శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అయోధ్యాకాణ్డమ్ ।
అథ ఏకవింశస్సర్గః ।
తథా తు విలపన్తీం తాం కౌసల్యాం రామమాతరమ్ ।
ఉవాచ లక్ష్మణో దీనస్తత్కాలసదృశం వచః ॥ 1 ॥
న రోచతే మమాప్యేతదార్యే యద్రాఘవో వనమ్ ।
త్యక్త్వా రాజ్యశ్రియం గచ్ఛేత్ స్త్రియా వాక్యవశం గతః ॥ 2 ॥
విపరీతశ్చ వృద్ధశ్చ విషయైశ్చ ప్రధర్షితః ।
నృపః కిమివ న బ్రూయాచ్చోద్యమానస్సమన్మథః ॥ 3 ॥
నాస్యాపరాధం పశ్యామి నాపి దోషం తథావిధమ్ ।
యేన నిర్వాస్యతే రాష్ట్రాద్వనవాసాయ రాఘవః ॥ 4 ॥
న తం పశ్యామ్యహం లోకే పరోక్షమపి యో నరః ।
స్వమిత్రోఽపి నిరస్తోఽపి యోఽస్య దోషముదాహరేత్ ॥ 5 ॥
దేవకల్పమృజుం దాన్తం రిపూణామపి వత్సలమ్ ।
అవేక్షమాణః కో ధర్మం త్యజేత్పుత్రమకారణాత్ ॥ 6 ॥
తదిదం వచనం రాజ్ఞఃపునర్బాల్యముపేయుషః ।
పుత్రః కో హృదయే కుర్యాద్రాజవృత్తమనుస్మరన్ ॥ 7 ॥
యావదేవ న జానాతి కశ్చిదర్థమిమం నరః ।
తావదేవ మయా సార్ధమాత్మస్థం కురు శాసనమ్ ॥ 8 ॥
మయా పార్శ్వే సధనుషా తవ గుప్తస్య రాఘవ ।
క స్సమర్థోఽధికం కర్తుం కృతాన్తస్యేవ తిష్ఠతః ॥ 9 ॥
నిర్మనుష్యామిమాం కృత్స్నామయోధ్యాం మనుజర్షభ ।
కరిష్యామి శరైస్తీక్ష్ణైర్యది స్థాస్యతి విప్రియే ॥ 10 ॥
భరతస్యాథ పక్ష్యో వా యో వాఽస్య హితమిచ్ఛతి ।
సర్వానేతాన్వధిష్యామి మృదుర్హి పరిభూయతే ॥ 11 ॥
ప్రోత్సాహితోఽయం కైకేయ్యా స దుష్టో యది నః పితా ।
అమిత్రభూతో నిస్సఙ్గం వధ్యతాం బధ్యతామపి ॥ 12 ॥
గురోరప్యవలిప్తస్య కార్యాకార్యమజానతః ।
ఉత్పథం ప్రతిపన్నస్య కార్యం భవతి శాసనమ్ ॥ 13 ॥
బలమేష కిమాశ్రిత్య హేతుం వాపురుషర్షభ ।
దాతుమిచ్ఛతి కైకేయ్యై రాజ్యం స్థితమిదం తవ ॥ 14 ॥
త్వయా చైవ మయా చైవ కృత్వా వైరమనుత్తమమ్ ।
కాఽస్య శక్తిశ్శ్రియం దాతుం భరతాయారిశాసన ॥ 15 ॥
అనురక్తోఽస్మి భావేన భ్రాతరం దేవి తత్త్వతః ।
సత్యేన ధనుషా చైవ దత్తేనేష్టేన తే శపే ॥ 16 ॥
దీప్తమగ్నిమరణ్యం వా యది రామః ప్రవేక్ష్యతి ।
ప్రవిష్టం తత్ర మాం దేవి త్వం పూర్వమవధారయ ॥ 17 ॥
హరామి వీర్యాద్దుఃఖం తే తమ స్సూర్య ఇవోదితః ।
దేవీ పశ్యతు మే వీర్యం రాఘవశ్చైవ పశ్యతు ॥ 18 ॥
ఏతత్తు వచనం శ్రుత్వా లక్ష్మణస్య మహాత్మనః ।
ఉవాచ రామం కౌశల్యా రుదన్తీ శోకలాలసా ॥ 19 ॥
భ్రాతుస్తే వదతః పుత్ర లక్ష్మణస్య శ్రుతం త్వయా ।
యదత్రానన్తరం కార్యం కురుష్వ యది రోచతే ॥ 20 ॥
న చాధర్మ్యం వచ శ్రుత్వా సపత్న్యా మమ భాషితమ్ ।
విహాయ శోకసన్తప్తాం గన్తుమర్హసి మామితః ॥ 21 ॥
ధర్మజ్ఞ యది ధర్మిష్ఠో ధర్మం చరితుమిచ్ఛసి ।
శుశ్రూష మామిహస్థస్త్వం చర ధర్మమనుత్తమమ్ ॥ 22 ॥
శుశ్రూషుర్జననీం పుత్ర స్వగృహే నియతో వసన్ ।
పరేణ తపసా యుక్తః కాశ్యపస్త్రిదివం గతః ॥ 23 ॥
యథైవ రాజా పూజ్యస్తే గౌరవేణ తథాఽస్మ్యహమ్ ।
త్వాం నాహమనుజానామి న గన్తవ్యమితో వనమ్ ॥ 24 ॥
త్వద్వియోగాన్న మే కార్యం జీవితేన సుఖేన వా ।
త్వయా సహ మమ శ్రేయస్తృణానామపి భక్షణమ్ ॥ 25 ॥
యది త్వం యాస్యసి వనం త్యక్త్వా మాం శోకలాలసామ్ ।
అహం ప్రాయమిహాసిష్యే న హి శక్ష్యామి జీవితుమ్ ॥ 26 ॥
తతస్త్వం ప్రాప్స్యసే పుత్ర నిరయం లోకవిశ్రుతమ్ ।
బ్రహ్మహత్యామివాధర్మాత్సముద్ర స్సరితాం పతిః ॥ 27 ॥
విలపన్తీం తథా దీనాం కౌసల్యాం జననీం తతః ।
ఉవాచ రామో ధర్మాత్మా వచనం ధర్మసంహితమ్ ॥ 28 ॥
నాస్తి శక్తిః పితుర్వాక్యం సమతిక్రమితుం మమ ।
ప్రసాదయే త్వాం శిరసా గన్తుమిచ్ఛామ్యహం వనమ్ ॥ 29 ॥
ఋషిణా చ పితుర్వాక్యం కుర్వతా వ్రతచారిణా ।
గౌర్హతా జానతా ధర్మం కణ్డునాఽపి విపశ్చితా ॥ 30 ॥
అస్మాకం చ కులే పూర్వం సగరస్యాజ్ఞయా పితుః ।
ఖనద్భిస్సాగరైర్భూమిమవాప్తస్సుమహాన్వధః ॥ 31 ॥
జామద్గ్న్యేన రామేణ రేణుకా జననీ స్వయమ్ ।
కృత్తా పరశునాఽరణ్యే పితుర్వచనకారిణా ॥ 32 ॥
ఏతైరన్యైశ్చ బహుభిర్దేవి దేవసమైః కృతమ్ ।
పితుర్వచనమక్లీబం కరిష్యామి పితుర్హితమ్ ॥ 33 ॥
న ఖల్వేతన్మయైకేన క్రియతే పితృశాసనమ్ ।
ఏతైరపి కృతం దేవి యే మయా తవ కీర్తితాః ॥ 34 ॥
నాహం ధర్మమపూర్వం తే ప్రతికూలం ప్రవర్తయే ।
పూర్వైరయమభిప్రేతో గతో మార్గోఽనుగమ్యతే ॥ 35 ॥
తదేతత్తు మయా కార్యం క్రియతే భువి నాన్యథా ।
పితుర్హి వచనం కుర్వన్న కశ్చిన్నామ హీయతే ॥ 36 ॥
