శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అయోధ్యాకాణ్డమ్ ।
అథ ద్వితీయస్సర్గః ।
తతః పరిషదం సర్వామామన్త్ర్య వసుధాధిపః ।
హితముద్ధర్షణం చైవమువాచ ప్రథితం వచః ॥ 1 ॥
దున్దుభిస్వనకల్పేన గమ్భీరేణానునాదినా ।
స్వరేణ మహతా రాజా జీమూత ఇవ నాదయన్ ॥ 2 ॥
రాజలక్షణయుక్తేన కాన్తేనానుపమేన చ ।
ఉవాచ రసయుక్తేన స్వరేణ నృపతిర్నృపాన్ ॥ 3 ॥
విదితం భవతామేతద్యథా మే రాజ్యముత్తమమ్ ।
పూర్వకైర్మమ రాజేన్ద్రైస్సుతవత్పరిపాలితమ్ ॥ 4 ॥
సోఽహమిక్ష్వాకుభి స్సర్వైర్నరేన్ద్రైః పరిపాలితమ్ ।
శ్రేయసా యోక్తుకామోఽస్మి సుఖార్హమఖిలం జగత్ ॥ 5 ॥
మయాప్యాచరితం పూర్వైః పన్థానమనుగచ్ఛతా ।
ప్రజా నిత్యమనిద్రేణ యథాశక్త్యభిరక్షితాః ॥ 6 ॥
ఇదం శరీరం కృత్స్నస్య లోకస్య చరతా హితమ్ ।
పాణ్డురస్యాఽతపత్రస్యచ్ఛాయాయాం జరితం మయా ॥ 7 ॥
ప్రాప్య వర్షసహస్రాణి బహూన్యాయూంషి జీవతః ।
జీర్ణస్యాస్య శరీరస్య విశ్రాన్తిమభిరోచయే ॥ 8 ॥
రాజప్రభావజుష్టాం హి దుర్వహామజితేన్ద్రియైః ।
పరిశ్రాన్తోఽస్మి లోకస్య గుర్వీం ధర్మధురం వహన్ ॥ 9 ॥
సోఽహం విశ్రమమిచ్ఛామి పుత్రం కృత్వా ప్రజాహితే ।
సన్నికృష్టానిమాన్సర్వాననుమాన్య ద్విజర్షభాన్ ॥ 10 ॥
అనుజాతో హి మాం సర్వైర్గుణైర్జ్యేష్ఠో మమాత్మజః ।
పురన్దరసమో వీర్యే రామః పరపురఞ్జయః ॥ 11 ॥
తం చన్ద్రమివ పుష్యేణ యుక్తం ధర్మభృతాం వరమ్ ।
యౌవరాజ్యే నియోక్తాఽస్మి ప్రీతః పురుషపుఙ్గవమ్ ॥ 12 ॥
అనురూపస్స వై నాథో లక్ష్మీవాన్ లక్ష్మణాగ్రజః ।
త్రైలోక్యమపి నాథేన యేన స్యాన్నాథవత్తరమ్ ॥ 13 ॥
అనేన శ్రేయసా సద్యస్సంయోజ్యైవమిమాం మహీమ్ ।
గతక్లేశో భవిష్యామి సుతే తస్మిన్నివేశ్య వై ॥ 14 ॥
యదిదం మేఽనురూపార్థం మయా సాధు సుమన్త్రితమ్ ।
భవన్తో మేఽనుమన్యన్తాం కథం వా కరవాణ్యహమ్ ॥ 15 ॥
యద్యప్యేషా మమ ప్రీతిర్హితమన్యద్విచిన్త్యతామ్ ।
అన్యా మధ్యస్థచిన్తా హి విమర్దాభ్యధికోదయా ॥ 16 ॥
ఇతి బ్రువన్తం ముదితాః ప్రత్యనన్దన్నృపా నృపమ్ ।
వృష్టిమన్తం మహామేఘం నర్దన్త ఇవ బర్హిణః ॥ 17 ॥
స్నిగ్ధోఽనునాదీ సఞ్జజ్ఞే తత్ర హర్షసమీరితః ।
జనౌఘోద్ఘుష్టసన్నాదో విమానం కమ్పయన్నివ ॥ 18 ॥
తస్య ధర్మార్థవిదుషో భావమాజ్ఞాయ సర్వశః ।
బ్రాహ్మణా జనముఖ్యాశ్చ పౌరజానపదై స్సహ ॥ 19 ॥
సమేత్య మన్త్రయిత్వా తు సమతాగతబుద్ధయః ।
ఊచుశ్చ మనసా జ్ఞాత్వా వృద్ధం దశరథం నృపమ్ ॥ 20 ॥
అనేకవర్షసాహస్రో వృద్ధస్త్వమసి పార్థివ ।
స రామం యువరాజానమభిషిఞ్చిస్వ పార్థివమ్ ॥ 21 ॥
ఇచ్ఛామో హి మహాబాహుం రఘువీరం మహాబలమ్ ।
గజేన మహతాఽయాన్తం రామం ఛత్రావృతాననమ్ ॥ 22 ॥
ఇతి తద్వచనం శ్రుత్వా రాజా తేషాం మనఃప్రియమ్ ।
అజానన్నివ జిజ్ఞాసురిదం వచనమబ్రవీత్ ॥ 23 ॥
శ్రుత్వైవ వచనం యన్మే రాఘవం పతిమిచ్ఛథ ।
రాజాన స్సంశయోఽయం మే కిమిదం బ్రూత తత్త్వతః ॥ 24 ॥
కథం ను మయి ధర్మేణ పృథివీమనుశాసతి ।
భవన్తో ద్రష్టుమిచ్ఛన్తి యువరాజం మమాత్మజమ్ ॥ 25 ॥
తే తమూచుర్మహాత్మానం పౌరజానపదైస్సహ ।
బహవో నృప కల్యాణా గుణాః పుత్రస్య సన్తి తే ॥ 26 ॥
గుణాన్ గుణవతో దేవ దేవకల్పస్య ధీమతః ।
ప్రియానానన్దనాన్కృత్స్నాన్ప్రవక్ష్యామోఽద్య తాన్ శృణు ॥ 27 ॥
దివ్యైర్గుణైశ్శక్రసమో రామస్సత్యపరాక్రమః ।
ఇక్ష్వాకుభ్యోఽపి సర్వేభ్యో హ్యతిరిక్తో విశామ్పతే ॥ 28 ॥
రామ స్సత్పురుషో లోకే సత్యధర్మపరాయణః ।
సాక్షాద్రామాద్వినిర్వృత్తో ధర్మశ్చాపి శ్రియా సహ ॥ 29 ॥
