శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అయోధ్యాకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకోనవింశస్సర్గః ।
తదప్రియమమిత్రఘ్నో వచనం మరణోపమమ్ ।
శ్రుత్వా న వివ్యథే రామః కైకేయీం చేదమబ్రవీత్ ॥ 1 ॥
ఏవమస్తు గమిష్యామి వనం వస్తుమహం త్వితః ।
జటాజినధరో రాజ్ఞః ప్రతిజ్ఞామనుపాలయన్ ॥ 2 ॥
ఇదం తు జ్ఞాతుమిచ్ఛామి కిమర్థం మాం మహీపతిః ।
నాభినన్దతి దుర్ధర్షో యథాపూర్వమరిన్దమః ॥ 3 ॥
మన్యుర్న చ త్వయా కార్యో దేవి బ్రూమి తవాగ్రతః ।
యాస్యామి భవ సుప్రీతా వనం చీరజటాధరః ॥ 4 ॥
హితేన గురుణా పిత్రా కృతజ్ఞేన నృపేణ చ ।
నియుజ్యమానో విస్రబ్ధః కిం న కుర్యామహం ప్రియమ్ ॥ 5 ॥
అలీకం మానసం త్వేకం హృదయం దహతీవ మే ।
స్వయం యన్నాహ మాం రాజా భరతస్యాభిషేచనమ్ ॥ 6 ॥
అహం హి సీతాం రాజ్యం చ ప్రాణానిష్టాన్ధనాని చ ।
హృష్టో భ్రాత్రే స్వయం దద్యాం భరతాయాప్రచోదితః ॥ 7 ॥
కిం పునర్మనుజేన్ద్రేణ స్వయం పిత్రా ప్రచోదితః ।
తవ చ ప్రియకామార్థం ప్రతిజ్ఞామనుపాలయన్ ॥ 8 ॥
తదాశ్వాసయ హీమం త్వం కిన్విదం యన్మహీపతిః ।
వసుధాసక్తనయనో మన్దమశ్రూణి ముఞ్చతి ॥ 9 ॥
గచ్ఛన్తు చైవానయితుం దూతాశ్శ్రీఘ్రజవైర్హయైః ।
భరతం మాతులకులాదద్యైవ నృపశాసనాత్ ॥ 10 ॥
దణ్డకారణ్యమేషోఽహమితో గచ్ఛామి సత్వరః ।
అవిచార్య పితుర్వాక్యం సమా వస్తుం చతుర్దశ ॥ 11 ॥
సా హృష్టా తస్య తద్వాక్యం శ్రుత్వా రామస్య కైకయీ ।
ప్రస్థానం శ్రద్ధధానా హి త్వరయామాస రాఘవమ్ ॥ 12 ॥
ఏవం భవతు యాస్యన్తి దూతా శ్శీఘ్రజవైర్హయైః ।
భరతం మాతులకులాదుపావర్తయితుం నరాః ॥ 13 ॥
తవ త్వహం క్షమం మన్యే నోత్సుకస్య విలమ్బనమ్ ।
రామ తస్మాదిత శ్శీఘ్రం వనం త్వం గన్తుమర్హసి ॥ 14 ॥
వ్రీడాన్విత స్స్వయం యచ్చ నృపస్త్వాం నాభిభాషతే ।
నైతత్కిఞ్చిన్నరశ్రేష్ఠ మన్యురేషోఽపనీయతామ్ ॥ 15 ॥
యావత్త్వం న వనం యాతః పురాదస్మాదభిత్వరన్ ।
పితా తావన్న తే రామ స్నాస్యతే భోక్ష్యతేఽపి వా ॥ 16 ॥
ధిక్కష్టమితి నిఃశ్వస్య రాజా శోకపరిప్లుతః ।
మూర్ఛితో న్యపతత్తస్మిన్పర్యఙ్కే హేమభూషితే ॥ 17 ॥
రామోఽప్యుత్థాప్య రాజానం కైకేయ్యాభిప్రచోదితః ।
కశయేవాహతో వాజీ వనం గన్తుం కృతత్వరః ॥ 18 ॥
తదప్రియమనార్యాయా వచనం దారుణోదయమ్ ।
శ్రుత్వా గతవ్యథో రామః కైకేయీం వాక్యమబ్రవీత్ ॥ 19 ॥
నాహమర్థపరో దేవి లోకమావస్తుముత్సహే ।
విద్ధిమామృషిభిస్తుల్యం కేవలం ధర్మమాస్థితమ్ ॥ 20 ॥
యదత్ర భవతః కిఞ్చిచ్ఛక్యం కర్తుం ప్రియం మయా ।
ప్రాణానపి పరిత్యజ్య సర్వథా కృతమేవ తత్ ॥ 21 ॥
