ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಸಾನ್ತ್ವ್ಯಮಾನಾ ತು ರಾಮೇಣ ಮೈಥಿಲೀ ಜನಕಾತ್ಮಜಾ ।
ವನವಾಸನಿಮಿತ್ತಾಯ ಭರ್ತಾರಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಸಾ ತಮುತ್ತಮಸಂವಿಗ್ನಾ ಸೀತಾ ವಿಪುಲವಕ್ಷಸಮ್ ।
ಪ್ರಣಯಾಚ್ಚಾಭಿಮಾನಾಚ್ಚ ಪರಿಚಿಕ್ಷೇಪ ರಾಘವಮ್ ॥ 2 ॥
ಕಿಂ ತ್ವಾಽಮನ್ಯತ ವೈದೇಹಃ ಪಿತಾ ಮೇ ಮಿಥಿಲಾಧಿಪಃ ।
ರಾಮ ಜಾಮಾತರಂ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಸ್ತ್ರಿಯಂ ಪುರುಷವಿಗ್ರಹಮ್ ॥ 3 ॥
ಅನೃತಂ ಬತ ಲೋಕೋಽಯಮಜ್ಞಾನಾದ್ಯದಿ ವಕ್ಷ್ಯತಿ ।
ತೇಜೋ ನಾಸ್ತಿ ಪರಂ ರಾಮೇ ತಪತೀವ ದಿವಾಕರೇ ॥ 4 ॥
ಕಿಂ ಹಿ ಕೃತ್ವಾ ವಿಷಣ್ಣಸ್ತ್ವಂ ಕುತೋ ವಾ ಭಯಮಸ್ತಿ ತೇ ।
ಯತ್ಪರಿತ್ಯಕ್ತುಕಾಮಸ್ತ್ವಂ ಮಾಮನನ್ಯಪರಾಯಣಾಮ್ ॥ 5 ॥
ದ್ಯುಮತ್ಸೇನಸುತಂ ವೀರ ಸತ್ಯವನ್ತಮನುವ್ರತಾಮ್ ।
ಸಾವಿತ್ರೀಮಿವ ಮಾಂ ವಿದ್ಧಿ ತ್ವಮಾತ್ಮವಶವರ್ತಿನೀಮ್ ॥ 6 ॥
ನ ತ್ವಹಂ ಮನಸಾಽಪ್ಯನ್ಯಂ ದ್ರಷ್ಟಾಽಸ್ಮಿ ತ್ವದೃತೇಽನಘ ।
ತ್ವಯಾ ರಾಘವ ಗಚ್ಛೇಯಂ ಯಥಾಽನ್ಯಾ ಕುಲಪಾಂಸಿನೀ ॥ 7 ॥
ಸ್ವಯಂ ತು ಭಾರ್ಯಾಂ ಕೌಮಾರೀಂ ಚಿರಮಧ್ಯುಷಿತಾಂ ಸತೀಮ್ ।
ಶೈಲೂಷ ಇವ ಮಾಂ ರಾಮ ಪರೇಭ್ಯೋ ದಾತುಮಿಚ್ಛಸಿ ॥ 8 ॥
ಯಸ್ಯ ಪಥ್ಯಂ ಚ ರಾಮಾಽತ್ಥ ಯಸ್ಯ ಚಾರ್ಥೇಽವರುಧ್ಯಸೇ ।
ತ್ವಂ ತಸ್ಯ ಭವ ವಶ್ಯಶ್ಚ ವಿಧೇಯಶ್ಚ ಸದಾಽನಘ ॥ 9 ॥
ಸ ಮಾಮನಾದಾಯ ವನಂ ನ ತ್ವಂ ಪ್ರಸ್ಥಾತುಮರ್ಹಸಿ ।
ತಪೋ ವಾ ಯದಿ ವಾಽರಣ್ಯಂ ಸ್ವರ್ಗೋ ವಾ ಸ್ಯಾತ್ಸಹ ಮೇ ತ್ವಯಾ ॥ 10 ॥
ನ ಚ ಮೇ ಭವಿತಾ ತತ್ರ ಕಶ್ಚಿತ್ಪಥಿ ಪರಿಶ್ರಮಃ ।
ಪೃಷ್ಠತಸ್ತವ ಗಚ್ಛನ್ತ್ಯಾ ವಿಹಾರಶಯನೇಷ್ವಿವ ॥ 11 ॥
ಕುಶಕಾಶಶರೇಷೀಕಾ ಯೇ ಚ ಕಣ್ಟಕಿನೋ ದ್ರುಮಾಃ ।
ತೂಲಾಜಿನಸಮಸ್ಪರ್ಶಾ ಮಾರ್ಗೇ ಮಮ ಸಹ ತ್ವಯಾ ॥ 12 ॥
ಮಹಾವಾತಸಮುದ್ಧೂತಂ ಯನ್ಮಾಮಪಕರಿಷ್ಯತಿ ।
ರಜೋ ರಮಣ ತನ್ಮನ್ಯೇ ಪರಾರ್ಥ್ಯಮಿವ ಚನ್ದನಮ್ ॥ 13 ॥
