6.17 যুদ্ধকাণ্ড - সপ্তদশ সর্গঃ

6.17 Yuddhakanda - Saptadasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তদশস্সর্গঃ ।
ইত্যুক্ত্বাপরুষংবাক্যংরাবণংরাবণানুজঃ ।
আজগামমুহূর্তেনযত্ররামস্সলক্ষ্মণঃ ॥ 1 ॥
তম্মেরুশিখরাকারন্দীপ্তামিবশতহ্রদাম্ ।
গগনস্থম্মহীস্থাস্তেদদৃশুসর্ববানরাঃ ॥ 2 ॥
তে চাপ্যনুচরাস্তস্য চত্বারো ভীমবিক্রমাঃ ।
তেঽপি বর্মাযুধোপেতা ভূষণোত্তমভূষিতাঃ ॥ 3 ॥
স চ মেঘাচলপ্রখ্যো বজ্রাযুধসমপ্রভঃ ।
বরাযুধধরো বীরো দিব্যাভরণভূষিতঃ ॥ 4 ॥
তমাত্মপঞ্চমন্দৃষ্টবাসুগ্রীবোবাহিনীপতিঃ ।
বানরৈস্সহদুর্ধর্ষচিন্তযামাসবুদ্ধিমান্ ॥ 5 ॥
চিন্তযিত্বামুহূর্তন্তুবানরাংস্তানুবাচহ ।
হনুমত্প্রমুখান্সর্বানিদংবচনমুত্তমম্ ॥ 6 ॥
এষসর্বাযুধোপেতশ্চতুর্ভিস্সহরাক্ষসৈঃ ।
রাক্ষসোঽভ্যেতিপশ্যধ্বমস্মান্হন্তুন্নসংশযঃ ॥ 7 ॥
সুগ্রীবস্য বচঃ শ্রুত্বা সর্বে তে বানর উত্তমাঃ ।
সালান্ উদ্যম্য শৈলামঃ চ ইদং বচনং অব্রুবন্ ॥ 8 ॥
শীঘ্রংব্যাদিশনোরাজন্বধাযৈষান্দুরাত্মনাম্ ।
নিপতন্তুহতাশ্চৈতেধরণ্যামল্পতেজসঃ ॥ 9 ॥
তেষাসম্ভাষমাণানামন্যোন্যংসবিভীষণঃ ।
উত্তরন্তীরমাসাদ্যখস্থএবব্যতিষ্ঠত ॥ 10 ॥
উবাচমহাপ্রাজ্ঞস্স্বরেণমহতামহান্ ।
সুগ্রীবন্তাংশ্চসম্প্রেক্ষ্যসর্বান্বানরযূথপান্ ॥ 11 ॥
রাবণো নাম দুর্বৃত্তো রাক্ষসো রাক্ষস ঈশ্বরঃ ।
তস্য অহং অনুজো ভ্রাতা বিভীষণ ইতি শ্রুতঃ ॥ 12 ॥
তেনসীতাজনস্থানাদ্ধৃতাহত্বাজটাযুষম্ ।
রুদ্দাচবিবশাদীনারাক্ষসীভিস্সুরক্ষিতা ॥ 13 ॥
তমহংহেতুভির্বাক্যৈর্বিবিধৈশ্চন্যদর্শযম্ ।
সাধুনির্যাত্যতাংসীতারামাযেতিপুনঃপুনঃ ॥ 14 ॥
স চ ন প্রতিজগ্রাহ রাবণঃ কাল চোদিতঃ ।
উচ্যমানো হিতং বাক্যং বিপরীত ইব ঔষধম্ ॥ 15 ॥
সোঽহম্পরুষিতস্তেনদাসবচ্চাবমানিতঃ ।
ত্যক্ত্বাপুত্রাংশ্চদারাংশ্চরাঘবংশরণঙ্গতঃ ॥ 16 ॥
সর্বলোকশরণ্যাযরাঘবাযমহাত্মনে ।
নিবেদযতমাঙ্ক্ষিপ্রংবিভীষণমুপস্থিতম্ ॥ 17 ॥
এতত্তুবচনংশ্রুত্বাসুগ্রীবোলঘুবিক্রমঃ ।
লক্ষ্মণস্যাগ্রতোরামংসম্রব্ধমিদমব্রবীত্ ॥ 18 ॥
প্রবিষ্টঃ শত্রু সৈন্যং হি প্রাপ্তঃ শত্রুরতর্কিতঃ ।
নিহন্যাদন্ন্তরং লব্ধ্বা উলূকো বাযসানিব ॥ 19 ॥
মন্ত্রেব্যূহেনযেচারেযুক্তোভবিতুমর্হসি ।
বানরাণাঞ্চভদ্রন্তেপরেষাঞ্চপরন্তপ ॥ 20 ॥
অন্তর্ধানগতাহ্যেতেরাক্ষসাঃকামরূপিণঃ ।
শূরাশ্চনিকৃতিজ্ঞাশ্চতেষাঞ্জাতুনবিশ্বসেত্ ॥ 21 ॥
প্রণিধীরাক্ষসেন্দ্রস্যরাবণস্যভবেদযম্ ।
অনুপ্রবিশ্যসোঽস্মাসুভেদঙ্কুর্যান্নসংশযঃ ॥ 22 ॥
অথবাস্বযমেবৈষছিদ্রমাসাদ্যবুদ্ধিমান্ ।
অনুপ্রবিশ্যবিশ্বস্তেকদাচিত্প্রহরেদপি ॥ 23 ॥
মিত্রাটবীবলঞ্চৈবমৌলভৃত্যবলন্তথা ।
সর্বমেতদ্বলঙ্গ্রাহ্যংবর্জযিত্বাদ্বিষদ্বলম্ ॥ 24 ॥
প্রকৃত্যারাক্ষসেন্দ্রস্যভ্রাতাঽমিত্রস্যতেপ্রভোঃ ।
আগতশ্চরিপোস্সাক্ষাত্কথমস্মিন্হিবিশ্বসেত্ ॥ 25 ॥
রাবণেনপ্রণিহিতন্তমবেহিবিভীষণম্ ।
তস্যাহন্নিগ্রহম্মন্যেক্ষমঙ্ক্ষমবতাংবর ॥ 26 ॥
রাক্ষসোজিহ্মযাবুদ্ধ্যাসন্দিষ্টোঽযমুপাগতঃ ।
প্রহর্তুম্মাযযাচ্ছন্নোবিশ্বস্তেত্বযিরাঘব ॥ 27 ॥
প্রবিষ্টশ্শত্রুসৈন্যংহিপ্রাপ্তশ্শত্রুরতর্কিতঃ ।
নিহন্যাদন্তরংলব্ধ্বাউলূকবাযসানিব ॥ 28 ॥
বধ্যতামেষতীব্রেণদণ্ডেনসচিবৈস্সহ ।
রাবণস্যনৃশংসস্যভ্রাতাহ্যেষবিভীষণঃ ॥ 29 ॥
এবমুক্ত্বাতুতংরামংসম্রব্ধোবাহিনীপতিঃ ।
বাক্যজ্ঞোবাক্যকুশলন্ততোমৌনমুপাগমত্ ॥ 30 ॥
সুগ্রীবস্যতুতদ্বাক্যংশ্রুত্বারামোমহাযশাঃ ।
সমীপস্থানুবাচেদংহনুমত্প্রমুখান্হরীন্ ॥ 31 ॥
যদুক্তঙ্কপিরাজেনরাবণাবরজম্প্রতি ।
বাক্যংহেতুমদত্যর্থঞ্চভবদ্ভিরপিতচ্ছ্রুতম্ ॥ 32 ॥
সুহৃদামর্থকৃচ্ছেষুযুক্তম্বুদ্ধিমতাসদা ।
সমর্থেনোপনির্দেষ্টুংশাশ্বতীম্ভূতিমিচ্ছতা ॥ 33 ॥
ইত্যেবম্পরিপৃষ্টাস্তেস্বংস্বম্মতমতন্দ্রিতাঃ ।
সোপচারন্তদারামমূচুর্হিতচিকীর্ষবঃ ॥ 34 ॥
অজ্ঞাতন্নাস্তিতেকিঞ্চিত্ত্রিষুলোকেষুরাঘবঃ ।
আত্মানংসূচযন্রামঃ পৃচ্ছস্যস্মান্ সুহৃত্তযা ॥ 35 ॥
ত্বংহিসত্যব্রতশ্শূরোধার্মিকোদৃঢবিক্রমঃ ।
