Krishna

1.1 - 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌧𑍇𑌯𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌂 - 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦 𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣 𑌪𑌾𑌠𑌃 - 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌸𑌨𑍍𑌧𑌤𑍍𑌤𑌂

1.1 - Agnyadheyabrahmanam - Krishna Yajurveda Taittiriya Brahmana Pathah - Brahma Sandhattam

✍️ Vedic 🖋️ Grantha script
📄 Download PDF
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍀𑌯 𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌾𑌷𑍍𑌟𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌾𑌠𑌕𑌃 - 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌧𑍇𑌯𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌂
𑌓-𑌨𑍍𑌨𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇, 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃,
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌮𑌃 । 𑌹॒𑌰𑌿𑌃॒ 𑌓𑌮𑍍 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌇𑌷॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌊𑌰𑍍𑌜॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌰॒𑌯𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌥𑍍𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 𑌸𑍍𑌤𑍁॒𑌤𑍋॑-𑌽𑌸𑌿॒ 𑌜𑌨॑𑌧𑌾𑌃 । 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॑ 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰॒𑌪𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 1 ॥
𑌸𑍁॒𑌵𑍀𑌰𑌾𑌃᳚ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰॑𑌜॒𑌨𑌯॒-𑌨𑍍𑌪𑌰𑍀॑𑌹𑌿 । 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰-𑌶𑍍𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌶𑍋॑𑌚𑌿𑌷𑌾 ॥ 𑌸𑍍𑌤𑍁॒𑌤𑍋॑-𑌽𑌸𑌿॒ 𑌜𑌨॑𑌧𑌾𑌃 । 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॑ 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌿॒𑌪𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 𑌸𑍁॒𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰॑𑌜॒𑌨𑌯॒-𑌨𑍍𑌪𑌰𑍀॑𑌹𑌿 । 𑌮॒𑌨𑍍𑌥𑍀 𑌮॒𑌨𑍍𑌥𑌿𑌶𑍋॑𑌚𑌿𑌷𑌾 ॥𑌸॒𑌜॒𑌙𑍍𑌗𑍍𑌮𑌾॒𑌨𑍗 𑌦𑌿॒𑌵 𑌆 𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾-𑌽𑌽𑌯𑍁𑌃॑ । 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌪𑌾॒𑌨𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾॒𑌨𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॒-𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌮𑌨॒-𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 । 𑌵𑌾𑌚॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 𑌆𑌯𑍁𑌃॑ 𑌸𑍍𑌥॒ 𑌆𑌯𑍁॑𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌆𑌯𑍁॑-𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌆𑌯𑍁॑-𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌪॑𑌤𑌯𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣-𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌂-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌂-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌪॑𑌤𑌯𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃॑ 𑌸𑍍𑌥॒𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑-𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑-𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌪॑𑌤𑌯𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰𑌗𑍍𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌥॒-𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॑-𑌮𑍍𑌮𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂॑-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂॑-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌪॑𑌤𑌯𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌤𑍗 𑌦𑍇॑𑌵𑍗 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑍗 ।𑌕॒𑌲𑍍𑌪𑌯॑𑌤॒-𑌨𑍍𑌦𑍈𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌵𑌿𑌶𑌃॑ । 𑌕॒𑌲𑍍𑌪𑌯॑𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑍁॑𑌷𑍀𑌃 ॥ 4 ॥
𑌇𑌷॒-𑌮𑍂𑌰𑍍𑌜॑𑌮॒𑌸𑍍𑌮𑌾𑌸𑍁॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌾-𑌨𑍍𑌪॒𑌶𑍁𑌷𑍁॑ । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌚॒ 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌚 ॥ 𑌨𑌿𑌰॑𑌸𑍍𑌤॒-𑌶𑍍𑌶𑌣𑍍𑌡𑌃॑ । 𑌨𑌿𑌰॑𑌸𑍍𑌤𑍋॒ 𑌮𑌰𑍍𑌕𑌃॑ ॥ 𑌅𑌪॑𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑍗॒ 𑌶𑌣𑍍𑌡𑌾॒𑌮𑌰𑍍𑌕𑍗॑ 𑌸॒𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌾᳚ ॥ 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॑ 𑌸॒𑌮𑌿𑌦॑𑌸𑌿 । 𑌮॒𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑌃॑ 𑌸॒𑌮𑌿𑌦॑𑌸𑌿 ॥ 𑌸 𑌪𑍍𑌰॑𑌥॒𑌮-𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃॑𑌤𑌿-𑌰𑍍𑌵𑌿॒𑌶𑍍𑌵𑌕॑𑌰𑍍𑌮𑌾 । 𑌸 𑌪𑍍𑌰॑𑌥॒𑌮𑍋 𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑍋 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌸 𑌪𑍍𑌰॑𑌥॒𑌮𑍋 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॒ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॑𑌯 𑌸𑍁॒𑌤𑌮𑌾𑌜𑍁॑𑌹𑍋𑌮𑌿 ॥ 5 ॥
(𑌨॒𑌯॒ - 𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵॒𑌪𑌾॒𑌨𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑌂॒ 𑌤-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌂 - 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌂-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌂॒ - 𑌮𑌾𑌨𑍁॑𑌷𑍀--𑌰𑍍 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌚॑) (𑌅. 1)
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॑ 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰-𑌨𑍍𑌤𑌤𑍍 । 𑌇𑌷॒𑌮𑍂𑌰𑍍𑌜𑌗𑍍𑌂॑ 𑌰॒𑌯𑌿-𑌮𑍍𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿॑-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌪॒𑌶𑍁-𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 । 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌤𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌮॑𑌪𑌾॒𑌨𑌂-𑌵𑍍𑌯𑌾𑌁॒𑌨-𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॒-𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॒-𑌮𑍍𑌮𑌨॒𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍 । 𑌵𑌾𑌚॒-𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌇॒𑌷𑌾𑌦𑌿॒𑌪𑌞𑍍𑌚॑𑌕𑍇॒ 𑌵𑌾𑌚॒-𑌨𑍍𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇᳚ । 𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌥𑍍𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒-𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇᳚ । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌾𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤॑𑌯𑍇॒ 𑌤-𑌮𑍍𑌮𑍇᳚ । 𑌅॒𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰॒ 𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇᳚ । )
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾-𑌸𑍍𑌵॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌏॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌰𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 । 𑌯-𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾𑌃 । 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌯𑌾॑𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌨॑-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌤𑌾॑𑌯𑌾𑌮𑌾॒𑌧𑌾𑌯॑ । 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵॒𑌰𑍍𑌚॒𑌸𑍀 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌮𑍁𑌖𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌏॒𑌤𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 । 𑌯-𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾𑌃 । 𑌯𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾-𑌸𑍍𑌵॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯॑ 𑌏॒𑌵 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌖𑌲𑍁॑ ॥ 6 ॥
𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿॒-𑌨॒𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯-𑌪॑𑌚𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌗𑍃॒𑌹𑌾𑌨𑌃𑌅॒ 𑌦𑌾𑌹𑍁॑𑌕𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑍀 𑌰𑍋𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯𑌾-𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌤-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌰𑍋॑𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯𑌾-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌤 । 𑌤𑌤𑍋॒ 𑌵𑍈 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾॒-𑌨𑍍𑌰𑍋𑌹𑌾॑𑌨𑌰𑍋𑌹𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍋॑𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯𑍈 𑌰𑍋॑𑌹𑌿𑌣𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯𑍋 𑌰𑍋॑𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯𑌾-𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌋॒𑌧𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌯𑍇॒𑌵 । 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾॒-𑌨𑍍𑌰𑍋𑌹𑌾᳚𑌨𑍍-𑌰𑍋𑌹𑌤𑌿 ॥ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑍈 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑌾-𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌧𑌿॑𑌥𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤 ॥ 7 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾॒𑌮𑌨𑌾॑𑌹𑌿𑌤𑍋॒ 𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌸𑍀᳚𑌤𑍍 । 𑌅𑌥𑍈᳚𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌾॒𑌮𑌂-𑌵𑌁𑌸𑍍𑌵𑌪𑌾᳚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍍 । 𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑍋॒𑌰𑌾𑌦॑𑌧𑌤 । 𑌤𑌤𑍋॒ 𑌵𑍈 𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌾॒𑌮𑌂-𑌵𑌁𑌸𑍂॒𑌪𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌤 । 𑌯𑌃 𑌪𑍁॒𑌰𑌾 𑌭॒𑌦𑍍𑌰-𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌪𑍀॑𑌯𑌾॒-𑌨𑍍𑌥𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌸 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑍋-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌵𑌾𑌁॒𑌮𑌂-𑌵𑌁𑌸𑍂॒𑌪𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 । 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌯𑌃 𑌕𑌾॒𑌮𑌯𑍇॑𑌤॒ 𑌦𑌾𑌨॑𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑍁॒𑌰𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌸 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵॑𑌯𑍋𑌃॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍍𑌯𑍋-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 ॥ 8 ॥
𑌅॒𑌰𑍍𑌯॒𑌮𑍍𑌣𑍋 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 । 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍇॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀 । 𑌅॒𑌰𑍍𑌯॒𑌮𑍇𑌤𑌿॒ 𑌤𑌮𑌾॑𑌹𑍁॒𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌦𑌾॑𑌤𑌿 । 𑌦𑌾𑌨॑𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌅𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌭॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 𑌯𑌃 𑌕𑌾॒𑌮𑌯𑍇॑𑌤 𑌭॒𑌗𑍀 𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌮𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌸 𑌉𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑌯𑍋𑌃॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍍𑌯𑍋-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌭𑌗॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤𑌨𑍍𑌨𑌕𑍍𑌷॑𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 । 𑌯𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀 । 𑌭॒𑌗𑍍𑌯𑍇॑𑌵 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌕𑌾॒𑌲॒𑌕॒𑌞𑍍𑌜𑌾 𑌵𑍈 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁॑𑌰𑌾 𑌆𑌸𑌨𑍍𑌨𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑍇 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌾𑌯॑ 𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌯𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮॑𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤 । 𑌪𑍁𑌰𑍁॑𑌷॒ 𑌇𑌷𑍍𑌟॑𑌕𑌾॒-𑌮𑍁𑌪𑌾॑𑌦𑌧𑌾॒𑌤𑍍-𑌪𑍁𑌰𑍁॑𑌷॒ 𑌇𑌷𑍍𑌟॑𑌕𑌾𑌮𑍍 । 𑌸 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋᳚ 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑍋 𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾॑𑌣॒ 𑌇𑌷𑍍𑌟॑𑌕𑌾॒𑌮𑍁𑌪𑌾॑𑌧𑌤𑍍𑌤 । 𑌏॒𑌷𑌾 𑌮𑍇॑ 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑌿॑ । 𑌤𑍇 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌮𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑍋॑𑌹𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌸 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॒ 𑌇𑌷𑍍𑌟॑𑌕𑌾॒𑌮𑌾𑌵𑍃॑𑌹𑌤𑍍 । 𑌤𑍇-𑌽𑌵𑌾॑𑌕𑍀𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 । 𑌯𑍇॑-𑌽𑌵𑌾𑌕𑍀᳚𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 । 𑌤 𑌊𑌰𑍍𑌣𑌾॒𑌵𑌭॑𑌯𑍋-𑌽𑌭𑌵𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌵𑍁𑌦॑𑌪𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌤𑍗 𑌦𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑍗 𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑌾॑𑌵𑌭𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌯𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃॑𑌵𑍍𑌯𑌵𑌾॒-𑌨𑍍𑌥𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌸 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌾॑-𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌅॒𑌵॒𑌕𑍀𑌰𑍍𑌯𑍈॒𑌵 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃॑𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 । 𑌓𑌜𑍋॒ 𑌬𑌲॑𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯॑𑌮𑌾॒𑌤𑍍𑌮𑌨𑍍-𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌵॒𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾᳚ 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑍋᳚ 𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌵॒𑌸॒𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑍈 𑌬𑍍𑌰𑌾᳚𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌸𑍍𑌯॒𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 । 𑌸𑍍𑌵 𑌏॒𑌵𑍈𑌨॑-𑌮𑍃॒𑌤𑌾𑌵𑌾॒𑌧𑌾𑌯॑ । 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵॒𑌰𑍍𑌚॒𑌸𑍀 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 । 𑌮𑍁𑌖𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌏॒𑌤𑌦𑍃॑𑌤𑍂॒𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌯-𑌦𑍍𑌵॑𑌸॒𑌨𑍍𑌤𑌃 । 𑌯𑍋 𑌵॒𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯॑ 𑌏॒𑌵 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌯𑍋𑌨𑌿॑𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾॑𑌤॒𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌗𑍍𑌰𑍀॒𑌷𑍍𑌮𑍇 𑌰𑌾॑𑌜॒𑌨𑍍𑌯॑ 𑌆𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌗𑍍𑌰𑍀॒𑌷𑍍𑌮𑍋 𑌵𑍈 𑌰𑌾॑𑌜॒𑌨𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯॒𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 । 𑌸𑍍𑌵 𑌏॒𑌵𑍈𑌨॑𑌮𑍃॒𑌤𑌾𑌵𑌾॒𑌧𑌾𑌯॑ । 𑌇॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌾॒𑌵𑍀 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 । 𑌶॒𑌰𑌦𑌿॒ 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯॒ 𑌆𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌶॒𑌰𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯॒𑌰𑍍𑌤𑍁𑌃 ॥ 12 ॥
𑌸𑍍𑌵 𑌏॒𑌵𑍈𑌨॑𑌮𑍃॒𑌤𑌾𑌵𑌾॒𑌧𑌾𑌯॑ । 𑌪॒𑌶𑍁॒𑌮𑌾-𑌨𑍍𑌭॑𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌨 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵॑𑌯𑍋𑌃॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍍𑌯𑍋-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌏॒𑌷𑌾 𑌵𑍈 𑌜॑𑌘॒𑌨𑍍𑌯𑌾॑ 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌃॑ 𑌸𑌂​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌸𑍍𑌯॑ । 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍇॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀 । 𑌪𑍃॒𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌤 𑌏॒𑌵 𑌸𑌂॑​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾॒-𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾॒𑌧𑌾𑌯॑ । 𑌪𑌾𑌪𑍀॑𑌯𑌾𑌨𑍍-𑌭𑌵𑌤𑌿 । 𑌉𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑌯𑍋॒𑌰𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌏॒𑌷𑌾 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰॑𑌥॒𑌮𑌾 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌃॑ 𑌸𑌂​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌸𑍍𑌯॑ । 𑌯𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀 । 𑌮𑍁॒𑌖॒𑌤 𑌏॒𑌵 𑌸𑌂॑​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾॒-𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾॒𑌧𑌾𑌯॑ । 𑌵𑌸𑍀॑𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌖𑌲𑍁॑ । 𑌯॒𑌦𑍈𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞 𑌉॑𑌪॒𑌨𑌮𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌅𑌥𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌸𑍈𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑌰𑍍𑌧𑌿𑌃॑ ॥ 13 ॥
(𑌖𑌲𑍍𑌵𑌾॑ - 𑌧𑌿𑌥𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤॒ - 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍍𑌯𑍋𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤𑌾 - 𑌸𑌨𑍍 - 𑌨𑌪𑌤𑌤𑌾 - 𑌮𑌤𑍂॒𑌨𑌾𑌂 - 𑌁𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯॒𑌰𑍍𑌤𑍁 - 𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒ 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁॑𑌨𑍀॒ 𑌷𑌟𑍍 𑌚॑) (𑌅. 2)
𑌉𑌦𑍍𑌧॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌯𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌅𑌮𑍇॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌤𑌦𑌪॑ 𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 𑌅॒𑌪𑍋-𑌽𑌵𑍋᳚𑌕𑍍𑌷𑌤𑌿॒ 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈᳚ ॥ 𑌸𑌿𑌕॑𑌤𑌾॒ 𑌨𑌿𑌵॑𑌪𑌤𑌿 । 𑌏॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌰𑍍𑌵𑍈᳚𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨॒𑌰𑌸𑍍𑌯॑ 𑌰𑍂॒𑌪𑌮𑍍 । 𑌰𑍂॒𑌪𑍇𑌣𑍈॒𑌵 𑌵𑍈᳚𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨॒𑌰𑌮𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌊𑌷𑌾॒-𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵॑𑌪𑌤𑌿 । 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌨॑𑌨𑌮𑍍 । 𑌯𑌦𑍂𑌷𑌾𑌃᳚ ॥ 14 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾॑𑌮𑍇॒𑌵 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌨॑𑌨𑍇॒ 𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌅𑌥𑍋॑ 𑌸॒𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨॑ 𑌏॒𑌵 । 𑌸॒-𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨॒𑌗𑍍𑌗𑍍॒ 𑌹𑍍𑌯𑍇॑𑌤-𑌤𑍍𑌪॑𑌶𑍂॒𑌨𑌾𑌮𑍍 । 𑌯𑌦𑍂𑌷𑌾𑌃᳚ ॥ 𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌾॑𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍀 𑌸॒𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑍇 𑌵𑌿॑𑌯॒𑌤𑍀 𑌅॑𑌬𑍍𑌰𑍂𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇॒𑌵 𑌨𑍗॑ 𑌸॒𑌹 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌿𑌯॒𑌮𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌯𑌦॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌯𑌾॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌿𑌯॒𑌮𑌾𑌸𑍀᳚𑌤𑍍 । 𑌤𑌦॒𑌸𑍍𑌯𑌾-𑌮॑𑌦𑌧𑌾𑌤𑍍 । 𑌤 𑌊𑌷𑌾॑ 𑌅𑌭𑌵𑌨𑍍𑌨𑍍 ॥ 15 ॥
