శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అయోధ్యాకాణ్డమ్ ।
అథ అష్టచత్వారింశస్సర్గః ।
తేషామేవం విషణ్ణానాం పీడితానామతీవ చ ।
బాష్పవిప్లుతనేత్రాణాం సశోకానాం ముమూర్షయా ॥ 1 ॥
అనుగమ్య నివృత్తానాం రామం నగరవాసినామ్ ।
ఉద్గతానీవ సత్వాని బభూవురమనస్వినామ్ ॥ 2 ॥
తేషామేవం విషణ్ణానాం పీడితానామతీవ చ ।
బాష్పవిప్లుతనేత్రాణాం సశోకానాం ముమూర్షయా ॥ 3 ॥
అనుగమ్య నివృత్తానాం రామం నగరవాసినామ్ ।
ఉద్గతానీవ సత్వాని బభూవురమనస్వినామ్ ॥ 4 ॥
స్వం స్వం నిలయమాగమ్య పుత్రదారైస్సమావృతా ।
అశ్రూణి ముముచుస్సర్వే బాష్పేణ పిహితాననాః ॥ 5 ॥
న చాహృష్యన్ నచామోదన్ వణిజో న ప్రసారయన్ ।
న చాశోభన్త పణ్యాని నాపచన్ గృహమేధినః ॥ 6 ॥
నష్టం దృష్ట్వా నాభ్యనన్దన్ విపులం వా ధనాగమమ్ ।
పుత్రం ప్రథమజం లబ్ధ్వా జననీ నాభ్యనన్దత ॥ 7 ॥
గృహే గృహే రుదన్త్యశ్చ భర్తారం గృహమాగతమ్ ।
వ్యగర్హయన్త దుఃఖార్తా వాగ్భిస్తోత్రైరివ ద్విపాన్ ॥ 8 ॥
కిం ను తేషాం గృహైః కార్యం కిం దారైః కిం ధనేన వా ।
పుత్రైర్వా కిం సుఖైర్వాపి యే న పశ్యన్తి రాఘవమ్ ॥ 9 ॥
ఏకః సత్పురుషో లోకే లక్ష్మణ స్సహ సీతయా ।
యోఽనుగచ్ఛతి కాకుత్స్థం రామం పరిచరన్ వనే ॥ 10 ॥
ఆపగాః కృతపుణ్యాస్తా పద్మిన్యశ్చ సరాంసి చ ।
యేషు స్నాస్యతి కాకుత్స్థో విగాహ్య సలిలం శుచి ॥ 11 ॥
శోభయిష్యన్తి కాకుత్స్థమటవ్యో రమ్యకాననాః ।
ఆపగాశ్చ మహానూపాః సానుమన్తశ్చ పర్వతాః ॥ 12 ॥
కాననం వాపి శైలం వా యం రామోఽధిగమిష్యతి ।
ప్రియాతిథిమివ ప్రాప్తం నైనం శక్ష్యన్త్యనర్చితుమ్ ॥ 13 ॥
విచిత్రకుసుమాపీడా బహుమఞ్జరి ధారిణః ।
రాఘవం దర్శయిష్యన్తి నగా భ్రమరశాలినః ॥ 14 ॥
అకాలే చాపి ముఖ్యాని పుష్పాణి చ ఫలాని చ ।
దర్శయిష్యన్త్యనుక్రోశాద్గిరయో రామమాగతమ్ ॥ 15 ॥
ప్రస్రవిష్యన్తి తోయాని విమలాని మహీధరాః ।
విదర్శయన్తో వివిధాన్ భూయశ్చిత్రాంశ్చ నిర్ఝరాన్ ॥ 16 ॥
పాదపాః పర్వతాగ్రేషు రమయిష్యన్తి రాఘవమ్ ।
యత్ర రామో భయం నాత్ర నాస్తి తత్ర పరాభవః ॥ 17 ॥
స హి శూరో మహాబాహుః పుత్రో దశరథస్య చ ।
పురా భవతి నోదూరాదనుగచ్ఛామ రాఘవమ్ ॥ 18 ॥
పాదచ్ఛాయా సుఖా భర్తుస్తాదృశస్య మహాత్మనః ।
స హి నాథో జనస్యాస్య స గతి స్సపరాయణమ్ ॥ 19 ॥
వయం పరిచరిష్యామః సీతాం యూయం తు రాఘవమ్ ।
ఇతి పౌరస్త్రియో భర్తృన్ దుఖార్తాస్తత్తదబ్రువన్ ॥ 20 ॥
యుష్మాకం రాఘవోఽరణ్యే యోగక్షేమం విధాస్యతి ।
సీతా నారీజనస్యాస్య యోగక్షేమం కరిష్యతి ॥ 21 ॥
కో న్వనేనాఽప్రతీతేన సోత్కణ్ఠితజనేన చ ।
సమ్ప్రియేతామనోజ్ఞేన వాసేన హృతచేతసా ॥ 22 ॥
కైకేయ్యా యది చే ద్రాజ్యం స్యాదధర్మ్యమనాథవత్ ।
న హి నో జీవితేనార్థః కుతః పుత్రైః కుతో ధనైః ॥ 23 ॥
యయా పుత్రశ్చ భర్తా చ త్యక్తావైశ్వర్యకారణాత్ ।
కం సా పరిహరేదన్యం కైకేయీ కులపాంసనీ ॥ 24 ॥