ಶಾದ್ವಲೇಷು ಯಥಾ ಶಿಶ್ಯೇ ವನಾನ್ತೇ ವನಗೋಚರ ।
ಕುಥಾಸ್ತರಣತಲ್ಪೇಷು ಕಿಂ ಸ್ಯಾತ್ಸುಖತರಂ ತತಃ ॥ 14 ॥
ಪತ್ರಂ ಮೂಲಂ ಫಲಂ ಯತ್ತ್ವಮಲ್ಪಂ ವಾ ಯದಿ ವಾ ಬಹು ।
ದಾಸ್ಯಸಿ ಸ್ವಯಮಾಹೃತ್ಯ ತನ್ಮೇಽಮೃತರಸೋಪಮಮ್ ॥ 15 ॥
ನ ಮಾತುರ್ನ ಪಿತುಸ್ತತ್ರ ಸ್ಮರಿಷ್ಯಾಮಿ ನ ವೇಶ್ಮನಃ ।
ಆರ್ತವಾನ್ಯುಪಭುಞ್ಜಾನಾ ಪುಷ್ಪಾಣಿ ಚ ಫಲಾನಿ ಚ ॥ 16 ॥
ನ ಚ ತತ್ರ ತತಃ ಕಿಞ್ಚಿದ್ದ್ರಷ್ಟುಮರ್ಹಸಿ ವಿಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಮತ್ಕೃತೇ ನ ಚ ತೇ ಶೋಕೋ ನ ಭವಿಷ್ಯಾಮಿ ದುರ್ಭರಾ ॥ 17 ॥
ಯ ಸ್ತ್ವಯಾ ಸಹ ಸ ಸ್ವರ್ಗೋ ನಿರಯೋ ಯಸ್ತ್ವಯಾ ವಿನಾ ।
ಇತಿ ಜಾನನ್ಪರಾಂ ಪ್ರೀತಿಂ ಗಚ್ಛ ರಾಮ ಮಯಾ ಸಹ ॥ 18 ॥
ಅಥ ಮಾಮೇವಮವ್ಯಗ್ರಾಂ ವನಂ ನೈವ ನಯಿಷ್ಯತಿ ।
ವಿಷಮದ್ಯೈವ ಪಾಸ್ಯಾಮಿ ಮಾ ವಿಶಂ ದ್ವಿಷತಾಂ ಗಮಮ್ ॥ 19 ॥
ಪಶ್ಚಾದಪಿ ಹಿ ದುಃಖೇನ ಮಮ ನೈವಾಸ್ತಿ ಜೀವಿತಮ್ ।
ಉಜ್ಝಿತಾಯಾಸ್ತ್ವಯಾ ನಾಥ ತದೈವ ಮರಣಂ ವರಮ್ ॥ 20 ॥
ಇಮಂ ಹಿ ಸಹಿತುಂ ಶೋಕಂ ಮುಹೂರ್ತಮಪಿ ನೋತ್ಸಹೇ ।
ಕಿಂ ಪುನರ್ದಶವರ್ಷಾಣಿ ತ್ರೀಣಿ ಚೈಕಂ ಚ ದುಃಖಿತಾ ॥ 21 ॥
ಇತಿ ಸಾ ಶೋಕಸನ್ತಪ್ತಾ ವಿಲಪ್ಯ ಕರುಣಂ ಬಹು ।
ಚುಕ್ರೋಶ ಪತಿಮಾಯಸ್ತಾ ಭೃಶಮಾಲಿಙ್ಗ್ಯ ಸಸ್ವರಮ್ ॥ 22 ॥
ಸಾ ವಿದ್ಧಾ ಬಹುಭಿರ್ವಾಕ್ಯೈರ್ದಿಗ್ಧೈರಿವ ಗಜಾಙ್ಗನಾ ।
ಚಿರಸನ್ನಿಯತಂ ಬಾಷ್ಪಂ ಮುಮೋಚಾಗ್ನಿಮಿವಾರಣಿಃ ॥ 23 ॥
ತಸ್ಯಾ ಸ್ಫಟಿಕಸಙ್ಕಾಶಂ ವಾರಿ ಸನ್ತಾಪಸಮ್ಭವಮ್ ।
ನೇತ್ರಾಭ್ಯಾಂ ಪರಿಸುಸ್ರಾವ ಪಙ್ಕಜಾಭ್ಯಾಮಿವೋದಕಮ್ ॥ 24 ॥
ತಚ್ಚೈವಾಮಲಚನ್ದ್ರಾಭಂ ಮುಖಮಾಯತಲೋಚನಮ್ ।
ಪರ್ಯಶುಷ್ಯತ ಬಾಷ್ಪೇಣ ಜಲೋದ್ಧೃತಮಿವಾಮ್ಬುಜಮ್ ॥ 25 ॥
ತಾಂ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಬಾಹುಭ್ಯಾಂ ವಿಸಞ್ಜ್ಞಾಮಿವ ದುಃಖಿತಾಮ್ ।
ಉವಾಚ ವಚನಂ ರಾಮಃ ಪರಿವಿಶ್ವಾಸಯಂಸ್ತದಾ ॥ 26 ॥
ನ ದೇವಿ ತವ ದುಃಖೇನ ಸ್ವರ್ಗಮಪ್ಯಭಿರೋಚಯೇ ।
