శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ అష్టషష్టితమస్సర్గః ।
రామస్సమ్ప్రేక్ష్య తం గృధ్రం భువి రౌద్రేణ పాతితమ్ ।
సౌమిత్రిం మిత్రసమ్పన్నమిదం వచనమబ్రవీత్ ॥ 1 ॥
మమాయం నూనమర్థేషు యతమానో విహఙ్గమః ।
రాక్షసేన హతస్సఙ్ఖ్యే ప్రాణాంస్త్యక్ష్యతి దుస్త్యజాన్ ॥ 2 ॥
అయమస్య శరీరేఽస్మిన్ప్రాణో లక్ష్మణ విద్యతే ।
తథా హి స్వరహీనోఽయం విక్లబస్సముదీక్ష్యతే ॥ 3 ॥
జటాయో యది శక్నోషి వాక్యం వ్యాహరితుం పునః ।
సీతామాఖ్యాహి భద్రం తే వధమాఖ్యాహి చాత్మనః ॥ 4 ॥
కిం నిమిత్తోఽహరత్సీతాం రావణస్తస్య కిం మయా ।
అపరాద్ధం తు యం దృష్ట్వా రావణేన హృతా ప్రియా ॥ 5 ॥
కథం తచ్చన్ద్రసఙ్కాశం ముఖమాసీన్మనోహరమ్ ।
సీతయా కాని చోక్తాని తస్మిన్కాలే ద్విజోత్తమ ॥ 6 ॥
కథం వీర్యః కథం రూపః కిం కర్మా స చ రాక్షసః ।
క్వ చాస్య భవనం తాత బ్రూహి మే పరిపృచ్ఛతః ॥ 7 ॥
తముద్వీక్ష్యాథ దీనాత్మా విలపన్తమనన్తరమ్ ।
వాచాతిసన్నయా రామం జటాయురిదమబ్రవీత్ ॥ 8 ॥
హృతా సా రాక్షసేన్ద్రేణ రావణేన విహాయసా ।
మాయామాస్థాయ విపులాం వాతదుర్దినసఙ్కులామ్ ॥ 9 ॥
పరిశ్రాన్తస్య మే తాత పక్షౌ ఛిత్వా స రాక్షసః ।
సీతామాదాయ వైదేహీం ప్రయాతో దక్షిణాం దిశమ్ ॥ 10 ॥
ఉపరుధ్యన్తి మే ప్రాణా దృష్టిర్భ్రమతి రాఘవ ।
పశ్యామి వృక్షాన్సౌవర్ణానుశీరకృతమూర్ధజాన్ ॥ 11 ॥
యేన యాతి ముహూర్తేన సీతామాదాయ రావణః ।
విప్రణష్టం ధనం క్షిప్రం తత్స్వామీ ప్రతిపద్యతే ॥ 12 ॥
విన్దో నామ ముహూర్తోఽయం స చ కాకుత్స్థ నాబుధత్ ।
త్వత్ప్రియాం జానకీం హృత్వా రావణో రాక్షసేశ్వరః ॥ 13 ॥
ఝషవద్బడిశం గృహ్య క్షిప్రమేవ వినశ్యతి ।
న చ త్వయా వ్యథా కార్యా జనకస్య సుతాం ప్రతి ॥ 14 ॥
వైదేహ్యా రంస్యసే క్షిప్రం హత్వా తం రాక్షసం రణే ।
అసమ్మూఢస్య గృధ్రస్య రామం ప్రత్యనుభాషతః ॥ 15 ॥
ఆస్యాత్సుస్రావ రుధిరం మ్రియమాణస్య సామిషమ్ ।
పుత్రో విశ్రవసస్సాక్షాద్భ్రాతా వైశ్రవణస్య చ ॥ 16 ॥
ఇత్యుక్త్వా దుర్లభాన్ప్రాణాన్ముమోచ పతగేశ్వరః ।
బ్రూహి బ్రూహీతి రామస్య బ్రువాణస్య కృతాఞ్జలేః ॥ 17 ॥
త్వక్త్వా శరీరం గృధ్రస్య జగ్ముః ప్రాణా విహాయసమ్ ।
స నిక్షిప్య శిరో భూమౌ ప్రసార్య చరణౌ తదా ॥ 18 ॥
విక్షిప్య చ శరీరం స్వం పపాత ధరణీతలే ।
తం గృధ్రం ప్రేక్ష్య తామ్రాక్షం గతాసుమచలోపమమ్ ॥ 19 ॥
రామస్సుబహుభిర్దుఃఖైర్దీనస్సౌమిత్రిమబ్రవీత్ ।
బహూని రక్షసాం వాసే వర్షాణి వసతా సుఖమ్ ॥ 20 ॥
అనేన దణ్డకారణ్యే విశీర్ణమిహ పక్షిణా ।
అనేకవార్షికో యస్తు చిరకాలసముత్థితః ॥ 21 ॥
సోఽయమద్య హతశ్శేతే కాలో హి దురతిక్రమః ।
పశ్య లక్ష్మణ గృధ్రోఽయముపకారీ హతశ్చ మే ॥ 22 ॥
సీతామభ్యవపన్నో వై రావణేన బలీయసా ।
గృధ్రరాజ్యం పరిత్యజ్య పితృపైతామహం మహత్ ॥ 23 ॥
మమ హేతోరయం ప్రాణాన్ముమోచ పతగేశ్వరః ।