ప్రజాసుఖత్త్వే చన్ద్రస్య వసుధాయాః క్షమాగుణైః ।
బుద్ధ్యా బృహస్పతేస్తుల్యో వీర్యే సాక్షాచ్ఛచీపతేః ॥ 30 ॥
ధర్మజ్ఞః సత్యసన్ధశ్చ శీలవాననసూయకః ।
క్షాన్తః సాన్త్వయితా శ్లక్ష్ణః కృతజ్ఞో విజితేన్ద్రియః ॥ 31 ॥
మృదుశ్చ స్థిరచిత్తశ్చ సదా భవ్యోఽనసూయకః ।
ప్రియవాదీ చ భూతానాం సత్యవాదీ చ రాఘవః ॥ 32 ॥
బహుశ్రుతానాం వృద్ధానాం బ్రాహ్మణానాముపాసితా ।
తేనాస్యేహాఽతులా కీర్తిర్యశస్తేజశ్చ వర్ధతే ॥ 33 ॥
దేవాసురమనుష్యాణాం సర్వాస్త్రేషు విశారదః ।
సమ్యగ్విద్యావ్రతస్నాతో యథావత్సాఙ్గవేదవిత్ ॥ 34 ॥
గాన్ధర్వే చ భువి శ్రేష్ఠో బభూవ భరతాగ్రజః ।
కల్యాణాభిజన స్సాధురదీనాత్మా మహామతిః ॥ 35 ॥
ద్విజైరభివినీతశ్చ శ్రేష్ఠైర్ధర్మార్థనైపుణైః ।
యదా వ్రజతి సఙ్గ్రామం గ్రామార్థే నగరస్య వా ॥ 36 ॥
గత్వా సౌమిత్రిసహితో నాఽవిజిత్య నివర్తతే ।
సఙ్గ్రామాత్పునరాగమ్య కుఞ్జరేణ రథేన వా ॥ 37 ॥
పౌరాన్ స్వజనవన్నిత్యం కుశలం పరిపృచ్ఛతి ।
పుత్రేష్వగ్నిషు దారేషు ప్రేష్యశిష్యగణేషు చ ॥ 38 ॥
నిఖిలేనానుపూర్వ్యాచ్చ పితాపుత్రానివౌరసాన్ ।
శుశ్రూషన్తే చ వ శ్శిష్యాః కచ్చిత్కర్మసు దంశితాః ॥ 39 ॥
ఇతి నః పురుషవ్యాఘ్ర స్సదా రామోఽభిభాషతే ।
వ్యసనేషు మనుష్యాణాం భృశం భవతి దుఃఖితః ॥ 40 ॥
ఉత్సవేషు చ సర్వేషు పితేవ పరితుష్యతి ।
సత్యవాదీ మహేష్వాసో వృద్ధసేవీ జితేన్ద్రియః ॥ 41 ॥
స్మితపూర్వాభిభాషీ చ ధర్మం సర్వాత్మనా శ్రితః ।
సమ్యగ్యోక్తా శ్రేయసాం చ న విగృహ్య కథారుచిః ॥ 42 ॥
ఉత్తరోత్తరయుక్తౌ చ వక్తా వాచస్పతిర్యథా ।
సుభ్రూః ఆయతతామ్రాక్షః సాక్షాద్విష్ణురివ స్వయమ్ ॥ 43 ॥
రామో లోకాభిరామోఽయం శౌర్యవీర్యపరాక్రమైః ।
ప్రజాపాలనతత్త్వజ్ఞో న రాగోపహతేన్ద్రియః ॥ 44 ॥
శక్తస్త్రైలోక్యమప్యేకో భోక్తుం కిన్ను మహీమిమామ్ ।
నాస్య క్రోధః ప్రసాదశ్చ నిరర్థోఽస్తి కదాచన ॥ 45 ॥
హన్త్యేవ నియమాద్వధ్యానవధ్యే న చ కుప్యతి ।
యునక్త్యర్థైః ప్రహృష్టశ్చ తమసౌ యత్ర తుష్యతి ॥ 46 ॥
శాన్తై స్సర్వప్రజాకాన్తైః ప్రీతిసఞ్జననైర్నృణామ్ ।
గుణైర్విరురుచే రామో దీప్త స్సూర్య ఇవాంశుభిః ॥ 47 ॥
తమేవఙ్గుణసమ్పన్నం రామం సత్యపరాక్రమమ్ ।
లోకపాలోపమం నాథమకామయత మేదినీ ॥ 48 ॥
వత్సశ్శ్రేయసి జాతస్తే దిష్ట్యాఽసౌ తవ రాఘవ ।
దిష్ట్యా పుత్రగుణైర్యుక్తో మారీచ ఇవ కాశ్యపః ॥ 49 ॥
బలమారోగ్యమాయుశ్చ రామస్య విదితాత్మనః ।
దేవాసురమనుష్యేషు సగన్ధర్వోరగేషు చ ॥ 50 ॥
ఆశంసతే జనస్సర్వో రాష్ట్రే పురవరే తథా ।
ఆభ్యన్తరశ్చ బాహ్యశ్చ పౌరజానపదో జనః ॥ 51 ॥
స్త్రియో వృద్ధాస్తరుణ్యశ్చ సాయం ప్రాతస్సమాహితాః ।
సర్వాన్ దేవాన్ నమస్యన్తి రామస్యార్థే యశస్వినః ॥ 52 ॥
తేషామాయాచితం దేవ త్వత్ప్రసాదాత్సమృద్ధ్యతామ్ ।
రామమిన్దీవరశ్యామం సర్వశత్రునిబర్హణమ్ ॥ 53 ॥
పశ్యామో యౌవరాజ్యస్థం తవ రాజోత్తమాత్మజమ్ ।
తం దేవ దేవోపమమాత్మజం తే సర్వస్య లోకస్య హితే నివిష్టమ్ ।
హితాయ నః క్షిప్రముదారజుష్టం ముదాఽభషేక్తుం వరద త్వమర్హసి ॥ 54 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అయోధ్యాకాణ్డే ద్వితీయస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
tataḥ pariṣadaṃ sarvāmāmantrya vasudhādhipaḥ |
hitamuddharṣaṇaṃ caivamuvāca prathitaṃ vacaḥ || 1 ||
dundubhisvanakalpena gambhīreṇānunādinā |
svareṇa mahatā rājā jīmūta iva nādayan || 2 ||
rājalakṣaṇayuktena kāntenānupamena ca |