కైకేయ్యా న వయం రాజ్యే భృతకా నివసేమహి ।
జీవన్త్యా జాతు జీవన్త్యః పుత్రైరపి శపామహే ॥ 25 ॥
యా పుత్రం పార్థివేన్ద్రస్య ప్రవాసయతి నిర్ఘృణా ।
కస్తాం ప్రాప్య సుఖం జీవేదధర్మ్యాం దుష్టచారిణీమ్ ॥ 26 ॥
ఉపద్రుతమిదం సర్వమనాలమ్బమనాయకమ్ ।
కైకేయ్యా హి కృతే సర్వం వినాశముపయాస్యతి ॥ 27 ॥
న హి ప్రవ్రజితే రామే జీవిష్యతి మహీపతిః ।
మృతే దశరథే వ్యక్తం విలాపస్తదనన్తరమ్ ॥ 28 ॥
తే విషం పిబతాలోడ్య క్షీణపుణ్యా స్సుదుర్గతాః ।
రాఘవం వానుగచ్ఛధ్వమశ్రుతిం వాపి గచ్ఛత ॥ 29 ॥
మిథ్యాప్రవ్రాజితో రామ స్ససీత స్సహలక్ష్మణః ।
భరతే సన్నిసృష్టాస్స్మ స్సౌనికే పశవో యథా ॥ 30 ॥
పూర్ణచన్ద్రానన శ్శ్యామో గూఢజత్రురరిన్దమః ।
ఆజానుబాహుః పద్మాక్షో రామో లక్ష్మణపూర్వజః ॥ 31 ॥
పూర్వాభిభాషీ మధుర స్సత్యవాదీ మహాబలః ।
సౌమ్యస్సర్వస్య లోకస్య చన్ద్రవత్ప్రియదర్శనః ॥ 32 ॥
నూనం పురుషశార్దూలో మత్తమాతఙ్గవిక్రమః ।
శోభయిష్యత్యరణ్యాని విచరన్ స మహారథః ॥ 33 ॥
తాస్తథా విలపన్త్యస్తు నగరే నాగరస్త్రియః ।
చుక్రుశు ర్దుఃఖసన్తప్తా మృత్యోరివ భయాగమే ॥ 34 ॥
ఇత్యేవం విలపన్తీనాం స్త్రీణాం వేశ్మసు రాఘవమ్ ।
జగామాస్తం దినకరో రజనీ చాభ్యవర్తత ॥ 35 ॥
నష్టజ్వలనసన్తాపా ప్రశాన్తాధ్యాయసత్కథా ।
తిమిరేణాభిలిప్తేవ సా తదా నగరీ బభౌ ॥ 36 ॥
ఉపశాన్తవణిక్పణ్యా నష్టహర్షా నిరాశ్రయా ।
అయోధ్యా నగరీ చాసీన్నష్టతారమివామ్బరమ్ ॥ 37 ॥
తథా స్త్రియో రామనిమిత్తమాతురా యథా సుతే భ్రాతరి వా వివాసితే ।
విలప్య దీనా రురుదుర్విచేతస స్సూతైర్హి తాసామధికో హి సోఽభవత్ ॥ 38 ॥
ప్రశాన్తగీతోత్సవనృత్తవాదనా వ్యపాస్తహర్షా పిహితాపణోదయా ।
తదా హ్యయోధ్యా నగరీ బభూవ సా మహార్ణవ స్సఙ్క్షపితోదకో యథా ॥ 39 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అయోధ్యాకాణ్డే అష్టచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 1 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 2 ॥
तेषामेवं विषण्णानां पीडितानामतीव च ।
बाष्पविप्लुतनेत्राणां सशोकानां मुमूर्षया ॥ 3 ॥
अनुगम्य निवृत्तानां रामं नगरवासिनाम् ।
उद्गतानीव सत्वानि बभूवुरमनस्विनाम् ॥ 4 ॥
स्वं स्वं निलयमागम्य पुत्रदारैस्समावृता ।
अश्रूणि मुमुचुस्सर्वे बाष्पेण पिहिताननाः ॥ 5 ॥
न चाहृष्यन् नचामोदन् वणिजो न प्रसारयन् ।
न चाशोभन्त पण्यानि नापचन् गृहमेधिनः ॥ 6 ॥
नष्टं दृष्ट्वा नाभ्यनन्दन् विपुलं वा धनागमम् ।
पुत्रं प्रथमजं लब्ध्वा जननी नाभ्यनन्दत ॥ 7 ॥
गृहे गृहे रुदन्त्यश्च भर्तारं गृहमागतम् ।
व्यगर्हयन्त दुःखार्ता वाग्भिस्तोत्रैरिव द्विपान् ॥ 8 ॥
किं नु तेषां गृहैः कार्यं किं दारैः किं धनेन वा ।
पुत्रैर्वा किं सुखैर्वापि ये न पश्यन्ति राघवम् ॥ 9 ॥