న హ్యతో ధర్మచరణం కిఞ్చిదస్తి మహత్తరమ్ ।
యథా పితరిశుశ్రూషా తస్య వా వచనక్రియా ॥ 22 ॥
అనుక్తోఽప్యత్రభవతా భవత్యా వచనాదహమ్ ।
వనే వత్స్యామి విజనే వర్షాణీహ చతుర్దశ ॥ 23 ॥
న నూనం మయి కైకయి కిఞ్చిదాశంససే గుణమ్ ।
యద్రాజానమవోచస్త్వం మమేశ్వరతరా సతీ ॥ 24 ॥
యావన్మాతరమాప్నచ్ఛే సీతాం చానునయామ్యహమ్ ।
తతోఽద్యైవ గమిష్యామి దణ్డకానాం మహద్వనమ్ ॥ 25 ॥
భరతః పాలయేద్రాజ్యం శుశ్రూషేచ్చ పితుర్యథా ।
తథా భవత్యా కర్తవ్యం స హి ధర్మ స్సనాతనః ॥ 26 ॥
స రామస్య వచశ్శ్రృత్వా భృశం దుఃఖహతః పితా ।
శోకాదశక్నువన్వకతుం ప్రరురోద మహాస్వనమ్ ॥ 27 ॥
వన్దిత్వా చరణౌ రామో విసఞ్జ్ఞస్య పితుస్తథా ।
కైకేయ్యాశ్చాప్యనార్యాయాః నిష్పపాత మహాద్యుతిః ॥ 28 ॥
స రామః పితరం కృత్వా కైకేయీం చ ప్రదక్షిణమ్ ।
నిష్క్రమ్యాన్తఃపురాత్తస్మాత్స్వం దదర్శ సుహృజ్జనమ్ ॥ 29 ॥
తం బాష్పపరిపూర్ణాక్షః పృష్ఠతోఽనుజగామ హ ।
లక్ష్మణః పరమక్కృధ్దః స్సుమిత్రానన్దవర్ధనః ॥ 30 ॥
అభిషేచనికం భాణ్డం కృత్వా రామః ప్రదక్షిణమ్ ।
శనైర్జగామ సాపేక్షో దృష్టిం తత్రావిచాలయన్ ॥ 31 ॥
న చాస్య మహతీం లక్ష్మీం రాజ్యనాశోఽపకర్షతి ।
లోకకాన్తస్య కాన్తత్వాచ్ఛీతరశ్మేరివ క్షపా ॥ 32 ॥
న వనం గన్తుకామస్య త్యజతశ్చ వసున్ధరామ్ ।
సర్వలోకాతిగస్యేవ లక్ష్యతే చిత్తవిక్రియా ॥ 33 ॥
ప్రతిషిధ్య శుభం ఛత్రం వ్యజనే చ స్వలఙ్కృతే ।
విసర్జయిత్వా స్వజనం రథం పౌరాంస్తథా జనాన్ ॥ 34 ॥
ధారయన్ మనసా దుఃఖమిన్ద్రియాణి నిగృహ్య చ ।
ప్రవివేశాత్మవాన్వేశ్మ మాతురప్రియశంసివాన్ ॥ 35 ॥
సర్వోహ్యభిజనశ్శ్రీమాన్ శ్రీమతస్సత్యవాదినః ।
నాలక్షయత రామస్య కిఞ్చిదాకారమాననే ॥ 36 ॥
ఉచితం చ మహాబాహుర్నజహౌహర్షమాత్మనః ।
శారద స్సముదీర్ణాంశుశ్చన్ద్రస్తేజ ఇవాత్మజమ్ ॥ 37 ॥
వాచా మధురయా రామస్సర్వం సమ్మానయఞ్జనమ్ ।
మాతుస్సమీపం ధీరాత్మా ప్రవివేశ మహాయశాః ॥ 38 ॥
తం గుణైస్సమతాం ప్రాప్తో భ్రాతా విపులవిక్రమః ।
సౌమిత్రిరనువవ్రాజ ధారయన్దుఃఖమాత్మజమ్ ॥ 39 ॥
ప్రవిశ్య వేశ్మాతిభృశం ముదాఽన్వితం సమీక్ష్య తాం చార్థవిపత్తిమాగతామ్ ।
న చైవ రామోఽత్రజగామవిక్రియాం సుహృజ్జనస్యాత్మవిపత్తిశఙ్కయా ॥ 40 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అయోధ్యాకాణ్డే ఏకోనవింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tadapriyamamitraghno vacanaṃ maraṇopamam |
śrutvā na vivyathe rāmaḥ kaikeyīṃ cedamabravīt || 1 ||
evamastu gamiṣyāmi vanaṃ vastumahaṃ tvitaḥ |
