ਅਥ षष੍ਠੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ।
ਸ਼੍ਰੀਸ਼ੁਕਃ ਉਵਾਚ ।
ਅਥ ਬ੍ਰਹ੍ਮਾ ਆਤ੍ਮਜੈਃ ਦੇਵੈਃ ਪ੍ਰਜੇਸ਼ੈਃ ਆਵृਤਃ ਅਭ੍ਯਗਾਤ੍ ।
ਭਵਃ ਚ ਭੂਤਭਵ੍ਯੀਸ਼ਃ ਯਯੌ ਭੂਤਗਣੈਃ ਵृਤਃ ॥ 1॥
ਇਨ੍ਦ੍ਰਃ ਮਰੁਦ੍ਭਿਃ ਭਗਵਾਨ੍ ਆਦਿਤ੍ਯਾਃ ਵਸਵਃ ਅਸ਼੍ਵਿਨੌ ।
ऋਭਵਃ ਅਙ੍ਗਿਰਸਃ ਰੁਦ੍ਰਾਃ ਵਿਸ਼੍ਵੇ ਸਾਧ੍ਯਾਃ ਚ ਦੇਵਤਾਃ ॥ 2॥
ਗਨ੍ਧਰ੍ਵਾਪ੍ਸਰਸਃ ਨਾਗਾਃ ਸਿਦ੍ਧਚਾਰਣਗੁਹ੍ਯਕਾਃ ।
ऋषਯਃ ਪਿਤਰਃ ਚ ਏਵ ਸਵਿਦ੍ਯਾਧਰਕਿਨ੍ਨਰਾਃ ॥ 3॥
ਦ੍ਵਾਰਕਾਂ ਉਪਸਞ੍ਜਗ੍ਮੁਃ ਸਰ੍ਵੇ ਕृष੍ਣਾਦਿਦृਕ੍षਵਃ ।
ਵਪੁषਾ ਯੇਨ ਭਗਵਾਨ੍ ਨਰਲੋਕਮਨੋਰਮਃ ।
ਯਸ਼ਃ ਵਿਤੇਨੇ ਲੋਕੇषੁ ਸਰ੍ਵਲੋਕਮਲਾਪਹਮ੍ ॥ 4॥
ਤਸ੍ਯਾਂ ਵਿਭ੍ਰਾਜਮਾਨਾਯਾਂ ਸਮृਦ੍ਧਾਯਾਂ ਮਹਰ੍ਧਿਭਿਃ ।
ਵ੍ਯਚਕ੍षਤ ਅਵਿਤृਪ੍ਤਾਕ੍षਾਃ ਕृष੍ਣਂ ਅਦ੍ਭੁਤਦਰ੍ਸ਼ਨਮ੍ ॥
5॥
ਸ੍ਵਰ੍ਗੌਦ੍ਯਾਨੌਅਪਗੈਃ ਮਾਲ੍ਯੈਃ ਛਾਦਯਨ੍ਤਃ ਯਦੁ ਉਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਗੀਰ੍ਭਿਃ ਚਿਤ੍ਰਪਦਾਰ੍ਥਾਭਿਃ ਤੁष੍ਟੁਵੁਃ ਜਗਤ੍ ਈਸ਼੍ਵਰਮ੍ ॥6॥
ਦੇਵਾਃ ਊਚੁਃ ।
ਨਤਾਃ ਸ੍ਮ ਤੇ ਨਾਥ ਪਦਾਰਵਿਨ੍ਦਂ
ਬੁਦ੍ਧੀਨ੍ਦ੍ਰਿਯਪ੍ਰਾਣਮਨੋਵਚੋਭਿਃ ।
ਯਤ੍ ਚਿਨ੍ਤ੍ਯਤੇ ਅਨ੍ਤਰ੍ਹृਦਿ ਭਾਵਯੁਕ੍ਤੈਃ
ਮੁਮੁਕ੍षੁਭਿਃ ਕਰ੍ਮਮਯ ਊਰੁਪਾਸ਼ਾਤ੍ ॥ 7॥
ਤ੍ਵਂ ਮਾਯਯਾ ਤ੍ਰਿਗੁਣਯਾ ਆਤ੍ਮਨਿ ਦੁਰ੍ਵਿਭਾਵ੍ਯਂ
ਵ੍ਯਕ੍ਤਂ ਸृਜਸਿ ਅਵਸਿ ਲੁਮ੍ਪਸਿ ਤਤ੍ ਗੁਣਸ੍ਥਃ ।
ਨ ਏਤੈਃ ਭਵਾਨ੍ ਅਜਿਤ ਕਰ੍ਮਭਿਃ ਅਜ੍ਯਤੇ ਵੈ
ਯਤ੍ ਸ੍ਵੇ ਸੁਖੇ ਅਵ੍ਯਵਹਿਤੇ ਅਭਿਰਤਃ ਅਨਵਦ੍ਯਃ ॥ 8॥
ਸ਼ੁਦ੍ਧਿਃ ਨृਣਾਂ ਨ ਤੁ ਤਥਾ ਈਡ੍ਯ ਦੁਰਾਸ਼ਯਾਨਾਂ
ਵਿਦ੍ਯਾਸ਼੍ਰੁਤਾਧ੍ਯਯਨਦਾਨਤਪਕ੍ਰਿਯਾਭਿਃ ।
ਸਤ੍ਤ੍ਵਾਤ੍ਮਨਾਂ ऋषਭ ਤੇ ਯਸ਼ਸਿ ਪ੍ਰਵृਦ੍ਧ
ਸਤ੍ ਸ਼੍ਰਦ੍ਧਯਾ ਸ਼੍ਰਵਣਸਮ੍ਭृਤਯਾ ਯਥਾ ਸ੍ਯਾਤ੍ ॥ 9॥
ਸ੍ਯਾਤ੍ ਨਃ ਤਵ ਅਙ੍ਘ੍ਰਿਃ ਅਸ਼ੁਭਾਸ਼ਯਧੂਮਕੇਤੁਃ
ਕ੍षੇਮਾਯ ਯਃ ਮੁਨਿਭਿਃ ਆਰ੍ਦ੍ਰਹृਦੌਹ੍ਯਮਾਨਃ ।
ਯਃ ਸਾਤ੍ਵਤੈਃ ਸਮਵਿਭੂਤਯਃ ਆਤ੍ਮਵਦ੍ਭਿਃ
ਵ੍ਯੂਹੇ ਅਰ੍ਚਿਤਃ ਸਵਨਸ਼ਃ ਸ੍ਵਃ ਅਤਿਕ੍ਰਮਾਯ ॥ 10॥
ਯਃ ਚਿਨ੍ਤ੍ਯਤੇ ਪ੍ਰਯਤਪਾਣਿਭਿਃ ਅਧ੍ਵਰਾਗ੍ਨੌ
ਤ੍ਰਯ੍ਯਾ ਨਿਰੁਕ੍ਤਵਿਧਿਨਾ ਈਸ਼ ਹਵਿਃ ਗृਹੀਤ੍ਵਾ ।
ਅਧ੍ਯਾਤ੍ਮਯੋਗਃ ਉਤ ਯੋਗਿਭਿਃ ਆਤ੍ਮਮਾਯਾਂ
ਜਿਜ੍ਞਾਸੁਭਿਃ ਪਰਮਭਾਗਵਤੈਃ ਪਰੀष੍ਟਃ ॥ 11॥
ਪਰ੍ਯੁष੍ਟਯਾ ਤਵ ਵਿਭੋ ਵਨਮਾਲਯਾ ਇਯਂ
ਸਂਸ੍ਪਰ੍ਧਿਨੀ ਭਗਵਤੀ ਪ੍ਰਤਿਪਤ੍ਨਿਵਤ੍ ਸ਼੍ਰੀਃ ।
ਯਃ ਸੁਪ੍ਰਣੀਤਂ ਅਮੁਯਾਰ੍ਹਣਂ ਆਦਤ੍ ਅਨ੍ਨਃ
ਭੂਯਾਤ੍ ਸਦਾ ਅਙ੍ਘ੍ਰਿਃ ਅਸ਼ੁਭਾਸ਼ਯਧੂਮਕੇਤੁਃ ॥ 12॥
ਕੇਤੁਃ ਤ੍ਰਿਵਿਕ੍ਰਮਯੁਤਃ ਤ੍ਰਿਪਤ੍ ਪਤਾਕਃ
ਯਃ ਤੇ ਭਯਾਭਯਕਰਃ ਅਸੁਰਦੇਵਚਮ੍ਵੋਃ ।
ਸ੍ਵਰ੍ਗਾਯ ਸਾਧੁषੁ ਖਲੁ ਏषੁ ਇਤਰਾਯ ਭੂਮਨ੍
ਪਾਦਃ ਪੁਨਾਤੁ ਭਗਵਨ੍ ਭਜਤਾਂ ਅਧਂ ਨਃ ॥ 13॥
ਨਸ੍ਯੋਤਗਾਵਃ ਇਵ ਯਸ੍ਯ ਵਸ਼ੇ ਭਵਨ੍ਤਿ
ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਦਯਃ ਅਨੁਭृਤਃ ਮਿਥੁਰਰ੍ਦ੍ਯਮਾਨਾਃ ।
ਕਾਲਸ੍ਯ ਤੇ ਪ੍ਰਕृਤਿਪੂਰੁषਯੋਃ ਪਰਸ੍ਯ
ਸ਼ਂ ਨਃ ਤਨੋਤੁ ਚਰਣਃ ਪੁਰੁषੋਤ੍ਤਮਸ੍ਯ ॥ 14॥
ਅਸ੍ਯ ਅਸਿ ਹੇਤੁਃ ਉਦਯਸ੍ਥਿਤਿਸਂਯਮਾਨਾਂ
ਅਵ੍ਯਕ੍ਤਜੀਵਮਹਤਾਂ ਅਪਿ ਕਾਲਂ ਆਹੁਃ ।
ਸਃ ਅਯਂ ਤ੍ਰਿਣਾਭਿਃ ਅਖਿਲ ਅਪਚਯੇ ਪ੍ਰਵृਤ੍ਤਃ
ਕਾਲਃ ਗਭੀਰਰਯਃ ਉਤ੍ਤਮਪੂਰੁषਃ ਤ੍ਵਮ੍ ॥ 15॥
ਤ੍ਵਤ੍ਤਃ ਪੁਮਾਨ੍ ਸਮਧਿਗਮ੍ਯ ਯਯਾ ਸ੍ਵਵੀਰ੍ਯ
ਧਤ੍ਤੇ ਮਹਾਨ੍ਤਂ ਇਵ ਗਰ੍ਭਂ ਅਮੋਘਵੀਰ੍ਯਃ ।
ਸਃ ਅਯਂ ਤਯਾ ਅਨੁਗਤਃ ਆਤ੍ਮਨਃ ਆਣ੍ਡਕੋਸ਼ਂ
ਹੈਮਂ ਸਸਰ੍ਜ ਬਹਿਃ ਆਵਰਣੈਃ ਉਪੇਤਮ੍ ॥ 16॥
ਤਤ੍ਤਸ੍ਥੁषਃ ਚ ਜਗਤਃ ਚ ਭਵਾਨ੍ ਅਧੀਸ਼ਃ
ਯਤ੍ ਮਾਯਯਾ ਉਤ੍ਥਗੁਣਵਿਕ੍ਰਿਯਯਾ ਉਪਨੀਤਾਨ੍ ।
ਅਰ੍ਥਾਨ੍ ਜੁषਨ੍ ਅਪਿ ਹृषੀਕਪਤੇ ਨ ਲਿਪ੍ਤਃ
ਯੇ ਅਨ੍ਯੇ ਸ੍ਵਤਃ ਪਰਿਹृਤਾਤ੍ ਅਪਿ ਬਿਭ੍ਯਤਿ ਸ੍ਮ ॥ 17॥
ਸ੍ਮਾਯਾ ਅਵਲੋਕਲਵਦਰ੍ਸ਼ਿਤਭਾਵਹਾਰਿ
ਭ੍ਰੂਮਣ੍ਡਲਪ੍ਰਹਿਤਸੌਰਤਮਨ੍ਤ੍ਰਸ਼ੌਣ੍ਡੈਃ ।
ਪਤ੍ਨ੍ਯਃ ਤੁ षੋਡਸ਼ਸਹਸ੍ਰਂ ਅਨਙ੍ਗਬਾਣੈਃ
ਯਸ੍ਯ ਇਨ੍ਦ੍ਰਿਯਂ ਵਿਮਥਿਤੁਂ ਕਰਣੈਃ ਵਿਭ੍ਵ੍ਯਃ ॥ 18॥
ਵਿਭ੍ਵ੍ਯਃ ਤਵ ਅਮृਤਕਥਾ ਉਦਵਹਾਃ ਤ੍ਰਿਲੋਕ੍ਯਾਃ
ਪਾਦੌ ਅਨੇਜਸਰਿਤਃ ਸ਼ਮਲਾਨਿ ਹਨ੍ਤੁਮ੍ ।
ਆਨੁਸ਼੍ਰਵਂ ਸ਼੍ਰੁਤਿਭਿਃ ਅਙ੍ਘ੍ਰਿਜਂ ਅਙ੍ਗਸਙ੍ਗੈਃ
ਤੀਰ੍ਥਦ੍ਵਯਂ ਸ਼ੁਚਿषਦਸ੍ਤਃ ਉਪਸ੍ਪृਸ਼ਨ੍ਤਿ ॥ 19॥
ਬਾਦਰਾਯਣਿਃ ਉਵਾਚ ।
ਇਤਿ ਅਭਿष੍ਟੂਯ ਵਿਬੁਧੈਃ ਸੇਸ਼ਃ ਸ਼ਤਧृਤਿਃ ਹਰਿਮ੍ ।
ਅਭ੍ਯਭਾषਤ ਗੋਵਿਨ੍ਦਂ ਪ੍ਰਣਮ੍ਯ ਅਮ੍ਬਰਂ ਆਸ਼੍ਰਿਤਃ ॥ 20॥
ਬ੍ਰਹ੍ਮ ਉਵਾਚ ।
ਭੂਮੇਃ ਭਾਰ ਅਵਤਾਰਾਯ ਪੁਰਾ ਵਿਜ੍ਞਾਪਿਤਃ ਪ੍ਰਭੋ ।
ਤ੍ਵਂ ਅਸ੍ਮਾਭਿਃ ਅਸ਼ੇषਾਤ੍ਮਨ੍ ਤਤ੍ ਤਥਾ ਏਵ ਉਪਪਾਦਿਤਮ੍ ॥ 21॥
ਧਰ੍ਮਃ ਚ ਸ੍ਥਾਪਿਤਃ ਸਤ੍ਸੁ ਸਤ੍ਯਸਨ੍ਧੇषੁ ਵੈ ਤ੍ਵਯਾ ।
ਕੀਰ੍ਤਿਃ ਚ ਦਿਕ੍षੁ ਵਿਕ੍षਿਪ੍ਤਾ ਸਰ੍ਵਲੋਕਮਲਾਪਹਾ ॥ 22॥
ਅਵਤੀਰ੍ਯ ਯਦੋਃ ਵਂਸ਼ੇ ਬਿਭ੍ਰਤ੍ ਰੂਪਂ ਅਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਕਰ੍ਮਾਣਿ ਉਦ੍ਦਾਮਵृਤ੍ਤਾਨਿ ਹਿਤਾਯ ਜਗਤਃ ਅਕृਥਾਃ ॥ 23॥
