ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଇତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵାପରୁଷଂଵାକ୍ଯଂରାଵଣଂରାଵଣାନୁଜଃ ।
ଆଜଗାମମୁହୂର୍ତେନଯତ୍ରରାମସ୍ସଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 1 ॥
ତମ୍ମେରୁଶିଖରାକାରନ୍ଦୀପ୍ତାମିଵଶତହ୍ରଦାମ୍ ।
ଗଗନସ୍ଥମ୍ମହୀସ୍ଥାସ୍ତେଦଦୃଶୁସର୍ଵଵାନରାଃ ॥ 2 ॥
ତେ ଚାପ୍ଯନୁଚରାସ୍ତସ୍ଯ ଚତ୍ଵାରୋ ଭୀମଵିକ୍ରମାଃ ।
ତେଽପି ଵର୍ମାଯୁଧୋପେତା ଭୂଷଣୋତ୍ତମଭୂଷିତାଃ ॥ 3 ॥
ସ ଚ ମେଘାଚଲପ୍ରଖ୍ଯୋ ଵଜ୍ରାଯୁଧସମପ୍ରଭଃ ।
ଵରାଯୁଧଧରୋ ଵୀରୋ ଦିଵ୍ଯାଭରଣଭୂଷିତଃ ॥ 4 ॥
ତମାତ୍ମପଞ୍ଚମନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାସୁଗ୍ରୀଵୋଵାହିନୀପତିଃ ।
ଵାନରୈସ୍ସହଦୁର୍ଧର୍ଷଚିନ୍ତଯାମାସବୁଦ୍ଧିମାନ୍ ॥ 5 ॥
ଚିନ୍ତଯିତ୍ଵାମୁହୂର୍ତନ୍ତୁଵାନରାଂସ୍ତାନୁଵାଚହ ।
ହନୁମତ୍ପ୍ରମୁଖାନ୍ସର୍ଵାନିଦଂଵଚନମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 6 ॥
ଏଷସର୍ଵାଯୁଧୋପେତଶ୍ଚତୁର୍ଭିସ୍ସହରାକ୍ଷସୈଃ ।
ରାକ୍ଷସୋଽଭ୍ଯେତିପଶ୍ଯଧ୍ଵମସ୍ମାନ୍ହନ୍ତୁନ୍ନସଂଶଯଃ ॥ 7 ॥
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯ ଵଚଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ସର୍ଵେ ତେ ଵାନର ଉତ୍ତମାଃ ।
ସାଲାନ୍ ଉଦ୍ଯମ୍ଯ ଶୈଲାମଃ ଚ ଇଦଂ ଵଚନଂ ଅବ୍ରୁଵନ୍ ॥ 8 ॥
ଶୀଘ୍ରଂଵ୍ଯାଦିଶନୋରାଜନ୍ଵଧାଯୈଷାନ୍ଦୁରାତ୍ମନାମ୍ ।
ନିପତନ୍ତୁହତାଶ୍ଚୈତେଧରଣ୍ଯାମଲ୍ପତେଜସଃ ॥ 9 ॥
ତେଷାସମ୍ଭାଷମାଣାନାମନ୍ଯୋନ୍ଯଂସଵିଭୀଷଣଃ ।
ଉତ୍ତରନ୍ତୀରମାସାଦ୍ଯଖସ୍ଥଏଵଵ୍ଯତିଷ୍ଠତ ॥ 10 ॥
ଉଵାଚମହାପ୍ରାଜ୍ଞସ୍ସ୍ଵରେଣମହତାମହାନ୍ ।
ସୁଗ୍ରୀଵନ୍ତାଂଶ୍ଚସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯସର୍ଵାନ୍ଵାନରଯୂଥପାନ୍ ॥ 11 ॥
ରାଵଣୋ ନାମ ଦୁର୍ଵୃତ୍ତୋ ରାକ୍ଷସୋ ରାକ୍ଷସ ଈଶ୍ଵରଃ ।
ତସ୍ଯ ଅହଂ ଅନୁଜୋ ଭ୍ରାତା ଵିଭୀଷଣ ଇତି ଶ୍ରୁତଃ ॥ 12 ॥
ତେନସୀତାଜନସ୍ଥାନାଦ୍ଧୃତାହତ୍ଵାଜଟାଯୁଷମ୍ ।
ରୁଦ୍ଦାଚଵିଵଶାଦୀନାରାକ୍ଷସୀଭିସ୍ସୁରକ୍ଷିତା ॥ 13 ॥
ତମହଂହେତୁଭିର୍ଵାକ୍ଯୈର୍ଵିଵିଧୈଶ୍ଚନ୍ଯଦର୍ଶଯମ୍ ।
ସାଧୁନିର୍ଯାତ୍ଯତାଂସୀତାରାମାଯେତିପୁନଃପୁନଃ ॥ 14 ॥
ସ ଚ ନ ପ୍ରତିଜଗ୍ରାହ ରାଵଣଃ କାଲ ଚୋଦିତଃ ।
ଉଚ୍ଯମାନୋ ହିତଂ ଵାକ୍ଯଂ ଵିପରୀତ ଇଵ ଔଷଧମ୍ ॥ 15 ॥
ସୋଽହମ୍ପରୁଷିତସ୍ତେନଦାସଵଚ୍ଚାଵମାନିତଃ ।
ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵାପୁତ୍ରାଂଶ୍ଚଦାରାଂଶ୍ଚରାଘଵଂଶରଣଙ୍ଗତଃ ॥ 16 ॥
ସର୍ଵଲୋକଶରଣ୍ଯାଯରାଘଵାଯମହାତ୍ମନେ ।
ନିଵେଦଯତମାଙ୍କ୍ଷିପ୍ରଂଵିଭୀଷଣମୁପସ୍ଥିତମ୍ ॥ 17 ॥
ଏତତ୍ତୁଵଚନଂଶ୍ରୁତ୍ଵାସୁଗ୍ରୀଵୋଲଘୁଵିକ୍ରମଃ ।
ଲକ୍ଷ୍ମଣସ୍ଯାଗ୍ରତୋରାମଂସମ୍ରବ୍ଧମିଦମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 18 ॥
ପ୍ରଵିଷ୍ଟଃ ଶତ୍ରୁ ସୈନ୍ଯଂ ହି ପ୍ରାପ୍ତଃ ଶତ୍ରୁରତର୍କିତଃ ।
ନିହନ୍ଯାଦନ୍ନ୍ତରଂ ଲବ୍ଧ୍ଵା ଉଲୂକୋ ଵାଯସାନିଵ ॥ 19 ॥
ମନ୍ତ୍ରେଵ୍ଯୂହେନଯେଚାରେଯୁକ୍ତୋଭଵିତୁମର୍ହସି ।
ଵାନରାଣାଞ୍ଚଭଦ୍ରନ୍ତେପରେଷାଞ୍ଚପରନ୍ତପ ॥ 20 ॥
ଅନ୍ତର୍ଧାନଗତାହ୍ଯେତେରାକ୍ଷସାଃକାମରୂପିଣଃ ।
ଶୂରାଶ୍ଚନିକୃତିଜ୍ଞାଶ୍ଚତେଷାଞ୍ଜାତୁନଵିଶ୍ଵସେତ୍ ॥ 21 ॥
ପ୍ରଣିଧୀରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରସ୍ଯରାଵଣସ୍ଯଭଵେଦଯମ୍ ।
ଅନୁପ୍ରଵିଶ୍ଯସୋଽସ୍ମାସୁଭେଦଙ୍କୁର୍ଯାନ୍ନସଂଶଯଃ ॥ 22 ॥
ଅଥଵାସ୍ଵଯମେଵୈଷଛିଦ୍ରମାସାଦ୍ଯବୁଦ୍ଧିମାନ୍ ।
ଅନୁପ୍ରଵିଶ୍ଯଵିଶ୍ଵସ୍ତେକଦାଚିତ୍ପ୍ରହରେଦପି ॥ 23 ॥
ମିତ୍ରାଟଵୀବଲଞ୍ଚୈଵମୌଲଭୃତ୍ଯବଲନ୍ତଥା ।
ସର୍ଵମେତଦ୍ବଲଙ୍ଗ୍ରାହ୍ଯଂଵର୍ଜଯିତ୍ଵାଦ୍ଵିଷଦ୍ବଲମ୍ ॥ 24 ॥
ପ୍ରକୃତ୍ଯାରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରସ୍ଯଭ୍ରାତାଽମିତ୍ରସ୍ଯତେପ୍ରଭୋଃ ।
ଆଗତଶ୍ଚରିପୋସ୍ସାକ୍ଷାତ୍କଥମସ୍ମିନ୍ହିଵିଶ୍ଵସେତ୍ ॥ 25 ॥
ରାଵଣେନପ୍ରଣିହିତନ୍ତମଵେହିଵିଭୀଷଣମ୍ ।
ତସ୍ଯାହନ୍ନିଗ୍ରହମ୍ମନ୍ଯେକ୍ଷମଙ୍କ୍ଷମଵତାଂଵର ॥ 26 ॥
ରାକ୍ଷସୋଜିହ୍ମଯାବୁଦ୍ଧ୍ଯାସନ୍ଦିଷ୍ଟୋଽଯମୁପାଗତଃ ।
ପ୍ରହର୍ତୁମ୍ମାଯଯାଚ୍ଛନ୍ନୋଵିଶ୍ଵସ୍ତେତ୍ଵଯିରାଘଵ ॥ 27 ॥
ପ୍ରଵିଷ୍ଟଶ୍ଶତ୍ରୁସୈନ୍ଯଂହିପ୍ରାପ୍ତଶ୍ଶତ୍ରୁରତର୍କିତଃ ।
ନିହନ୍ଯାଦନ୍ତରଂଲବ୍ଧ୍ଵାଉଲୂକଵାଯସାନିଵ ॥ 28 ॥
ଵଧ୍ଯତାମେଷତୀଵ୍ରେଣଦଣ୍ଡେନସଚିଵୈସ୍ସହ ।
ରାଵଣସ୍ଯନୃଶଂସସ୍ଯଭ୍ରାତାହ୍ଯେଷଵିଭୀଷଣଃ ॥ 29 ॥
ଏଵମୁକ୍ତ୍ଵାତୁତଂରାମଂସମ୍ରବ୍ଧୋଵାହିନୀପତିଃ ।
ଵାକ୍ଯଜ୍ଞୋଵାକ୍ଯକୁଶଲନ୍ତତୋମୌନମୁପାଗମତ୍ ॥ 30 ॥
ସୁଗ୍ରୀଵସ୍ଯତୁତଦ୍ଵାକ୍ଯଂଶ୍ରୁତ୍ଵାରାମୋମହାଯଶାଃ ।
ସମୀପସ୍ଥାନୁଵାଚେଦଂହନୁମତ୍ପ୍ରମୁଖାନ୍ହରୀନ୍ ॥ 31 ॥
ଯଦୁକ୍ତଙ୍କପିରାଜେନରାଵଣାଵରଜମ୍ପ୍ରତି ।