తామేవముక్త్వా జననీం లక్ష్మణం పునరబ్రవీత్ ।
వాక్యం వాక్యవిదాం శ్రేష్ఠశ్శ్రేష్ఠస్సర్వధనుష్మతామ్ ॥ 37 ॥
తవ లక్ష్మణ జానామి మయి స్నేహమనుత్తమమ్ ।
విక్రమం చైవ సత్త్వం చ తేజశ్చ సుదురాసదమ్ ॥ 38 ॥
మమ మాతుర్మహద్దుఃఖమతులం శుభలక్షణ ।
అభిప్రాయమవిజ్ఞాయ సత్యస్య చ శమస్య చ ॥ 39 ॥
ధర్మో హి పరమో లోకే ధర్మే సత్యం ప్రతిష్ఠితమ్ ।
ధర్మసంశ్రితమేతచ్చ పితుర్వచనముత్తమమ్ ॥ 40 ॥
సంశ్రుత్య చ పితుర్వాక్యం మాతుర్వా బ్రాహ్మణస్య వా ।
న కర్తవ్యం వృథా వీర ధర్మమాశ్రిత్య తిష్ఠతా ॥ 41 ॥
సోఽహం న శక్ష్యామి పితుర్నియోగమతివర్తితుమ్ ।
పితుర్హివచనాద్వీర కైకేయ్యాఽహం ప్రచోదితః ॥ 42 ॥
తదేతాం విసృజానార్యాం క్షత్రధర్మాశ్రితాం మతిమ్ ।
ధర్మమాశ్రయ మా తైక్ష్ణ్యం మద్బుద్ధిరనుగమ్యతామ్ ॥ 43 ॥
తమేవముత్త్వా సౌహార్దాద్భ్రాతరం లక్ష్మణాగ్రజః ।
ఉవాచ భూయః కౌసల్యాం ప్రాఞ్జలిశ్శిరసానతః ॥ 44 ॥
అనుమన్యస్వ మాం దేవి గమిష్యన్తమితో వనమ్ ।
శాపితాఽసి మమ ప్రాణైః కురు స్వస్త్యయనాని మే ॥ 45 ॥
తీర్ణప్రతిజ్ఞశ్చ వనాత్పునరేష్యామ్యహం పురీమ్ ।
యయాతిరివ రాజర్షిఃపురా హిత్వా పునర్దివమ్ ॥ 46 ॥
శోకస్సన్ధార్యతాం మాత ర్హృదయే సాధు మా శుచః ।
వనవాసాదిహైష్యామి పునః కృత్వా పితుర్వచః ॥ 47 ॥
త్వయా మయా చ వైదేహ్యా లక్ష్మణేన సుమిత్రయా ।
పితుర్నియోగే స్థాతవ్యమేష ధర్మస్సనాతనః ॥ 48 ॥
అమ్బ సంహృత్య సమ్భారాన్ దుఃఖం హృది నిగృహ్య చ ।
వనవాసకృతా బుద్ధిర్మమ ధర్మ్యాఽను వర్త్యతామ్ ॥ 49 ॥
ఏతద్వచస్తస్య నిశమ్య మాతా సుధర్మ్యమవ్యగ్రమవిక్లబం చ ।
మృతేవ సఞ్జ్ఞాం ప్రతిలభ్య దేవీ సమీక్ష్య రామం పునరిత్యువాచ ॥ 50 ॥
యథైవ తే పుత్ర పితా తథాఽహం గురు స్స్వధర్మేణ సుహృత్తయా చ ।
న త్వాఽనుజానామి న మాం విహాయ సుదుఃఖితామర్హసి గన్తుమేవమ్ ॥ 51 ॥
కిం జీవితేనేహ వినా త్వయా మే లోకేన వా కిం స్వధయాఽమృతేన ।
శ్రేయో ముహూర్తం తవ సన్నిధానం మమేహ కృత్స్నాదపి జీవలోకాత్ ॥ 52 ॥
నరైరివోల్కాభిరపోహ్యమానో మహాగజోఽధ్వానమనుప్రవిష్టః ।
భూయః ప్రజజ్వాల విలాపమేవం నిశమ్య రామః కరుణం జనన్యాః ॥ 53 ॥
స మాతరం చైవ విసఞ్జ్ఞకల్పా మార్తం చ సౌమిత్రిమభిప్రతప్తమ్ ।
ధర్మే స్థితో ధర్మ్యమువాచ వాక్యం యథా స ఏవార్హతి తత్ర వక్తుమ్ ॥ 54 ॥
అహం హి తే లక్ష్మణ నిత్యమేవ జానామి భక్తిం చ పరాక్రమం చ ।
మమ త్వభిప్రాయమసన్నిరీక్ష్య మాత్రా సహాభ్యర్దసి మాం సుదుఃఖమ్ ॥ 55 ॥
ధర్మార్థకామాః ఖలు తాత లోకే సమీక్షితా ధర్మఫలోదయేషు ।
తే తత్ర సర్వే స్యురసంశయం మే భార్యేవ వశ్యాఽభిమతా సుపుత్రా ॥ 56 ॥
యస్మింస్తు సర్వే స్యురసన్నివిష్టా ధర్మో యత స్స్యాత్తదుపక్రమేత ।
ద్వేష్యో భవత్యర్థపరో హి లోకే కామాత్మతా ఖల్వపి న ప్రశస్తా ॥ 57 ॥
గురుశ్చ రాజా చ పితా చ వృద్ధః క్రోధాత్ప్రహర్షాద్యది వాఽపి కామాత్ ।
యద్వ్యాదిశేత్కార్యమవేక్ష్య ధర్మం కస్తన్న కుర్యాదనృశంసవృత్తిః ॥ 58 ॥
స వై న శక్నోమి పితుః ప్రతిజ్ఞా మిమామకర్తుం సకలాం యథావత్ ।
స హ్యావయోస్తాత గురుర్నియోగే దేవ్యాశ్చ భర్తా స గతి స్సధర్మః ॥ 59 ॥
తస్మిన్పునర్జీవతి ధర్మరాజే విశేషతస్స్వే పథి వర్తమానే ।
దేవీ మయా సార్ధమితోఽపగచ్ఛేత్ కథం స్విదన్యా విధవేవ నారీ ॥ 60 ॥
సా మాఽనుమన్యస్వ వనం వ్రజన్తం కురుష్వ న స్స్వస్త్యయనాని దేవి ।
యథా సమాప్తే పునరావ్రజేయం యథా హి సత్యేన పునర్యయాతిః ॥ 61 ॥
యశో హ్యహం కేవలరాజ్యకారణా న్న పృష్ఠతః కర్తుమలం మహోదయమ్ ।
అదీర్ఘకాలే న తు దేవి జీవితే వృణేఽవరామద్య మహీమధర్మతః ॥ 62 ॥
ప్రసాదయన్నరవృషభ స్సమాతరం పరాక్రమాజ్జిగమిషురేవ దణ్డకాన్ ।
అథానుజం భృశమనుశాస్య దర్శనం చకార తాం హృది జననీం ప్రదక్షిణమ్ ॥ 63 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అయోధ్యాకాణ్డే ఏకవింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tathā tu vilapantīṃ tāṃ kausalyāṃ rāmamātaram |
uvāca lakṣmaṇo dīnastatkālasadṛśaṃ vacaḥ || 1 ||
na rocate mamāpyetadārye yadrāghavo vanam |
tyaktvā rājyaśriyaṃ gacchet striyā vākyavaśaṃ gataḥ || 2 ||
viparītaśca vṛddhaśca viṣayaiśca pradharṣitaḥ |
nṛpaḥ kimiva na brūyāccodyamānassamanmathaḥ || 3 ||