ਯਾਨਿ ਤੇ ਚਰਿਤਾਨਿ ਈਸ਼ ਮਨੁष੍ਯਾਃ ਸਾਧਵਃ ਕਲੌ ।
ਸ਼ऋਣ੍ਵਨ੍ਤਃ ਕੀਰ੍ਤਯਨ੍ਤਃ ਚ ਤਰਿष੍ਯਨ੍ਤਿ ਅਞ੍ਜਸਾ ਤਮਃ ॥ 24॥
ਯਦੁਵਂਸ਼ੇ ਅਵਤੀਰ੍ਣਸ੍ਯ ਭਵਤਃ ਪੁਰੁषੋਤ੍ਤਮ ।
ਸ਼ਰਤ੍ ਸ਼ਤਂ ਵ੍ਯਤੀਯਾਯ ਪਞ੍ਚਵਿਂਸ਼ ਅਧਿਕਂ ਪ੍ਰਭੋਃ ॥ 25॥
ਨ ਅਧੁਨਾ ਤੇ ਅਖਿਲ ਆਧਾਰ ਦੇਵਕਾਰ੍ਯ ਅਵਸ਼ੇषਿਤਮ੍ ।
ਕੁਲਂ ਚ ਵਿਪ੍ਰਸ਼ਾਪੇਨ ਨष੍ਟਪ੍ਰਾਯਂ ਅਭੂਤ੍ ਇਦਮ੍ ॥ 26॥
ਤਤਃ ਸ੍ਵਧਾਮ ਪਰਮਂ ਵਿਸ਼ਸ੍ਵ ਯਦਿ ਮਨ੍ਯਸੇ ।
ਸਲੋਕਾਨ੍ ਲੋਕਪਾਲਾਨ੍ ਨਃ ਪਾਹਿ ਵੈਕੁਣ੍ਠਕਿਙ੍ਕਰਾਨ੍ ॥ 27॥
ਸ਼੍ਰੀ ਭਗਵਾਨ੍ ਉਵਾਚ ।
ਅਵਧਾਰਿਤਂ ਏਤਤ੍ ਮੇ ਯਦਾਤ੍ਥ ਵਿਬੁਧੇਸ਼੍ਵਰ ।
ਕृਤਂ ਵਃ ਕਾਰ੍ਯਂ ਅਖਿਲਂ ਭੂਮੇਃ ਭਾਰਃ ਅਵਤਾਰਿਤਃ ॥ 28॥
ਤਤ੍ ਇਦਂ ਯਾਦਵਕੁਲਂ ਵੀਰ੍ਯਸ਼ੌਰ੍ਯਸ਼੍ਰਿਯੋਦ੍ਧਤਮ੍ ।
ਲੋਕਂ ਜਿਘृਕ੍षਤ੍ ਰੁਦ੍ਧਂ ਮੇ ਵੇਲਯਾ ਇਵ ਮਹਾਰ੍ਣਵਃ ॥ 29॥
ਯਦਿ ਅਸਂਹृਤ੍ਯ ਦृਪ੍ਤਾਨਾਂ ਯਦੁਨਾਂ ਵਿਪੁਲਂ ਕੁਲਮ੍ ।
ਗਨ੍ਤਾਸ੍ਮਿ ਅਨੇਨ ਲੋਕਃ ਅਯਂ ਉਦ੍ਵੇਲੇਨ ਵਿਨਙ੍ਕ੍ष੍ਯਤਿ ॥ 30॥
ਇਦਾਨੀਂ ਨਾਸ਼ਃ ਆਰਬ੍ਧਃ ਕੁਲਸ੍ਯ ਦ੍ਵਿਜਸ਼ਾਪਤਃ ।
ਯਾਸ੍ਯਾਮਿ ਭਵਨਂ ਬ੍ਰਹ੍ਮਨ੍ ਨ ਏਤਤ੍ ਅਨ੍ਤੇ ਤਵ ਆਨਘ ॥ 31॥
ਸ਼੍ਰੀ ਸ਼ੁਕਃ ਉਵਾਚ ।
ਇਤਿ ਉਕ੍ਤਃ ਲੋਕਨਾਥੇਨ ਸ੍ਵਯਮ੍ਭੂਃ ਪ੍ਰਣਿਪਤ੍ਯ ਤਮ੍ ।
ਸਹ ਦੇਵਗਣੈਃ ਦੇਵਃ ਸ੍ਵਧਾਮ ਸਮਪਦ੍ਯਤ ॥ 32॥
ਅਥ ਤਸ੍ਯਾਂ ਮਹੋਤ੍ਪਾਤਾਨ੍ ਦ੍ਵਾਰਵਤ੍ਯਾਂ ਸਮੁਤ੍ਥਿਤਾਨ੍ ।
ਵਿਲੋਕ੍ਯ ਭਗਵਾਨ੍ ਆਹ ਯਦੁਵृਦ੍ਧਾਨ੍ ਸਮਾਗਤਾਨ੍ ॥ 33॥
ਸ਼੍ਰੀ ਭਗਵਾਨ੍ ਉਵਾਚ ।
ਏਤੇ ਵੈ ਸੁਮਹੋਤ੍ਪਾਤਾਃ ਵ੍ਯੁਤ੍ਤਿष੍ਠਨ੍ਤਿ ਇਹ ਸਰ੍ਵਤਃ ।
ਸ਼ਾਪਃ ਚ ਨਃ ਕੁਲਸ੍ਯ ਆਸੀਤ੍ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣੇਭ੍ਯਃ ਦੁਰਤ੍ਯਯਃ ॥ 34॥
ਨ ਵਸ੍ਤਵ੍ਯਂ ਇਹ ਅਸ੍ਮਾਭਿਃ ਜਿਜੀਵਿषੁਭਿਃ ਆਰ੍ਯਕਾਃ ।
ਪ੍ਰਭਾਸਂ ਸੁਮਹਤ੍ ਪੁਣ੍ਯਂ ਯਾਸ੍ਯਾਮਃ ਅਦ੍ਯ ਏਵ ਮਾ ਚਿਰਮ੍ ॥ 35॥
ਯਤ੍ਰ ਸ੍ਨਾਤ੍ਵਾ ਦਕ੍षਸ਼ਾਪਾਤ੍ ਗृਹੀਤਃ ਯਕ੍ष੍ਮਣੌਡੁਰਾਟ੍ ।
ਵਿਮੁਕ੍ਤਃ ਕਿਲ੍ਬਿषਾਤ੍ ਸਦ੍ਯਃ ਭੇਜੇ ਭੂਯਃ ਕਲੋਦਯਮ੍ ॥ 36॥
ਵਯਂ ਚ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ ਆਪ੍ਲੁਤ੍ਯ ਤਰ੍ਪਯਿਤ੍ਵਾ ਪਿਤॄਨ੍ਸੁਰਾਨ੍ ।
ਭੋਜਯਿਤ੍ਵਾ ਉਸ਼ਿਜਃ ਵਿਪ੍ਰਾਨ੍ ਨਾਨਾਗੁਣਵਤਾ ਅਨ੍ਧਸਾ ॥ 37॥
ਤੇषੁ ਦਾਨਾਨਿ ਪਾਤ੍ਰੇषੁ ਸ਼੍ਰਦ੍ਧਯਾ ਉਪ੍ਤ੍ਵਾ ਮਹਾਨ੍ਤਿ ਵੈ ।
ਵृਜਿਨਾਨਿ ਤਰਿष੍ਯਾਮਃ ਦਾਨੈਃ ਨੌਭਿਃ ਇਵ ਅਰ੍ਣਵਮ੍ ॥ 38॥
ਸ਼੍ਰੀ ਸ਼ੁਕਃ ਉਵਾਚ ।
ਏਵਂ ਭਗਵਤਾ ਆਦਿष੍ਟਾਃ ਯਾਦਵਾਃ ਕੁਲਨਨ੍ਦਨ ।
ਗਨ੍ਤੁਂ ਕृਤਧਿਯਃ ਤੀਰ੍ਥਂ ਸ੍ਯਨ੍ਦਨਾਨ੍ ਸਮਯੂਯੁਜਨ੍ ॥ 39॥
ਤਤ੍ ਨਿਰੀਕ੍ष੍ਯ ਉਦ੍ਧਵਃ ਰਾਜਨ੍ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਭਗਵਤਾ ਉਦਿਤਮ੍ ।
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਅਰਿष੍ਟਾਨਿ ਘੋਰਾਣਿ ਨਿਤ੍ਯਂ ਕृष੍ਣਂ ਅਨੁਵ੍ਰਤਃ ॥ 40॥
ਵਿਵਿਕ੍ਤਃ ਉਪਸਙ੍ਗਮ੍ਯ ਜਗਤਾਂ ਈਸ਼੍ਵਰੇਸ਼੍ਵਰਮ੍ ।
ਪ੍ਰਣਮ੍ਯ ਸ਼ਿਰਸਾ ਪਾਦੌ ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਿਃ ਤਂ ਅਭਾषਤ ॥ 41॥
ਉਦ੍ਧਵਃ ਉਵਾਚ ।
ਦੇਵਦੇਵੇਸ਼ ਯੋਗੇਸ਼ ਪੁਣ੍ਯਸ਼੍ਰਵਣਕੀਰ੍ਤਨ ।
ਸਂਹृਤ੍ਯ ਏਤਤ੍ ਕੁਲਂ ਨੂਨਂ ਲੋਕਂ ਸਨ੍ਤ੍ਯਕ੍ष੍ਯਤੇ ਭਵਾਨ੍ ।
ਵਿਪ੍ਰਸ਼ਾਪਂ ਸਮਰ੍ਥਃ ਅਪਿ ਪ੍ਰਤ੍ਯਹਨ੍ ਨ ਯਦਿ ਈਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 42॥
ਨ ਅਹਂ ਤਵ ਅਙ੍ਘ੍ਰਿਕਮਲਂ ਕ੍षਣਾਰ੍ਧਂ ਅਪਿ ਕੇਸ਼ਵ ।
ਤ੍ਯਕ੍ਤੁਂ ਸਮੁਤ੍ਸਹੇ ਨਾਥ ਸ੍ਵਧਾਮ ਨਯ ਮਾਂ ਅਪਿ ॥ 43॥
ਤਵ ਵਿਕ੍ਰੀਡਿਤਂ ਕृष੍ਣ ਨृਣਾਂ ਪਰਮਮਙ੍ਗਲਮ੍ ।
ਕਰ੍ਣਪੀਯੂषਂ ਆਸ੍ਵਾਦ੍ਯ ਤ੍ਯਜਤਿ ਅਨ੍ਯਸ੍ਪृਹਾਂ ਜਨਃ ॥ 44॥
ਸ਼ਯ੍ਯਾਸਨਾਟਨਸ੍ਥਾਨਸ੍ਨਾਨਕ੍ਰੀਡਾਸ਼ਨਾਦਿषੁ ।
ਕਥਂ ਤ੍ਵਾਂ ਪ੍ਰਿਯਂ ਆਤ੍ਮਾਨਂ ਵਯਂ ਭਕ੍ਤਾਃ ਤ੍ਯਜੇਮਹਿ ॥ 45॥
ਤ੍ਵਯਾ ਉਪਭੁਕ੍ਤਸ੍ਰਕ੍ਗਨ੍ਧਵਾਸਃ ਅਲਙ੍ਕਾਰਚਰ੍ਚਿਤਾਃ ।
ਉਚ੍ਛਿष੍ਟਭੋਜਿਨਃ ਦਾਸਾਃ ਤਵ ਮਾਯਾਂ ਜਯੇਮਹਿ ॥ 46॥
ਵਾਤਾਸ਼ਨਾਃ ਯਃ ऋषਯਃ ਸ਼੍ਰਮਣਾ ਊਰ੍ਧ੍ਵਮਨ੍ਥਿਨਃ ।
ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਖ੍ਯਂ ਧਾਮ ਤੇ ਯਾਨ੍ਤਿ ਸ਼ਾਨ੍ਤਾਃ ਸਨ੍ਨ੍ਯਾਸਿਨਃ ਅਮਲਾਃ ॥
47॥
ਵਯਂ ਤੁ ਇਹ ਮਹਾਯੋਗਿਨ੍ ਭ੍ਰਮਨ੍ਤਃ ਕਰ੍ਮਵਰ੍ਤ੍ਮਸੁ ।
ਤ੍ਵਤ੍ ਵਾਰ੍ਤਯਾ ਤਰਿष੍ਯਾਮਃ ਤਾਵਕੈਃ ਦੁਸ੍ਤਰਂ ਤਮਃ ॥ 48॥
ਸ੍ਮਰਨ੍ਤਃ ਕੀਰ੍ਤਯਨ੍ਤਃ ਤੇ ਕृਤਾਨਿ ਗਦਿਤਾਨਿ ਚ ।
ਗਤਿਉਤ੍ਸ੍ਮਿਤੀਕ੍षਣਕ੍ष੍ਵੇਲਿ ਯਤ੍ ਨृਲੋਕਵਿਡਮ੍ਬਨਮ੍ ॥ 49॥
ਸ਼੍ਰੀ ਸ਼ੁਕਃ ਉਵਾਚ ।
ਏਵਂ ਵਿਜ੍ਞਾਪਿਤਃ ਰਾਜਨ੍ ਭਗਵਾਨ੍ ਦੇਵਕੀਸੁਤਃ ।
ਏਕਾਨ੍ਤਿਨਂ ਪ੍ਰਿਯਂ ਭृਤ੍ਯਂ ਉਦ੍ਧਵਂ ਸਮਭਾषਤ ॥ 50॥
ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਭਾਗਵਤੇ ਮਹਾਪੁਰਾਣੇ ਪਾਰਮਹਂਸ੍ਯਾਂ
ਸਂਹਿਤਾਯਾਮੇਕਾਦਸ਼ਸ੍ਕਨ੍ਧੇ ਦੇਵਸ੍ਤੁਤ੍ਯੁਦ੍ਧ੍ਵਵਿਜ੍ਞਾਪਨਂ ਨਾਮ