ನ ಹಿ ಮೇಽಸ್ತಿ ಭಯಂ ಕಿಞ್ಚಿತ್ಸ್ವಯಮ್ಭೋರಿವ ಸರ್ವತಃ ॥ 27 ॥
ತವ ಸರ್ವಮಭಿಪ್ರಾಯಮವಿಜ್ಞಾಯ ಶುಭಾನನೇ ।
ವಾಸಂ ನ ರೋಚಯೇಽರಣ್ಯೇ ಶಕ್ತಿಮಾನಪಿ ರಕ್ಷಣೇ ॥ 28 ॥
ಯತ್ಸೃಷ್ಟಾಽಸಿ ಮಯಾ ಸಾರ್ಧಂ ವನವಾಸಾಯ ಮೈಥಿಲಿ ।
ನ ವಿಹಾತುಂ ಮಯಾ ಶಕ್ಯಾ ಕೀರ್ತಿರಾತ್ಮವತಾ ಯಥಾ ॥ 29 ॥
ಧರ್ಮಸ್ತು ಗಜನಾಸೋರು ಸದ್ಭಿರಾಚರಿತಃ ಪುರಾ ।
ತಂ ಚಾಹಮನುವರ್ತೇಽದ್ಯ ಯಥಾ ಸೂರ್ಯಂ ಸುವರ್ಚಲಾ ॥ 30 ॥
ನ ಖಲ್ವಹಂ ನ ಗಚ್ಛೇಯಂ ವನಂ ಜನಕನನ್ದಿನಿ ।
ವಚನಂ ತನ್ನಯತಿ ಮಾಂ ಪಿತು ಸ್ಸತ್ಯೋಪಬೃಂಹಿತಮ್ ॥ 31 ॥
ಏಷ ಧರ್ಮಸ್ತು ಸುಶ್ರೋಣಿ ಪಿತುರ್ಮಾತುಶ್ಚ ವಶ್ಯತಾ ।
ಅತಶ್ಚ ತಂ ವ್ಯತಿಕ್ರಮ್ಯ ನಾಹಂ ಜೀವಿತುಮುತ್ಸಹೇ ॥ 32 ॥
ಅಸ್ವಾಧೀನಂ ಕಥಂ ದೈವಂ ಪ್ರಕಾರೈರಭಿರಾಧ್ಯತೇ ।
ಸ್ವಾಧೀನಂ ಸಮತಿಕ್ರಮ್ಯ ಮಾತರಂ ಪಿತರಂ ಗುರುಮ್ ॥ 33 ॥
ಯತ್ತ್ರಯಂ ತತ್ತ್ರಯೋ ಲೋಕಾಃ ಪವಿತ್ರಂ ತತ್ಸಮಂ ಭುವಿ ।
ನಾನ್ಯದಸ್ತಿ ಶುಭಾಪಾಙ್ಗೇ ತೇನೇದಮಭಿರಾಧ್ಯತೇ ॥ 34 ॥
ನ ಸತ್ಯಂ ದಾನಮಾನೌ ವಾ ನ ಯಜ್ಞಾಶ್ಚಾಪ್ತದಕ್ಷಿಣಾಃ ।
ತಥಾ ಬಲಕರಾ ಸ್ಸೀತೇ ಯಥಾ ಸೇವಾ ಪಿತುರ್ಹಿತಾ ॥ 35 ॥
ಸ್ವರ್ಗೋ ಧನಂ ವಾ ಧಾನ್ಯಂ ವಾ ವಿದ್ಯಾಃ ಪುತ್ರಾಸ್ಸುಖಾನಿ ಚ ।
ಗುರುವೃತ್ತ್ಯನುರೋಧೇನ ನ ಕಿಞ್ಚಿದಪಿ ದುರ್ಲಭಮ್ ॥ 36 ॥
ದೇವಗನ್ಧರ್ವಗೋಲೋಕಾನ್ಬ್ರಹ್ಮಲೋಕಾಂ ಸ್ತಥಾಽಪರಾನ್ ।
ಪ್ರಾಪ್ನುವನ್ತಿ ಮಹಾತ್ಮಾನೋ ಮಾತಾಪಿತೃಪರಾಯಣಾಃ ॥ 37 ॥
ಸ ಮಾಂ ಪಿತಾ ಯಥಾ ಶಾಸ್ತಿ ಸತ್ಯಧರ್ಮಪಥೇ ಸ್ಥಿತಃ ।
ತಥಾ ವರ್ತಿತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಸ ಹಿ ಧರ್ಮಸ್ಸನಾತನಃ ॥ 38 ॥
ಮಮ ಸನ್ನಾ ಮತಿಸ್ಸೀತೇ ತ್ವಾಂ ನೇತುಂ ದಣ್ಡಕಾವನಮ್ ।
ವಸಿಷ್ಯಾಮೀತಿ ಸಾ ತ್ವಂ ಮಾಮನುಯಾತುಂ ಸುನಿಶ್ಚಿತಾ ॥ 39 ॥
ಸಾ ಹಿ ಸೃಷ್ಟಾಽನವದ್ಯಾಙ್ಗಿ ವನಾಯ ಮದಿರೇಕ್ಷಣೇ ।
ಅನುಗಚ್ಛಸ್ವ ಮಾಂ ಭೀರು ಸಹಧರ್ಮಚರೀ ಭವ ॥ 40 ॥
ಸರ್ವಥಾ ಸದೃಶಂ ಸೀತೇ ಮಮ ಸ್ವಸ್ಯ ಕುಲಸ್ಯ ಚ ।