uvāca rasayuktena svareṇa nṛpatirnṛpān || 3 ||
viditaṃ bhavatāmetadyathā me rājyamuttamam |
pūrvakairmama rājendraissutavatparipālitam || 4 ||
so'hamikṣvākubhi ssarvairnarendraiḥ paripālitam |
śreyasā yoktukāmo'smi sukhārhamakhilaṃ jagat || 5 ||
mayāpyācaritaṃ pūrvaiḥ panthānamanugacchatā |
prajā nityamanidreṇa yathāśaktyabhirakṣitāḥ || 6 ||
idaṃ śarīraṃ kṛtsnasya lokasya caratā hitam |
pāṇḍurasyā'tapatrasyacchāyāyāṃ jaritaṃ mayā || 7 ||
prāpya varṣasahasrāṇi bahūnyāyūṃṣi jīvataḥ |
jīrṇasyāsya śarīrasya viśrāntimabhirocaye || 8 ||
rājaprabhāvajuṣṭāṃ hi durvahāmajitendriyaiḥ |
pariśrānto'smi lokasya gurvīṃ dharmadhuraṃ vahan || 9 ||
so'haṃ viśramamicchāmi putraṃ kṛtvā prajāhite |
sannikṛṣṭānimānsarvānanumānya dvijarṣabhān || 10 ||
anujāto hi māṃ sarvairguṇairjyeṣṭho mamātmajaḥ |
purandarasamo vīrye rāmaḥ parapurañjayaḥ || 11 ||
taṃ candramiva puṣyeṇa yuktaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
yauvarājye niyoktā'smi prītaḥ puruṣapuṅgavam || 12 ||
anurūpassa vai nātho lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ |
trailokyamapi nāthena yena syānnāthavattaram || 13 ||
anena śreyasā sadyassaṃyojyaivamimāṃ mahīm |
gatakleśo bhaviṣyāmi sute tasminniveśya vai || 14 ||
yadidaṃ me'nurūpārthaṃ mayā sādhu sumantritam |
bhavanto me'numanyantāṃ kathaṃ vā karavāṇyaham || 15 ||
yadyapyeṣā mama prītirhitamanyadvicintyatām |
anyā madhyasthacintā hi vimardābhyadhikodayā || 16 ||
iti bruvantaṃ muditāḥ pratyanandannṛpā nṛpam |
vṛṣṭimantaṃ mahāmeghaṃ nardanta iva barhiṇaḥ || 17 ||
snigdho'nunādī sañjajñe tatra harṣasamīritaḥ |
janaughodghuṣṭasannādo vimānaṃ kampayanniva || 18 ||
tasya dharmārthaviduṣo bhāvamājñāya sarvaśaḥ |
brāhmaṇā janamukhyāśca paurajānapadai ssaha || 19 ||
sametya mantrayitvā tu samatāgatabuddhayaḥ |
ūcuśca manasā jñātvā vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam || 20 ||
anekavarṣasāhasro vṛddhastvamasi pārthiva |
sa rāmaṃ yuvarājānamabhiṣiñcisva pārthivam || 21 ||
icchāmo hi mahābāhuṃ raghuvīraṃ mahābalam |
gajena mahatā'yāntaṃ rāmaṃ chatrāvṛtānanam || 22 ||
iti tadvacanaṃ śrutvā rājā teṣāṃ manaḥpriyam |
ajānanniva jijñāsuridaṃ vacanamabravīt || 23 ||
śrutvaiva vacanaṃ yanme rāghavaṃ patimicchatha |
rājāna ssaṃśayo'yaṃ me kimidaṃ brūta tattvataḥ || 24 ||
kathaṃ nu mayi dharmeṇa pṛthivīmanuśāsati |
bhavanto draṣṭumicchanti yuvarājaṃ mamātmajam || 25 ||
te tamūcurmahātmānaṃ paurajānapadaissaha |
bahavo nṛpa kalyāṇā guṇāḥ putrasya santi te || 26 ||
guṇān guṇavato deva devakalpasya dhīmataḥ |
priyānānandanānkṛtsnānpravakṣyāmo'dya tān śṛṇu || 27 ||
divyairguṇaiśśakrasamo rāmassatyaparākramaḥ |
ikṣvākubhyo'pi sarvebhyo hyatirikto viśāmpate || 28 ||
rāma ssatpuruṣo loke satyadharmaparāyaṇaḥ |