nāsyāparādhaṃ paśyāmi nāpi doṣaṃ tathāvidham |
yena nirvāsyate rāṣṭrādvanavāsāya rāghavaḥ || 4 ||
na taṃ paśyāmyahaṃ loke parokṣamapi yo naraḥ |
svamitro'pi nirasto'pi yo'sya doṣamudāharet || 5 ||
devakalpamṛjuṃ dāntaṃ ripūṇāmapi vatsalam |
avekṣamāṇaḥ ko dharmaṃ tyajetputramakāraṇāt || 6 ||
tadidaṃ vacanaṃ rājñaḥpunarbālyamupeyuṣaḥ |
putraḥ ko hṛdaye kuryādrājavṛttamanusmaran || 7 ||
yāvadeva na jānāti kaścidarthamimaṃ naraḥ |
tāvadeva mayā sārdhamātmasthaṃ kuru śāsanam || 8 ||
mayā pārśve sadhanuṣā tava guptasya rāghava |
ka ssamartho'dhikaṃ kartuṃ kṛtāntasyeva tiṣṭhataḥ || 9 ||
nirmanuṣyāmimāṃ kṛtsnāmayodhyāṃ manujarṣabha |
kariṣyāmi śaraistīkṣṇairyadi sthāsyati vipriye || 10 ||
bharatasyātha pakṣyo vā yo vā'sya hitamicchati |
sarvānetānvadhiṣyāmi mṛdurhi paribhūyate || 11 ||
protsāhito'yaṃ kaikeyyā sa duṣṭo yadi naḥ pitā |
amitrabhūto nissaṅgaṃ vadhyatāṃ badhyatāmapi || 12 ||
gurorapyavaliptasya kāryākāryamajānataḥ |
utpathaṃ pratipannasya kāryaṃ bhavati śāsanam || 13 ||
balameṣa kimāśritya hetuṃ vāpuruṣarṣabha |
dātumicchati kaikeyyai rājyaṃ sthitamidaṃ tava || 14 ||
tvayā caiva mayā caiva kṛtvā vairamanuttamam |
kā'sya śaktiśśriyaṃ dātuṃ bharatāyāriśāsana || 15 ||
anurakto'smi bhāvena bhrātaraṃ devi tattvataḥ |
satyena dhanuṣā caiva datteneṣṭena te śape || 16 ||
dīptamagnimaraṇyaṃ vā yadi rāmaḥ pravekṣyati |
praviṣṭaṃ tatra māṃ devi tvaṃ pūrvamavadhāraya || 17 ||
harāmi vīryādduḥkhaṃ te tama ssūrya ivoditaḥ |
devī paśyatu me vīryaṃ rāghavaścaiva paśyatu || 18 ||
etattu vacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
uvāca rāmaṃ kauśalyā rudantī śokalālasā || 19 ||
bhrātuste vadataḥ putra lakṣmaṇasya śrutaṃ tvayā |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ kuruṣva yadi rocate || 20 ||
na cādharmyaṃ vaca śrutvā sapatnyā mama bhāṣitam |
vihāya śokasantaptāṃ gantumarhasi māmitaḥ || 21 ||
dharmajña yadi dharmiṣṭho dharmaṃ caritumicchasi |
śuśrūṣa māmihasthastvaṃ cara dharmamanuttamam || 22 ||
śuśrūṣurjananīṃ putra svagṛhe niyato vasan |
pareṇa tapasā yuktaḥ kāśyapastridivaṃ gataḥ || 23 ||
yathaiva rājā pūjyaste gauraveṇa tathā'smyaham |
tvāṃ nāhamanujānāmi na gantavyamito vanam || 24 ||
tvadviyogānna me kāryaṃ jīvitena sukhena vā |
tvayā saha mama śreyastṛṇānāmapi bhakṣaṇam || 25 ||
yadi tvaṃ yāsyasi vanaṃ tyaktvā māṃ śokalālasām |
ahaṃ prāyamihāsiṣye na hi śakṣyāmi jīvitum || 26 ||
tatastvaṃ prāpsyase putra nirayaṃ lokaviśrutam |
brahmahatyāmivādharmātsamudra ssaritāṃ patiḥ || 27 ||
vilapantīṃ tathā dīnāṃ kausalyāṃ jananīṃ tataḥ |
uvāca rāmo dharmātmā vacanaṃ dharmasaṃhitam || 28 ||
nāsti śaktiḥ piturvākyaṃ samatikramituṃ mama |
prasādaye tvāṃ śirasā gantumicchāmyahaṃ vanam || 29 ||
ṛṣiṇā ca piturvākyaṃ kurvatā vratacāriṇā |
gaurhatā jānatā dharmaṃ kaṇḍunā'pi vipaścitā || 30 ||
asmākaṃ ca kule pūrvaṃ sagarasyājñayā pituḥ |
khanadbhissāgarairbhūmimavāptassumahānvadhaḥ || 31 ||
jāmadgnyena rāmeṇa reṇukā jananī svayam |
kṛttā paraśunā'raṇye piturvacanakāriṇā || 32 ||
etairanyaiśca bahubhirdevi devasamaiḥ kṛtam |
piturvacanamaklībaṃ kariṣyāmi piturhitam || 33 ||
na khalvetanmayaikena kriyate pitṛśāsanam |
etairapi kṛtaṃ devi ye mayā tava kīrtitāḥ || 34 ||
nāhaṃ dharmamapūrvaṃ te pratikūlaṃ pravartaye |
pūrvairayamabhipreto gato mārgo'nugamyate || 35 ||
tadetattu mayā kāryaṃ kriyate bhuvi nānyathā |
