ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே அயோத்யாகாண்டம் ।
அத த்வாத்ரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
ததஶ்ஶாஸந மாஜ்ஞாய ப்ராது ஶ்ஶுபதரம் ப்ரியம் ।
கத்வா ஸ ப்ரவிவேஶாஶு ஸுயஜ்ஞஸ்ய நிவேஶநம் ॥ 1 ॥
தம் விப்ரமக்ந்யகாரஸ்தம் வந்தித்வா லக்ஷ்மணோऽப்ரவீத் ।
ஸகேऽப்யாகச்ச பஶ்ய த்வம் வேஶ்ம துஷ்கரகாரிணஃ ॥ 2 ॥
ததஸ்ஸந்த்யாமுபாஸ்யாஶு கத்வா ஸௌமித்ரிணா ஸஹ ।
ஜுஷ்டம் தத்ப்ராவிஶல்லக்ஷ்ம்யா ரம்யம் ராமநிவேஶநம் ॥ 3 ॥
தமாகதம் வேதவிதம் ப்ராஞ்ஜலிஸ்ஸீதயா ஸஹ ।
ஸுயஜ்ஞமபிசக்ராம ராகவோऽக்நிமிவார்சிதம் ॥ 4 ॥
ஜாதரூபமயைர்முக்யைரங்கதைஃ குண்டலைஃ ஶுபைஃ ।
ஸஹேமஸூத்ரைர்மணிபிஃ கேயூரைர்வலயைரபி ॥ 5 ॥
அந்யைஶ்ச ரத்நைர்பஹுபிஃ காகுத்ஸ்தஃ ப்ரத்யபூஜயத் ।
ஸுயஜ்ஞம் ஸ ததோவாச ராமஸ்ஸீதா ப்ரசோதிதஃ ॥ 6 ॥
ஹாரம் ச ஹேமஸூத்ரம் ச பார்யாயை ஸௌம்ய ஹாரய ।
ரஶநாம் சாதுநா ஸீதா தாதுமிச்சதி தே ஸகே ॥ 7 ॥
அங்கதாநி விசித்ராணி கேயூராணி ஶுபாநி ச ।
ப்ரயச்சதி ஸகே துப்யம் பார்யாயை கச்சதீ வநம் ॥ 8 ॥
பர்யங்கமக்ய்ராஸ்தரணம் நாநாரத்நவிபூஷிதம் ।
தமபீச்சதி வைதேஹீ ப்ரதிஷ்டாபயிதும் த்வயி ॥ 9 ॥
நாக ஶ்ஶத்ருஞ்ஜயோ நாம மாதுலோऽயம் ததௌ மம ।
தம் தே கஜஸஹஸ்ரேண ததாமி த்விஜஸத்தம ॥ 10 ॥
இத்யுக்தஸ்ஸ ஹி ராமேண ஸுயஜ்ஞஃ ப்ரதிக்ரு'ஹ்ரு'யதத் ।
ராமலக்ஷ்மணஸீதாநாம் ப்ரயுயோஜாஶிஷ ஶ்ஶுபாஃ ॥ 11 ॥
அத ப்ராதரமவ்யக்ரம் ப்ரியம் ராமஃ ப்ரியம்வதஃ ।
ஸௌமித்ரிம் தமுவாசேதம் ப்ரஹ்மேவ த்ரிதஶேஶ்வரம் ॥ 12 ॥
அகஸ்த்யம் கௌஶிகம் சைவ தாவுபௌ ப்ராஹ்மணோத்தமௌ ।
அர்சயாஹூய ஸௌமித்ரே ரத்நைஸ்ஸஸ்யமிவாம்புபிஃ ॥ 13 ॥
தர்பயஸ்வ மஹாபாஹோ கோஸஹஸ்ரைஶ்ச மாநத ।
ஸுவர்ணை ரஜதைஶ்சைவ மணிபிஶ்ச மஹாதநைஃ ॥ 14 ॥
கௌஸல்யாம் ச ய ஆஶீர்பிர்பக்தஃ பர்யுபதிஷ்டதி ।
ஆசார்யஸ்தைத்திரீயாணாமபிரூபஶ்ச வேதவித் ॥ 15 ॥
தஸ்ய யாநம் ச தாஸீஶ்ச ஸௌமித்ரே ஸம்ப்ரதாபய ।
கௌஶேயாநி ச வஸ்த்ராணி யாவத்துஷ்யதி ஸ த்விஜஃ ॥ 16 ॥
ஸூதஶ்சித்ரரதஶ்சார்ய ஸசிவஸ்ஸுசிரோஷிதஃ ।
தோஷயைநம் மஹார்ஹைஶ்ச ரத்நைர்வஸ்த்ரைர்தநைஸ்ததா ॥ 17 ॥
பஶுகாபிஶ்ச ஸர்வாபிர்கவாம் தஶஶதேந ச ।