sākṣādrāmādvinirvṛtto dharmaścāpi śriyā saha || 29 ||
prajāsukhattve candrasya vasudhāyāḥ kṣamāguṇaiḥ |
buddhyā bṛhaspatestulyo vīrye sākṣācchacīpateḥ || 30 ||
dharmajñaḥ satyasandhaśca śīlavānanasūyakaḥ |
kṣāntaḥ sāntvayitā ślakṣṇaḥ kṛtajño vijitendriyaḥ || 31 ||
mṛduśca sthiracittaśca sadā bhavyo'nasūyakaḥ |
priyavādī ca bhūtānāṃ satyavādī ca rāghavaḥ || 32 ||
bahuśrutānāṃ vṛddhānāṃ brāhmaṇānāmupāsitā |
tenāsyehā'tulā kīrtiryaśastejaśca vardhate || 33 ||
devāsuramanuṣyāṇāṃ sarvāstreṣu viśāradaḥ |
samyagvidyāvratasnāto yathāvatsāṅgavedavit || 34 ||
gāndharve ca bhuvi śreṣṭho babhūva bharatāgrajaḥ |
kalyāṇābhijana ssādhuradīnātmā mahāmatiḥ || 35 ||
dvijairabhivinītaśca śreṣṭhairdharmārthanaipuṇaiḥ |
yadā vrajati saṅgrāmaṃ grāmārthe nagarasya vā || 36 ||
gatvā saumitrisahito nā'vijitya nivartate |
saṅgrāmātpunarāgamya kuñjareṇa rathena vā || 37 ||
paurān svajanavannityaṃ kuśalaṃ paripṛcchati |
putreṣvagniṣu dāreṣu preṣyaśiṣyagaṇeṣu ca || 38 ||
nikhilenānupūrvyācca pitāputrānivaurasān |
śuśrūṣante ca va śśiṣyāḥ kaccitkarmasu daṃśitāḥ || 39 ||
iti naḥ puruṣavyāghra ssadā rāmo'bhibhāṣate |
vyasaneṣu manuṣyāṇāṃ bhṛśaṃ bhavati duḥkhitaḥ || 40 ||
utsaveṣu ca sarveṣu piteva parituṣyati |
satyavādī maheṣvāso vṛddhasevī jitendriyaḥ || 41 ||
smitapūrvābhibhāṣī ca dharmaṃ sarvātmanā śritaḥ |
samyagyoktā śreyasāṃ ca na vigṛhya kathāruciḥ || 42 ||
uttarottarayuktau ca vaktā vācaspatiryathā |
subhrūḥ āyatatāmrākṣaḥ sākṣādviṣṇuriva svayam || 43 ||
rāmo lokābhirāmo'yaṃ śauryavīryaparākramaiḥ |
prajāpālanatattvajño na rāgopahatendriyaḥ || 44 ||
śaktastrailokyamapyeko bhoktuṃ kinnu mahīmimām |
nāsya krodhaḥ prasādaśca nirartho'sti kadācana || 45 ||
hantyeva niyamādvadhyānavadhye na ca kupyati |
yunaktyarthaiḥ prahṛṣṭaśca tamasau yatra tuṣyati || 46 ||
śāntai ssarvaprajākāntaiḥ prītisañjananairnṛṇām |
guṇairviruruce rāmo dīpta ssūrya ivāṃśubhiḥ || 47 ||
tamevaṅguṇasampannaṃ rāmaṃ satyaparākramam |
lokapālopamaṃ nāthamakāmayata medinī || 48 ||
vatsaśśreyasi jātaste diṣṭyā'sau tava rāghava |
diṣṭyā putraguṇairyukto mārīca iva kāśyapaḥ || 49 ||
balamārogyamāyuśca rāmasya viditātmanaḥ |
devāsuramanuṣyeṣu sagandharvorageṣu ca || 50 ||
āśaṃsate janassarvo rāṣṭre puravare tathā |
ābhyantaraśca bāhyaśca paurajānapado janaḥ || 51 ||
striyo vṛddhāstaruṇyaśca sāyaṃ prātassamāhitāḥ |
sarvān devān namasyanti rāmasyārthe yaśasvinaḥ || 52 ||
teṣāmāyācitaṃ deva tvatprasādātsamṛddhyatām |
rāmamindīvaraśyāmaṃ sarvaśatrunibarhaṇam || 53 ||
paśyāmo yauvarājyasthaṃ tava rājottamātmajam |
taṃ deva devopamamātmajaṃ te sarvasya lokasya hite niviṣṭam |
hitāya naḥ kṣipramudārajuṣṭaṃ mudā'bhaṣektuṃ varada tvamarhasi || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvitīyassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वितीयस्सर्गः ।