piturhi vacanaṃ kurvanna kaścinnāma hīyate || 36 ||
tāmevamuktvā jananīṃ lakṣmaṇaṃ punarabravīt |
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭhaśśreṣṭhassarvadhanuṣmatām || 37 ||
tava lakṣmaṇa jānāmi mayi snehamanuttamam |
vikramaṃ caiva sattvaṃ ca tejaśca sudurāsadam || 38 ||
mama māturmahadduḥkhamatulaṃ śubhalakṣaṇa |
abhiprāyamavijñāya satyasya ca śamasya ca || 39 ||
dharmo hi paramo loke dharme satyaṃ pratiṣṭhitam |
dharmasaṃśritametacca piturvacanamuttamam || 40 ||
saṃśrutya ca piturvākyaṃ māturvā brāhmaṇasya vā |
na kartavyaṃ vṛthā vīra dharmamāśritya tiṣṭhatā || 41 ||
so'haṃ na śakṣyāmi piturniyogamativartitum |
piturhivacanādvīra kaikeyyā'haṃ pracoditaḥ || 42 ||
tadetāṃ visṛjānāryāṃ kṣatradharmāśritāṃ matim |
dharmamāśraya mā taikṣṇyaṃ madbuddhiranugamyatām || 43 ||
tamevamuttvā sauhārdādbhrātaraṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
uvāca bhūyaḥ kausalyāṃ prāñjaliśśirasānataḥ || 44 ||
anumanyasva māṃ devi gamiṣyantamito vanam |
śāpitā'si mama prāṇaiḥ kuru svastyayanāni me || 45 ||
tīrṇapratijñaśca vanātpunareṣyāmyahaṃ purīm |
yayātiriva rājarṣiḥpurā hitvā punardivam || 46 ||
śokassandhāryatāṃ māta rhṛdaye sādhu mā śucaḥ |
vanavāsādihaiṣyāmi punaḥ kṛtvā piturvacaḥ || 47 ||
tvayā mayā ca vaidehyā lakṣmaṇena sumitrayā |
piturniyoge sthātavyameṣa dharmassanātanaḥ || 48 ||
amba saṃhṛtya sambhārān duḥkhaṃ hṛdi nigṛhya ca |
vanavāsakṛtā buddhirmama dharmyā'nu vartyatām || 49 ||
etadvacastasya niśamya mātā sudharmyamavyagramaviklabaṃ ca |
mṛteva sañjñāṃ pratilabhya devī samīkṣya rāmaṃ punarityuvāca || 50 ||
yathaiva te putra pitā tathā'haṃ guru ssvadharmeṇa suhṛttayā ca |
na tvā'nujānāmi na māṃ vihāya suduḥkhitāmarhasi gantumevam || 51 ||
kiṃ jīviteneha vinā tvayā me lokena vā kiṃ svadhayā'mṛtena |
śreyo muhūrtaṃ tava sannidhānaṃ mameha kṛtsnādapi jīvalokāt || 52 ||
narairivolkābhirapohyamāno mahāgajo'dhvānamanupraviṣṭaḥ |
bhūyaḥ prajajvāla vilāpamevaṃ niśamya rāmaḥ karuṇaṃ jananyāḥ || 53 ||
sa mātaraṃ caiva visañjñakalpā mārtaṃ ca saumitrimabhiprataptam |
dharme sthito dharmyamuvāca vākyaṃ yathā sa evārhati tatra vaktum || 54 ||
ahaṃ hi te lakṣmaṇa nityameva jānāmi bhaktiṃ ca parākramaṃ ca |
mama tvabhiprāyamasannirīkṣya mātrā sahābhyardasi māṃ suduḥkham || 55 ||
dharmārthakāmāḥ khalu tāta loke samīkṣitā dharmaphalodayeṣu |
te tatra sarve syurasaṃśayaṃ me bhāryeva vaśyā'bhimatā suputrā || 56 ||
yasmiṃstu sarve syurasanniviṣṭā dharmo yata ssyāttadupakrameta |
dveṣyo bhavatyarthaparo hi loke kāmātmatā khalvapi na praśastā || 57 ||
guruśca rājā ca pitā ca vṛddhaḥ krodhātpraharṣādyadi vā'pi kāmāt |
yadvyādiśetkāryamavekṣya dharmaṃ kastanna kuryādanṛśaṃsavṛttiḥ || 58 ||
sa vai na śaknomi pituḥ pratijñā mimāmakartuṃ sakalāṃ yathāvat |
sa hyāvayostāta gururniyoge devyāśca bhartā sa gati ssadharmaḥ || 59 ||
tasminpunarjīvati dharmarāje viśeṣatassve pathi vartamāne |
devī mayā sārdhamito'pagacchet kathaṃ svidanyā vidhaveva nārī || 60 ||
sā mā'numanyasva vanaṃ vrajantaṃ kuruṣva na ssvastyayanāni devi |
yathā samāpte punarāvrajeyaṃ yathā hi satyena punaryayātiḥ || 61 ||
yaśo hyahaṃ kevalarājyakāraṇā nna pṛṣṭhataḥ kartumalaṃ mahodayam |
adīrghakāle na tu devi jīvite vṛṇe'varāmadya mahīmadharmataḥ || 62 ||
prasādayannaravṛṣabha ssamātaraṃ parākramājjigamiṣureva daṇḍakān |
athānujaṃ bhṛśamanuśāsya darśanaṃ cakāra tāṃ hṛdi jananīṃ pradakṣiṇam || 63 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकविंशस्सर्गः ।