ವ್ಯವಸಾಯಮನುಕ್ರಾನ್ತಾ ಕಾನ್ತೇ ತ್ವಮತಿಶೋಭನಮ್ ॥ 41 ॥
ಆರಭಸ್ವ ಶುಭಶ್ರೋಣಿ ವನವಾಸಕ್ಷಮಾಃ ಕ್ರಿಯಾಃ ।
ನೇದಾನೀಂ ತ್ವದೃತೇ ಸೀತೇ ಸ್ವರ್ಗೋಽಪಿ ಮಮ ರೋಚತೇ ॥ 42 ॥
ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇಭ್ಯಶ್ಚ ರತ್ನಾನಿ ಭಿಕ್ಷುಕೇಭ್ಯಶ್ಚ ಭೋಜನಮ್ ।
ದೇಹಿ ಚಾಶಂಸಮಾನೇಭ್ಯ ಸ್ಸನ್ತ್ವರಸ್ವ ಚ ಮಾ ಚಿರಮ್ ॥ 43 ॥
ಭೂಷಣಾನಿ ಮಹಾರ್ಹಾಣಿ ವರವಸ್ತ್ರಾಣಿ ಯಾನಿ ಚ ।
ರಮಣೀಯಾಶ್ಚ ಯೇ ಕೇಚಿತ್ಕ್ರೀಡಾರ್ಥಾಶ್ಚಾಪ್ಯುಪಸ್ಕರಾಃ ॥ 44 ॥
ಶಯನೀಯಾನಿ ಯಾನಾನಿ ಮಮ ಚಾನ್ಯಾನಿ ಯಾನಿ ಚ ।
ದೇಹಿ ಸ್ವಭೃತ್ಯವರ್ಗಸ್ಯ ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನಾಮನನ್ತರಮ್ ॥ 45 ॥
ಅನುಕೂಲಂ ತು ಸಾ ಭರ್ತುರ್ಜ್ಞಾತ್ವಾ ಗಮನಮಾತ್ಮನಃ ।
ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಪ್ರಮುದಿತಾ ದೇವೀ ದಾತುಮೇವೋಪಚಕ್ರಮೇ ॥ 46 ॥
ತತಃ ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾ ಪ್ರತಿಪೂರ್ಣಮಾನಸಾ ಯಶಶ್ವಿನೀ ಭರ್ತುರವೇಕ್ಷ್ಯ ಭಾಷಿತಮ್ ।
ಧನಾನಿ ರತ್ನಾನಿ ಚ ದಾತುಮಙ್ಗನಾ ಪ್ರಚಕ್ರಮೇ ಧರ್ಮಭೃತಾಂ ಮನಸ್ಸ್ವಿನೀ ॥ 47 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
सान्त्व्यमाना तु रामेण मैथिली जनकात्मजा ।
वनवासनिमित्ताय भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
सा तमुत्तमसंविग्ना सीता विपुलवक्षसम् ।
प्रणयाच्चाभिमानाच्च परिचिक्षेप राघवम् ॥ 2 ॥
किं त्वाऽमन्यत वैदेहः पिता मे मिथिलाधिपः ।
राम जामातरं प्राप्य स्त्रियं पुरुषविग्रहम् ॥ 3 ॥
अनृतं बत लोकोऽयमज्ञानाद्यदि वक्ष्यति ।
तेजो नास्ति परं रामे तपतीव दिवाकरे ॥ 4 ॥
किं हि कृत्वा विषण्णस्त्वं कुतो वा भयमस्ति ते ।