পরীক্ষ্যকারীস্মৃতিমান্নিসৃষ্টাত্মাসুহৃত্সুচ ॥ 36 ॥
তস্মাদেকৈকশস্তাবদ্ব্রুবন্তুসচিবাস্তব ।
হেতুতোমতিসম্পন্নাস্সমর্থাশ্চপুনঃ পুনঃ ॥ 37 ॥
ইত্যুক্তেরাঘবাযাঽথমতিমানঙ্গদোঽগ্রতঃ ।
বিভীষণপরীক্ষার্থমুবাচবচনংহরিঃ ॥ 38 ॥
শত্রোস্সকাশাত্সম্প্রাপ্তস্সর্বথাশঙ্ ক্যএবহি ।
বিশ্বাসযোগ্যস্সহসানকর্তব্যোবিভীষণঃ ॥ 39 ॥
ছাদযিত্বাঽত্মভাবংহিচরন্তিশঠবুদ্ধযঃ ।
প্রহরন্তিচরন্ধ্রেষুসোঽনর্থস্সুমহান্ভবেত্ ॥ 40 ॥
অর্থানর্থৌবিনিশ্চিত্যব্যবসাযম্ভজেতহ ।
গুণতস্সঙ্গ্রহঙ্কুর্যাদ্দোষতস্তুবিসর্জযেত্ ॥ 41 ॥
যদিদোষোমহাংস্তস্মিংস্ত্যজ্বতামবিশঙ্কিতম্ ।
গুণান্বাপিবহূন্ জ্ঞাত্বাসঙ্গ্রহঃক্রিযতান্নৃপ ॥ 42 ॥
শরভস্ত্বথনিশ্চিত্যসার্থংবচনমব্রবীত্ ।
ক্ষিপ্রমস্মিন্নরব্যাঘ্র চারঃপ্রতিবিধীযতাম্ ॥ 43 ॥
প্রণিধাযহিচারেণযথাবত্সূক্ষ্মবুদ্ধিনা ।
পরীক্ষ্যচততঃকার্যোযথান্যাযম্পরিগ্রহঃ ॥ 44 ॥
জাম্ববাংস্ত্বথসম্প্রেক্ষ্যশাস্ত্রবুধ্যাবিচক্ষণঃ ।
বাক্যংবিজ্ঞাপযামাসগুণবদ্দোষবর্জিতম্ ॥ 45 ॥
বদ্ধবৈরাচ্চপাপাচ্চরাক্ষেসেন্দ্রাদ্বিভীষণঃ ।
অদেশকালেসম্প্রাপ্তস্সর্বথাশঙ্ ক্যতামযম্ ॥ 46 ॥
ততোমৈন্দস্তুসম্প্রেক্ষ্যনযাপনযকোবিদঃ ।
বাক্যংবচনসম্পন্নোবভাষেহেতুমত্তরম্ ॥ 47 ॥
বজনন্নামতস্যৈষরাবণস্যবিভীষণঃ ।
পৃচ্ছযতাম্মধুরেণাযংশনৈর্নরপতীশ্বর ॥ 48 ॥
ভাবমস্যতুবিজ্ঞাযতত্ত্বতস্ত্বঙ্করিষ্যসি ।
যদিদুষ্টোনদুষ্টোবাবুদ্ধিপূর্বন্নরর্ষভ ॥ 49 ॥
অথসংস্কারসম্পন্নোহনুমান্ সচিবোত্তমঃ ।
উবাচবচনংশ্লক্ষ্ণমর্থবন্মধুরংলঘু ॥ 50 ॥
নভবন্তম্মতিশ্রেষ্ঠংসমর্থংবদতাংবরম্ ।
অতিশাযযিতুংশক্তোবৃহস্পতিরপিব্রুবন্ ॥ 51 ॥
নবাদান্নপিসঙ্ঘর্ষান্নাধিক্যান্নচকামতঃ ।
বক্ষ্যামিবচনংরাজন্যথার্থংরামগৌরবাত্ ॥ 52 ॥
অর্থানর্থনিমিত্তংহিযদুক্তংসচিবৈস্তব ।
তত্রদোষম্প্রপশ্যামিক্রিযানহ্যুপপদ্যতে ॥ 53 ॥
ঋতেনিযোগাত্সামর্থ্যমববোদ্ধুন্নশক্যতে ।
সহসাবিনিযোগোহিদোষবান্প্রতিভাতিমে ॥ 54 ॥
চারপ্রণিহিতংযুক্তংযদুক্তংসচিবৈস্তব ।
অর্থস্যাসম্ভবাত্তত্রকারণন্নোপযুজ্যতে ॥ 55 ॥
অদেশ কালে সম্প্রাপ্ত ইতি অযং যদ্ বিভীষণঃ ।
বিবক্ষা চ অত্র মে অস্তি ইযং তাং নিবোধ যথা মতি ॥ 56 ॥
সএষদেশঃ কালশ্চভবতীতিযথাতথা ।
পুরুষাত্পুরুষম্প্রাপ্যতথাদোষগুণাবপি ॥ 57 ॥
ত্ম্যংরাবণেদৃষ্টবাবিক্রমঞ্চতথাত্বযি ।
যুক্তমাগমনংহ্যত্রসদৃশন্তস্যবুদ্ধিতঃ ॥ 58 ॥
অজ্ঞাতরূপৈঃপুরুষৈস্সরাজন্পৃচ্ছ্ যতামিতি ।
যদুক্তমত্রমেপ্রেক্ষাকাচিদস্তিসমীক্ষিতা ॥ 59 ॥
পৃচ্ছযমানোবিশঙ্কেতসহসাবুদ্ধিমান্বচঃ ।
তত্রমিত্রম্প্রদুষ্যেতমিথ্যাপৃষ্টংসুখাগতম্ ॥ 60 ॥
অশক্যস্সহসারাজন্ভাবোবোদ্ধুম্পরস্যবৈ ।
অন্তস্স্বভাবৈর্গীতৈস্তৈর্নৈপুণ্যম্পশ্যতাম্ভৃশম্ ॥ 61 ॥
নত্বস্যব্রুবতোজাতুলক্ষ্যতেদুষ্টভাবতা ।
প্রসন্নংবদনঞ্চাপিতস্মান্মেনাস্তিসংশযঃ ॥ 62 ॥
অশঙ্কিতমতিস্স্বস্থোনশঠঃপরিসর্পতি ।
নচাস্যদুষ্টাবাক্চাপিতস্মান্নাস্তীহসংশযঃ ॥ 63 ॥
আকারশ্চাদ্যমানোঽপিনশক্যোবিনিগূহিতম্ ।
বলাদ্ধিবিবৃণোত্যেবভাবমন্তর্গতন্নৃণাম্ ॥ 64 ॥
দেশকালোপপন্নঞ্চকার্যঙ্কার্যবিদাংবরঃ ।
স্বফলঙ্কুরুতেক্ষিপ্রম্প্রযোগেণাভিসংহিতম্ ॥ 65 ॥
উদ্যোগন্তবসম্প্রেক্ষ্যমিথ্যাবৃত্তঞ্চরাবণম্ ।
বালিনঞ্চহতংশ্রুত্বাসুগ্রীবঞ্চাভিষেচিতম্ ॥ 66 ॥
রাজ্যম্প্রার্থযমানশ্চবুদ্ধিপূর্বমিহাগতঃ ।
এতাবত্তুপুরস্কৃত্যযুজ্যতেতস্যসঙ্গ্রহঃ ॥ 67 ॥
যথাশক্তিমযোক্তন্তুরাক্ষসস্যার্জবম্প্রতি ।
প্রমাণন্ত্বন্তুশেষস্যশৃত্বাবুদ্ধিমতাংবরঃ ॥ 68 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে সপ্তদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
ityuktvāparuṣaṃvākyaṃrāvaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
ājagāmamuhūrtenayatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 1 ||
tammeruśikharākārandīptāmivaśatahradām |
gaganasthammahīsthāstedadṛśusarvavānarāḥ || 2 ||