एकः सत्पुरुषो लोके लक्ष्मण स्सह सीतया ।
योऽनुगच्छति काकुत्स्थं रामं परिचरन् वने ॥ 10 ॥
आपगाः कृतपुण्यास्ता पद्मिन्यश्च सरांसि च ।
येषु स्नास्यति काकुत्स्थो विगाह्य सलिलं शुचि ॥ 11 ॥
शोभयिष्यन्ति काकुत्स्थमटव्यो रम्यकाननाः ।
आपगाश्च महानूपाः सानुमन्तश्च पर्वताः ॥ 12 ॥
काननं वापि शैलं वा यं रामोऽधिगमिष्यति ।
प्रियातिथिमिव प्राप्तं नैनं शक्ष्यन्त्यनर्चितुम् ॥ 13 ॥
विचित्रकुसुमापीडा बहुमञ्जरि धारिणः ।
राघवं दर्शयिष्यन्ति नगा भ्रमरशालिनः ॥ 14 ॥
अकाले चापि मुख्यानि पुष्पाणि च फलानि च ।
दर्शयिष्यन्त्यनुक्रोशाद्गिरयो राममागतम् ॥ 15 ॥
प्रस्रविष्यन्ति तोयानि विमलानि महीधराः ।
विदर्शयन्तो विविधान् भूयश्चित्रांश्च निर्झरान् ॥ 16 ॥
पादपाः पर्वताग्रेषु रमयिष्यन्ति राघवम् ।
यत्र रामो भयं नात्र नास्ति तत्र पराभवः ॥ 17 ॥
स हि शूरो महाबाहुः पुत्रो दशरथस्य च ।
पुरा भवति नोदूरादनुगच्छाम राघवम् ॥ 18 ॥
पादच्छाया सुखा भर्तुस्तादृशस्य महात्मनः ।
स हि नाथो जनस्यास्य स गति स्सपरायणम् ॥ 19 ॥
वयं परिचरिष्यामः सीतां यूयं तु राघवम् ।
इति पौरस्त्रियो भर्तृन् दुखार्तास्तत्तदब्रुवन् ॥ 20 ॥
युष्माकं राघवोऽरण्ये योगक्षेमं विधास्यति ।
सीता नारीजनस्यास्य योगक्षेमं करिष्यति ॥ 21 ॥
को न्वनेनाऽप्रतीतेन सोत्कण्ठितजनेन च ।
सम्प्रियेतामनोज्ञेन वासेन हृतचेतसा ॥ 22 ॥
कैकेय्या यदि चे द्राज्यं स्यादधर्म्यमनाथवत् ।
न हि नो जीवितेनार्थः कुतः पुत्रैः कुतो धनैः ॥ 23 ॥
यया पुत्रश्च भर्ता च त्यक्तावैश्वर्यकारणात् ।
कं सा परिहरेदन्यं कैकेयी कुलपांसनी ॥ 24 ॥
कैकेय्या न वयं राज्ये भृतका निवसेमहि ।
जीवन्त्या जातु जीवन्त्यः पुत्रैरपि शपामहे ॥ 25 ॥
या पुत्रं पार्थिवेन्द्रस्य प्रवासयति निर्घृणा ।
कस्तां प्राप्य सुखं जीवेदधर्म्यां दुष्टचारिणीम् ॥ 26 ॥
उपद्रुतमिदं सर्वमनालम्बमनायकम् ।
कैकेय्या हि कृते सर्वं विनाशमुपयास्यति ॥ 27 ॥
न हि प्रव्रजिते रामे जीविष्यति महीपतिः ।
मृते दशरथे व्यक्तं विलापस्तदनन्तरम् ॥ 28 ॥
ते विषं पिबतालोड्य क्षीणपुण्या स्सुदुर्गताः ।
राघवं वानुगच्छध्वमश्रुतिं वापि गच्छत ॥ 29 ॥
मिथ्याप्रव्राजितो राम स्ससीत स्सहलक्ष्मणः ।
भरते सन्निसृष्टास्स्म स्सौनिके पशवो यथा ॥ 30 ॥
पूर्णचन्द्रानन श्श्यामो गूढजत्रुररिन्दमः ।
आजानुबाहुः पद्माक्षो रामो लक्ष्मणपूर्वजः ॥ 31 ॥
पूर्वाभिभाषी मधुर स्सत्यवादी महाबलः ।
सौम्यस्सर्वस्य लोकस्य चन्द्रवत्प्रियदर्शनः ॥ 32 ॥
नूनं पुरुषशार्दूलो मत्तमातङ्गविक्रमः ।
शोभयिष्यत्यरण्यानि विचरन् स महारथः ॥ 33 ॥
तास्तथा विलपन्त्यस्तु नगरे नागरस्त्रियः ।
चुक्रुशु र्दुःखसन्तप्ता मृत्योरिव भयागमे ॥ 34 ॥