𑌯𑌦॒𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌿𑌯॒𑌮𑌾𑌸𑍀᳚𑌤𑍍 । 𑌤𑌦॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌯𑌾॑-𑌮𑌦𑌧𑌾𑌤𑍍 । 𑌤𑌦॒𑌦𑌶𑍍𑌚॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮॑𑌸𑌿 𑌕𑍃॒𑌷𑍍𑌣𑌮𑍍 । 𑌊𑌷𑌾᳚𑌨𑍍𑌨𑌿॒𑌵𑌪॑𑌨𑍍𑌨॒𑌦𑍋 𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾॑𑌯𑍇𑌤𑍍 । 𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌾॑𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑍋𑌰𑍇॒𑌵 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌿𑌯𑍇॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌨𑌿𑌲𑌾॑𑌯𑌤 । 𑌆॒𑌖𑍂 𑌰𑍂॒𑌪-𑌙𑍍𑌕𑍃॒𑌤𑍍𑌵𑌾 । 𑌸 𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍀-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑌿॑𑌶𑌤𑍍 । 𑌸 𑌊॒𑌤𑍀𑌃 𑌕𑍁॑𑌰𑍍𑌵𑌾॒𑌣𑌃 𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍀𑌮𑌨𑍁॒ 𑌸𑌮॑𑌚𑌰𑌤𑍍 । 𑌤𑌦𑌾॑𑌖𑍁𑌕𑌰𑍀॒𑌷-𑌮॑𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 16 ॥
𑌯𑌦𑌾॑𑌖𑍁𑌕𑌰𑍀॒𑌷𑌗𑍍𑌂 𑌸॑𑌭𑌾𑌂॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌯𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯॒ 𑌤𑌤𑍍𑌰॒ 𑌨𑍍𑌯॑𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌤𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌊𑌰𑍍𑌜𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌏॒𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌰𑌸॑-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌉॑𑌪॒𑌦𑍀𑌕𑌾॒ 𑌉𑌦𑍍𑌦𑌿॑𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌯-𑌦𑍍𑌵॒𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕᳚𑌮𑍍 । 𑌯-𑌦𑍍𑌵॑𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑌵॒𑌪𑌾 𑌸॑𑌭𑌾𑌂॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌊𑌰𑍍𑌜॑𑌮𑍇॒𑌵 𑌰𑌸॑-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌅𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॑𑌮𑍇॒𑌵 । 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॒𑌗𑍍𑌗𑍍॒ 𑌹𑍍𑌯𑍇॑𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 । 𑌯-𑌦𑍍𑌵॒𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑌃॑ ॥ 17 ॥
𑌅𑌬॑𑌧𑌿𑌰𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿 । 𑌯 𑌏॒𑌵𑌂-𑌵𑍇𑌁𑌦॑ ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌤𑌾𑌸𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨॒-𑌮𑍁𑌪𑌾᳚𑌕𑍍𑌷𑍀𑌯𑌤 । 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯॒-𑌸𑍍𑌸𑍂𑌦॒𑌮𑍁𑌪॒ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌭𑌿॑𑌨𑌤𑍍 । 𑌤𑌤𑍋॒ 𑌵𑍈 𑌤𑌾𑌸𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀॑𑌯𑌤 । 𑌯𑌸𑍍𑌯॒ 𑌸𑍂𑌦𑌃॑ 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌯॑ 𑌗𑍃॒𑌹𑍇-𑌽𑌨𑍍𑌨॑-𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍀𑌯𑌤𑍇 ॥ 𑌆𑌪𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌇॒𑌦𑌮𑌗𑍍𑌰𑍇॑ 𑌸𑌲𑌿॒𑌲𑌮𑌾॑𑌸𑍀𑌤𑍍 । 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌰𑌶𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌯𑌤𑍍 ॥ 18 ॥
𑌕॒𑌥𑌮𑌿॒𑌦𑌗𑍍𑌗𑍍​ 𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌦𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌸𑍋॑-𑌽𑌪𑌶𑍍𑌯-𑌤𑍍𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌪॒𑌰𑍍𑌣-𑌨𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠॑𑌤𑍍 । 𑌸𑍋॑-𑌽𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤 । 𑌅𑌸𑍍𑌤𑌿॒ 𑌵𑍈 𑌤𑌤𑍍 । 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿॑-𑌨𑍍𑌨𑌿॒𑌦𑌮𑌧𑌿॒ 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠॒𑌤𑍀𑌤𑌿॑ । 𑌸 𑌵॑𑌰𑌾॒𑌹𑍋 𑌰𑍂॒𑌪-𑌙𑍍𑌕𑍃॒𑌤𑍍𑌵𑍋𑌪॒𑌨𑍍𑌯॑𑌮𑌜𑍍𑌜𑌤𑍍 । 𑌸 𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍀𑌮॒𑌧 𑌆᳚𑌰𑍍𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉𑌪॒𑌹𑌤𑍍𑌯𑍋𑌦॑𑌮𑌜𑍍𑌜𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍁॑𑌷𑍍𑌕𑌰𑌪॒𑌰𑍍𑌣𑍇᳚ 𑌽𑌪𑍍𑌰𑌥𑌯𑌤𑍍 । 𑌯𑌦𑌪𑍍𑌰॑𑌥𑌯𑌤𑍍 ॥ 19 ॥
𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑍈 𑌪𑍃॑𑌥𑌿𑌵𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌅𑌭𑍂॒𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌇॒𑌦𑌮𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌦𑍍𑌭𑍂𑌮𑍍𑌯𑍈॑ 𑌭𑍂𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌤𑌾-𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶𑍋-𑌽𑌨𑍁॒ 𑌵𑌾𑌤॒-𑌸𑍍𑌸𑌮॑𑌵𑌹𑌤𑍍 । 𑌤𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌶𑌰𑍍𑌕॑𑌰𑌾𑌭𑌿𑌰𑌦𑍃𑌗𑍍𑌂 𑌹𑌤𑍍 । 𑌶𑌂-𑌵𑍈𑌁 𑌨𑍋॑-𑌽𑌭𑍂॒𑌦𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌚𑍍𑌛𑌰𑍍𑌕॑𑌰𑌾𑌣𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌶𑌰𑍍𑌕𑌰॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯-𑌦𑍍𑌵॑𑌰𑌾॒𑌹𑌵𑌿॑𑌹𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌅॒𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍇॒𑌵𑌾-𑌛॑𑌮𑍍𑌬𑌟𑍍𑌕𑌾𑌰𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌶𑌰𑍍𑌕॑𑌰𑌾 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯𑍈᳚ ॥ 20 ॥
𑌅𑌥𑍋॑ 𑌶॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂​𑌯𑌁॑ ॥ 𑌸𑌰𑍇॑𑌤𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾॒𑌧𑍇𑌯॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍁𑌃 । 𑌆𑌪𑍋॒ 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑌸𑍍𑌯॒ 𑌪𑌤𑍍𑌨॑𑌯 𑌆𑌸𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌤𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰॒𑌭𑍍𑌯॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑍍 । 𑌤𑌾-𑌸𑍍𑌸𑌮॑𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌰𑍇𑌤𑌃॒ 𑌪𑌰𑌾॑-𑌽𑌪𑌤𑌤𑍍 । 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰॑𑌣𑍍𑌯-𑌮𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌯𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰॑𑌣𑍍𑌯-𑌮𑍁॒𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯॑𑌤𑌿 । 𑌸𑌰𑍇॑𑌤𑌸𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌪𑍁𑌰𑍁॑𑌷॒ 𑌇𑌨𑍍𑌵𑍈 𑌸𑍍𑌵𑌾-𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤॑𑌸𑍋 𑌬𑍀𑌭𑌥𑍍𑌸𑌤॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍁𑌃 ॥ 21 ॥
𑌉॒𑌤𑍍𑌤॒𑌰॒𑌤 𑌉𑌪𑌾᳚𑌸𑍍𑌯॒𑌤𑍍𑌯-𑌬𑍀॑𑌭𑌥𑍍𑌸𑌾𑌯𑍈 ॥ 𑌅𑌤𑌿॒ 𑌪𑍍𑌰𑌯॑𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 । 𑌆𑌰𑍍𑌤𑌿॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌤𑌿॒ 𑌪𑍍𑌰𑌯॑𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌨𑌿𑌲𑌾॑𑌯𑌤 । 𑌅𑌶𑍍𑌵𑍋॑ 𑌰𑍂॒𑌪-𑌙𑍍𑌕𑍃॒𑌤𑍍𑌵𑌾 । 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌶𑍍𑌵॒𑌤𑍍𑌥𑍇 𑌸𑌂॑​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰-𑌮॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍍 । 𑌤𑌦॑𑌶𑍍𑌵॒𑌤𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯𑌾᳚-𑌶𑍍𑌵𑌤𑍍𑌥॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯𑌦𑌾𑌶𑍍𑌵॑𑌤𑍍𑌥-𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌯𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯॒ 𑌤𑌤𑍍𑌰॒ 𑌨𑍍𑌯॑𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍 । 𑌤𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 22 ॥
𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑌾 𑌊𑌰𑍍𑌜𑌂॒-𑌵𑍍𑌯𑌁॑𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤 । 𑌤𑌤॑ 𑌉𑌦𑍁॒𑌮𑍍𑌬𑌰॒ 𑌉𑌦॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍍 । 𑌊𑌰𑍍𑌗𑍍𑌵𑌾 𑌉॑𑌦𑍁॒𑌮𑍍𑌬𑌰𑌃॑ । 𑌯𑌦𑍗𑌦𑍁॑𑌮𑍍𑌬𑌰-𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌊𑌰𑍍𑌜॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌤𑍃॒𑌤𑍀𑌯॑𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿॒𑌤𑍋 𑌦𑌿॒𑌵𑌿 𑌸𑍋𑌮॑ 𑌆𑌸𑍀𑌤𑍍 । 𑌤-𑌙𑍍𑌗𑌾॑𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌾𑌹॑𑌰𑌤𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌪॒𑌰𑍍𑌣𑌮॑𑌚𑍍𑌛𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤 । 𑌤𑌤𑍍𑌪॒𑌰𑍍𑌣𑍋॑ 𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪॒𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯॑ 𑌪𑌰𑍍𑌣॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯॑ 𑌪𑌰𑍍𑌣॒𑌮𑌯𑌃॑ 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌸𑍋॒𑌮॒𑌪𑍀॒𑌥𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑍈 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॑𑌨𑍍𑌨𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪॒𑌰𑍍𑌣 𑌉𑌪𑌾॑𑌶𑍃𑌣𑍋𑌤𑍍 । 𑌸𑍁॒𑌶𑍍𑌰𑌵𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌨𑌾𑌮॑ । 𑌯-𑌤𑍍𑌪॑𑌰𑍍𑌣॒𑌮𑌯𑌃॑ 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵॒𑌰𑍍𑌚॒𑌸𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌸𑍋॑-𑌽𑌬𑌿𑌭𑍇॒𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰 𑌮𑌾॑ 𑌧𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯॒𑌤𑍀𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌶॒𑌮𑍍𑌯𑌾॑-𑌽𑌶𑌮𑌯𑌤𑍍 ॥ 24 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛॒𑌮𑍍𑌯𑍈॑ 𑌶𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯𑌚𑍍𑌛॑𑌮𑍀॒𑌮𑌯𑌃॑ 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾॒ 𑌅𑌪𑍍𑌰॑𑌦𑌾𑌹𑌾𑌯 ॥ 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌸𑍍𑌸𑍃॒𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌯॑ 𑌯॒𑌤𑌃 । 𑌵𑌿𑌕॑𑌙𑍍𑌕𑌤॒-𑌮𑍍𑌭𑌾 𑌆᳚𑌰𑍍𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍 । 𑌯-𑌦𑍍𑌵𑍈𑌕॑𑌙𑍍𑌕𑌤-𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 । 𑌭𑌾 𑌏॒𑌵𑌾𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌸𑌹𑍃॑𑌦𑌯𑍋॒ 𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾॒𑌧𑍇𑌯॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍁𑌃 । 𑌮॒𑌰𑍁𑌤𑍋॒-𑌽𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮॑𑌤𑌮𑌯𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑌾॒𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌹𑍃𑌦॑𑌯॒𑌮𑌾𑌚𑍍𑌛𑌿॑𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌸𑌾-𑌽𑌶𑌨𑌿॑𑌰𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌯𑌦॒𑌶𑌨𑌿॑𑌹𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍃॒𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯॑ 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑌿 ।𑌸𑌹𑍃॑𑌦𑌯-𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 25 ॥
(𑌊𑌷𑌾॑ - 𑌅𑌭𑌵𑌨𑍍 - 𑌨𑌭𑌵-𑌦𑍍- 𑌵॒𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍍𑌰𑍋᳚ - 𑌽𑌶𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌯॒ - 𑌦𑌪𑍍𑌰॑𑌥𑌯॒ - 𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯𑍈॑ - 𑌬𑍀𑌭𑌥𑍍𑌸𑌤॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍁 - 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 - 𑌪𑌰𑍍𑌣॒𑌤𑍍𑌵 - 𑌮॑𑌶𑌮𑌯𑌦 - 𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌦॒𑌗𑍍𑌗𑍍॒ 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿॑ 𑌚) (𑌅. 3)
𑌦𑍍𑌵𑌾॒𑌦॒𑌶𑌸𑍁॑ 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾॒𑌮𑍇𑌷𑍍𑌵॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॑𑌶॒ 𑌮𑌾𑌸𑌾᳚-𑌸𑍍𑌸𑌂​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌃 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌾-𑌦𑍇॒𑌵𑍈𑌨॑-𑌮𑌵॒𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾-𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌯-𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾॑𑌦॒𑌶𑌸𑍁॑ 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾॒𑌮𑍇-𑌷𑍍𑌵𑌾॒𑌦𑌧𑍀॑𑌤 । 𑌪𑌰𑌿॑𑌮𑌿𑌤॒𑌮𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍀𑌤 । 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑-𑌰𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤॒ 𑌆𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌇𑌯॒-𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॑𑌶 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾॒𑌮𑌾(3) 𑌇𑌤𑌿॑ । 𑌪𑌰𑌿॑𑌮𑌿𑌤-𑌞𑍍𑌚𑍈॒𑌵𑌾𑌪॑𑌰𑌿𑌮𑌿𑌤॒-𑌞𑍍𑌚𑌾𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌅𑌨𑍃॑𑌤𑌂॒-𑌵𑍈𑌁 𑌵𑌾॒𑌚𑌾 𑌵॑𑌦𑌤𑌿 । 𑌅𑌨𑍃॑𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌨॑𑌸𑌾 𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑌿 ॥ 26 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॒-𑌰𑍍𑌵𑍈 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌅𑌦𑍍𑌰𑌾(3)𑌗𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌅𑌦॑𑌰𑍍​𑌶॒𑌮𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌤-𑌥𑍍𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌯𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑-𑌰𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍇॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌸॒𑌤𑍍𑌯 𑌏॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॒𑌦𑌾𑌹𑌿॑𑌤𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌨𑌾𑌨𑍃॑𑌤𑌂-𑌵𑌁𑌦𑍇𑌤𑍍 । 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌯॑ 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑍋-𑌽𑌨𑌾᳚𑌶𑍍𑌵𑌾-𑌨𑍍𑌗𑍃॒𑌹𑍇 𑌵॑𑌸𑍇𑌤𑍍 । 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌹𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌹𑌿॑𑌤𑌃 ॥ 𑌆॒𑌗𑍍𑌨𑍇॒𑌯𑍀 𑌵𑍈 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌃॑ ॥ 27 ॥
𑌆॒𑌗𑍍𑌨𑍇॒𑌯𑌾𑌃 𑌪॒𑌶𑌵𑌃॑ । 𑌐॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌹𑌃॑ । 𑌨𑌕𑍍𑌤॒-𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌦𑌿𑌵𑌾॑-𑌽𑌽𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌇॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌮𑍇॒𑌵𑌾-𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌅॒𑌰𑍍𑌧𑍋𑌦𑌿॑𑌤𑍇॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑ 𑌆𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌏॒𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿॒𑌨𑍍 𑌵𑍈 𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌏॒𑌵 𑌤-𑌦𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨-𑌸𑍍𑌸𑍃𑌜𑌤𑍇 । 𑌅𑌥𑍋॑ 𑌭𑍂॒𑌤-𑌞𑍍𑌚𑍈॒𑌵 𑌭॑𑌵𑌿॒𑌷𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚𑌾-𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 28 ॥
𑌇𑌡𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌮𑌾॑𑌨॒𑌵𑍀 𑌯॑𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍂𑌕𑌾॒𑌶𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾॑𑌸𑍀𑌤𑍍 । 𑌸𑌾-𑌽𑌶𑍃॑𑌣𑍋𑌤𑍍 । 𑌅𑌸𑍁॑𑌰𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌤॒ 𑌇𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌦॑𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍 । 𑌤 𑌆॑𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯॒𑌮𑌗𑍍𑌰॒ 𑌆𑌦॑𑌧𑌤 । 𑌅𑌥॒ 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌅𑌥𑌾᳚-𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒-𑌪𑌚॑𑌨𑌮𑍍 । 𑌸𑌾 𑌽𑌬𑍍𑌰॑𑌵𑍀𑌤𑍍 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌤𑍀𑌚𑍍𑌯𑍇॑𑌷𑌾॒𑌗𑍍॒ 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰॑𑌗𑌾𑌤𑍍 । 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌾॑𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯॒𑌨𑍍𑌤𑍀𑌤𑌿॑ ॥ 29 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈॒𑌵-𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾॑𑌧𑍀॒𑌯𑌤𑍇᳚ । 𑌪𑍍𑌰॒𑌤𑍀𑌚𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍇॑𑌤𑌿 । 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌾॑𑌭𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌸𑌾-𑌽𑌶𑍃॑𑌣𑍋𑌤𑍍 । 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌤॒ 𑌇𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌦॑𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍍 । 𑌤𑍇᳚-𑌽𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒-𑌪𑌚॑𑌨॒𑌮𑌗𑍍𑌰॒ 𑌆𑌦॑𑌧𑌤 । 𑌅𑌥॒ 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌅𑌥𑌾॑𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌸𑌾-𑌽𑌬𑍍𑌰॑𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 30 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯𑍇॑𑌷𑌾॒𑌗𑍍॒ 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰॑𑌗𑌾𑌤𑍍 । 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌮𑍇᳚𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨 𑌵𑍇᳚𑌥𑍍𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤॒ 𑌇𑌤𑌿॑ । 𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈॒𑌵𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌾॑𑌧𑍀॒𑌯𑌤𑍇᳚ । 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍇॑𑌤𑌿 । 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌮𑍇॑𑌤𑌿 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨 𑌵𑌿॑𑌨𑍍𑌦𑌤𑍇 ॥ 𑌸𑌾-𑌽𑌬𑍍𑌰॑𑌵𑍀॒𑌦𑌿𑌡𑌾॒ 𑌮𑌨𑍁᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑌥𑌾॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌹-𑌨𑍍𑌤𑌵𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌧𑌾᳚𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 । 𑌯𑌥𑌾॒ 𑌪𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌯𑌾॑ 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌮𑌿𑌥𑍁॒𑌨𑍈-𑌰𑍍𑌜॑𑌨𑌿॒𑌷𑍍𑌯𑌸𑍇᳚ ॥ 31 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯॒𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌁𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌾॒𑌸𑍍𑌯𑌸𑌿॑ । 𑌅॒𑌭𑌿 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕-𑌞𑍍𑌜𑍇॒𑌷𑍍𑌯𑌸𑍀𑌤𑌿॑ । 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒𑌮𑌗𑍍𑌰॒ 𑌆𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑍍 । 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌅𑌨𑍁॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌃 𑌪॒𑌶𑌵𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 । 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨𑍈॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈᳚ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜॑𑌨𑌯𑌤𑍍 । 𑌅𑌥𑌾᳚-𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒-𑌪𑌚॑𑌨𑌮𑍍 । 𑌤𑌿॒𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌙𑍍॑𑌵॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌯𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌃 । 𑌅॒𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇॒𑌵 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍍 । 𑌅𑌥𑌾॑𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑍇𑌨𑍈॒𑌵 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕-𑌮॒𑌭𑍍𑌯॑𑌜𑌯𑌤𑍍 ॥ 32 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈॒𑌵𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌾॑𑌧𑍀॒𑌯𑌤𑍇᳚ । 𑌪𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌯𑌾॑ 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌮𑌿𑌥𑍁॒𑌨𑍈-𑌰𑍍𑌜𑌾॑𑌯𑌤𑍇 । 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯॒𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌁𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 । 𑌅॒𑌭𑌿 𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕-𑌞𑍍𑌜॑𑌯𑌤𑌿 ॥ 𑌯𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑌾 𑌅𑌯॑𑌥𑌾𑌦𑍇𑌵𑌤𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌾॑𑌧𑍀॒𑌯𑌤𑍇᳚ । 𑌆 𑌦𑍇॒𑌵𑌤𑌾᳚𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌵𑍃𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 । 𑌪𑌾𑌪𑍀॑𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿 । 𑌯𑌸𑍍𑌯॑ 𑌯𑌥𑌾 𑌦𑍇𑌵॒𑌤𑌮𑍍 । 𑌨 𑌦𑍇॒𑌵𑌤𑌾᳚𑌭𑍍𑌯॒ 𑌆𑌵𑍃॑𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 । 𑌵𑌸𑍀॑𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿 ॥ 33 ॥
