ್ಷಿಣಾ ॥ 57 ॥
ತಸ್ಯಾಯಂ ಕರ್ಮಣೋ ದೇವಿ ವಿಪಾಕಸ್ಸಮುಪಸ್ಥಿತಃ ।
ಅಪಥ್ಯೈಸ್ಸಹಮ್ಭುಕ್ತೇ ವ್ಯಾಧಿರನ್ನರಸೇ ಯಥಾ ॥ 58 ॥
ತಸ್ಮಾನ್ಮಾಮಾಗತಂ ಭದ್ರೇ ತಸ್ಯೋದಾರಸ್ಯ ತದ್ವಚಃ ।
ಯದಹಂ ಪುತ್ರಶೋಕೇನ ಸನ್ತ್ಯಕ್ಷ್ಯಾಮ್ಯದ್ಯ ಜೀವಿತಮ್ ॥ 59 ॥
ಚಕ್ಷುಭ್ಯಾಂ ತ್ವಾಂ ನ ಪಶ್ಯಾಮಿ ಕೌಸಲ್ಯೇ ಸಾಧು ಮಾಂ ಸ್ಫೃಶ ।
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಸ ರುದಂಸ್ತ್ರಸ್ತೋ ಭಾರ್ಯಾಮಾಹ ಚ ಭೂಮಿಪಃ ॥ 60 ॥
ಏತನ್ಮೇ ಸದೃಶಂ ದೇವಿ ಯನ್ಮಯಾ ರಾಘವೇ ಕೃತಮ್ ।
ಸದೃಶಂ ತತ್ತು ತಸ್ಯೈವ ಯದನೇನ ಕೃತಂ ಮಯಿ ॥ 61 ॥
ದುರ್ವೃತ್ತಮಪಿ ಕಃ ಪುತ್ರಂ ತ್ಯಜೇದ್ಭುವಿ ವಿಚಕ್ಷಣಃ ।
ಕಶ್ಚ ಪ್ರವ್ರಾಜ್ಯಮಾನೋ ವಾ ನಾಸೂಯೇತ್ಪಿತರಂ ಸುತಃ ॥ 62 ॥
ಯದಿ ಮಾಂ ಸಂಸ್ಪೃಶೇದ್ರಾಮಸ್ಸಕೃದದ್ಯ ಲಭೇತ ವಾ ।
ಯಮಕ್ಷಯಮನುಪ್ರಾಪ್ತಾ ದ್ರಕ್ಷ್ಯನ್ತಿ ನ ಹಿ ಮಾನವಾಃ ॥ 63 ॥
ಚಕ್ಷುಷಾ ತ್ವಾಂ ನ ಪಶ್ಯಾಮಿ ಸ್ಮೃತಿರ್ಮಮ ವಿಲುಪ್ಯತೇ ।
ದೂತಾ ವೈವಸ್ವತಸ್ಯೈತೇ ಕೌಸಲ್ಯೇ ತ್ವರಯನ್ತಿ ಮಾಮ್ ॥ 64 ॥
ಅತಸ್ತು ಕಿಂ ದುಃಖತರಂ ಯದಹಂ ಜೀವಿತಕ್ಷಯೇ ।
ನ ಹಿ ಪಶ್ಯಾಮಿ ಧರ್ಮಜ್ಞಂ ರಾಮಂ ಸತ್ಯಪರಾಕ್ರಮಮ್ ॥ 65 ॥
ತಸ್ಯಾದರ್ಶನಜಶ್ಶೋಕಸ್ಸುತಸ್ಯಾಪ್ರತಿಕರ್ಮಣಃ ।
ಉಚ್ಛೋಷಯತಿ ಮೇ ಪ್ರಾಣಾನ್ವಾರಿಸ್ತೋಕಮಿವಾತಪಃ ॥ 66 ॥
ನ ತೇ ಮನುಷ್ಯಾ ದೇವಾಸ್ತೇ ಯೇ ಚಾರುಶುಭಕುಣ್ಡಲಮ್ ।
ಮುಖಂ ದ್ರಕ್ಷ್ಯನ್ತಿ ರಾಮಸ್ಯ ವರ್ಷೇ ಪಞ್ಚದಶೇ ಪುನಃ ॥ 67 ॥
ಪದ್ಮಪತ್ರೇಕ್ಷಣಂ ಸುಭ್ರು ಸುದಂಷ್ಟ್ರಂ ಚಾರುನಾಸಿಕಮ್ ।
ಧನ್ಯಾ ದ್ರಕ್ಷ್ಯನ್ತಿ ರಾಮಸ್ಯ ತಾರಾಧಿಪನಿಭಂ ಮುಖಮ್ ॥ 68 ॥
ಸದೃಶಂ ಶಾರದಸ್ಯೇನ್ದೋಃ ಪುಲ್ಲಸ್ಯ ಕಮಲಸ್ಯ ಚ ।
ಸುಗನ್ಧಿ ಮಮ ನಾಥಸ್ಯ ಧನ್ಯಾ ದ್ರಕ್ಷ್ಯನ್ತಿ ತನ್ಮುಖಮ್ ॥ 69 ॥
ನಿವೃತ್ತವನವಾಸಂ ತಮಯೋಧ್ಯಾಂ ಪುನರಾಗತಮ್ ।
ದ್ರಕ್ಷ್ಯನ್ತಿ ಸುಖಿನೋ ರಾಮಂ ಶುಕ್ರಂ ಮಾರ್ಗಗತಂ ಯಥಾ ॥ 70 ॥
ಕೌಸಲ್ಯೇ ಚಿತ್ತಮೋಹೇನ ಹೃದಯಂ ಸೀದತೀವ ಮೇ ।
ವೇದಯೇ ನ ಚ ಸಂಯುಕ್ತಾನ್ ಶಬ್ದಸ್ಪರ್ಶರಸಾನಹಮ್ ॥ 71 ॥
ಚಿತ್ತನಾಶಾದ್ವಿಪದ್ಯನ್ತೇ ಸರ್ವಾಣ್ಯೇನ್ದ್ರಿಯಾಣಿ ಮೇ ।
ಕ್ಷೀಣಸ್ನೇಹಸ್ಯ ದೀಪಸ್ಯ ಸಂಸಕ್ತಾ ರಶ್ಮಯೋ ಯಥಾ ॥ 72 ॥
ಅಯಮಾತ್ಮಭವಶ್ಶೋಕೋ ಮಾಮನಾಥಮಚೇತನಮ್ ।
ಸಂಸಾದಯತಿ ವೇಗೇನ ಯಥಾ ಕೂಲಂ ನದೀರಯಃ ॥ 73 ॥
ಹಾ ರಾಘವ ಮಹಾಬಾಹೋ ಹಾ ಮಮಾಽಯಾಸನಾಶನ ।
ಹಾ ಪಿತೃಪ್ರಿಯ ಮೇ ನಾಥ ಹಾಽದ್ಯ ಕ್ವಾಸಿ ಗತಸ್ಸುತ ॥ 74 ॥
ಹಾ ಕೌಸಲ್ಯೇ ನಶಿಷ್ಯಾಮಿ ಹಾ ಸುಮಿತ್ರೇ ತಪಸ್ವಿನಿ ।
ಹಾ ನೃಶಂಸೇ ಮಮಾಮಿತ್ರೇ ಕೈಕೇಯಿ ಕುಲಪಾಂಸನಿ ॥ 75 ॥
ಇತಿ ರಾಮಸ್ಯ ಮಾತುಶ್ಚ ಸುಮಿತ್ರಾಯಾಶ್ಚ ಸನ್ನಿಧೌ ।
ರಾಜಾ ದಶರಥ ಶ್ಶೋಚಞ್ಜೀವಿತಾನ್ತಮುಪಾಗಮತ್ ॥ 76 ॥
ಯದಾ ತು ದೀನಂ ಕಥಯನ್ನರಾಧಿಪಃ ಪ್ರಿಯಸ್ಯ ಪುತ್ತ್ರಸ್ಯ ವಿವಾಸನಾತುರಃ ।
ಗತೇಽರ್ಧರಾತ್ರೇ ಭೃಶದುಃಖಪೀಡಿತಸ್ತದಾ ಜಹೌ ಪ್ರಾಣಮುದಾರದರ್ಶನಃ ॥ 77 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಚತುಃಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
vadhamapratirūpaṃ tu maharṣestasya rāghavaḥ |
vilapanneva dharmātmā kausalyāṃ punarabravīt || 1 ||
tadajñānānmahatpāpaṃ kṛtvāhaṃ saṅkulendriyaḥ |
ekastvacintayaṃ budhyā kathaṃ nu sukṛtaṃ bhavet || 2 ||
tatastaṃ ghaṭamādāya pūrṇaṃ paramavāriṇā |
āśramaṃ tamahaṃ prāpya yathā'khyātapathaṃ gataḥ || 3 ||
tatrāhaṃ durbalāvandhau vṛddhāvapariṇāyakau |
apaśyaṃ tasya pitarau lūnapakṣāviva dvijau || 4 ||
tannimittābhirāsīnau kathābhirapariśramau |
tāmāśāṃ matkṛte hīnāvudāsīnāvanāthavat || 5 ||
śokopahatacittaśca bhayasantrastacetanaḥ |
taccā'śramapadaṃ gatvā bhūyaśśokamahaṃ gataḥ || 6 ||
padaśabdaṃ tu me śrutvā munirvākyamabhāṣata |
kiṃ cirāyasi me putra pānīyaṃ kṣipramānaya || 7 ||
yannimittamidaṃ tāta salile krīḍitaṃ tvayā |
utkaṇṭhitā te māteyaṃ praviśa kṣipramāśramam || 8 ||
yadvyalīkaṃ kṛtaṃ putra mātrā te yadi vā mayā |
na tanmanasi kartavyaṃ tvayā tāta tapasvinā || 9 ||
tvaṃ gatistvagatīnāṃ cakṣustvaṃ hīnacakṣuṣām |
samāsaktāstvayi prāṇāḥ kiṃ tvaṃ no nābhibhāṣase || 10 ||
munimavyaktayā vācā tamahaṃ sajjamānayā |
hīnavyañjanayā prekṣya bhītacitta ivābruvam || 11 ||