సర్వత్ర ఖలు దృశ్యన్తే సాధవో ధర్మచారిణః ॥ 24 ॥
శూరాశ్శరణ్యాస్సౌమిత్రే తిర్యగ్యోనిగతేష్వపి ।
సీతాహరణజం దుఃఖం న మే సౌమ్య తథావిధమ్ ॥ 25 ॥
యథా వినాశే గృధ్రస్య మత్కృతే చ పరన్తప ।
రాజా దశరథశ్శ్రీమాన్యథా మమ మహాయశాః ॥ 26 ॥
పూజనీయశ్చ మాన్యశ్చ తథాఽయం పతగేశ్వరః ।
సౌమిత్రే హర కాష్ఠాని నిర్మథిష్యామి పావకమ్ ॥ 27 ॥
గృధ్రరాజం దిధక్షామి మత్కృతే నిధనం గతమ్ ।
నాథం పతగలోకస్య చితామారోప్య రాఘవ ॥ 28 ॥
ఇమం ధక్ష్యామి సౌమిత్రే హతం రౌద్రేణ రక్షసా ।
యా గతిర్యజ్ఞశీలానామాహితాగ్నేశ్చ యా గతిః ॥ 29 ॥
అపరావర్తినాం యా చ యా చ భూమిప్రదాయినామ్ ।
మయా త్వం సమనుజ్ఞాతో గచ్ఛ లోకాననుత్తమాన్ ॥ 30 ॥
గృధ్రరాజ మహాసత్త్వ సంస్కృతశ్చ మయా వ్రజ ।
ఏవముక్త్వా చితాం దీప్తామారోప్య పతగేశ్వరమ్ ॥ 31 ॥
దదాహ రామో ధర్మాత్మా స్వబన్ధుమివ దుఃఖితః ।
రామోఽథ సహసౌమిత్రిర్వనం గత్వా స వీర్యవాన్ ॥ 32 ॥
స్థూలాన్హత్వా మహారోహీననుతస్తార తం ద్విజమ్ ।
రోహిమాంసాని చోత్కృత్య పేశీకృత్య మహాయశాః ॥ 33 ॥
శకునాయ దదౌ రామో రమ్యే హరితశాద్వలే ।
యత్తత్ప్రేతస్య మర్త్యస్య కథయన్తి ద్విజాతయః ॥ 34 ॥
తత్స్వర్గగమనం తస్య పిత్ర్యం రామో జజాప హ ।
తతో గోదావరీం గత్వా నదీం నరవరాత్మజౌ ॥ 35 ॥
ఉదకం చక్రతుస్తస్మై గృధ్రరాజాయ తావుభౌ ।
శాస్త్రదృష్టేన విధినా జలే గృధ్రాయ రాఘవౌ ॥ 36 ॥
స్నాత్వా తౌ గృధ్రరాజాయ ఉదకం చక్రతుస్తదా ।
స గృధ్రరాజః కృతవాన్యశస్కరం సుదుష్కరం కర్మ రణే నిపాతితః ।
మహర్షికల్పేన చ సంస్కృతస్తదా జగామ పుణ్యాం గతిమాత్మనశ్శుభామ్ ॥ 37 ॥
కృతోదకౌ తావపి పక్షిసత్తమే స్థిరాం చ బుద్ధిం ప్రణిధాయ జగ్మతుః ।
ప్రవేశ్య సీతాధిగమే తతో మనో వనం సురేన్ద్రవివ విష్ణువాసవౌ ॥ 38 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే అష్టషష్టితమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ |
rāmassamprekṣya taṃ gṛdhraṃ bhuvi raudreṇa pātitam |
saumitriṃ mitrasampannamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
mamāyaṃ nūnamartheṣu yatamāno vihaṅgamaḥ |
rākṣasena hatassaṅkhye prāṇāṃstyakṣyati dustyajān || 2 ||
ayamasya śarīre'sminprāṇo lakṣmaṇa vidyate |
tathā hi svarahīno'yaṃ viklabassamudīkṣyate || 3 ||
jaṭāyo yadi śaknoṣi vākyaṃ vyāharituṃ punaḥ |
sītāmākhyāhi bhadraṃ te vadhamākhyāhi cātmanaḥ || 4 ||
kiṃ nimitto'haratsītāṃ rāvaṇastasya kiṃ mayā |
aparāddhaṃ tu yaṃ dṛṣṭvā rāvaṇena hṛtā priyā || 5 ||
kathaṃ taccandrasaṅkāśaṃ mukhamāsīnmanoharam |
sītayā kāni coktāni tasminkāle dvijottama || 6 ||
kathaṃ vīryaḥ kathaṃ rūpaḥ kiṃ karmā sa ca rākṣasaḥ |