jaṭājinadharo rājñaḥ pratijñāmanupālayan || 2 ||
idaṃ tu jñātumicchāmi kimarthaṃ māṃ mahīpatiḥ |
nābhinandati durdharṣo yathāpūrvamarindamaḥ || 3 ||
manyurna ca tvayā kāryo devi brūmi tavāgrataḥ |
yāsyāmi bhava suprītā vanaṃ cīrajaṭādharaḥ || 4 ||
hitena guruṇā pitrā kṛtajñena nṛpeṇa ca |
niyujyamāno visrabdhaḥ kiṃ na kuryāmahaṃ priyam || 5 ||
alīkaṃ mānasaṃ tvekaṃ hṛdayaṃ dahatīva me |
svayaṃ yannāha māṃ rājā bharatasyābhiṣecanam || 6 ||
ahaṃ hi sītāṃ rājyaṃ ca prāṇāniṣṭāndhanāni ca |
hṛṣṭo bhrātre svayaṃ dadyāṃ bharatāyāpracoditaḥ || 7 ||
kiṃ punarmanujendreṇa svayaṃ pitrā pracoditaḥ |
tava ca priyakāmārthaṃ pratijñāmanupālayan || 8 ||
tadāśvāsaya hīmaṃ tvaṃ kinvidaṃ yanmahīpatiḥ |
vasudhāsaktanayano mandamaśrūṇi muñcati || 9 ||
gacchantu caivānayituṃ dūtāśśrīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādadyaiva nṛpaśāsanāt || 10 ||
daṇḍakāraṇyameṣo'hamito gacchāmi satvaraḥ |
avicārya piturvākyaṃ samā vastuṃ caturdaśa || 11 ||
sā hṛṣṭā tasya tadvākyaṃ śrutvā rāmasya kaikayī |
prasthānaṃ śraddhadhānā hi tvarayāmāsa rāghavam || 12 ||
evaṃ bhavatu yāsyanti dūtā śśīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādupāvartayituṃ narāḥ || 13 ||
tava tvahaṃ kṣamaṃ manye notsukasya vilambanam |
rāma tasmādita śśīghraṃ vanaṃ tvaṃ gantumarhasi || 14 ||
vrīḍānvita ssvayaṃ yacca nṛpastvāṃ nābhibhāṣate |
naitatkiñcinnaraśreṣṭha manyureṣo'panīyatām || 15 ||
yāvattvaṃ na vanaṃ yātaḥ purādasmādabhitvaran |
pitā tāvanna te rāma snāsyate bhokṣyate'pi vā || 16 ||
dhikkaṣṭamiti niḥśvasya rājā śokapariplutaḥ |
mūrchito nyapatattasminparyaṅke hemabhūṣite || 17 ||
rāmo'pyutthāpya rājānaṃ kaikeyyābhipracoditaḥ |
kaśayevāhato vājī vanaṃ gantuṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tadapriyamanāryāyā vacanaṃ dāruṇodayam |
śrutvā gatavyatho rāmaḥ kaikeyīṃ vākyamabravīt || 19 ||
nāhamarthaparo devi lokamāvastumutsahe |
viddhimāmṛṣibhistulyaṃ kevalaṃ dharmamāsthitam || 20 ||
yadatra bhavataḥ kiñcicchakyaṃ kartuṃ priyaṃ mayā |