manasaḥ karma ceṣṭābhirabhisaṃstabhya vāgbalam |
ācacakṣe tvahaṃ tasmai putravyasanajaṃ bhayam || 12 ||
kṣatriyo'haṃ daśaratho nāhaṃ putro mahātmanaḥ |
sajjanāvamataṃ duḥkhamidaṃ prāptaṃ svakarmajam || 13 ||
bhagavaṃścāpahasto'haṃ sarayūtīramāgataḥ |
jighāṃsuśśvāpadaṃ kañcinnipāne cā'gataṃ gajam || 14 ||
tataśśruto mayā śabdo jale kumbhasya pūryataḥ |
dvipo'yamiti matvā'yaṃ bāṇenābhihato mayā || 15 ||
gatvā nadyāstata stīramapaśyamiṣuṇā hṛdi |
vinirbhinnaṃ gataprāṇaṃ śayānaṃ bhuvi tāpasam || 16 ||
bhagavacchaśabdamālakṣya mayā gajajighāṃsunā |
visṛpṭo'mbhasi nārācastena te nihatassutaḥ || 17 ||
tatastasyaiva vacanādupetya paritapyataḥ |
sa mayā sahasā bāṇa udhṛto marmatastadā || 18 ||
sa codhṛtena bāṇena tatraiva svargamāsthitaḥ |
bhavantau pitarau śocannandhāviti vilapya ca || 19 ||
ajñānādbhavataḥ putra ssahasā'bhihato mayā |
śeṣamevaṃ gate yatsyāttatprasīdatu me muniḥ || 20 ||
sa taccrutvā vacaḥ krūraṃ mayoktamaghaśaṃsinā |
nāśakattīvramāyāsamakartuṃ bhagavānṛṣiḥ || 21 ||
sa bāṣpapūrṇavadano niśśvasanśokakarśitaḥ |
māmuvāca mahātejāḥ kṛtāñjalimupasthitam || 22 ||
yadyetadaśubhaṃ karma na tvaṃ me kathayessvayam |
phalenmūrdhā sma te rājan sadya śśatasahasradhā || 23 ||
kṣatriyeṇa vadho rājan vānaprasthe viśeṣataḥ |
jñānapūrvaṃ kṛta ssthānāccyāvayedapi vajriṇam || 24 ||
saptadhā tu phalenmūrdhā munau tapasi tiṣṭhati |
jñānādvisṛjataśśastraṃ tādṛśe brahmāvādini || 25 ||
ajñānāddhikṛtaṃ yasmādidaṃ tenaiva javasi |
api hyadya kulaṃ na syādikṣvākūṇāṃ kuto bhavān || 26 ||
naya nau nṛpa taṃ deśamiti māṃ cābhyabhāṣata |
adya taṃ draṣṭumicchāvaḥ putraṃ paścimadarśanam || 27 ||
rudhireṇāvasiktāṅgaṃ prakīrṇājinavāsasam |
śayānaṃ bhuvi nissañjñaṃ dharma rājavaśaṃ gatam || 28 ||
athāhamekastaṃ deśaṃ nītvā tau bhṛśaduḥkhitau |
asparśayamahaṃ putraṃ taṃ muniṃ saha bhāryayā || 29 ||
nābhivādayase mādya na ca mā'mabhibhāṣase |
kiṃ nu śeṣe tu bhūmau tvaṃ vatsa kiṃ kupito hyasi || 30 ||
na tvahaṃ te priyaṃ putra mātaraṃ paśya dhārmika |
kiṃ nu nāliṅgase putra sukumāra vaco vada || 31 ||
kasya vā¶rātre'haṃ śroṣyāmi hṛdayaṅgamam |
adhīyānasya madhuraṃ śāstraṃ vānyadviśeṣataḥ || 32 ||
ko māṃ sandyāmupāsyaiva snātvā hutahutāśanaḥ |
ślāghayiṣyatyupāsīnaḥ putra śokabhayārditam || 33 ||
kandamūlaphalaṃ hṛtvā ko māṃ priyamivātithim |
bhojayiṣyatyakarmaṇyamapragrahamanāyakam || 34 ||
imāmandhāṃ ca vṛddhāṃ ca mātaraṃ te tapasvinīm |
kathaṃ vatsa bhariṣyāmi kṛpaṇāṃ putragardhinīm || 35 ||
tiṣṭha māṃ māgamaḥ putra yamasya sadanaṃ prati |
śvo mayā saha gantāsi jananyā ca samedhitaḥ || 36 ||
tato vaivasvataṃ dṛṣṭvā taṃ pravakṣyāmi bhāratīm |
kṣamatāṃ dharmarājo me bibhṛyātpitarāvayam || 37 ||
dātumarhati dharmātmā lokapālo mahāyaśāḥ |
īdṛśasya mamākṣayyā mekāmabhayadakṣiṇām || 38 ||
apāpo'si yadā putra nihataḥ pāpakarmaṇā |
tena satyena gacchā''śu ye lokāśśastrayodhinām || 39 ||
yānti śūrā gatiṃ yāṃ ca saṅgrāmeṣvanivartinaḥ |
hatāstvabhimukhāḥ putra gatiṃ tāṃ paramāṃ vraja || 40 ||
yāṃ gatiṃ sagaraśśaibyo dilīpo janamejayaḥ |
nahuṣo dundumāraśca prāptāstāṃ gaccha putraka || 41 ||
yā gati ssarvasādhūnāṃ svādhyāyāttapasāca yā |