तथा तु विलपन्तीं तां कौसल्यां राममातरम् ।
उवाच लक्ष्मणो दीनस्तत्कालसदृशं वचः ॥ 1 ॥
न रोचते ममाप्येतदार्ये यद्राघवो वनम् ।
त्यक्त्वा राज्यश्रियं गच्छेत् स्त्रिया वाक्यवशं गतः ॥ 2 ॥
विपरीतश्च वृद्धश्च विषयैश्च प्रधर्षितः ।
नृपः किमिव न ब्रूयाच्चोद्यमानस्समन्मथः ॥ 3 ॥
नास्यापराधं पश्यामि नापि दोषं तथाविधम् ।
येन निर्वास्यते राष्ट्राद्वनवासाय राघवः ॥ 4 ॥
न तं पश्याम्यहं लोके परोक्षमपि यो नरः ।
स्वमित्रोऽपि निरस्तोऽपि योऽस्य दोषमुदाहरेत् ॥ 5 ॥
देवकल्पमृजुं दान्तं रिपूणामपि वत्सलम् ।
अवेक्षमाणः को धर्मं त्यजेत्पुत्रमकारणात् ॥ 6 ॥
तदिदं वचनं राज्ञःपुनर्बाल्यमुपेयुषः ।
पुत्रः को हृदये कुर्याद्राजवृत्तमनुस्मरन् ॥ 7 ॥
यावदेव न जानाति कश्चिदर्थमिमं नरः ।
तावदेव मया सार्धमात्मस्थं कुरु शासनम् ॥ 8 ॥
मया पार्श्वे सधनुषा तव गुप्तस्य राघव ।
क स्समर्थोऽधिकं कर्तुं कृतान्तस्येव तिष्ठतः ॥ 9 ॥
निर्मनुष्यामिमां कृत्स्नामयोध्यां मनुजर्षभ ।
करिष्यामि शरैस्तीक्ष्णैर्यदि स्थास्यति विप्रिये ॥ 10 ॥
भरतस्याथ पक्ष्यो वा यो वाऽस्य हितमिच्छति ।
सर्वानेतान्वधिष्यामि मृदुर्हि परिभूयते ॥ 11 ॥
प्रोत्साहितोऽयं कैकेय्या स दुष्टो यदि नः पिता ।
अमित्रभूतो निस्सङ्गं वध्यतां बध्यतामपि ॥ 12 ॥
गुरोरप्यवलिप्तस्य कार्याकार्यमजानतः ।
उत्पथं प्रतिपन्नस्य कार्यं भवति शासनम् ॥ 13 ॥
बलमेष किमाश्रित्य हेतुं वापुरुषर्षभ ।
दातुमिच्छति कैकेय्यै राज्यं स्थितमिदं तव ॥ 14 ॥
त्वया चैव मया चैव कृत्वा वैरमनुत्तमम् ।
काऽस्य शक्तिश्श्रियं दातुं भरतायारिशासन ॥ 15 ॥
अनुरक्तोऽस्मि भावेन भ्रातरं देवि तत्त्वतः ।
सत्येन धनुषा चैव दत्तेनेष्टेन ते शपे ॥ 16 ॥
दीप्तमग्निमरण्यं वा यदि रामः प्रवेक्ष्यति ।
प्रविष्टं तत्र मां देवि त्वं पूर्वमवधारय ॥ 17 ॥
हरामि वीर्याद्दुःखं ते तम स्सूर्य इवोदितः ।
देवी पश्यतु मे वीर्यं राघवश्चैव पश्यतु ॥ 18 ॥
एतत्तु वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणस्य महात्मनः ।
उवाच रामं कौशल्या रुदन्ती शोकलालसा ॥ 19 ॥
भ्रातुस्ते वदतः पुत्र लक्ष्मणस्य श्रुतं त्वया ।
यदत्रानन्तरं कार्यं कुरुष्व यदि रोचते ॥ 20 ॥
न चाधर्म्यं वच श्रुत्वा सपत्न्या मम भाषितम् ।
विहाय शोकसन्तप्तां गन्तुमर्हसि मामितः ॥ 21 ॥
धर्मज्ञ यदि धर्मिष्ठो धर्मं चरितुमिच्छसि ।
शुश्रूष मामिहस्थस्त्वं चर धर्ममनुत्तमम् ॥ 22 ॥
शुश्रूषुर्जननीं पुत्र स्वगृहे नियतो वसन् ।
परेण तपसा युक्तः काश्यपस्त्रिदिवं गतः ॥ 23 ॥
यथैव राजा पूज्यस्ते गौरवेण तथाऽस्म्यहम् ।
त्वां नाहमनुजानामि न गन्तव्यमितो वनम् ॥ 24 ॥
त्वद्वियोगान्न मे कार्यं जीवितेन सुखेन वा ।
त्वया सह मम श्रेयस्तृणानामपि भक्षणम् ॥ 25 ॥
यदि त्वं यास्यसि वनं त्यक्त्वा मां शोकलालसाम् ।
अहं प्रायमिहासिष्ये न हि शक्ष्यामि जीवितुम् ॥ 26 ॥
ततस्त्वं प्राप्स्यसे पुत्र निरयं लोकविश्रुतम् ।
ब्रह्महत्यामिवाधर्मात्समुद्र स्सरितां पतिः ॥ 27 ॥
विलपन्तीं तथा दीनां कौसल्यां जननीं ततः ।
उवाच रामो धर्मात्मा वचनं धर्मसंहितम् ॥ 28 ॥
नास्ति शक्तिः पितुर्वाक्यं समतिक्रमितुं मम ।
प्रसादये त्वां शिरसा गन्तुमिच्छाम्यहं वनम् ॥ 29 ॥
ऋषिणा च पितुर्वाक्यं कुर्वता व्रतचारिणा ।
गौर्हता जानता धर्मं कण्डुनाऽपि विपश्चिता ॥ 30 ॥
अस्माकं च कुले पूर्वं सगरस्याज्ञया पितुः ।
खनद्भिस्सागरैर्भूमिमवाप्तस्सुमहान्वधः ॥ 31 ॥
जामद्ग्न्येन रामेण रेणुका जननी स्वयम् ।
कृत्ता परशुनाऽरण्ये पितुर्वचनकारिणा ॥ 32 ॥
एतैरन्यैश्च बहुभिर्देवि देवसमैः कृतम् ।
पितुर्वचनमक्लीबं करिष्यामि पितुर्हितम् ॥ 33 ॥
न खल्वेतन्मयैकेन क्रियते पितृशासनम् ।
एतैरपि कृतं देवि ये मया तव कीर्तिताः ॥ 34 ॥
नाहं धर्ममपूर्वं ते प्रतिकूलं प्रवर्तये ।
पूर्वैरयमभिप्रेतो गतो मार्गोऽनुगम्यते ॥ 35 ॥
तदेतत्तु मया कार्यं क्रियते भुवि नान्यथा ।
पितुर्हि वचनं कुर्वन्न कश्चिन्नाम हीयते ॥ 36 ॥