kva cāsya bhavanaṃ tāta brūhi me paripṛcchataḥ || 7 ||
tamudvīkṣyātha dīnātmā vilapantamanantaram |
vācātisannayā rāmaṃ jaṭāyuridamabravīt || 8 ||
hṛtā sā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā |
māyāmāsthāya vipulāṃ vātadurdinasaṅkulām || 9 ||
pariśrāntasya me tāta pakṣau chitvā sa rākṣasaḥ |
sītāmādāya vaidehīṃ prayāto dakṣiṇāṃ diśam || 10 ||
uparudhyanti me prāṇā dṛṣṭirbhramati rāghava |
paśyāmi vṛkṣānsauvarṇānuśīrakṛtamūrdhajān || 11 ||
yena yāti muhūrtena sītāmādāya rāvaṇaḥ |
vipraṇaṣṭaṃ dhanaṃ kṣipraṃ tatsvāmī pratipadyate || 12 ||
vindo nāma muhūrto'yaṃ sa ca kākutstha nābudhat |
tvatpriyāṃ jānakīṃ hṛtvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 13 ||
jhaṣavadbaḍiśaṃ gṛhya kṣiprameva vinaśyati |
na ca tvayā vyathā kāryā janakasya sutāṃ prati || 14 ||
vaidehyā raṃsyase kṣipraṃ hatvā taṃ rākṣasaṃ raṇe |
asammūḍhasya gṛdhrasya rāmaṃ pratyanubhāṣataḥ || 15 ||
āsyātsusrāva rudhiraṃ mriyamāṇasya sāmiṣam |
putro viśravasassākṣādbhrātā vaiśravaṇasya ca || 16 ||
ityuktvā durlabhānprāṇānmumoca patageśvaraḥ |
brūhi brūhīti rāmasya bruvāṇasya kṛtāñjaleḥ || 17 ||
tvaktvā śarīraṃ gṛdhrasya jagmuḥ prāṇā vihāyasam |
sa nikṣipya śiro bhūmau prasārya caraṇau tadā || 18 ||
vikṣipya ca śarīraṃ svaṃ papāta dharaṇītale |
taṃ gṛdhraṃ prekṣya tāmrākṣaṃ gatāsumacalopamam || 19 ||
rāmassubahubhirduḥkhairdīnassaumitrimabravīt |
bahūni rakṣasāṃ vāse varṣāṇi vasatā sukham || 20 ||
anena daṇḍakāraṇye viśīrṇamiha pakṣiṇā |
anekavārṣiko yastu cirakālasamutthitaḥ || 21 ||
so'yamadya hataśśete kālo hi duratikramaḥ |
paśya lakṣmaṇa gṛdhro'yamupakārī hataśca me || 22 ||
sītāmabhyavapanno vai rāvaṇena balīyasā |
gṛdhrarājyaṃ parityajya pitṛpaitāmahaṃ mahat || 23 ||
mama hetorayaṃ prāṇānmumoca patageśvaraḥ |
sarvatra khalu dṛśyante sādhavo dharmacāriṇaḥ || 24 ||
śūrāśśaraṇyāssaumitre tiryagyonigateṣvapi |
sītāharaṇajaṃ duḥkhaṃ na me saumya tathāvidham || 25 ||
yathā vināśe gṛdhrasya matkṛte ca parantapa |
rājā daśarathaśśrīmānyathā mama mahāyaśāḥ || 26 ||
pūjanīyaśca mānyaśca tathā'yaṃ patageśvaraḥ |
saumitre hara kāṣṭhāni nirmathiṣyāmi pāvakam || 27 ||
gṛdhrarājaṃ didhakṣāmi matkṛte nidhanaṃ gatam |
nāthaṃ patagalokasya citāmāropya rāghava || 28 ||