te cāpyanucarāstasya catvāro bhīmavikramāḥ |
te'pi varmāyudhopetā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 3 ||
sa ca meghācalaprakhyo vajrāyudhasamaprabhaḥ |
varāyudhadharo vīro divyābharaṇabhūṣitaḥ || 4 ||
tamātmapañcamandṛṣṭavāsugrīvovāhinīpatiḥ |
vānaraissahadurdharṣacintayāmāsabuddhimān || 5 ||
cintayitvāmuhūrtantuvānarāṃstānuvācaha |
hanumatpramukhānsarvānidaṃvacanamuttamam || 6 ||
eṣasarvāyudhopetaścaturbhissaharākṣasaiḥ |
rākṣaso'bhyetipaśyadhvamasmānhantunnasaṃśayaḥ || 7 ||
sugrīvasya vacaḥ śrutvā sarve te vānara uttamāḥ |
sālān udyamya śailāmaḥ ca idaṃ vacanaṃ abruvan || 8 ||
śīghraṃvyādiśanorājanvadhāyaiṣāndurātmanām |
nipatantuhatāścaitedharaṇyāmalpatejasaḥ || 9 ||
teṣāsambhāṣamāṇānāmanyonyaṃsavibhīṣaṇaḥ |
uttarantīramāsādyakhasthaevavyatiṣṭhata || 10 ||
uvācamahāprājñassvareṇamahatāmahān |
sugrīvantāṃścasamprekṣyasarvānvānarayūthapān || 11 ||
rāvaṇo nāma durvṛtto rākṣaso rākṣasa īśvaraḥ |
tasya ahaṃ anujo bhrātā vibhīṣaṇa iti śrutaḥ || 12 ||
tenasītājanasthānāddhṛtāhatvājaṭāyuṣam |
ruddācavivaśādīnārākṣasībhissurakṣitā || 13 ||
tamahaṃhetubhirvākyairvividhaiścanyadarśayam |
sādhuniryātyatāṃsītārāmāyetipunaḥpunaḥ || 14 ||
sa ca na pratijagrāha rāvaṇaḥ kāla coditaḥ |
ucyamāno hitaṃ vākyaṃ viparīta iva auṣadham || 15 ||
so'hamparuṣitastenadāsavaccāvamānitaḥ |
tyaktvāputrāṃścadārāṃścarāghavaṃśaraṇaṅgataḥ || 16 ||
sarvalokaśaraṇyāyarāghavāyamahātmane |
nivedayatamāṅkṣipraṃvibhīṣaṇamupasthitam || 17 ||
etattuvacanaṃśrutvāsugrīvolaghuvikramaḥ |
lakṣmaṇasyāgratorāmaṃsamrabdhamidamabravīt || 18 ||
praviṣṭaḥ śatru sainyaṃ hi prāptaḥ śatruratarkitaḥ |
nihanyādanntaraṃ labdhvā ulūko vāyasāniva || 19 ||
mantrevyūhenayecāreyuktobhavitumarhasi |
vānarāṇāñcabhadrantepareṣāñcaparantapa || 20 ||
antardhānagatāhyeterākṣasāḥkāmarūpiṇaḥ |
śūrāścanikṛtijñāścateṣāñjātunaviśvaset || 21 ||
praṇidhīrākṣasendrasyarāvaṇasyabhavedayam |
anupraviśyaso'smāsubhedaṅkuryānnasaṃśayaḥ || 22 ||
athavāsvayamevaiṣachidramāsādyabuddhimān |
anupraviśyaviśvastekadācitpraharedapi || 23 ||
mitrāṭavībalañcaivamaulabhṛtyabalantathā |
sarvametadbalaṅgrāhyaṃvarjayitvādviṣadbalam || 24 ||
prakṛtyārākṣasendrasyabhrātā'mitrasyateprabhoḥ |
āgataścaripossākṣātkathamasminhiviśvaset || 25 ||
rāvaṇenapraṇihitantamavehivibhīṣaṇam |
tasyāhannigrahammanyekṣamaṅkṣamavatāṃvara || 26 ||
rākṣasojihmayābuddhyāsandiṣṭo'yamupāgataḥ |
prahartummāyayācchannoviśvastetvayirāghava || 27 ||
praviṣṭaśśatrusainyaṃhiprāptaśśatruratarkitaḥ |
nihanyādantaraṃlabdhvāulūkavāyasāniva || 28 ||
vadhyatāmeṣatīvreṇadaṇḍenasacivaissaha |
rāvaṇasyanṛśaṃsasyabhrātāhyeṣavibhīṣaṇaḥ || 29 ||
evamuktvātutaṃrāmaṃsamrabdhovāhinīpatiḥ |
vākyajñovākyakuśalantatomaunamupāgamat || 30 ||
sugrīvasyatutadvākyaṃśrutvārāmomahāyaśāḥ |
samīpasthānuvācedaṃhanumatpramukhānharīn || 31 ||
yaduktaṅkapirājenarāvaṇāvarajamprati |
vākyaṃhetumadatyarthañcabhavadbhirapitacchrutam || 32 ||
suhṛdāmarthakṛccheṣuyuktambuddhimatāsadā |
samarthenopanirdeṣṭuṃśāśvatīmbhūtimicchatā || 33 ||
ityevamparipṛṣṭāstesvaṃsvammatamatandritāḥ |
sopacārantadārāmamūcurhitacikīrṣavaḥ || 34 ||
ajñātannāstitekiñcittriṣulokeṣurāghavaḥ |
ātmānaṃsūcayanrāmaḥ pṛcchasyasmān suhṛttayā || 35 ||