யே சேமே கடகாலாபா பஹவோ தண்டமாணவாஃ ॥ 18 ॥
நித்யஸ்வாத்யாயஶீலத்வாந்நாந்யத்குர்வந்தி கிஞ்சந ।
அலஸா ஸ்வாதுகாமாஶ்ச மஹதாம் சாபி ஸம்மதாஃ ॥ 19 ॥
தேஷாமஶீதியாநாநி ரத்நபூர்ணாநி தாபய ।
ஶாலிவாஹஸஹஸ்ரம் ச த்வே ஶதே பத்ரகாம் ஸ்ததா ॥ 20 ॥
வ்யஞ்ஜநார்தம் ச ஸௌமித்ரே கோஸஹஸ்ரமுபாகுரு ।
மேகலீநாம் மஹாஸங்கஃ கௌஸல்யாம் ஸமுபஸ்திதஃ ॥ 21 ॥
தேஷாம் ஸஹஸ்ரம் ஸௌமித்ரே ப்ரத்யேகம் ஸம்ப்ரதாபய ।
அம்பா யதா ச ஸா நந்தேத்கௌஸல்யா மம தக்ஷிணாம் ॥ 22 ॥
ததா த்விஜாதீஸ்தா ந்ஸர்வாந் லக்ஷ்மணார்சய ஸர்வஶஃ ।
தத ஸ்ஸபுருஷவ்யாக்ரஸ்தத்தநம் லக்ஷ்மணஃ ஸ்வயம் ॥ 23 ॥
யதோக்தம் ப்ராஹ்மணேந்த்ராணாம்மததாத்தநதோ யதா ।
அதாऽப்ரவீத்பாஷ்பகலாம்ஸ்திஷ்டதஶ்சோபஜீவிநஃ ॥ 24 ॥
ஸம்ப்ரதாயபஹுத்ரவ்யமேகைகஸ்யோபஜீவநம் ।
லக்ஷ்மணஸ்ய ச யத்வேஶ்ம க்ரு'ஹம் ச யதிதம் மம ॥ 25 ॥
அஶூந்யம் கார்யமேகைகம் யாவதாகமநம் மம ।
இத்யுக்த்வா துஃகிதம் ஸர்வம் ஜநம் தமுபஜீவிநம் ॥ 26 ॥
உவாசேதம் தநாத்யக்ஷம் தநமாநீயதாமிதி ।
ததோऽஸ்ய தநமாஜஹ்ருஸ்ஸர்வமேவோபஜீவிநஃ ॥ 27 ॥
ஸ ராஶிஸ்ஸுமஹாம்ஸ்தத்ர தர்ஶநீயோ ஹ்யத்ரு'ஶ்யத ।
ததஸ்ஸபுருஷவ்யாக்ர ஸ்தத்தநம் ஸஹலக்ஷ்மணஃ ॥ 28 ॥
த்விஜேப்யோ பாலவ்ரு'த்தேப்யஃ க்ரு'பணேப்யோऽஹ்யதாபயத் ।
தத்ராஸீத்பிங்கலோ கார்க்யஸ்த்ரிஜடோ நாம வை த்விஜஃ ॥ 29 ॥
க்ஷதவ்ரு'த்திர்வநே நித்யம் பாலகுத்தாலலாங்கலீ ।
தம் வ்ரு'த்தம் தருணீ பார்யா பாலாநாதாய தாரகாந் ॥ 30 ॥
அப்ரவீத்பாஹ்மணம் வாக்யம் தாரித்ர்யேணாபிபீடிதா ।
அபாஸ்ய பாலம் குத்தாலம் குருஷ்வ வசநம் மம ॥ 31 ॥
ராமம் தர்ஶய தர்மஜ்ஞம் யதி கிஞ்சிதவாப்ஸ்யஸி ।
ஸ பார்யாவசநம் ஶ்ருத்வா ஶாடீமாச்சாத்ய துஶ்சதாம் ॥ 32 ॥
ஸ ப்ராதிஷ்டத பந்தாநம் யத்ர ராமநிவேஶநம் ।
ப்ரு'க்வங்கிரஸமம் தீப்த்யா த்ரிஜடம் ஜநஸம்ஸதி ॥ 33 ॥
ஆபஞ்சமாயாஃ கக்ஷ்யாயாஃ நைநம் கஶ்சிதவாரயத் ।
ஸ ராஜபுத்ரமாஸாத்ய த்ரிஜடோ வாக்யமப்ரவீத் ॥ 34 ॥
நிர்தநோ பஹுபுத்ரோऽஸ்மி ராஜபுத்ர மஹாயஶஃ ।
உஞ்சவ்ரு'த்திர்வநே நித்யம் ப்ரத்யவேக்ஷஸ்வ மாமிதி ॥ 35 ॥
தமுவாச ததோ ராமஃ பரிஹாஸ ஸமந்விதம் ।
கவாம் ஸஹஸ்ரமப்யேகம் ந நு விஶ்ராணிதம் மயா ॥ 36 ॥
பரிக்ஷிபஸி தண்டேந யாவத்தாவதவாப்ஸ்யஸி ।