ଵାକ୍ଯଂହେତୁମଦତ୍ଯର୍ଥଞ୍ଚଭଵଦ୍ଭିରପିତଚ୍ଛ୍ରୁତମ୍ ॥ 32 ॥
ସୁହୃଦାମର୍ଥକୃଚ୍ଛେଷୁଯୁକ୍ତମ୍ବୁଦ୍ଧିମତାସଦା ।
ସମର୍ଥେନୋପନିର୍ଦେଷ୍ଟୁଂଶାଶ୍ଵତୀମ୍ଭୂତିମିଚ୍ଛତା ॥ 33 ॥
ଇତ୍ଯେଵମ୍ପରିପୃଷ୍ଟାସ୍ତେସ୍ଵଂସ୍ଵମ୍ମତମତନ୍ଦ୍ରିତାଃ ।
ସୋପଚାରନ୍ତଦାରାମମୂଚୁର୍ହିତଚିକୀର୍ଷଵଃ ॥ 34 ॥
ଅଜ୍ଞାତନ୍ନାସ୍ତିତେକିଞ୍ଚିତ୍ତ୍ରିଷୁଲୋକେଷୁରାଘଵଃ ।
ଆତ୍ମାନଂସୂଚଯନ୍ରାମଃ ପୃଚ୍ଛସ୍ଯସ୍ମାନ୍ ସୁହୃତ୍ତଯା ॥ 35 ॥
ତ୍ଵଂହିସତ୍ଯଵ୍ରତଶ୍ଶୂରୋଧାର୍ମିକୋଦୃଢଵିକ୍ରମଃ ।
ପରୀକ୍ଷ୍ଯକାରୀସ୍ମୃତିମାନ୍ନିସୃଷ୍ଟାତ୍ମାସୁହୃତ୍ସୁଚ ॥ 36 ॥
ତସ୍ମାଦେକୈକଶସ୍ତାଵଦ୍ବ୍ରୁଵନ୍ତୁସଚିଵାସ୍ତଵ ।
ହେତୁତୋମତିସମ୍ପନ୍ନାସ୍ସମର୍ଥାଶ୍ଚପୁନଃ ପୁନଃ ॥ 37 ॥
ଇତ୍ଯୁକ୍ତେରାଘଵାଯାଽଥମତିମାନଙ୍ଗଦୋଽଗ୍ରତଃ ।
ଵିଭୀଷଣପରୀକ୍ଷାର୍ଥମୁଵାଚଵଚନଂହରିଃ ॥ 38 ॥
ଶତ୍ରୋସ୍ସକାଶାତ୍ସମ୍ପ୍ରାପ୍ତସ୍ସର୍ଵଥାଶଙ୍ କ୍ଯଏଵହି ।
ଵିଶ୍ଵାସଯୋଗ୍ଯସ୍ସହସାନକର୍ତଵ୍ଯୋଵିଭୀଷଣଃ ॥ 39 ॥
ଛାଦଯିତ୍ଵାଽତ୍ମଭାଵଂହିଚରନ୍ତିଶଠବୁଦ୍ଧଯଃ ।
ପ୍ରହରନ୍ତିଚରନ୍ଧ୍ରେଷୁସୋଽନର୍ଥସ୍ସୁମହାନ୍ଭଵେତ୍ ॥ 40 ॥
ଅର୍ଥାନର୍ଥୌଵିନିଶ୍ଚିତ୍ଯଵ୍ଯଵସାଯମ୍ଭଜେତହ ।
ଗୁଣତସ୍ସଙ୍ଗ୍ରହଙ୍କୁର୍ଯାଦ୍ଦୋଷତସ୍ତୁଵିସର୍ଜଯେତ୍ ॥ 41 ॥
ଯଦିଦୋଷୋମହାଂସ୍ତସ୍ମିଂସ୍ତ୍ଯଜ୍ଵତାମଵିଶଙ୍କିତମ୍ ।
ଗୁଣାନ୍ଵାପିବହୂନ୍ ଜ୍ଞାତ୍ଵାସଙ୍ଗ୍ରହଃକ୍ରିଯତାନ୍ନୃପ ॥ 42 ॥
ଶରଭସ୍ତ୍ଵଥନିଶ୍ଚିତ୍ଯସାର୍ଥଂଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ।
କ୍ଷିପ୍ରମସ୍ମିନ୍ନରଵ୍ଯାଘ୍ର ଚାରଃପ୍ରତିଵିଧୀଯତାମ୍ ॥ 43 ॥
ପ୍ରଣିଧାଯହିଚାରେଣଯଥାଵତ୍ସୂକ୍ଷ୍ମବୁଦ୍ଧିନା ।
ପରୀକ୍ଷ୍ଯଚତତଃକାର୍ଯୋଯଥାନ୍ଯାଯମ୍ପରିଗ୍ରହଃ ॥ 44 ॥
ଜାମ୍ବଵାଂସ୍ତ୍ଵଥସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯଶାସ୍ତ୍ରବୁଧ୍ଯାଵିଚକ୍ଷଣଃ ।
ଵାକ୍ଯଂଵିଜ୍ଞାପଯାମାସଗୁଣଵଦ୍ଦୋଷଵର୍ଜିତମ୍ ॥ 45 ॥
ବଦ୍ଧଵୈରାଚ୍ଚପାପାଚ୍ଚରାକ୍ଷେସେନ୍ଦ୍ରାଦ୍ଵିଭୀଷଣଃ ।
ଅଦେଶକାଲେସମ୍ପ୍ରାପ୍ତସ୍ସର୍ଵଥାଶଙ୍ କ୍ଯତାମଯମ୍ ॥ 46 ॥
ତତୋମୈନ୍ଦସ୍ତୁସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯନଯାପନଯକୋଵିଦଃ ।
ଵାକ୍ଯଂଵଚନସମ୍ପନ୍ନୋବଭାଷେହେତୁମତ୍ତରମ୍ ॥ 47 ॥
ଵଜନନ୍ନାମତସ୍ଯୈଷରାଵଣସ୍ଯଵିଭୀଷଣଃ ।
ପୃଚ୍ଛଯତାମ୍ମଧୁରେଣାଯଂଶନୈର୍ନରପତୀଶ୍ଵର ॥ 48 ॥
ଭାଵମସ୍ଯତୁଵିଜ୍ଞାଯତତ୍ତ୍ଵତସ୍ତ୍ଵଙ୍କରିଷ୍ଯସି ।
ଯଦିଦୁଷ୍ଟୋନଦୁଷ୍ଟୋଵାବୁଦ୍ଧିପୂର୍ଵନ୍ନରର୍ଷଭ ॥ 49 ॥
ଅଥସଂସ୍କାରସମ୍ପନ୍ନୋହନୁମାନ୍ ସଚିଵୋତ୍ତମଃ ।
ଉଵାଚଵଚନଂଶ୍ଲକ୍ଷ୍ଣମର୍ଥଵନ୍ମଧୁରଂଲଘୁ ॥ 50 ॥
ନଭଵନ୍ତମ୍ମତିଶ୍ରେଷ୍ଠଂସମର୍ଥଂଵଦତାଂଵରମ୍ ।
ଅତିଶାଯଯିତୁଂଶକ୍ତୋବୃହସ୍ପତିରପିବ୍ରୁଵନ୍ ॥ 51 ॥
ନଵାଦାନ୍ନପିସଙ୍ଘର୍ଷାନ୍ନାଧିକ୍ଯାନ୍ନଚକାମତଃ ।
ଵକ୍ଷ୍ଯାମିଵଚନଂରାଜନ୍ଯଥାର୍ଥଂରାମଗୌରଵାତ୍ ॥ 52 ॥
ଅର୍ଥାନର୍ଥନିମିତ୍ତଂହିଯଦୁକ୍ତଂସଚିଵୈସ୍ତଵ ।
ତତ୍ରଦୋଷମ୍ପ୍ରପଶ୍ଯାମିକ୍ରିଯାନହ୍ଯୁପପଦ୍ଯତେ ॥ 53 ॥
ଋତେନିଯୋଗାତ୍ସାମର୍ଥ୍ଯମଵବୋଦ୍ଧୁନ୍ନଶକ୍ଯତେ ।
ସହସାଵିନିଯୋଗୋହିଦୋଷଵାନ୍ପ୍ରତିଭାତିମେ ॥ 54 ॥
ଚାରପ୍ରଣିହିତଂଯୁକ୍ତଂଯଦୁକ୍ତଂସଚିଵୈସ୍ତଵ ।
ଅର୍ଥସ୍ଯାସମ୍ଭଵାତ୍ତତ୍ରକାରଣନ୍ନୋପଯୁଜ୍ଯତେ ॥ 55 ॥
ଅଦେଶ କାଲେ ସମ୍ପ୍ରାପ୍ତ ଇତି ଅଯଂ ଯଦ୍ ଵିଭୀଷଣଃ ।
ଵିଵକ୍ଷା ଚ ଅତ୍ର ମେ ଅସ୍ତି ଇଯଂ ତାଂ ନିବୋଧ ଯଥା ମତି ॥ 56 ॥
ସଏଷଦେଶଃ କାଲଶ୍ଚଭଵତୀତିଯଥାତଥା ।
ପୁରୁଷାତ୍ପୁରୁଷମ୍ପ୍ରାପ୍ଯତଥାଦୋଷଗୁଣାଵପି ॥ 57 ॥
ତ୍ମ୍ଯଂରାଵଣେଦୃଷ୍ଟଵାଵିକ୍ରମଞ୍ଚତଥାତ୍ଵଯି ।
ଯୁକ୍ତମାଗମନଂହ୍ଯତ୍ରସଦୃଶନ୍ତସ୍ଯବୁଦ୍ଧିତଃ ॥ 58 ॥
ଅଜ୍ଞାତରୂପୈଃପୁରୁଷୈସ୍ସରାଜନ୍ପୃଚ୍ଛ୍ ଯତାମିତି ।
ଯଦୁକ୍ତମତ୍ରମେପ୍ରେକ୍ଷାକାଚିଦସ୍ତିସମୀକ୍ଷିତା ॥ 59 ॥
ପୃଚ୍ଛଯମାନୋଵିଶଙ୍କେତସହସାବୁଦ୍ଧିମାନ୍ଵଚଃ ।
ତତ୍ରମିତ୍ରମ୍ପ୍ରଦୁଷ୍ଯେତମିଥ୍ଯାପୃଷ୍ଟଂସୁଖାଗତମ୍ ॥ 60 ॥
ଅଶକ୍ଯସ୍ସହସାରାଜନ୍ଭାଵୋବୋଦ୍ଧୁମ୍ପରସ୍ଯଵୈ ।
ଅନ୍ତସ୍ସ୍ଵଭାଵୈର୍ଗୀତୈସ୍ତୈର୍ନୈପୁଣ୍ଯମ୍ପଶ୍ଯତାମ୍ଭୃଶମ୍ ॥ 61 ॥
ନତ୍ଵସ୍ଯବ୍ରୁଵତୋଜାତୁଲକ୍ଷ୍ଯତେଦୁଷ୍ଟଭାଵତା ।
ପ୍ରସନ୍ନଂଵଦନଞ୍ଚାପିତସ୍ମାନ୍ମେନାସ୍ତିସଂଶଯଃ ॥ 62 ॥
ଅଶଙ୍କିତମତିସ୍ସ୍ଵସ୍ଥୋନଶଠଃପରିସର୍ପତି ।
ନଚାସ୍ଯଦୁଷ୍ଟାଵାକ୍ଚାପିତସ୍ମାନ୍ନାସ୍ତୀହସଂଶଯଃ ॥ 63 ॥
ଆକାରଶ୍ଚାଦ୍ଯମାନୋଽପିନଶକ୍ଯୋଵିନିଗୂହିତମ୍ ।
ବଲାଦ୍ଧିଵିଵୃଣୋତ୍ଯେଵଭାଵମନ୍ତର୍ଗତନ୍ନୃଣାମ୍ ॥ 64 ॥
ଦେଶକାଲୋପପନ୍ନଞ୍ଚକାର୍ଯଙ୍କାର୍ଯଵିଦାଂଵରଃ ।
ସ୍ଵଫଲଙ୍କୁରୁତେକ୍ଷିପ୍ରମ୍ପ୍ରଯୋଗେଣାଭିସଂହିତମ୍ ॥ 65 ॥
ଉଦ୍ଯୋଗନ୍ତଵସମ୍ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯମିଥ୍ଯାଵୃତ୍ତଞ୍ଚରାଵଣମ୍ ।
ଵାଲିନଞ୍ଚହତଂଶ୍ରୁତ୍ଵାସୁଗ୍ରୀଵଞ୍ଚାଭିଷେଚିତମ୍ ॥ 66 ॥
ରାଜ୍ଯମ୍ପ୍ରାର୍ଥଯମାନଶ୍ଚବୁଦ୍ଧିପୂର୍ଵମିହାଗତଃ ।