tvaṃhisatyavrataśśūrodhārmikodṛḍhavikramaḥ |
parīkṣyakārīsmṛtimānnisṛṣṭātmāsuhṛtsuca || 36 ||
tasmādekaikaśastāvadbruvantusacivāstava |
hetutomatisampannāssamarthāścapunaḥ punaḥ || 37 ||
ityukterāghavāyā'thamatimānaṅgado'grataḥ |
vibhīṣaṇaparīkṣārthamuvācavacanaṃhariḥ || 38 ||
śatrossakāśātsamprāptassarvathāśaṅ kyaevahi |
viśvāsayogyassahasānakartavyovibhīṣaṇaḥ || 39 ||
chādayitvā'tmabhāvaṃhicarantiśaṭhabuddhayaḥ |
praharanticarandhreṣuso'narthassumahānbhavet || 40 ||
arthānarthauviniścityavyavasāyambhajetaha |
guṇatassaṅgrahaṅkuryāddoṣatastuvisarjayet || 41 ||
yadidoṣomahāṃstasmiṃstyajvatāmaviśaṅkitam |
guṇānvāpibahūn jñātvāsaṅgrahaḥkriyatānnṛpa || 42 ||
śarabhastvathaniścityasārthaṃvacanamabravīt |
kṣipramasminnaravyāghra cāraḥpratividhīyatām || 43 ||
praṇidhāyahicāreṇayathāvatsūkṣmabuddhinā |
parīkṣyacatataḥkāryoyathānyāyamparigrahaḥ || 44 ||
jāmbavāṃstvathasamprekṣyaśāstrabudhyāvicakṣaṇaḥ |
vākyaṃvijñāpayāmāsaguṇavaddoṣavarjitam || 45 ||
baddhavairāccapāpāccarākṣesendrādvibhīṣaṇaḥ |
adeśakālesamprāptassarvathāśaṅ kyatāmayam || 46 ||
tatomaindastusamprekṣyanayāpanayakovidaḥ |
vākyaṃvacanasampannobabhāṣehetumattaram || 47 ||
vajanannāmatasyaiṣarāvaṇasyavibhīṣaṇaḥ |
pṛcchayatāmmadhureṇāyaṃśanairnarapatīśvara || 48 ||
bhāvamasyatuvijñāyatattvatastvaṅkariṣyasi |
yadiduṣṭonaduṣṭovābuddhipūrvannararṣabha || 49 ||
athasaṃskārasampannohanumān sacivottamaḥ |
uvācavacanaṃślakṣṇamarthavanmadhuraṃlaghu || 50 ||
nabhavantammatiśreṣṭhaṃsamarthaṃvadatāṃvaram |
atiśāyayituṃśaktobṛhaspatirapibruvan || 51 ||
navādānnapisaṅgharṣānnādhikyānnacakāmataḥ |
vakṣyāmivacanaṃrājanyathārthaṃrāmagauravāt || 52 ||
arthānarthanimittaṃhiyaduktaṃsacivaistava |
tatradoṣamprapaśyāmikriyānahyupapadyate || 53 ||
ṛteniyogātsāmarthyamavaboddhunnaśakyate |
sahasāviniyogohidoṣavānpratibhātime || 54 ||
cārapraṇihitaṃyuktaṃyaduktaṃsacivaistava |
arthasyāsambhavāttatrakāraṇannopayujyate || 55 ||
adeśa kāle samprāpta iti ayaṃ yad vibhīṣaṇaḥ |
vivakṣā ca atra me asti iyaṃ tāṃ nibodha yathā mati || 56 ||
saeṣadeśaḥ kālaścabhavatītiyathātathā |
puruṣātpuruṣamprāpyatathādoṣaguṇāvapi || 57 ||
tmyaṃrāvaṇedṛṣṭavāvikramañcatathātvayi |
yuktamāgamanaṃhyatrasadṛśantasyabuddhitaḥ || 58 ||
ajñātarūpaiḥpuruṣaissarājanpṛcch yatāmiti |
yaduktamatrameprekṣākācidastisamīkṣitā || 59 ||
pṛcchayamānoviśaṅketasahasābuddhimānvacaḥ |
tatramitrampraduṣyetamithyāpṛṣṭaṃsukhāgatam || 60 ||
aśakyassahasārājanbhāvoboddhumparasyavai |
antassvabhāvairgītaistairnaipuṇyampaśyatāmbhṛśam || 61 ||
natvasyabruvatojātulakṣyateduṣṭabhāvatā |
prasannaṃvadanañcāpitasmānmenāstisaṃśayaḥ || 62 ||
aśaṅkitamatissvasthonaśaṭhaḥparisarpati |
nacāsyaduṣṭāvākcāpitasmānnāstīhasaṃśayaḥ || 63 ||
ākāraścādyamāno'pinaśakyovinigūhitam |
balāddhivivṛṇotyevabhāvamantargatannṛṇām || 64 ||
deśakālopapannañcakāryaṅkāryavidāṃvaraḥ |
svaphalaṅkurutekṣipramprayogeṇābhisaṃhitam || 65 ||
udyogantavasamprekṣyamithyāvṛttañcarāvaṇam |
vālinañcahataṃśrutvāsugrīvañcābhiṣecitam || 66 ||
rājyamprārthayamānaścabuddhipūrvamihāgataḥ |
etāvattupuraskṛtyayujyatetasyasaṅgrahaḥ || 67 ||
yathāśaktimayoktanturākṣasasyārjavamprati |