ஸ ஶாடீம் த்வரிதஃ கட்யாம் ஸம்ப்ராந்தஃ பரிவேஷ்ட்ய தாம் ॥ 37 ॥
ஆவித்த்ய தண்டம் சிக்ஷேப ஸர்வப்ராணேந வேகிதஃ ।
ஸ தீர்த்வா ஸரயூபாரம் தண்டஸ்தஸ்ய கராச்ச்யுதஃ ॥ 38 ॥
கோவ்ரஜே பஹுஸாஹஸ்ரே பபாதோக்ஷணஸந்நிதௌ ।
தம் பரிஷ்வஜ்ய தர்மாத்மா ஆதஸ்மாத்ஸரயூதடாத் ॥ 39 ॥
ஆநயாமாஸ தா கோபை ஸ்த்ரிஜடாயாஶ்ரமம் ப்ரதி ।
உவாச ஸ ததோ ராமஸ்தம் கார்க்யமபிஸாந்த்வயந் ।
மந்யுர்ந கலு கர்தவ்யஃ பரிஹாஸோ ஹ்யயம் மம ॥ 40 ॥
இதம் ஹி தேஜஸ்தவ யத்துரத்யயம் ததேவ ஜிஜ்ஞாஸிதுமிச்சதா மயா ।
இமம் பவாநர்தமபி ப்ரசோதிதோ வ்ரு'ணீஷ்வ கிம் சேதபரம் வ்யவஸ்யதி ॥ 41 ॥
ப்ரவீமி ஸத்யேந நதேऽஸ்தி யந்த்ரணா தநம் ஹி யத்யந்மம விப்ரகாரணாத் ।
பவத்ஸு ஸம்யக்ப்ரதிபாதநேந த ந்மயார்ஜிதம் ப்ரீதியஶஸ்கரம் பவேத் ॥ 42 ॥
தத ஸ்ஸபார்ய ஸ்த்ரிஜடோ மஹாமுநி ர்கவாமநீகம் ப்ரதிக்ரு'ஹ்ய மோதிதஃ ।
யஶோபலப்ரீதிஸுகோபப்ரு'ம்ஹணீ ஸ்ததாஶிஷஃ ப்ரத்யவதந்மஹாத்மநஃ ॥ 43 ॥
ஸ சாபி ராமஃ ப்ரதிபூர்ணமாநஸோ மஹத்தநம் தர்மபலைருபார்ஜிதம் ।
நியோஜயாமாஸ ஸுஹ்ரு'ஜ்ஜநேऽசிரா த்யதார்ஹஸம்மாநவசஃ ப்ரசோதிதஃ ॥ 44 ॥
த்விஜ ஸ்ஸுஹ்ரு'த்ப்ரு'த்யஜநோऽதவா ததா தரித்ரபிக்ஷாசரணஶ்ச யோऽபவத் ।
ந தத்ர கஶ்சிந்ந பபூவ தர்பிதோ யதார்ஹஸம்மாநந தாந ஸம்ப்ரமைஃ ॥ 45 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே அயோத்யாகாண்டே த்வாத்ரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वात्रिंशस्सर्गः ।
ततश्शासन माज्ञाय भ्रातु श्शुभतरं प्रियम् ।
गत्वा स प्रविवेशाशु सुयज्ञस्य निवेशनम् ॥ 1 ॥
तं विप्रमग्न्यगारस्थं वन्दित्वा लक्ष्मणोऽब्रवीत् ।
सखेऽभ्यागच्छ पश्य त्वं वेश्म दुष्करकारिणः ॥ 2 ॥
ततस्सन्ध्यामुपास्याशु गत्वा सौमित्रिणा सह ।
जुष्टं तत्प्राविशल्लक्ष्म्या रम्यं रामनिवेशनम् ॥ 3 ॥
तमागतं वेदविदं प्राञ्जलिस्सीतया सह ।
सुयज्ञमभिचक्राम राघवोऽग्निमिवार्चितम् ॥ 4 ॥
जातरूपमयैर्मुख्यैरङ्गदैः कुण्डलैः शुभैः ।
सहेमसूत्रैर्मणिभिः केयूरैर्वलयैरपि ॥ 5 ॥
अन्यैश्च रत्नैर्बहुभिः काकुत्स्थः प्रत्यपूजयत् ।
सुयज्ञं स तदोवाच रामस्सीता प्रचोदितः ॥ 6 ॥