ଏତାଵତ୍ତୁପୁରସ୍କୃତ୍ଯଯୁଜ୍ଯତେତସ୍ଯସଙ୍ଗ୍ରହଃ ॥ 67 ॥
ଯଥାଶକ୍ତିମଯୋକ୍ତନ୍ତୁରାକ୍ଷସସ୍ଯାର୍ଜଵମ୍ପ୍ରତି ।
ପ୍ରମାଣନ୍ତ୍ଵନ୍ତୁଶେଷସ୍ଯଶୃତ୍ଵାବୁଦ୍ଧିମତାଂଵରଃ ॥ 68 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତଦଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
ityuktvāparuṣaṃvākyaṃrāvaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
ājagāmamuhūrtenayatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 1 ||
tammeruśikharākārandīptāmivaśatahradām |
gaganasthammahīsthāstedadṛśusarvavānarāḥ || 2 ||
te cāpyanucarāstasya catvāro bhīmavikramāḥ |
te'pi varmāyudhopetā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 3 ||
sa ca meghācalaprakhyo vajrāyudhasamaprabhaḥ |
varāyudhadharo vīro divyābharaṇabhūṣitaḥ || 4 ||
tamātmapañcamandṛṣṭavāsugrīvovāhinīpatiḥ |
vānaraissahadurdharṣacintayāmāsabuddhimān || 5 ||
cintayitvāmuhūrtantuvānarāṃstānuvācaha |
hanumatpramukhānsarvānidaṃvacanamuttamam || 6 ||
eṣasarvāyudhopetaścaturbhissaharākṣasaiḥ |
rākṣaso'bhyetipaśyadhvamasmānhantunnasaṃśayaḥ || 7 ||
sugrīvasya vacaḥ śrutvā sarve te vānara uttamāḥ |
sālān udyamya śailāmaḥ ca idaṃ vacanaṃ abruvan || 8 ||
śīghraṃvyādiśanorājanvadhāyaiṣāndurātmanām |
nipatantuhatāścaitedharaṇyāmalpatejasaḥ || 9 ||
teṣāsambhāṣamāṇānāmanyonyaṃsavibhīṣaṇaḥ |
uttarantīramāsādyakhasthaevavyatiṣṭhata || 10 ||
uvācamahāprājñassvareṇamahatāmahān |
sugrīvantāṃścasamprekṣyasarvānvānarayūthapān || 11 ||
rāvaṇo nāma durvṛtto rākṣaso rākṣasa īśvaraḥ |
tasya ahaṃ anujo bhrātā vibhīṣaṇa iti śrutaḥ || 12 ||
tenasītājanasthānāddhṛtāhatvājaṭāyuṣam |
ruddācavivaśādīnārākṣasībhissurakṣitā || 13 ||
tamahaṃhetubhirvākyairvividhaiścanyadarśayam |
sādhuniryātyatāṃsītārāmāyetipunaḥpunaḥ || 14 ||
sa ca na pratijagrāha rāvaṇaḥ kāla coditaḥ |
ucyamāno hitaṃ vākyaṃ viparīta iva auṣadham || 15 ||
so'hamparuṣitastenadāsavaccāvamānitaḥ |
tyaktvāputrāṃścadārāṃścarāghavaṃśaraṇaṅgataḥ || 16 ||
sarvalokaśaraṇyāyarāghavāyamahātmane |
nivedayatamāṅkṣipraṃvibhīṣaṇamupasthitam || 17 ||
etattuvacanaṃśrutvāsugrīvolaghuvikramaḥ |
lakṣmaṇasyāgratorāmaṃsamrabdhamidamabravīt || 18 ||
praviṣṭaḥ śatru sainyaṃ hi prāptaḥ śatruratarkitaḥ |
nihanyādanntaraṃ labdhvā ulūko vāyasāniva || 19 ||
mantrevyūhenayecāreyuktobhavitumarhasi |
vānarāṇāñcabhadrantepareṣāñcaparantapa || 20 ||
antardhānagatāhyeterākṣasāḥkāmarūpiṇaḥ |
śūrāścanikṛtijñāścateṣāñjātunaviśvaset || 21 ||
praṇidhīrākṣasendrasyarāvaṇasyabhavedayam |
anupraviśyaso'smāsubhedaṅkuryānnasaṃśayaḥ || 22 ||
athavāsvayamevaiṣachidramāsādyabuddhimān |
anupraviśyaviśvastekadācitpraharedapi || 23 ||
mitrāṭavībalañcaivamaulabhṛtyabalantathā |
sarvametadbalaṅgrāhyaṃvarjayitvādviṣadbalam || 24 ||
prakṛtyārākṣasendrasyabhrātā'mitrasyateprabhoḥ |
āgataścaripossākṣātkathamasminhiviśvaset || 25 ||
rāvaṇenapraṇihitantamavehivibhīṣaṇam |
tasyāhannigrahammanyekṣamaṅkṣamavatāṃvara || 26 ||
rākṣasojihmayābuddhyāsandiṣṭo'yamupāgataḥ |
prahartummāyayācchannoviśvastetvayirāghava || 27 ||
praviṣṭaśśatrusainyaṃhiprāptaśśatruratarkitaḥ |
nihanyādantaraṃlabdhvāulūkavāyasāniva || 28 ||
vadhyatāmeṣatīvreṇadaṇḍenasacivaissaha |
rāvaṇasyanṛśaṃsasyabhrātāhyeṣavibhīṣaṇaḥ || 29 ||
evamuktvātutaṃrāmaṃsamrabdhovāhinīpatiḥ |
vākyajñovākyakuśalantatomaunamupāgamat || 30 ||
sugrīvasyatutadvākyaṃśrutvārāmomahāyaśāḥ |