𑌭𑍃𑌗𑍂॑𑌣𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾-𑌽𑌙𑍍𑌗𑌿॑𑌰𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍍𑌰𑌁𑌤𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑍇𑌨𑌾-𑌦॑𑌧𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॑ 𑌭𑍃𑌗𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑌿॒𑌰𑌸𑌾॒𑌮𑌾𑌦॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌆॒𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾᳚-𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂᳚-𑌵𑍍𑌰𑌁𑌤𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑍇𑌨𑌾𑌦॑𑌧𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑍍𑌯॒𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾॒-𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॑𑌣𑍀𑌨𑌾-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌨𑌾᳚𑌮𑍍 । 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋᳚ 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑍇𑌨𑌾𑌦॑𑌧𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॒ 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃॑ । 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑍇𑌣॑ 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑍇𑌨𑌾𑌦॑𑌧𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॑ 𑌰𑌾𑌜॒𑌨𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 । 𑌮𑌨𑍋᳚𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮॒𑌣𑍍𑌯𑍋᳚ 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑍇𑌨𑌾𑌦॑𑌧𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॒ 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 । 𑌋॒𑌭𑍂॒𑌣𑌾-𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂᳚-𑌵𑍍𑌰𑌁𑌤𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍍𑌰॒𑌤𑍇𑌨𑌾𑌦॑𑌧𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॑ 𑌰𑌥𑌕𑌾॒𑌰𑌸𑍍𑌯॑ । 𑌯॒𑌥𑌾॒ 𑌦𑍇॒𑌵॒𑌤𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌾𑌧𑍀॑𑌯𑌤𑍇 । 𑌨 𑌦𑍇॒𑌵𑌤𑌾᳚𑌭𑍍𑌯॒ 𑌆 𑌵𑍃॑𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇 । 𑌵𑌸𑍀॑𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿 ॥ 34 ॥
(𑌧𑍍𑌯𑌾॒𑌯॒𑌤𑌿॒ - 𑌵𑍈 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿॒ - 𑌶𑍍𑌚𑌾𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 - 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯॒𑌨𑍍𑌤𑍀𑌤𑍍𑌯॑ - 𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀 - 𑌜𑍍𑌜𑌨𑌿॒𑌷𑍍𑌯𑌸𑍇॑ - 𑌽𑌜𑌯॒-𑌦𑍍- 𑌵𑌸𑍀॑𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿॒ - 𑌨𑌵॑ 𑌚) (𑌅. 4)
𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 5 - 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌵𑌮𑌾𑌨𑌹𑌬𑍀𑌂𑌷𑌿
𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌰𑍍𑌵𑌾॒𑌚-𑌸𑍍𑌸॒𑌤𑍍𑌯-𑌮॑𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑍍 । 𑌤𑍇𑌨𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤 । 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌵𑍈 𑌸 𑌆᳚𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍 । 𑌭𑍂𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵॒-𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌏॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌵𑌾॒𑌚-𑌸𑍍𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌯 𑌏॒𑌤𑍇𑌨𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌋॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌯𑍇॒𑌵 । 𑌅𑌥𑍋॑ 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌾॑𑌶𑍂𑌰𑍇॒𑌵 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌯 𑌏॒𑌵𑌂-𑌵𑌿𑌁॒𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨॑𑌭𑌿॒𑌚𑌰॑𑌤𑌿 । 𑌸𑍍𑌤𑍃॒𑌣𑍁॒𑌤 𑌏॒𑌵𑍈𑌨᳚𑌮𑍍 ॥ 35 ॥
𑌭𑍂𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌏॒𑌵 𑌤-𑌦𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨-𑌸𑍍𑌸𑍃𑌜𑌤𑍇 । 𑌭𑍁𑌵॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌅॒𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇॒𑌵 𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑ 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 । 𑌸𑍁𑌵॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌸𑍁॒𑌵॒𑌰𑍍𑌗 𑌏॒𑌵 𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑ 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 𑌤𑍍𑌰𑌿॒𑌭𑌿𑌰॒𑌕𑍍𑌷𑌰𑍈॒-𑌰𑍍𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌤𑍍𑌰𑌯॑ 𑌇॒𑌮𑍇 𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌃 । 𑌏॒𑌷𑍍𑌵𑍇॑𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑍇𑌷𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃᳚ 𑌪॒𑌞𑍍𑌚𑌭𑌿॑-𑌰𑌾𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 ॥ 36 ॥
𑌸𑍁॒𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌾𑌯॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌷 𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌯𑌾𑌧𑍀॑𑌯𑌤𑍇 । 𑌯𑌦𑌾॑𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯𑌃॑ । 𑌸𑍁॒𑌵॒𑌰𑍍𑌗 𑌏॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌵𑌾॒𑌚-𑌸𑍍𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵॑𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 ॥ 𑌤𑍍𑌰𑌿॒𑌭𑌿-𑌰𑍍𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌪॒𑌞𑍍𑌚𑌭𑌿॑-𑌰𑌾𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌸𑌮𑍍𑌪॑𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 । 𑌅॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷॑𑌰𑌾 𑌗𑌾𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑍀 । 𑌗𑌾॒𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑍋᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌯𑌾𑌵𑌾॑𑌨𑍇॒𑌵𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌤𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 37 ॥
𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌤𑌾 𑌅॑𑌸𑍍𑌮𑌾-𑌥𑍍𑌸𑍃॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌾॑𑌚𑍀𑌰𑌾𑌯𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॒-𑌰𑍁𑌦॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌤-𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌶𑍍𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅॒𑌭𑌿𑌸॒𑌮𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤 । 𑌉॒𑌪𑌰𑍀॑𑌵𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑍃॑𑌹𑍍𑌣𑍀𑌯𑌾-𑌦𑍁॒𑌦𑍍𑌧𑌰𑌨𑍍𑌨𑍍॑ । 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌰𑍇॒𑌵 𑌪𑌶𑍍𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍀𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨-𑌮॒𑌭𑌿-𑌸॒𑌮𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑍇॒𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯॑𑌶𑍍𑌵𑌯𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾॑-𑌽𑌪𑌤𑌤𑍍 । 𑌤𑌦𑌶𑍍𑌵𑍋॑-𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌤𑌦𑌶𑍍𑌵॑𑌸𑍍𑌯𑌾-𑌶𑍍𑌵॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌏॒𑌷 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌜𑌾॒𑌪॒𑌤𑍍𑌯𑍋-𑌽𑌶𑍍𑌵𑌃॑ । 𑌯𑌦𑌶𑍍𑌵॑-𑌮𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒𑌨𑍍𑌨𑌯॑𑌤𑌿 । 𑌸𑍍𑌵𑌮𑍇॒𑌵 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃॒ 𑌪𑌶𑍍𑌯॑-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿॒-𑌰𑌨𑍂𑌦𑍇॑𑌤𑌿 ॥ 𑌵॒𑌜𑍍𑌰𑍀 𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌃 । 𑌯𑌦𑌶𑍍𑌵𑌃॑ । 𑌯𑌦𑌶𑍍𑌵॑-𑌮𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒𑌨𑍍𑌨𑌯॑𑌤𑌿 । 𑌜𑌾॒𑌤𑌾𑌨𑍇॒𑌵 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃॑𑌵𑍍𑌯𑌾॒-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌣𑍁॑𑌦𑌤𑍇 ॥ 𑌪𑍁𑌨॒𑌰𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑌿 ॥ 39 ॥
𑌜॒𑌨𑌿॒𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾॑𑌣𑌾𑌨𑍇॒𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌨𑍁𑌦𑌤𑍇 ॥ 𑌨𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯𑍋॒ 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯-𑌮𑌕𑌾𑌮𑌯𑌤 । 𑌨𑌿 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌆𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑍗 𑌵𑌿॒𑌭𑌾𑌜॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶॑𑌕𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍 । 𑌸𑍋𑌶𑍍𑌵𑌃॑ 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵॒𑌵𑌾𑌡𑍍-𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 । 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌚॒-𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵॒𑌮𑍁𑌦॑𑌵𑌹𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍂᳚𑌰𑍍𑌵॒𑌵𑌾𑌹𑌃॑ 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌵𑌾॒𑌟𑍍-𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯𑌦𑌶𑍍𑌵॑-𑌮𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒𑌨𑍍𑌨𑌯॑𑌤𑌿 । 𑌵𑌿𑌭॑𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌨॑𑌯𑍋॒𑌸𑍍𑌸𑌾 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌨𑌾𑌨𑌾॑𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌵𑍇॒𑌵𑍈𑌨𑍗॑ 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 ॥ 40 ॥
𑌯𑌦𑍁॒𑌪𑌰𑍍𑌯𑍁॑𑌪𑌰𑌿॒ 𑌶𑌿𑌰𑍋॒ 𑌹𑌰𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑌿॑𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌅॒𑌧𑍋॑-𑌽𑌧॒-𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰𑍋॑ 𑌹𑌰𑌤𑌿 । 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌾𑌨𑌾᳚-𑌙𑍍𑌗𑍋𑌪𑍀॒𑌥𑌾𑌯॑ ॥ 𑌇𑌯॒𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑍇॑ 𑌹𑌰𑌤𑌿 । 𑌅𑌥𑍇𑌯॒𑌤𑍍𑌯𑌥𑍇𑌯॑𑌤𑌿 । 𑌤𑍍𑌰𑌯॑ 𑌇॒𑌮𑍇 𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌃 । 𑌏॒𑌷𑍍𑌵𑍇॑𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑍇𑌷𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒𑌮𑌾-𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌸𑍋॑-𑌽𑌬𑌿𑌭𑍇॒𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰 𑌮𑌾॑ 𑌧𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯॒𑌤𑍀𑌤𑌿॑ ॥ 41 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌰𑍇॒𑌧𑌾 𑌮॑𑌹𑌿॒𑌮𑌾𑌨𑌂॒-𑌵𑍍𑌯𑍗𑌁॑𑌹𑌤𑍍 । 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾॒ 𑌅𑌪𑍍𑌰॑𑌦𑌾𑌹𑌾𑌯 । 𑌯𑌤𑍍-𑌤𑍍𑌰𑍇॒𑌧𑌾-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌾॑𑌧𑍀॒𑌯𑌤𑍇᳚ । 𑌮॒𑌹𑌿॒𑌮𑌾𑌨॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯॒ 𑌤-𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑍂॑𑌹𑌤𑌿 । 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾॒ 𑌅𑌪𑍍𑌰॑𑌦𑌾𑌹𑌾𑌯 ॥ 𑌪𑍁𑌨॒𑌰𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑌿 । 𑌮॒𑌹𑌿॒𑌮𑌾𑌨॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯॒ 𑌸𑌨𑍍𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 ॥ 𑌪॒𑌶𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌃 । 𑌯𑌦𑌶𑍍𑌵𑌃॑ । 𑌏॒𑌷 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌃 ॥ 42 ॥
𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌯𑌦𑌶𑍍𑌵॑𑌸𑍍𑌯 𑌪॒𑌦𑍇᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾॑𑌦॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯॑ 𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑌪𑌿॑𑌦𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌅॒𑌪॒𑌶𑍁-𑌰𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨-𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌯-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌕𑍍𑌰॒𑌮𑌯𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌅𑌨॑𑌵𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌪॒𑌶𑌵𑌃॑ 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 । 𑌪𑌾॒𑌰𑍍​𑌶𑍍𑌵॒𑌤 𑌆𑌕𑍍𑌰॑𑌮𑌯𑍇𑌤𑍍 । 𑌯𑌥𑌾 𑌽𑌽𑌹𑌿॑𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾॑𑌰𑌾 𑌅𑌭𑍍𑌯𑌵॒𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇॑𑌰𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌅𑌵॑𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌪॒𑌶𑌵𑍋॒ 𑌭𑌵॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌨 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑌾𑌪𑌿॑𑌦𑌧𑌾𑌤𑌿 ॥ 43 ॥
𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿॑ 𑌹॒𑌵𑍀𑌗𑍍𑌂𑌷𑌿॒ 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵॑𑌪𑌤𑌿 । 𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌜॑ 𑌏॒𑌵 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾᳚𑌨𑍍𑌤𑌂॒-𑌯𑌁𑌜॑𑌮𑌾॒𑌨𑍋-𑌽𑌨𑍁॒ 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰॑𑌮𑌤𑍇 ॥ 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌪𑌵॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॑ 𑌪𑌾𑌵॒𑌕𑌾𑌯॑ । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌶𑍁𑌚॑𑌯𑍇 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌪𑌵॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪॑𑌤𑌿 । 𑌪𑍁॒𑌨𑌾𑌤𑍍𑌯𑍇॒𑌵𑍈𑌨᳚𑌮𑍍 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॑ 𑌪𑌾𑌵॒𑌕𑌾𑌯॑ । 𑌪𑍂॒𑌤 𑌏॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿॑-𑌨𑍍𑌨॒𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯॑-𑌨𑍍𑌦𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌶𑍁𑌚॑𑌯𑍇 । 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵॒𑌰𑍍𑌚॒𑌸-𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿॑-𑌨𑍍𑌨𑍁॒𑌪𑌰𑌿॑𑌷𑍍𑌟𑌾-𑌦𑍍𑌦𑌧𑌾𑌤𑌿 ॥ 44 ॥
(𑌏॒𑌨॒ - 𑌮𑌾॒𑌹॒𑌵॒𑌨𑍀𑌯𑌂॑ - 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 - 𑌽𑌶𑍍𑌵॒𑌤𑍍𑌵𑌂 - 𑌁𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑌿 - 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤॒ - 𑌇𑌤𑌿॑ -𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑍋 - 𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿॒ - 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌶𑍁𑌚॑𑌯॒ 𑌏𑌕॑-𑌞𑍍𑌚) (𑌅. 5)
𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 6 - 𑌪𑌵𑌮𑌾𑌨𑌹𑌵𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌃, 𑌹𑌵𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌣𑌿, 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌶𑍍𑌚
𑌦𑍇॒𑌵𑌾॒𑌸𑍁॒𑌰𑌾-𑌸𑍍𑌸𑌂​𑌯𑌁॑𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌆𑌸𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌤𑍇 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑌿॑𑌜॒𑌯-𑌮𑍁॑𑌪॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃॑ । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍗 𑌵𑌾॒𑌮𑌂-𑌵𑌁𑌸𑍁॒ 𑌸-𑌨𑍍𑌨𑍍𑌯॑𑌦𑌧𑌤 । 𑌇॒𑌦𑌮𑍁॑ 𑌨𑍋 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 । 𑌯𑌦𑌿॑ 𑌨𑍋 𑌜𑍇॒𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑍋-𑌥𑍍𑌸𑌹॑𑌮𑌶𑌕𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍 । 𑌤𑌤𑍍-𑌤𑍍𑌰𑍇॒𑌧𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯॑𑌦𑌧𑌾𑌤𑍍 । 𑌪॒𑌶𑍁𑌷𑍁॒ 𑌤𑍃𑌤𑍀॑𑌯𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌫𑍍𑌸𑍁 𑌤𑍃𑌤𑍀॑𑌯𑌮𑍍 । 𑌆॒𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍃𑌤𑍀॑𑌯𑌮𑍍 ॥ 45 ॥
𑌤-𑌦𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑌿॒𑌜𑌿𑌤𑍍𑌯॑ । 𑌪𑍁𑌨॒𑌰𑌵𑌾॑𑌰𑍁𑌰𑍁𑌥𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤 । 𑌤𑍇᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌪𑌵॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯 𑌪𑍁𑌰𑍋॒𑌡𑌾𑌶॑-𑌮॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌕॑𑌪𑌾𑌲॒-𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰॑𑌵𑌪𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌪॒𑌶𑌵𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌪𑌵॑𑌮𑌾𑌨𑌃 । 𑌯𑌦𑍇॒𑌵 𑌪॒𑌶𑍁𑌷𑍍𑌵𑌾𑌸𑍀᳚𑌤𑍍 । 𑌤𑌤𑍍-𑌤𑍇𑌨𑌾𑌵𑌾॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤 । 𑌤𑍇᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॑ 𑌪𑌾𑌵॒𑌕𑌾𑌯॑ । 𑌆𑌪𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌪𑌾॑𑌵॒𑌕𑌃 । 𑌯𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌫𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌸𑍀᳚𑌤𑍍 । 𑌤𑌤𑍍-𑌤𑍇𑌨𑌾𑌵𑌾॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤 ॥ 46 ॥
𑌤𑍇᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌯𑍇॒ 𑌶𑍁𑌚॑𑌯𑍇 । 𑌅॒𑌸𑍗 𑌵𑌾 𑌆॑𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑍋᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌶𑍍𑌶𑍁𑌚𑌿𑌃॑ । 𑌯𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯 𑌆𑌸𑍀᳚𑌤𑍍 । 𑌤𑌤𑍍-𑌤𑍇𑌨𑌾𑌵𑌾॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤 ॥ 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵𑌾॒𑌦𑌿𑌨𑍋॑ 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑍋॒ 𑌵𑌾𑌵𑍈𑌤𑌾 𑌅॑𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾॒𑌧𑍇𑌯॑𑌸𑍍𑌯 । 𑌆॒𑌗𑍍𑌨𑍇॒𑌯𑍋 𑌵𑌾 𑌅॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌕॑𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌽𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾॒𑌧𑍇𑌯॒𑌮𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌯𑌤𑍍𑌤-𑌨𑍍𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌨𑍈𑌤𑌾𑌨𑌿॑ । 𑌯𑌥𑌾॒-𑌽𑌽𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 47 ॥
𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾॑𑌨𑌿 । 𑌤𑌾॒𑌦𑍃𑌗𑍇॒𑌵 𑌤𑌤𑍍 । 𑌯𑌦𑍇॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌨 𑌤𑌮𑍍 । 𑌯𑌥𑌾-𑌽𑌙𑍍𑌗𑌾॑𑌨𑌿॒ 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 । 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 । 𑌤𑌾॒𑌦𑍃𑌗𑍇॒𑌵 𑌤𑌤𑍍 । 𑌉॒𑌭𑌯𑌾॑𑌨𑌿 𑌸॒𑌹𑌨𑌿॒𑌰𑍁𑌪𑍍𑌯𑌾॑𑌣𑌿 । 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯॑ 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌮॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯॑ ॥ 𑌉॒𑌭𑌯𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌏॒𑌤𑌸𑍍𑌯𑍇᳚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯॑𑌮𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 48 ॥
𑌯𑍋᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌐॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॒𑌗𑍍𑌨-𑌮𑍇𑌕𑌾॑𑌦𑌶𑌕𑌪𑌾𑌲॒- 𑌮𑌨𑍁॒ 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵॑𑌪𑍇𑌤𑍍 । 𑌆॒𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯-𑌞𑍍𑌚॒𑌰𑍁𑌮𑍍 । 𑌇॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑍀 𑌵𑍈 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒-𑌮𑌯𑌾॑𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌨𑍗 । 𑌯𑍇 𑌏॒𑌵 𑌦𑍇॒𑌵𑌤𑍇॒ 𑌅𑌯𑌾॑𑌤𑌯𑌾𑌮𑍍𑌨𑍀 । 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑌾॑ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯॑𑌮𑌵॑- 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌆॒𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 । 𑌇॒𑌯𑌂-𑌵𑌾𑌁 𑌅𑌦𑌿॑𑌤𑌿𑌃 । 𑌅॒𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍇॒𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 𑌧𑍇॒𑌨𑍍𑌵𑍈 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤𑌃॑ ॥ 49 ॥