हारं च हेमसूत्रं च भार्यायै सौम्य हारय ।
रशनां चाधुना सीता दातुमिच्छति ते सखे ॥ 7 ॥
अङ्गदानि विचित्राणि केयूराणि शुभानि च ।
प्रयच्छति सखे तुभ्यं भार्यायै गच्छती वनम् ॥ 8 ॥
पर्यङ्कमग्य्रास्तरणं नानारत्नविभूषितम् ।
तमपीच्छति वैदेही प्रतिष्ठापयितुं त्वयि ॥ 9 ॥
नाग श्शत्रुञ्जयो नाम मातुलोऽयं ददौ मम ।
तं ते गजसहस्रेण ददामि द्विजसत्तम ॥ 10 ॥
इत्युक्तस्स हि रामेण सुयज्ञः प्रतिगृहृयतत् ।
रामलक्ष्मणसीतानां प्रयुयोजाशिष श्शुभाः ॥ 11 ॥
अथ भ्रातरमव्यग्रं प्रियं रामः प्रियंवदः ।
सौमित्रिं तमुवाचेदं ब्रह्मेव त्रिदशेश्वरम् ॥ 12 ॥
अगस्त्यं कौशिकं चैव तावुभौ ब्राह्मणोत्तमौ ।
अर्चयाहूय सौमित्रे रत्नैस्सस्यमिवाम्बुभिः ॥ 13 ॥
तर्पयस्व महाबाहो गोसहस्रैश्च मानद ।
सुवर्णै रजतैश्चैव मणिभिश्च महाधनैः ॥ 14 ॥
कौसल्यां च य आशीर्भिर्भक्तः पर्युपतिष्ठति ।
आचार्यस्तैत्तिरीयाणामभिरूपश्च वेदवित् ॥ 15 ॥
तस्य यानं च दासीश्च सौमित्रे सम्प्रदापय ।
कौशेयानि च वस्त्राणि यावत्तुष्यति स द्विजः ॥ 16 ॥
सूतश्चित्ररथश्चार्य सचिवस्सुचिरोषितः ।
तोषयैनं महार्हैश्च रत्नैर्वस्त्रैर्धनैस्तथा ॥ 17 ॥
पशुकाभिश्च सर्वाभिर्गवां दशशतेन च ।
ये चेमे कठकालापा बहवो दण्डमाणवाः ॥ 18 ॥
नित्यस्वाध्यायशीलत्वान्नान्यत्कुर्वन्ति किञ्चन ।
अलसा स्वादुकामाश्च महतां चापि सम्मताः ॥ 19 ॥
तेषामशीतियानानि रत्नपूर्णानि दापय ।
शालिवाहसहस्रं च द्वे शते भद्रकां स्तथा ॥ 20 ॥
व्यञ्जनार्थं च सौमित्रे गोसहस्रमुपाकुरु ।
मेखलीनां महासङ्घः कौसल्यां समुपस्थितः ॥ 21 ॥
तेषां सहस्रं सौमित्रे प्रत्येकं सम्प्रदापय ।
अम्बा यथा च सा नन्देत्कौसल्या मम दक्षिणाम् ॥ 22 ॥
तथा द्विजातीस्ता न्सर्वान् लक्ष्मणार्चय सर्वशः ।
तत स्सपुरुषव्याघ्रस्तद्धनं लक्ष्मणः स्वयम् ॥ 23 ॥
यथोक्तं ब्राह्मणेन्द्राणाम्मददाद्धनदो यथा ।
अथाऽब्रवीद्बाष्पकलांस्तिष्ठतश्चोपजीविनः ॥ 24 ॥
सम्प्रदायबहुद्रव्यमेकैकस्योपजीवनम् ।
लक्ष्मणस्य च यद्वेश्म गृहं च यदिदं मम ॥ 25 ॥
अशून्यं कार्यमेकैकं यावदागमनं मम ।
इत्युक्त्वा दुःखितं सर्वं जनं तमुपजीविनम् ॥ 26 ॥