इत्येवं विलपन्तीनां स्त्रीणां वेश्मसु राघवम् ।
जगामास्तं दिनकरो रजनी चाभ्यवर्तत ॥ 35 ॥
नष्टज्वलनसन्तापा प्रशान्ताध्यायसत्कथा ।
तिमिरेणाभिलिप्तेव सा तदा नगरी बभौ ॥ 36 ॥
उपशान्तवणिक्पण्या नष्टहर्षा निराश्रया ।
अयोध्या नगरी चासीन्नष्टतारमिवाम्बरम् ॥ 37 ॥
तथा स्त्रियो रामनिमित्तमातुरा यथा सुते भ्रातरि वा विवासिते ।
विलप्य दीना रुरुदुर्विचेतस स्सूतैर्हि तासामधिको हि सोऽभवत् ॥ 38 ॥
प्रशान्तगीतोत्सवनृत्तवादना व्यपास्तहर्षा पिहितापणोदया ।
तदा ह्ययोध्या नगरी बभूव सा महार्णव स्सङ्क्षपितोदको यथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 1 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 2 ||
teṣāmevaṃ viṣaṇṇānāṃ pīḍitānāmatīva ca |
bāṣpaviplutanetrāṇāṃ saśokānāṃ mumūrṣayā || 3 ||
anugamya nivṛttānāṃ rāmaṃ nagaravāsinām |
udgatānīva satvāni babhūvuramanasvinām || 4 ||
svaṃ svaṃ nilayamāgamya putradāraissamāvṛtā |
aśrūṇi mumucussarve bāṣpeṇa pihitānanāḥ || 5 ||
na cāhṛṣyan nacāmodan vaṇijo na prasārayan |
na cāśobhanta paṇyāni nāpacan gṛhamedhinaḥ || 6 ||
naṣṭaṃ dṛṣṭvā nābhyanandan vipulaṃ vā dhanāgamam |
putraṃ prathamajaṃ labdhvā jananī nābhyanandata || 7 ||
gṛhe gṛhe rudantyaśca bhartāraṃ gṛhamāgatam |
vyagarhayanta duḥkhārtā vāgbhistotrairiva dvipān || 8 ||
kiṃ nu teṣāṃ gṛhaiḥ kāryaṃ kiṃ dāraiḥ kiṃ dhanena vā |
putrairvā kiṃ sukhairvāpi ye na paśyanti rāghavam || 9 ||
ekaḥ satpuruṣo loke lakṣmaṇa ssaha sītayā |
yo'nugacchati kākutsthaṃ rāmaṃ paricaran vane || 10 ||
āpagāḥ kṛtapuṇyāstā padminyaśca sarāṃsi ca |
yeṣu snāsyati kākutstho vigāhya salilaṃ śuci || 11 ||
śobhayiṣyanti kākutsthamaṭavyo ramyakānanāḥ |
āpagāśca mahānūpāḥ sānumantaśca parvatāḥ || 12 ||
kānanaṃ vāpi śailaṃ vā yaṃ rāmo'dhigamiṣyati |
priyātithimiva prāptaṃ nainaṃ śakṣyantyanarcitum || 13 ||
vicitrakusumāpīḍā bahumañjari dhāriṇaḥ |
rāghavaṃ darśayiṣyanti nagā bhramaraśālinaḥ || 14 ||
akāle cāpi mukhyāni puṣpāṇi ca phalāni ca |
darśayiṣyantyanukrośādgirayo rāmamāgatam || 15 ||
prasraviṣyanti toyāni vimalāni mahīdharāḥ |
vidarśayanto vividhān bhūyaścitrāṃśca nirjharān || 16 ||
pādapāḥ parvatāgreṣu ramayiṣyanti rāghavam |
yatra rāmo bhayaṃ nātra nāsti tatra parābhavaḥ || 17 ||
sa hi śūro mahābāhuḥ putro daśarathasya ca |
purā bhavati nodūrādanugacchāma rāghavam || 18 ||