षष੍ਠੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha ṣaṣṭho'dhyāyaḥ |
śrīśukaḥ uvāca |
atha brahmā ātmajaiḥ devaiḥ prajeśaiḥ āvṛtaḥ abhyagāt |
bhavaḥ ca bhūtabhavyīśaḥ yayau bhūtagaṇaiḥ vṛtaḥ || 1||
indraḥ marudbhiḥ bhagavān ādityāḥ vasavaḥ aśvinau |
ṛbhavaḥ aṅgirasaḥ rudrāḥ viśve sādhyāḥ ca devatāḥ || 2||
gandharvāpsarasaḥ nāgāḥ siddhacāraṇaguhyakāḥ |
ṛṣayaḥ pitaraḥ ca eva savidyādharakinnarāḥ || 3||
dvārakāṃ upasañjagmuḥ sarve kṛṣṇādidṛkṣavaḥ |
vapuṣā yena bhagavān naralokamanoramaḥ |
yaśaḥ vitene lokeṣu sarvalokamalāpaham || 4||
tasyāṃ vibhrājamānāyāṃ samṛddhāyāṃ mahardhibhiḥ |
vyacakṣata avitṛptākṣāḥ kṛṣṇaṃ adbhutadarśanam ||
5||
svargaudyānauapagaiḥ mālyaiḥ chādayantaḥ yadu uttamam |
gīrbhiḥ citrapadārthābhiḥ tuṣṭuvuḥ jagat īśvaram ||6||
devāḥ ūcuḥ |
natāḥ sma te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yat cintyate antarhṛdi bhāvayuktaiḥ
mumukṣubhiḥ karmamaya ūrupāśāt || 7||
tvaṃ māyayā triguṇayā ātmani durvibhāvyaṃ
vyaktaṃ sṛjasi avasi lumpasi tat guṇasthaḥ |
na etaiḥ bhavān ajita karmabhiḥ ajyate vai
yat sve sukhe avyavahite abhirataḥ anavadyaḥ || 8||
śuddhiḥ nṛṇāṃ na tu tathā īḍya durāśayānāṃ
vidyāśrutādhyayanadānatapakriyābhiḥ |
sattvātmanāṃ ṛṣabha te yaśasi pravṛddha
sat śraddhayā śravaṇasambhṛtayā yathā syāt || 9||
syāt naḥ tava aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ
kṣemāya yaḥ munibhiḥ ārdrahṛdauhyamānaḥ |
yaḥ sātvataiḥ samavibhūtayaḥ ātmavadbhiḥ
vyūhe arcitaḥ savanaśaḥ svaḥ atikramāya || 10||
yaḥ cintyate prayatapāṇibhiḥ adhvarāgnau
trayyā niruktavidhinā īśa haviḥ gṛhītvā |
adhyātmayogaḥ uta yogibhiḥ ātmamāyāṃ
jijñāsubhiḥ paramabhāgavataiḥ parīṣṭaḥ || 11||
paryuṣṭayā tava vibho vanamālayā iyaṃ
saṃspardhinī bhagavatī pratipatnivat śrīḥ |
yaḥ supraṇītaṃ amuyārhaṇaṃ ādat annaḥ
bhūyāt sadā aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ || 12||
ketuḥ trivikramayutaḥ tripat patākaḥ
yaḥ te bhayābhayakaraḥ asuradevacamvoḥ |
svargāya sādhuṣu khalu eṣu itarāya bhūman
pādaḥ punātu bhagavan bhajatāṃ adhaṃ naḥ || 13||
nasyotagāvaḥ iva yasya vaśe bhavanti
brahmādayaḥ anubhṛtaḥ mithurardyamānāḥ |
kālasya te prakṛtipūruṣayoḥ parasya
śaṃ naḥ tanotu caraṇaḥ puruṣottamasya || 14||
asya asi hetuḥ udayasthitisaṃyamānāṃ
avyaktajīvamahatāṃ api kālaṃ āhuḥ |
saḥ ayaṃ triṇābhiḥ akhila apacaye pravṛttaḥ
kālaḥ gabhīrarayaḥ uttamapūruṣaḥ tvam || 15||
tvattaḥ pumān samadhigamya yayā svavīrya
dhatte mahāntaṃ iva garbhaṃ amoghavīryaḥ |
saḥ ayaṃ tayā anugataḥ ātmanaḥ āṇḍakośaṃ
haimaṃ sasarja bahiḥ āvaraṇaiḥ upetam || 16||
tattasthuṣaḥ ca jagataḥ ca bhavān adhīśaḥ
yat māyayā utthaguṇavikriyayā upanītān |
arthān juṣan api hṛṣīkapate na liptaḥ
ye anye svataḥ parihṛtāt api bibhyati sma || 17||
smāyā avalokalavadarśitabhāvahāri
bhrūmaṇḍalaprahitasauratamantraśauṇḍaiḥ |
patnyaḥ tu ṣoḍaśasahasraṃ anaṅgabāṇaiḥ
yasya indriyaṃ vimathituṃ karaṇaiḥ vibhvyaḥ || 18||
vibhvyaḥ tava amṛtakathā udavahāḥ trilokyāḥ
pādau anejasaritaḥ śamalāni hantum |
ānuśravaṃ śrutibhiḥ aṅghrijaṃ aṅgasaṅgaiḥ
tīrthadvayaṃ śuciṣadastaḥ upaspṛśanti || 19||
bādarāyaṇiḥ uvāca |
iti abhiṣṭūya vibudhaiḥ seśaḥ śatadhṛtiḥ harim |
abhyabhāṣata govindaṃ praṇamya ambaraṃ āśritaḥ || 20||