उवाचेदं धनाध्यक्षं धनमानीयतामिति ।
ततोऽस्य धनमाजह्रुस्सर्वमेवोपजीविनः ॥ 27 ॥
स राशिस्सुमहांस्तत्र दर्शनीयो ह्यदृश्यत ।
ततस्सपुरुषव्याघ्र स्तद्धनं सहलक्ष्मणः ॥ 28 ॥
द्विजेभ्यो बालवृद्धेभ्यः कृपणेभ्योऽह्यदापयत् ।
तत्रासीत्पिङ्गलो गार्ग्यस्त्रिजटो नाम वै द्विजः ॥ 29 ॥
क्षतवृत्तिर्वने नित्यं फालकुद्दाललाङ्गली ।
तं वृद्धं तरुणी भार्या बालानादाय दारकान् ॥ 30 ॥
अब्रवीद्बाह्मणं वाक्यं दारिद्र्येणाभिपीडिता ।
अपास्य फालं कुद्दालं कुरुष्व वचनं मम ॥ 31 ॥
रामं दर्शय धर्मज्ञं यदि किञ्चिदवाप्स्यसि ।
स भार्यावचनं श्रुत्वा शाटीमाच्छाद्य दुश्छदाम् ॥ 32 ॥
स प्रातिष्ठत पन्थानं यत्र रामनिवेशनम् ।
भृग्वङ्गिरसमं दीप्त्या त्रिजटं जनसंसदि ॥ 33 ॥
आपञ्चमायाः कक्ष्यायाः नैनं कश्चिदवारयत् ।
स राजपुत्रमासाद्य त्रिजटो वाक्यमब्रवीत् ॥ 34 ॥
निर्धनो बहुपुत्रोऽस्मि राजपुत्र महायशः ।
उञ्छवृत्तिर्वने नित्यं प्रत्यवेक्षस्व मामिति ॥ 35 ॥
तमुवाच ततो रामः परिहास समन्वितम् ।
गवां सहस्रमप्येकं न नु विश्राणितं मया ॥ 36 ॥
परिक्षिपसि दण्डेन यावत्तावदवाप्स्यसि ।
स शाटीं त्वरितः कट्यां सम्भ्रान्तः परिवेष्ट्य ताम् ॥ 37 ॥
आविद्ध्य दण्डं चिक्षेप सर्वप्राणेन वेगितः ।
स तीर्त्वा सरयूपारं दण्डस्तस्य कराच्च्युतः ॥ 38 ॥
गोव्रजे बहुसाहस्रे पपातोक्षणसन्निधौ ।
तं परिष्वज्य धर्मात्मा आतस्मात्सरयूतटात् ॥ 39 ॥
आनयामास ता गोपै स्त्रिजटायाश्रमं प्रति ।
उवाच स ततो रामस्तं गार्ग्यमभिसान्त्वयन् ।
मन्युर्न खलु कर्तव्यः परिहासो ह्ययं मम ॥ 40 ॥
इदं हि तेजस्तव यद्दुरत्ययं तदेव जिज्ञासितुमिच्छता मया ।
इमं भवानर्थमभि प्रचोदितो वृणीष्व किं चेदपरं व्यवस्यति ॥ 41 ॥
ब्रवीमि सत्येन नतेऽस्ति यन्त्रणा धनं हि यद्यन्मम विप्रकारणात् ।
भवत्सु सम्यक्प्रतिपादनेन त न्मयार्जितं प्रीतियशस्करं भवेत् ॥ 42 ॥
तत स्सभार्य स्त्रिजटो महामुनि र्गवामनीकं प्रतिगृह्य मोदितः ।
यशोबलप्रीतिसुखोपबृंहणी स्तदाशिषः प्रत्यवदन्महात्मनः ॥ 43 ॥
स चापि रामः प्रतिपूर्णमानसो महद्धनं धर्मबलैरुपार्जितम् ।