ततः परिषदं सर्वामामन्त्र्य वसुधाधिपः ।
हितमुद्धर्षणं चैवमुवाच प्रथितं वचः ॥ 1 ॥
दुन्दुभिस्वनकल्पेन गम्भीरेणानुनादिना ।
स्वरेण महता राजा जीमूत इव नादयन् ॥ 2 ॥
राजलक्षणयुक्तेन कान्तेनानुपमेन च ।
उवाच रसयुक्तेन स्वरेण नृपतिर्नृपान् ॥ 3 ॥
विदितं भवतामेतद्यथा मे राज्यमुत्तमम् ।
पूर्वकैर्मम राजेन्द्रैस्सुतवत्परिपालितम् ॥ 4 ॥
सोऽहमिक्ष्वाकुभि स्सर्वैर्नरेन्द्रैः परिपालितम् ।
श्रेयसा योक्तुकामोऽस्मि सुखार्हमखिलं जगत् ॥ 5 ॥
मयाप्याचरितं पूर्वैः पन्थानमनुगच्छता ।
प्रजा नित्यमनिद्रेण यथाशक्त्यभिरक्षिताः ॥ 6 ॥
इदं शरीरं कृत्स्नस्य लोकस्य चरता हितम् ।
पाण्डुरस्याऽतपत्रस्यच्छायायां जरितं मया ॥ 7 ॥
प्राप्य वर्षसहस्राणि बहून्यायूंषि जीवतः ।
जीर्णस्यास्य शरीरस्य विश्रान्तिमभिरोचये ॥ 8 ॥
राजप्रभावजुष्टां हि दुर्वहामजितेन्द्रियैः ।
परिश्रान्तोऽस्मि लोकस्य गुर्वीं धर्मधुरं वहन् ॥ 9 ॥
सोऽहं विश्रममिच्छामि पुत्रं कृत्वा प्रजाहिते ।
सन्निकृष्टानिमान्सर्वाननुमान्य द्विजर्षभान् ॥ 10 ॥
अनुजातो हि मां सर्वैर्गुणैर्ज्येष्ठो ममात्मजः ।
पुरन्दरसमो वीर्ये रामः परपुरञ्जयः ॥ 11 ॥
तं चन्द्रमिव पुष्येण युक्तं धर्मभृतां वरम् ।
यौवराज्ये नियोक्ताऽस्मि प्रीतः पुरुषपुङ्गवम् ॥ 12 ॥
अनुरूपस्स वै नाथो लक्ष्मीवान् लक्ष्मणाग्रजः ।
त्रैलोक्यमपि नाथेन येन स्यान्नाथवत्तरम् ॥ 13 ॥
अनेन श्रेयसा सद्यस्संयोज्यैवमिमां महीम् ।
गतक्लेशो भविष्यामि सुते तस्मिन्निवेश्य वै ॥ 14 ॥
यदिदं मेऽनुरूपार्थं मया साधु सुमन्त्रितम् ।
भवन्तो मेऽनुमन्यन्तां कथं वा करवाण्यहम् ॥ 15 ॥
यद्यप्येषा मम प्रीतिर्हितमन्यद्विचिन्त्यताम् ।
अन्या मध्यस्थचिन्ता हि विमर्दाभ्यधिकोदया ॥ 16 ॥
इति ब्रुवन्तं मुदिताः प्रत्यनन्दन्नृपा नृपम् ।
वृष्टिमन्तं महामेघं नर्दन्त इव बर्हिणः ॥ 17 ॥
स्निग्धोऽनुनादी सञ्जज्ञे तत्र हर्षसमीरितः ।
जनौघोद्घुष्टसन्नादो विमानं कम्पयन्निव ॥ 18 ॥
तस्य धर्मार्थविदुषो भावमाज्ञाय सर्वशः ।
ब्राह्मणा जनमुख्याश्च पौरजानपदै स्सह ॥ 19 ॥
समेत्य मन्त्रयित्वा तु समतागतबुद्धयः ।
ऊचुश्च मनसा ज्ञात्वा वृद्धं दशरथं नृपम् ॥ 20 ॥
अनेकवर्षसाहस्रो वृद्धस्त्वमसि पार्थिव ।
स रामं युवराजानमभिषिञ्चिस्व पार्थिवम् ॥ 21 ॥
इच्छामो हि महाबाहुं रघुवीरं महाबलम् ।
गजेन महताऽयान्तं रामं छत्रावृताननम् ॥ 22 ॥
इति तद्वचनं श्रुत्वा राजा तेषां मनःप्रियम् ।
अजानन्निव जिज्ञासुरिदं वचनमब्रवीत् ॥ 23 ॥
श्रुत्वैव वचनं यन्मे राघवं पतिमिच्छथ ।
राजान स्संशयोऽयं मे किमिदं ब्रूत तत्त्वतः ॥ 24 ॥
कथं नु मयि धर्मेण पृथिवीमनुशासति ।
भवन्तो द्रष्टुमिच्छन्ति युवराजं ममात्मजम् ॥ 25 ॥
ते तमूचुर्महात्मानं पौरजानपदैस्सह ।
बहवो नृप कल्याणा गुणाः पुत्रस्य सन्ति ते ॥ 26 ॥
गुणान् गुणवतो देव देवकल्पस्य धीमतः ।
प्रियानानन्दनान्कृत्स्नान्प्रवक्ष्यामोऽद्य तान् शृणु ॥ 27 ॥
दिव्यैर्गुणैश्शक्रसमो रामस्सत्यपराक्रमः ।
इक्ष्वाकुभ्योऽपि सर्वेभ्यो ह्यतिरिक्तो विशाम्पते ॥ 28 ॥
राम स्सत्पुरुषो लोके सत्यधर्मपरायणः ।
साक्षाद्रामाद्विनिर्वृत्तो धर्मश्चापि श्रिया सह ॥ 29 ॥
प्रजासुखत्त्वे चन्द्रस्य वसुधायाः क्षमागुणैः ।