prāṇānapi parityajya sarvathā kṛtameva tat || 21 ||
na hyato dharmacaraṇaṃ kiñcidasti mahattaram |
yathā pitariśuśrūṣā tasya vā vacanakriyā || 22 ||
anukto'pyatrabhavatā bhavatyā vacanādaham |
vane vatsyāmi vijane varṣāṇīha caturdaśa || 23 ||
na nūnaṃ mayi kaikayi kiñcidāśaṃsase guṇam |
yadrājānamavocastvaṃ mameśvaratarā satī || 24 ||
yāvanmātaramāpnacche sītāṃ cānunayāmyaham |
tato'dyaiva gamiṣyāmi daṇḍakānāṃ mahadvanam || 25 ||
bharataḥ pālayedrājyaṃ śuśrūṣecca pituryathā |
tathā bhavatyā kartavyaṃ sa hi dharma ssanātanaḥ || 26 ||
sa rāmasya vacaśśrṛtvā bhṛśaṃ duḥkhahataḥ pitā |
śokādaśaknuvanvakatuṃ praruroda mahāsvanam || 27 ||
vanditvā caraṇau rāmo visañjñasya pitustathā |
kaikeyyāścāpyanāryāyāḥ niṣpapāta mahādyutiḥ || 28 ||
sa rāmaḥ pitaraṃ kṛtvā kaikeyīṃ ca pradakṣiṇam |
niṣkramyāntaḥpurāttasmātsvaṃ dadarśa suhṛjjanam || 29 ||
taṃ bāṣpaparipūrṇākṣaḥ pṛṣṭhato'nujagāma ha |
lakṣmaṇaḥ paramakkṛdhdaḥ ssumitrānandavardhanaḥ || 30 ||
abhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ kṛtvā rāmaḥ pradakṣiṇam |
śanairjagāma sāpekṣo dṛṣṭiṃ tatrāvicālayan || 31 ||
na cāsya mahatīṃ lakṣmīṃ rājyanāśo'pakarṣati |
lokakāntasya kāntatvācchītaraśmeriva kṣapā || 32 ||
na vanaṃ gantukāmasya tyajataśca vasundharām |
sarvalokātigasyeva lakṣyate cittavikriyā || 33 ||
pratiṣidhya śubhaṃ chatraṃ vyajane ca svalaṅkṛte |
visarjayitvā svajanaṃ rathaṃ paurāṃstathā janān || 34 ||
dhārayan manasā duḥkhamindriyāṇi nigṛhya ca |
praviveśātmavānveśma māturapriyaśaṃsivān || 35 ||
sarvohyabhijanaśśrīmān śrīmatassatyavādinaḥ |
nālakṣayata rāmasya kiñcidākāramānane || 36 ||
ucitaṃ ca mahābāhurnajahauharṣamātmanaḥ |
śārada ssamudīrṇāṃśuścandrasteja ivātmajam || 37 ||
vācā madhurayā rāmassarvaṃ sammānayañjanam |
mātussamīpaṃ dhīrātmā praviveśa mahāyaśāḥ || 38 ||
taṃ guṇaissamatāṃ prāpto bhrātā vipulavikramaḥ |
saumitriranuvavrāja dhārayanduḥkhamātmajam || 39 ||
praviśya veśmātibhṛśaṃ mudā'nvitaṃ samīkṣya tāṃ cārthavipattimāgatām |