नियोजयामास सुहृज्जनेऽचिरा द्यथार्हसम्मानवचः प्रचोदितः ॥ 44 ॥
द्विज स्सुहृद्भृत्यजनोऽथवा तदा दरिद्रभिक्षाचरणश्च योऽभवत् ।
न तत्र कश्चिन्न बभूव तर्पितो यथार्हसम्मानन दान सम्भ्रमैः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वात्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvātriṃśassargaḥ |
tataśśāsana mājñāya bhrātu śśubhataraṃ priyam |
gatvā sa praviveśāśu suyajñasya niveśanam || 1 ||
taṃ vipramagnyagārasthaṃ vanditvā lakṣmaṇo'bravīt |
sakhe'bhyāgaccha paśya tvaṃ veśma duṣkarakāriṇaḥ || 2 ||
tatassandhyāmupāsyāśu gatvā saumitriṇā saha |
juṣṭaṃ tatprāviśallakṣmyā ramyaṃ rāmaniveśanam || 3 ||
tamāgataṃ vedavidaṃ prāñjalissītayā saha |
suyajñamabhicakrāma rāghavo'gnimivārcitam || 4 ||
jātarūpamayairmukhyairaṅgadaiḥ kuṇḍalaiḥ śubhaiḥ |
sahemasūtrairmaṇibhiḥ keyūrairvalayairapi || 5 ||
anyaiśca ratnairbahubhiḥ kākutsthaḥ pratyapūjayat |
suyajñaṃ sa tadovāca rāmassītā pracoditaḥ || 6 ||
hāraṃ ca hemasūtraṃ ca bhāryāyai saumya hāraya |
raśanāṃ cādhunā sītā dātumicchati te sakhe || 7 ||
aṅgadāni vicitrāṇi keyūrāṇi śubhāni ca |
prayacchati sakhe tubhyaṃ bhāryāyai gacchatī vanam || 8 ||
paryaṅkamagyrāstaraṇaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tamapīcchati vaidehī pratiṣṭhāpayituṃ tvayi || 9 ||
nāga śśatruñjayo nāma mātulo'yaṃ dadau mama |
taṃ te gajasahasreṇa dadāmi dvijasattama || 10 ||
ityuktassa hi rāmeṇa suyajñaḥ pratigṛhṛyatat |
rāmalakṣmaṇasītānāṃ prayuyojāśiṣa śśubhāḥ || 11 ||
atha bhrātaramavyagraṃ priyaṃ rāmaḥ priyaṃvadaḥ |
saumitriṃ tamuvācedaṃ brahmeva tridaśeśvaram || 12 ||
agastyaṃ kauśikaṃ caiva tāvubhau brāhmaṇottamau |
arcayāhūya saumitre ratnaissasyamivāmbubhiḥ || 13 ||
tarpayasva mahābāho gosahasraiśca mānada |
suvarṇai rajataiścaiva maṇibhiśca mahādhanaiḥ || 14 ||
