ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ದ್ವಾತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಶ್ಶಾಸನ ಮಾಜ್ಞಾಯ ಭ್ರಾತು ಶ್ಶುಭತರಂ ಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಗತ್ವಾ ಸ ಪ್ರವಿವೇಶಾಶು ಸುಯಜ್ಞಸ್ಯ ನಿವೇಶನಮ್ ॥ 1 ॥
ತಂ ವಿಪ್ರಮಗ್ನ್ಯಗಾರಸ್ಥಂ ವನ್ದಿತ್ವಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣೋಽಬ್ರವೀತ್ ।
ಸಖೇಽಭ್ಯಾಗಚ್ಛ ಪಶ್ಯ ತ್ವಂ ವೇಶ್ಮ ದುಷ್ಕರಕಾರಿಣಃ ॥ 2 ॥
ತತಸ್ಸನ್ಧ್ಯಾಮುಪಾಸ್ಯಾಶು ಗತ್ವಾ ಸೌಮಿತ್ರಿಣಾ ಸಹ ।
ಜುಷ್ಟಂ ತತ್ಪ್ರಾವಿಶಲ್ಲಕ್ಷ್ಮ್ಯಾ ರಮ್ಯಂ ರಾಮನಿವೇಶನಮ್ ॥ 3 ॥
ತಮಾಗತಂ ವೇದವಿದಂ ಪ್ರಾಞ್ಜಲಿಸ್ಸೀತಯಾ ಸಹ ।
ಸುಯಜ್ಞಮಭಿಚಕ್ರಾಮ ರಾಘವೋಽಗ್ನಿಮಿವಾರ್ಚಿತಮ್ ॥ 4 ॥
ಜಾತರೂಪಮಯೈರ್ಮುಖ್ಯೈರಙ್ಗದೈಃ ಕುಣ್ಡಲೈಃ ಶುಭೈಃ ।
ಸಹೇಮಸೂತ್ರೈರ್ಮಣಿಭಿಃ ಕೇಯೂರೈರ್ವಲಯೈರಪಿ ॥ 5 ॥
ಅನ್ಯೈಶ್ಚ ರತ್ನೈರ್ಬಹುಭಿಃ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಃ ಪ್ರತ್ಯಪೂಜಯತ್ ।
ಸುಯಜ್ಞಂ ಸ ತದೋವಾಚ ರಾಮಸ್ಸೀತಾ ಪ್ರಚೋದಿತಃ ॥ 6 ॥
ಹಾರಂ ಚ ಹೇಮಸೂತ್ರಂ ಚ ಭಾರ್ಯಾಯೈ ಸೌಮ್ಯ ಹಾರಯ ।
ರಶನಾಂ ಚಾಧುನಾ ಸೀತಾ ದಾತುಮಿಚ್ಛತಿ ತೇ ಸಖೇ ॥ 7 ॥
ಅಙ್ಗದಾನಿ ವಿಚಿತ್ರಾಣಿ ಕೇಯೂರಾಣಿ ಶುಭಾನಿ ಚ ।
ಪ್ರಯಚ್ಛತಿ ಸಖೇ ತುಭ್ಯಂ ಭಾರ್ಯಾಯೈ ಗಚ್ಛತೀ ವನಮ್ ॥ 8 ॥
ಪರ್ಯಙ್ಕಮಗ್ಯ್ರಾಸ್ತರಣಂ ನಾನಾರತ್ನವಿಭೂಷಿತಮ್ ।
ತಮಪೀಚ್ಛತಿ ವೈದೇಹೀ ಪ್ರತಿಷ್ಠಾಪಯಿತುಂ ತ್ವಯಿ ॥ 9 ॥
ನಾಗ ಶ್ಶತ್ರುಞ್ಜಯೋ ನಾಮ ಮಾತುಲೋಽಯಂ ದದೌ ಮಮ ।
ತಂ ತೇ ಗಜಸಹಸ್ರೇಣ ದದಾಮಿ ದ್ವಿಜಸತ್ತಮ ॥ 10 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತಸ್ಸ ಹಿ ರಾಮೇಣ ಸುಯಜ್ಞಃ ಪ್ರತಿಗೃಹೃಯತತ್ ।
ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣಸೀತಾನಾಂ ಪ್ರಯುಯೋಜಾಶಿಷ ಶ್ಶುಭಾಃ ॥ 11 ॥
ಅಥ ಭ್ರಾತರಮವ್ಯಗ್ರಂ ಪ್ರಿಯಂ ರಾಮಃ ಪ್ರಿಯಂವದಃ ।