𑌯𑌦𑌾𑌜𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌨॒𑌡𑍁𑌹॑𑌸𑍍𑌤𑌣𑍍𑌡𑍁॒𑌲𑌾𑌃 । 𑌮𑌿॒𑌥𑍁॒𑌨𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌘𑍃॒𑌤𑍇 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 । 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯𑌾𑌲𑍂᳚𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯 ॥ 𑌚॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰॑ 𑌆𑌰𑍍​𑌷𑍇॒𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌞॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌦𑌿॒𑌶𑌾𑌮𑍇॒𑌵 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷𑌿 𑌜𑍁𑌹𑍋𑌤𑌿 ॥ 𑌪॒𑌶𑌵𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌹॒𑌵𑍀𑌗𑍍𑌂𑌷𑌿॑ । 𑌏॒𑌷 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌃 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 ॥ 50 ॥
𑌯𑌥𑍍𑌸॒𑌦𑍍𑌯 𑌏॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌹॒𑌵𑍀𑌗𑍍𑌂𑌷𑌿॑ 𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯॑ 𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑌪𑌿॑ 𑌦𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌅॒𑌪॒𑌶𑍁-𑌰𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨-𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌯𑌨𑍍𑌨𑌾𑌨𑍁॑𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌅𑌨॑𑌵𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌪॒𑌶𑌵𑌃॑ 𑌸𑍍𑌯𑍁𑌃 । 𑌦𑍍𑌵𑌾॒𑌦॒𑌶𑌸𑍁॒ 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀॒𑌷𑍍𑌵𑌨𑍁॒ 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵॑𑌪𑍇𑌤𑍍 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰 𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑌿𑌮𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॑𑌶॒ 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰॑𑌯𑌃 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑍇𑌣𑍈॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌶॑𑌮𑌯𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌾 । 𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌯𑌦𑍇𑌕॑-𑌮𑍇𑌕𑌮𑍇॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌹॒𑌵𑍀𑌗𑍍𑌂𑌷𑌿॑ 𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪𑍇᳚𑌤𑍍 ॥ 51 ॥
𑌯𑌥𑌾॒ 𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑍍𑌯𑌾॒𑌵𑌪॑𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍂॒𑌰𑌯𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌤𑌾॒𑌦𑍃𑌕𑍍𑌤𑌤𑍍 । 𑌨 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌨॑𑌨॒𑌮𑍁𑌚𑍍𑌛𑌿𑌗𑍍𑌂॑𑌷𑍇𑌤𑍍 । 𑌏𑌕॑-𑌨𑍍𑌨𑌿॒𑌰𑍁𑌪𑍍𑌯॑ । 𑌉𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒ 𑌸𑌮॑𑌸𑍍𑌯𑍇𑌤𑍍 । 𑌤𑍃॒𑌤𑍀𑌯॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌲𑍋॒𑌕𑌮𑍁𑌚𑍍𑌛𑌿𑌗𑍍𑌂॑𑌷𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌨॑𑌨𑌾𑌯 । 𑌤-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌯𑌾॑ 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॒𑌰𑌨𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾॑𑌯𑌤𑍇 । 𑌅𑌥𑍋॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯𑍈॒𑌵𑍈𑌷𑌾-𑌽𑌭𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾᳚𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 ॥ 𑌰॒𑌥॒𑌚॒𑌕𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑌿 । 𑌮॒𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯॒𑌰॒𑌥𑍇𑌨𑍈॒𑌵 𑌦𑍇॑𑌵𑌰॒𑌥-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌤𑍍𑌯𑌵॑𑌰𑍋𑌹𑌤𑌿 ॥ 52 ॥
𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵𑌾॒𑌦𑌿𑌨𑍋॑ 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌹𑍋॒𑌤॒𑌵𑍍𑌯॑-𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌹𑍋॒𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂(3) 𑌨𑌹𑍋॑𑌤॒𑌵𑍍𑌯𑌾(3)𑌮𑌿𑌤𑌿॑ । 𑌯-𑌦𑍍𑌯𑌜𑍁॑𑌷𑌾 𑌜𑍁𑌹𑍁॒𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌅𑌯॑𑌥𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵॒𑌮𑌾𑌹𑍁॑𑌤𑍀 𑌜𑍁𑌹𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌯𑌨𑍍𑌨 𑌜𑍁॑𑌹𑍁॒𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌾॑𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 । 𑌤𑍂॒𑌷𑍍𑌣𑍀𑌮𑍇॒𑌵 𑌹𑍋॑𑌤॒𑌵𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌯॒𑌥𑌾॒𑌪𑍂॒𑌰𑍍𑌵-𑌮𑌾𑌹𑍁॑𑌤𑍀 𑌜𑍁॒𑌹𑍋𑌤𑌿॑ । 𑌨𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌾॑𑌭𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍀𑌧𑍇॑ 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 ॥ 53 ॥
𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑍁॑𑌖𑌾-𑌨𑍇॒𑌵𑌰𑍍𑌤𑍂-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀॑𑌣𑌾𑌤𑌿 । 𑌉॒𑌪॒𑌬𑌰𑍍​𑌹॑𑌣-𑌨𑍍𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 । 𑌰𑍂॒𑌪𑌾𑌣𑌾॒𑌮𑌵॑-𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 । 𑌅𑌶𑍍𑌵॑-𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇᳚ । 𑌇॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌧𑍇॒𑌨𑍁𑌗𑍍𑌂 𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰𑍇᳚ । 𑌆॒𑌶𑌿𑌷॑ 𑌏॒𑌵𑌾𑌵॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌅॒𑌨॒𑌡𑍍𑌵𑌾𑌹॑-𑌮𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵॒𑌰𑍍𑌯𑌵𑍇᳚ । 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌅॑𑌨॒𑌡𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 । 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿॑𑌰𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵॒𑌰𑍍𑌯𑍁𑌃 ॥ 54 ॥
𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿॑𑌨𑍈॒𑌵 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 । 𑌮𑌿॒𑌥𑍁॒𑌨𑍗 𑌗𑌾𑌵𑍗॑ 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 । 𑌮𑌿॒𑌥𑍁॒𑌨𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 । 𑌵𑌾𑌸𑍋॑ 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 । 𑌸॒𑌰𑍍𑌵॒ 𑌦𑍇॒𑌵॒𑌤𑍍𑌯𑌂॑-𑌵𑍈𑌁 𑌵𑌾𑌸𑌃॑ । 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾॑ 𑌏॒𑌵 𑌦𑍇॒𑌵𑌤𑌾𑌃᳚ 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌣𑌾𑌤𑌿 । 𑌆 𑌦𑍍𑌵𑌾॑𑌦॒𑌶𑌭𑍍𑌯𑍋॑ 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 । 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॑𑌶॒ 𑌮𑌾𑌸𑌾᳚-𑌸𑍍𑌸𑌂​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌃 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰 𑌏॒𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑ 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 । 𑌕𑌾𑌮॑𑌮𑍂॒𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌅𑌪॑𑌰𑌿𑌮𑌿𑌤॒𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵॑-𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 ॥ 55 ॥
(𑌆॒𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍃𑌤𑍀॑𑌯 - 𑌮॒𑌫𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌸𑍀॒-𑌤𑍍𑌤-𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨𑌾𑌵𑌾॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤॒ - 𑌸𑍍𑌯𑌾 - 𑌦𑌾᳚𑌪𑍍𑌯𑌤𑍇॒ - 𑌰𑍇𑌤𑍋॒ - 𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿 - 𑌰𑍇𑌕॑𑌮𑍇𑌕 𑌮𑍇॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌹॒𑌵𑌿𑌗𑍍𑌂𑌷𑌿॑ 𑌨𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑌪𑍇᳚𑌤𑍍 - 𑌪𑍍𑌰॒𑌤𑍍𑌯𑌵॑𑌰𑍋𑌹𑌤𑌿 - 𑌦𑌦𑌾𑌤𑍍𑌯 - 𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵॒𑌰𑍍𑌯𑍁--𑌰𑍍 𑌦𑍇𑌯॒ 𑌮𑍇𑌕॑-𑌞𑍍𑌚) (𑌅. 6)
𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 7 - 𑌆𑌧𑌾𑌨𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌃
𑌘॒𑌰𑍍𑌮-𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰॒𑌸𑍍𑌤𑌦॒𑌯𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌸-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॑𑌯𑌃 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌤𑍍 । 𑌛॒𑌰𑍍𑌦𑌿𑌸𑍍𑌤𑍋॒𑌕𑌾𑌯॒ 𑌤𑌨॑𑌯𑌾𑌯 𑌯𑌚𑍍𑌛 ॥ 𑌵𑌾𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌸𑍍𑌤𑌦॒𑌯𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌸-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॑𑌯𑌃 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌤𑍍 । 𑌸𑍍𑌵॒𑌦𑌿॒𑌤-𑌨𑍍𑌤𑍋॒𑌕𑌾𑌯॒ 𑌤𑌨॑𑌯𑌾𑌯 𑌪𑌿॒𑌤𑍁-𑌮𑍍𑌪॑𑌚 ॥ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀॒𑌮𑌨𑍁॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌦𑌿𑌶॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌹𑌿॑ 𑌵𑌿॒𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇𑌰॑𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌪𑍁॒𑌰𑍋 𑌅॑𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑍍𑌭𑌵𑍇॒𑌹 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॒ 𑌆𑌶𑌾॒ 𑌦𑍀𑌦𑍍𑌯𑌾॑𑌨𑍋॒ 𑌵𑌿𑌭𑌾॑𑌹𑌿 । 𑌊𑌰𑍍𑌜॑-𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌧𑍇𑌹𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌪𑌦𑍇॒ 𑌚𑌤𑍁॑𑌷𑍍𑌪𑌦𑍇 ॥ 56 ॥
𑌅॒𑌰𑍍𑌕𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॒-𑌸𑍍𑌤𑌦॒𑌸𑍗 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॒𑌸𑍍𑌤𑌦॒𑌯𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॑𑌯𑌃 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵𑌤𑍍 । 𑌯-𑌤𑍍𑌤𑍇॑ 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌂-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌚𑌃॑ 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌾 𑌤॒𑌨𑍂𑌃 । 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰-𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॒𑌰𑌜॑𑌸𑍍𑌰𑌮𑍍 । 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌮𑍇 𑌦𑍀𑌦𑌿𑌹𑌿॒ 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌤𑍍𑌵𑌾-𑌽𑌽𑌦॑𑌧𑍇 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌾᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑍇॒ 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॑𑌣𑌾 ॥ 𑌆॒𑌨॒𑌶𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌾॑𑌨𑌶𑍇॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵॒𑌮𑌾𑌯𑍁॒-𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾॑𑌨𑌶𑍇 ॥ 𑌯𑍇 𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑍇 𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑍗᳚ । 𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌚॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌚॑ । 𑌤𑍇 𑌮𑌾 𑌵𑌿॑𑌶𑌤𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌾॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 57 ॥
𑌯𑍇 𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑍇 𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑍗᳚ । 𑌸॒𑌮𑍍𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌚𑌾॑𑌭𑌿॒𑌭𑍂𑌶𑍍𑌚॑ । 𑌤𑍇 𑌮𑌾 𑌵𑌿॑𑌶𑌤𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌾॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌯𑍇 𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑍇 𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑍗᳚ । 𑌵𑌿॒𑌭𑍂𑌶𑍍𑌚॑ 𑌪𑌰𑌿॒𑌭𑍂𑌶𑍍𑌚॑ । 𑌤𑍇 𑌮𑌾 𑌵𑌿॑𑌶𑌤𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌾॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌯𑍇 𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑍇 𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑍗᳚ । 𑌪𑍍𑌰॒𑌭𑍍𑌵𑍀 𑌚॒ 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍂॑𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚 । 𑌤𑍇 𑌮𑌾 𑌵𑌿॑𑌶𑌤𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌮𑌾॑ 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑌃॑ । 𑌤𑌾𑌭𑌿॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌽𑌽𑌦॑𑌧𑍇 ॥ 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌘𑍋॒𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑌃॑ । 𑌤𑌾𑌭𑌿॑𑌰॒𑌮𑍁-𑌙𑍍𑌗॑𑌚𑍍𑌛 ॥ 58 ॥
(𑌚𑌤𑍁॑𑌷𑍍𑌪𑌦𑍇 - 𑌜𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌾𑌂 - 𑌤॒𑌨𑍁𑌵॒ 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿॑ 𑌚 ) (𑌅. 7)
𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 8 - 𑌏𑌤𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌂
𑌇॒𑌮𑍇 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤𑍇 𑌲𑍋॒𑌕𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌯𑌃॑ । 𑌤𑍇 𑌯𑌦𑌵𑍍𑌯𑌾॑𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌆𑌧𑍀॒𑌯𑍇𑌰𑌨𑍍𑌨𑍍॑ । 𑌶𑍋॒𑌚𑌯𑍇॑𑌯𑍁॒-𑌰𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 । 𑌘॒𑌰𑍍𑌮-𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰॒ 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌵𑌾𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣 𑌇𑌤𑍍𑌯॑𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒-𑌪𑌚॑𑌨𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌰𑍍𑌕-𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑-𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌤𑍇𑌨𑍈॒𑌵𑍈𑌨𑌾॒𑌨𑍍 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌯𑌤𑌿 । 𑌤𑌥𑌾॒ 𑌨 𑌶𑍋॑𑌚𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 ॥ 𑌰॒𑌥॒𑌨𑍍𑌤॒𑌰-𑌮॒𑌭𑌿𑌗𑌾॑𑌯𑌤𑍇॒ 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌆𑌧𑍀॒𑌯𑌮𑌾॑𑌨𑍇 । 𑌰𑌾𑌥॑𑌨𑍍𑌤𑌰𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌯𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌃 ॥ 59 ॥
𑌅॒𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇॒𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌵𑌾॒𑌮॒𑌦𑍇॒𑌵𑍍𑌯-𑌮॒𑌭𑌿𑌗𑌾॑𑌯𑌤 𑌉𑌦𑍍𑌧𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌮𑌾॑𑌣𑍇 । 𑌅॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑌂॒-𑌵𑍈𑌁 𑌵𑌾॑𑌮𑌦𑍇॒𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷 𑌏॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿॒-𑌰𑍍𑌵𑍈 𑌵𑌾॑𑌮𑌦𑍇॒𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍 । 𑌶𑌾॒𑌨𑍍𑌤𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌨॑-𑌮𑍍𑌪𑌶॒𑌵𑍍𑌯॑𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧॑𑌰𑌤𑍇 । 𑌬𑍃॒𑌹𑌦॒𑌭𑌿𑌗𑌾॑𑌯𑌤 𑌆𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯॑ 𑌆𑌧𑍀॒𑌯𑌮𑌾॑𑌨𑍇 । 𑌬𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌤𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌸𑍗 𑌲𑍋॒𑌕𑌃 । 𑌅॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌨𑍇॒𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌰॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮॑𑌸𑍃𑌜𑌤 ॥ 60 ॥
𑌸𑍋-𑌽𑌶𑍍𑌵𑍋॒ 𑌵𑌾𑌰𑍋॑ 𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌂॑𑌐𑌤𑍍 । 𑌤𑌂-𑌵𑌾𑌁॑𑌰𑌵॒𑌨𑍍𑌤𑍀𑌯𑍇॑𑌨𑌾𑌵𑌾𑌰𑌯𑌤 ।𑌤-𑌦𑍍𑌵𑌾॑𑌰𑌵॒𑌨𑍍𑌤𑍀𑌯॑𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌰𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀𑌯॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌯𑍈॒𑌤𑍇𑌨॑ 𑌶𑍍𑌯𑍇॒𑌤𑍀 𑌅॑𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤 ।𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌯𑍈॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌶𑍍𑌯𑍈𑌤॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯-𑌦𑍍𑌵𑌾॑𑌰𑌵॒𑌨𑍍𑌤𑍀𑌯॑-𑌮𑌭𑌿॒𑌗𑌾𑌯॑𑌤𑍇 । 𑌵𑌾॒𑌰॒𑌯𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑍈𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌶𑍍𑌯𑍈॒𑌤𑍇𑌨॑ 𑌶𑍍𑌯𑍇॒𑌤𑍀 𑌕𑍁॑𑌰𑍁𑌤𑍇 ॥ 𑌘॒𑌰𑍍𑌮-𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰॒ 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌸𑌶𑍀॑𑌰𑍍​𑌷𑌾𑌣-𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 61 ॥
𑌉𑌪𑍈॑𑌨॒𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍋 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌨॑𑌮𑌤𑌿 ॥ 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌃 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 । 𑌸 𑌆॑𑌧𑍀॒𑌯𑌮𑌾॑𑌨 𑌈𑌶𑍍𑌵॒𑌰𑍋 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍍 𑌹𑌿𑌗𑍍𑌂𑌸𑌿॑𑌤𑍋𑌃 । 𑌸-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॑𑌯𑌃 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌭𑍁𑌵॒𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌪॒𑌶𑍁𑌭𑌿॑𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॑𑌯-𑌙𑍍𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 । 𑌪॒𑌶𑍂॒𑌨𑌾-𑌮𑌹𑌿𑌗𑍍𑌂॑𑌸𑌾𑌯𑍈 ॥ 𑌛॒𑌰𑍍𑌦𑌿𑌸𑍍𑌤𑍋॒𑌕𑌾𑌯॒ 𑌤𑌨॑𑌯𑌾𑌯 𑌯॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 ।𑌆॒𑌶𑌿𑌷॑𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌤𑌾-𑌮𑌾𑌶𑌾᳚𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌵𑌾𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣 𑌇𑌤𑍍𑌯॑𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒-𑌪𑌚॑𑌨𑌮𑍍 ॥ 62 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌰𑌾॑𑌣-𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌸𑍍𑌵॒𑌦𑌿॒𑌤-𑌨𑍍𑌤𑍋॒𑌕𑌾𑌯॒ 𑌤𑌨॑𑌯𑌾𑌯 𑌪𑌿॒𑌤𑍁-𑌮𑍍𑌪॒𑌚𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌅𑌨𑍍𑌨॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈᳚ 𑌸𑍍𑌵𑌦𑌯𑌤𑌿 ॥ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀॒𑌮𑌨𑍁॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌦𑌿𑌶॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌹𑌿॑ 𑌵𑌿॒𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌵𑌿𑌭॑𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌨॑𑌯𑍋॒𑌸𑍍𑌸𑌾 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌨𑌾𑌨𑌾॑ 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌵𑍇॒𑌵𑍈𑌨𑍗॑ 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 ॥ 𑌊𑌰𑍍𑌜॑-𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌧𑍇𑌹𑌿 𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌪𑌦𑍇॒ 𑌚𑌤𑍁॑𑌷𑍍𑌪𑌦॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌆॒𑌶𑌿𑌷॑𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌤𑌾𑌮𑌾𑌶𑌾᳚𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌅॒𑌰𑍍𑌕-𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑-𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌰𑍍𑌕𑍋 𑌵𑍈 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨᳚𑌮𑍍 ॥ 63 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌨॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 ॥ 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌮𑍇 𑌦𑍀𑌦𑌿॒𑌹𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌸𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌧 𑌏॒𑌵𑍈𑌨᳚𑌮𑍍 ॥ 𑌆॒𑌨॒𑌶𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌾॑𑌨𑌶॒ 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑍁𑌦𑌿॑𑌙𑍍𑌗𑌯𑌤𑌿 । 𑌤𑍍𑌰𑌯॑ 𑌇॒𑌮𑍇 𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌃 । 𑌏॒𑌷𑍍𑌵𑍇॑𑌵𑍈𑌨𑌂॑-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑍇𑌷𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌤𑌤𑍍-𑌤𑌥𑌾॒ 𑌨 𑌕𑌾॒𑌰𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌵𑍀𑌙𑍍𑌗𑌿॑𑌤॒𑌮 𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌉॒𑌦𑍍𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯𑍈॒-𑌵𑌾𑌧𑌾𑌯𑌾॑-𑌭𑌿॒𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃॑ । 𑌅𑌵𑍀᳚𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤-𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌚॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌰𑌾𑌟𑍍 𑌚॒ 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌶𑌿॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤॒𑌨𑍁𑌵॒-𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌽𑌽𑌦॑𑌧॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌏॒𑌤𑌾 𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌶𑍍𑌶𑌿॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤॒𑌨𑍁𑌵𑌃॑ । 𑌤𑌾𑌭𑌿॑𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌮॑𑌰𑍍𑌧𑌯𑌤𑌿 ॥ 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇॑ 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌘𑍋॒𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤॒𑌨𑍁𑌵॒ 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿॑𑌰॒𑌮𑍁-𑌙𑍍𑌗॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑌿॑ 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾॒𑌦𑍍𑌯-𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌷𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌤𑌾𑌭𑌿॑𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾॑𑌭𑌾𑌵𑌯𑌤𑌿 ॥ 64 ॥