samīpasthānuvācedaṃhanumatpramukhānharīn || 31 ||
yaduktaṅkapirājenarāvaṇāvarajamprati |
vākyaṃhetumadatyarthañcabhavadbhirapitacchrutam || 32 ||
suhṛdāmarthakṛccheṣuyuktambuddhimatāsadā |
samarthenopanirdeṣṭuṃśāśvatīmbhūtimicchatā || 33 ||
ityevamparipṛṣṭāstesvaṃsvammatamatandritāḥ |
sopacārantadārāmamūcurhitacikīrṣavaḥ || 34 ||
ajñātannāstitekiñcittriṣulokeṣurāghavaḥ |
ātmānaṃsūcayanrāmaḥ pṛcchasyasmān suhṛttayā || 35 ||
tvaṃhisatyavrataśśūrodhārmikodṛḍhavikramaḥ |
parīkṣyakārīsmṛtimānnisṛṣṭātmāsuhṛtsuca || 36 ||
tasmādekaikaśastāvadbruvantusacivāstava |
hetutomatisampannāssamarthāścapunaḥ punaḥ || 37 ||
ityukterāghavāyā'thamatimānaṅgado'grataḥ |
vibhīṣaṇaparīkṣārthamuvācavacanaṃhariḥ || 38 ||
śatrossakāśātsamprāptassarvathāśaṅ kyaevahi |
viśvāsayogyassahasānakartavyovibhīṣaṇaḥ || 39 ||
chādayitvā'tmabhāvaṃhicarantiśaṭhabuddhayaḥ |
praharanticarandhreṣuso'narthassumahānbhavet || 40 ||
arthānarthauviniścityavyavasāyambhajetaha |
guṇatassaṅgrahaṅkuryāddoṣatastuvisarjayet || 41 ||
yadidoṣomahāṃstasmiṃstyajvatāmaviśaṅkitam |
guṇānvāpibahūn jñātvāsaṅgrahaḥkriyatānnṛpa || 42 ||
śarabhastvathaniścityasārthaṃvacanamabravīt |
kṣipramasminnaravyāghra cāraḥpratividhīyatām || 43 ||
praṇidhāyahicāreṇayathāvatsūkṣmabuddhinā |
parīkṣyacatataḥkāryoyathānyāyamparigrahaḥ || 44 ||
jāmbavāṃstvathasamprekṣyaśāstrabudhyāvicakṣaṇaḥ |
vākyaṃvijñāpayāmāsaguṇavaddoṣavarjitam || 45 ||
baddhavairāccapāpāccarākṣesendrādvibhīṣaṇaḥ |
adeśakālesamprāptassarvathāśaṅ kyatāmayam || 46 ||
tatomaindastusamprekṣyanayāpanayakovidaḥ |
vākyaṃvacanasampannobabhāṣehetumattaram || 47 ||
vajanannāmatasyaiṣarāvaṇasyavibhīṣaṇaḥ |
pṛcchayatāmmadhureṇāyaṃśanairnarapatīśvara || 48 ||
bhāvamasyatuvijñāyatattvatastvaṅkariṣyasi |
yadiduṣṭonaduṣṭovābuddhipūrvannararṣabha || 49 ||
athasaṃskārasampannohanumān sacivottamaḥ |
uvācavacanaṃślakṣṇamarthavanmadhuraṃlaghu || 50 ||
nabhavantammatiśreṣṭhaṃsamarthaṃvadatāṃvaram |
atiśāyayituṃśaktobṛhaspatirapibruvan || 51 ||
navādānnapisaṅgharṣānnādhikyānnacakāmataḥ |
vakṣyāmivacanaṃrājanyathārthaṃrāmagauravāt || 52 ||
arthānarthanimittaṃhiyaduktaṃsacivaistava |
tatradoṣamprapaśyāmikriyānahyupapadyate || 53 ||
ṛteniyogātsāmarthyamavaboddhunnaśakyate |
sahasāviniyogohidoṣavānpratibhātime || 54 ||
cārapraṇihitaṃyuktaṃyaduktaṃsacivaistava |
arthasyāsambhavāttatrakāraṇannopayujyate || 55 ||
adeśa kāle samprāpta iti ayaṃ yad vibhīṣaṇaḥ |
vivakṣā ca atra me asti iyaṃ tāṃ nibodha yathā mati || 56 ||
saeṣadeśaḥ kālaścabhavatītiyathātathā |
puruṣātpuruṣamprāpyatathādoṣaguṇāvapi || 57 ||
tmyaṃrāvaṇedṛṣṭavāvikramañcatathātvayi |
yuktamāgamanaṃhyatrasadṛśantasyabuddhitaḥ || 58 ||
ajñātarūpaiḥpuruṣaissarājanpṛcch yatāmiti |
yaduktamatrameprekṣākācidastisamīkṣitā || 59 ||
pṛcchayamānoviśaṅketasahasābuddhimānvacaḥ |
tatramitrampraduṣyetamithyāpṛṣṭaṃsukhāgatam || 60 ||
aśakyassahasārājanbhāvoboddhumparasyavai |
antassvabhāvairgītaistairnaipuṇyampaśyatāmbhṛśam || 61 ||
natvasyabruvatojātulakṣyateduṣṭabhāvatā |
prasannaṃvadanañcāpitasmānmenāstisaṃśayaḥ || 62 ||
aśaṅkitamatissvasthonaśaṭhaḥparisarpati |
nacāsyaduṣṭāvākcāpitasmānnāstīhasaṃśayaḥ || 63 ||
ākāraścādyamāno'pinaśakyovinigūhitam |
balāddhivivṛṇotyevabhāvamantargatannṛṇām || 64 ||