ಸೌಮಿತ್ರಿಂ ತಮುವಾಚೇದಂ ಬ್ರಹ್ಮೇವ ತ್ರಿದಶೇಶ್ವರಮ್ ॥ 12 ॥
ಅಗಸ್ತ್ಯಂ ಕೌಶಿಕಂ ಚೈವ ತಾವುಭೌ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೋತ್ತಮೌ ।
ಅರ್ಚಯಾಹೂಯ ಸೌಮಿತ್ರೇ ರತ್ನೈಸ್ಸಸ್ಯಮಿವಾಮ್ಬುಭಿಃ ॥ 13 ॥
ತರ್ಪಯಸ್ವ ಮಹಾಬಾಹೋ ಗೋಸಹಸ್ರೈಶ್ಚ ಮಾನದ ।
ಸುವರ್ಣೈ ರಜತೈಶ್ಚೈವ ಮಣಿಭಿಶ್ಚ ಮಹಾಧನೈಃ ॥ 14 ॥
ಕೌಸಲ್ಯಾಂ ಚ ಯ ಆಶೀರ್ಭಿರ್ಭಕ್ತಃ ಪರ್ಯುಪತಿಷ್ಠತಿ ।
ಆಚಾರ್ಯಸ್ತೈತ್ತಿರೀಯಾಣಾಮಭಿರೂಪಶ್ಚ ವೇದವಿತ್ ॥ 15 ॥
ತಸ್ಯ ಯಾನಂ ಚ ದಾಸೀಶ್ಚ ಸೌಮಿತ್ರೇ ಸಮ್ಪ್ರದಾಪಯ ।
ಕೌಶೇಯಾನಿ ಚ ವಸ್ತ್ರಾಣಿ ಯಾವತ್ತುಷ್ಯತಿ ಸ ದ್ವಿಜಃ ॥ 16 ॥
ಸೂತಶ್ಚಿತ್ರರಥಶ್ಚಾರ್ಯ ಸಚಿವಸ್ಸುಚಿರೋಷಿತಃ ।
ತೋಷಯೈನಂ ಮಹಾರ್ಹೈಶ್ಚ ರತ್ನೈರ್ವಸ್ತ್ರೈರ್ಧನೈಸ್ತಥಾ ॥ 17 ॥
ಪಶುಕಾಭಿಶ್ಚ ಸರ್ವಾಭಿರ್ಗವಾಂ ದಶಶತೇನ ಚ ।
ಯೇ ಚೇಮೇ ಕಠಕಾಲಾಪಾ ಬಹವೋ ದಣ್ಡಮಾಣವಾಃ ॥ 18 ॥
ನಿತ್ಯಸ್ವಾಧ್ಯಾಯಶೀಲತ್ವಾನ್ನಾನ್ಯತ್ಕುರ್ವನ್ತಿ ಕಿಞ್ಚನ ।
ಅಲಸಾ ಸ್ವಾದುಕಾಮಾಶ್ಚ ಮಹತಾಂ ಚಾಪಿ ಸಮ್ಮತಾಃ ॥ 19 ॥
ತೇಷಾಮಶೀತಿಯಾನಾನಿ ರತ್ನಪೂರ್ಣಾನಿ ದಾಪಯ ।
ಶಾಲಿವಾಹಸಹಸ್ರಂ ಚ ದ್ವೇ ಶತೇ ಭದ್ರಕಾಂ ಸ್ತಥಾ ॥ 20 ॥
ವ್ಯಞ್ಜನಾರ್ಥಂ ಚ ಸೌಮಿತ್ರೇ ಗೋಸಹಸ್ರಮುಪಾಕುರು ।
ಮೇಖಲೀನಾಂ ಮಹಾಸಙ್ಘಃ ಕೌಸಲ್ಯಾಂ ಸಮುಪಸ್ಥಿತಃ ॥ 21 ॥
ತೇಷಾಂ ಸಹಸ್ರಂ ಸೌಮಿತ್ರೇ ಪ್ರತ್ಯೇಕಂ ಸಮ್ಪ್ರದಾಪಯ ।
ಅಮ್ಬಾ ಯಥಾ ಚ ಸಾ ನನ್ದೇತ್ಕೌಸಲ್ಯಾ ಮಮ ದಕ್ಷಿಣಾಮ್ ॥ 22 ॥
ತಥಾ ದ್ವಿಜಾತೀಸ್ತಾ ನ್ಸರ್ವಾನ್ ಲಕ್ಷ್ಮಣಾರ್ಚಯ ಸರ್ವಶಃ ।
ತತ ಸ್ಸಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರಸ್ತದ್ಧನಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ಸ್ವಯಮ್ ॥ 23 ॥
ಯಥೋಕ್ತಂ ಬ್ರಾಹ್ಮಣೇನ್ದ್ರಾಣಾಮ್ಮದದಾದ್ಧನದೋ ಯಥಾ ।
ಅಥಾಽಬ್ರವೀದ್ಬಾಷ್ಪಕಲಾಂಸ್ತಿಷ್ಠತಶ್ಚೋಪಜೀವಿನಃ ॥ 24 ॥
ಸಮ್ಪ್ರದಾಯಬಹುದ್ರವ್ಯಮೇಕೈಕಸ್ಯೋಪಜೀವನಮ್ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಚ ಯದ್ವೇಶ್ಮ ಗೃಹಂ ಚ ಯದಿದಂ ಮಮ ॥ 25 ॥