(𑌲𑍋॒𑌕𑍋॑ - 𑌽𑌸𑍃𑌜𑌤𑍈𑌨॒ - 𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 - 𑌽𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒𑌪𑌚॑𑌨𑌂 - 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨॑ - 𑌮𑍇𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇॒ 𑌪𑌞𑍍𑌚॑ 𑌚) (𑌅. 8)
𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 9 - 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍗𑌦𑌨𑌮𑍍
𑌶॒𑌮𑍀॒𑌗॒𑌰𑍍𑌭𑌾𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑍍𑌮॑𑌨𑍍𑌥𑌤𑌿 । 𑌏॒𑌷𑌾 𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌿𑌯𑌾॑ 𑌤॒𑌨𑍂𑌃 । 𑌤𑌾𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌜𑌨𑌯𑌤𑌿 ॥ 𑌅𑌦𑌿॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁॒𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾॑𑌮𑌾 । 𑌸𑌾॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋᳚ 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍗𑌦॒𑌨-𑌮॑𑌪𑌚𑌤𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌷॑𑌣-𑌮𑌦𑌦𑍁𑌃 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌞𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌸𑌾 𑌰𑍇𑌤𑍋॑-𑌽𑌧𑌤𑍍𑌤 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈॑ 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌚𑌾᳚𑌰𑍍𑌯॒𑌮𑌾 𑌚𑌾॑𑌜𑌾𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌸𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌤𑍀𑌯॑-𑌮𑌪𑌚𑌤𑍍 ॥ 65 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌷॑𑌣-𑌮𑌦𑌦𑍁𑌃 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌞𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌸𑌾 𑌰𑍇𑌤𑍋॑-𑌽𑌧𑌤𑍍𑌤 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈॑ 𑌮𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚॒ 𑌵𑌰𑍁॑𑌣𑌶𑍍𑌚𑌾𑌜𑌾𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌸𑌾 𑌤𑍃॒𑌤𑍀𑌯॑-𑌮𑌪𑌚𑌤𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌷॑𑌣-𑌮𑌦𑌦𑍁𑌃 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌞𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌸𑌾 𑌰𑍇𑌤𑍋॑-𑌽𑌧𑌤𑍍𑌤 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॒ 𑌅𑌗𑍍𑌂𑌶॑𑌶𑍍𑌚॒ 𑌭𑌗॑𑌶𑍍𑌚𑌾𑌜𑌾𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌸𑌾 𑌚॑𑌤𑍁॒𑌰𑍍𑌥-𑌮॑𑌪𑌚𑌤𑍍 ॥ 66 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌷॑𑌣-𑌮𑌦𑌦𑍁𑌃 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌞𑌾᳚𑌤𑍍 । 𑌸𑌾 𑌰𑍇𑌤𑍋॑-𑌽𑌧𑌤𑍍𑌤 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॒ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑𑌶𑍍𑌚॒ 𑌵𑌿𑌵॑𑌸𑍍𑌵𑌾𑌗𑍍​𑌶𑍍𑌚𑌾-𑌜𑌾𑌯𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮𑍗॒𑌦॒𑌨-𑌮𑍍𑌪॑𑌚𑌤𑌿 । 𑌰𑍇𑌤॑ 𑌏॒𑌵 𑌤-𑌦𑍍𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 ॥ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌞॑𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌾 𑌓॑𑌦॒𑌨𑌮𑍍 ॥ 𑌯𑌦𑌾𑌜𑍍𑌯॑-𑌮𑍁॒𑌚𑍍𑌛𑌿𑌷𑍍𑌯॑𑌤𑍇 । 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌸॒𑌮𑌿𑌧𑍋॒-𑌽𑌭𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌷॑𑌣𑌾॒𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅𑌦𑌿॑𑌤𑍀॒ 𑌰𑍇𑌤𑍋॑-𑌽𑌧𑌤𑍍𑌤 ॥ 67 ॥
𑌉॒𑌚𑍍𑌛𑍇𑌷॑𑌣𑌾𑌦𑍇॒𑌵 𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤𑍋॑ 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌅𑌸𑍍𑌥𑌿॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤𑌤𑍍 । 𑌯-𑌥𑍍𑌸॒𑌮𑌿𑌧𑌃॑ । 𑌏॒𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤𑌃॑ । 𑌯𑌦𑌾𑌜𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌯𑌦𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇॑𑌨 𑌸॒𑌮𑌿𑌧𑍋॒-𑌽𑌭𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯𑌾॒𑌦𑌧𑌾॑𑌤𑌿 । 𑌅𑌸𑍍𑌥𑍍𑌯𑍇॒𑌵 𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤॑𑌸𑌿 𑌦𑌧𑌾𑌤𑌿 ॥ 𑌤𑌿॒𑌸𑍍𑌰 𑌆𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 𑌮𑌿𑌥𑍁𑌨॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯॑ ॥ 𑌇𑌯॑𑌤𑍀-𑌰𑍍𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌨𑌾 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌮𑍁॒𑌖𑍇𑌨॒ 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿॑𑌤𑌾𑌃 ॥ 68 ॥
𑌇𑌯॑𑌤𑍀-𑌰𑍍𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌯॒𑌜𑍍𑌞॒𑌪॒𑌰𑍁𑌷𑌾॒ 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿॑𑌤𑌾𑌃 । 𑌇𑌯॑𑌤𑍀-𑌰𑍍𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌏॒𑌤𑌾𑌵॒𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌪𑍁𑌰𑍁॑𑌷𑍇 𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 । 𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯॑ 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 𑌆॒𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 𑌭॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌆॒𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌿॑𑌵॒ 𑌹𑌿 𑌰𑍇𑌤𑌃॑ 𑌸𑌿॒𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇᳚ ॥ 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿॑𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌵॒𑌤𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 । 𑌚𑌿॒𑌤𑍍𑌰𑌮𑍇॒𑌵 𑌭॑𑌵𑌤𑌿 ॥ 𑌘𑍃॒𑌤𑌵॑𑌤𑍀𑌭𑌿॒-𑌰𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 ॥ 69 ॥
𑌏॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌨𑍍𑌧𑌾𑌮॑ । 𑌯-𑌦𑍍𑌘𑍃॒𑌤𑌮𑍍 । 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑍇𑌣𑍈॒𑌵𑍈𑌨॒-𑌨𑍍𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾॒ 𑌸𑌮॑𑌰𑍍𑌧𑌯𑌤𑌿 । 𑌅𑌥𑍋॒ 𑌤𑍇𑌜॑𑌸𑌾 ॥ 𑌗𑌾॒𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑍀𑌭𑌿॑-𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌗𑌾॒𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑌛॑𑌨𑍍𑌦𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌬𑍍𑌰𑌾᳚𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌃 । 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯॑ । 𑌤𑍍𑌰𑌿॒𑌷𑍍𑌟𑍁𑌗𑍍𑌭𑍀॑-𑌰𑌾𑌜॒𑌨𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 । 𑌤𑍍𑌰𑌿॒𑌷𑍍𑌟𑍁-𑌪𑍍𑌛॑𑌨𑍍𑌦𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌰𑌾॑𑌜॒𑌨𑍍𑌯𑌃॑ । 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯॑ ॥ 70 ॥
𑌜𑌗॑𑌤𑍀𑌭𑌿॒-𑌰𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 । 𑌜𑌗॑𑌤𑍀 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌯𑌃॑ । 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯॑ ॥ 𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌂॑​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰-𑌙𑍍𑌗𑍋॑𑌪𑌾𑌯𑍇𑌤𑍍 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌹𑌿 𑌰𑍇𑌤𑍋॑ 𑌹𑌿॒𑌤𑌂-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌧॑𑌤𑍇 ॥ 𑌯-𑌦𑍍𑌯𑍇॑𑌨𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌂​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑍇 𑌨𑍋𑌪॒𑌨𑌮𑍇᳚𑌤𑍍 । 𑌸॒𑌮𑌿𑌧𑌃॒ 𑌪𑍁𑌨॒𑌰𑌾𑌦॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌰𑍇𑌤॑ 𑌏॒𑌵 𑌤𑌦𑍍𑌧𑌿॒𑌤𑌂-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌧॑𑌮𑌾𑌨𑌮𑍇𑌤𑌿 ॥ 𑌨 𑌮𑌾॒𑌗𑍍𑌂॒𑌸-𑌮॑𑌶𑍍𑌞𑍀𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯॒𑌮𑍁𑌪𑍇॑𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 71 ॥
𑌯-𑌨𑍍𑌮𑌾॒𑌗𑍍𑌂॒𑌸-𑌮॑𑌶𑍍𑌞𑍀॒𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌯𑌥𑍍𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯॑-𑌮𑍁𑌪𑍇॒𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍀᳚𑌰𑍍𑌯-𑌸𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌨𑍈𑌨॑𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑍁𑌪॑𑌨𑌮𑍇𑌤𑍍 ॥ 𑌶𑍍𑌵 𑌆॑𑌧𑌾॒𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾॑𑌨𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍗𑌦॒𑌨-𑌮𑍍𑌪॑𑌚𑌤𑌿 । 𑌆॒𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌇॒𑌤 𑌉॑𑌤𑍍𑌤॒𑌮𑌾-𑌸𑍍𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌮𑌾॑𑌯𑌨𑍍𑌨𑍍 । 𑌤𑍇 𑌵𑌾 𑌇॒𑌤𑍋 𑌯𑌨𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌨𑍁𑌦𑌨𑍍𑌤𑍇 । 𑌏॒𑌤𑍇 𑌖𑌲𑍁॒ 𑌵𑌾𑌵𑌾𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 । 𑌯-𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾᳚𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌾𑌃 । 𑌤𑍈𑌰𑍇॒𑌵 𑌸॒𑌤𑍍𑌵-𑌙𑍍𑌗॑𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 72 ॥
𑌨𑍈𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌨𑍁𑌦𑌨𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌬𑍍𑌰॒𑌹𑍍𑌮॒𑌵𑌾॒𑌦𑌿𑌨𑍋॑ 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌕𑍍𑌵𑌾॑ 𑌸𑌃 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌕𑌾॒𑌰𑍍𑌯𑌃॑ । 𑌯𑍋᳚-𑌽𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰॑𑌜॒𑌨𑌯॒𑌤𑍀𑌤𑌿॑ । 𑌶𑌲𑍍𑌕𑍈॒𑌸𑍍𑌤𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿॑𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌧𑍀𑌤 । 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿॑-𑌨𑍍𑌨𑍁𑌪𑌵𑍍𑌯𑍁॒𑌷𑌮॒𑌰𑌣𑍀॒ 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌟॑𑌪𑍇𑌤𑍍 । 𑌯𑌥॑𑌰𑍍​𑌷॒𑌭𑌾𑌯॑ 𑌵𑌾𑌶𑌿॒𑌤𑌾 𑌨𑍍𑌯𑌾॑𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾॒𑌯𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌾॒𑌦𑍃𑌗𑍇॒𑌵 𑌤𑌤𑍍 ॥ 𑌅॒𑌪𑍋॒𑌦𑍂𑌹𑍍𑌯॒ 𑌭𑌸𑍍𑌮𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑍍𑌮॑𑌨𑍍𑌥𑌤𑌿 ॥ 73 ॥
𑌸𑍈𑌵 𑌸𑌾-𑌽𑌗𑍍𑌨𑍇-𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤॑𑌤𑌿𑌃 ॥ 𑌤-𑌮𑍍𑌮॑𑌥𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌚॒𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧॑𑌰𑌤𑌿 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌮𑍇॒𑌵 𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤𑍋॑ 𑌹𑌿॒𑌤-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌜॑𑌨𑌯𑌤𑌿 ॥ 𑌅𑌨𑌾॑𑌹𑌿𑌤॒-𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍁𑌃 । 𑌯-𑌸𑍍𑌸॒𑌮𑌿𑌧𑍋-𑌽𑌨𑌾॑𑌧𑌾𑌯𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾॑𑌧॒𑌤𑍍𑌤 𑌇𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌾-𑌸𑍍𑌸𑌂॑​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑍇 𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒-𑌦𑌾𑌦॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌾𑌦𑍇॒𑌵𑍈𑌨॑-𑌮𑌵॒𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾-𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌯𑌦𑌿॑ 𑌸𑌂​𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑍇 𑌽𑌨𑌾𑌦॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌦𑍍𑌵𑌾॒𑌦॒𑌶𑍍𑌯𑌾᳚-𑌮𑍍𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒-𑌦𑌾𑌦॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰 𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑌿𑌮𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॑𑌶॒ 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰॑𑌯𑌃 । 𑌸𑌂॒​𑌵𑌁॒𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌿॑𑌤𑌾 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 𑌯𑌦𑌿॑ 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॒𑌶𑍍𑌯𑌾᳚-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯॒𑌹𑍇 𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॒𑌦𑌾𑌦॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍 । 𑌆𑌹𑌿॑𑌤𑌾 𑌏॒𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯॑ 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥ 74 ॥
(𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌤𑍀𑌯॑𑌮𑌪𑌚𑌚𑍍 - 𑌚𑌤𑍁॒𑌰𑍍𑌥𑌮॑𑌪𑌚॒ - 𑌦𑌦𑌿॑𑌤𑍀॒ 𑌰𑍇𑌤𑍋॑-𑌽𑌧𑌤𑍍𑌤॒ - 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌿॑𑌤𑌾 -
𑌘𑍃॒𑌤𑌵॑𑌤𑍀𑌭𑌿॒𑌰𑌾𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑌿 - 𑌰𑌾𑌜॒𑌨𑍍𑌯𑌃॑ 𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌨॒𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 - 𑌯𑍇॑𑌯𑌾-𑌦𑍍- 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 - 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌤𑌿॒ - 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰॑𑌯 𑌶𑍍𑌚॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿॑ 𑌚) (𑌅. 9)
𑌅𑌨𑍁𑌵𑌾𑌕𑌂 10 - 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌧𑌾𑌨𑌮𑍍
𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅॑𑌸𑍃𑌜𑌤 । 𑌸 𑌰𑌿॑𑌰𑌿𑌚𑌾॒𑌨𑍋॑-𑌽𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤 । 𑌸 𑌤𑌪𑍋॑-𑌽𑌤𑌪𑍍𑌯𑌤 । 𑌸 𑌆॒𑌤𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯॑-𑌮𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑍍 । 𑌤𑌦॑𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 । 𑌤𑌦॑𑌸𑍍𑌮𑌾॒-𑌥𑍍𑌸𑌹॑𑌸𑍋॒𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵-𑌮॑𑌸𑍃𑌜𑍍𑌯𑌤 । 𑌸𑌾 𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌡॑𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌤𑌾-𑌨𑍍𑌦𑍇॑𑌵𑌾𑌸𑍁॒𑌰𑌾 𑌵𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌤 । 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃 । 𑌮𑌮॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌾 ॥ 75 ॥
𑌦𑍋𑌹𑌾॑ 𑌏॒𑌵 𑌯𑍁॒𑌷𑍍𑌮𑌾𑌕॒𑌮𑌿𑌤𑌿॑ ॥ 𑌸𑌾 𑌤𑌤𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯𑍁𑌦॑𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌰𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌅𑌥॑𑌰𑍍𑌵 𑌪𑌿॒𑌤𑍁-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑ । 𑌸𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌤𑍀𑌯॒-𑌮𑍁𑌦॑𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌰𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌨𑌰𑍍𑌯॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑ । 𑌸𑌾 𑌤𑍃॒𑌤𑍀𑌯॒-𑌮𑍁𑌦॑𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌰𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌶𑌗𑍍𑌗𑍍​𑌸𑍍𑌯॑ 𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑ ॥ 76 ॥
𑌸𑌾 𑌚॑𑌤𑍁॒𑌰𑍍𑌥-𑌮𑍁𑌦॑𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌰𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌸𑌪𑍍𑌰॑𑌥 𑌸॒𑌭𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑ । 𑌸𑌾 𑌪॑𑌞𑍍𑌚॒𑌮-𑌮𑍁𑌦॑𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑍍 । 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌰𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌅𑌹𑍇॑ 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌯॒ 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰॑-𑌮𑍍𑌮𑍇 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑ । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑍀𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌵 𑌸𑌾 𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍍𑌯॑𑌕𑍍𑌰𑌮𑌤 । 𑌤𑌾-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌃॒ 𑌪𑌰𑍍𑌯॑𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍 । 𑌅𑌥𑍋॑ 𑌪॒𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑍇॒𑌵 ॥ 𑌪॒𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌾᳚𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌟𑌾 ॥ 77 ॥
𑌤𑌾𑌮𑌾॒𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋-𑌽𑌧𑌿॒ 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿॑𑌮𑍀𑌤𑍇 । 𑌯𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌰𑌾॑𑌧𑍀॒𑌯𑌤𑍇᳚ । 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॑-𑌦𑍇॒𑌤𑌾𑌵॑𑌨𑍍𑌤𑍋॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌯॒ 𑌆𑌧𑍀॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 । 𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌇॒𑌦𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵᳚𑌮𑍍 । 𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑍇॑𑌨𑍈॒𑌵 𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌤𑌗𑍍𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 ॥ 𑌅𑌥॑𑌰𑍍𑌵 𑌪𑌿॒𑌤𑍁-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌅𑌨𑍍𑌨॑𑌮𑍇॒𑌵𑍈 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 । 𑌨𑌰𑍍𑌯॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌤𑍇𑌨॑ 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 । 𑌶𑌗𑍍𑌗𑍍​𑌸𑍍𑌯॑ 𑌪॒𑌶𑍂-𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 ॥ 78 ॥
𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍇॒𑌵𑍈𑌤𑍇𑌨॑ 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 । 𑌸𑌪𑍍𑌰॑𑌥 𑌸॒𑌭𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌸॒𑌭𑌾𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌤𑍇𑌨𑍇𑌀᳚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌗𑍍𑌗𑍍​ 𑌸𑍍𑌪𑍃॑𑌣𑍋𑌤𑌿 । 𑌅𑌹𑍇॑ 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿𑌯॒ 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰॑-𑌮𑍍𑌮𑍇 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 । 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰॑𑌮𑍇॒𑌵𑍈 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌗𑍍𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌣𑍋𑌤𑌿 ॥ 𑌯𑌦॑𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯॒-𑌪𑌚॑𑌨𑍇-𑌽𑌨𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾॒𑌰𑍍𑌯॑-𑌮𑍍𑌪𑌚॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑍀॒𑌤𑌃 । 𑌯-𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑍍​𑌹॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒ 𑌆𑌜𑍍𑌯॑𑌮𑌧𑌿॒𑌶𑍍𑌰𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀᳚𑌰𑍍𑌯𑌾॒𑌜𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑍀॒𑌤𑌃 । 𑌯𑌦𑌾॑𑌹𑌵॒𑌨𑍀𑌯𑍇॒ 𑌜𑍁𑌹𑍍𑌵॑𑌤𑌿 ॥ 79 ॥