brahma uvāca |
bhūmeḥ bhāra avatārāya purā vijñāpitaḥ prabho |
tvaṃ asmābhiḥ aśeṣātman tat tathā eva upapāditam || 21||
dharmaḥ ca sthāpitaḥ satsu satyasandheṣu vai tvayā |
kīrtiḥ ca dikṣu vikṣiptā sarvalokamalāpahā || 22||
avatīrya yadoḥ vaṃśe bibhrat rūpaṃ anuttamam |
karmāṇi uddāmavṛttāni hitāya jagataḥ akṛthāḥ || 23||
yāni te caritāni īśa manuṣyāḥ sādhavaḥ kalau |
śaṛṇvantaḥ kīrtayantaḥ ca tariṣyanti añjasā tamaḥ || 24||
yaduvaṃśe avatīrṇasya bhavataḥ puruṣottama |
śarat śataṃ vyatīyāya pañcaviṃśa adhikaṃ prabhoḥ || 25||
na adhunā te akhila ādhāra devakārya avaśeṣitam |
kulaṃ ca vipraśāpena naṣṭaprāyaṃ abhūt idam || 26||
tataḥ svadhāma paramaṃ viśasva yadi manyase |
salokān lokapālān naḥ pāhi vaikuṇṭhakiṅkarān || 27||
śrī bhagavān uvāca |
avadhāritaṃ etat me yadāttha vibudheśvara |
kṛtaṃ vaḥ kāryaṃ akhilaṃ bhūmeḥ bhāraḥ avatāritaḥ || 28||
tat idaṃ yādavakulaṃ vīryaśauryaśriyoddhatam |
lokaṃ jighṛkṣat ruddhaṃ me velayā iva mahārṇavaḥ || 29||
yadi asaṃhṛtya dṛptānāṃ yadunāṃ vipulaṃ kulam |
gantāsmi anena lokaḥ ayaṃ udvelena vinaṅkṣyati || 30||
idānīṃ nāśaḥ ārabdhaḥ kulasya dvijaśāpataḥ |
yāsyāmi bhavanaṃ brahman na etat ante tava ānagha || 31||
śrī śukaḥ uvāca |
iti uktaḥ lokanāthena svayambhūḥ praṇipatya tam |
saha devagaṇaiḥ devaḥ svadhāma samapadyata || 32||
atha tasyāṃ mahotpātān dvāravatyāṃ samutthitān |
vilokya bhagavān āha yaduvṛddhān samāgatān || 33||
śrī bhagavān uvāca |
ete vai sumahotpātāḥ vyuttiṣṭhanti iha sarvataḥ |
śāpaḥ ca naḥ kulasya āsīt brāhmaṇebhyaḥ duratyayaḥ || 34||
na vastavyaṃ iha asmābhiḥ jijīviṣubhiḥ āryakāḥ |
prabhāsaṃ sumahat puṇyaṃ yāsyāmaḥ adya eva mā ciram || 35||
yatra snātvā dakṣaśāpāt gṛhītaḥ yakṣmaṇauḍurāṭ |
vimuktaḥ kilbiṣāt sadyaḥ bheje bhūyaḥ kalodayam || 36||
vayaṃ ca tasmin āplutya tarpayitvā pitṝnsurān |
bhojayitvā uśijaḥ viprān nānāguṇavatā andhasā || 37||
teṣu dānāni pātreṣu śraddhayā uptvā mahānti vai |
vṛjināni tariṣyāmaḥ dānaiḥ naubhiḥ iva arṇavam || 38||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ bhagavatā ādiṣṭāḥ yādavāḥ kulanandana |
gantuṃ kṛtadhiyaḥ tīrthaṃ syandanān samayūyujan || 39||
tat nirīkṣya uddhavaḥ rājan śrutvā bhagavatā uditam |
dṛṣṭvā ariṣṭāni ghorāṇi nityaṃ kṛṣṇaṃ anuvrataḥ || 40||
viviktaḥ upasaṅgamya jagatāṃ īśvareśvaram |
praṇamya śirasā pādau prāñjaliḥ taṃ abhāṣata || 41||
uddhavaḥ uvāca |
devadeveśa yogeśa puṇyaśravaṇakīrtana |
saṃhṛtya etat kulaṃ nūnaṃ lokaṃ santyakṣyate bhavān |
vipraśāpaṃ samarthaḥ api pratyahan na yadi īśvaraḥ || 42||
na ahaṃ tava aṅghrikamalaṃ kṣaṇārdhaṃ api keśava |
tyaktuṃ samutsahe nātha svadhāma naya māṃ api || 43||
tava vikrīḍitaṃ kṛṣṇa nṛṇāṃ paramamaṅgalam |
karṇapīyūṣaṃ āsvādya tyajati anyaspṛhāṃ janaḥ || 44||
śayyāsanāṭanasthānasnānakrīḍāśanādiṣu |
kathaṃ tvāṃ priyaṃ ātmānaṃ vayaṃ bhaktāḥ tyajemahi || 45||
tvayā upabhuktasrakgandhavāsaḥ alaṅkāracarcitāḥ |
ucchiṣṭabhojinaḥ dāsāḥ tava māyāṃ jayemahi || 46||
vātāśanāḥ yaḥ ṛṣayaḥ śramaṇā ūrdhvamanthinaḥ |
brahmākhyaṃ dhāma te yānti śāntāḥ sannyāsinaḥ amalāḥ ||
47||
vayaṃ tu iha mahāyogin bhramantaḥ karmavartmasu |
tvat vārtayā tariṣyāmaḥ tāvakaiḥ dustaraṃ tamaḥ || 48||
smarantaḥ kīrtayantaḥ te kṛtāni gaditāni ca |