yā bhūmidasyāhi'tāgnerekapatnī vratasya ca || 42 ||
gosahasrapradātṛṇāṃ yā yā gurubhṛtāmapi |
dehanyāsakṛtāṃ yā ca tāṃ gatiṃ gaccha putraka || 43 ||
na hi tvasminkule jāto gacchatyakuśalāṃ gatim |
sa tu yāsyati yena tvaṃ nihato mama bāndhavaḥ || 44 ||
evaṃ sa kṛpaṇaṃ tatra paryadevayatāsakṛt |
tato'smai kartumudakaṃ pravṛttassahabhāryayā || 45 ||
sa tu divyena rūpeṇa muniputrassvakarmabhiḥ |
svargamadhyāruhatkṣipraṃ śakreṇa saha dharmavit || 46 ||
ābabhāṣe ca vṛddhau tau saha śakreṇa tāpasaḥ |
āśvāsyaca muhūrtaṃ tu pitarau vākyamabravīt || 47 ||
sthānamasmi mahatprāpto bhavatoḥ paricāraṇāt |
bhavantāvapi ca kṣipraṃ mama mūlamupaiṣyataḥ || 48 ||
evamuktvā tu divyena vimānena vapuṣmatā |
āruroha divaṃ kṣipraṃ muniputro jitendriyaḥ || 49 ||
sa kṛtvā tūdakaṃ tūrṇaṃ tāpasa ssaha bhāryayā |
māmuvāca mahātejāḥ kṛtāñjalimupasthitam || 50 ||
adyaiva jahiṃ māṃ rājanmaraṇe nāsti me vyathā |
yacchareṇaikaputraṃ māṃ tvamakarṣīraputrakam || 51 ||
tvayā tu yadavijñānānnihato me sutaśśuciḥ |
tena tvāmabhiśapsyāmi suduḥkhamatidāruṇam || 52 ||
putravyasanajaṃ duḥkhaṃ yadetanmama sāmpratam |
evaṃ tvaṃ putraśokena rājankālaṃ kariṣyasi || 53 ||
ajñānāttu hato yasmātkṣatriyeṇa tvayā muniḥ |
tasmāttvāṃ nāviśatyāśu brahmahatyā narādhipa || 54 ||
tvāmapyetādṛśo bhāvaḥ kṣiprameva gamiṣyati |
jīvitāntakaro ghoro dātāramiva dakṣiṇā || 55 ||
evaṃ śāpaṃ mayi nyasya vilapya karuṇaṃ bahu |
citāmāropya dehaṃ tanmithunaṃ svargamabhyayāt || 56 ||
tadetacchintayānena smṛtaṃ pāpaṃ mayā svayam |
tadā bālyātkṛtaṃ devi śabdavedhyanuśikṣiṇā || 57 ||
tasyāyaṃ karmaṇo devi vipākassamupasthitaḥ |
apathyaissahambhukte vyādhirannarase yathā || 58 ||
tasmānmāmāgataṃ bhadre tasyodārasya tadvacaḥ |
yadahaṃ putraśokena santyakṣyāmyadya jīvitam || 59 ||
cakṣubhyāṃ tvāṃ na paśyāmi kausalye sādhu māṃ sphṛśa |
ityuktvā sa rudaṃstrasto bhāryāmāha ca bhūmipaḥ || 60 ||
etanme sadṛśaṃ devi yanmayā rāghave kṛtam |
sadṛśaṃ tattu tasyaiva yadanena kṛtaṃ mayi || 61 ||
durvṛttamapi kaḥ putraṃ tyajedbhuvi vicakṣaṇaḥ |
kaśca pravrājyamāno vā nāsūyetpitaraṃ sutaḥ || 62 ||
yadi māṃ saṃspṛśedrāmassakṛdadya labheta vā |
yamakṣayamanuprāptā drakṣyanti na hi mānavāḥ || 63 ||
cakṣuṣā tvāṃ na paśyāmi smṛtirmama vilupyate |
dūtā vaivasvatasyaite kausalye tvarayanti mām || 64 ||
atastu kiṃ duḥkhataraṃ yadahaṃ jīvitakṣaye |
na hi paśyāmi dharmajñaṃ rāmaṃ satyaparākramam || 65 ||
tasyādarśanajaśśokassutasyāpratikarmaṇaḥ |
ucchoṣayati me prāṇānvāristokamivātapaḥ || 66 ||
na te manuṣyā devāste ye cāruśubhakuṇḍalam |
mukhaṃ drakṣyanti rāmasya varṣe pañcadaśe punaḥ || 67 ||
padmapatrekṣaṇaṃ subhru sudaṃṣṭraṃ cārunāsikam |
dhanyā drakṣyanti rāmasya tārādhipanibhaṃ mukham || 68 ||
sadṛśaṃ śāradasyendoḥ pullasya kamalasya ca |
sugandhi mama nāthasya dhanyā drakṣyanti tanmukham || 69 ||
nivṛttavanavāsaṃ tamayodhyāṃ punarāgatam |
drakṣyanti sukhino rāmaṃ śukraṃ mārgagataṃ yathā || 70 ||
kausalye cittamohena hṛdayaṃ sīdatīva me |
vedaye na ca saṃyuktān śabdasparśarasānaham || 71 ||
cittanāśādvipadyante sarvāṇyendriyāṇi me |
kṣīṇasnehasya dīpasya saṃsaktā raśmayo yathā || 72 ||
ayamātmabhavaśśoko māmanāthamacetanam |