na caiva rāmo'trajagāmavikriyāṃ suhṛjjanasyātmavipattiśaṅkayā || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशस्सर्गः ।
तदप्रियममित्रघ्नो वचनं मरणोपमम् ।
श्रुत्वा न विव्यथे रामः कैकेयीं चेदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
एवमस्तु गमिष्यामि वनं वस्तुमहं त्वितः ।
जटाजिनधरो राज्ञः प्रतिज्ञामनुपालयन् ॥ 2 ॥
इदं तु ज्ञातुमिच्छामि किमर्थं मां महीपतिः ।
नाभिनन्दति दुर्धर्षो यथापूर्वमरिन्दमः ॥ 3 ॥
मन्युर्न च त्वया कार्यो देवि ब्रूमि तवाग्रतः ।
यास्यामि भव सुप्रीता वनं चीरजटाधरः ॥ 4 ॥
हितेन गुरुणा पित्रा कृतज्ञेन नृपेण च ।
नियुज्यमानो विस्रब्धः किं न कुर्यामहं प्रियम् ॥ 5 ॥
अलीकं मानसं त्वेकं हृदयं दहतीव मे ।
स्वयं यन्नाह मां राजा भरतस्याभिषेचनम् ॥ 6 ॥
अहं हि सीतां राज्यं च प्राणानिष्टान्धनानि च ।
हृष्टो भ्रात्रे स्वयं दद्यां भरतायाप्रचोदितः ॥ 7 ॥
किं पुनर्मनुजेन्द्रेण स्वयं पित्रा प्रचोदितः ।
तव च प्रियकामार्थं प्रतिज्ञामनुपालयन् ॥ 8 ॥
तदाश्वासय हीमं त्वं किन्विदं यन्महीपतिः ।
वसुधासक्तनयनो मन्दमश्रूणि मुञ्चति ॥ 9 ॥
गच्छन्तु चैवानयितुं दूताश्श्रीघ्रजवैर्हयैः ।
भरतं मातुलकुलादद्यैव नृपशासनात् ॥ 10 ॥
दण्डकारण्यमेषोऽहमितो गच्छामि सत्वरः ।
अविचार्य पितुर्वाक्यं समा वस्तुं चतुर्दश ॥ 11 ॥
सा हृष्टा तस्य तद्वाक्यं श्रुत्वा रामस्य कैकयी ।
प्रस्थानं श्रद्धधाना हि त्वरयामास राघवम् ॥ 12 ॥
एवं भवतु यास्यन्ति दूता श्शीघ्रजवैर्हयैः ।
भरतं मातुलकुलादुपावर्तयितुं नराः ॥ 13 ॥
तव त्वहं क्षमं मन्ये नोत्सुकस्य विलम्बनम् ।
राम तस्मादित श्शीघ्रं वनं त्वं गन्तुमर्हसि ॥ 14 ॥
व्रीडान्वित स्स्वयं यच्च नृपस्त्वां नाभिभाषते ।
नैतत्किञ्चिन्नरश्रेष्ठ मन्युरेषोऽपनीयताम् ॥ 15 ॥
यावत्त्वं न वनं यातः पुरादस्मादभित्वरन् ।
पिता तावन्न ते राम स्नास्यते भोक्ष्यतेऽपि वा ॥ 16 ॥
धिक्कष्टमिति निःश्वस्य राजा शोकपरिप्लुतः ।
मूर्छितो न्यपतत्तस्मिन्पर्यङ्के हेमभूषिते ॥ 17 ॥
रामोऽप्युत्थाप्य राजानं कैकेय्याभिप्रचोदितः ।
कशयेवाहतो वाजी वनं गन्तुं कृतत्वरः ॥ 18 ॥
तदप्रियमनार्याया वचनं दारुणोदयम् ।
श्रुत्वा गतव्यथो रामः कैकेयीं वाक्यमब्रवीत् ॥ 19 ॥
नाहमर्थपरो देवि लोकमावस्तुमुत्सहे ।
विद्धिमामृषिभिस्तुल्यं केवलं धर्ममास्थितम् ॥ 20 ॥
यदत्र भवतः किञ्चिच्छक्यं कर्तुं प्रियं मया ।
प्राणानपि परित्यज्य सर्वथा कृतमेव तत् ॥ 21 ॥