ಅಶೂನ್ಯಂ ಕಾರ್ಯಮೇಕೈಕಂ ಯಾವದಾಗಮನಂ ಮಮ ।
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ದುಃಖಿತಂ ಸರ್ವಂ ಜನಂ ತಮುಪಜೀವಿನಮ್ ॥ 26 ॥
ಉವಾಚೇದಂ ಧನಾಧ್ಯಕ್ಷಂ ಧನಮಾನೀಯತಾಮಿತಿ ।
ತತೋಽಸ್ಯ ಧನಮಾಜಹ್ರುಸ್ಸರ್ವಮೇವೋಪಜೀವಿನಃ ॥ 27 ॥
ಸ ರಾಶಿಸ್ಸುಮಹಾಂಸ್ತತ್ರ ದರ್ಶನೀಯೋ ಹ್ಯದೃಶ್ಯತ ।
ತತಸ್ಸಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರ ಸ್ತದ್ಧನಂ ಸಹಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ॥ 28 ॥
ದ್ವಿಜೇಭ್ಯೋ ಬಾಲವೃದ್ಧೇಭ್ಯಃ ಕೃಪಣೇಭ್ಯೋಽಹ್ಯದಾಪಯತ್ ।
ತತ್ರಾಸೀತ್ಪಿಙ್ಗಲೋ ಗಾರ್ಗ್ಯಸ್ತ್ರಿಜಟೋ ನಾಮ ವೈ ದ್ವಿಜಃ ॥ 29 ॥
ಕ್ಷತವೃತ್ತಿರ್ವನೇ ನಿತ್ಯಂ ಫಾಲಕುದ್ದಾಲಲಾಙ್ಗಲೀ ।
ತಂ ವೃದ್ಧಂ ತರುಣೀ ಭಾರ್ಯಾ ಬಾಲಾನಾದಾಯ ದಾರಕಾನ್ ॥ 30 ॥
ಅಬ್ರವೀದ್ಬಾಹ್ಮಣಂ ವಾಕ್ಯಂ ದಾರಿದ್ರ್ಯೇಣಾಭಿಪೀಡಿತಾ ।
ಅಪಾಸ್ಯ ಫಾಲಂ ಕುದ್ದಾಲಂ ಕುರುಷ್ವ ವಚನಂ ಮಮ ॥ 31 ॥
ರಾಮಂ ದರ್ಶಯ ಧರ್ಮಜ್ಞಂ ಯದಿ ಕಿಞ್ಚಿದವಾಪ್ಸ್ಯಸಿ ।
ಸ ಭಾರ್ಯಾವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಶಾಟೀಮಾಚ್ಛಾದ್ಯ ದುಶ್ಛದಾಮ್ ॥ 32 ॥
ಸ ಪ್ರಾತಿಷ್ಠತ ಪನ್ಥಾನಂ ಯತ್ರ ರಾಮನಿವೇಶನಮ್ ।
ಭೃಗ್ವಙ್ಗಿರಸಮಂ ದೀಪ್ತ್ಯಾ ತ್ರಿಜಟಂ ಜನಸಂಸದಿ ॥ 33 ॥
ಆಪಞ್ಚಮಾಯಾಃ ಕಕ್ಷ್ಯಾಯಾಃ ನೈನಂ ಕಶ್ಚಿದವಾರಯತ್ ।
ಸ ರಾಜಪುತ್ರಮಾಸಾದ್ಯ ತ್ರಿಜಟೋ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 34 ॥
ನಿರ್ಧನೋ ಬಹುಪುತ್ರೋಽಸ್ಮಿ ರಾಜಪುತ್ರ ಮಹಾಯಶಃ ।
ಉಞ್ಛವೃತ್ತಿರ್ವನೇ ನಿತ್ಯಂ ಪ್ರತ್ಯವೇಕ್ಷಸ್ವ ಮಾಮಿತಿ ॥ 35 ॥
ತಮುವಾಚ ತತೋ ರಾಮಃ ಪರಿಹಾಸ ಸಮನ್ವಿತಮ್ ।
ಗವಾಂ ಸಹಸ್ರಮಪ್ಯೇಕಂ ನ ನು ವಿಶ್ರಾಣಿತಂ ಮಯಾ ॥ 36 ॥
ಪರಿಕ್ಷಿಪಸಿ ದಣ್ಡೇನ ಯಾವತ್ತಾವದವಾಪ್ಸ್ಯಸಿ ।
ಸ ಶಾಟೀಂ ತ್ವರಿತಃ ಕಟ್ಯಾಂ ಸಮ್ಭ್ರಾನ್ತಃ ಪರಿವೇಷ್ಟ್ಯ ತಾಮ್ ॥ 37 ॥
ಆವಿದ್ಧ್ಯ ದಣ್ಡಂ ಚಿಕ್ಷೇಪ ಸರ್ವಪ್ರಾಣೇನ ವೇಗಿತಃ ।
ಸ ತೀರ್ತ್ವಾ ಸರಯೂಪಾರಂ ದಣ್ಡಸ್ತಸ್ಯ ಕರಾಚ್ಚ್ಯುತಃ ॥ 38 ॥