pramāṇantvantuśeṣasyaśṛtvābuddhimatāṃvaraḥ || 68 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
इत्युक्त्वापरुषंवाक्यंरावणंरावणानुजः ।
आजगाममुहूर्तेनयत्ररामस्सलक्ष्मणः ॥ 1 ॥
तम्मेरुशिखराकारन्दीप्तामिवशतह्रदाम् ।
गगनस्थम्महीस्थास्तेददृशुसर्ववानराः ॥ 2 ॥
ते चाप्यनुचरास्तस्य चत्वारो भीमविक्रमाः ।
तेऽपि वर्मायुधोपेता भूषणोत्तमभूषिताः ॥ 3 ॥
स च मेघाचलप्रख्यो वज्रायुधसमप्रभः ।
वरायुधधरो वीरो दिव्याभरणभूषितः ॥ 4 ॥
तमात्मपञ्चमन्दृष्टवासुग्रीवोवाहिनीपतिः ।
वानरैस्सहदुर्धर्षचिन्तयामासबुद्धिमान् ॥ 5 ॥
चिन्तयित्वामुहूर्तन्तुवानरांस्तानुवाचह ।
हनुमत्प्रमुखान्सर्वानिदंवचनमुत्तमम् ॥ 6 ॥
एषसर्वायुधोपेतश्चतुर्भिस्सहराक्षसैः ।
राक्षसोऽभ्येतिपश्यध्वमस्मान्हन्तुन्नसंशयः ॥ 7 ॥
सुग्रीवस्य वचः श्रुत्वा सर्वे ते वानर उत्तमाः ।
सालान् उद्यम्य शैलामः च इदं वचनं अब्रुवन् ॥ 8 ॥
शीघ्रंव्यादिशनोराजन्वधायैषान्दुरात्मनाम् ।
निपतन्तुहताश्चैतेधरण्यामल्पतेजसः ॥ 9 ॥
तेषासम्भाषमाणानामन्योन्यंसविभीषणः ।
उत्तरन्तीरमासाद्यखस्थएवव्यतिष्ठत ॥ 10 ॥
उवाचमहाप्राज्ञस्स्वरेणमहतामहान् ।
सुग्रीवन्तांश्चसम्प्रेक्ष्यसर्वान्वानरयूथपान् ॥ 11 ॥
रावणो नाम दुर्वृत्तो राक्षसो राक्षस ईश्वरः ।
तस्य अहं अनुजो भ्राता विभीषण इति श्रुतः ॥ 12 ॥
तेनसीताजनस्थानाद्धृताहत्वाजटायुषम् ।
रुद्दाचविवशादीनाराक्षसीभिस्सुरक्षिता ॥ 13 ॥
तमहंहेतुभिर्वाक्यैर्विविधैश्चन्यदर्शयम् ।
साधुनिर्यात्यतांसीतारामायेतिपुनःपुनः ॥ 14 ॥
स च न प्रतिजग्राह रावणः काल चोदितः ।
उच्यमानो हितं वाक्यं विपरीत इव औषधम् ॥ 15 ॥
सोऽहम्परुषितस्तेनदासवच्चावमानितः ।
त्यक्त्वापुत्रांश्चदारांश्चराघवंशरणङ्गतः ॥ 16 ॥
सर्वलोकशरण्यायराघवायमहात्मने ।
निवेदयतमाङ्क्षिप्रंविभीषणमुपस्थितम् ॥ 17 ॥
एतत्तुवचनंश्रुत्वासुग्रीवोलघुविक्रमः ।
लक्ष्मणस्याग्रतोरामंसम्रब्धमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
प्रविष्टः शत्रु सैन्यं हि प्राप्तः शत्रुरतर्कितः ।
निहन्यादन्न्तरं लब्ध्वा उलूको वायसानिव ॥ 19 ॥
मन्त्रेव्यूहेनयेचारेयुक्तोभवितुमर्हसि ।
वानराणाञ्चभद्रन्तेपरेषाञ्चपरन्तप ॥ 20 ॥
अन्तर्धानगताह्येतेराक्षसाःकामरूपिणः ।
शूराश्चनिकृतिज्ञाश्चतेषाञ्जातुनविश्वसेत् ॥ 21 ॥
प्रणिधीराक्षसेन्द्रस्यरावणस्यभवेदयम् ।
अनुप्रविश्यसोऽस्मासुभेदङ्कुर्यान्नसंशयः ॥ 22 ॥
अथवास्वयमेवैषछिद्रमासाद्यबुद्धिमान् ।
अनुप्रविश्यविश्वस्तेकदाचित्प्रहरेदपि ॥ 23 ॥
मित्राटवीबलञ्चैवमौलभृत्यबलन्तथा ।
सर्वमेतद्बलङ्ग्राह्यंवर्जयित्वाद्विषद्बलम् ॥ 24 ॥
प्रकृत्याराक्षसेन्द्रस्यभ्राताऽमित्रस्यतेप्रभोः ।
आगतश्चरिपोस्साक्षात्कथमस्मिन्हिविश्वसेत् ॥ 25 ॥
रावणेनप्रणिहितन्तमवेहिविभीषणम् ।
तस्याहन्निग्रहम्मन्येक्षमङ्क्षमवतांवर ॥ 26 ॥
राक्षसोजिह्मयाबुद्ध्यासन्दिष्टोऽयमुपागतः ।
प्रहर्तुम्माययाच्छन्नोविश्वस्तेत्वयिराघव ॥ 27 ॥
प्रविष्टश्शत्रुसैन्यंहिप्राप्तश्शत्रुरतर्कितः ।
निहन्यादन्तरंलब्ध्वाउलूकवायसानिव ॥ 28 ॥
वध्यतामेषतीव्रेणदण्डेनसचिवैस्सह ।
रावणस्यनृशंसस्यभ्राताह्येषविभीषणः ॥ 29 ॥
एवमुक्त्वातुतंरामंसम्रब्धोवाहिनीपतिः ।
वाक्यज्ञोवाक्यकुशलन्ततोमौनमुपागमत् ॥ 30 ॥
सुग्रीवस्यतुतद्वाक्यंश्रुत्वारामोमहायशाः ।
समीपस्थानुवाचेदंहनुमत्प्रमुखान्हरीन् ॥ 31 ॥
यदुक्तङ्कपिराजेनरावणावरजम्प्रति ।
वाक्यंहेतुमदत्यर्थञ्चभवद्भिरपितच्छ्रुतम् ॥ 32 ॥
सुहृदामर्थकृच्छेषुयुक्तम्बुद्धिमतासदा ।
समर्थेनोपनिर्देष्टुंशाश्वतीम्भूतिमिच्छता ॥ 33 ॥
इत्येवम्परिपृष्टास्तेस्वंस्वम्मतमतन्द्रिताः ।
सोपचारन्तदाराममूचुर्हितचिकीर्षवः ॥ 34 ॥
अज्ञातन्नास्तितेकिञ्चित्त्रिषुलोकेषुराघवः ।
आत्मानंसूचयन्रामः पृच्छस्यस्मान् सुहृत्तया ॥ 35 ॥
त्वंहिसत्यव्रतश्शूरोधार्मिकोदृढविक्रमः ।