यत्परित्यक्तुकामस्त्वं मामनन्यपरायणाम् ॥ 5 ॥
द्युमत्सेनसुतं वीर सत्यवन्तमनुव्रताम् ।
सावित्रीमिव मां विद्धि त्वमात्मवशवर्तिनीम् ॥ 6 ॥
न त्वहं मनसाऽप्यन्यं द्रष्टाऽस्मि त्वदृतेऽनघ ।
त्वया राघव गच्छेयं यथाऽन्या कुलपांसिनी ॥ 7 ॥
स्वयं तु भार्यां कौमारीं चिरमध्युषितां सतीम् ।
शैलूष इव मां राम परेभ्यो दातुमिच्छसि ॥ 8 ॥
यस्य पथ्यं च रामाऽत्थ यस्य चार्थेऽवरुध्यसे ।
त्वं तस्य भव वश्यश्च विधेयश्च सदाऽनघ ॥ 9 ॥
स मामनादाय वनं न त्वं प्रस्थातुमर्हसि ।
तपो वा यदि वाऽरण्यं स्वर्गो वा स्यात्सह मे त्वया ॥ 10 ॥
न च मे भविता तत्र कश्चित्पथि परिश्रमः ।
पृष्ठतस्तव गच्छन्त्या विहारशयनेष्विव ॥ 11 ॥
कुशकाशशरेषीका ये च कण्टकिनो द्रुमाः ।
तूलाजिनसमस्पर्शा मार्गे मम सह त्वया ॥ 12 ॥
महावातसमुद्धूतं यन्मामपकरिष्यति ।
रजो रमण तन्मन्ये परार्थ्यमिव चन्दनम् ॥ 13 ॥
शाद्वलेषु यथा शिश्ये वनान्ते वनगोचर ।
कुथास्तरणतल्पेषु किं स्यात्सुखतरं ततः ॥ 14 ॥
पत्रं मूलं फलं यत्त्वमल्पं वा यदि वा बहु ।
दास्यसि स्वयमाहृत्य तन्मेऽमृतरसोपमम् ॥ 15 ॥
न मातुर्न पितुस्तत्र स्मरिष्यामि न वेश्मनः ।
आर्तवान्युपभुञ्जाना पुष्पाणि च फलानि च ॥ 16 ॥
न च तत्र ततः किञ्चिद्द्रष्टुमर्हसि विप्रियम् ।
मत्कृते न च ते शोको न भविष्यामि दुर्भरा ॥ 17 ॥
य स्त्वया सह स स्वर्गो निरयो यस्त्वया विना ।
इति जानन्परां प्रीतिं गच्छ राम मया सह ॥ 18 ॥
अथ मामेवमव्यग्रां वनं नैव नयिष्यति ।
विषमद्यैव पास्यामि मा विशं द्विषतां गमम् ॥ 19 ॥