deśakālopapannañcakāryaṅkāryavidāṃvaraḥ |
svaphalaṅkurutekṣipramprayogeṇābhisaṃhitam || 65 ||
udyogantavasamprekṣyamithyāvṛttañcarāvaṇam |
vālinañcahataṃśrutvāsugrīvañcābhiṣecitam || 66 ||
rājyamprārthayamānaścabuddhipūrvamihāgataḥ |
etāvattupuraskṛtyayujyatetasyasaṅgrahaḥ || 67 ||
yathāśaktimayoktanturākṣasasyārjavamprati |
pramāṇantvantuśeṣasyaśṛtvābuddhimatāṃvaraḥ || 68 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
इत्युक्त्वापरुषंवाक्यंरावणंरावणानुजः ।
आजगाममुहूर्तेनयत्ररामस्सलक्ष्मणः ॥ 1 ॥
तम्मेरुशिखराकारन्दीप्तामिवशतह्रदाम् ।
गगनस्थम्महीस्थास्तेददृशुसर्ववानराः ॥ 2 ॥
ते चाप्यनुचरास्तस्य चत्वारो भीमविक्रमाः ।
तेऽपि वर्मायुधोपेता भूषणोत्तमभूषिताः ॥ 3 ॥
स च मेघाचलप्रख्यो वज्रायुधसमप्रभः ।
वरायुधधरो वीरो दिव्याभरणभूषितः ॥ 4 ॥
तमात्मपञ्चमन्दृष्टवासुग्रीवोवाहिनीपतिः ।
वानरैस्सहदुर्धर्षचिन्तयामासबुद्धिमान् ॥ 5 ॥
चिन्तयित्वामुहूर्तन्तुवानरांस्तानुवाचह ।
हनुमत्प्रमुखान्सर्वानिदंवचनमुत्तमम् ॥ 6 ॥
एषसर्वायुधोपेतश्चतुर्भिस्सहराक्षसैः ।
राक्षसोऽभ्येतिपश्यध्वमस्मान्हन्तुन्नसंशयः ॥ 7 ॥
सुग्रीवस्य वचः श्रुत्वा सर्वे ते वानर उत्तमाः ।
सालान् उद्यम्य शैलामः च इदं वचनं अब्रुवन् ॥ 8 ॥
शीघ्रंव्यादिशनोराजन्वधायैषान्दुरात्मनाम् ।
निपतन्तुहताश्चैतेधरण्यामल्पतेजसः ॥ 9 ॥
तेषासम्भाषमाणानामन्योन्यंसविभीषणः ।
उत्तरन्तीरमासाद्यखस्थएवव्यतिष्ठत ॥ 10 ॥
उवाचमहाप्राज्ञस्स्वरेणमहतामहान् ।
सुग्रीवन्तांश्चसम्प्रेक्ष्यसर्वान्वानरयूथपान् ॥ 11 ॥
रावणो नाम दुर्वृत्तो राक्षसो राक्षस ईश्वरः ।
तस्य अहं अनुजो भ्राता विभीषण इति श्रुतः ॥ 12 ॥
तेनसीताजनस्थानाद्धृताहत्वाजटायुषम् ।
रुद्दाचविवशादीनाराक्षसीभिस्सुरक्षिता ॥ 13 ॥
तमहंहेतुभिर्वाक्यैर्विविधैश्चन्यदर्शयम् ।
साधुनिर्यात्यतांसीतारामायेतिपुनःपुनः ॥ 14 ॥
स च न प्रतिजग्राह रावणः काल चोदितः ।
उच्यमानो हितं वाक्यं विपरीत इव औषधम् ॥ 15 ॥
सोऽहम्परुषितस्तेनदासवच्चावमानितः ।
त्यक्त्वापुत्रांश्चदारांश्चराघवंशरणङ्गतः ॥ 16 ॥
सर्वलोकशरण्यायराघवायमहात्मने ।
निवेदयतमाङ्क्षिप्रंविभीषणमुपस्थितम् ॥ 17 ॥
एतत्तुवचनंश्रुत्वासुग्रीवोलघुविक्रमः ।
लक्ष्मणस्याग्रतोरामंसम्रब्धमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
प्रविष्टः शत्रु सैन्यं हि प्राप्तः शत्रुरतर्कितः ।
निहन्यादन्न्तरं लब्ध्वा उलूको वायसानिव ॥ 19 ॥
मन्त्रेव्यूहेनयेचारेयुक्तोभवितुमर्हसि ।
वानराणाञ्चभद्रन्तेपरेषाञ्चपरन्तप ॥ 20 ॥
अन्तर्धानगताह्येतेराक्षसाःकामरूपिणः ।
शूराश्चनिकृतिज्ञाश्चतेषाञ्जातुनविश्वसेत् ॥ 21 ॥
प्रणिधीराक्षसेन्द्रस्यरावणस्यभवेदयम् ।
अनुप्रविश्यसोऽस्मासुभेदङ्कुर्यान्नसंशयः ॥ 22 ॥
अथवास्वयमेवैषछिद्रमासाद्यबुद्धिमान् ।
अनुप्रविश्यविश्वस्तेकदाचित्प्रहरेदपि ॥ 23 ॥
मित्राटवीबलञ्चैवमौलभृत्यबलन्तथा ।
सर्वमेतद्बलङ्ग्राह्यंवर्जयित्वाद्विषद्बलम् ॥ 24 ॥
प्रकृत्याराक्षसेन्द्रस्यभ्राताऽमित्रस्यतेप्रभोः ।
आगतश्चरिपोस्साक्षात्कथमस्मिन्हिविश्वसेत् ॥ 25 ॥
रावणेनप्रणिहितन्तमवेहिविभीषणम् ।
तस्याहन्निग्रहम्मन्येक्षमङ्क्षमवतांवर ॥ 26 ॥
राक्षसोजिह्मयाबुद्ध्यासन्दिष्टोऽयमुपागतः ।
प्रहर्तुम्माययाच्छन्नोविश्वस्तेत्वयिराघव ॥ 27 ॥
प्रविष्टश्शत्रुसैन्यंहिप्राप्तश्शत्रुरतर्कितः ।
निहन्यादन्तरंलब्ध्वाउलूकवायसानिव ॥ 28 ॥
वध्यतामेषतीव्रेणदण्डेनसचिवैस्सह ।
रावणस्यनृशंसस्यभ्राताह्येषविभीषणः ॥ 29 ॥
एवमुक्त्वातुतंरामंसम्रब्धोवाहिनीपतिः ।
वाक्यज्ञोवाक्यकुशलन्ततोमौनमुपागमत् ॥ 30 ॥
सुग्रीवस्यतुतद्वाक्यंश्रुत्वारामोमहायशाः ।
समीपस्थानुवाचेदंहनुमत्प्रमुखान्हरीन् ॥ 31 ॥
यदुक्तङ्कपिराजेनरावणावरजम्प्रति ।
वाक्यंहेतुमदत्यर्थञ्चभवद्भिरपितच्छ्रुतम् ॥ 32 ॥
सुहृदामर्थकृच्छेषुयुक्तम्बुद्धिमतासदा ।