परीक्ष्यकारीस्मृतिमान्निसृष्टात्मासुहृत्सुच ॥ 36 ॥
तस्मादेकैकशस्तावद्ब्रुवन्तुसचिवास्तव ।
हेतुतोमतिसम्पन्नास्समर्थाश्चपुनः पुनः ॥ 37 ॥
इत्युक्तेराघवायाऽथमतिमानङ्गदोऽग्रतः ।
विभीषणपरीक्षार्थमुवाचवचनंहरिः ॥ 38 ॥
शत्रोस्सकाशात्सम्प्राप्तस्सर्वथाशङ् क्यएवहि ।
विश्वासयोग्यस्सहसानकर्तव्योविभीषणः ॥ 39 ॥
छादयित्वाऽत्मभावंहिचरन्तिशठबुद्धयः ।
प्रहरन्तिचरन्ध्रेषुसोऽनर्थस्सुमहान्भवेत् ॥ 40 ॥
अर्थानर्थौविनिश्चित्यव्यवसायम्भजेतह ।
गुणतस्सङ्ग्रहङ्कुर्याद्दोषतस्तुविसर्जयेत् ॥ 41 ॥
यदिदोषोमहांस्तस्मिंस्त्यज्वतामविशङ्कितम् ।
गुणान्वापिबहून् ज्ञात्वासङ्ग्रहःक्रियतान्नृप ॥ 42 ॥
शरभस्त्वथनिश्चित्यसार्थंवचनमब्रवीत् ।
क्षिप्रमस्मिन्नरव्याघ्र चारःप्रतिविधीयताम् ॥ 43 ॥
प्रणिधायहिचारेणयथावत्सूक्ष्मबुद्धिना ।
परीक्ष्यचततःकार्योयथान्यायम्परिग्रहः ॥ 44 ॥
जाम्बवांस्त्वथसम्प्रेक्ष्यशास्त्रबुध्याविचक्षणः ।
वाक्यंविज्ञापयामासगुणवद्दोषवर्जितम् ॥ 45 ॥
बद्धवैराच्चपापाच्चराक्षेसेन्द्राद्विभीषणः ।
अदेशकालेसम्प्राप्तस्सर्वथाशङ् क्यतामयम् ॥ 46 ॥
ततोमैन्दस्तुसम्प्रेक्ष्यनयापनयकोविदः ।
वाक्यंवचनसम्पन्नोबभाषेहेतुमत्तरम् ॥ 47 ॥
वजनन्नामतस्यैषरावणस्यविभीषणः ।
पृच्छयताम्मधुरेणायंशनैर्नरपतीश्वर ॥ 48 ॥
भावमस्यतुविज्ञायतत्त्वतस्त्वङ्करिष्यसि ।
यदिदुष्टोनदुष्टोवाबुद्धिपूर्वन्नरर्षभ ॥ 49 ॥
अथसंस्कारसम्पन्नोहनुमान् सचिवोत्तमः ।
उवाचवचनंश्लक्ष्णमर्थवन्मधुरंलघु ॥ 50 ॥
नभवन्तम्मतिश्रेष्ठंसमर्थंवदतांवरम् ।
अतिशाययितुंशक्तोबृहस्पतिरपिब्रुवन् ॥ 51 ॥
नवादान्नपिसङ्घर्षान्नाधिक्यान्नचकामतः ।
वक्ष्यामिवचनंराजन्यथार्थंरामगौरवात् ॥ 52 ॥
अर्थानर्थनिमित्तंहियदुक्तंसचिवैस्तव ।
तत्रदोषम्प्रपश्यामिक्रियानह्युपपद्यते ॥ 53 ॥
ऋतेनियोगात्सामर्थ्यमवबोद्धुन्नशक्यते ।
सहसाविनियोगोहिदोषवान्प्रतिभातिमे ॥ 54 ॥
चारप्रणिहितंयुक्तंयदुक्तंसचिवैस्तव ।
अर्थस्यासम्भवात्तत्रकारणन्नोपयुज्यते ॥ 55 ॥
अदेश काले सम्प्राप्त इति अयं यद् विभीषणः ।
विवक्षा च अत्र मे अस्ति इयं तां निबोध यथा मति ॥ 56 ॥
सएषदेशः कालश्चभवतीतियथातथा ।
पुरुषात्पुरुषम्प्राप्यतथादोषगुणावपि ॥ 57 ॥
त्म्यंरावणेदृष्टवाविक्रमञ्चतथात्वयि ।
युक्तमागमनंह्यत्रसदृशन्तस्यबुद्धितः ॥ 58 ॥
अज्ञातरूपैःपुरुषैस्सराजन्पृच्छ् यतामिति ।
यदुक्तमत्रमेप्रेक्षाकाचिदस्तिसमीक्षिता ॥ 59 ॥
पृच्छयमानोविशङ्केतसहसाबुद्धिमान्वचः ।
तत्रमित्रम्प्रदुष्येतमिथ्यापृष्टंसुखागतम् ॥ 60 ॥
अशक्यस्सहसाराजन्भावोबोद्धुम्परस्यवै ।
अन्तस्स्वभावैर्गीतैस्तैर्नैपुण्यम्पश्यताम्भृशम् ॥ 61 ॥
नत्वस्यब्रुवतोजातुलक्ष्यतेदुष्टभावता ।
प्रसन्नंवदनञ्चापितस्मान्मेनास्तिसंशयः ॥ 62 ॥
अशङ्कितमतिस्स्वस्थोनशठःपरिसर्पति ।
नचास्यदुष्टावाक्चापितस्मान्नास्तीहसंशयः ॥ 63 ॥
आकारश्चाद्यमानोऽपिनशक्योविनिगूहितम् ।
बलाद्धिविवृणोत्येवभावमन्तर्गतन्नृणाम् ॥ 64 ॥
देशकालोपपन्नञ्चकार्यङ्कार्यविदांवरः ।
स्वफलङ्कुरुतेक्षिप्रम्प्रयोगेणाभिसंहितम् ॥ 65 ॥
उद्योगन्तवसम्प्रेक्ष्यमिथ्यावृत्तञ्चरावणम् ।
वालिनञ्चहतंश्रुत्वासुग्रीवञ्चाभिषेचितम् ॥ 66 ॥
राज्यम्प्रार्थयमानश्चबुद्धिपूर्वमिहागतः ।
एतावत्तुपुरस्कृत्ययुज्यतेतस्यसङ्ग्रहः ॥ 67 ॥
यथाशक्तिमयोक्तन्तुराक्षसस्यार्जवम्प्रति ।
प्रमाणन्त्वन्तुशेषस्यशृत्वाबुद्धिमतांवरः ॥ 68 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
ityuktvāparuṣaṃvākyaṃrāvaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
ājagāmamuhūrtenayatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 1 ||
tammeruśikharākārandīptāmivaśatahradām |
gaganasthammahīsthāstedadṛśusarvavānarāḥ || 2 ||
te cāpyanucarāstasya catvāro bhīmavikramāḥ |