imaṃ dhakṣyāmi saumitre hataṃ raudreṇa rakṣasā |
yā gatiryajñaśīlānāmāhitāgneśca yā gatiḥ || 29 ||
aparāvartināṃ yā ca yā ca bhūmipradāyinām |
mayā tvaṃ samanujñāto gaccha lokānanuttamān || 30 ||
gṛdhrarāja mahāsattva saṃskṛtaśca mayā vraja |
evamuktvā citāṃ dīptāmāropya patageśvaram || 31 ||
dadāha rāmo dharmātmā svabandhumiva duḥkhitaḥ |
rāmo'tha sahasaumitrirvanaṃ gatvā sa vīryavān || 32 ||
sthūlānhatvā mahārohīnanutastāra taṃ dvijam |
rohimāṃsāni cotkṛtya peśīkṛtya mahāyaśāḥ || 33 ||
śakunāya dadau rāmo ramye haritaśādvale |
yattatpretasya martyasya kathayanti dvijātayaḥ || 34 ||
tatsvargagamanaṃ tasya pitryaṃ rāmo jajāpa ha |
tato godāvarīṃ gatvā nadīṃ naravarātmajau || 35 ||
udakaṃ cakratustasmai gṛdhrarājāya tāvubhau |
śāstradṛṣṭena vidhinā jale gṛdhrāya rāghavau || 36 ||
snātvā tau gṛdhrarājāya udakaṃ cakratustadā |
sa gṛdhrarājaḥ kṛtavānyaśaskaraṃ suduṣkaraṃ karma raṇe nipātitaḥ |
maharṣikalpena ca saṃskṛtastadā jagāma puṇyāṃ gatimātmanaśśubhām || 37 ||
kṛtodakau tāvapi pakṣisattame sthirāṃ ca buddhiṃ praṇidhāya jagmatuḥ |
praveśya sītādhigame tato mano vanaṃ surendraviva viṣṇuvāsavau || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टषष्टितमस्सर्गः ।
रामस्सम्प्रेक्ष्य तं गृध्रं भुवि रौद्रेण पातितम् ।
सौमित्रिं मित्रसम्पन्नमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 1 ॥
ममायं नूनमर्थेषु यतमानो विहङ्गमः ।
राक्षसेन हतस्सङ्ख्ये प्राणांस्त्यक्ष्यति दुस्त्यजान् ॥ 2 ॥
अयमस्य शरीरेऽस्मिन्प्राणो लक्ष्मण विद्यते ।
तथा हि स्वरहीनोऽयं विक्लबस्समुदीक्ष्यते ॥ 3 ॥
जटायो यदि शक्नोषि वाक्यं व्याहरितुं पुनः ।
सीतामाख्याहि भद्रं ते वधमाख्याहि चात्मनः ॥ 4 ॥
किं निमित्तोऽहरत्सीतां रावणस्तस्य किं मया ।
अपराद्धं तु यं दृष्ट्वा रावणेन हृता प्रिया ॥ 5 ॥
कथं तच्चन्द्रसङ्काशं मुखमासीन्मनोहरम् ।
सीतया कानि चोक्तानि तस्मिन्काले द्विजोत्तम ॥ 6 ॥
कथं वीर्यः कथं रूपः किं कर्मा स च राक्षसः ।
क्व चास्य भवनं तात ब्रूहि मे परिपृच्छतः ॥ 7 ॥
तमुद्वीक्ष्याथ दीनात्मा विलपन्तमनन्तरम् ।
वाचातिसन्नया रामं जटायुरिदमब्रवीत् ॥ 8 ॥
हृता सा राक्षसेन्द्रेण रावणेन विहायसा ।
मायामास्थाय विपुलां वातदुर्दिनसङ्कुलाम् ॥ 9 ॥
परिश्रान्तस्य मे तात पक्षौ छित्वा स राक्षसः ।
सीतामादाय वैदेहीं प्रयातो दक्षिणां दिशम् ॥ 10 ॥
उपरुध्यन्ति मे प्राणा दृष्टिर्भ्रमति राघव ।
पश्यामि वृक्षान्सौवर्णानुशीरकृतमूर्धजान् ॥ 11 ॥