saṃsādayati vegena yathā kūlaṃ nadīrayaḥ || 73 ||
hā rāghava mahābāho hā mamā'yāsanāśana |
hā pitṛpriya me nātha hā'dya kvāsi gatassuta || 74 ||
hā kausalye naśiṣyāmi hā sumitre tapasvini |
hā nṛśaṃse mamāmitre kaikeyi kulapāṃsani || 75 ||
iti rāmasya mātuśca sumitrāyāśca sannidhau |
rājā daśaratha śśocañjīvitāntamupāgamat || 76 ||
yadā tu dīnaṃ kathayannarādhipaḥ priyasya puttrasya vivāsanāturaḥ |
gate'rdharātre bhṛśaduḥkhapīḍitastadā jahau prāṇamudāradarśanaḥ || 77 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुःषष्टितमस्सर्गः ।
वधमप्रतिरूपं तु महर्षेस्तस्य राघवः ।
विलपन्नेव धर्मात्मा कौसल्यां पुनरब्रवीत् ॥ 1 ॥
तदज्ञानान्महत्पापं कृत्वाहं सङ्कुलेन्द्रियः ।
एकस्त्वचिन्तयं बुध्या कथं नु सुकृतं भवेत् ॥ 2 ॥
ततस्तं घटमादाय पूर्णं परमवारिणा ।
आश्रमं तमहं प्राप्य यथाऽख्यातपथं गतः ॥ 3 ॥
तत्राहं दुर्बलावन्धौ वृद्धावपरिणायकौ ।
अपश्यं तस्य पितरौ लूनपक्षाविव द्विजौ ॥ 4 ॥
तन्निमित्ताभिरासीनौ कथाभिरपरिश्रमौ ।
तामाशां मत्कृते हीनावुदासीनावनाथवत् ॥ 5 ॥
शोकोपहतचित्तश्च भयसन्त्रस्तचेतनः ।
तच्चाऽश्रमपदं गत्वा भूयश्शोकमहं गतः ॥ 6 ॥
पदशब्दं तु मे श्रुत्वा मुनिर्वाक्यमभाषत ।
किं चिरायसि मे पुत्र पानीयं क्षिप्रमानय ॥ 7 ॥
यन्निमित्तमिदं तात सलिले क्रीडितं त्वया ।
उत्कण्ठिता ते मातेयं प्रविश क्षिप्रमाश्रमम् ॥ 8 ॥
यद्व्यलीकं कृतं पुत्र मात्रा ते यदि वा मया ।
न तन्मनसि कर्तव्यं त्वया तात तपस्विना ॥ 9 ॥
त्वं गतिस्त्वगतीनां चक्षुस्त्वं हीनचक्षुषाम् ।
समासक्तास्त्वयि प्राणाः किं त्वं नो नाभिभाषसे ॥ 10 ॥
मुनिमव्यक्तया वाचा तमहं सज्जमानया ।
हीनव्यञ्जनया प्रेक्ष्य भीतचित्त इवाब्रुवम् ॥ 11 ॥
मनसः कर्म चेष्टाभिरभिसंस्तभ्य वाग्बलम् ।
आचचक्षे त्वहं तस्मै पुत्रव्यसनजं भयम् ॥ 12 ॥
क्षत्रियोऽहं दशरथो नाहं पुत्रो महात्मनः ।
सज्जनावमतं दुःखमिदं प्राप्तं स्वकर्मजम् ॥ 13 ॥
भगवंश्चापहस्तोऽहं सरयूतीरमागतः ।
जिघांसुश्श्वापदं कञ्चिन्निपाने चाऽगतं गजम् ॥ 14 ॥
ततश्श्रुतो मया शब्दो जले कुम्भस्य पूर्यतः ।
द्विपोऽयमिति मत्वाऽयं बाणेनाभिहतो मया ॥ 15 ॥
गत्वा नद्यास्तत स्तीरमपश्यमिषुणा हृदि ।
विनिर्भिन्नं गतप्राणं शयानं भुवि तापसम् ॥ 16 ॥
भगवच्छशब्दमालक्ष्य मया गजजिघांसुना ।
विसृप्टोऽम्भसि नाराचस्तेन ते निहतस्सुतः ॥ 17 ॥
ततस्तस्यैव वचनादुपेत्य परितप्यतः ।
स मया सहसा बाण उधृतो मर्मतस्तदा ॥ 18 ॥
स चोधृतेन बाणेन तत्रैव स्वर्गमास्थितः ।
भवन्तौ पितरौ शोचन्नन्धाविति विलप्य च ॥ 19 ॥
अज्ञानाद्भवतः पुत्र स्सहसाऽभिहतो मया ।
शेषमेवं गते यत्स्यात्तत्प्रसीदतु मे मुनिः ॥ 20 ॥
स तच्च्रुत्वा वचः क्रूरं मयोक्तमघशंसिना ।
नाशकत्तीव्रमायासमकर्तुं भगवानृषिः ॥ 21 ॥
स बाष्पपूर्णवदनो निश्श्वसन्शोककर्शितः ।
मामुवाच महातेजाः कृताञ्जलिमुपस्थितम् ॥ 22 ॥
यद्येतदशुभं कर्म न त्वं मे कथयेस्स्वयम् ।
फलेन्मूर्धा स्म ते राजन् सद्य श्शतसहस्रधा ॥ 23 ॥
क्षत्रियेण वधो राजन् वानप्रस्थे विशेषतः ।
ज्ञानपूर्वं कृत स्स्थानाच्च्यावयेदपि वज्रिणम् ॥ 24 ॥
सप्तधा तु फलेन्मूर्धा मुनौ तपसि तिष्ठति ।
ज्ञानाद्विसृजतश्शस्त्रं तादृशे ब्रह्मावादिनि ॥ 25 ॥
अज्ञानाद्धिकृतं यस्मादिदं तेनैव जवसि ।
अपि ह्यद्य कुलं न स्यादिक्ष्वाकूणां कुतो भवान् ॥ 26 ॥
नय नौ नृप तं देशमिति मां चाभ्यभाषत ।
अद्य तं द्रष्टुमिच्छावः पुत्रं पश्चिमदर्शनम् ॥ 27 ॥
रुधिरेणावसिक्ताङ्गं प्रकीर्णाजिनवाससम् ।
शयानं भुवि निस्सञ्ज्ञं धर्म राजवशं गतम् ॥ 28 ॥
अथाहमेकस्तं देशं नीत्वा तौ भृशदुःखितौ ।
अस्पर्शयमहं पुत्रं तं मुनिं सह भार्यया ॥ 29 ॥