te'pi varmāyudhopetā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 3 ||
sa ca meghācalaprakhyo vajrāyudhasamaprabhaḥ |
varāyudhadharo vīro divyābharaṇabhūṣitaḥ || 4 ||
tamātmapañcamandṛṣṭavāsugrīvovāhinīpatiḥ |
vānaraissahadurdharṣacintayāmāsabuddhimān || 5 ||
cintayitvāmuhūrtantuvānarāṃstānuvācaha |
hanumatpramukhānsarvānidaṃvacanamuttamam || 6 ||
eṣasarvāyudhopetaścaturbhissaharākṣasaiḥ |
rākṣaso'bhyetipaśyadhvamasmānhantunnasaṃśayaḥ || 7 ||
sugrīvasya vacaḥ śrutvā sarve te vānara uttamāḥ |
sālān udyamya śailāmaḥ ca idaṃ vacanaṃ abruvan || 8 ||
śīghraṃvyādiśanorājanvadhāyaiṣāndurātmanām |
nipatantuhatāścaitedharaṇyāmalpatejasaḥ || 9 ||
teṣāsambhāṣamāṇānāmanyonyaṃsavibhīṣaṇaḥ |
uttarantīramāsādyakhasthaevavyatiṣṭhata || 10 ||
uvācamahāprājñassvareṇamahatāmahān |
sugrīvantāṃścasamprekṣyasarvānvānarayūthapān || 11 ||
rāvaṇo nāma durvṛtto rākṣaso rākṣasa īśvaraḥ |
tasya ahaṃ anujo bhrātā vibhīṣaṇa iti śrutaḥ || 12 ||
tenasītājanasthānāddhṛtāhatvājaṭāyuṣam |
ruddācavivaśādīnārākṣasībhissurakṣitā || 13 ||
tamahaṃhetubhirvākyairvividhaiścanyadarśayam |
sādhuniryātyatāṃsītārāmāyetipunaḥpunaḥ || 14 ||
sa ca na pratijagrāha rāvaṇaḥ kāla coditaḥ |
ucyamāno hitaṃ vākyaṃ viparīta iva auṣadham || 15 ||
so'hamparuṣitastenadāsavaccāvamānitaḥ |
tyaktvāputrāṃścadārāṃścarāghavaṃśaraṇaṅgataḥ || 16 ||
sarvalokaśaraṇyāyarāghavāyamahātmane |
nivedayatamāṅkṣipraṃvibhīṣaṇamupasthitam || 17 ||
etattuvacanaṃśrutvāsugrīvolaghuvikramaḥ |
lakṣmaṇasyāgratorāmaṃsamrabdhamidamabravīt || 18 ||
praviṣṭaḥ śatru sainyaṃ hi prāptaḥ śatruratarkitaḥ |
nihanyādanntaraṃ labdhvā ulūko vāyasāniva || 19 ||
mantrevyūhenayecāreyuktobhavitumarhasi |
vānarāṇāñcabhadrantepareṣāñcaparantapa || 20 ||
antardhānagatāhyeterākṣasāḥkāmarūpiṇaḥ |
śūrāścanikṛtijñāścateṣāñjātunaviśvaset || 21 ||
praṇidhīrākṣasendrasyarāvaṇasyabhavedayam |
anupraviśyaso'smāsubhedaṅkuryānnasaṃśayaḥ || 22 ||
athavāsvayamevaiṣachidramāsādyabuddhimān |
anupraviśyaviśvastekadācitpraharedapi || 23 ||
mitrāṭavībalañcaivamaulabhṛtyabalantathā |
sarvametadbalaṅgrāhyaṃvarjayitvādviṣadbalam || 24 ||
prakṛtyārākṣasendrasyabhrātā'mitrasyateprabhoḥ |
āgataścaripossākṣātkathamasminhiviśvaset || 25 ||
rāvaṇenapraṇihitantamavehivibhīṣaṇam |
tasyāhannigrahammanyekṣamaṅkṣamavatāṃvara || 26 ||
rākṣasojihmayābuddhyāsandiṣṭo'yamupāgataḥ |
prahartummāyayācchannoviśvastetvayirāghava || 27 ||
praviṣṭaśśatrusainyaṃhiprāptaśśatruratarkitaḥ |
nihanyādantaraṃlabdhvāulūkavāyasāniva || 28 ||
vadhyatāmeṣatīvreṇadaṇḍenasacivaissaha |
rāvaṇasyanṛśaṃsasyabhrātāhyeṣavibhīṣaṇaḥ || 29 ||
evamuktvātutaṃrāmaṃsamrabdhovāhinīpatiḥ |
vākyajñovākyakuśalantatomaunamupāgamat || 30 ||
sugrīvasyatutadvākyaṃśrutvārāmomahāyaśāḥ |
samīpasthānuvācedaṃhanumatpramukhānharīn || 31 ||
yaduktaṅkapirājenarāvaṇāvarajamprati |
vākyaṃhetumadatyarthañcabhavadbhirapitacchrutam || 32 ||
suhṛdāmarthakṛccheṣuyuktambuddhimatāsadā |
samarthenopanirdeṣṭuṃśāśvatīmbhūtimicchatā || 33 ||
ityevamparipṛṣṭāstesvaṃsvammatamatandritāḥ |
sopacārantadārāmamūcurhitacikīrṣavaḥ || 34 ||
ajñātannāstitekiñcittriṣulokeṣurāghavaḥ |
ātmānaṃsūcayanrāmaḥ pṛcchasyasmān suhṛttayā || 35 ||
tvaṃhisatyavrataśśūrodhārmikodṛḍhavikramaḥ |