येन याति मुहूर्तेन सीतामादाय रावणः ।
विप्रणष्टं धनं क्षिप्रं तत्स्वामी प्रतिपद्यते ॥ 12 ॥
विन्दो नाम मुहूर्तोऽयं स च काकुत्स्थ नाबुधत् ।
त्वत्प्रियां जानकीं हृत्वा रावणो राक्षसेश्वरः ॥ 13 ॥
झषवद्बडिशं गृह्य क्षिप्रमेव विनश्यति ।
न च त्वया व्यथा कार्या जनकस्य सुतां प्रति ॥ 14 ॥
वैदेह्या रंस्यसे क्षिप्रं हत्वा तं राक्षसं रणे ।
असम्मूढस्य गृध्रस्य रामं प्रत्यनुभाषतः ॥ 15 ॥
आस्यात्सुस्राव रुधिरं म्रियमाणस्य सामिषम् ।
पुत्रो विश्रवसस्साक्षाद्भ्राता वैश्रवणस्य च ॥ 16 ॥
इत्युक्त्वा दुर्लभान्प्राणान्मुमोच पतगेश्वरः ।
ब्रूहि ब्रूहीति रामस्य ब्रुवाणस्य कृताञ्जलेः ॥ 17 ॥
त्वक्त्वा शरीरं गृध्रस्य जग्मुः प्राणा विहायसम् ।
स निक्षिप्य शिरो भूमौ प्रसार्य चरणौ तदा ॥ 18 ॥
विक्षिप्य च शरीरं स्वं पपात धरणीतले ।
तं गृध्रं प्रेक्ष्य ताम्राक्षं गतासुमचलोपमम् ॥ 19 ॥
रामस्सुबहुभिर्दुःखैर्दीनस्सौमित्रिमब्रवीत् ।
बहूनि रक्षसां वासे वर्षाणि वसता सुखम् ॥ 20 ॥
अनेन दण्डकारण्ये विशीर्णमिह पक्षिणा ।
अनेकवार्षिको यस्तु चिरकालसमुत्थितः ॥ 21 ॥
सोऽयमद्य हतश्शेते कालो हि दुरतिक्रमः ।
पश्य लक्ष्मण गृध्रोऽयमुपकारी हतश्च मे ॥ 22 ॥
सीतामभ्यवपन्नो वै रावणेन बलीयसा ।
गृध्रराज्यं परित्यज्य पितृपैतामहं महत् ॥ 23 ॥
मम हेतोरयं प्राणान्मुमोच पतगेश्वरः ।
सर्वत्र खलु दृश्यन्ते साधवो धर्मचारिणः ॥ 24 ॥
शूराश्शरण्यास्सौमित्रे तिर्यग्योनिगतेष्वपि ।
सीताहरणजं दुःखं न मे सौम्य तथाविधम् ॥ 25 ॥
यथा विनाशे गृध्रस्य मत्कृते च परन्तप ।
राजा दशरथश्श्रीमान्यथा मम महायशाः ॥ 26 ॥
पूजनीयश्च मान्यश्च तथाऽयं पतगेश्वरः ।
सौमित्रे हर काष्ठानि निर्मथिष्यामि पावकम् ॥ 27 ॥
गृध्रराजं दिधक्षामि मत्कृते निधनं गतम् ।
नाथं पतगलोकस्य चितामारोप्य राघव ॥ 28 ॥
इमं धक्ष्यामि सौमित्रे हतं रौद्रेण रक्षसा ।
या गतिर्यज्ञशीलानामाहिताग्नेश्च या गतिः ॥ 29 ॥
अपरावर्तिनां या च या च भूमिप्रदायिनाम् ।
मया त्वं समनुज्ञातो गच्छ लोकाननुत्तमान् ॥ 30 ॥
गृध्रराज महासत्त्व संस्कृतश्च मया व्रज ।
एवमुक्त्वा चितां दीप्तामारोप्य पतगेश्वरम् ॥ 31 ॥
ददाह रामो धर्मात्मा स्वबन्धुमिव दुःखितः ।
रामोऽथ सहसौमित्रिर्वनं गत्वा स वीर्यवान् ॥ 32 ॥
स्थूलान्हत्वा महारोहीननुतस्तार तं द्विजम् ।
रोहिमांसानि चोत्कृत्य पेशीकृत्य महायशाः ॥ 33 ॥
शकुनाय ददौ रामो रम्ये हरितशाद्वले ।
यत्तत्प्रेतस्य मर्त्यस्य कथयन्ति द्विजातयः ॥ 34 ॥
तत्स्वर्गगमनं तस्य पित्र्यं रामो जजाप ह ।
ततो गोदावरीं गत्वा नदीं नरवरात्मजौ ॥ 35 ॥
उदकं चक्रतुस्तस्मै गृध्रराजाय तावुभौ ।
शास्त्रदृष्टेन विधिना जले गृध्राय राघवौ ॥ 36 ॥