gatiutsmitīkṣaṇakṣveli yat nṛlokaviḍambanam || 49||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ vijñāpitaḥ rājan bhagavān devakīsutaḥ |
ekāntinaṃ priyaṃ bhṛtyaṃ uddhavaṃ samabhāṣata || 50||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe devastutyuddhvavijñāpanaṃ nāma
ṣaṣṭho'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ षष्ठोऽध्यायः ।
श्रीशुकः उवाच ।
अथ ब्रह्मा आत्मजैः देवैः प्रजेशैः आवृतः अभ्यगात् ।
भवः च भूतभव्यीशः ययौ भूतगणैः वृतः ॥ 1॥
इन्द्रः मरुद्भिः भगवान् आदित्याः वसवः अश्विनौ ।
ऋभवः अङ्गिरसः रुद्राः विश्वे साध्याः च देवताः ॥ 2॥
गन्धर्वाप्सरसः नागाः सिद्धचारणगुह्यकाः ।
ऋषयः पितरः च एव सविद्याधरकिन्नराः ॥ 3॥
द्वारकां उपसञ्जग्मुः सर्वे कृष्णादिदृक्षवः ।
वपुषा येन भगवान् नरलोकमनोरमः ।
यशः वितेने लोकेषु सर्वलोकमलापहम् ॥ 4॥
तस्यां विभ्राजमानायां समृद्धायां महर्धिभिः ।
व्यचक्षत अवितृप्ताक्षाः कृष्णं अद्भुतदर्शनम् ॥
5॥
स्वर्गौद्यानौअपगैः माल्यैः छादयन्तः यदु उत्तमम् ।
गीर्भिः चित्रपदार्थाभिः तुष्टुवुः जगत् ईश्वरम् ॥6॥
देवाः ऊचुः ।
नताः स्म ते नाथ पदारविन्दं
बुद्धीन्द्रियप्राणमनोवचोभिः ।
यत् चिन्त्यते अन्तर्हृदि भावयुक्तैः
मुमुक्षुभिः कर्ममय ऊरुपाशात् ॥ 7॥
त्वं मायया त्रिगुणया आत्मनि दुर्विभाव्यं
व्यक्तं सृजसि अवसि लुम्पसि तत् गुणस्थः ।
न एतैः भवान् अजित कर्मभिः अज्यते वै
यत् स्वे सुखे अव्यवहिते अभिरतः अनवद्यः ॥ 8॥
शुद्धिः नृणां न तु तथा ईड्य दुराशयानां
विद्याश्रुताध्ययनदानतपक्रियाभिः ।
सत्त्वात्मनां ऋषभ ते यशसि प्रवृद्ध
सत् श्रद्धया श्रवणसम्भृतया यथा स्यात् ॥ 9॥
स्यात् नः तव अङ्घ्रिः अशुभाशयधूमकेतुः
क्षेमाय यः मुनिभिः आर्द्रहृदौह्यमानः ।
यः सात्वतैः समविभूतयः आत्मवद्भिः
व्यूहे अर्चितः सवनशः स्वः अतिक्रमाय ॥ 10॥
यः चिन्त्यते प्रयतपाणिभिः अध्वराग्नौ
त्रय्या निरुक्तविधिना ईश हविः गृहीत्वा ।
अध्यात्मयोगः उत योगिभिः आत्ममायां
जिज्ञासुभिः परमभागवतैः परीष्टः ॥ 11॥
पर्युष्टया तव विभो वनमालया इयं
संस्पर्धिनी भगवती प्रतिपत्निवत् श्रीः ।
यः सुप्रणीतं अमुयार्हणं आदत् अन्नः
भूयात् सदा अङ्घ्रिः अशुभाशयधूमकेतुः ॥ 12॥
केतुः त्रिविक्रमयुतः त्रिपत् पताकः
यः ते भयाभयकरः असुरदेवचम्वोः ।
स्वर्गाय साधुषु खलु एषु इतराय भूमन्
पादः पुनातु भगवन् भजतां अधं नः ॥ 13॥
नस्योतगावः इव यस्य वशे भवन्ति
ब्रह्मादयः अनुभृतः मिथुरर्द्यमानाः ।
कालस्य ते प्रकृतिपूरुषयोः परस्य
शं नः तनोतु चरणः पुरुषोत्तमस्य ॥ 14॥
अस्य असि हेतुः उदयस्थितिसंयमानां
अव्यक्तजीवमहतां अपि कालं आहुः ।
सः अयं त्रिणाभिः अखिल अपचये प्रवृत्तः
कालः गभीररयः उत्तमपूरुषः त्वम् ॥ 15॥
त्वत्तः पुमान् समधिगम्य यया स्ववीर्य
धत्ते महान्तं इव गर्भं अमोघवीर्यः ।
सः अयं तया अनुगतः आत्मनः आण्डकोशं
हैमं ससर्ज बहिः आवरणैः उपेतम् ॥ 16॥
तत्तस्थुषः च जगतः च भवान् अधीशः
यत् मायया उत्थगुणविक्रियया उपनीतान् ।
अर्थान् जुषन् अपि हृषीकपते न लिप्तः
ये अन्ये स्वतः परिहृतात् अपि बिभ्यति स्म ॥ 17॥
स्माया अवलोकलवदर्शितभावहारि
भ्रूमण्डलप्रहितसौरतमन्त्रशौण्डैः ।
पत्न्यः तु षोडशसहस्रं अनङ्गबाणैः
यस्य इन्द्रियं विमथितुं करणैः विभ्व्यः ॥ 18॥
विभ्व्यः तव अमृतकथा उदवहाः त्रिलोक्याः
पादौ अनेजसरितः शमलानि हन्तुम् ।
आनुश्रवं श्रुतिभिः अङ्घ्रिजं अङ्गसङ्गैः
तीर्थद्वयं शुचिषदस्तः उपस्पृशन्ति ॥ 19॥
बादरायणिः उवाच ।
इति अभिष्टूय विबुधैः सेशः शतधृतिः हरिम् ।
अभ्यभाषत गोविन्दं प्रणम्य अम्बरं आश्रितः ॥ 20॥
ब्रह्म उवाच ।
भूमेः भार अवताराय पुरा विज्ञापितः प्रभो ।
त्वं अस्माभिः अशेषात्मन् तत् तथा एव उपपादितम् ॥ 21॥
धर्मः च स्थापितः सत्सु सत्यसन्धेषु वै त्वया ।