kausalyāṃ ca ya āśīrbhirbhaktaḥ paryupatiṣṭhati |
ācāryastaittirīyāṇāmabhirūpaśca vedavit || 15 ||
tasya yānaṃ ca dāsīśca saumitre sampradāpaya |
kauśeyāni ca vastrāṇi yāvattuṣyati sa dvijaḥ || 16 ||
sūtaścitrarathaścārya sacivassuciroṣitaḥ |
toṣayainaṃ mahārhaiśca ratnairvastrairdhanaistathā || 17 ||
paśukābhiśca sarvābhirgavāṃ daśaśatena ca |
ye ceme kaṭhakālāpā bahavo daṇḍamāṇavāḥ || 18 ||
nityasvādhyāyaśīlatvānnānyatkurvanti kiñcana |
alasā svādukāmāśca mahatāṃ cāpi sammatāḥ || 19 ||
teṣāmaśītiyānāni ratnapūrṇāni dāpaya |
śālivāhasahasraṃ ca dve śate bhadrakāṃ stathā || 20 ||
vyañjanārthaṃ ca saumitre gosahasramupākuru |
mekhalīnāṃ mahāsaṅghaḥ kausalyāṃ samupasthitaḥ || 21 ||
teṣāṃ sahasraṃ saumitre pratyekaṃ sampradāpaya |
ambā yathā ca sā nandetkausalyā mama dakṣiṇām || 22 ||
tathā dvijātīstā nsarvān lakṣmaṇārcaya sarvaśaḥ |
tata ssapuruṣavyāghrastaddhanaṃ lakṣmaṇaḥ svayam || 23 ||
yathoktaṃ brāhmaṇendrāṇāmmadadāddhanado yathā |
athā'bravīdbāṣpakalāṃstiṣṭhataścopajīvinaḥ || 24 ||
sampradāyabahudravyamekaikasyopajīvanam |
lakṣmaṇasya ca yadveśma gṛhaṃ ca yadidaṃ mama || 25 ||
aśūnyaṃ kāryamekaikaṃ yāvadāgamanaṃ mama |
ityuktvā duḥkhitaṃ sarvaṃ janaṃ tamupajīvinam || 26 ||
uvācedaṃ dhanādhyakṣaṃ dhanamānīyatāmiti |
tato'sya dhanamājahrussarvamevopajīvinaḥ || 27 ||
sa rāśissumahāṃstatra darśanīyo hyadṛśyata |
tatassapuruṣavyāghra staddhanaṃ sahalakṣmaṇaḥ || 28 ||
dvijebhyo bālavṛddhebhyaḥ kṛpaṇebhyo'hyadāpayat |
tatrāsītpiṅgalo gārgyastrijaṭo nāma vai dvijaḥ || 29 ||
kṣatavṛttirvane nityaṃ phālakuddālalāṅgalī |
taṃ vṛddhaṃ taruṇī bhāryā bālānādāya dārakān || 30 ||
abravīdbāhmaṇaṃ vākyaṃ dāridryeṇābhipīḍitā |
apāsya phālaṃ kuddālaṃ kuruṣva vacanaṃ mama || 31 ||