𑌤𑍇𑌨॒ 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑍀॒𑌤𑌃 । 𑌯𑌥𑍍𑌸॒𑌭𑌾𑌯𑌾𑌂᳚-𑌵𑌿𑌁॒𑌜𑌯॑𑌨𑍍𑌤𑍇 । 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑍀॒𑌤𑌃 । 𑌯𑌦𑌾॑𑌵𑌸॒𑌥𑍇-𑌽𑌨𑍍𑌨॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌹𑌰॑𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌸𑍋᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑍀॒𑌤𑌃 । 𑌤𑌥𑌾᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯॒ 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇᳚ 𑌪𑍍𑌰𑍀॒𑌤𑌾 𑌅॒𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌾॒ 𑌆𑌧𑍀॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 ॥ 𑌪𑍍𑌰॒𑌵॒𑌸॒𑌥-𑌮𑍇॒𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑍇॒𑌵-𑌮𑍁𑌪॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇॒-𑌤𑍈𑌕॑𑌮𑍇𑌕𑌮𑍍 । 𑌯𑌥𑌾᳚ 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮॒𑌣𑌾𑌯॑ 𑌗𑍃𑌹𑍇𑌵𑌾॒𑌸𑌿𑌨𑍇॑ 𑌪𑌰𑌿॒𑌦𑌾𑌯॑ 𑌗𑍃॒𑌹𑌾𑌨𑍇𑌤𑌿॑ । 𑌤𑌾॒𑌦𑍃𑌗𑍇॒𑌵 𑌤𑌤𑍍 ॥ 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑌾॒𑌗-𑌤𑍍𑌯𑍋𑌪॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍇 । 𑌸𑌾 𑌭𑌾॑𑌗𑍇𑌯𑌮𑍇॒𑌵𑍈𑌷𑌾॒-𑌨𑍍𑌤𑌤𑍍 । 𑌸𑌾 𑌤𑌤॑ 𑌊॒𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾-𑌽𑌽𑌰𑍋॑𑌹𑌤𑍍 । 𑌸𑌾 𑌰𑍋॑𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯॑𑌭𑌵𑌤𑍍 । 𑌤-𑌦𑍍𑌰𑍋॑𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯𑍈 𑌰𑍋॑𑌹𑌿𑌣𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌰𑍋॒𑌹𑌿॒𑌣𑍍𑌯𑌾-𑌮॒𑌗𑍍𑌨𑌿-𑌮𑌾𑌦॑𑌧𑍀𑌤 । 𑌸𑍍𑌵 𑌏॒𑌵𑍈𑌨𑌂॒-𑌯𑍋𑌁𑌨𑍗॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤॒-𑌮𑌾𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 । 𑌋॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌯𑍇॑𑌨𑍇𑌨 ॥ 80 ॥
(𑌏॒𑌷𑌾 - 𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॒ - 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿॑𑌷𑍍𑌟𑌾 -
𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹॒ - 𑌜𑍁𑌹𑍍𑌵॑𑌤𑌿 - 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍇 𑌸॒𑌪𑍍𑌤 𑌚॑) (𑌅. 10)
(𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑌂॒ - 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿॑𑌕𑌾॒ - 𑌸𑍂𑌦𑍍𑌧॑𑌨𑍍𑌤𑌿 - 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦॒𑌶𑌸𑍁॑ - 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌰𑍍𑌵𑌾॒𑌚𑍋 - 𑌦𑍇॑𑌵𑌾𑌸𑍁॒𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌨𑍋-𑌦𑍍- 𑌘॒𑌰𑍍𑌮-𑌶𑍍𑌶𑌿𑌰॑ - 𑌇॒𑌮𑍇 𑌵𑍈 - 𑌶॑𑌮𑍀𑌗॒𑌰𑍍𑌭𑌾𑌤𑍍 - 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿॒-𑌸𑍍𑌸 𑌰𑌿॑𑌰𑌿𑌚𑌾॒𑌨-𑌸𑍍𑌸𑌤𑌪॒-𑌸𑍍𑌸 𑌆॒𑌤𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌵𑍀॒𑌰𑍍𑌯॑-𑌨𑍍𑌦𑌶॑ )
(𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑌂॒ - 𑌤𑍗 𑌦𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 - 𑌵𑌥𑍋॑ 𑌶॒𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂​𑌯𑌁॒ - 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯𑍇॑𑌷𑌾𑌂॒ - 𑌁𑌯𑌦𑍁॒𑌪𑌰𑍍𑌯𑍁॑𑌪𑌰𑌿॒ - 𑌯-𑌥𑍍𑌸॒𑌦𑍍𑌯𑌃 - 𑌸𑍋-𑌽𑌶𑍍𑌵𑍋॒ 𑌵𑌾𑌰𑍋॑ 𑌭𑍂॒𑌤𑍍𑌵𑌾 - 𑌜𑌗॑𑌤𑍀𑌭𑌿॒ 𑌰𑌶𑍀॑𑌤𑌿𑌃)
(𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॒ 𑌸𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤 - 𑌮𑍃॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌨𑍋𑌤𑍍𑌯𑍇॑𑌨𑍇𑌨)
॥ 𑌹𑌰𑌿𑌃॑ 𑌓𑌮𑍍 ॥
॥ 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍀𑌯 𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌾𑌷𑍍𑌟𑌕𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌾𑌠𑌕-𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya brāhmaṇe prathamāṣṭake prathamaḥ prapāṭhakaḥ - agnyādheyabrāhmaṇaṃ
o-nnamaḥ paramātmane, śrī mahāgaṇapataye namaḥ,
śrī gurubhyo namaḥ | ha॒riḥ॒ om ||
brahma॒ sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | kṣa॒tragṃ sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | iṣa॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | ūrja॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | ra॒yigṃ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | puṣṭi॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | pra॒jāgṃ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | pa॒śū-nthsandha̭tta॒-ntānmḙ jinvatam || stu॒to̭-'si॒ jana̭dhāḥ | de॒vāstvā̭ śukra॒pāḥ praṇa̭yantu || 1 ||
su॒vīrāḥ᳚ pra॒jāḥ pra̭ja॒naya॒-nparī̭hi | śu॒kra-śśu॒kraśo̭ciṣā || stu॒to̭-'si॒ jana̭dhāḥ | de॒vāstvā̭ manthi॒pāḥ praṇa̭yantu || su॒pra॒jāḥ pra॒jāḥ pra̭ja॒naya॒-nparī̭hi | ma॒nthī ma॒nthiśo̭ciṣā ||sa॒ja॒ṅgmā॒nau di॒va ā pṛ̭thi॒vyā-''yuḥ̭ | sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | prā॒ṇagṃ sandha̭tta॒-nta-mmḙ jinvatam | a॒pā॒nagṃ sandha̭tta॒-nta-mmḙ jinvatam || 2 ||
vyā॒nagṃ sandha̭tta॒-nta-mmḙ jinvatam | cakṣu॒-ssandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | śrotra॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | mana॒-ssandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | vāca॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam || āyuḥ̭ stha॒ āyṷrme dhattam | āyṷ-rya॒jñāya̭ dhattam | āyṷ-rya॒jñapa̭taye dhattam | prā॒ṇa-ssthaḥ̭ prā॒ṇa-mmḙ dhattam | prā॒ṇaṃ-ya~॒jñāya̭ dhattam || 3 ||
prā॒ṇaṃ-ya~॒jñapa̭taye dhattam | cakṣuḥ̭ stha॒ścakṣṷrme dhattam | cakṣṷ-rya॒jñāya̭ dhattam | cakṣṷ-rya॒jñapa̭taye dhattam | śrotragg̭ stha॒-śśrotra̭-mme dhattam | śrotraṃ̭-ya~॒jñāya̭ dhattam | śrotraṃ̭-ya~॒jñapa̭taye dhattam | tau dḙvau śukrāmanthinau |ka॒lpaya̭ta॒-ndaivī॒rviśaḥ̭ | ka॒lpaya̭ta॒-mmānṷṣīḥ || 4 ||
iṣa॒-mūrja̭ma॒smāsṷ dhattam | prā॒ṇā-npa॒śuṣṷ | pra॒jā-mmayi̭ ca॒ yaja̭māne ca || nira̭sta॒-śśaṇḍaḥ̭ | nira̭sto॒ markaḥ̭ || apa̭nuttau॒ śaṇḍā॒markaṷ sa॒hāmunā᳚ || śu॒krasya̭ sa॒mida̭si | ma॒nthinaḥ̭ sa॒mida̭si || sa pra̭tha॒ma-ssaṅkṛ̭ti-rvi॒śvaka̭rmā | sa pra̭tha॒mo mi॒tro varṷṇo a॒gniḥ | sa pra̭tha॒mo bṛha॒spati̭ściki॒tvān | tasmā॒ indrā̭ya su॒tamājṷhomi || 5 ||
(na॒ya॒ - ntva॒pā॒nagṃ sandha̭ttaṃ॒ ta-mmḙ jinvataṃ - prā॒ṇaṃ-ya~॒jñāya̭ dhattaṃ॒ - mānṷṣī--r a॒gni-rdve ca̭) (a. 1)
brahma̭ kṣa॒tra-ntat | iṣa॒mūrjagṃ̭ ra॒yi-mpuṣṭi̭-mpra॒jā-ntām | pa॒śu-ntān | sandha̭tta॒-ntat | prā॒ṇama̭pā॒naṃ-vyā~॒na-ntam | cakṣu॒-śśrotra॒-mmana॒stat | vāca॒-ntām | i॒ṣādi॒pañca̭ke॒ vāca॒-ntā-mme᳚ | pa॒śū-nthsandha̭tta॒-ntānme᳚ | prā॒ṇādi॒trita̭ye॒ ta-mme᳚ | a॒nyatra॒ tanme᳚ | )
kṛtti̭kā-sva॒gni-māda̭dhīta | e॒tadvā a॒gne-rnakṣa̭tram | ya-tkṛtti̭kāḥ | svāyā̭me॒vaina̭-nde॒vatā̭yāmā॒dhāya̭ | bra॒hma॒va॒rca॒sī bha̭vati || mukhaṃ॒-vā~ e॒tannakṣa̭trāṇām | ya-tkṛtti̭kāḥ | yaḥ kṛtti̭kā-sva॒gni-mā̭dha॒tte | mukhya̭ e॒va bha̭vati || atho॒ khalṷ || 6 ||
a॒gni॒-na॒kṣa॒tramitya-pa̭cāyanti | gṛ॒hānaḥa॒ dāhṷko bhavati || pra॒jāpa̭tī rohi॒ṇyā-ma॒gni-ma̭sṛjata | ta-nde॒vā ro̭hi॒ṇyā-māda̭dhata | tato॒ vai te sarvā॒-nrohā̭narohann | ta-dro̭hi॒ṇyai ro̭hiṇi॒tvam | yo ro̭hi॒ṇyā-ma॒gnimā̭dha॒tte | ṛ॒dhnotye॒va | sarvā॒-nrohā᳚n-rohati || de॒vā vai bha॒drā-ssanto॒-'gni-mādhi̭thsanta || 7 ||
teṣā॒manā̭hito॒ 'gnirāsī᳚t | athai᳚bhyo vā॒maṃ-va~svapā᳚krāmat | te puna̭rvasvo॒rāda̭dhata | tato॒ vai tān vā॒maṃ-va~sū॒pāva̭rtata | yaḥ pu॒rā bha॒dra-ssampāpī̭yā॒-nthsyāt | sa puna̭rvasvo-ra॒gni-māda̭dhīta | puna̭re॒vainaṃ̭-vā~॒maṃ-va~sū॒pāva̭rtate | bha॒dro bha̭vati || yaḥ kā॒mayḙta॒ dāna̭kāmā me pra॒jā-ssyu॒riti̭ | sa pūrva̭yoḥ॒ phalgṷnyo-ra॒gni-māda̭dhīta || 8 ||
a॒rya॒mṇo vā e॒tannakṣa̭tram | yatpūrve॒ phalgṷnī | a॒rya॒meti॒ tamā̭hu॒ryo dadā̭ti | dāna̭kāmā asmai pra॒jā bha̭vanti || yaḥ kā॒mayḙta bha॒gī syā॒miti̭ | sa utta̭rayoḥ॒ phalgṷnyo-ra॒gnimāda̭dhīta | bhaga̭sya॒ vā e॒tannakṣa̭tram | yadutta̭re॒ phalgṷnī | bha॒gyḙva bha̭vati || kā॒la॒ka॒ñjā vai nāmāsṷrā āsann || 9 ||
te sṷva॒rgāya̭ lo॒kāyā॒gni-ma̭cinvata | purṷṣa॒ iṣṭa̭kā॒-mupā̭dadhā॒t-purṷṣa॒ iṣṭa̭kām | sa indro᳚ brāhma॒ṇo bruvā̭ṇa॒ iṣṭa̭kā॒mupā̭dhatta | e॒ṣā mḙ ci॒trā nāmeti̭ | te sṷva॒rgaṃ-lo~॒kamāprāro̭hann | sa indra॒ iṣṭa̭kā॒māvṛ̭hat | te-'vā̭kīryanta | yḙ-'vākī᳚ryanta | ta ūrṇā॒vabha̭yo-'bhavann | dvāvuda̭patatām || 10 ||
tau di॒vyau śvānā̭vabhavatām | yo bhrātṛ̭vyavā॒-nthsyāt | sa ci॒trāyā̭-ma॒gni-māda̭dhīta | a॒va॒kīryai॒va bhrātṛ̭vyān | ojo॒ bala̭mindri॒yaṃ-vī~॒rya̭mā॒tman-dha̭tte || va॒santā᳚ brāhma॒ṇo᳚ 'gnimāda̭dhīta | va॒sa॒nto vai brā᳚hma॒ṇasya॒rtuḥ | sva e॒vaina̭-mṛ॒tāvā॒dhāya̭ | bra॒hma॒va॒rca॒sī bha̭vati | mukhaṃ॒-vā~ e॒tadṛ̭tū॒nām || 11 ||
ya-dva̭sa॒ntaḥ | yo va॒santā॒-'gnimā̭dha॒tte | mukhya̭ e॒va bha̭vati | atho॒ yoni̭mantame॒vaina॒-mprajā̭ta॒mādha̭tte | grī॒ṣme rā̭ja॒nya̭ āda̭dhīta | grī॒ṣmo vai rā̭ja॒nya̭sya॒rtuḥ | sva e॒vaina̭mṛ॒tāvā॒dhāya̭ | i॒ndri॒yā॒vī bha̭vati | śa॒radi॒ vaiśya॒ āda̭dhīta | śa॒radvai vaiśya̭sya॒rtuḥ || 12 ||
sva e॒vaina̭mṛ॒tāvā॒dhāya̭ | pa॒śu॒mā-nbha̭vati || na pūrva̭yoḥ॒ phalgṷnyo-ra॒gnimāda̭dhīta | e॒ṣā vai ja̭gha॒nyā̭ rātriḥ̭ saṃ​va~thsa॒rasya̭ | yatpūrve॒ phalgṷnī | pṛ॒ṣṭi॒ta e॒va saṃ̭​va~thsa॒rasyā॒-gnimā॒dhāya̭ | pāpī̭yān-bhavati | utta̭rayo॒rāda̭dhīta | e॒ṣā vai pra̭tha॒mā rātriḥ̭ saṃ​va~thsa॒rasya̭ | yadutta̭re॒ phalgṷnī | mu॒kha॒ta e॒va saṃ̭​va~thsa॒rasyā॒-gnimā॒dhāya̭ | vasī̭yā-nbhavati || atho॒ khalṷ | ya॒daivainaṃ̭-ya~॒jña ṷpa॒name᳚t | athāda̭dhīta | saivāsyardhiḥ̭ || 13 ||
(khalvā̭ - dhithsanta॒ - phalgṷnyora॒gnimāda̭dhītā - san - napatatā - matū॒nāṃ - ~vaiśya̭sya॒rtu - rutta̭re॒ phalgṷnī॒ ṣaṭ ca̭) (a. 2)
uddha̭nti | yade॒vāsyā̭ ame॒ddhyam | tadapa̭ hanti || a॒po-'vo᳚kṣati॒ śāntyai᳚ || sika̭tā॒ niva̭pati | e॒tadvā a॒gne-rvai᳚śvāna॒rasya̭ rū॒pam | rū॒peṇai॒va vai᳚śvāna॒ramava̭-rundhe || ūṣā॒-nniva̭pati | puṣṭi॒rvā e॒ṣā pra॒jana̭nam | yadūṣāḥ᳚ || 14 ||
puṣṭyā̭me॒va pra॒jana̭ne॒ 'gnimādha̭tte | atho̭ sa॒ñjñāna̭ e॒va | sa॒-ñjñāna॒gg॒ hyḙta-tpa̭śū॒nām | yadūṣāḥ᳚ || dyāvā̭pṛthi॒vī sa॒hāstā᳚m | te vi̭ya॒tī a̭brūtām | astve॒va naṷ sa॒ha ya॒jñiya॒miti̭ | yada॒muṣyā̭ ya॒jñiya॒māsī᳚t | tada॒syā-ma̭dadhāt | ta ūṣā̭ abhavann || 15 ||
yada॒syā ya॒jñiya॒māsī᳚t | tada॒muṣyā̭-madadhāt | tada॒daśca॒ndrama̭si kṛ॒ṣṇam | ūṣā᳚nni॒vapa̭nna॒do ddhyā̭yet | dyāvā̭pṛthi॒vyore॒va ya॒jñiye॒-'gnimādha̭tte || a॒gnirde॒vebhyo॒ nilā̭yata | ā॒khū rū॒pa-ṅkṛ॒tvā | sa pṛ̭thi॒vī-mprāvi̭śat | sa ū॒tīḥ kṷrvā॒ṇaḥ pṛ̭thi॒vīmanu॒ sama̭carat | tadā̭khukarī॒ṣa-ma̭bhavat || 16 ||
yadā̭khukarī॒ṣagṃ sa̭bhāṃ॒ro bhava̭ti | yade॒vāsya॒ tatra॒ nya̭ktam | tade॒vāva̭rundhe || ūrjaṃ॒-vā~ e॒tagṃ rasa̭-mpṛthi॒vyā ṷpa॒dīkā॒ uddi̭hanti | ya-dva॒lmīka᳚m | ya-dva̭lmīkava॒pā sa̭bhāṃ॒ro bhava̭ti | ūrja̭me॒va rasa̭-mpṛthi॒vyā ava̭rundhe | atho॒ śrotra̭me॒va | śrotra॒gg॒ hyḙta-tpṛ̭thi॒vyāḥ | ya-dva॒lmīkaḥ̭ || 17 ||
aba̭dhiro bhavati | ya e॒vaṃ-ve~da̭ || pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | tāsā॒manna॒-mupā᳚kṣīyata | tābhya॒-ssūda॒mupa॒ prābhi̭nat | tato॒ vai tāsā॒manna॒-nnākṣī̭yata | yasya॒ sūdaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | nāsya̭ gṛ॒he-'nna̭-ṅkṣīyate || āpo॒ vā i॒damagrḙ sali॒lamā̭sīt | tena̭ pra॒jāpa̭tiraśrāmyat || 18 ||
ka॒thami॒dagg​ syā॒diti̭ | so̭-'paśya-tpuṣkarapa॒rṇa-ntiṣṭha̭t | so̭-'manyata | asti॒ vai tat | yasmi̭-nni॒damadhi॒ tiṣṭha॒tīti̭ | sa va̭rā॒ho rū॒pa-ṅkṛ॒tvopa॒nya̭majjat | sa pṛ̭thi॒vīma॒dha ā᳚rcchat | tasyā̭ upa॒hatyoda̭majjat | ta-tpṷṣkarapa॒rṇe᳚ 'prathayat | yadapra̭thayat || 19 ||
ta-tpṛ̭thi॒vyai pṛ̭thivi॒tvam | abhū॒dvā i॒damiti̭ | tadbhūmyai̭ bhūmi॒tvam | tā-ndiśo-'nu॒ vāta॒-ssama̭vahat | tāgṃ śarka̭rābhiradṛgṃ hat | śaṃ-vai~ no̭-'bhū॒diti̭ | taccharka̭rāṇāgṃ śarkara॒tvam | ya-dva̭rā॒havi̭hatagṃ sambhā॒ro bhava̭ti | a॒syāme॒vā-cha̭mbaṭkārama॒gni-mādha̭tte | śarka̭rā bhavanti॒ dhṛtyai᳚ || 20 ||
atho̭ śa॒tvāṃ​ya~̭ || sarḙtā a॒gnirā॒dheya॒ ityā̭huḥ | āpo॒ varṷṇasya॒ patna̭ya āsann | tā a॒gnira॒bhya̭ddhyāyat | tā-ssama̭bhavat | tasya॒ retaḥ॒ parā̭-'patat | taddhira̭ṇya-mabhavat | yaddhira̭ṇya-mu॒pāsya̭ti | sarḙtasame॒vāgni-mādha̭tte || purṷṣa॒ invai svā-dreta̭so bībhathsata॒ ityā̭huḥ || 21 ||
u॒tta॒ra॒ta upā᳚sya॒tya-bī̭bhathsāyai || ati॒ praya̭cchati | ārti̭me॒vāti॒ praya̭cchati || a॒gnirde॒vebhyo॒ nilā̭yata | aśvo̭ rū॒pa-ṅkṛ॒tvā | so᳚-'śva॒tthe saṃ̭​va~thsa॒ra-ma̭tiṣṭhat | tada̭śva॒tthasyā᳚-śvattha॒tvam | yadāśva̭ttha-ssambhā॒ro bhava̭ti | yade॒vāsya॒ tatra॒ nya̭ktam | tade॒vāva̭-rundhe || 22 ||
de॒vā vā ūrjaṃ॒-vya~̭bhajanta | tata̭ udu॒mbara॒ uda̭tiṣṭhat | ūrgvā ṷdu॒mbaraḥ̭ | yadaudṷmbara-ssambhā॒ro bhava̭ti | ūrja̭me॒vāva̭-rundhe || tṛ॒tīya̭syāmi॒to di॒vi soma̭ āsīt | ta-ṅgā̭ya॒tryāha̭rat | tasya̭ pa॒rṇama̭cchidyata | tatpa॒rṇo̭ 'bhavat | ta-tpa॒rṇasya̭ parṇa॒tvam || 23 ||
yasya̭ parṇa॒mayaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | so॒ma॒pī॒thame॒vāva̭ rundhe || de॒vā vai brahma̭nnavadanta | ta-tpa॒rṇa upā̭śṛṇot | su॒śravā॒ vai nāma̭ | ya-tpa̭rṇa॒mayaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | bra॒hma॒va॒rca॒same॒vāva̭ rundhe || pra॒jāpa̭ti-ra॒gni-ma̭sṛjata | so̭-'bibhe॒tpra mā̭ dhakṣya॒tīti̭ | tagṃ śa॒myā̭-'śamayat || 24 ||
taccha॒myai̭ śami॒tvam | yaccha̭mī॒mayaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | śāntyā॒ apra̭dāhāya || a॒gne-ssṛ॒ṣṭasya̭ ya॒taḥ | vika̭ṅkata॒-mbhā ā᳚rcchat | ya-dvaika̭ṅkata-ssambhā॒ro bhava̭ti | bhā e॒vāva̭rundhe || sahṛ̭dayo॒ 'gnirā॒dheya॒ ityā̭huḥ | ma॒ruto॒-'dbhira॒gni-ma̭tamayann | tasya̭ tā॒ntasya॒ hṛda̭ya॒mācchi̭ndann | sā-'śani̭rabhavat | yada॒śani̭hatasya vṛ॒kṣasya̭ sambhā॒ro bhava̭ti |sahṛ̭daya-me॒vāgni-mādha̭tte || 25 ||
(ūṣā̭ - abhavan - nabhava-d- va॒lmīkro᳚ - 'śrāmya॒ - dapra̭thaya॒ - ddhṛtyai̭ - bībhathsata॒ ityā̭hu - rundhe - parṇa॒tva - ma̭śamayada - cchinda॒gg॒ strīṇi̭ ca) (a. 3)
dvā॒da॒śasṷ vikrā॒meṣva॒gnimāda̭dhīta | dvāda̭śa॒ māsā᳚-ssaṃ​va~thsa॒raḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒rā-de॒vaina̭-mava॒ruddhyā-dha̭tte || ya-ddvā̭da॒śasṷ vikrā॒me-ṣvā॒dadhī̭ta | pari̭mita॒mava̭rundhīta | cakṣṷ-rnimita॒ āda̭dhīta | iya॒-ddvāda̭śa vikrā॒mā(3) iti̭ | pari̭mita-ñcai॒vāpa̭rimita॒-ñcāva̭rundhe || anṛ̭taṃ॒-vai~ vā॒cā va̭dati | anṛ̭ta॒-mmana̭sā ddhyāyati || 26 ||
cakṣu॒-rvai sa॒tyam | adrā(3)gityā̭ha | ada̭r​śa॒miti̭ | ta-thsa॒tyam | yaścakṣṷ-rnimite॒-'gni-mā̭dha॒tte | sa॒tya e॒vaina॒-mādha̭tte || tasmā॒dāhi̭tāgni॒rnānṛ̭taṃ-va~det | nāsya̭ brāhma॒ṇo-'nā᳚śvā-ngṛ॒he va̭set | sa॒tye hya̭syā॒gnirāhi̭taḥ || ā॒gne॒yī vai rātriḥ̭ || 27 ||
ā॒gne॒yāḥ pa॒śavaḥ̭ | ai॒ndramahaḥ̭ | nakta॒-ṅgār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | pa॒śūne॒vāva̭-rundhe | divā̭-''hava॒nīya᳚m | i॒ndri॒yame॒vā-va̭rundhe || a॒rdhodi̭te॒ sūrya̭ āhava॒nīya॒-māda̭dhāti | e॒tasmi॒n vai lo॒ke pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | pra॒jā e॒va ta-dyaja̭māna-ssṛjate | atho̭ bhū॒ta-ñcai॒va bha̭vi॒ṣyaccā-va̭rundhe || 28 ||
iḍā॒ vai mā̭na॒vī ya̭jñānūkā॒śinyā̭sīt | sā-'śṛ̭ṇot | asṷrā a॒gnimāda̭dhata॒ iti̭ | tada̭gacchat | ta ā̭hava॒nīya॒magra॒ āda̭dhata | atha॒ gār​ha̭patyam | athā᳚-nvāhārya॒-paca̭nam | sā 'bra̭vīt | pra॒tīcyḙṣā॒g॒ śrīra̭gāt | bha॒drā bhū॒tvā parā̭bhaviṣya॒ntīti̭ || 29 ||
yasyai॒va-ma॒gnirā̭dhī॒yate᳚ | pra॒tīcya̭sya॒ śrīrḙti | bha॒dro bhū॒tvā parā̭bhavati || sā-'śṛ̭ṇot | de॒vā a॒gni-māda̭dhata॒ iti̭ | tada̭gacchat | te᳚-'nvāhārya॒-paca̭na॒magra॒ āda̭dhata | atha॒ gār​ha̭patyam | athā̭hava॒nīya᳚m | sā-'bra̭vīt || 30 ||
prācyḙṣā॒g॒ śrīra̭gāt | bha॒drā bhū॒tvā sṷva॒rgaṃ-lo~॒kame᳚ṣyanti | pra॒jā-ntu na ve᳚thsyanta॒ iti̭ | yasyai॒vama॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | prācya̭sya॒ śrīrḙti | bha॒dro bhū॒tvā sṷva॒rgaṃ-lo~॒kamḙti | pra॒jā-ntu na vi̭ndate || sā-'bra̭vī॒diḍā॒ manu᳚m | tathā॒ vā a॒ha-ntavā॒gni-mādhā᳚syāmi | yathā॒ pra pra॒jayā̭ pa॒śubhi̭-rmithu॒nai-rja̭ni॒ṣyase᳚ || 31 ||
pratya॒smin ~lo॒ke sthā॒syasi̭ | a॒bhi sṷva॒rgaṃ-lo~॒ka-ñje॒ṣyasīti̭ | gār​ha̭patya॒magra॒ āda̭dhāt | gār​ha̭patyaṃ॒-vā~ anṷ pra॒jāḥ pa॒śavaḥ॒ prajā̭yante | gār​ha̭patyenai॒vāsmai᳚ pra॒jā-mpa॒śū-nprāja̭nayat | athā᳚-nvāhārya॒-paca̭nam | ti॒ryaṅṋ̇va॒ vā a॒yaṃ-lo~॒kaḥ | a॒sminne॒va tena̭ lo॒ke pratya̭tiṣṭhat | athā̭hava॒nīya᳚m | tenai॒va sṷva॒rgaṃ-lo~॒ka-ma॒bhya̭jayat || 32 ||
yasyai॒vama॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | pra pra॒jayā̭ pa॒śubhi̭-rmithu॒nai-rjā̭yate | pratya॒smin ~lo॒ke ti̭ṣṭhati | a॒bhi sṷva॒rgaṃ-lo~॒ka-ñja̭yati || yasya॒ vā aya̭thādevatama॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | ā de॒vatā᳚bhyo vṛścyate | pāpī̭yā-nbhavati | yasya̭ yathā deva॒tam | na de॒vatā᳚bhya॒ āvṛ̭ścyate | vasī̭yā-nbhavati || 33 ||
bhṛgṷ̄ṇā॒-ntvā-'ṅgi̭rasāṃ-vra~tapate vra॒tenā-da̭dhā॒mīti̭ bhṛgvaṅgi॒rasā॒māda̭ddhyāt | ā॒di॒tyānā᳚-ntvā de॒vānāṃ᳚-vra~tapate vra॒tenāda̭dhā॒mītya॒nyāsā॒-mbrāhma̭ṇīnā-mpra॒jānā᳚m | varṷṇasya tvā॒ rājño᳚ vratapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti॒ rājñaḥ̭ | indra̭sya tvendri॒yeṇa̭ vratapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti̭ rāja॒nya̭sya | mano᳚stvā grāma॒ṇyo᳚ vratapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti॒ vaiśya̭sya | ṛ॒bhū॒ṇā-ntvā̭ de॒vānāṃ᳚-vra~tapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti̭ rathakā॒rasya̭ | ya॒thā॒ de॒va॒tama॒gni-rādhī̭yate | na de॒vatā᳚bhya॒ ā vṛ̭ścyate | vasī̭yā-nbhavati || 34 ||
(dhyā॒ya॒ti॒ - vai rātri॒ - ścāva̭rundhe - bhaviṣya॒ntītya̭ - bravī - jjani॒ṣyasḙ - 'jaya॒-d- vasī̭yā-nbhavati॒ - nava̭ ca) (a. 4)
anuvākaṃ 5 - tatra pavamānahabīṃṣi
pra॒jāpa̭ti-rvā॒ca-ssa॒tya-ma̭paśyat | tenā॒gnimādha̭tta | tena॒ vai sa ā᳚rdhnot | bhūrbhuva॒-ssuva॒rityā̭ha | e॒tadvai vā॒ca-ssa॒tyam | ya e॒tenā॒gni-mā̭dha॒tte | ṛ॒ddhnotye॒va | atho̭ sa॒tyaprā̭śūre॒va bha̭vati | atho॒ ya e॒vaṃ-vi~॒dvāna̭bhi॒cara̭ti | stṛ॒ṇu॒ta e॒vaina᳚m || 35 ||
bhūrityā̭ha | pra॒jā e॒va ta-dyaja̭māna-ssṛjate | bhuva॒ ityā̭ha | a॒sminne॒va lo॒ke prati̭ tiṣṭhati | suva॒rityā̭ha | su॒va॒rga e॒va lo॒ke prati̭ tiṣṭhati || tri॒bhira॒kṣarai॒-rgār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | traya̭ i॒me lo॒kāḥ | e॒ṣvḙvainaṃ̭-lo~॒keṣu॒ prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | sarvaiḥ᳚ pa॒ñcabhi̭-rāhava॒nīya᳚m || 36 ||
su॒va॒rgāya॒ vā e॒ṣa lo॒kāyādhī̭yate | yadā̭hava॒nīyaḥ̭ | su॒va॒rga e॒vāsmai̭ lo॒ke vā॒ca-ssa॒tyagṃ sarva̭māpnoti || tri॒bhi-rgār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | pa॒ñcabhi̭-rāhava॒nīya᳚m | a॒ṣṭau sampa̭dyante | a॒ṣṭākṣa̭rā gāya॒trī | gā॒ya॒tro᳚-'gniḥ | yāvā̭ne॒vāgniḥ | tamādha̭tte || 37 ||
pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | tā a̭smā-thsṛ॒ṣṭāḥ parā̭cīrāyann | tābhyo॒ jyoti॒-ruda̭gṛhṇāt | ta-ñjyotiḥ॒ paśya̭ntīḥ pra॒jā a॒bhisa॒māva̭rtanta | u॒parī̭vā॒gni-mudgṛ̭hṇīyā-du॒ddharanṋ | jyoti̭re॒va paśya̭ntīḥ pra॒jā yaja̭māna-ma॒bhi-sa॒māva̭rtante || pra॒jāpa̭te॒rakṣya̭śvayat | ta-tparā̭-'patat | tadaśvo̭-'bhavat | tadaśva̭syā-śva॒tvam || 38 ||
e॒ṣa vai pra॒jāpa̭tiḥ | yada॒gniḥ | prā॒jā॒pa॒tyo-'śvaḥ̭ | yadaśva̭-mpu॒rastā॒nnaya̭ti | svame॒va cakṣuḥ॒ paśya̭-npra॒jāpa̭ti॒-ranūdḙti || va॒jrī vā e॒ṣaḥ | yadaśvaḥ̭ | yadaśva̭-mpu॒rastā॒nnaya̭ti | jā॒tāne॒va bhrātṛ̭vyā॒-npraṇṷdate || puna॒rāva̭rtayati || 39 ||
ja॒ni॒ṣyamā̭ṇāne॒va prati̭nudate || nyā̭hava॒nīyo॒ gār​ha̭patya-makāmayata | ni gār​ha̭patya āhava॒nīya᳚m | tau vi॒bhāja॒-nnāśa̭knot | sośvaḥ̭ pūrva॒vāḍ-bhū॒tvā | prāñca॒-mpūrva॒muda̭vahat | ta-tpū᳚rva॒vāhaḥ̭ pūrvavā॒ṭ-tvam | yadaśva̭-mpu॒rastā॒nnaya̭ti | vibha̭ktire॒vaina̭yo॒ssā | atho॒ nānā̭vīryāve॒vainaṷ kurute || 40 ||
yadu॒paryṷpari॒ śiro॒ hare᳚t | prā॒ṇān vicchi̭ndyāt | a॒dho̭-'dha॒-śśiro̭ harati | prā॒ṇānā᳚-ṅgopī॒thāya̭ || iya॒tyagrḙ harati | atheya॒tyatheya̭ti | traya̭ i॒me lo॒kāḥ | e॒ṣvḙvainaṃ̭-lo~॒keṣu॒ prati̭ṣṭhita॒mā-dha̭tte || pra॒jāpa̭ti-ra॒gni-ma̭sṛjata | so̭-'bibhe॒tpra mā̭ dhakṣya॒tīti̭ || 41 ||
tasya̭ tre॒dhā ma̭hi॒mānaṃ॒-vyau~̭hat | śāntyā॒ apra̭dāhāya | yat-tre॒dhā-'gni-rā̭dhī॒yate᳚ | ma॒hi॒māna̭me॒vāsya॒ ta-dvyṷ̄hati | śāntyā॒ apra̭dāhāya || puna॒rāva̭rtayati | ma॒hi॒māna̭me॒vāsya॒ sanda̭dhāti || pa॒śurvā e॒ṣaḥ | yadaśvaḥ̭ | e॒ṣa ru॒draḥ || 42 ||
yada॒gniḥ | yadaśva̭sya pa॒de᳚-'gni-mā̭da॒ddhyāt | ru॒drāya̭ pa॒śū-napi̭daddhyāt | a॒pa॒śu-ryaja̭māna-ssyāt | ya-nnākra॒maye᳚t | ana̭varuddhā asya pa॒śavaḥ̭ syuḥ | pā॒r​śva॒ta ākra̭mayet | yathā ''hi̭tasyā॒gne-raṅgā̭rā abhyava॒vartḙrann | ava̭ruddhā asya pa॒śavo॒ bhava̭nti | na ru॒drāyāpi̭dadhāti || 43 ||
trīṇi̭ ha॒vīgṃṣi॒ nirva̭pati | vi॒rāja̭ e॒va vikrā᳚ntaṃ॒-ya~ja̭mā॒no-'nu॒ vikra̭mate || a॒gnaye॒ pava̭mānāya | a॒gnayḙ pāva॒kāya̭ | a॒gnaye॒ śuca̭ye | yada॒gnaye॒ pava̭mānāya ni॒rvapa̭ti | pu॒nātye॒vaina᳚m | yada॒gnayḙ pāva॒kāya̭ | pū॒ta e॒vāsmi̭-nna॒nnādya̭-ndadhāti | yada॒gnaye॒ śuca̭ye | bra॒hma॒va॒rca॒sa-me॒vāsmi̭-nnu॒pari̭ṣṭā-ddadhāti || 44 ||
(e॒na॒ - mā॒ha॒va॒nīyaṃ̭ - dhatte - 'śva॒tvaṃ - ~va̭rtayati - kuruta॒ - iti̭ -ru॒dro - da̭dhāti॒ - yada॒gnaye॒ śuca̭ya॒ eka̭-ñca) (a. 5)
anuvākaṃ 6 - pavamānahavirvistāraḥ, havirantarāṇi, dakṣiṇāśca
de॒vā॒su॒rā-ssaṃ​ya~̭ttā āsann | te de॒vā vi̭ja॒ya-mṷpa॒yantaḥ̭ | a॒gnau vā॒maṃ-va~su॒ sa-nnya̭dadhata | i॒damṷ no bhaviṣyati | yadi̭ no je॒ṣyantīti̭ | tada॒gnirno-thsaha̭maśaknot | tat-tre॒dhā vinya̭dadhāt | pa॒śuṣu॒ tṛtī̭yam | a॒phsu tṛtī̭yam | ā॒di॒tye tṛtī̭yam || 45 ||
ta-dde॒vā vi॒jitya̭ | puna॒ravā̭ruruthsanta | te᳚-'gnaye॒ pava̭mānāya puro॒ḍāśa̭-ma॒ṣṭāka̭pāla॒-nnira̭vapann | pa॒śavo॒ vā a॒gniḥ pava̭mānaḥ | yade॒va pa॒śuṣvāsī᳚t | tat-tenāvā̭rundhata | te᳚-'gnayḙ pāva॒kāya̭ | āpo॒ vā a॒gniḥ pā̭va॒kaḥ | yade॒vāphsvāsī᳚t | tat-tenāvā̭rundhata || 46 ||
te᳚-'gnaye॒ śuca̭ye | a॒sau vā ā̭di॒tyo᳚-'gni-śśuciḥ̭ | yade॒vādi॒tya āsī᳚t | tat-tenāvā̭rundhata || bra॒hma॒vā॒dino̭ vadanti | ta॒nuvo॒ vāvaitā a̭gnyā॒dheya̭sya | ā॒gne॒yo vā a॒ṣṭāka̭pālo 'gnyā॒dheya॒miti̭ | yatta-nni॒rvape᳚t | naitāni̭ | yathā॒-''tmā syāt || 47 ||
nāṅgā̭ni | tā॒dṛge॒va tat | yade॒tāni̭ ni॒rvape᳚t | na tam | yathā-'ṅgā̭ni॒ syuḥ | nātmā | tā॒dṛge॒va tat | u॒bhayā̭ni sa॒hani॒rupyā̭ṇi | ya॒jñasya̭ sātma॒tvāya̭ || u॒bhayaṃ॒-vā~ e॒tasye᳚ndri॒yaṃ-vī~॒rya̭māpyate || 48 ||
yo᳚-'gnimā̭dha॒tte | ai॒ndrā॒gna-mekā̭daśakapāla॒- manu॒ nirva̭pet | ā॒di॒tya-ñca॒rum | i॒ndrā॒gnī vai de॒vānā॒-mayā̭tayāmānau | ye e॒va de॒vate॒ ayā̭tayāmnī | tābhyā̭me॒vāsmā̭ indri॒yaṃ-vī~॒rya̭mava̭- rundhe | ā॒di॒tyo bha̭vati | i॒yaṃ-vā~ adi̭tiḥ | a॒syāme॒va prati̭tiṣṭhati || dhe॒nvai vā e॒ta-dretaḥ̭ || 49 ||
yadājya᳚m | a॒na॒ḍuha̭staṇḍu॒lāḥ | mi॒thu॒name॒vāva̭-rundhe | ghṛ॒te bha̭vati | ya॒jñasyālū᳚kṣāntatvāya || ca॒tvāra̭ ār​ṣe॒yāḥ prāśña̭nti | di॒śāme॒va jyoti̭ṣi juhoti || pa॒śavo॒ vā e॒tāni̭ ha॒vīgṃṣi̭ | e॒ṣa ru॒draḥ | yada॒gniḥ || 50 ||
yathsa॒dya e॒tāni̭ ha॒vīgṃṣi̭ ni॒rvape᳚t | ru॒drāya̭ pa॒śūnapi̭ daddhyāt | a॒pa॒śu-ryaja̭māna-ssyāt | yannānṷni॒rvape᳚t | ana̭varuddhā asya pa॒śavaḥ̭ syuḥ | dvā॒da॒śasu॒ rātrī॒ṣvanu॒ nirva̭pet | saṃ॒​va~॒thsa॒ra pra̭timā॒ vai dvāda̭śa॒ rātra̭yaḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒reṇai॒vāsmai̭ ru॒dragṃ śa̭mayi॒tvā | pa॒śūnava̭ rundhe || yadeka̭-mekame॒tāni̭ ha॒vīgṃṣi̭ ni॒rvape᳚t || 51 ||
yathā॒ trīṇyā॒vapa̭nāni pū॒raye᳚t | tā॒dṛktat | na pra॒jana̭na॒mucchigṃ̭ṣet | eka̭-nni॒rupya̭ | utta̭re॒ sama̭syet | tṛ॒tīya̭me॒vāsmai̭ lo॒kamucchigṃ̭ṣati pra॒jana̭nāya | ta-mpra॒jayā̭ pa॒śubhi॒ranu॒ prajā̭yate | atho̭ ya॒jñasyai॒vaiṣā-'bhikrā᳚ntiḥ || ra॒tha॒ca॒kra-mprava̭rtayati | ma॒nu॒ṣya॒ra॒thenai॒va dḙvara॒tha-mpra॒tyava̭rohati || 52 ||
bra॒hma॒vā॒dino̭ vadanti | ho॒ta॒vya̭-magniho॒trāṃ(3) naho̭ta॒vyā(3)miti̭ | ya-dyajṷṣā juhu॒yāt | aya̭thāpūrva॒māhṷtī juhuyāt | yanna jṷhu॒yāt | a॒gniḥ parā̭bhavet | tū॒ṣṇīme॒va ho̭ta॒vya᳚m | ya॒thā॒pū॒rva-māhṷtī ju॒hoti̭ | nāgniḥ parā̭bhavati || a॒gnīdhḙ dadāti || 53 ||
a॒gnimṷkhā-ne॒vartū-nprī̭ṇāti | u॒pa॒bar​ha̭ṇa-ndadāti | rū॒pāṇā॒mava̭-ruddhyai | aśva̭-mbra॒hmaṇe᳚ | i॒ndri॒yame॒vāva̭-rundhe | dhe॒nugṃ hotre᳚ | ā॒śiṣa̭ e॒vāva̭rundhe | a॒na॒ḍvāha̭-maddhva॒ryave᳚ | vahni॒rvā a̭na॒ḍvān | vahni̭raddhva॒ryuḥ || 54 ||
vahni̭nai॒va vahni̭ ya॒jñasyāva̭-rundhe | mi॒thu॒nau gāvaṷ dadāti | mi॒thu॒nasyāva̭-ruddhyai | vāso̭ dadāti | sa॒rva॒ de॒va॒tyaṃ̭-vai~ vāsaḥ̭ | sarvā̭ e॒va de॒vatāḥ᳚ prīṇāti | ā dvā̭da॒śabhyo̭ dadāti | dvāda̭śa॒ māsā᳚-ssaṃ​va~thsa॒raḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒ra e॒va prati̭ tiṣṭhati | kāma̭mū॒rdhva-ndeya᳚m | apa̭rimita॒syāva̭-ruddhyai || 55 ||
(ā॒di॒tye tṛtī̭ya - ma॒phsvāsī॒-tta-ttenāvā̭rundhata॒ - syā - dā᳚pyate॒ - reto॒ - 'gni - reka̭meka me॒tāni̭ ha॒vigṃṣi̭ ni॒rvape᳚t - pra॒tyava̭rohati - dadātya - ddhva॒ryu--r deya॒ meka̭-ñca) (a. 6)
anuvākaṃ 7 - ādhānamantrāḥ
gha॒rma-śśira॒stada॒yama॒gniḥ | sa-mpri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuvat | cha॒rdisto॒kāya॒ tana̭yāya yaccha || vātaḥ̭ prā॒ṇastada॒yama॒gniḥ | sa-mpri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuvat | sva॒di॒ta-nto॒kāya॒ tana̭yāya pi॒tu-mpa̭ca || prācī॒manṷ pra॒diśa॒-mprehi̭ vi॒dvān | a॒gnera̭gne pu॒ro a̭gni-rbhave॒ha | viśvā॒ āśā॒ dīdyā̭no॒ vibhā̭hi | ūrja̭-nno dhehi dvi॒pade॒ catṷṣpade || 56 ||
a॒rkaścakṣu॒-stada॒sau sūrya॒stada॒yama॒gniḥ | sampri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuvat | ya-ttḙ śukra śu॒kraṃ-va~rcaḥ̭ śu॒krā ta॒nūḥ | śu॒kra-ñjyoti॒raja̭sram | tena̭ me dīdihi॒ tena॒ tvā-''da̭dhe | a॒gninā᳚-'gne॒ brahma̭ṇā || ā॒na॒śe vyā̭naśe॒ sarva॒māyu॒-rvyā̭naśe || ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | vi॒rāṭ ca̭ sva॒rāṭ ca̭ | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām || 57 ||
ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | sa॒mrāṭ cā̭bhi॒bhūśca̭ | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām | ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | vi॒bhūśca̭ pari॒bhūśca̭ | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām | ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | pra॒bhvī ca॒ prabhṷ̄tiśca | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām | yāstḙ agne śi॒vāsta॒nuvaḥ̭ | tābhi॒stvā ''da̭dhe || yāstḙ agne gho॒rāsta॒nuvaḥ̭ | tābhi̭ra॒mu-ṅga̭ccha || 58 ||
(catṷṣpade - jinvatāṃ - ta॒nuva॒ strīṇi̭ ca ) (a. 7)
anuvākaṃ 8 - etadbrāhmaṇaṃ
i॒me vā e॒te lo॒kā a॒gnayaḥ̭ | te yadavyā̭vṛttā ādhī॒yeranṋ | śo॒cayḙyu॒-ryaja̭mānam | gha॒rma-śśira॒ iti॒ gār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | vātaḥ̭ prā॒ṇa itya̭nvāhārya॒-paca̭nam | a॒rka-ścakṣu॒rityā̭-hava॒nīya᳚m | tenai॒vainā॒n vyāva̭rtayati | tathā॒ na śo̭cayanti॒ yaja̭mānam || ra॒tha॒nta॒ra-ma॒bhigā̭yate॒ gār​ha̭patya ādhī॒yamā̭ne | rātha̭ntaro॒ vā a॒yaṃ-lo~॒kaḥ || 59 ||
a॒sminne॒vainaṃ̭-lo~॒ke prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | vā॒ma॒de॒vya-ma॒bhigā̭yata uddhri॒yamā̭ṇe | a॒ntari̭kṣaṃ॒-vai~ vā̭made॒vyam | a॒ntari̭kṣa e॒vaina॒-mprati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | atho॒ śānti॒-rvai vā̭made॒vyam | śā॒ntame॒vaina̭-mpaśa॒vya̭muddha̭rate | bṛ॒hada॒bhigā̭yata āhava॒nīya̭ ādhī॒yamā̭ne | bār​ha̭to॒ vā a॒sau lo॒kaḥ | a॒muṣmi̭nne॒vainaṃ̭-lo~॒ke prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte || pra॒jāpa̭ti-ra॒gni-ma̭sṛjata || 60 ||
so-'śvo॒ vāro̭ bhū॒tvā parāṃ̭ait | taṃ-vā~̭rava॒ntīyḙnāvārayata |ta-dvā̭rava॒ntīya̭sya vāravantīya॒tvam | śyai॒tena̭ śye॒tī a̭kuruta |tacchyai॒tasya̭ śyaita॒tvam | ya-dvā̭rava॒ntīya̭-mabhi॒gāya̭te | vā॒ra॒yi॒tvaivaina॒-mprati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | śyai॒tena̭ śye॒tī kṷrute || gha॒rma-śśira॒ iti॒ gār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | saśī̭r​ṣāṇa-me॒vaina॒-mādha̭tte || 61 ||
upai̭na॒mutta̭ro ya॒jño na̭mati || ru॒dro vā e॒ṣaḥ | yada॒gniḥ | sa ā̭dhī॒yamā̭na īśva॒ro yaja̭mānasya pa॒śūn higṃsi̭toḥ | sa-mpri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuva॒dityā̭ha | pa॒śubhi̭re॒vaina॒gṃ॒ sampri̭ya-ṅkaroti | pa॒śū॒nā-mahigṃ̭sāyai || cha॒rdisto॒kāya॒ tana̭yāya ya॒cchetyā̭ha |ā॒śiṣa̭me॒vaitā-māśā᳚ste || vātaḥ̭ prā॒ṇa itya̭nvāhārya॒-paca̭nam || 62 ||
saprā̭ṇa-me॒vaina॒-mādha̭tte || sva॒di॒ta-nto॒kāya॒ tana̭yāya pi॒tu-mpa॒cetyā̭ha | anna̭me॒vāsmai᳚ svadayati || prācī॒manṷ pra॒diśa॒-mprehi̭ vi॒dvānityā̭ha | vibha̭ktire॒vaina̭yo॒ssā | atho॒ nānā̭ vīryāve॒vainaṷ kurute || ūrja̭-nno dhehi dvi॒pade॒ catṷṣpada॒ ityā̭ha | ā॒śiṣa̭me॒vaitāmāśā᳚ste || a॒rka-ścakṣu॒rityā̭-hava॒nīya᳚m | a॒rko vai de॒vānā॒manna᳚m || 63 ||
anna̭me॒vāva̭ rundhe || tena̭ me dīdi॒hītyā̭ha | sami̭ndha e॒vaina᳚m || ā॒na॒śe vyā̭naśa॒ iti॒ trirudi̭ṅgayati | traya̭ i॒me lo॒kāḥ | e॒ṣvḙvainaṃ̭-lo~॒keṣu॒ prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte || tat-tathā॒ na kā॒rya᳚m | vīṅgi̭ta॒ma pra̭tiṣṭhita॒-māda̭dhīta | u॒ddhṛtyai॒-vādhāyā̭-bhi॒mantriyaḥ̭ | avī᳚ṅgita-me॒vaina॒-mprati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte || vi॒rāṭ ca̭ sva॒rāṭ ca॒ yāstḙ agne śi॒vāsta॒nuva॒-stābhi॒stvā ''da̭dha॒ ityā̭ha | e॒tā vā a॒gne-śśi॒vāsta॒nuvaḥ̭ | tābhi̭re॒vaina॒gṃ॒ sama̭rdhayati || yāstḙ agne gho॒rāsta॒nuva॒ stābhi̭ra॒mu-ṅga॒ccheti̭ brūyā॒dya-ndvi॒ṣyāt | tābhi̭re॒vaina॒-mparā̭bhāvayati || 64 ||
(lo॒ko̭ - 'sṛjataina॒ - mādha̭tte - 'nvāhārya॒paca̭naṃ - de॒vānā॒manna̭ - mena॒-mprati̭ṣṭhita॒mādha̭tte॒ pañca̭ ca) (a. 8)
anuvākaṃ 9 - brahmaudanam
śa॒mī॒ga॒rbhāda॒gni-mma̭nthati | e॒ṣā vā a॒gne-rya॒jñiyā̭ ta॒nūḥ | tāme॒vāsmai̭ janayati || adi̭tiḥ pu॒trakā̭mā | sā॒ddhyebhyo̭ de॒vebhyo᳚ brahmauda॒na-ma̭pacat | tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyai̭ dhā॒tā cā᳚rya॒mā cā̭jāyetām | sā dvi॒tīya̭-mapacat || 65 ||
tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyai̭ mi॒traśca॒ varṷṇaścājāyetām | sā tṛ॒tīya̭-mapacat | tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyā॒ agṃśa̭śca॒ bhaga̭ścājāyetām | sā ca̭tu॒rtha-ma̭pacat || 66 ||
tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyā॒ indra̭śca॒ viva̭svāg​ścā-jāyetām | bra॒hmau॒da॒na-mpa̭cati | reta̭ e॒va ta-dda̭dhāti || prāśña̭nti brāhma॒ṇā o̭da॒nam || yadājya̭-mu॒cchiṣya̭te | tena̭ sa॒midho॒-'bhyajyāda̭dhāti | u॒ccheṣa̭ṇā॒dvā adi̭tī॒ reto̭-'dhatta || 67 ||
u॒ccheṣa̭ṇāde॒va ta-dreto̭ dhatte || asthi॒ vā e॒tat | ya-thsa॒midhaḥ̭ | e॒ta-dretaḥ̭ | yadājya᳚m | yadājyḙna sa॒midho॒-'bhyajyā॒dadhā̭ti | asthye॒va ta-dreta̭si dadhāti || ti॒sra āda̭dhāti mithuna॒tvāya̭ || iya̭tī-rbhavanti | pra॒jāpa̭tinā yajñamu॒khena॒ sammi̭tāḥ || 68 ||
iya̭tī-rbhavanti | ya॒jña॒pa॒ruṣā॒ sammi̭tāḥ | iya̭tī-rbhavanti | e॒tāva॒dvai purṷṣe vī॒rya᳚m | vī॒rya̭ sammitāḥ || ā॒rdrā bha̭vanti | ā॒rdrami̭va॒ hi retaḥ̭ si॒cyate᳚ || citri̭yasyāśva॒tthasyāda̭dhāti | ci॒trame॒va bha̭vati || ghṛ॒tava̭tībhi॒-rāda̭dhāti || 69 ||
e॒tadvā a॒gneḥ pri॒ya-ndhāma̭ | ya-dghṛ॒tam | pri॒yeṇai॒vaina॒-ndhāmnā॒ sama̭rdhayati | atho॒ teja̭sā || gā॒ya॒trībhi̭-rbrāhma॒ṇasyāda̭ddhyāt | gā॒ya॒tracha̭ndā॒ vai brā᳚hma॒ṇaḥ | svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvāya̭ | tri॒ṣṭugbhī̭-rāja॒nya̭sya | tri॒ṣṭu-pcha̭ndā॒ vai rā̭ja॒nyaḥ̭ | svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvāya̭ || 70 ||
jaga̭tībhi॒-rvaiśya̭sya | jaga̭tī chandā॒ vai vaiśyaḥ̭ | svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvāya̭ || tagṃ saṃ̭​va~thsa॒ra-ṅgo̭pāyet | saṃ॒​va~॒thsa॒ragṃ hi reto̭ hi॒taṃ-va~rdha̭te || ya-dyḙnagṃ saṃ​va~thsa॒re nopa॒name᳚t | sa॒midhaḥ॒ puna॒rāda̭ddhyāt | reta̭ e॒va taddhi॒taṃ-va~rdha̭mānameti || na mā॒gṃ॒sa-ma̭śñīyāt | na striya॒mupḙyāt || 71 ||
ya-nmā॒gṃ॒sa-ma̭śñī॒yāt | yathstriya̭-mupe॒yāt | nirvī᳚rya-ssyāt | naina̭ma॒gni-rupa̭namet || śva ā̭dhā॒syamā̭no brahmauda॒na-mpa̭cati | ā॒di॒tyā vā i॒ta ṷtta॒mā-ssṷva॒rgaṃ-lo~॒kamā̭yann | te vā i॒to yanta॒-mprati̭nudante | e॒te khalu॒ vāvādi॒tyāḥ | ya-dbrā᳚hma॒ṇāḥ | taire॒va sa॒tva-ṅga̭cchati || 72 ||
naina॒-mprati̭nudante || bra॒hma॒vā॒dino̭ vadanti | kvā̭ saḥ | a॒gniḥ kā॒ryaḥ̭ | yo᳚-'smai pra॒jā-mpa॒śū-npra̭ja॒naya॒tīti̭ | śalkai॒stāgṃ rātri̭ma॒gni-mi̭ndhīta | tasmi̭-nnupavyu॒ṣama॒raṇī॒ niṣṭa̭pet | yatha̭r​ṣa॒bhāya̭ vāśi॒tā nyā̭vicchā॒yati̭ | tā॒dṛge॒va tat || a॒po॒dūhya॒ bhasmā॒gni-mma̭nthati || 73 ||
saiva sā-'gne-ssanta̭tiḥ || ta-mma̭thi॒tvā prāñca॒muddha̭rati | saṃ॒​va~॒thsa॒rame॒va ta-dreto̭ hi॒ta-mpraja̭nayati || anā̭hita॒-stasyā॒gni-rityā̭huḥ | ya-ssa॒midho-'nā̭dhāyā॒gni-mā̭dha॒tta iti̭ | tā-ssaṃ̭​va~thsa॒re pu॒rastā॒-dāda̭ddhyāt | saṃ॒​va~॒thsa॒rāde॒vaina̭-mava॒ruddhyā-dha̭tte || yadi̭ saṃ​va~thsa॒re 'nāda॒ddhyāt | dvā॒da॒śyā᳚-mpu॒rastā॒-dāda̭ddhyāt | saṃ॒​va~॒thsa॒ra pra̭timā॒ vai dvāda̭śa॒ rātra̭yaḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒rame॒vāsyāhi̭tā bhavanti || yadi̭ dvāda॒śyā᳚-nnāda॒ddhyāt | trya॒he pu॒rastā॒dāda̭ddhyāt | āhi̭tā e॒vāsya̭ bhavanti || 74 ||
(dvi॒tīya̭mapacac - catu॒rthama̭paca॒ - dadi̭tī॒ reto̭-'dhatta॒ - sammi̭tā -
ghṛ॒tava̭tībhi॒rāda̭dhāti - rāja॒nyaḥ̭ svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvā - yḙyā-d- gacchati - manthati॒ - rātra̭ya śca॒tvāri̭ ca) (a. 9)
anuvākaṃ 10 - pañcāgnyādhānam
pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | sa ri̭ricā॒no̭-'manyata | sa tapo̭-'tapyata | sa ā॒tman vī॒rya̭-mapaśyat | tada̭vardhata | tada̭smā॒-thsaha̭so॒rdhva-ma̭sṛjyata | sā vi॒rāḍa̭bhavat | tā-ndḙvāsu॒rā vya̭gṛhṇata | so᳚-'bravī-tpra॒jāpa̭tiḥ | mama॒ vā e॒ṣā || 75 ||
dohā̭ e॒va yu॒ṣmāka॒miti̭ || sā tataḥ॒ prācyuda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | atha̭rva pi॒tu-mmḙ gopā॒yeti̭ | sā dvi॒tīya॒-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | narya̭ pra॒jā-mmḙ gopā॒yeti̭ | sā tṛ॒tīya॒-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | śagg​sya̭ pa॒śū-nmḙ gopā॒yeti̭ || 76 ||
sā ca̭tu॒rtha-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | sapra̭tha sa॒bhā-mmḙ gopā॒yeti̭ | sā pa̭ñca॒ma-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | ahḙ buddhniya॒ mantra̭-mme gopā॒yeti̭ | a॒gnīn vāva sā tān vya̭kramata | tā-npra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | atho̭ pa॒ṅktime॒va || pa॒ṅktirvā e॒ṣā brā᳚hma॒ṇe pravi̭ṣṭā || 77 ||
tāmā॒tmano-'dhi॒ nirmi̭mīte | yada॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | tasmā̭-de॒tāva̭nto॒-'gnaya॒ ādhī̭yante | pāṅktaṃ॒-vā~ i॒dagṃ sarva᳚m | pāṅktḙnai॒va pāṅktagg̭ spṛṇoti || atha̭rva pi॒tu-mmḙ gopā॒yetyā̭ha | anna̭me॒vai tena̭ spṛṇoti | narya̭ pra॒jā-mmḙ gopā॒yetyā̭ha | pra॒jāme॒vaitena̭ spṛṇoti | śagg​sya̭ pa॒śū-nmḙ gopā॒yetyā̭ha || 78 ||
pa॒śūne॒vaitena̭ spṛṇoti | sapra̭tha sa॒bhā-mmḙ gopā॒yetyā̭ha | sa॒bhāme॒vaitenè᳚ndri॒yagg​ spṛ̭ṇoti | ahḙ buddhniya॒ mantra̭-mme gopā॒yetyā̭ha | mantra̭me॒vai tena॒ śriyagg̭ spṛṇoti || yada̭nvāhārya॒-paca̭ne-'nvāhā॒rya̭-mpaca̭nti | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | ya-dgār​ha̭patya॒ ājya̭madhi॒śraya̭nti॒ sampatnī᳚ryā॒jaya̭nti | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | yadā̭hava॒nīye॒ juhva̭ti || 79 ||
tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | yathsa॒bhāyāṃ᳚-vi~॒jaya̭nte | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | yadā̭vasa॒the-'nna॒gṃ॒ hara̭nti | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | tathā᳚-'sya॒ sarve᳚ prī॒tā a॒bhīṣṭā॒ ādhī̭yante || pra॒va॒sa॒tha-me॒ṣyanne॒va-mupa̭tiṣṭhe॒-taika̭mekam | yathā᳚ brāhma॒ṇāya̭ gṛhevā॒sinḙ pari॒dāya̭ gṛ॒hāneti̭ | tā॒dṛge॒va tat || puna̭rā॒ga-tyopa̭tiṣṭhate | sā bhā̭geyame॒vaiṣā॒-ntat | sā tata̭ ū॒rdhvā-''ro̭hat | sā ro̭hi॒ṇya̭bhavat | ta-dro̭hi॒ṇyai ro̭hiṇi॒tvam | ro॒hi॒ṇyā-ma॒gni-māda̭dhīta | sva e॒vainaṃ॒-yo~nau॒ prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | ṛ॒ddhnotyḙnena || 80 ||
(e॒ṣā - pa॒śūnmḙ gopā॒yeti॒ - pravi̭ṣṭā -
pa॒śūnmḙ gopā॒yetyā̭ha॒ - juhva̭ti - tiṣṭhate sa॒pta ca̭) (a. 10)
(brahma॒ sandha̭ttaṃ॒ - kṛtti̭kā॒ - sūddha̭nti - dvāda॒śasṷ - pra॒jāpa̭ti-rvā॒co - dḙvāsu॒rāstada॒gnirno-d- gha॒rma-śśira̭ - i॒me vai - śa̭mīga॒rbhāt - pra॒jāpa̭ti॒-ssa ri̭ricā॒na-ssatapa॒-ssa ā॒tman vī॒rya̭-ndaśa̭ )
(brahma॒ sandha̭ttaṃ॒ - tau di॒vyā - vatho̭ śa॒tvāṃ​ya~॒ - prācyḙṣāṃ॒ - ~yadu॒paryṷpari॒ - ya-thsa॒dyaḥ - so-'śvo॒ vāro̭ bhū॒tvā - jaga̭tībhi॒ raśī̭tiḥ)
(brahma॒ sandha̭tta - mṛ॒ddhnotyḙnena)
|| hariḥ̭ om ||
|| kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya brāhmaṇe prathamāṣṭake prathamaḥ prapāṭhaka-ssamāptaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