कीर्तिः च दिक्षु विक्षिप्ता सर्वलोकमलापहा ॥ 22॥
अवतीर्य यदोः वंशे बिभ्रत् रूपं अनुत्तमम् ।
कर्माणि उद्दामवृत्तानि हिताय जगतः अकृथाः ॥ 23॥
यानि ते चरितानि ईश मनुष्याः साधवः कलौ ।
शऋण्वन्तः कीर्तयन्तः च तरिष्यन्ति अञ्जसा तमः ॥ 24॥
यदुवंशे अवतीर्णस्य भवतः पुरुषोत्तम ।
शरत् शतं व्यतीयाय पञ्चविंश अधिकं प्रभोः ॥ 25॥
न अधुना ते अखिल आधार देवकार्य अवशेषितम् ।
कुलं च विप्रशापेन नष्टप्रायं अभूत् इदम् ॥ 26॥
ततः स्वधाम परमं विशस्व यदि मन्यसे ।
सलोकान् लोकपालान् नः पाहि वैकुण्ठकिङ्करान् ॥ 27॥
श्री भगवान् उवाच ।
अवधारितं एतत् मे यदात्थ विबुधेश्वर ।
कृतं वः कार्यं अखिलं भूमेः भारः अवतारितः ॥ 28॥
तत् इदं यादवकुलं वीर्यशौर्यश्रियोद्धतम् ।
लोकं जिघृक्षत् रुद्धं मे वेलया इव महार्णवः ॥ 29॥
यदि असंहृत्य दृप्तानां यदुनां विपुलं कुलम् ।
गन्तास्मि अनेन लोकः अयं उद्वेलेन विनङ्क्ष्यति ॥ 30॥
इदानीं नाशः आरब्धः कुलस्य द्विजशापतः ।
यास्यामि भवनं ब्रह्मन् न एतत् अन्ते तव आनघ ॥ 31॥
श्री शुकः उवाच ।
इति उक्तः लोकनाथेन स्वयम्भूः प्रणिपत्य तम् ।
सह देवगणैः देवः स्वधाम समपद्यत ॥ 32॥
अथ तस्यां महोत्पातान् द्वारवत्यां समुत्थितान् ।
विलोक्य भगवान् आह यदुवृद्धान् समागतान् ॥ 33॥
श्री भगवान् उवाच ।
एते वै सुमहोत्पाताः व्युत्तिष्ठन्ति इह सर्वतः ।
शापः च नः कुलस्य आसीत् ब्राह्मणेभ्यः दुरत्ययः ॥ 34॥
न वस्तव्यं इह अस्माभिः जिजीविषुभिः आर्यकाः ।
प्रभासं सुमहत् पुण्यं यास्यामः अद्य एव मा चिरम् ॥ 35॥
यत्र स्नात्वा दक्षशापात् गृहीतः यक्ष्मणौडुराट् ।
विमुक्तः किल्बिषात् सद्यः भेजे भूयः कलोदयम् ॥ 36॥
वयं च तस्मिन् आप्लुत्य तर्पयित्वा पितॄन्सुरान् ।
भोजयित्वा उशिजः विप्रान् नानागुणवता अन्धसा ॥ 37॥
तेषु दानानि पात्रेषु श्रद्धया उप्त्वा महान्ति वै ।
वृजिनानि तरिष्यामः दानैः नौभिः इव अर्णवम् ॥ 38॥
श्री शुकः उवाच ।
एवं भगवता आदिष्टाः यादवाः कुलनन्दन ।
गन्तुं कृतधियः तीर्थं स्यन्दनान् समयूयुजन् ॥ 39॥
तत् निरीक्ष्य उद्धवः राजन् श्रुत्वा भगवता उदितम् ।
दृष्ट्वा अरिष्टानि घोराणि नित्यं कृष्णं अनुव्रतः ॥ 40॥
विविक्तः उपसङ्गम्य जगतां ईश्वरेश्वरम् ।
प्रणम्य शिरसा पादौ प्राञ्जलिः तं अभाषत ॥ 41॥
उद्धवः उवाच ।
देवदेवेश योगेश पुण्यश्रवणकीर्तन ।
संहृत्य एतत् कुलं नूनं लोकं सन्त्यक्ष्यते भवान् ।
विप्रशापं समर्थः अपि प्रत्यहन् न यदि ईश्वरः ॥ 42॥
न अहं तव अङ्घ्रिकमलं क्षणार्धं अपि केशव ।
त्यक्तुं समुत्सहे नाथ स्वधाम नय मां अपि ॥ 43॥
तव विक्रीडितं कृष्ण नृणां परममङ्गलम् ।
कर्णपीयूषं आस्वाद्य त्यजति अन्यस्पृहां जनः ॥ 44॥
शय्यासनाटनस्थानस्नानक्रीडाशनादिषु ।
कथं त्वां प्रियं आत्मानं वयं भक्ताः त्यजेमहि ॥ 45॥
त्वया उपभुक्तस्रक्गन्धवासः अलङ्कारचर्चिताः ।
उच्छिष्टभोजिनः दासाः तव मायां जयेमहि ॥ 46॥
वाताशनाः यः ऋषयः श्रमणा ऊर्ध्वमन्थिनः ।
ब्रह्माख्यं धाम ते यान्ति शान्ताः सन्न्यासिनः अमलाः ॥
47॥
वयं तु इह महायोगिन् भ्रमन्तः कर्मवर्त्मसु ।
त्वत् वार्तया तरिष्यामः तावकैः दुस्तरं तमः ॥ 48॥
स्मरन्तः कीर्तयन्तः ते कृतानि गदितानि च ।
गतिउत्स्मितीक्षणक्ष्वेलि यत् नृलोकविडम्बनम् ॥ 49॥
श्री शुकः उवाच ।
एवं विज्ञापितः राजन् भगवान् देवकीसुतः ।
एकान्तिनं प्रियं भृत्यं उद्धवं समभाषत ॥ 50॥
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां
संहितायामेकादशस्कन्धे देवस्तुत्युद्ध्वविज्ञापनं नाम
षष्ठोऽध्यायः ॥
atha ṣaṣṭho'dhyāyaḥ |
śrīśukaḥ uvāca |
atha brahmā ātmajaiḥ devaiḥ prajeśaiḥ āvṛtaḥ abhyagāt |
bhavaḥ ca bhūtabhavyīśaḥ yayau bhūtagaṇaiḥ vṛtaḥ || 1||
indraḥ marudbhiḥ bhagavān ādityāḥ vasavaḥ aśvinau |
ṛbhavaḥ aṅgirasaḥ rudrāḥ viśve sādhyāḥ ca devatāḥ || 2||