pādacchāyā sukhā bhartustādṛśasya mahātmanaḥ |
sa hi nātho janasyāsya sa gati ssaparāyaṇam || 19 ||
vayaṃ paricariṣyāmaḥ sītāṃ yūyaṃ tu rāghavam |
iti paurastriyo bhartṛn dukhārtāstattadabruvan || 20 ||
yuṣmākaṃ rāghavo'raṇye yogakṣemaṃ vidhāsyati |
sītā nārījanasyāsya yogakṣemaṃ kariṣyati || 21 ||
ko nvanenā'pratītena sotkaṇṭhitajanena ca |
sampriyetāmanojñena vāsena hṛtacetasā || 22 ||
kaikeyyā yadi ce drājyaṃ syādadharmyamanāthavat |
na hi no jīvitenārthaḥ kutaḥ putraiḥ kuto dhanaiḥ || 23 ||
yayā putraśca bhartā ca tyaktāvaiśvaryakāraṇāt |
kaṃ sā pariharedanyaṃ kaikeyī kulapāṃsanī || 24 ||
kaikeyyā na vayaṃ rājye bhṛtakā nivasemahi |
jīvantyā jātu jīvantyaḥ putrairapi śapāmahe || 25 ||
yā putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā |
kastāṃ prāpya sukhaṃ jīvedadharmyāṃ duṣṭacāriṇīm || 26 ||
upadrutamidaṃ sarvamanālambamanāyakam |
kaikeyyā hi kṛte sarvaṃ vināśamupayāsyati || 27 ||
na hi pravrajite rāme jīviṣyati mahīpatiḥ |
mṛte daśarathe vyaktaṃ vilāpastadanantaram || 28 ||
te viṣaṃ pibatāloḍya kṣīṇapuṇyā ssudurgatāḥ |
rāghavaṃ vānugacchadhvamaśrutiṃ vāpi gacchata || 29 ||
mithyāpravrājito rāma ssasīta ssahalakṣmaṇaḥ |
bharate sannisṛṣṭāssma ssaunike paśavo yathā || 30 ||
pūrṇacandrānana śśyāmo gūḍhajatrurarindamaḥ |
ājānubāhuḥ padmākṣo rāmo lakṣmaṇapūrvajaḥ || 31 ||
pūrvābhibhāṣī madhura ssatyavādī mahābalaḥ |
saumyassarvasya lokasya candravatpriyadarśanaḥ || 32 ||
nūnaṃ puruṣaśārdūlo mattamātaṅgavikramaḥ |
śobhayiṣyatyaraṇyāni vicaran sa mahārathaḥ || 33 ||
tāstathā vilapantyastu nagare nāgarastriyaḥ |
cukruśu rduḥkhasantaptā mṛtyoriva bhayāgame || 34 ||
ityevaṃ vilapantīnāṃ strīṇāṃ veśmasu rāghavam |
jagāmāstaṃ dinakaro rajanī cābhyavartata || 35 ||
naṣṭajvalanasantāpā praśāntādhyāyasatkathā |
timireṇābhilipteva sā tadā nagarī babhau || 36 ||
upaśāntavaṇikpaṇyā naṣṭaharṣā nirāśrayā |
ayodhyā nagarī cāsīnnaṣṭatāramivāmbaram || 37 ||
tathā striyo rāmanimittamāturā yathā sute bhrātari vā vivāsite |
vilapya dīnā rurudurvicetasa ssūtairhi tāsāmadhiko hi so'bhavat || 38 ||
praśāntagītotsavanṛttavādanā vyapāstaharṣā pihitāpaṇodayā |
tadā hyayodhyā nagarī babhūva sā mahārṇava ssaṅkṣapitodako yathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.