समर्थेनोपनिर्देष्टुंशाश्वतीम्भूतिमिच्छता ॥ 33 ॥
इत्येवम्परिपृष्टास्तेस्वंस्वम्मतमतन्द्रिताः ।
सोपचारन्तदाराममूचुर्हितचिकीर्षवः ॥ 34 ॥
अज्ञातन्नास्तितेकिञ्चित्त्रिषुलोकेषुराघवः ।
आत्मानंसूचयन्रामः पृच्छस्यस्मान् सुहृत्तया ॥ 35 ॥
त्वंहिसत्यव्रतश्शूरोधार्मिकोदृढविक्रमः ।
परीक्ष्यकारीस्मृतिमान्निसृष्टात्मासुहृत्सुच ॥ 36 ॥
तस्मादेकैकशस्तावद्ब्रुवन्तुसचिवास्तव ।
हेतुतोमतिसम्पन्नास्समर्थाश्चपुनः पुनः ॥ 37 ॥
इत्युक्तेराघवायाऽथमतिमानङ्गदोऽग्रतः ।
विभीषणपरीक्षार्थमुवाचवचनंहरिः ॥ 38 ॥
शत्रोस्सकाशात्सम्प्राप्तस्सर्वथाशङ् क्यएवहि ।
विश्वासयोग्यस्सहसानकर्तव्योविभीषणः ॥ 39 ॥
छादयित्वाऽत्मभावंहिचरन्तिशठबुद्धयः ।
प्रहरन्तिचरन्ध्रेषुसोऽनर्थस्सुमहान्भवेत् ॥ 40 ॥
अर्थानर्थौविनिश्चित्यव्यवसायम्भजेतह ।
गुणतस्सङ्ग्रहङ्कुर्याद्दोषतस्तुविसर्जयेत् ॥ 41 ॥
यदिदोषोमहांस्तस्मिंस्त्यज्वतामविशङ्कितम् ।
गुणान्वापिबहून् ज्ञात्वासङ्ग्रहःक्रियतान्नृप ॥ 42 ॥
शरभस्त्वथनिश्चित्यसार्थंवचनमब्रवीत् ।
क्षिप्रमस्मिन्नरव्याघ्र चारःप्रतिविधीयताम् ॥ 43 ॥
प्रणिधायहिचारेणयथावत्सूक्ष्मबुद्धिना ।
परीक्ष्यचततःकार्योयथान्यायम्परिग्रहः ॥ 44 ॥
जाम्बवांस्त्वथसम्प्रेक्ष्यशास्त्रबुध्याविचक्षणः ।
वाक्यंविज्ञापयामासगुणवद्दोषवर्जितम् ॥ 45 ॥
बद्धवैराच्चपापाच्चराक्षेसेन्द्राद्विभीषणः ।
अदेशकालेसम्प्राप्तस्सर्वथाशङ् क्यतामयम् ॥ 46 ॥
ततोमैन्दस्तुसम्प्रेक्ष्यनयापनयकोविदः ।
वाक्यंवचनसम्पन्नोबभाषेहेतुमत्तरम् ॥ 47 ॥
वजनन्नामतस्यैषरावणस्यविभीषणः ।
पृच्छयताम्मधुरेणायंशनैर्नरपतीश्वर ॥ 48 ॥
भावमस्यतुविज्ञायतत्त्वतस्त्वङ्करिष्यसि ।
यदिदुष्टोनदुष्टोवाबुद्धिपूर्वन्नरर्षभ ॥ 49 ॥
अथसंस्कारसम्पन्नोहनुमान् सचिवोत्तमः ।
उवाचवचनंश्लक्ष्णमर्थवन्मधुरंलघु ॥ 50 ॥
नभवन्तम्मतिश्रेष्ठंसमर्थंवदतांवरम् ।
अतिशाययितुंशक्तोबृहस्पतिरपिब्रुवन् ॥ 51 ॥
नवादान्नपिसङ्घर्षान्नाधिक्यान्नचकामतः ।
वक्ष्यामिवचनंराजन्यथार्थंरामगौरवात् ॥ 52 ॥
अर्थानर्थनिमित्तंहियदुक्तंसचिवैस्तव ।
तत्रदोषम्प्रपश्यामिक्रियानह्युपपद्यते ॥ 53 ॥
ऋतेनियोगात्सामर्थ्यमवबोद्धुन्नशक्यते ।
सहसाविनियोगोहिदोषवान्प्रतिभातिमे ॥ 54 ॥
चारप्रणिहितंयुक्तंयदुक्तंसचिवैस्तव ।
अर्थस्यासम्भवात्तत्रकारणन्नोपयुज्यते ॥ 55 ॥
अदेश काले सम्प्राप्त इति अयं यद् विभीषणः ।
विवक्षा च अत्र मे अस्ति इयं तां निबोध यथा मति ॥ 56 ॥
सएषदेशः कालश्चभवतीतियथातथा ।
पुरुषात्पुरुषम्प्राप्यतथादोषगुणावपि ॥ 57 ॥
त्म्यंरावणेदृष्टवाविक्रमञ्चतथात्वयि ।
युक्तमागमनंह्यत्रसदृशन्तस्यबुद्धितः ॥ 58 ॥
अज्ञातरूपैःपुरुषैस्सराजन्पृच्छ् यतामिति ।
यदुक्तमत्रमेप्रेक्षाकाचिदस्तिसमीक्षिता ॥ 59 ॥
पृच्छयमानोविशङ्केतसहसाबुद्धिमान्वचः ।
तत्रमित्रम्प्रदुष्येतमिथ्यापृष्टंसुखागतम् ॥ 60 ॥
अशक्यस्सहसाराजन्भावोबोद्धुम्परस्यवै ।
अन्तस्स्वभावैर्गीतैस्तैर्नैपुण्यम्पश्यताम्भृशम् ॥ 61 ॥
नत्वस्यब्रुवतोजातुलक्ष्यतेदुष्टभावता ।
प्रसन्नंवदनञ्चापितस्मान्मेनास्तिसंशयः ॥ 62 ॥
अशङ्कितमतिस्स्वस्थोनशठःपरिसर्पति ।
नचास्यदुष्टावाक्चापितस्मान्नास्तीहसंशयः ॥ 63 ॥
आकारश्चाद्यमानोऽपिनशक्योविनिगूहितम् ।
बलाद्धिविवृणोत्येवभावमन्तर्गतन्नृणाम् ॥ 64 ॥
देशकालोपपन्नञ्चकार्यङ्कार्यविदांवरः ।
स्वफलङ्कुरुतेक्षिप्रम्प्रयोगेणाभिसंहितम् ॥ 65 ॥
उद्योगन्तवसम्प्रेक्ष्यमिथ्यावृत्तञ्चरावणम् ।
वालिनञ्चहतंश्रुत्वासुग्रीवञ्चाभिषेचितम् ॥ 66 ॥
राज्यम्प्रार्थयमानश्चबुद्धिपूर्वमिहागतः ।
एतावत्तुपुरस्कृत्ययुज्यतेतस्यसङ्ग्रहः ॥ 67 ॥
यथाशक्तिमयोक्तन्तुराक्षसस्यार्जवम्प्रति ।
प्रमाणन्त्वन्तुशेषस्यशृत्वाबुद्धिमतांवरः ॥ 68 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
ityuktvāparuṣaṃvākyaṃrāvaṇaṃrāvaṇānujaḥ |
ājagāmamuhūrtenayatrarāmassalakṣmaṇaḥ || 1 ||