स्नात्वा तौ गृध्रराजाय उदकं चक्रतुस्तदा ।
स गृध्रराजः कृतवान्यशस्करं सुदुष्करं कर्म रणे निपातितः ।
महर्षिकल्पेन च संस्कृतस्तदा जगाम पुण्यां गतिमात्मनश्शुभाम् ॥ 37 ॥
कृतोदकौ तावपि पक्षिसत्तमे स्थिरां च बुद्धिं प्रणिधाय जग्मतुः ।
प्रवेश्य सीताधिगमे ततो मनो वनं सुरेन्द्रविव विष्णुवासवौ ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ |
rāmassamprekṣya taṃ gṛdhraṃ bhuvi raudreṇa pātitam |
saumitriṃ mitrasampannamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
mamāyaṃ nūnamartheṣu yatamāno vihaṅgamaḥ |
rākṣasena hatassaṅkhye prāṇāṃstyakṣyati dustyajān || 2 ||
ayamasya śarīre'sminprāṇo lakṣmaṇa vidyate |
tathā hi svarahīno'yaṃ viklabassamudīkṣyate || 3 ||
jaṭāyo yadi śaknoṣi vākyaṃ vyāharituṃ punaḥ |
sītāmākhyāhi bhadraṃ te vadhamākhyāhi cātmanaḥ || 4 ||
kiṃ nimitto'haratsītāṃ rāvaṇastasya kiṃ mayā |
aparāddhaṃ tu yaṃ dṛṣṭvā rāvaṇena hṛtā priyā || 5 ||
kathaṃ taccandrasaṅkāśaṃ mukhamāsīnmanoharam |
sītayā kāni coktāni tasminkāle dvijottama || 6 ||
kathaṃ vīryaḥ kathaṃ rūpaḥ kiṃ karmā sa ca rākṣasaḥ |
kva cāsya bhavanaṃ tāta brūhi me paripṛcchataḥ || 7 ||
tamudvīkṣyātha dīnātmā vilapantamanantaram |
vācātisannayā rāmaṃ jaṭāyuridamabravīt || 8 ||
hṛtā sā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā |
māyāmāsthāya vipulāṃ vātadurdinasaṅkulām || 9 ||
pariśrāntasya me tāta pakṣau chitvā sa rākṣasaḥ |
sītāmādāya vaidehīṃ prayāto dakṣiṇāṃ diśam || 10 ||
uparudhyanti me prāṇā dṛṣṭirbhramati rāghava |
paśyāmi vṛkṣānsauvarṇānuśīrakṛtamūrdhajān || 11 ||
yena yāti muhūrtena sītāmādāya rāvaṇaḥ |
vipraṇaṣṭaṃ dhanaṃ kṣipraṃ tatsvāmī pratipadyate || 12 ||
vindo nāma muhūrto'yaṃ sa ca kākutstha nābudhat |
tvatpriyāṃ jānakīṃ hṛtvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 13 ||
jhaṣavadbaḍiśaṃ gṛhya kṣiprameva vinaśyati |
na ca tvayā vyathā kāryā janakasya sutāṃ prati || 14 ||
vaidehyā raṃsyase kṣipraṃ hatvā taṃ rākṣasaṃ raṇe |
asammūḍhasya gṛdhrasya rāmaṃ pratyanubhāṣataḥ || 15 ||
āsyātsusrāva rudhiraṃ mriyamāṇasya sāmiṣam |
putro viśravasassākṣādbhrātā vaiśravaṇasya ca || 16 ||
ityuktvā durlabhānprāṇānmumoca patageśvaraḥ |
brūhi brūhīti rāmasya bruvāṇasya kṛtāñjaleḥ || 17 ||
tvaktvā śarīraṃ gṛdhrasya jagmuḥ prāṇā vihāyasam |