gandharvāpsarasaḥ nāgāḥ siddhacāraṇaguhyakāḥ |
ṛṣayaḥ pitaraḥ ca eva savidyādharakinnarāḥ || 3||
dvārakāṃ upasañjagmuḥ sarve kṛṣṇādidṛkṣavaḥ |
vapuṣā yena bhagavān naralokamanoramaḥ |
yaśaḥ vitene lokeṣu sarvalokamalāpaham || 4||
tasyāṃ vibhrājamānāyāṃ samṛddhāyāṃ mahardhibhiḥ |
vyacakṣata avitṛptākṣāḥ kṛṣṇaṃ adbhutadarśanam ||
5||
svargaudyānauapagaiḥ mālyaiḥ chādayantaḥ yadu uttamam |
gīrbhiḥ citrapadārthābhiḥ tuṣṭuvuḥ jagat īśvaram ||6||
devāḥ ūcuḥ |
natāḥ sma te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yat cintyate antarhṛdi bhāvayuktaiḥ
mumukṣubhiḥ karmamaya ūrupāśāt || 7||
tvaṃ māyayā triguṇayā ātmani durvibhāvyaṃ
vyaktaṃ sṛjasi avasi lumpasi tat guṇasthaḥ |
na etaiḥ bhavān ajita karmabhiḥ ajyate vai
yat sve sukhe avyavahite abhirataḥ anavadyaḥ || 8||
śuddhiḥ nṛṇāṃ na tu tathā īḍya durāśayānāṃ
vidyāśrutādhyayanadānatapakriyābhiḥ |
sattvātmanāṃ ṛṣabha te yaśasi pravṛddha
sat śraddhayā śravaṇasambhṛtayā yathā syāt || 9||
syāt naḥ tava aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ
kṣemāya yaḥ munibhiḥ ārdrahṛdauhyamānaḥ |
yaḥ sātvataiḥ samavibhūtayaḥ ātmavadbhiḥ
vyūhe arcitaḥ savanaśaḥ svaḥ atikramāya || 10||
yaḥ cintyate prayatapāṇibhiḥ adhvarāgnau
trayyā niruktavidhinā īśa haviḥ gṛhītvā |
adhyātmayogaḥ uta yogibhiḥ ātmamāyāṃ
jijñāsubhiḥ paramabhāgavataiḥ parīṣṭaḥ || 11||
paryuṣṭayā tava vibho vanamālayā iyaṃ
saṃspardhinī bhagavatī pratipatnivat śrīḥ |
yaḥ supraṇītaṃ amuyārhaṇaṃ ādat annaḥ
bhūyāt sadā aṅghriḥ aśubhāśayadhūmaketuḥ || 12||
ketuḥ trivikramayutaḥ tripat patākaḥ
yaḥ te bhayābhayakaraḥ asuradevacamvoḥ |
svargāya sādhuṣu khalu eṣu itarāya bhūman
pādaḥ punātu bhagavan bhajatāṃ adhaṃ naḥ || 13||
nasyotagāvaḥ iva yasya vaśe bhavanti
brahmādayaḥ anubhṛtaḥ mithurardyamānāḥ |
kālasya te prakṛtipūruṣayoḥ parasya
śaṃ naḥ tanotu caraṇaḥ puruṣottamasya || 14||
asya asi hetuḥ udayasthitisaṃyamānāṃ
avyaktajīvamahatāṃ api kālaṃ āhuḥ |
saḥ ayaṃ triṇābhiḥ akhila apacaye pravṛttaḥ
kālaḥ gabhīrarayaḥ uttamapūruṣaḥ tvam || 15||
tvattaḥ pumān samadhigamya yayā svavīrya
dhatte mahāntaṃ iva garbhaṃ amoghavīryaḥ |
saḥ ayaṃ tayā anugataḥ ātmanaḥ āṇḍakośaṃ
haimaṃ sasarja bahiḥ āvaraṇaiḥ upetam || 16||
tattasthuṣaḥ ca jagataḥ ca bhavān adhīśaḥ
yat māyayā utthaguṇavikriyayā upanītān |
arthān juṣan api hṛṣīkapate na liptaḥ
ye anye svataḥ parihṛtāt api bibhyati sma || 17||
smāyā avalokalavadarśitabhāvahāri
bhrūmaṇḍalaprahitasauratamantraśauṇḍaiḥ |
patnyaḥ tu ṣoḍaśasahasraṃ anaṅgabāṇaiḥ
yasya indriyaṃ vimathituṃ karaṇaiḥ vibhvyaḥ || 18||
vibhvyaḥ tava amṛtakathā udavahāḥ trilokyāḥ
pādau anejasaritaḥ śamalāni hantum |
ānuśravaṃ śrutibhiḥ aṅghrijaṃ aṅgasaṅgaiḥ
tīrthadvayaṃ śuciṣadastaḥ upaspṛśanti || 19||
bādarāyaṇiḥ uvāca |
iti abhiṣṭūya vibudhaiḥ seśaḥ śatadhṛtiḥ harim |
abhyabhāṣata govindaṃ praṇamya ambaraṃ āśritaḥ || 20||
brahma uvāca |
bhūmeḥ bhāra avatārāya purā vijñāpitaḥ prabho |
tvaṃ asmābhiḥ aśeṣātman tat tathā eva upapāditam || 21||
dharmaḥ ca sthāpitaḥ satsu satyasandheṣu vai tvayā |
kīrtiḥ ca dikṣu vikṣiptā sarvalokamalāpahā || 22||
avatīrya yadoḥ vaṃśe bibhrat rūpaṃ anuttamam |
karmāṇi uddāmavṛttāni hitāya jagataḥ akṛthāḥ || 23||