tammeruśikharākārandīptāmivaśatahradām |
gaganasthammahīsthāstedadṛśusarvavānarāḥ || 2 ||
te cāpyanucarāstasya catvāro bhīmavikramāḥ |
te'pi varmāyudhopetā bhūṣaṇottamabhūṣitāḥ || 3 ||
sa ca meghācalaprakhyo vajrāyudhasamaprabhaḥ |
varāyudhadharo vīro divyābharaṇabhūṣitaḥ || 4 ||
tamātmapañcamandṛṣṭavāsugrīvovāhinīpatiḥ |
vānaraissahadurdharṣacintayāmāsabuddhimān || 5 ||
cintayitvāmuhūrtantuvānarāṃstānuvācaha |
hanumatpramukhānsarvānidaṃvacanamuttamam || 6 ||
eṣasarvāyudhopetaścaturbhissaharākṣasaiḥ |
rākṣaso'bhyetipaśyadhvamasmānhantunnasaṃśayaḥ || 7 ||
sugrīvasya vacaḥ śrutvā sarve te vānara uttamāḥ |
sālān udyamya śailāmaḥ ca idaṃ vacanaṃ abruvan || 8 ||
śīghraṃvyādiśanorājanvadhāyaiṣāndurātmanām |
nipatantuhatāścaitedharaṇyāmalpatejasaḥ || 9 ||
teṣāsambhāṣamāṇānāmanyonyaṃsavibhīṣaṇaḥ |
uttarantīramāsādyakhasthaevavyatiṣṭhata || 10 ||
uvācamahāprājñassvareṇamahatāmahān |
sugrīvantāṃścasamprekṣyasarvānvānarayūthapān || 11 ||
rāvaṇo nāma durvṛtto rākṣaso rākṣasa īśvaraḥ |
tasya ahaṃ anujo bhrātā vibhīṣaṇa iti śrutaḥ || 12 ||
tenasītājanasthānāddhṛtāhatvājaṭāyuṣam |
ruddācavivaśādīnārākṣasībhissurakṣitā || 13 ||
tamahaṃhetubhirvākyairvividhaiścanyadarśayam |
sādhuniryātyatāṃsītārāmāyetipunaḥpunaḥ || 14 ||
sa ca na pratijagrāha rāvaṇaḥ kāla coditaḥ |
ucyamāno hitaṃ vākyaṃ viparīta iva auṣadham || 15 ||
so'hamparuṣitastenadāsavaccāvamānitaḥ |
tyaktvāputrāṃścadārāṃścarāghavaṃśaraṇaṅgataḥ || 16 ||
sarvalokaśaraṇyāyarāghavāyamahātmane |
nivedayatamāṅkṣipraṃvibhīṣaṇamupasthitam || 17 ||
etattuvacanaṃśrutvāsugrīvolaghuvikramaḥ |
lakṣmaṇasyāgratorāmaṃsamrabdhamidamabravīt || 18 ||
praviṣṭaḥ śatru sainyaṃ hi prāptaḥ śatruratarkitaḥ |
nihanyādanntaraṃ labdhvā ulūko vāyasāniva || 19 ||
mantrevyūhenayecāreyuktobhavitumarhasi |
vānarāṇāñcabhadrantepareṣāñcaparantapa || 20 ||
antardhānagatāhyeterākṣasāḥkāmarūpiṇaḥ |
śūrāścanikṛtijñāścateṣāñjātunaviśvaset || 21 ||
praṇidhīrākṣasendrasyarāvaṇasyabhavedayam |
anupraviśyaso'smāsubhedaṅkuryānnasaṃśayaḥ || 22 ||
athavāsvayamevaiṣachidramāsādyabuddhimān |
anupraviśyaviśvastekadācitpraharedapi || 23 ||
mitrāṭavībalañcaivamaulabhṛtyabalantathā |
sarvametadbalaṅgrāhyaṃvarjayitvādviṣadbalam || 24 ||
prakṛtyārākṣasendrasyabhrātā'mitrasyateprabhoḥ |
āgataścaripossākṣātkathamasminhiviśvaset || 25 ||
rāvaṇenapraṇihitantamavehivibhīṣaṇam |
tasyāhannigrahammanyekṣamaṅkṣamavatāṃvara || 26 ||
rākṣasojihmayābuddhyāsandiṣṭo'yamupāgataḥ |
prahartummāyayācchannoviśvastetvayirāghava || 27 ||
praviṣṭaśśatrusainyaṃhiprāptaśśatruratarkitaḥ |
nihanyādantaraṃlabdhvāulūkavāyasāniva || 28 ||
vadhyatāmeṣatīvreṇadaṇḍenasacivaissaha |
rāvaṇasyanṛśaṃsasyabhrātāhyeṣavibhīṣaṇaḥ || 29 ||
evamuktvātutaṃrāmaṃsamrabdhovāhinīpatiḥ |
vākyajñovākyakuśalantatomaunamupāgamat || 30 ||
sugrīvasyatutadvākyaṃśrutvārāmomahāyaśāḥ |
samīpasthānuvācedaṃhanumatpramukhānharīn || 31 ||
yaduktaṅkapirājenarāvaṇāvarajamprati |
vākyaṃhetumadatyarthañcabhavadbhirapitacchrutam || 32 ||
suhṛdāmarthakṛccheṣuyuktambuddhimatāsadā |
samarthenopanirdeṣṭuṃśāśvatīmbhūtimicchatā || 33 ||
ityevamparipṛṣṭāstesvaṃsvammatamatandritāḥ |
sopacārantadārāmamūcurhitacikīrṣavaḥ || 34 ||
ajñātannāstitekiñcittriṣulokeṣurāghavaḥ |
ātmānaṃsūcayanrāmaḥ pṛcchasyasmān suhṛttayā || 35 ||