ಗೋವ್ರಜೇ ಬಹುಸಾಹಸ್ರೇ ಪಪಾತೋಕ್ಷಣಸನ್ನಿಧೌ ।
ತಂ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಆತಸ್ಮಾತ್ಸರಯೂತಟಾತ್ ॥ 39 ॥
ಆನಯಾಮಾಸ ತಾ ಗೋಪೈ ಸ್ತ್ರಿಜಟಾಯಾಶ್ರಮಂ ಪ್ರತಿ ।
ಉವಾಚ ಸ ತತೋ ರಾಮಸ್ತಂ ಗಾರ್ಗ್ಯಮಭಿಸಾನ್ತ್ವಯನ್ ।
ಮನ್ಯುರ್ನ ಖಲು ಕರ್ತವ್ಯಃ ಪರಿಹಾಸೋ ಹ್ಯಯಂ ಮಮ ॥ 40 ॥
ಇದಂ ಹಿ ತೇಜಸ್ತವ ಯದ್ದುರತ್ಯಯಂ ತದೇವ ಜಿಜ್ಞಾಸಿತುಮಿಚ್ಛತಾ ಮಯಾ ।
ಇಮಂ ಭವಾನರ್ಥಮಭಿ ಪ್ರಚೋದಿತೋ ವೃಣೀಷ್ವ ಕಿಂ ಚೇದಪರಂ ವ್ಯವಸ್ಯತಿ ॥ 41 ॥
ಬ್ರವೀಮಿ ಸತ್ಯೇನ ನತೇಽಸ್ತಿ ಯನ್ತ್ರಣಾ ಧನಂ ಹಿ ಯದ್ಯನ್ಮಮ ವಿಪ್ರಕಾರಣಾತ್ ।
ಭವತ್ಸು ಸಮ್ಯಕ್ಪ್ರತಿಪಾದನೇನ ತ ನ್ಮಯಾರ್ಜಿತಂ ಪ್ರೀತಿಯಶಸ್ಕರಂ ಭವೇತ್ ॥ 42 ॥
ತತ ಸ್ಸಭಾರ್ಯ ಸ್ತ್ರಿಜಟೋ ಮಹಾಮುನಿ ರ್ಗವಾಮನೀಕಂ ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಯ ಮೋದಿತಃ ।
ಯಶೋಬಲಪ್ರೀತಿಸುಖೋಪಬೃಂಹಣೀ ಸ್ತದಾಶಿಷಃ ಪ್ರತ್ಯವದನ್ಮಹಾತ್ಮನಃ ॥ 43 ॥
ಸ ಚಾಪಿ ರಾಮಃ ಪ್ರತಿಪೂರ್ಣಮಾನಸೋ ಮಹದ್ಧನಂ ಧರ್ಮಬಲೈರುಪಾರ್ಜಿತಮ್ ।
ನಿಯೋಜಯಾಮಾಸ ಸುಹೃಜ್ಜನೇಽಚಿರಾ ದ್ಯಥಾರ್ಹಸಮ್ಮಾನವಚಃ ಪ್ರಚೋದಿತಃ ॥ 44 ॥
ದ್ವಿಜ ಸ್ಸುಹೃದ್ಭೃತ್ಯಜನೋಽಥವಾ ತದಾ ದರಿದ್ರಭಿಕ್ಷಾಚರಣಶ್ಚ ಯೋಽಭವತ್ ।
ನ ತತ್ರ ಕಶ್ಚಿನ್ನ ಬಭೂವ ತರ್ಪಿತೋ ಯಥಾರ್ಹಸಮ್ಮಾನನ ದಾನ ಸಮ್ಭ್ರಮೈಃ ॥ 45 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ದ್ವಾತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वात्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शासन माज्ञाय भ्रातु श्शुभतरं प्रियम् ।
गत्वा स प्रविवेशाशु सुयज्ञस्य निवेशनम् ॥ 1 ॥
तं विप्रमग्न्यगारस्थं वन्दित्वा लक्ष्मणोऽब्रवीत् ।
सखेऽभ्यागच्छ पश्य त्वं वेश्म दुष्करकारिणः ॥ 2 ॥
ततस्सन्ध्यामुपास्याशु गत्वा सौमित्रिणा सह ।