तामेवमुक्त्वा जननीं लक्ष्मणं पुनरब्रवीत् ।
वाक्यं वाक्यविदां श्रेष्ठश्श्रेष्ठस्सर्वधनुष्मताम् ॥ 37 ॥
तव लक्ष्मण जानामि मयि स्नेहमनुत्तमम् ।
विक्रमं चैव सत्त्वं च तेजश्च सुदुरासदम् ॥ 38 ॥
मम मातुर्महद्दुःखमतुलं शुभलक्षण ।
अभिप्रायमविज्ञाय सत्यस्य च शमस्य च ॥ 39 ॥
धर्मो हि परमो लोके धर्मे सत्यं प्रतिष्ठितम् ।
धर्मसंश्रितमेतच्च पितुर्वचनमुत्तमम् ॥ 40 ॥
संश्रुत्य च पितुर्वाक्यं मातुर्वा ब्राह्मणस्य वा ।
न कर्तव्यं वृथा वीर धर्ममाश्रित्य तिष्ठता ॥ 41 ॥
सोऽहं न शक्ष्यामि पितुर्नियोगमतिवर्तितुम् ।
पितुर्हिवचनाद्वीर कैकेय्याऽहं प्रचोदितः ॥ 42 ॥
तदेतां विसृजानार्यां क्षत्रधर्माश्रितां मतिम् ।
धर्ममाश्रय मा तैक्ष्ण्यं मद्बुद्धिरनुगम्यताम् ॥ 43 ॥
तमेवमुत्त्वा सौहार्दाद्भ्रातरं लक्ष्मणाग्रजः ।
उवाच भूयः कौसल्यां प्राञ्जलिश्शिरसानतः ॥ 44 ॥
अनुमन्यस्व मां देवि गमिष्यन्तमितो वनम् ।
शापिताऽसि मम प्राणैः कुरु स्वस्त्ययनानि मे ॥ 45 ॥
तीर्णप्रतिज्ञश्च वनात्पुनरेष्याम्यहं पुरीम् ।
ययातिरिव राजर्षिःपुरा हित्वा पुनर्दिवम् ॥ 46 ॥
शोकस्सन्धार्यतां मात र्हृदये साधु मा शुचः ।
वनवासादिहैष्यामि पुनः कृत्वा पितुर्वचः ॥ 47 ॥
त्वया मया च वैदेह्या लक्ष्मणेन सुमित्रया ।
पितुर्नियोगे स्थातव्यमेष धर्मस्सनातनः ॥ 48 ॥
अम्ब संहृत्य सम्भारान् दुःखं हृदि निगृह्य च ।
वनवासकृता बुद्धिर्मम धर्म्याऽनु वर्त्यताम् ॥ 49 ॥
एतद्वचस्तस्य निशम्य माता सुधर्म्यमव्यग्रमविक्लबं च ।
मृतेव सञ्ज्ञां प्रतिलभ्य देवी समीक्ष्य रामं पुनरित्युवाच ॥ 50 ॥
यथैव ते पुत्र पिता तथाऽहं गुरु स्स्वधर्मेण सुहृत्तया च ।
न त्वाऽनुजानामि न मां विहाय सुदुःखितामर्हसि गन्तुमेवम् ॥ 51 ॥
किं जीवितेनेह विना त्वया मे लोकेन वा किं स्वधयाऽमृतेन ।
श्रेयो मुहूर्तं तव सन्निधानं ममेह कृत्स्नादपि जीवलोकात् ॥ 52 ॥
नरैरिवोल्काभिरपोह्यमानो महागजोऽध्वानमनुप्रविष्टः ।
भूयः प्रजज्वाल विलापमेवं निशम्य रामः करुणं जनन्याः ॥ 53 ॥
स मातरं चैव विसञ्ज्ञकल्पा मार्तं च सौमित्रिमभिप्रतप्तम् ।
धर्मे स्थितो धर्म्यमुवाच वाक्यं यथा स एवार्हति तत्र वक्तुम् ॥ 54 ॥
अहं हि ते लक्ष्मण नित्यमेव जानामि भक्तिं च पराक्रमं च ।
मम त्वभिप्रायमसन्निरीक्ष्य मात्रा सहाभ्यर्दसि मां सुदुःखम् ॥ 55 ॥
धर्मार्थकामाः खलु तात लोके समीक्षिता धर्मफलोदयेषु ।
ते तत्र सर्वे स्युरसंशयं मे भार्येव वश्याऽभिमता सुपुत्रा ॥ 56 ॥
यस्मिंस्तु सर्वे स्युरसन्निविष्टा धर्मो यत स्स्यात्तदुपक्रमेत ।
द्वेष्यो भवत्यर्थपरो हि लोके कामात्मता खल्वपि न प्रशस्ता ॥ 57 ॥
गुरुश्च राजा च पिता च वृद्धः क्रोधात्प्रहर्षाद्यदि वाऽपि कामात् ।
यद्व्यादिशेत्कार्यमवेक्ष्य धर्मं कस्तन्न कुर्यादनृशंसवृत्तिः ॥ 58 ॥
स वै न शक्नोमि पितुः प्रतिज्ञा मिमामकर्तुं सकलां यथावत् ।
स ह्यावयोस्तात गुरुर्नियोगे देव्याश्च भर्ता स गति स्सधर्मः ॥ 59 ॥
तस्मिन्पुनर्जीवति धर्मराजे विशेषतस्स्वे पथि वर्तमाने ।
देवी मया सार्धमितोऽपगच्छेत् कथं स्विदन्या विधवेव नारी ॥ 60 ॥
सा माऽनुमन्यस्व वनं व्रजन्तं कुरुष्व न स्स्वस्त्ययनानि देवि ।
यथा समाप्ते पुनराव्रजेयं यथा हि सत्येन पुनर्ययातिः ॥ 61 ॥
यशो ह्यहं केवलराज्यकारणा न्न पृष्ठतः कर्तुमलं महोदयम् ।
अदीर्घकाले न तु देवि जीविते वृणेऽवरामद्य महीमधर्मतः ॥ 62 ॥
प्रसादयन्नरवृषभ स्समातरं पराक्रमाज्जिगमिषुरेव दण्डकान् ।
अथानुजं भृशमनुशास्य दर्शनं चकार तां हृदि जननीं प्रदक्षिणम् ॥ 63 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tathā tu vilapantīṃ tāṃ kausalyāṃ rāmamātaram |
uvāca lakṣmaṇo dīnastatkālasadṛśaṃ vacaḥ || 1 ||
na rocate mamāpyetadārye yadrāghavo vanam |
tyaktvā rājyaśriyaṃ gacchet striyā vākyavaśaṃ gataḥ || 2 ||
viparītaśca vṛddhaśca viṣayaiśca pradharṣitaḥ |
nṛpaḥ kimiva na brūyāccodyamānassamanmathaḥ || 3 ||
nāsyāparādhaṃ paśyāmi nāpi doṣaṃ tathāvidham |