बुद्ध्या बृहस्पतेस्तुल्यो वीर्ये साक्षाच्छचीपतेः ॥ 30 ॥
धर्मज्ञः सत्यसन्धश्च शीलवाननसूयकः ।
क्षान्तः सान्त्वयिता श्लक्ष्णः कृतज्ञो विजितेन्द्रियः ॥ 31 ॥
मृदुश्च स्थिरचित्तश्च सदा भव्योऽनसूयकः ।
प्रियवादी च भूतानां सत्यवादी च राघवः ॥ 32 ॥
बहुश्रुतानां वृद्धानां ब्राह्मणानामुपासिता ।
तेनास्येहाऽतुला कीर्तिर्यशस्तेजश्च वर्धते ॥ 33 ॥
देवासुरमनुष्याणां सर्वास्त्रेषु विशारदः ।
सम्यग्विद्याव्रतस्नातो यथावत्साङ्गवेदवित् ॥ 34 ॥
गान्धर्वे च भुवि श्रेष्ठो बभूव भरताग्रजः ।
कल्याणाभिजन स्साधुरदीनात्मा महामतिः ॥ 35 ॥
द्विजैरभिविनीतश्च श्रेष्ठैर्धर्मार्थनैपुणैः ।
यदा व्रजति सङ्ग्रामं ग्रामार्थे नगरस्य वा ॥ 36 ॥
गत्वा सौमित्रिसहितो नाऽविजित्य निवर्तते ।
सङ्ग्रामात्पुनरागम्य कुञ्जरेण रथेन वा ॥ 37 ॥
पौरान् स्वजनवन्नित्यं कुशलं परिपृच्छति ।
पुत्रेष्वग्निषु दारेषु प्रेष्यशिष्यगणेषु च ॥ 38 ॥
निखिलेनानुपूर्व्याच्च पितापुत्रानिवौरसान् ।
शुश्रूषन्ते च व श्शिष्याः कच्चित्कर्मसु दंशिताः ॥ 39 ॥
इति नः पुरुषव्याघ्र स्सदा रामोऽभिभाषते ।
व्यसनेषु मनुष्याणां भृशं भवति दुःखितः ॥ 40 ॥
उत्सवेषु च सर्वेषु पितेव परितुष्यति ।
सत्यवादी महेष्वासो वृद्धसेवी जितेन्द्रियः ॥ 41 ॥
स्मितपूर्वाभिभाषी च धर्मं सर्वात्मना श्रितः ।
सम्यग्योक्ता श्रेयसां च न विगृह्य कथारुचिः ॥ 42 ॥
उत्तरोत्तरयुक्तौ च वक्ता वाचस्पतिर्यथा ।
सुभ्रूः आयतताम्राक्षः साक्षाद्विष्णुरिव स्वयम् ॥ 43 ॥
रामो लोकाभिरामोऽयं शौर्यवीर्यपराक्रमैः ।
प्रजापालनतत्त्वज्ञो न रागोपहतेन्द्रियः ॥ 44 ॥
शक्तस्त्रैलोक्यमप्येको भोक्तुं किन्नु महीमिमाम् ।
नास्य क्रोधः प्रसादश्च निरर्थोऽस्ति कदाचन ॥ 45 ॥
हन्त्येव नियमाद्वध्यानवध्ये न च कुप्यति ।
युनक्त्यर्थैः प्रहृष्टश्च तमसौ यत्र तुष्यति ॥ 46 ॥
शान्तै स्सर्वप्रजाकान्तैः प्रीतिसञ्जननैर्नृणाम् ।
गुणैर्विरुरुचे रामो दीप्त स्सूर्य इवांशुभिः ॥ 47 ॥
तमेवङ्गुणसम्पन्नं रामं सत्यपराक्रमम् ।
लोकपालोपमं नाथमकामयत मेदिनी ॥ 48 ॥
वत्सश्श्रेयसि जातस्ते दिष्ट्याऽसौ तव राघव ।
दिष्ट्या पुत्रगुणैर्युक्तो मारीच इव काश्यपः ॥ 49 ॥
बलमारोग्यमायुश्च रामस्य विदितात्मनः ।
देवासुरमनुष्येषु सगन्धर्वोरगेषु च ॥ 50 ॥
आशंसते जनस्सर्वो राष्ट्रे पुरवरे तथा ।
आभ्यन्तरश्च बाह्यश्च पौरजानपदो जनः ॥ 51 ॥
स्त्रियो वृद्धास्तरुण्यश्च सायं प्रातस्समाहिताः ।
सर्वान् देवान् नमस्यन्ति रामस्यार्थे यशस्विनः ॥ 52 ॥
तेषामायाचितं देव त्वत्प्रसादात्समृद्ध्यताम् ।
राममिन्दीवरश्यामं सर्वशत्रुनिबर्हणम् ॥ 53 ॥
पश्यामो यौवराज्यस्थं तव राजोत्तमात्मजम् ।
तं देव देवोपममात्मजं ते सर्वस्य लोकस्य हिते निविष्टम् ।
हिताय नः क्षिप्रमुदारजुष्टं मुदाऽभषेक्तुं वरद त्वमर्हसि ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वितीयस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvitīyassargaḥ |
tataḥ pariṣadaṃ sarvāmāmantrya vasudhādhipaḥ |
hitamuddharṣaṇaṃ caivamuvāca prathitaṃ vacaḥ || 1 ||
dundubhisvanakalpena gambhīreṇānunādinā |
svareṇa mahatā rājā jīmūta iva nādayan || 2 ||
rājalakṣaṇayuktena kāntenānupamena ca |