rāmaṃ darśaya dharmajñaṃ yadi kiñcidavāpsyasi |
sa bhāryāvacanaṃ śrutvā śāṭīmācchādya duśchadām || 32 ||
sa prātiṣṭhata panthānaṃ yatra rāmaniveśanam |
bhṛgvaṅgirasamaṃ dīptyā trijaṭaṃ janasaṃsadi || 33 ||
āpañcamāyāḥ kakṣyāyāḥ nainaṃ kaścidavārayat |
sa rājaputramāsādya trijaṭo vākyamabravīt || 34 ||
nirdhano bahuputro'smi rājaputra mahāyaśaḥ |
uñchavṛttirvane nityaṃ pratyavekṣasva māmiti || 35 ||
tamuvāca tato rāmaḥ parihāsa samanvitam |
gavāṃ sahasramapyekaṃ na nu viśrāṇitaṃ mayā || 36 ||
parikṣipasi daṇḍena yāvattāvadavāpsyasi |
sa śāṭīṃ tvaritaḥ kaṭyāṃ sambhrāntaḥ pariveṣṭya tām || 37 ||
āviddhya daṇḍaṃ cikṣepa sarvaprāṇena vegitaḥ |
sa tīrtvā sarayūpāraṃ daṇḍastasya karāccyutaḥ || 38 ||
govraje bahusāhasre papātokṣaṇasannidhau |
taṃ pariṣvajya dharmātmā ātasmātsarayūtaṭāt || 39 ||
ānayāmāsa tā gopai strijaṭāyāśramaṃ prati |
uvāca sa tato rāmastaṃ gārgyamabhisāntvayan |
manyurna khalu kartavyaḥ parihāso hyayaṃ mama || 40 ||
idaṃ hi tejastava yadduratyayaṃ tadeva jijñāsitumicchatā mayā |
imaṃ bhavānarthamabhi pracodito vṛṇīṣva kiṃ cedaparaṃ vyavasyati || 41 ||
bravīmi satyena nate'sti yantraṇā dhanaṃ hi yadyanmama viprakāraṇāt |
bhavatsu samyakpratipādanena ta nmayārjitaṃ prītiyaśaskaraṃ bhavet || 42 ||
tata ssabhārya strijaṭo mahāmuni rgavāmanīkaṃ pratigṛhya moditaḥ |
yaśobalaprītisukhopabṛṃhaṇī stadāśiṣaḥ pratyavadanmahātmanaḥ || 43 ||
sa cāpi rāmaḥ pratipūrṇamānaso mahaddhanaṃ dharmabalairupārjitam |
niyojayāmāsa suhṛjjane'cirā dyathārhasammānavacaḥ pracoditaḥ || 44 ||
dvija ssuhṛdbhṛtyajano'thavā tadā daridrabhikṣācaraṇaśca yo'bhavat |
na tatra kaścinna babhūva tarpito yathārhasammānana dāna sambhramaiḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvātriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.