जुष्टं तत्प्राविशल्लक्ष्म्या रम्यं रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
तमागतं वेदविदं प्राञ्जलिस्सीतया सह ।
सुयज्ञमभिचक्राम राघवोऽग्निमिवार्चितम् ॥ 4 ॥
जातरूपमयैर्मुख्यैरङ्गदैः कुण्डलैः शुभैः ।
सहेमसूत्रैर्मणिभिः केयूरैर्वलयैरपि ॥ 5 ॥
अन्यैश्च रत्नैर्बहुभिः काकुत्स्थः प्रत्यपूजयत् ।
सुयज्ञं स तदोवाच रामस्सीता प्रचोदितः ॥ 6 ॥
हारं च हेमसूत्रं च भार्यायै सौम्य हारय ।
रशनां चाधुना सीता दातुमिच्छति ते सखे ॥ 7 ॥
अङ्गदानि विचित्राणि केयूराणि शुभानि च ।
प्रयच्छति सखे तुभ्यं भार्यायै गच्छती वनम् ॥ 8 ॥
पर्यङ्कमग्य्रास्तरणं नानारत्नविभूषितम् ।
तमपीच्छति वैदेही प्रतिष्ठापयितुं त्वयि ॥ 9 ॥
नाग श्शत्रुञ्जयो नाम मातुलोऽयं ददौ मम ।
तं ते गजसहस्रेण ददामि द्विजसत्तम ॥ 10 ॥
इत्युक्तस्स हि रामेण सुयज्ञः प्रतिगृहृयतत् ।
रामलक्ष्मणसीतानां प्रयुयोजाशिष श्शुभाः ॥ 11 ॥
अथ भ्रातरमव्यग्रं प्रियं रामः प्रियंवदः ।
सौमित्रिं तमुवाचेदं ब्रह्मेव त्रिदशेश्वरम् ॥ 12 ॥
अगस्त्यं कौशिकं चैव तावुभौ ब्राह्मणोत्तमौ ।
अर्चयाहूय सौमित्रे रत्नैस्सस्यमिवाम्बुभिः ॥ 13 ॥
तर्पयस्व महाबाहो गोसहस्रैश्च मानद ।
सुवर्णै रजतैश्चैव मणिभिश्च महाधनैः ॥ 14 ॥
कौसल्यां च य आशीर्भिर्भक्तः पर्युपतिष्ठति ।
आचार्यस्तैत्तिरीयाणामभिरूपश्च वेदवित् ॥ 15 ॥
तस्य यानं च दासीश्च सौमित्रे सम्प्रदापय ।
कौशेयानि च वस्त्राणि यावत्तुष्यति स द्विजः ॥ 16 ॥
सूतश्चित्ररथश्चार्य सचिवस्सुचिरोषितः ।
तोषयैनं महार्हैश्च रत्नैर्वस्त्रैर्धनैस्तथा ॥ 17 ॥
पशुकाभिश्च सर्वाभिर्गवां दशशतेन च ।
ये चेमे कठकालापा बहवो दण्डमाणवाः ॥ 18 ॥