नाभिवादयसे माद्य न च माऽमभिभाषसे ।
किं नु शेषे तु भूमौ त्वं वत्स किं कुपितो ह्यसि ॥ 30 ॥
न त्वहं ते प्रियं पुत्र मातरं पश्य धार्मिक ।
किं नु नालिङ्गसे पुत्र सुकुमार वचो वद ॥ 31 ॥
कस्य वा¶रात्रेऽहं श्रोष्यामि हृदयङ्गमम् ।
अधीयानस्य मधुरं शास्त्रं वान्यद्विशेषतः ॥ 32 ॥
को मां सन्द्यामुपास्यैव स्नात्वा हुतहुताशनः ।
श्लाघयिष्यत्युपासीनः पुत्र शोकभयार्दितम् ॥ 33 ॥
कन्दमूलफलं हृत्वा को मां प्रियमिवातिथिम् ।
भोजयिष्यत्यकर्मण्यमप्रग्रहमनायकम् ॥ 34 ॥
इमामन्धां च वृद्धां च मातरं ते तपस्विनीम् ।
कथं वत्स भरिष्यामि कृपणां पुत्रगर्धिनीम् ॥ 35 ॥
तिष्ठ मां मागमः पुत्र यमस्य सदनं प्रति ।
श्वो मया सह गन्तासि जनन्या च समेधितः ॥ 36 ॥
ततो वैवस्वतं दृष्ट्वा तं प्रवक्ष्यामि भारतीम् ।
क्षमतां धर्मराजो मे बिभृयात्पितरावयम् ॥ 37 ॥
दातुमर्हति धर्मात्मा लोकपालो महायशाः ।
ईदृशस्य ममाक्षय्या मेकामभयदक्षिणाम् ॥ 38 ॥
अपापोऽसि यदा पुत्र निहतः पापकर्मणा ।
तेन सत्येन गच्छाऽऽशु ये लोकाश्शस्त्रयोधिनाम् ॥ 39 ॥
यान्ति शूरा गतिं यां च सङ्ग्रामेष्वनिवर्तिनः ।
हतास्त्वभिमुखाः पुत्र गतिं तां परमां व्रज ॥ 40 ॥
यां गतिं सगरश्शैब्यो दिलीपो जनमेजयः ।
नहुषो दुन्दुमारश्च प्राप्तास्तां गच्छ पुत्रक ॥ 41 ॥
या गति स्सर्वसाधूनां स्वाध्यायात्तपसाच या ।
या भूमिदस्याहिऽताग्नेरेकपत्नी व्रतस्य च ॥ 42 ॥
गोसहस्रप्रदातृणां या या गुरुभृतामपि ।
देहन्यासकृतां या च तां गतिं गच्छ पुत्रक ॥ 43 ॥
न हि त्वस्मिन्कुले जातो गच्छत्यकुशलां गतिम् ।
स तु यास्यति येन त्वं निहतो मम बान्धवः ॥ 44 ॥
एवं स कृपणं तत्र पर्यदेवयतासकृत् ।
ततोऽस्मै कर्तुमुदकं प्रवृत्तस्सहभार्यया ॥ 45 ॥
स तु दिव्येन रूपेण मुनिपुत्रस्स्वकर्मभिः ।
स्वर्गमध्यारुहत्क्षिप्रं शक्रेण सह धर्मवित् ॥ 46 ॥
आबभाषे च वृद्धौ तौ सह शक्रेण तापसः ।
आश्वास्यच मुहूर्तं तु पितरौ वाक्यमब्रवीत् ॥ 47 ॥
स्थानमस्मि महत्प्राप्तो भवतोः परिचारणात् ।
भवन्तावपि च क्षिप्रं मम मूलमुपैष्यतः ॥ 48 ॥
एवमुक्त्वा तु दिव्येन विमानेन वपुष्मता ।
आरुरोह दिवं क्षिप्रं मुनिपुत्रो जितेन्द्रियः ॥ 49 ॥
स कृत्वा तूदकं तूर्णं तापस स्सह भार्यया ।
मामुवाच महातेजाः कृताञ्जलिमुपस्थितम् ॥ 50 ॥
अद्यैव जहिं मां राजन्मरणे नास्ति मे व्यथा ।
यच्छरेणैकपुत्रं मां त्वमकर्षीरपुत्रकम् ॥ 51 ॥
त्वया तु यदविज्ञानान्निहतो मे सुतश्शुचिः ।
तेन त्वामभिशप्स्यामि सुदुःखमतिदारुणम् ॥ 52 ॥
पुत्रव्यसनजं दुःखं यदेतन्मम साम्प्रतम् ।
एवं त्वं पुत्रशोकेन राजन्कालं करिष्यसि ॥ 53 ॥
अज्ञानात्तु हतो यस्मात्क्षत्रियेण त्वया मुनिः ।
तस्मात्त्वां नाविशत्याशु ब्रह्महत्या नराधिप ॥ 54 ॥
त्वामप्येतादृशो भावः क्षिप्रमेव गमिष्यति ।
जीवितान्तकरो घोरो दातारमिव दक्षिणा ॥ 55 ॥
एवं शापं मयि न्यस्य विलप्य करुणं बहु ।
चितामारोप्य देहं तन्मिथुनं स्वर्गमभ्ययात् ॥ 56 ॥
तदेतच्छिन्तयानेन स्मृतं पापं मया स्वयम् ।
तदा बाल्यात्कृतं देवि शब्दवेध्यनुशिक्षिणा ॥ 57 ॥
तस्यायं कर्मणो देवि विपाकस्समुपस्थितः ।
अपथ्यैस्सहम्भुक्ते व्याधिरन्नरसे यथा ॥ 58 ॥
तस्मान्मामागतं भद्रे तस्योदारस्य तद्वचः ।
यदहं पुत्रशोकेन सन्त्यक्ष्याम्यद्य जीवितम् ॥ 59 ॥
चक्षुभ्यां त्वां न पश्यामि कौसल्ये साधु मां स्फृश ।
इत्युक्त्वा स रुदंस्त्रस्तो भार्यामाह च भूमिपः ॥ 60 ॥
एतन्मे सदृशं देवि यन्मया राघवे कृतम् ।
सदृशं तत्तु तस्यैव यदनेन कृतं मयि ॥ 61 ॥
दुर्वृत्तमपि कः पुत्रं त्यजेद्भुवि विचक्षणः ।
कश्च प्रव्राज्यमानो वा नासूयेत्पितरं सुतः ॥ 62 ॥
यदि मां संस्पृशेद्रामस्सकृदद्य लभेत वा ।
यमक्षयमनुप्राप्ता द्रक्ष्यन्ति न हि मानवाः ॥ 63 ॥