yāni te caritāni īśa manuṣyāḥ sādhavaḥ kalau |
śaṛṇvantaḥ kīrtayantaḥ ca tariṣyanti añjasā tamaḥ || 24||
yaduvaṃśe avatīrṇasya bhavataḥ puruṣottama |
śarat śataṃ vyatīyāya pañcaviṃśa adhikaṃ prabhoḥ || 25||
na adhunā te akhila ādhāra devakārya avaśeṣitam |
kulaṃ ca vipraśāpena naṣṭaprāyaṃ abhūt idam || 26||
tataḥ svadhāma paramaṃ viśasva yadi manyase |
salokān lokapālān naḥ pāhi vaikuṇṭhakiṅkarān || 27||
śrī bhagavān uvāca |
avadhāritaṃ etat me yadāttha vibudheśvara |
kṛtaṃ vaḥ kāryaṃ akhilaṃ bhūmeḥ bhāraḥ avatāritaḥ || 28||
tat idaṃ yādavakulaṃ vīryaśauryaśriyoddhatam |
lokaṃ jighṛkṣat ruddhaṃ me velayā iva mahārṇavaḥ || 29||
yadi asaṃhṛtya dṛptānāṃ yadunāṃ vipulaṃ kulam |
gantāsmi anena lokaḥ ayaṃ udvelena vinaṅkṣyati || 30||
idānīṃ nāśaḥ ārabdhaḥ kulasya dvijaśāpataḥ |
yāsyāmi bhavanaṃ brahman na etat ante tava ānagha || 31||
śrī śukaḥ uvāca |
iti uktaḥ lokanāthena svayambhūḥ praṇipatya tam |
saha devagaṇaiḥ devaḥ svadhāma samapadyata || 32||
atha tasyāṃ mahotpātān dvāravatyāṃ samutthitān |
vilokya bhagavān āha yaduvṛddhān samāgatān || 33||
śrī bhagavān uvāca |
ete vai sumahotpātāḥ vyuttiṣṭhanti iha sarvataḥ |
śāpaḥ ca naḥ kulasya āsīt brāhmaṇebhyaḥ duratyayaḥ || 34||
na vastavyaṃ iha asmābhiḥ jijīviṣubhiḥ āryakāḥ |
prabhāsaṃ sumahat puṇyaṃ yāsyāmaḥ adya eva mā ciram || 35||
yatra snātvā dakṣaśāpāt gṛhītaḥ yakṣmaṇauḍurāṭ |
vimuktaḥ kilbiṣāt sadyaḥ bheje bhūyaḥ kalodayam || 36||
vayaṃ ca tasmin āplutya tarpayitvā pitṝnsurān |
bhojayitvā uśijaḥ viprān nānāguṇavatā andhasā || 37||
teṣu dānāni pātreṣu śraddhayā uptvā mahānti vai |
vṛjināni tariṣyāmaḥ dānaiḥ naubhiḥ iva arṇavam || 38||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ bhagavatā ādiṣṭāḥ yādavāḥ kulanandana |
gantuṃ kṛtadhiyaḥ tīrthaṃ syandanān samayūyujan || 39||
tat nirīkṣya uddhavaḥ rājan śrutvā bhagavatā uditam |
dṛṣṭvā ariṣṭāni ghorāṇi nityaṃ kṛṣṇaṃ anuvrataḥ || 40||
viviktaḥ upasaṅgamya jagatāṃ īśvareśvaram |
praṇamya śirasā pādau prāñjaliḥ taṃ abhāṣata || 41||
uddhavaḥ uvāca |
devadeveśa yogeśa puṇyaśravaṇakīrtana |
saṃhṛtya etat kulaṃ nūnaṃ lokaṃ santyakṣyate bhavān |
vipraśāpaṃ samarthaḥ api pratyahan na yadi īśvaraḥ || 42||
na ahaṃ tava aṅghrikamalaṃ kṣaṇārdhaṃ api keśava |
tyaktuṃ samutsahe nātha svadhāma naya māṃ api || 43||
tava vikrīḍitaṃ kṛṣṇa nṛṇāṃ paramamaṅgalam |
karṇapīyūṣaṃ āsvādya tyajati anyaspṛhāṃ janaḥ || 44||
śayyāsanāṭanasthānasnānakrīḍāśanādiṣu |
kathaṃ tvāṃ priyaṃ ātmānaṃ vayaṃ bhaktāḥ tyajemahi || 45||
tvayā upabhuktasrakgandhavāsaḥ alaṅkāracarcitāḥ |
ucchiṣṭabhojinaḥ dāsāḥ tava māyāṃ jayemahi || 46||
vātāśanāḥ yaḥ ṛṣayaḥ śramaṇā ūrdhvamanthinaḥ |
brahmākhyaṃ dhāma te yānti śāntāḥ sannyāsinaḥ amalāḥ ||
47||
vayaṃ tu iha mahāyogin bhramantaḥ karmavartmasu |
tvat vārtayā tariṣyāmaḥ tāvakaiḥ dustaraṃ tamaḥ || 48||
smarantaḥ kīrtayantaḥ te kṛtāni gaditāni ca |
gatiutsmitīkṣaṇakṣveli yat nṛlokaviḍambanam || 49||
śrī śukaḥ uvāca |
evaṃ vijñāpitaḥ rājan bhagavān devakīsutaḥ |
ekāntinaṃ priyaṃ bhṛtyaṃ uddhavaṃ samabhāṣata || 50||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe devastutyuddhvavijñāpanaṃ nāma
ṣaṣṭho'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.