नित्यस्वाध्यायशीलत्वान्नान्यत्कुर्वन्ति किञ्चन ।
अलसा स्वादुकामाश्च महतां चापि सम्मताः ॥ 19 ॥
तेषामशीतियानानि रत्नपूर्णानि दापय ।
शालिवाहसहस्रं च द्वे शते भद्रकां स्तथा ॥ 20 ॥
व्यञ्जनार्थं च सौमित्रे गोसहस्रमुपाकुरु ।
मेखलीनां महासङ्घः कौसल्यां समुपस्थितः ॥ 21 ॥
तेषां सहस्रं सौमित्रे प्रत्येकं सम्प्रदापय ।
अम्बा यथा च सा नन्देत्कौसल्या मम दक्षिणाम् ॥ 22 ॥
तथा द्विजातीस्ता न्सर्वान् लक्ष्मणार्चय सर्वशः ।
तत स्सपुरुषव्याघ्रस्तद्धनं लक्ष्मणः स्वयम् ॥ 23 ॥
यथोक्तं ब्राह्मणेन्द्राणाम्मददाद्धनदो यथा ।
अथाऽब्रवीद्बाष्पकलांस्तिष्ठतश्चोपजीविनः ॥ 24 ॥
सम्प्रदायबहुद्रव्यमेकैकस्योपजीवनम् ।
लक्ष्मणस्य च यद्वेश्म गृहं च यदिदं मम ॥ 25 ॥
अशून्यं कार्यमेकैकं यावदागमनं मम ।
इत्युक्त्वा दुःखितं सर्वं जनं तमुपजीविनम् ॥ 26 ॥
उवाचेदं धनाध्यक्षं धनमानीयतामिति ।
ततोऽस्य धनमाजह्रुस्सर्वमेवोपजीविनः ॥ 27 ॥
स राशिस्सुमहांस्तत्र दर्शनीयो ह्यदृश्यत ।
ततस्सपुरुषव्याघ्र स्तद्धनं सहलक्ष्मणः ॥ 28 ॥
द्विजेभ्यो बालवृद्धेभ्यः कृपणेभ्योऽह्यदापयत् ।
तत्रासीत्पिङ्गलो गार्ग्यस्त्रिजटो नाम वै द्विजः ॥ 29 ॥
क्षतवृत्तिर्वने नित्यं फालकुद्दाललाङ्गली ।
तं वृद्धं तरुणी भार्या बालानादाय दारकान् ॥ 30 ॥
अब्रवीद्बाह्मणं वाक्यं दारिद्र्येणाभिपीडिता ।
अपास्य फालं कुद्दालं कुरुष्व वचनं मम ॥ 31 ॥
रामं दर्शय धर्मज्ञं यदि किञ्चिदवाप्स्यसि ।
स भार्यावचनं श्रुत्वा शाटीमाच्छाद्य दुश्छदाम् ॥ 32 ॥
स प्रातिष्ठत पन्थानं यत्र रामनिवेशनम् ।
भृग्वङ्गिरसमं दीप्त्या त्रिजटं जनसंसदि ॥ 33 ॥
आपञ्चमायाः कक्ष्यायाः नैनं कश्चिदवारयत् ।