पश्चादपि हि दुःखेन मम नैवास्ति जीवितम् ।
उज्झितायास्त्वया नाथ तदैव मरणं वरम् ॥ 20 ॥
इमं हि सहितुं शोकं मुहूर्तमपि नोत्सहे ।
किं पुनर्दशवर्षाणि त्रीणि चैकं च दुःखिता ॥ 21 ॥
इति सा शोकसन्तप्ता विलप्य करुणं बहु ।
चुक्रोश पतिमायस्ता भृशमालिङ्ग्य सस्वरम् ॥ 22 ॥
सा विद्धा बहुभिर्वाक्यैर्दिग्धैरिव गजाङ्गना ।
चिरसन्नियतं बाष्पं मुमोचाग्निमिवारणिः ॥ 23 ॥
तस्या स्फटिकसङ्काशं वारि सन्तापसम्भवम् ।
नेत्राभ्यां परिसुस्राव पङ्कजाभ्यामिवोदकम् ॥ 24 ॥
तच्चैवामलचन्द्राभं मुखमायतलोचनम् ।
पर्यशुष्यत बाष्पेण जलोद्धृतमिवाम्बुजम् ॥ 25 ॥
तां परिष्वज्य बाहुभ्यां विसञ्ज्ञामिव दुःखिताम् ।
उवाच वचनं रामः परिविश्वासयंस्तदा ॥ 26 ॥
न देवि तव दुःखेन स्वर्गमप्यभिरोचये ।
न हि मेऽस्ति भयं किञ्चित्स्वयम्भोरिव सर्वतः ॥ 27 ॥
तव सर्वमभिप्रायमविज्ञाय शुभानने ।
वासं न रोचयेऽरण्ये शक्तिमानपि रक्षणे ॥ 28 ॥
यत्सृष्टाऽसि मया सार्धं वनवासाय मैथिलि ।
न विहातुं मया शक्या कीर्तिरात्मवता यथा ॥ 29 ॥
धर्मस्तु गजनासोरु सद्भिराचरितः पुरा ।
तं चाहमनुवर्तेऽद्य यथा सूर्यं सुवर्चला ॥ 30 ॥
न खल्वहं न गच्छेयं वनं जनकनन्दिनि ।
वचनं तन्नयति मां पितु स्सत्योपबृंहितम् ॥ 31 ॥
एष धर्मस्तु सुश्रोणि पितुर्मातुश्च वश्यता ।
अतश्च तं व्यतिक्रम्य नाहं जीवितुमुत्सहे ॥ 32 ॥
अस्वाधीनं कथं दैवं प्रकारैरभिराध्यते ।
स्वाधीनं समतिक्रम्य मातरं पितरं गुरुम् ॥ 33 ॥
यत्त्रयं तत्त्रयो लोकाः पवित्रं तत्समं भुवि ।
नान्यदस्ति शुभापाङ्गे तेनेदमभिराध्यते ॥ 34 ॥