parīkṣyakārīsmṛtimānnisṛṣṭātmāsuhṛtsuca || 36 ||
tasmādekaikaśastāvadbruvantusacivāstava |
hetutomatisampannāssamarthāścapunaḥ punaḥ || 37 ||
ityukterāghavāyā'thamatimānaṅgado'grataḥ |
vibhīṣaṇaparīkṣārthamuvācavacanaṃhariḥ || 38 ||
śatrossakāśātsamprāptassarvathāśaṅ kyaevahi |
viśvāsayogyassahasānakartavyovibhīṣaṇaḥ || 39 ||
chādayitvā'tmabhāvaṃhicarantiśaṭhabuddhayaḥ |
praharanticarandhreṣuso'narthassumahānbhavet || 40 ||
arthānarthauviniścityavyavasāyambhajetaha |
guṇatassaṅgrahaṅkuryāddoṣatastuvisarjayet || 41 ||
yadidoṣomahāṃstasmiṃstyajvatāmaviśaṅkitam |
guṇānvāpibahūn jñātvāsaṅgrahaḥkriyatānnṛpa || 42 ||
śarabhastvathaniścityasārthaṃvacanamabravīt |
kṣipramasminnaravyāghra cāraḥpratividhīyatām || 43 ||
praṇidhāyahicāreṇayathāvatsūkṣmabuddhinā |
parīkṣyacatataḥkāryoyathānyāyamparigrahaḥ || 44 ||
jāmbavāṃstvathasamprekṣyaśāstrabudhyāvicakṣaṇaḥ |
vākyaṃvijñāpayāmāsaguṇavaddoṣavarjitam || 45 ||
baddhavairāccapāpāccarākṣesendrādvibhīṣaṇaḥ |
adeśakālesamprāptassarvathāśaṅ kyatāmayam || 46 ||
tatomaindastusamprekṣyanayāpanayakovidaḥ |
vākyaṃvacanasampannobabhāṣehetumattaram || 47 ||
vajanannāmatasyaiṣarāvaṇasyavibhīṣaṇaḥ |
pṛcchayatāmmadhureṇāyaṃśanairnarapatīśvara || 48 ||
bhāvamasyatuvijñāyatattvatastvaṅkariṣyasi |
yadiduṣṭonaduṣṭovābuddhipūrvannararṣabha || 49 ||
athasaṃskārasampannohanumān sacivottamaḥ |
uvācavacanaṃślakṣṇamarthavanmadhuraṃlaghu || 50 ||
nabhavantammatiśreṣṭhaṃsamarthaṃvadatāṃvaram |
atiśāyayituṃśaktobṛhaspatirapibruvan || 51 ||
navādānnapisaṅgharṣānnādhikyānnacakāmataḥ |
vakṣyāmivacanaṃrājanyathārthaṃrāmagauravāt || 52 ||
arthānarthanimittaṃhiyaduktaṃsacivaistava |
tatradoṣamprapaśyāmikriyānahyupapadyate || 53 ||
ṛteniyogātsāmarthyamavaboddhunnaśakyate |
sahasāviniyogohidoṣavānpratibhātime || 54 ||
cārapraṇihitaṃyuktaṃyaduktaṃsacivaistava |
arthasyāsambhavāttatrakāraṇannopayujyate || 55 ||
adeśa kāle samprāpta iti ayaṃ yad vibhīṣaṇaḥ |
vivakṣā ca atra me asti iyaṃ tāṃ nibodha yathā mati || 56 ||
saeṣadeśaḥ kālaścabhavatītiyathātathā |
puruṣātpuruṣamprāpyatathādoṣaguṇāvapi || 57 ||
tmyaṃrāvaṇedṛṣṭavāvikramañcatathātvayi |
yuktamāgamanaṃhyatrasadṛśantasyabuddhitaḥ || 58 ||
ajñātarūpaiḥpuruṣaissarājanpṛcch yatāmiti |
yaduktamatrameprekṣākācidastisamīkṣitā || 59 ||
pṛcchayamānoviśaṅketasahasābuddhimānvacaḥ |
tatramitrampraduṣyetamithyāpṛṣṭaṃsukhāgatam || 60 ||
aśakyassahasārājanbhāvoboddhumparasyavai |
antassvabhāvairgītaistairnaipuṇyampaśyatāmbhṛśam || 61 ||
natvasyabruvatojātulakṣyateduṣṭabhāvatā |
prasannaṃvadanañcāpitasmānmenāstisaṃśayaḥ || 62 ||
aśaṅkitamatissvasthonaśaṭhaḥparisarpati |
nacāsyaduṣṭāvākcāpitasmānnāstīhasaṃśayaḥ || 63 ||
ākāraścādyamāno'pinaśakyovinigūhitam |
balāddhivivṛṇotyevabhāvamantargatannṛṇām || 64 ||
deśakālopapannañcakāryaṅkāryavidāṃvaraḥ |
svaphalaṅkurutekṣipramprayogeṇābhisaṃhitam || 65 ||
udyogantavasamprekṣyamithyāvṛttañcarāvaṇam |
vālinañcahataṃśrutvāsugrīvañcābhiṣecitam || 66 ||
rājyamprārthayamānaścabuddhipūrvamihāgataḥ |
etāvattupuraskṛtyayujyatetasyasaṅgrahaḥ || 67 ||
yathāśaktimayoktanturākṣasasyārjavamprati |
pramāṇantvantuśeṣasyaśṛtvābuddhimatāṃvaraḥ || 68 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in