sa nikṣipya śiro bhūmau prasārya caraṇau tadā || 18 ||
vikṣipya ca śarīraṃ svaṃ papāta dharaṇītale |
taṃ gṛdhraṃ prekṣya tāmrākṣaṃ gatāsumacalopamam || 19 ||
rāmassubahubhirduḥkhairdīnassaumitrimabravīt |
bahūni rakṣasāṃ vāse varṣāṇi vasatā sukham || 20 ||
anena daṇḍakāraṇye viśīrṇamiha pakṣiṇā |
anekavārṣiko yastu cirakālasamutthitaḥ || 21 ||
so'yamadya hataśśete kālo hi duratikramaḥ |
paśya lakṣmaṇa gṛdhro'yamupakārī hataśca me || 22 ||
sītāmabhyavapanno vai rāvaṇena balīyasā |
gṛdhrarājyaṃ parityajya pitṛpaitāmahaṃ mahat || 23 ||
mama hetorayaṃ prāṇānmumoca patageśvaraḥ |
sarvatra khalu dṛśyante sādhavo dharmacāriṇaḥ || 24 ||
śūrāśśaraṇyāssaumitre tiryagyonigateṣvapi |
sītāharaṇajaṃ duḥkhaṃ na me saumya tathāvidham || 25 ||
yathā vināśe gṛdhrasya matkṛte ca parantapa |
rājā daśarathaśśrīmānyathā mama mahāyaśāḥ || 26 ||
pūjanīyaśca mānyaśca tathā'yaṃ patageśvaraḥ |
saumitre hara kāṣṭhāni nirmathiṣyāmi pāvakam || 27 ||
gṛdhrarājaṃ didhakṣāmi matkṛte nidhanaṃ gatam |
nāthaṃ patagalokasya citāmāropya rāghava || 28 ||
imaṃ dhakṣyāmi saumitre hataṃ raudreṇa rakṣasā |
yā gatiryajñaśīlānāmāhitāgneśca yā gatiḥ || 29 ||
aparāvartināṃ yā ca yā ca bhūmipradāyinām |
mayā tvaṃ samanujñāto gaccha lokānanuttamān || 30 ||
gṛdhrarāja mahāsattva saṃskṛtaśca mayā vraja |
evamuktvā citāṃ dīptāmāropya patageśvaram || 31 ||
dadāha rāmo dharmātmā svabandhumiva duḥkhitaḥ |
rāmo'tha sahasaumitrirvanaṃ gatvā sa vīryavān || 32 ||
sthūlānhatvā mahārohīnanutastāra taṃ dvijam |
rohimāṃsāni cotkṛtya peśīkṛtya mahāyaśāḥ || 33 ||
śakunāya dadau rāmo ramye haritaśādvale |
yattatpretasya martyasya kathayanti dvijātayaḥ || 34 ||
tatsvargagamanaṃ tasya pitryaṃ rāmo jajāpa ha |
tato godāvarīṃ gatvā nadīṃ naravarātmajau || 35 ||
udakaṃ cakratustasmai gṛdhrarājāya tāvubhau |
śāstradṛṣṭena vidhinā jale gṛdhrāya rāghavau || 36 ||
snātvā tau gṛdhrarājāya udakaṃ cakratustadā |
sa gṛdhrarājaḥ kṛtavānyaśaskaraṃ suduṣkaraṃ karma raṇe nipātitaḥ |
maharṣikalpena ca saṃskṛtastadā jagāma puṇyāṃ gatimātmanaśśubhām || 37 ||
kṛtodakau tāvapi pakṣisattame sthirāṃ ca buddhiṃ praṇidhāya jagmatuḥ |
praveśya sītādhigame tato mano vanaṃ surendraviva viṣṇuvāsavau || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.