uvāca rasayuktena svareṇa nṛpatirnṛpān || 3 ||
viditaṃ bhavatāmetadyathā me rājyamuttamam |
pūrvakairmama rājendraissutavatparipālitam || 4 ||
so'hamikṣvākubhi ssarvairnarendraiḥ paripālitam |
śreyasā yoktukāmo'smi sukhārhamakhilaṃ jagat || 5 ||
mayāpyācaritaṃ pūrvaiḥ panthānamanugacchatā |
prajā nityamanidreṇa yathāśaktyabhirakṣitāḥ || 6 ||
idaṃ śarīraṃ kṛtsnasya lokasya caratā hitam |
pāṇḍurasyā'tapatrasyacchāyāyāṃ jaritaṃ mayā || 7 ||
prāpya varṣasahasrāṇi bahūnyāyūṃṣi jīvataḥ |
jīrṇasyāsya śarīrasya viśrāntimabhirocaye || 8 ||
rājaprabhāvajuṣṭāṃ hi durvahāmajitendriyaiḥ |
pariśrānto'smi lokasya gurvīṃ dharmadhuraṃ vahan || 9 ||
so'haṃ viśramamicchāmi putraṃ kṛtvā prajāhite |
sannikṛṣṭānimānsarvānanumānya dvijarṣabhān || 10 ||
anujāto hi māṃ sarvairguṇairjyeṣṭho mamātmajaḥ |
purandarasamo vīrye rāmaḥ parapurañjayaḥ || 11 ||
taṃ candramiva puṣyeṇa yuktaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
yauvarājye niyoktā'smi prītaḥ puruṣapuṅgavam || 12 ||
anurūpassa vai nātho lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ |
trailokyamapi nāthena yena syānnāthavattaram || 13 ||
anena śreyasā sadyassaṃyojyaivamimāṃ mahīm |
gatakleśo bhaviṣyāmi sute tasminniveśya vai || 14 ||
yadidaṃ me'nurūpārthaṃ mayā sādhu sumantritam |
bhavanto me'numanyantāṃ kathaṃ vā karavāṇyaham || 15 ||
yadyapyeṣā mama prītirhitamanyadvicintyatām |
anyā madhyasthacintā hi vimardābhyadhikodayā || 16 ||
iti bruvantaṃ muditāḥ pratyanandannṛpā nṛpam |
vṛṣṭimantaṃ mahāmeghaṃ nardanta iva barhiṇaḥ || 17 ||
snigdho'nunādī sañjajñe tatra harṣasamīritaḥ |
janaughodghuṣṭasannādo vimānaṃ kampayanniva || 18 ||
tasya dharmārthaviduṣo bhāvamājñāya sarvaśaḥ |
brāhmaṇā janamukhyāśca paurajānapadai ssaha || 19 ||
sametya mantrayitvā tu samatāgatabuddhayaḥ |
ūcuśca manasā jñātvā vṛddhaṃ daśarathaṃ nṛpam || 20 ||
anekavarṣasāhasro vṛddhastvamasi pārthiva |
sa rāmaṃ yuvarājānamabhiṣiñcisva pārthivam || 21 ||
icchāmo hi mahābāhuṃ raghuvīraṃ mahābalam |
gajena mahatā'yāntaṃ rāmaṃ chatrāvṛtānanam || 22 ||
iti tadvacanaṃ śrutvā rājā teṣāṃ manaḥpriyam |
ajānanniva jijñāsuridaṃ vacanamabravīt || 23 ||
śrutvaiva vacanaṃ yanme rāghavaṃ patimicchatha |
rājāna ssaṃśayo'yaṃ me kimidaṃ brūta tattvataḥ || 24 ||
kathaṃ nu mayi dharmeṇa pṛthivīmanuśāsati |
bhavanto draṣṭumicchanti yuvarājaṃ mamātmajam || 25 ||
te tamūcurmahātmānaṃ paurajānapadaissaha |
bahavo nṛpa kalyāṇā guṇāḥ putrasya santi te || 26 ||
guṇān guṇavato deva devakalpasya dhīmataḥ |
priyānānandanānkṛtsnānpravakṣyāmo'dya tān śṛṇu || 27 ||
divyairguṇaiśśakrasamo rāmassatyaparākramaḥ |
ikṣvākubhyo'pi sarvebhyo hyatirikto viśāmpate || 28 ||
rāma ssatpuruṣo loke satyadharmaparāyaṇaḥ |
sākṣādrāmādvinirvṛtto dharmaścāpi śriyā saha || 29 ||