न ह्यतो धर्मचरणं किञ्चिदस्ति महत्तरम् ।
यथा पितरिशुश्रूषा तस्य वा वचनक्रिया ॥ 22 ॥
अनुक्तोऽप्यत्रभवता भवत्या वचनादहम् ।
वने वत्स्यामि विजने वर्षाणीह चतुर्दश ॥ 23 ॥
न नूनं मयि कैकयि किञ्चिदाशंससे गुणम् ।
यद्राजानमवोचस्त्वं ममेश्वरतरा सती ॥ 24 ॥
यावन्मातरमाप्नच्छे सीतां चानुनयाम्यहम् ।
ततोऽद्यैव गमिष्यामि दण्डकानां महद्वनम् ॥ 25 ॥
भरतः पालयेद्राज्यं शुश्रूषेच्च पितुर्यथा ।
तथा भवत्या कर्तव्यं स हि धर्म स्सनातनः ॥ 26 ॥
स रामस्य वचश्श्रृत्वा भृशं दुःखहतः पिता ।
शोकादशक्नुवन्वकतुं प्ररुरोद महास्वनम् ॥ 27 ॥
वन्दित्वा चरणौ रामो विसञ्ज्ञस्य पितुस्तथा ।
कैकेय्याश्चाप्यनार्यायाः निष्पपात महाद्युतिः ॥ 28 ॥
स रामः पितरं कृत्वा कैकेयीं च प्रदक्षिणम् ।
निष्क्रम्यान्तःपुरात्तस्मात्स्वं ददर्श सुहृज्जनम् ॥ 29 ॥
तं बाष्पपरिपूर्णाक्षः पृष्ठतोऽनुजगाम ह ।
लक्ष्मणः परमक्कृध्दः स्सुमित्रानन्दवर्धनः ॥ 30 ॥
अभिषेचनिकं भाण्डं कृत्वा रामः प्रदक्षिणम् ।
शनैर्जगाम सापेक्षो दृष्टिं तत्राविचालयन् ॥ 31 ॥
न चास्य महतीं लक्ष्मीं राज्यनाशोऽपकर्षति ।
लोककान्तस्य कान्तत्वाच्छीतरश्मेरिव क्षपा ॥ 32 ॥
न वनं गन्तुकामस्य त्यजतश्च वसुन्धराम् ।
सर्वलोकातिगस्येव लक्ष्यते चित्तविक्रिया ॥ 33 ॥
प्रतिषिध्य शुभं छत्रं व्यजने च स्वलङ्कृते ।
विसर्जयित्वा स्वजनं रथं पौरांस्तथा जनान् ॥ 34 ॥
धारयन् मनसा दुःखमिन्द्रियाणि निगृह्य च ।
प्रविवेशात्मवान्वेश्म मातुरप्रियशंसिवान् ॥ 35 ॥
सर्वोह्यभिजनश्श्रीमान् श्रीमतस्सत्यवादिनः ।
नालक्षयत रामस्य किञ्चिदाकारमानने ॥ 36 ॥
उचितं च महाबाहुर्नजहौहर्षमात्मनः ।
शारद स्समुदीर्णांशुश्चन्द्रस्तेज इवात्मजम् ॥ 37 ॥
वाचा मधुरया रामस्सर्वं सम्मानयञ्जनम् ।
मातुस्समीपं धीरात्मा प्रविवेश महायशाः ॥ 38 ॥
तं गुणैस्समतां प्राप्तो भ्राता विपुलविक्रमः ।
सौमित्रिरनुवव्राज धारयन्दुःखमात्मजम् ॥ 39 ॥
प्रविश्य वेश्मातिभृशं मुदाऽन्वितं समीक्ष्य तां चार्थविपत्तिमागताम् ।
न चैव रामोऽत्रजगामविक्रियां सुहृज्जनस्यात्मविपत्तिशङ्कया ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tadapriyamamitraghno vacanaṃ maraṇopamam |
śrutvā na vivyathe rāmaḥ kaikeyīṃ cedamabravīt || 1 ||
evamastu gamiṣyāmi vanaṃ vastumahaṃ tvitaḥ |
jaṭājinadharo rājñaḥ pratijñāmanupālayan || 2 ||