चक्षुषा त्वां न पश्यामि स्मृतिर्मम विलुप्यते ।
दूता वैवस्वतस्यैते कौसल्ये त्वरयन्ति माम् ॥ 64 ॥
अतस्तु किं दुःखतरं यदहं जीवितक्षये ।
न हि पश्यामि धर्मज्ञं रामं सत्यपराक्रमम् ॥ 65 ॥
तस्यादर्शनजश्शोकस्सुतस्याप्रतिकर्मणः ।
उच्छोषयति मे प्राणान्वारिस्तोकमिवातपः ॥ 66 ॥
न ते मनुष्या देवास्ते ये चारुशुभकुण्डलम् ।
मुखं द्रक्ष्यन्ति रामस्य वर्षे पञ्चदशे पुनः ॥ 67 ॥
पद्मपत्रेक्षणं सुभ्रु सुदंष्ट्रं चारुनासिकम् ।
धन्या द्रक्ष्यन्ति रामस्य ताराधिपनिभं मुखम् ॥ 68 ॥
सदृशं शारदस्येन्दोः पुल्लस्य कमलस्य च ।
सुगन्धि मम नाथस्य धन्या द्रक्ष्यन्ति तन्मुखम् ॥ 69 ॥
निवृत्तवनवासं तमयोध्यां पुनरागतम् ।
द्रक्ष्यन्ति सुखिनो रामं शुक्रं मार्गगतं यथा ॥ 70 ॥
कौसल्ये चित्तमोहेन हृदयं सीदतीव मे ।
वेदये न च संयुक्तान् शब्दस्पर्शरसानहम् ॥ 71 ॥
चित्तनाशाद्विपद्यन्ते सर्वाण्येन्द्रियाणि मे ।
क्षीणस्नेहस्य दीपस्य संसक्ता रश्मयो यथा ॥ 72 ॥
अयमात्मभवश्शोको मामनाथमचेतनम् ।
संसादयति वेगेन यथा कूलं नदीरयः ॥ 73 ॥
हा राघव महाबाहो हा ममाऽयासनाशन ।
हा पितृप्रिय मे नाथ हाऽद्य क्वासि गतस्सुत ॥ 74 ॥
हा कौसल्ये नशिष्यामि हा सुमित्रे तपस्विनि ।
हा नृशंसे ममामित्रे कैकेयि कुलपांसनि ॥ 75 ॥
इति रामस्य मातुश्च सुमित्रायाश्च सन्निधौ ।
राजा दशरथ श्शोचञ्जीवितान्तमुपागमत् ॥ 76 ॥
यदा तु दीनं कथयन्नराधिपः प्रियस्य पुत्त्रस्य विवासनातुरः ।
गतेऽर्धरात्रे भृशदुःखपीडितस्तदा जहौ प्राणमुदारदर्शनः ॥ 77 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुःषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catuḥṣaṣṭitamassargaḥ |
vadhamapratirūpaṃ tu maharṣestasya rāghavaḥ |
vilapanneva dharmātmā kausalyāṃ punarabravīt || 1 ||
tadajñānānmahatpāpaṃ kṛtvāhaṃ saṅkulendriyaḥ |
ekastvacintayaṃ budhyā kathaṃ nu sukṛtaṃ bhavet || 2 ||
tatastaṃ ghaṭamādāya pūrṇaṃ paramavāriṇā |
āśramaṃ tamahaṃ prāpya yathā'khyātapathaṃ gataḥ || 3 ||
tatrāhaṃ durbalāvandhau vṛddhāvapariṇāyakau |
apaśyaṃ tasya pitarau lūnapakṣāviva dvijau || 4 ||
tannimittābhirāsīnau kathābhirapariśramau |
tāmāśāṃ matkṛte hīnāvudāsīnāvanāthavat || 5 ||
śokopahatacittaśca bhayasantrastacetanaḥ |
taccā'śramapadaṃ gatvā bhūyaśśokamahaṃ gataḥ || 6 ||
padaśabdaṃ tu me śrutvā munirvākyamabhāṣata |
kiṃ cirāyasi me putra pānīyaṃ kṣipramānaya || 7 ||
yannimittamidaṃ tāta salile krīḍitaṃ tvayā |
utkaṇṭhitā te māteyaṃ praviśa kṣipramāśramam || 8 ||
yadvyalīkaṃ kṛtaṃ putra mātrā te yadi vā mayā |
na tanmanasi kartavyaṃ tvayā tāta tapasvinā || 9 ||
tvaṃ gatistvagatīnāṃ cakṣustvaṃ hīnacakṣuṣām |
samāsaktāstvayi prāṇāḥ kiṃ tvaṃ no nābhibhāṣase || 10 ||
munimavyaktayā vācā tamahaṃ sajjamānayā |
hīnavyañjanayā prekṣya bhītacitta ivābruvam || 11 ||
manasaḥ karma ceṣṭābhirabhisaṃstabhya vāgbalam |
ācacakṣe tvahaṃ tasmai putravyasanajaṃ bhayam || 12 ||
kṣatriyo'haṃ daśaratho nāhaṃ putro mahātmanaḥ |
sajjanāvamataṃ duḥkhamidaṃ prāptaṃ svakarmajam || 13 ||
bhagavaṃścāpahasto'haṃ sarayūtīramāgataḥ |
jighāṃsuśśvāpadaṃ kañcinnipāne cā'gataṃ gajam || 14 ||
tataśśruto mayā śabdo jale kumbhasya pūryataḥ |
dvipo'yamiti matvā'yaṃ bāṇenābhihato mayā || 15 ||
gatvā nadyāstata stīramapaśyamiṣuṇā hṛdi |
vinirbhinnaṃ gataprāṇaṃ śayānaṃ bhuvi tāpasam || 16 ||
bhagavacchaśabdamālakṣya mayā gajajighāṃsunā |
visṛpṭo'mbhasi nārācastena te nihatassutaḥ || 17 ||