prajāsukhattve candrasya vasudhāyāḥ kṣamāguṇaiḥ |
buddhyā bṛhaspatestulyo vīrye sākṣācchacīpateḥ || 30 ||
dharmajñaḥ satyasandhaśca śīlavānanasūyakaḥ |
kṣāntaḥ sāntvayitā ślakṣṇaḥ kṛtajño vijitendriyaḥ || 31 ||
mṛduśca sthiracittaśca sadā bhavyo'nasūyakaḥ |
priyavādī ca bhūtānāṃ satyavādī ca rāghavaḥ || 32 ||
bahuśrutānāṃ vṛddhānāṃ brāhmaṇānāmupāsitā |
tenāsyehā'tulā kīrtiryaśastejaśca vardhate || 33 ||
devāsuramanuṣyāṇāṃ sarvāstreṣu viśāradaḥ |
samyagvidyāvratasnāto yathāvatsāṅgavedavit || 34 ||
gāndharve ca bhuvi śreṣṭho babhūva bharatāgrajaḥ |
kalyāṇābhijana ssādhuradīnātmā mahāmatiḥ || 35 ||
dvijairabhivinītaśca śreṣṭhairdharmārthanaipuṇaiḥ |
yadā vrajati saṅgrāmaṃ grāmārthe nagarasya vā || 36 ||
gatvā saumitrisahito nā'vijitya nivartate |
saṅgrāmātpunarāgamya kuñjareṇa rathena vā || 37 ||
paurān svajanavannityaṃ kuśalaṃ paripṛcchati |
putreṣvagniṣu dāreṣu preṣyaśiṣyagaṇeṣu ca || 38 ||
nikhilenānupūrvyācca pitāputrānivaurasān |
śuśrūṣante ca va śśiṣyāḥ kaccitkarmasu daṃśitāḥ || 39 ||
iti naḥ puruṣavyāghra ssadā rāmo'bhibhāṣate |
vyasaneṣu manuṣyāṇāṃ bhṛśaṃ bhavati duḥkhitaḥ || 40 ||
utsaveṣu ca sarveṣu piteva parituṣyati |
satyavādī maheṣvāso vṛddhasevī jitendriyaḥ || 41 ||
smitapūrvābhibhāṣī ca dharmaṃ sarvātmanā śritaḥ |
samyagyoktā śreyasāṃ ca na vigṛhya kathāruciḥ || 42 ||
uttarottarayuktau ca vaktā vācaspatiryathā |
subhrūḥ āyatatāmrākṣaḥ sākṣādviṣṇuriva svayam || 43 ||
rāmo lokābhirāmo'yaṃ śauryavīryaparākramaiḥ |
prajāpālanatattvajño na rāgopahatendriyaḥ || 44 ||
śaktastrailokyamapyeko bhoktuṃ kinnu mahīmimām |
nāsya krodhaḥ prasādaśca nirartho'sti kadācana || 45 ||
hantyeva niyamādvadhyānavadhye na ca kupyati |
yunaktyarthaiḥ prahṛṣṭaśca tamasau yatra tuṣyati || 46 ||
śāntai ssarvaprajākāntaiḥ prītisañjananairnṛṇām |
guṇairviruruce rāmo dīpta ssūrya ivāṃśubhiḥ || 47 ||
tamevaṅguṇasampannaṃ rāmaṃ satyaparākramam |
lokapālopamaṃ nāthamakāmayata medinī || 48 ||
vatsaśśreyasi jātaste diṣṭyā'sau tava rāghava |
diṣṭyā putraguṇairyukto mārīca iva kāśyapaḥ || 49 ||
balamārogyamāyuśca rāmasya viditātmanaḥ |
devāsuramanuṣyeṣu sagandharvorageṣu ca || 50 ||
āśaṃsate janassarvo rāṣṭre puravare tathā |
ābhyantaraśca bāhyaśca paurajānapado janaḥ || 51 ||
striyo vṛddhāstaruṇyaśca sāyaṃ prātassamāhitāḥ |
sarvān devān namasyanti rāmasyārthe yaśasvinaḥ || 52 ||
teṣāmāyācitaṃ deva tvatprasādātsamṛddhyatām |
rāmamindīvaraśyāmaṃ sarvaśatrunibarhaṇam || 53 ||
paśyāmo yauvarājyasthaṃ tava rājottamātmajam |
taṃ deva devopamamātmajaṃ te sarvasya lokasya hite niviṣṭam |
hitāya naḥ kṣipramudārajuṣṭaṃ mudā'bhaṣektuṃ varada tvamarhasi || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvitīyassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.