idaṃ tu jñātumicchāmi kimarthaṃ māṃ mahīpatiḥ |
nābhinandati durdharṣo yathāpūrvamarindamaḥ || 3 ||
manyurna ca tvayā kāryo devi brūmi tavāgrataḥ |
yāsyāmi bhava suprītā vanaṃ cīrajaṭādharaḥ || 4 ||
hitena guruṇā pitrā kṛtajñena nṛpeṇa ca |
niyujyamāno visrabdhaḥ kiṃ na kuryāmahaṃ priyam || 5 ||
alīkaṃ mānasaṃ tvekaṃ hṛdayaṃ dahatīva me |
svayaṃ yannāha māṃ rājā bharatasyābhiṣecanam || 6 ||
ahaṃ hi sītāṃ rājyaṃ ca prāṇāniṣṭāndhanāni ca |
hṛṣṭo bhrātre svayaṃ dadyāṃ bharatāyāpracoditaḥ || 7 ||
kiṃ punarmanujendreṇa svayaṃ pitrā pracoditaḥ |
tava ca priyakāmārthaṃ pratijñāmanupālayan || 8 ||
tadāśvāsaya hīmaṃ tvaṃ kinvidaṃ yanmahīpatiḥ |
vasudhāsaktanayano mandamaśrūṇi muñcati || 9 ||
gacchantu caivānayituṃ dūtāśśrīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādadyaiva nṛpaśāsanāt || 10 ||
daṇḍakāraṇyameṣo'hamito gacchāmi satvaraḥ |
avicārya piturvākyaṃ samā vastuṃ caturdaśa || 11 ||
sā hṛṣṭā tasya tadvākyaṃ śrutvā rāmasya kaikayī |
prasthānaṃ śraddhadhānā hi tvarayāmāsa rāghavam || 12 ||
evaṃ bhavatu yāsyanti dūtā śśīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādupāvartayituṃ narāḥ || 13 ||
tava tvahaṃ kṣamaṃ manye notsukasya vilambanam |
rāma tasmādita śśīghraṃ vanaṃ tvaṃ gantumarhasi || 14 ||
vrīḍānvita ssvayaṃ yacca nṛpastvāṃ nābhibhāṣate |
naitatkiñcinnaraśreṣṭha manyureṣo'panīyatām || 15 ||
yāvattvaṃ na vanaṃ yātaḥ purādasmādabhitvaran |
pitā tāvanna te rāma snāsyate bhokṣyate'pi vā || 16 ||
dhikkaṣṭamiti niḥśvasya rājā śokapariplutaḥ |
mūrchito nyapatattasminparyaṅke hemabhūṣite || 17 ||
rāmo'pyutthāpya rājānaṃ kaikeyyābhipracoditaḥ |
kaśayevāhato vājī vanaṃ gantuṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tadapriyamanāryāyā vacanaṃ dāruṇodayam |
śrutvā gatavyatho rāmaḥ kaikeyīṃ vākyamabravīt || 19 ||
nāhamarthaparo devi lokamāvastumutsahe |
viddhimāmṛṣibhistulyaṃ kevalaṃ dharmamāsthitam || 20 ||
yadatra bhavataḥ kiñcicchakyaṃ kartuṃ priyaṃ mayā |
prāṇānapi parityajya sarvathā kṛtameva tat || 21 ||
na hyato dharmacaraṇaṃ kiñcidasti mahattaram |