न सत्यं दानमानौ वा न यज्ञाश्चाप्तदक्षिणाः ।
तथा बलकरा स्सीते यथा सेवा पितुर्हिता ॥ 35 ॥
स्वर्गो धनं वा धान्यं वा विद्याः पुत्रास्सुखानि च ।
गुरुवृत्त्यनुरोधेन न किञ्चिदपि दुर्लभम् ॥ 36 ॥
देवगन्धर्वगोलोकान्ब्रह्मलोकां स्तथाऽपरान् ।
प्राप्नुवन्ति महात्मानो मातापितृपरायणाः ॥ 37 ॥
स मां पिता यथा शास्ति सत्यधर्मपथे स्थितः ।
तथा वर्तितुमिच्छामि स हि धर्मस्सनातनः ॥ 38 ॥
मम सन्ना मतिस्सीते त्वां नेतुं दण्डकावनम् ।
वसिष्यामीति सा त्वं मामनुयातुं सुनिश्चिता ॥ 39 ॥
सा हि सृष्टाऽनवद्याङ्गि वनाय मदिरेक्षणे ।
अनुगच्छस्व मां भीरु सहधर्मचरी भव ॥ 40 ॥
सर्वथा सदृशं सीते मम स्वस्य कुलस्य च ।
व्यवसायमनुक्रान्ता कान्ते त्वमतिशोभनम् ॥ 41 ॥
आरभस्व शुभश्रोणि वनवासक्षमाः क्रियाः ।
नेदानीं त्वदृते सीते स्वर्गोऽपि मम रोचते ॥ 42 ॥
ब्राह्मणेभ्यश्च रत्नानि भिक्षुकेभ्यश्च भोजनम् ।
देहि चाशंसमानेभ्य स्सन्त्वरस्व च मा चिरम् ॥ 43 ॥
भूषणानि महार्हाणि वरवस्त्राणि यानि च ।
रमणीयाश्च ये केचित्क्रीडार्थाश्चाप्युपस्कराः ॥ 44 ॥
शयनीयानि यानानि मम चान्यानि यानि च ।
देहि स्वभृत्यवर्गस्य ब्राह्मणानामनन्तरम् ॥ 45 ॥
अनुकूलं तु सा भर्तुर्ज्ञात्वा गमनमात्मनः ।
क्षिप्रं प्रमुदिता देवी दातुमेवोपचक्रमे ॥ 46 ॥
ततः प्रहृष्टा प्रतिपूर्णमानसा यशश्विनी भर्तुरवेक्ष्य भाषितम् ।
धनानि रत्नानि च दातुमङ्गना प्रचक्रमे धर्मभृतां मनस्स्विनी ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.