yena nirvāsyate rāṣṭrādvanavāsāya rāghavaḥ || 4 ||
na taṃ paśyāmyahaṃ loke parokṣamapi yo naraḥ |
svamitro'pi nirasto'pi yo'sya doṣamudāharet || 5 ||
devakalpamṛjuṃ dāntaṃ ripūṇāmapi vatsalam |
avekṣamāṇaḥ ko dharmaṃ tyajetputramakāraṇāt || 6 ||
tadidaṃ vacanaṃ rājñaḥpunarbālyamupeyuṣaḥ |
putraḥ ko hṛdaye kuryādrājavṛttamanusmaran || 7 ||
yāvadeva na jānāti kaścidarthamimaṃ naraḥ |
tāvadeva mayā sārdhamātmasthaṃ kuru śāsanam || 8 ||
mayā pārśve sadhanuṣā tava guptasya rāghava |
ka ssamartho'dhikaṃ kartuṃ kṛtāntasyeva tiṣṭhataḥ || 9 ||
nirmanuṣyāmimāṃ kṛtsnāmayodhyāṃ manujarṣabha |
kariṣyāmi śaraistīkṣṇairyadi sthāsyati vipriye || 10 ||
bharatasyātha pakṣyo vā yo vā'sya hitamicchati |
sarvānetānvadhiṣyāmi mṛdurhi paribhūyate || 11 ||
protsāhito'yaṃ kaikeyyā sa duṣṭo yadi naḥ pitā |
amitrabhūto nissaṅgaṃ vadhyatāṃ badhyatāmapi || 12 ||
gurorapyavaliptasya kāryākāryamajānataḥ |
utpathaṃ pratipannasya kāryaṃ bhavati śāsanam || 13 ||
balameṣa kimāśritya hetuṃ vāpuruṣarṣabha |
dātumicchati kaikeyyai rājyaṃ sthitamidaṃ tava || 14 ||
tvayā caiva mayā caiva kṛtvā vairamanuttamam |
kā'sya śaktiśśriyaṃ dātuṃ bharatāyāriśāsana || 15 ||
anurakto'smi bhāvena bhrātaraṃ devi tattvataḥ |
satyena dhanuṣā caiva datteneṣṭena te śape || 16 ||
dīptamagnimaraṇyaṃ vā yadi rāmaḥ pravekṣyati |
praviṣṭaṃ tatra māṃ devi tvaṃ pūrvamavadhāraya || 17 ||
harāmi vīryādduḥkhaṃ te tama ssūrya ivoditaḥ |
devī paśyatu me vīryaṃ rāghavaścaiva paśyatu || 18 ||
etattu vacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
uvāca rāmaṃ kauśalyā rudantī śokalālasā || 19 ||
bhrātuste vadataḥ putra lakṣmaṇasya śrutaṃ tvayā |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ kuruṣva yadi rocate || 20 ||
na cādharmyaṃ vaca śrutvā sapatnyā mama bhāṣitam |
vihāya śokasantaptāṃ gantumarhasi māmitaḥ || 21 ||
dharmajña yadi dharmiṣṭho dharmaṃ caritumicchasi |
śuśrūṣa māmihasthastvaṃ cara dharmamanuttamam || 22 ||
śuśrūṣurjananīṃ putra svagṛhe niyato vasan |
pareṇa tapasā yuktaḥ kāśyapastridivaṃ gataḥ || 23 ||
yathaiva rājā pūjyaste gauraveṇa tathā'smyaham |
tvāṃ nāhamanujānāmi na gantavyamito vanam || 24 ||
tvadviyogānna me kāryaṃ jīvitena sukhena vā |
tvayā saha mama śreyastṛṇānāmapi bhakṣaṇam || 25 ||
yadi tvaṃ yāsyasi vanaṃ tyaktvā māṃ śokalālasām |
ahaṃ prāyamihāsiṣye na hi śakṣyāmi jīvitum || 26 ||
tatastvaṃ prāpsyase putra nirayaṃ lokaviśrutam |
brahmahatyāmivādharmātsamudra ssaritāṃ patiḥ || 27 ||
vilapantīṃ tathā dīnāṃ kausalyāṃ jananīṃ tataḥ |
uvāca rāmo dharmātmā vacanaṃ dharmasaṃhitam || 28 ||
nāsti śaktiḥ piturvākyaṃ samatikramituṃ mama |
prasādaye tvāṃ śirasā gantumicchāmyahaṃ vanam || 29 ||
ṛṣiṇā ca piturvākyaṃ kurvatā vratacāriṇā |
gaurhatā jānatā dharmaṃ kaṇḍunā'pi vipaścitā || 30 ||
asmākaṃ ca kule pūrvaṃ sagarasyājñayā pituḥ |
khanadbhissāgarairbhūmimavāptassumahānvadhaḥ || 31 ||
jāmadgnyena rāmeṇa reṇukā jananī svayam |
kṛttā paraśunā'raṇye piturvacanakāriṇā || 32 ||
etairanyaiśca bahubhirdevi devasamaiḥ kṛtam |
piturvacanamaklībaṃ kariṣyāmi piturhitam || 33 ||
na khalvetanmayaikena kriyate pitṛśāsanam |
etairapi kṛtaṃ devi ye mayā tava kīrtitāḥ || 34 ||
nāhaṃ dharmamapūrvaṃ te pratikūlaṃ pravartaye |
pūrvairayamabhipreto gato mārgo'nugamyate || 35 ||
tadetattu mayā kāryaṃ kriyate bhuvi nānyathā |
piturhi vacanaṃ kurvanna kaścinnāma hīyate || 36 ||
tāmevamuktvā jananīṃ lakṣmaṇaṃ punarabravīt |