tatastasyaiva vacanādupetya paritapyataḥ |
sa mayā sahasā bāṇa udhṛto marmatastadā || 18 ||
sa codhṛtena bāṇena tatraiva svargamāsthitaḥ |
bhavantau pitarau śocannandhāviti vilapya ca || 19 ||
ajñānādbhavataḥ putra ssahasā'bhihato mayā |
śeṣamevaṃ gate yatsyāttatprasīdatu me muniḥ || 20 ||
sa taccrutvā vacaḥ krūraṃ mayoktamaghaśaṃsinā |
nāśakattīvramāyāsamakartuṃ bhagavānṛṣiḥ || 21 ||
sa bāṣpapūrṇavadano niśśvasanśokakarśitaḥ |
māmuvāca mahātejāḥ kṛtāñjalimupasthitam || 22 ||
yadyetadaśubhaṃ karma na tvaṃ me kathayessvayam |
phalenmūrdhā sma te rājan sadya śśatasahasradhā || 23 ||
kṣatriyeṇa vadho rājan vānaprasthe viśeṣataḥ |
jñānapūrvaṃ kṛta ssthānāccyāvayedapi vajriṇam || 24 ||
saptadhā tu phalenmūrdhā munau tapasi tiṣṭhati |
jñānādvisṛjataśśastraṃ tādṛśe brahmāvādini || 25 ||
ajñānāddhikṛtaṃ yasmādidaṃ tenaiva javasi |
api hyadya kulaṃ na syādikṣvākūṇāṃ kuto bhavān || 26 ||
naya nau nṛpa taṃ deśamiti māṃ cābhyabhāṣata |
adya taṃ draṣṭumicchāvaḥ putraṃ paścimadarśanam || 27 ||
rudhireṇāvasiktāṅgaṃ prakīrṇājinavāsasam |
śayānaṃ bhuvi nissañjñaṃ dharma rājavaśaṃ gatam || 28 ||
athāhamekastaṃ deśaṃ nītvā tau bhṛśaduḥkhitau |
asparśayamahaṃ putraṃ taṃ muniṃ saha bhāryayā || 29 ||
nābhivādayase mādya na ca mā'mabhibhāṣase |
kiṃ nu śeṣe tu bhūmau tvaṃ vatsa kiṃ kupito hyasi || 30 ||
na tvahaṃ te priyaṃ putra mātaraṃ paśya dhārmika |
kiṃ nu nāliṅgase putra sukumāra vaco vada || 31 ||
kasya vā¶rātre'haṃ śroṣyāmi hṛdayaṅgamam |
adhīyānasya madhuraṃ śāstraṃ vānyadviśeṣataḥ || 32 ||
ko māṃ sandyāmupāsyaiva snātvā hutahutāśanaḥ |
ślāghayiṣyatyupāsīnaḥ putra śokabhayārditam || 33 ||
kandamūlaphalaṃ hṛtvā ko māṃ priyamivātithim |
bhojayiṣyatyakarmaṇyamapragrahamanāyakam || 34 ||
imāmandhāṃ ca vṛddhāṃ ca mātaraṃ te tapasvinīm |
kathaṃ vatsa bhariṣyāmi kṛpaṇāṃ putragardhinīm || 35 ||
tiṣṭha māṃ māgamaḥ putra yamasya sadanaṃ prati |
śvo mayā saha gantāsi jananyā ca samedhitaḥ || 36 ||
tato vaivasvataṃ dṛṣṭvā taṃ pravakṣyāmi bhāratīm |
kṣamatāṃ dharmarājo me bibhṛyātpitarāvayam || 37 ||
dātumarhati dharmātmā lokapālo mahāyaśāḥ |
īdṛśasya mamākṣayyā mekāmabhayadakṣiṇām || 38 ||
apāpo'si yadā putra nihataḥ pāpakarmaṇā |
tena satyena gacchā''śu ye lokāśśastrayodhinām || 39 ||
yānti śūrā gatiṃ yāṃ ca saṅgrāmeṣvanivartinaḥ |
hatāstvabhimukhāḥ putra gatiṃ tāṃ paramāṃ vraja || 40 ||
yāṃ gatiṃ sagaraśśaibyo dilīpo janamejayaḥ |
nahuṣo dundumāraśca prāptāstāṃ gaccha putraka || 41 ||
yā gati ssarvasādhūnāṃ svādhyāyāttapasāca yā |
yā bhūmidasyāhi'tāgnerekapatnī vratasya ca || 42 ||
gosahasrapradātṛṇāṃ yā yā gurubhṛtāmapi |
dehanyāsakṛtāṃ yā ca tāṃ gatiṃ gaccha putraka || 43 ||
na hi tvasminkule jāto gacchatyakuśalāṃ gatim |
sa tu yāsyati yena tvaṃ nihato mama bāndhavaḥ || 44 ||
evaṃ sa kṛpaṇaṃ tatra paryadevayatāsakṛt |
tato'smai kartumudakaṃ pravṛttassahabhāryayā || 45 ||
sa tu divyena rūpeṇa muniputrassvakarmabhiḥ |
svargamadhyāruhatkṣipraṃ śakreṇa saha dharmavit || 46 ||
ābabhāṣe ca vṛddhau tau saha śakreṇa tāpasaḥ |
āśvāsyaca muhūrtaṃ tu pitarau vākyamabravīt || 47 ||
sthānamasmi mahatprāpto bhavatoḥ paricāraṇāt |