tvaṃhisatyavrataśśūrodhārmikodṛḍhavikramaḥ |
parīkṣyakārīsmṛtimānnisṛṣṭātmāsuhṛtsuca || 36 ||
tasmādekaikaśastāvadbruvantusacivāstava |
hetutomatisampannāssamarthāścapunaḥ punaḥ || 37 ||
ityukterāghavāyā'thamatimānaṅgado'grataḥ |
vibhīṣaṇaparīkṣārthamuvācavacanaṃhariḥ || 38 ||
śatrossakāśātsamprāptassarvathāśaṅ kyaevahi |
viśvāsayogyassahasānakartavyovibhīṣaṇaḥ || 39 ||
chādayitvā'tmabhāvaṃhicarantiśaṭhabuddhayaḥ |
praharanticarandhreṣuso'narthassumahānbhavet || 40 ||
arthānarthauviniścityavyavasāyambhajetaha |
guṇatassaṅgrahaṅkuryāddoṣatastuvisarjayet || 41 ||
yadidoṣomahāṃstasmiṃstyajvatāmaviśaṅkitam |
guṇānvāpibahūn jñātvāsaṅgrahaḥkriyatānnṛpa || 42 ||
śarabhastvathaniścityasārthaṃvacanamabravīt |
kṣipramasminnaravyāghra cāraḥpratividhīyatām || 43 ||
praṇidhāyahicāreṇayathāvatsūkṣmabuddhinā |
parīkṣyacatataḥkāryoyathānyāyamparigrahaḥ || 44 ||
jāmbavāṃstvathasamprekṣyaśāstrabudhyāvicakṣaṇaḥ |
vākyaṃvijñāpayāmāsaguṇavaddoṣavarjitam || 45 ||
baddhavairāccapāpāccarākṣesendrādvibhīṣaṇaḥ |
adeśakālesamprāptassarvathāśaṅ kyatāmayam || 46 ||
tatomaindastusamprekṣyanayāpanayakovidaḥ |
vākyaṃvacanasampannobabhāṣehetumattaram || 47 ||
vajanannāmatasyaiṣarāvaṇasyavibhīṣaṇaḥ |
pṛcchayatāmmadhureṇāyaṃśanairnarapatīśvara || 48 ||
bhāvamasyatuvijñāyatattvatastvaṅkariṣyasi |
yadiduṣṭonaduṣṭovābuddhipūrvannararṣabha || 49 ||
athasaṃskārasampannohanumān sacivottamaḥ |
uvācavacanaṃślakṣṇamarthavanmadhuraṃlaghu || 50 ||
nabhavantammatiśreṣṭhaṃsamarthaṃvadatāṃvaram |
atiśāyayituṃśaktobṛhaspatirapibruvan || 51 ||
navādānnapisaṅgharṣānnādhikyānnacakāmataḥ |
vakṣyāmivacanaṃrājanyathārthaṃrāmagauravāt || 52 ||
arthānarthanimittaṃhiyaduktaṃsacivaistava |
tatradoṣamprapaśyāmikriyānahyupapadyate || 53 ||
ṛteniyogātsāmarthyamavaboddhunnaśakyate |
sahasāviniyogohidoṣavānpratibhātime || 54 ||
cārapraṇihitaṃyuktaṃyaduktaṃsacivaistava |
arthasyāsambhavāttatrakāraṇannopayujyate || 55 ||
adeśa kāle samprāpta iti ayaṃ yad vibhīṣaṇaḥ |
vivakṣā ca atra me asti iyaṃ tāṃ nibodha yathā mati || 56 ||
saeṣadeśaḥ kālaścabhavatītiyathātathā |
puruṣātpuruṣamprāpyatathādoṣaguṇāvapi || 57 ||
tmyaṃrāvaṇedṛṣṭavāvikramañcatathātvayi |
yuktamāgamanaṃhyatrasadṛśantasyabuddhitaḥ || 58 ||
ajñātarūpaiḥpuruṣaissarājanpṛcch yatāmiti |
yaduktamatrameprekṣākācidastisamīkṣitā || 59 ||
pṛcchayamānoviśaṅketasahasābuddhimānvacaḥ |
tatramitrampraduṣyetamithyāpṛṣṭaṃsukhāgatam || 60 ||
aśakyassahasārājanbhāvoboddhumparasyavai |
antassvabhāvairgītaistairnaipuṇyampaśyatāmbhṛśam || 61 ||
natvasyabruvatojātulakṣyateduṣṭabhāvatā |
prasannaṃvadanañcāpitasmānmenāstisaṃśayaḥ || 62 ||
aśaṅkitamatissvasthonaśaṭhaḥparisarpati |
nacāsyaduṣṭāvākcāpitasmānnāstīhasaṃśayaḥ || 63 ||
ākāraścādyamāno'pinaśakyovinigūhitam |
balāddhivivṛṇotyevabhāvamantargatannṛṇām || 64 ||
deśakālopapannañcakāryaṅkāryavidāṃvaraḥ |
svaphalaṅkurutekṣipramprayogeṇābhisaṃhitam || 65 ||
udyogantavasamprekṣyamithyāvṛttañcarāvaṇam |
vālinañcahataṃśrutvāsugrīvañcābhiṣecitam || 66 ||
rājyamprārthayamānaścabuddhipūrvamihāgataḥ |
etāvattupuraskṛtyayujyatetasyasaṅgrahaḥ || 67 ||
yathāśaktimayoktanturākṣasasyārjavamprati |
pramāṇantvantuśeṣasyaśṛtvābuddhimatāṃvaraḥ || 68 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.