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭhaśśreṣṭhassarvadhanuṣmatām || 37 ||
tava lakṣmaṇa jānāmi mayi snehamanuttamam |
vikramaṃ caiva sattvaṃ ca tejaśca sudurāsadam || 38 ||
mama māturmahadduḥkhamatulaṃ śubhalakṣaṇa |
abhiprāyamavijñāya satyasya ca śamasya ca || 39 ||
dharmo hi paramo loke dharme satyaṃ pratiṣṭhitam |
dharmasaṃśritametacca piturvacanamuttamam || 40 ||
saṃśrutya ca piturvākyaṃ māturvā brāhmaṇasya vā |
na kartavyaṃ vṛthā vīra dharmamāśritya tiṣṭhatā || 41 ||
so'haṃ na śakṣyāmi piturniyogamativartitum |
piturhivacanādvīra kaikeyyā'haṃ pracoditaḥ || 42 ||
tadetāṃ visṛjānāryāṃ kṣatradharmāśritāṃ matim |
dharmamāśraya mā taikṣṇyaṃ madbuddhiranugamyatām || 43 ||
tamevamuttvā sauhārdādbhrātaraṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
uvāca bhūyaḥ kausalyāṃ prāñjaliśśirasānataḥ || 44 ||
anumanyasva māṃ devi gamiṣyantamito vanam |
śāpitā'si mama prāṇaiḥ kuru svastyayanāni me || 45 ||
tīrṇapratijñaśca vanātpunareṣyāmyahaṃ purīm |
yayātiriva rājarṣiḥpurā hitvā punardivam || 46 ||
śokassandhāryatāṃ māta rhṛdaye sādhu mā śucaḥ |
vanavāsādihaiṣyāmi punaḥ kṛtvā piturvacaḥ || 47 ||
tvayā mayā ca vaidehyā lakṣmaṇena sumitrayā |
piturniyoge sthātavyameṣa dharmassanātanaḥ || 48 ||
amba saṃhṛtya sambhārān duḥkhaṃ hṛdi nigṛhya ca |
vanavāsakṛtā buddhirmama dharmyā'nu vartyatām || 49 ||
etadvacastasya niśamya mātā sudharmyamavyagramaviklabaṃ ca |
mṛteva sañjñāṃ pratilabhya devī samīkṣya rāmaṃ punarityuvāca || 50 ||
yathaiva te putra pitā tathā'haṃ guru ssvadharmeṇa suhṛttayā ca |
na tvā'nujānāmi na māṃ vihāya suduḥkhitāmarhasi gantumevam || 51 ||
kiṃ jīviteneha vinā tvayā me lokena vā kiṃ svadhayā'mṛtena |
śreyo muhūrtaṃ tava sannidhānaṃ mameha kṛtsnādapi jīvalokāt || 52 ||
narairivolkābhirapohyamāno mahāgajo'dhvānamanupraviṣṭaḥ |
bhūyaḥ prajajvāla vilāpamevaṃ niśamya rāmaḥ karuṇaṃ jananyāḥ || 53 ||
sa mātaraṃ caiva visañjñakalpā mārtaṃ ca saumitrimabhiprataptam |
dharme sthito dharmyamuvāca vākyaṃ yathā sa evārhati tatra vaktum || 54 ||
ahaṃ hi te lakṣmaṇa nityameva jānāmi bhaktiṃ ca parākramaṃ ca |
mama tvabhiprāyamasannirīkṣya mātrā sahābhyardasi māṃ suduḥkham || 55 ||
dharmārthakāmāḥ khalu tāta loke samīkṣitā dharmaphalodayeṣu |
te tatra sarve syurasaṃśayaṃ me bhāryeva vaśyā'bhimatā suputrā || 56 ||
yasmiṃstu sarve syurasanniviṣṭā dharmo yata ssyāttadupakrameta |
dveṣyo bhavatyarthaparo hi loke kāmātmatā khalvapi na praśastā || 57 ||
guruśca rājā ca pitā ca vṛddhaḥ krodhātpraharṣādyadi vā'pi kāmāt |
yadvyādiśetkāryamavekṣya dharmaṃ kastanna kuryādanṛśaṃsavṛttiḥ || 58 ||
sa vai na śaknomi pituḥ pratijñā mimāmakartuṃ sakalāṃ yathāvat |
sa hyāvayostāta gururniyoge devyāśca bhartā sa gati ssadharmaḥ || 59 ||
tasminpunarjīvati dharmarāje viśeṣatassve pathi vartamāne |
devī mayā sārdhamito'pagacchet kathaṃ svidanyā vidhaveva nārī || 60 ||
sā mā'numanyasva vanaṃ vrajantaṃ kuruṣva na ssvastyayanāni devi |
yathā samāpte punarāvrajeyaṃ yathā hi satyena punaryayātiḥ || 61 ||
yaśo hyahaṃ kevalarājyakāraṇā nna pṛṣṭhataḥ kartumalaṃ mahodayam |
adīrghakāle na tu devi jīvite vṛṇe'varāmadya mahīmadharmataḥ || 62 ||
prasādayannaravṛṣabha ssamātaraṃ parākramājjigamiṣureva daṇḍakān |
athānujaṃ bhṛśamanuśāsya darśanaṃ cakāra tāṃ hṛdi jananīṃ pradakṣiṇam || 63 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.