bhavantāvapi ca kṣipraṃ mama mūlamupaiṣyataḥ || 48 ||
evamuktvā tu divyena vimānena vapuṣmatā |
āruroha divaṃ kṣipraṃ muniputro jitendriyaḥ || 49 ||
sa kṛtvā tūdakaṃ tūrṇaṃ tāpasa ssaha bhāryayā |
māmuvāca mahātejāḥ kṛtāñjalimupasthitam || 50 ||
adyaiva jahiṃ māṃ rājanmaraṇe nāsti me vyathā |
yacchareṇaikaputraṃ māṃ tvamakarṣīraputrakam || 51 ||
tvayā tu yadavijñānānnihato me sutaśśuciḥ |
tena tvāmabhiśapsyāmi suduḥkhamatidāruṇam || 52 ||
putravyasanajaṃ duḥkhaṃ yadetanmama sāmpratam |
evaṃ tvaṃ putraśokena rājankālaṃ kariṣyasi || 53 ||
ajñānāttu hato yasmātkṣatriyeṇa tvayā muniḥ |
tasmāttvāṃ nāviśatyāśu brahmahatyā narādhipa || 54 ||
tvāmapyetādṛśo bhāvaḥ kṣiprameva gamiṣyati |
jīvitāntakaro ghoro dātāramiva dakṣiṇā || 55 ||
evaṃ śāpaṃ mayi nyasya vilapya karuṇaṃ bahu |
citāmāropya dehaṃ tanmithunaṃ svargamabhyayāt || 56 ||
tadetacchintayānena smṛtaṃ pāpaṃ mayā svayam |
tadā bālyātkṛtaṃ devi śabdavedhyanuśikṣiṇā || 57 ||
tasyāyaṃ karmaṇo devi vipākassamupasthitaḥ |
apathyaissahambhukte vyādhirannarase yathā || 58 ||
tasmānmāmāgataṃ bhadre tasyodārasya tadvacaḥ |
yadahaṃ putraśokena santyakṣyāmyadya jīvitam || 59 ||
cakṣubhyāṃ tvāṃ na paśyāmi kausalye sādhu māṃ sphṛśa |
ityuktvā sa rudaṃstrasto bhāryāmāha ca bhūmipaḥ || 60 ||
etanme sadṛśaṃ devi yanmayā rāghave kṛtam |
sadṛśaṃ tattu tasyaiva yadanena kṛtaṃ mayi || 61 ||
durvṛttamapi kaḥ putraṃ tyajedbhuvi vicakṣaṇaḥ |
kaśca pravrājyamāno vā nāsūyetpitaraṃ sutaḥ || 62 ||
yadi māṃ saṃspṛśedrāmassakṛdadya labheta vā |
yamakṣayamanuprāptā drakṣyanti na hi mānavāḥ || 63 ||
cakṣuṣā tvāṃ na paśyāmi smṛtirmama vilupyate |
dūtā vaivasvatasyaite kausalye tvarayanti mām || 64 ||
atastu kiṃ duḥkhataraṃ yadahaṃ jīvitakṣaye |
na hi paśyāmi dharmajñaṃ rāmaṃ satyaparākramam || 65 ||
tasyādarśanajaśśokassutasyāpratikarmaṇaḥ |
ucchoṣayati me prāṇānvāristokamivātapaḥ || 66 ||
na te manuṣyā devāste ye cāruśubhakuṇḍalam |
mukhaṃ drakṣyanti rāmasya varṣe pañcadaśe punaḥ || 67 ||
padmapatrekṣaṇaṃ subhru sudaṃṣṭraṃ cārunāsikam |
dhanyā drakṣyanti rāmasya tārādhipanibhaṃ mukham || 68 ||
sadṛśaṃ śāradasyendoḥ pullasya kamalasya ca |
sugandhi mama nāthasya dhanyā drakṣyanti tanmukham || 69 ||
nivṛttavanavāsaṃ tamayodhyāṃ punarāgatam |
drakṣyanti sukhino rāmaṃ śukraṃ mārgagataṃ yathā || 70 ||
kausalye cittamohena hṛdayaṃ sīdatīva me |
vedaye na ca saṃyuktān śabdasparśarasānaham || 71 ||
cittanāśādvipadyante sarvāṇyendriyāṇi me |
kṣīṇasnehasya dīpasya saṃsaktā raśmayo yathā || 72 ||
ayamātmabhavaśśoko māmanāthamacetanam |
saṃsādayati vegena yathā kūlaṃ nadīrayaḥ || 73 ||
hā rāghava mahābāho hā mamā'yāsanāśana |
hā pitṛpriya me nātha hā'dya kvāsi gatassuta || 74 ||
hā kausalye naśiṣyāmi hā sumitre tapasvini |
hā nṛśaṃse mamāmitre kaikeyi kulapāṃsani || 75 ||
iti rāmasya mātuśca sumitrāyāśca sannidhau |
rājā daśaratha śśocañjīvitāntamupāgamat || 76 ||
yadā tu dīnaṃ kathayannarādhipaḥ priyasya puttrasya vivāsanāturaḥ |
gate'rdharātre bhṛśaduḥkhapīḍitastadā jahau prāṇamudāradarśanaḥ || 77 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catuḥṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.