स राजपुत्रमासाद्य त्रिजटो वाक्यमब्रवीत् ॥ 34 ॥
निर्धनो बहुपुत्रोऽस्मि राजपुत्र महायशः ।
उञ्छवृत्तिर्वने नित्यं प्रत्यवेक्षस्व मामिति ॥ 35 ॥
तमुवाच ततो रामः परिहास समन्वितम् ।
गवां सहस्रमप्येकं न नु विश्राणितं मया ॥ 36 ॥
परिक्षिपसि दण्डेन यावत्तावदवाप्स्यसि ।
स शाटीं त्वरितः कट्यां सम्भ्रान्तः परिवेष्ट्य ताम् ॥ 37 ॥
आविद्ध्य दण्डं चिक्षेप सर्वप्राणेन वेगितः ।
स तीर्त्वा सरयूपारं दण्डस्तस्य कराच्च्युतः ॥ 38 ॥
गोव्रजे बहुसाहस्रे पपातोक्षणसन्निधौ ।
तं परिष्वज्य धर्मात्मा आतस्मात्सरयूतटात् ॥ 39 ॥
आनयामास ता गोपै स्त्रिजटायाश्रमं प्रति ।
उवाच स ततो रामस्तं गार्ग्यमभिसान्त्वयन् ।
मन्युर्न खलु कर्तव्यः परिहासो ह्ययं मम ॥ 40 ॥
इदं हि तेजस्तव यद्दुरत्ययं तदेव जिज्ञासितुमिच्छता मया ।
इमं भवानर्थमभि प्रचोदितो वृणीष्व किं चेदपरं व्यवस्यति ॥ 41 ॥
ब्रवीमि सत्येन नतेऽस्ति यन्त्रणा धनं हि यद्यन्मम विप्रकारणात् ।
भवत्सु सम्यक्प्रतिपादनेन त न्मयार्जितं प्रीतियशस्करं भवेत् ॥ 42 ॥
तत स्सभार्य स्त्रिजटो महामुनि र्गवामनीकं प्रतिगृह्य मोदितः ।
यशोबलप्रीतिसुखोपबृंहणी स्तदाशिषः प्रत्यवदन्महात्मनः ॥ 43 ॥
स चापि रामः प्रतिपूर्णमानसो महद्धनं धर्मबलैरुपार्जितम् ।
नियोजयामास सुहृज्जनेऽचिरा द्यथार्हसम्मानवचः प्रचोदितः ॥ 44 ॥
द्विज स्सुहृद्भृत्यजनोऽथवा तदा दरिद्रभिक्षाचरणश्च योऽभवत् ।
न तत्र कश्चिन्न बभूव तर्पितो यथार्हसम्मानन दान सम्भ्रमैः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वात्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.