yathā pitariśuśrūṣā tasya vā vacanakriyā || 22 ||
anukto'pyatrabhavatā bhavatyā vacanādaham |
vane vatsyāmi vijane varṣāṇīha caturdaśa || 23 ||
na nūnaṃ mayi kaikayi kiñcidāśaṃsase guṇam |
yadrājānamavocastvaṃ mameśvaratarā satī || 24 ||
yāvanmātaramāpnacche sītāṃ cānunayāmyaham |
tato'dyaiva gamiṣyāmi daṇḍakānāṃ mahadvanam || 25 ||
bharataḥ pālayedrājyaṃ śuśrūṣecca pituryathā |
tathā bhavatyā kartavyaṃ sa hi dharma ssanātanaḥ || 26 ||
sa rāmasya vacaśśrṛtvā bhṛśaṃ duḥkhahataḥ pitā |
śokādaśaknuvanvakatuṃ praruroda mahāsvanam || 27 ||
vanditvā caraṇau rāmo visañjñasya pitustathā |
kaikeyyāścāpyanāryāyāḥ niṣpapāta mahādyutiḥ || 28 ||
sa rāmaḥ pitaraṃ kṛtvā kaikeyīṃ ca pradakṣiṇam |
niṣkramyāntaḥpurāttasmātsvaṃ dadarśa suhṛjjanam || 29 ||
taṃ bāṣpaparipūrṇākṣaḥ pṛṣṭhato'nujagāma ha |
lakṣmaṇaḥ paramakkṛdhdaḥ ssumitrānandavardhanaḥ || 30 ||
abhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ kṛtvā rāmaḥ pradakṣiṇam |
śanairjagāma sāpekṣo dṛṣṭiṃ tatrāvicālayan || 31 ||
na cāsya mahatīṃ lakṣmīṃ rājyanāśo'pakarṣati |
lokakāntasya kāntatvācchītaraśmeriva kṣapā || 32 ||
na vanaṃ gantukāmasya tyajataśca vasundharām |
sarvalokātigasyeva lakṣyate cittavikriyā || 33 ||
pratiṣidhya śubhaṃ chatraṃ vyajane ca svalaṅkṛte |
visarjayitvā svajanaṃ rathaṃ paurāṃstathā janān || 34 ||
dhārayan manasā duḥkhamindriyāṇi nigṛhya ca |
praviveśātmavānveśma māturapriyaśaṃsivān || 35 ||
sarvohyabhijanaśśrīmān śrīmatassatyavādinaḥ |
nālakṣayata rāmasya kiñcidākāramānane || 36 ||
ucitaṃ ca mahābāhurnajahauharṣamātmanaḥ |
śārada ssamudīrṇāṃśuścandrasteja ivātmajam || 37 ||
vācā madhurayā rāmassarvaṃ sammānayañjanam |
mātussamīpaṃ dhīrātmā praviveśa mahāyaśāḥ || 38 ||
taṃ guṇaissamatāṃ prāpto bhrātā vipulavikramaḥ |
saumitriranuvavrāja dhārayanduḥkhamātmajam || 39 ||
praviśya veśmātibhṛśaṃ mudā'nvitaṃ samīkṣya tāṃ cārthavipattimāgatām |
na caiva rāmo'trajagāmavikriyāṃ suhṛjjanasyātmavipattiśaṅkayā || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.