कृष्ण यजुर्वेदीय तैत्तिरीय ब्राह्मणे प्रथमाष्टके प्रथमः प्रपाठकः - अग्न्याधेयब्राह्मणं
ओ-न्नमः परमात्मने, श्री महागणपतये नमः,
श्री गुरुभ्यो नमः । ह॒रिः॒ ओम् ॥
ब्रह्म॒ सन्ध॑त्त॒-न्तन्मे॑ जिन्वतम् । क्ष॒त्रग्ं सन्ध॑त्त॒-न्तन्मे॑ जिन्वतम् । इष॒ग्ं॒ सन्ध॑त्त॒-न्ता-म्मे॑ जिन्वतम् । ऊर्ज॒ग्ं॒ सन्ध॑त्त॒-न्ता-म्मे॑ जिन्वतम् । र॒यिग्ं सन्ध॑त्त॒-न्ता-म्मे॑ जिन्वतम् । पुष्टि॒ग्ं॒ सन्ध॑त्त॒-न्ता-म्मे॑ जिन्वतम् । प्र॒जाग्ं सन्ध॑त्त॒-न्ता-म्मे॑ जिन्वतम् । प॒शू-न्थ्सन्ध॑त्त॒-न्तान्मे॑ जिन्वतम् ॥ स्तु॒तो॑-ऽसि॒ जन॑धाः । दे॒वास्त्वा॑ शुक्र॒पाः प्रण॑यन्तु ॥ 1 ॥
सु॒वीराः᳚ प्र॒जाः प्र॑ज॒नय॒-न्परी॑हि । शु॒क्र-श्शु॒क्रशो॑चिषा ॥ स्तु॒तो॑-ऽसि॒ जन॑धाः । दे॒वास्त्वा॑ मन्थि॒पाः प्रण॑यन्तु ॥ सु॒प्र॒जाः प्र॒जाः प्र॑ज॒नय॒-न्परी॑हि । म॒न्थी म॒न्थिशो॑चिषा ॥स॒ज॒ङ्ग्मा॒नौ दि॒व आ पृ॑थि॒व्या-ऽऽयुः॑ । सन्ध॑त्त॒-न्तन्मे॑ जिन्वतम् । प्रा॒णग्ं सन्ध॑त्त॒-न्त-म्मे॑ जिन्वतम् । अ॒पा॒नग्ं सन्ध॑त्त॒-न्त-म्मे॑ जिन्वतम् ॥ 2 ॥
व्या॒नग्ं सन्ध॑त्त॒-न्त-म्मे॑ जिन्वतम् । चक्षु॒-स्सन्ध॑त्त॒-न्तन्मे॑ जिन्वतम् । श्रोत्र॒ग्ं॒ सन्ध॑त्त॒-न्तन्मे॑ जिन्वतम् । मन॒-स्सन्ध॑त्त॒-न्तन्मे॑ जिन्वतम् । वाच॒ग्ं॒ सन्ध॑त्त॒-न्ता-म्मे॑ जिन्वतम् ॥ आयुः॑ स्थ॒ आयु॑र्मे धत्तम् । आयु॑-र्य॒ज्ञाय॑ धत्तम् । आयु॑-र्य॒ज्ञप॑तये धत्तम् । प्रा॒ण-स्स्थः॑ प्रा॒ण-म्मे॑ धत्तम् । प्रा॒णं-यँ॒ज्ञाय॑ धत्तम् ॥ 3 ॥
प्रा॒णं-यँ॒ज्ञप॑तये धत्तम् । चक्षुः॑ स्थ॒श्चक्षु॑र्मे धत्तम् । चक्षु॑-र्य॒ज्ञाय॑ धत्तम् । चक्षु॑-र्य॒ज्ञप॑तये धत्तम् । श्रोत्रग्ग्॑ स्थ॒-श्श्रोत्र॑-म्मे धत्तम् । श्रोत्रं॑-यँ॒ज्ञाय॑ धत्तम् । श्रोत्रं॑-यँ॒ज्ञप॑तये धत्तम् । तौ दे॑वौ शुक्रामन्थिनौ ।क॒ल्पय॑त॒-न्दैवी॒र्विशः॑ । क॒ल्पय॑त॒-म्मानु॑षीः ॥ 4 ॥
इष॒-मूर्ज॑म॒स्मासु॑ धत्तम् । प्रा॒णा-न्प॒शुषु॑ । प्र॒जा-म्मयि॑ च॒ यज॑माने च ॥ निर॑स्त॒-श्शण्डः॑ । निर॑स्तो॒ मर्कः॑ ॥ अप॑नुत्तौ॒ शण्डा॒मर्कौ॑ स॒हामुना᳚ ॥ शु॒क्रस्य॑ स॒मिद॑सि । म॒न्थिनः॑ स॒मिद॑सि ॥ स प्र॑थ॒म-स्सङ्कृ॑ति-र्वि॒श्वक॑र्मा । स प्र॑थ॒मो मि॒त्रो वरु॑णो अ॒ग्निः । स प्र॑थ॒मो बृह॒स्पति॑श्चिकि॒त्वान् । तस्मा॒ इन्द्रा॑य सु॒तमाजु॑होमि ॥ 5 ॥
(न॒य॒ - न्त्व॒पा॒नग्ं सन्ध॑त्तं॒ त-म्मे॑ जिन्वतं - प्रा॒णं-यँ॒ज्ञाय॑ धत्तं॒ - मानु॑षी--र् अ॒ग्नि-र्द्वे च॑) (अ. 1)
ब्रह्म॑ क्ष॒त्र-न्तत् । इष॒मूर्जग्ं॑ र॒यि-म्पुष्टि॑-म्प्र॒जा-न्ताम् । प॒शु-न्तान् । सन्ध॑त्त॒-न्तत् । प्रा॒णम॑पा॒नं-व्याँ॒न-न्तम् । चक्षु॒-श्श्रोत्र॒-म्मन॒स्तत् । वाच॒-न्ताम् । इ॒षादि॒पञ्च॑के॒ वाच॒-न्ता-म्मे᳚ । प॒शू-न्थ्सन्ध॑त्त॒-न्तान्मे᳚ । प्रा॒णादि॒त्रित॑ये॒ त-म्मे᳚ । अ॒न्यत्र॒ तन्मे᳚ । )
कृत्ति॑का-स्व॒ग्नि-माद॑धीत । ए॒तद्वा अ॒ग्ने-र्नक्ष॑त्रम् । य-त्कृत्ति॑काः । स्वाया॑मे॒वैन॑-न्दे॒वता॑यामा॒धाय॑ । ब्र॒ह्म॒व॒र्च॒सी भ॑वति ॥ मुखं॒-वाँ ए॒तन्नक्ष॑त्राणाम् । य-त्कृत्ति॑काः । यः कृत्ति॑का-स्व॒ग्नि-मा॑ध॒त्ते । मुख्य॑ ए॒व भ॑वति ॥ अथो॒ खलु॑ ॥ 6 ॥
अ॒ग्नि॒-न॒क्ष॒त्रमित्य-प॑चायन्ति । गृ॒हानःअ॒ दाहु॑को भवति ॥ प्र॒जाप॑ती रोहि॒ण्या-म॒ग्नि-म॑सृजत । त-न्दे॒वा रो॑हि॒ण्या-माद॑धत । ततो॒ वै ते सर्वा॒-न्रोहा॑नरोहन्न् । त-द्रो॑हि॒ण्यै रो॑हिणि॒त्वम् । यो रो॑हि॒ण्या-म॒ग्निमा॑ध॒त्ते । ऋ॒ध्नोत्ये॒व । सर्वा॒-न्रोहा᳚न्-रोहति ॥ दे॒वा वै भ॒द्रा-स्सन्तो॒-ऽग्नि-माधि॑थ्सन्त ॥ 7 ॥
तेषा॒मना॑हितो॒ ऽग्निरासी᳚त् । अथै᳚भ्यो वा॒मं-वँस्वपा᳚क्रामत् । ते पुन॑र्वस्वो॒राद॑धत । ततो॒ वै तान् वा॒मं-वँसू॒पाव॑र्तत । यः पु॒रा भ॒द्र-स्सम्पापी॑या॒-न्थ्स्यात् । स पुन॑र्वस्वो-र॒ग्नि-माद॑धीत । पुन॑रे॒वैनं॑-वाँ॒मं-वँसू॒पाव॑र्तते । भ॒द्रो भ॑वति ॥ यः का॒मये॑त॒ दान॑कामा मे प्र॒जा-स्स्यु॒रिति॑ । स पूर्व॑योः॒ फल्गु॑न्यो-र॒ग्नि-माद॑धीत ॥ 8 ॥
अ॒र्य॒म्णो वा ए॒तन्नक्ष॑त्रम् । यत्पूर्वे॒ फल्गु॑नी । अ॒र्य॒मेति॒ तमा॑हु॒र्यो ददा॑ति । दान॑कामा अस्मै प्र॒जा भ॑वन्ति ॥ यः का॒मये॑त भ॒गी स्या॒मिति॑ । स उत्त॑रयोः॒ फल्गु॑न्यो-र॒ग्निमाद॑धीत । भग॑स्य॒ वा ए॒तन्नक्ष॑त्रम् । यदुत्त॑रे॒ फल्गु॑नी । भ॒ग्ये॑व भ॑वति ॥ का॒ल॒क॒ञ्जा वै नामासु॑रा आसन्न् ॥ 9 ॥
ते सु॑व॒र्गाय॑ लो॒काया॒ग्नि-म॑चिन्वत । पुरु॑ष॒ इष्ट॑का॒-मुपा॑दधा॒त्-पुरु॑ष॒ इष्ट॑काम् । स इन्द्रो᳚ ब्राह्म॒णो ब्रुवा॑ण॒ इष्ट॑का॒मुपा॑धत्त । ए॒षा मे॑ चि॒त्रा नामेति॑ । ते सु॑व॒र्गं-लोँ॒कमाप्रारो॑हन्न् । स इन्द्र॒ इष्ट॑का॒मावृ॑हत् । ते-ऽवा॑कीर्यन्त । ये॑-ऽवाकी᳚र्यन्त । त ऊर्णा॒वभ॑यो-ऽभवन्न् । द्वावुद॑पतताम् ॥ 10 ॥
तौ दि॒व्यौ श्वाना॑वभवताम् । यो भ्रातृ॑व्यवा॒-न्थ्स्यात् । स चि॒त्राया॑-म॒ग्नि-माद॑धीत । अ॒व॒कीर्यै॒व भ्रातृ॑व्यान् । ओजो॒ बल॑मिन्द्रि॒यं-वीँ॒र्य॑मा॒त्मन्-ध॑त्ते ॥ व॒सन्ता᳚ ब्राह्म॒णो᳚ ऽग्निमाद॑धीत । व॒स॒न्तो वै ब्रा᳚ह्म॒णस्य॒र्तुः । स्व ए॒वैन॑-मृ॒तावा॒धाय॑ । ब्र॒ह्म॒व॒र्च॒सी भ॑वति । मुखं॒-वाँ ए॒तदृ॑तू॒नाम् ॥ 11 ॥
य-द्व॑स॒न्तः । यो व॒सन्ता॒-ऽग्निमा॑ध॒त्ते । मुख्य॑ ए॒व भ॑वति । अथो॒ योनि॑मन्तमे॒वैन॒-म्प्रजा॑त॒माध॑त्ते । ग्री॒ष्मे रा॑ज॒न्य॑ आद॑धीत । ग्री॒ष्मो वै रा॑ज॒न्य॑स्य॒र्तुः । स्व ए॒वैन॑मृ॒तावा॒धाय॑ । इ॒न्द्रि॒या॒वी भ॑वति । श॒रदि॒ वैश्य॒ आद॑धीत । श॒रद्वै वैश्य॑स्य॒र्तुः ॥ 12 ॥
स्व ए॒वैन॑मृ॒तावा॒धाय॑ । प॒शु॒मा-न्भ॑वति ॥ न पूर्व॑योः॒ फल्गु॑न्यो-र॒ग्निमाद॑धीत । ए॒षा वै ज॑घ॒न्या॑ रात्रिः॑ सं​वँथ्स॒रस्य॑ । यत्पूर्वे॒ फल्गु॑नी । पृ॒ष्टि॒त ए॒व सं॑​वँथ्स॒रस्या॒-ग्निमा॒धाय॑ । पापी॑यान्-भवति । उत्त॑रयो॒राद॑धीत । ए॒षा वै प्र॑थ॒मा रात्रिः॑ सं​वँथ्स॒रस्य॑ । यदुत्त॑रे॒ फल्गु॑नी । मु॒ख॒त ए॒व सं॑​वँथ्स॒रस्या॒-ग्निमा॒धाय॑ । वसी॑या-न्भवति ॥ अथो॒ खलु॑ । य॒दैवैनं॑-यँ॒ज्ञ उ॑प॒नमे᳚त् । अथाद॑धीत । सैवास्यर्धिः॑ ॥ 13 ॥
(खल्वा॑ - धिथ्सन्त॒ - फल्गु॑न्योर॒ग्निमाद॑धीता - सन् - नपतता - मतू॒नां - ँवैश्य॑स्य॒र्तु - रुत्त॑रे॒ फल्गु॑नी॒ षट् च॑) (अ. 2)
उद्ध॑न्ति । यदे॒वास्या॑ अमे॒द्ध्यम् । तदप॑ हन्ति ॥ अ॒पो-ऽवो᳚क्षति॒ शान्त्यै᳚ ॥ सिक॑ता॒ निव॑पति । ए॒तद्वा अ॒ग्ने-र्वै᳚श्वान॒रस्य॑ रू॒पम् । रू॒पेणै॒व वै᳚श्वान॒रमव॑-रुन्धे ॥ ऊषा॒-न्निव॑पति । पुष्टि॒र्वा ए॒षा प्र॒जन॑नम् । यदूषाः᳚ ॥ 14 ॥
पुष्ट्या॑मे॒व प्र॒जन॑ने॒ ऽग्निमाध॑त्ते । अथो॑ स॒ञ्ज्ञान॑ ए॒व । स॒-ञ्ज्ञान॒ग्ग्॒ ह्ये॑त-त्प॑शू॒नाम् । यदूषाः᳚ ॥ द्यावा॑पृथि॒वी स॒हास्ता᳚म् । ते वि॑य॒ती अ॑ब्रूताम् । अस्त्वे॒व नौ॑ स॒ह य॒ज्ञिय॒मिति॑ । यद॒मुष्या॑ य॒ज्ञिय॒मासी᳚त् । तद॒स्या-म॑दधात् । त ऊषा॑ अभवन्न् ॥ 15 ॥
यद॒स्या य॒ज्ञिय॒मासी᳚त् । तद॒मुष्या॑-मदधात् । तद॒दश्च॒न्द्रम॑सि कृ॒ष्णम् । ऊषा᳚न्नि॒वप॑न्न॒दो द्ध्या॑येत् । द्यावा॑पृथि॒व्योरे॒व य॒ज्ञिये॒-ऽग्निमाध॑त्ते ॥ अ॒ग्निर्दे॒वेभ्यो॒ निला॑यत । आ॒खू रू॒प-ङ्कृ॒त्वा । स पृ॑थि॒वी-म्प्रावि॑शत् । स ऊ॒तीः कु॑र्वा॒णः पृ॑थि॒वीमनु॒ सम॑चरत् । तदा॑खुकरी॒ष-म॑भवत् ॥ 16 ॥
यदा॑खुकरी॒षग्ं स॑भां॒रो भव॑ति । यदे॒वास्य॒ तत्र॒ न्य॑क्तम् । तदे॒वाव॑रुन्धे ॥ ऊर्जं॒-वाँ ए॒तग्ं रस॑-म्पृथि॒व्या उ॑प॒दीका॒ उद्दि॑हन्ति । य-द्व॒ल्मीक᳚म् । य-द्व॑ल्मीकव॒पा स॑भां॒रो भव॑ति । ऊर्ज॑मे॒व रस॑-म्पृथि॒व्या अव॑रुन्धे । अथो॒ श्रोत्र॑मे॒व । श्रोत्र॒ग्ग्॒ ह्ये॑त-त्पृ॑थि॒व्याः । य-द्व॒ल्मीकः॑ ॥ 17 ॥
अब॑धिरो भवति । य ए॒वं-वेँद॑ ॥ प्र॒जाप॑तिः प्र॒जा अ॑सृजत । तासा॒मन्न॒-मुपा᳚क्षीयत । ताभ्य॒-स्सूद॒मुप॒ प्राभि॑नत् । ततो॒ वै तासा॒मन्न॒-न्नाक्षी॑यत । यस्य॒ सूदः॑ सम्भा॒रो भव॑ति । नास्य॑ गृ॒हे-ऽन्न॑-ङ्क्षीयते ॥ आपो॒ वा इ॒दमग्रे॑ सलि॒लमा॑सीत् । तेन॑ प्र॒जाप॑तिरश्राम्यत् ॥ 18 ॥
क॒थमि॒दग्ग्​ स्या॒दिति॑ । सो॑-ऽपश्य-त्पुष्करप॒र्ण-न्तिष्ठ॑त् । सो॑-ऽमन्यत । अस्ति॒ वै तत् । यस्मि॑-न्नि॒दमधि॒ तिष्ठ॒तीति॑ । स व॑रा॒हो रू॒प-ङ्कृ॒त्वोप॒न्य॑मज्जत् । स पृ॑थि॒वीम॒ध आ᳚र्च्छत् । तस्या॑ उप॒हत्योद॑मज्जत् । त-त्पु॑ष्करप॒र्णे᳚ ऽप्रथयत् । यदप्र॑थयत् ॥ 19 ॥
त-त्पृ॑थि॒व्यै पृ॑थिवि॒त्वम् । अभू॒द्वा इ॒दमिति॑ । तद्भूम्यै॑ भूमि॒त्वम् । ता-न्दिशो-ऽनु॒ वात॒-स्सम॑वहत् । ताग्ं शर्क॑राभिरदृग्ं हत् । शं-वैँ नो॑-ऽभू॒दिति॑ । तच्छर्क॑राणाग्ं शर्कर॒त्वम् । य-द्व॑रा॒हवि॑हतग्ं सम्भा॒रो भव॑ति । अ॒स्यामे॒वा-छ॑म्बट्कारम॒ग्नि-माध॑त्ते । शर्क॑रा भवन्ति॒ धृत्यै᳚ ॥ 20 ॥
अथो॑ श॒त्वां​यँ॑ ॥ सरे॑ता अ॒ग्निरा॒धेय॒ इत्या॑हुः । आपो॒ वरु॑णस्य॒ पत्न॑य आसन्न् । ता अ॒ग्निर॒भ्य॑द्ध्यायत् । ता-स्सम॑भवत् । तस्य॒ रेतः॒ परा॑-ऽपतत् । तद्धिर॑ण्य-मभवत् । यद्धिर॑ण्य-मु॒पास्य॑ति । सरे॑तसमे॒वाग्नि-माध॑त्ते ॥ पुरु॑ष॒ इन्वै स्वा-द्रेत॑सो बीभथ्सत॒ इत्या॑हुः ॥ 21 ॥
उ॒त्त॒र॒त उपा᳚स्य॒त्य-बी॑भथ्सायै ॥ अति॒ प्रय॑च्छति । आर्ति॑मे॒वाति॒ प्रय॑च्छति ॥ अ॒ग्निर्दे॒वेभ्यो॒ निला॑यत । अश्वो॑ रू॒प-ङ्कृ॒त्वा । सो᳚-ऽश्व॒त्थे सं॑​वँथ्स॒र-म॑तिष्ठत् । तद॑श्व॒त्थस्या᳚-श्वत्थ॒त्वम् । यदाश्व॑त्थ-स्सम्भा॒रो भव॑ति । यदे॒वास्य॒ तत्र॒ न्य॑क्तम् । तदे॒वाव॑-रुन्धे ॥ 22 ॥
दे॒वा वा ऊर्जं॒-व्यँ॑भजन्त । तत॑ उदु॒म्बर॒ उद॑तिष्ठत् । ऊर्ग्वा उ॑दु॒म्बरः॑ । यदौदु॑म्बर-स्सम्भा॒रो भव॑ति । ऊर्ज॑मे॒वाव॑-रुन्धे ॥ तृ॒तीय॑स्यामि॒तो दि॒वि सोम॑ आसीत् । त-ङ्गा॑य॒त्र्याह॑रत् । तस्य॑ प॒र्णम॑च्छिद्यत । तत्प॒र्णो॑ ऽभवत् । त-त्प॒र्णस्य॑ पर्ण॒त्वम् ॥ 23 ॥
यस्य॑ पर्ण॒मयः॑ सम्भा॒रो भव॑ति । सो॒म॒पी॒थमे॒वाव॑ रुन्धे ॥ दे॒वा वै ब्रह्म॑न्नवदन्त । त-त्प॒र्ण उपा॑शृणोत् । सु॒श्रवा॒ वै नाम॑ । य-त्प॑र्ण॒मयः॑ सम्भा॒रो भव॑ति । ब्र॒ह्म॒व॒र्च॒समे॒वाव॑ रुन्धे ॥ प्र॒जाप॑ति-र॒ग्नि-म॑सृजत । सो॑-ऽबिभे॒त्प्र मा॑ धक्ष्य॒तीति॑ । तग्ं श॒म्या॑-ऽशमयत् ॥ 24 ॥
तच्छ॒म्यै॑ शमि॒त्वम् । यच्छ॑मी॒मयः॑ सम्भा॒रो भव॑ति । शान्त्या॒ अप्र॑दाहाय ॥ अ॒ग्ने-स्सृ॒ष्टस्य॑ य॒तः । विक॑ङ्कत॒-म्भा आ᳚र्च्छत् । य-द्वैक॑ङ्कत-स्सम्भा॒रो भव॑ति । भा ए॒वाव॑रुन्धे ॥ सहृ॑दयो॒ ऽग्निरा॒धेय॒ इत्या॑हुः । म॒रुतो॒-ऽद्भिर॒ग्नि-म॑तमयन्न् । तस्य॑ ता॒न्तस्य॒ हृद॑य॒माच्छि॑न्दन्न् । सा-ऽशनि॑रभवत् । यद॒शनि॑हतस्य वृ॒क्षस्य॑ सम्भा॒रो भव॑ति ।सहृ॑दय-मे॒वाग्नि-माध॑त्ते ॥ 25 ॥
(ऊषा॑ - अभवन् - नभव-द्- व॒ल्मीक्रो᳚ - ऽश्राम्य॒ - दप्र॑थय॒ - द्धृत्यै॑ - बीभथ्सत॒ इत्या॑हु - रुन्धे - पर्ण॒त्व - म॑शमयद - च्छिन्द॒ग्ग्॒ स्त्रीणि॑ च) (अ. 3)
द्वा॒द॒शसु॑ विक्रा॒मेष्व॒ग्निमाद॑धीत । द्वाद॑श॒ मासा᳚-स्सं​वँथ्स॒रः । सं॒​वँ॒थ्स॒रा-दे॒वैन॑-मव॒रुद्ध्या-ध॑त्ते ॥ य-द्द्वा॑द॒शसु॑ विक्रा॒मे-ष्वा॒दधी॑त । परि॑मित॒मव॑रुन्धीत । चक्षु॑-र्निमित॒ आद॑धीत । इय॒-द्द्वाद॑श विक्रा॒मा(3) इति॑ । परि॑मित-ञ्चै॒वाप॑रिमित॒-ञ्चाव॑रुन्धे ॥ अनृ॑तं॒-वैँ वा॒चा व॑दति । अनृ॑त॒-म्मन॑सा द्ध्यायति ॥ 26 ॥
चक्षु॒-र्वै स॒त्यम् । अद्रा(3)गित्या॑ह । अद॑र्​श॒मिति॑ । त-थ्स॒त्यम् । यश्चक्षु॑-र्निमिते॒-ऽग्नि-मा॑ध॒त्ते । स॒त्य ए॒वैन॒-माध॑त्ते ॥ तस्मा॒दाहि॑ताग्नि॒र्नानृ॑तं-वँदेत् । नास्य॑ ब्राह्म॒णो-ऽना᳚श्वा-न्गृ॒हे व॑सेत् । स॒त्ये ह्य॑स्या॒ग्निराहि॑तः ॥ आ॒ग्ने॒यी वै रात्रिः॑ ॥ 27 ॥
आ॒ग्ने॒याः प॒शवः॑ । ऐ॒न्द्रमहः॑ । नक्त॒-ङ्गार्​ह॑पत्य॒-माद॑धाति । प॒शूने॒वाव॑-रुन्धे । दिवा॑-ऽऽहव॒नीय᳚म् । इ॒न्द्रि॒यमे॒वा-व॑रुन्धे ॥ अ॒र्धोदि॑ते॒ सूर्य॑ आहव॒नीय॒-माद॑धाति । ए॒तस्मि॒न् वै लो॒के प्र॒जाप॑तिः प्र॒जा अ॑सृजत । प्र॒जा ए॒व त-द्यज॑मान-स्सृजते । अथो॑ भू॒त-ञ्चै॒व भ॑वि॒ष्यच्चा-व॑रुन्धे ॥ 28 ॥
इडा॒ वै मा॑न॒वी य॑ज्ञानूका॒शिन्या॑सीत् । सा-ऽशृ॑णोत् । असु॑रा अ॒ग्निमाद॑धत॒ इति॑ । तद॑गच्छत् । त आ॑हव॒नीय॒मग्र॒ आद॑धत । अथ॒ गार्​ह॑पत्यम् । अथा᳚-न्वाहार्य॒-पच॑नम् । सा ऽब्र॑वीत् । प्र॒तीच्ये॑षा॒ग्॒ श्रीर॑गात् । भ॒द्रा भू॒त्वा परा॑भविष्य॒न्तीति॑ ॥ 29 ॥
यस्यै॒व-म॒ग्निरा॑धी॒यते᳚ । प्र॒तीच्य॑स्य॒ श्रीरे॑ति । भ॒द्रो भू॒त्वा परा॑भवति ॥ सा-ऽशृ॑णोत् । दे॒वा अ॒ग्नि-माद॑धत॒ इति॑ । तद॑गच्छत् । ते᳚-ऽन्वाहार्य॒-पच॑न॒मग्र॒ आद॑धत । अथ॒ गार्​ह॑पत्यम् । अथा॑हव॒नीय᳚म् । सा-ऽब्र॑वीत् ॥ 30 ॥
प्राच्ये॑षा॒ग्॒ श्रीर॑गात् । भ॒द्रा भू॒त्वा सु॑व॒र्गं-लोँ॒कमे᳚ष्यन्ति । प्र॒जा-न्तु न वे᳚थ्स्यन्त॒ इति॑ । यस्यै॒वम॒ग्नि-रा॑धी॒यते᳚ । प्राच्य॑स्य॒ श्रीरे॑ति । भ॒द्रो भू॒त्वा सु॑व॒र्गं-लोँ॒कमे॑ति । प्र॒जा-न्तु न वि॑न्दते ॥ सा-ऽब्र॑वी॒दिडा॒ मनु᳚म् । तथा॒ वा अ॒ह-न्तवा॒ग्नि-माधा᳚स्यामि । यथा॒ प्र प्र॒जया॑ प॒शुभि॑-र्मिथु॒नै-र्ज॑नि॒ष्यसे᳚ ॥ 31 ॥
प्रत्य॒स्मिन् ँलो॒के स्था॒स्यसि॑ । अ॒भि सु॑व॒र्गं-लोँ॒क-ञ्जे॒ष्यसीति॑ । गार्​ह॑पत्य॒मग्र॒ आद॑धात् । गार्​ह॑पत्यं॒-वाँ अनु॑ प्र॒जाः प॒शवः॒ प्रजा॑यन्ते । गार्​ह॑पत्येनै॒वास्मै᳚ प्र॒जा-म्प॒शू-न्प्राज॑नयत् । अथा᳚-न्वाहार्य॒-पच॑नम् । ति॒र्यङ्ङ्॑व॒ वा अ॒यं-लोँ॒कः । अ॒स्मिन्ने॒व तेन॑ लो॒के प्रत्य॑तिष्ठत् । अथा॑हव॒नीय᳚म् । तेनै॒व सु॑व॒र्गं-लोँ॒क-म॒भ्य॑जयत् ॥ 32 ॥
यस्यै॒वम॒ग्नि-रा॑धी॒यते᳚ । प्र प्र॒जया॑ प॒शुभि॑-र्मिथु॒नै-र्जा॑यते । प्रत्य॒स्मिन् ँलो॒के ति॑ष्ठति । अ॒भि सु॑व॒र्गं-लोँ॒क-ञ्ज॑यति ॥ यस्य॒ वा अय॑थादेवतम॒ग्नि-रा॑धी॒यते᳚ । आ दे॒वता᳚भ्यो वृश्च्यते । पापी॑या-न्भवति । यस्य॑ यथा देव॒तम् । न दे॒वता᳚भ्य॒ आवृ॑श्च्यते । वसी॑या-न्भवति ॥ 33 ॥
भृगू॑णा॒-न्त्वा-ऽङ्गि॑रसां-व्रँतपते व्र॒तेना-द॑धा॒मीति॑ भृग्वङ्गि॒रसा॒माद॑द्ध्यात् । आ॒दि॒त्याना᳚-न्त्वा दे॒वानां᳚-व्रँतपते व्र॒तेनाद॑धा॒मीत्य॒न्यासा॒-म्ब्राह्म॑णीना-म्प्र॒जाना᳚म् । वरु॑णस्य त्वा॒ राज्ञो᳚ व्रतपते व्र॒तेनाद॑धा॒मीति॒ राज्ञः॑ । इन्द्र॑स्य त्वेन्द्रि॒येण॑ व्रतपते व्र॒तेनाद॑धा॒मीति॑ राज॒न्य॑स्य । मनो᳚स्त्वा ग्राम॒ण्यो᳚ व्रतपते व्र॒तेनाद॑धा॒मीति॒ वैश्य॑स्य । ऋ॒भू॒णा-न्त्वा॑ दे॒वानां᳚-व्रँतपते व्र॒तेनाद॑धा॒मीति॑ रथका॒रस्य॑ । य॒था॒ दे॒व॒तम॒ग्नि-राधी॑यते । न दे॒वता᳚भ्य॒ आ वृ॑श्च्यते । वसी॑या-न्भवति ॥ 34 ॥
(ध्या॒य॒ति॒ - वै रात्रि॒ - श्चाव॑रुन्धे - भविष्य॒न्तीत्य॑ - ब्रवी - ज्जनि॒ष्यसे॑ - ऽजय॒-द्- वसी॑या-न्भवति॒ - नव॑ च) (अ. 4)
अनुवाकं 5 - तत्र पवमानहबींषि
प्र॒जाप॑ति-र्वा॒च-स्स॒त्य-म॑पश्यत् । तेना॒ग्निमाध॑त्त । तेन॒ वै स आ᳚र्ध्नोत् । भूर्भुव॒-स्सुव॒रित्या॑ह । ए॒तद्वै वा॒च-स्स॒त्यम् । य ए॒तेना॒ग्नि-मा॑ध॒त्ते । ऋ॒द्ध्नोत्ये॒व । अथो॑ स॒त्यप्रा॑शूरे॒व भ॑वति । अथो॒ य ए॒वं-विँ॒द्वान॑भि॒चर॑ति । स्तृ॒णु॒त ए॒वैन᳚म् ॥ 35 ॥
भूरित्या॑ह । प्र॒जा ए॒व त-द्यज॑मान-स्सृजते । भुव॒ इत्या॑ह । अ॒स्मिन्ने॒व लो॒के प्रति॑ तिष्ठति । सुव॒रित्या॑ह । सु॒व॒र्ग ए॒व लो॒के प्रति॑ तिष्ठति ॥ त्रि॒भिर॒क्षरै॒-र्गार्​ह॑पत्य॒-माद॑धाति । त्रय॑ इ॒मे लो॒काः । ए॒ष्वे॑वैनं॑-लोँ॒केषु॒ प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते । सर्वैः᳚ प॒ञ्चभि॑-राहव॒नीय᳚म् ॥ 36 ॥
सु॒व॒र्गाय॒ वा ए॒ष लो॒कायाधी॑यते । यदा॑हव॒नीयः॑ । सु॒व॒र्ग ए॒वास्मै॑ लो॒के वा॒च-स्स॒त्यग्ं सर्व॑माप्नोति ॥ त्रि॒भि-र्गार्​ह॑पत्य॒-माद॑धाति । प॒ञ्चभि॑-राहव॒नीय᳚म् । अ॒ष्टौ सम्प॑द्यन्ते । अ॒ष्टाक्ष॑रा गाय॒त्री । गा॒य॒त्रो᳚-ऽग्निः । यावा॑ने॒वाग्निः । तमाध॑त्ते ॥ 37 ॥
प्र॒जाप॑तिः प्र॒जा अ॑सृजत । ता अ॑स्मा-थ्सृ॒ष्टाः परा॑चीरायन्न् । ताभ्यो॒ ज्योति॒-रुद॑गृह्णात् । त-ञ्ज्योतिः॒ पश्य॑न्तीः प्र॒जा अ॒भिस॒माव॑र्तन्त । उ॒परी॑वा॒ग्नि-मुद्गृ॑ह्णीया-दु॒द्धरन्न्॑ । ज्योति॑रे॒व पश्य॑न्तीः प्र॒जा यज॑मान-म॒भि-स॒माव॑र्तन्ते ॥ प्र॒जाप॑ते॒रक्ष्य॑श्वयत् । त-त्परा॑-ऽपतत् । तदश्वो॑-ऽभवत् । तदश्व॑स्या-श्व॒त्वम् ॥ 38 ॥
ए॒ष वै प्र॒जाप॑तिः । यद॒ग्निः । प्रा॒जा॒प॒त्यो-ऽश्वः॑ । यदश्व॑-म्पु॒रस्ता॒न्नय॑ति । स्वमे॒व चक्षुः॒ पश्य॑-न्प्र॒जाप॑ति॒-रनूदे॑ति ॥ व॒ज्री वा ए॒षः । यदश्वः॑ । यदश्व॑-म्पु॒रस्ता॒न्नय॑ति । जा॒ताने॒व भ्रातृ॑व्या॒-न्प्रणु॑दते ॥ पुन॒राव॑र्तयति ॥ 39 ॥
ज॒नि॒ष्यमा॑णाने॒व प्रति॑नुदते ॥ न्या॑हव॒नीयो॒ गार्​ह॑पत्य-मकामयत । नि गार्​ह॑पत्य आहव॒नीय᳚म् । तौ वि॒भाज॒-न्नाश॑क्नोत् । सोश्वः॑ पूर्व॒वाड्-भू॒त्वा । प्राञ्च॒-म्पूर्व॒मुद॑वहत् । त-त्पू᳚र्व॒वाहः॑ पूर्ववा॒ट्-त्वम् । यदश्व॑-म्पु॒रस्ता॒न्नय॑ति । विभ॑क्तिरे॒वैन॑यो॒स्सा । अथो॒ नाना॑वीर्यावे॒वैनौ॑ कुरुते ॥ 40 ॥
यदु॒पर्यु॑परि॒ शिरो॒ हरे᳚त् । प्रा॒णान् विच्छि॑न्द्यात् । अ॒धो॑-ऽध॒-श्शिरो॑ हरति । प्रा॒णाना᳚-ङ्गोपी॒थाय॑ ॥ इय॒त्यग्रे॑ हरति । अथेय॒त्यथेय॑ति । त्रय॑ इ॒मे लो॒काः । ए॒ष्वे॑वैनं॑-लोँ॒केषु॒ प्रति॑ष्ठित॒मा-ध॑त्ते ॥ प्र॒जाप॑ति-र॒ग्नि-म॑सृजत । सो॑-ऽबिभे॒त्प्र मा॑ धक्ष्य॒तीति॑ ॥ 41 ॥
तस्य॑ त्रे॒धा म॑हि॒मानं॒-व्यौँ॑हत् । शान्त्या॒ अप्र॑दाहाय । यत्-त्रे॒धा-ऽग्नि-रा॑धी॒यते᳚ । म॒हि॒मान॑मे॒वास्य॒ त-द्व्यू॑हति । शान्त्या॒ अप्र॑दाहाय ॥ पुन॒राव॑र्तयति । म॒हि॒मान॑मे॒वास्य॒ सन्द॑धाति ॥ प॒शुर्वा ए॒षः । यदश्वः॑ । ए॒ष रु॒द्रः ॥ 42 ॥
यद॒ग्निः । यदश्व॑स्य प॒दे᳚-ऽग्नि-मा॑द॒द्ध्यात् । रु॒द्राय॑ प॒शू-नपि॑दद्ध्यात् । अ॒प॒शु-र्यज॑मान-स्स्यात् । य-न्नाक्र॒मये᳚त् । अन॑वरुद्धा अस्य प॒शवः॑ स्युः । पा॒र्​श्व॒त आक्र॑मयेत् । यथा ऽऽहि॑तस्या॒ग्ने-रङ्गा॑रा अभ्यव॒वर्ते॑रन्न् । अव॑रुद्धा अस्य प॒शवो॒ भव॑न्ति । न रु॒द्रायापि॑दधाति ॥ 43 ॥
त्रीणि॑ ह॒वीग्ंषि॒ निर्व॑पति । वि॒राज॑ ए॒व विक्रा᳚न्तं॒-यँज॑मा॒नो-ऽनु॒ विक्र॑मते ॥ अ॒ग्नये॒ पव॑मानाय । अ॒ग्नये॑ पाव॒काय॑ । अ॒ग्नये॒ शुच॑ये । यद॒ग्नये॒ पव॑मानाय नि॒र्वप॑ति । पु॒नात्ये॒वैन᳚म् । यद॒ग्नये॑ पाव॒काय॑ । पू॒त ए॒वास्मि॑-न्न॒न्नाद्य॑-न्दधाति । यद॒ग्नये॒ शुच॑ये । ब्र॒ह्म॒व॒र्च॒स-मे॒वास्मि॑-न्नु॒परि॑ष्टा-द्दधाति ॥ 44 ॥
(ए॒न॒ - मा॒ह॒व॒नीयं॑ - धत्ते - ऽश्व॒त्वं - ँव॑र्तयति - कुरुत॒ - इति॑ -रु॒द्रो - द॑धाति॒ - यद॒ग्नये॒ शुच॑य॒ एक॑-ञ्च) (अ. 5)
अनुवाकं 6 - पवमानहविर्विस्तारः, हविरन्तराणि, दक्षिणाश्च
दे॒वा॒सु॒रा-स्सं​यँ॑त्ता आसन्न् । ते दे॒वा वि॑ज॒य-मु॑प॒यन्तः॑ । अ॒ग्नौ वा॒मं-वँसु॒ स-न्न्य॑दधत । इ॒दमु॑ नो भविष्यति । यदि॑ नो जे॒ष्यन्तीति॑ । तद॒ग्निर्नो-थ्सह॑मशक्नोत् । तत्-त्रे॒धा विन्य॑दधात् । प॒शुषु॒ तृती॑यम् । अ॒फ्सु तृती॑यम् । आ॒दि॒त्ये तृती॑यम् ॥ 45 ॥
त-द्दे॒वा वि॒जित्य॑ । पुन॒रवा॑रुरुथ्सन्त । ते᳚-ऽग्नये॒ पव॑मानाय पुरो॒डाश॑-म॒ष्टाक॑पाल॒-न्निर॑वपन्न् । प॒शवो॒ वा अ॒ग्निः पव॑मानः । यदे॒व प॒शुष्वासी᳚त् । तत्-तेनावा॑रुन्धत । ते᳚-ऽग्नये॑ पाव॒काय॑ । आपो॒ वा अ॒ग्निः पा॑व॒कः । यदे॒वाफ्स्वासी᳚त् । तत्-तेनावा॑रुन्धत ॥ 46 ॥
ते᳚-ऽग्नये॒ शुच॑ये । अ॒सौ वा आ॑दि॒त्यो᳚-ऽग्नि-श्शुचिः॑ । यदे॒वादि॒त्य आसी᳚त् । तत्-तेनावा॑रुन्धत ॥ ब्र॒ह्म॒वा॒दिनो॑ वदन्ति । त॒नुवो॒ वावैता अ॑ग्न्या॒धेय॑स्य । आ॒ग्ने॒यो वा अ॒ष्टाक॑पालो ऽग्न्या॒धेय॒मिति॑ । यत्त-न्नि॒र्वपे᳚त् । नैतानि॑ । यथा॒-ऽऽत्मा स्यात् ॥ 47 ॥
नाङ्गा॑नि । ता॒दृगे॒व तत् । यदे॒तानि॑ नि॒र्वपे᳚त् । न तम् । यथा-ऽङ्गा॑नि॒ स्युः । नात्मा । ता॒दृगे॒व तत् । उ॒भया॑नि स॒हनि॒रुप्या॑णि । य॒ज्ञस्य॑ सात्म॒त्वाय॑ ॥ उ॒भयं॒-वाँ ए॒तस्ये᳚न्द्रि॒यं-वीँ॒र्य॑माप्यते ॥ 48 ॥
यो᳚-ऽग्निमा॑ध॒त्ते । ऐ॒न्द्रा॒ग्न-मेका॑दशकपाल॒- मनु॒ निर्व॑पेत् । आ॒दि॒त्य-ञ्च॒रुम् । इ॒न्द्रा॒ग्नी वै दे॒वाना॒-मया॑तयामानौ । ये ए॒व दे॒वते॒ अया॑तयाम्नी । ताभ्या॑मे॒वास्मा॑ इन्द्रि॒यं-वीँ॒र्य॑मव॑- रुन्धे । आ॒दि॒त्यो भ॑वति । इ॒यं-वाँ अदि॑तिः । अ॒स्यामे॒व प्रति॑तिष्ठति ॥ धे॒न्वै वा ए॒त-द्रेतः॑ ॥ 49 ॥
यदाज्य᳚म् । अ॒न॒डुह॑स्तण्डु॒लाः । मि॒थु॒नमे॒वाव॑-रुन्धे । घृ॒ते भ॑वति । य॒ज्ञस्यालू᳚क्षान्तत्वाय ॥ च॒त्वार॑ आर्​षे॒याः प्राश्ञ॑न्ति । दि॒शामे॒व ज्योति॑षि जुहोति ॥ प॒शवो॒ वा ए॒तानि॑ ह॒वीग्ंषि॑ । ए॒ष रु॒द्रः । यद॒ग्निः ॥ 50 ॥
यथ्स॒द्य ए॒तानि॑ ह॒वीग्ंषि॑ नि॒र्वपे᳚त् । रु॒द्राय॑ प॒शूनपि॑ दद्ध्यात् । अ॒प॒शु-र्यज॑मान-स्स्यात् । यन्नानु॑नि॒र्वपे᳚त् । अन॑वरुद्धा अस्य प॒शवः॑ स्युः । द्वा॒द॒शसु॒ रात्री॒ष्वनु॒ निर्व॑पेत् । सं॒​वँ॒थ्स॒र प्र॑तिमा॒ वै द्वाद॑श॒ रात्र॑यः । सं॒​वँ॒थ्स॒रेणै॒वास्मै॑ रु॒द्रग्ं श॑मयि॒त्वा । प॒शूनव॑ रुन्धे ॥ यदेक॑-मेकमे॒तानि॑ ह॒वीग्ंषि॑ नि॒र्वपे᳚त् ॥ 51 ॥
यथा॒ त्रीण्या॒वप॑नानि पू॒रये᳚त् । ता॒दृक्तत् । न प्र॒जन॑न॒मुच्छिग्ं॑षेत् । एक॑-न्नि॒रुप्य॑ । उत्त॑रे॒ सम॑स्येत् । तृ॒तीय॑मे॒वास्मै॑ लो॒कमुच्छिग्ं॑षति प्र॒जन॑नाय । त-म्प्र॒जया॑ प॒शुभि॒रनु॒ प्रजा॑यते । अथो॑ य॒ज्ञस्यै॒वैषा-ऽभिक्रा᳚न्तिः ॥ र॒थ॒च॒क्र-म्प्रव॑र्तयति । म॒नु॒ष्य॒र॒थेनै॒व दे॑वर॒थ-म्प्र॒त्यव॑रोहति ॥ 52 ॥
ब्र॒ह्म॒वा॒दिनो॑ वदन्ति । हो॒त॒व्य॑-मग्निहो॒त्रां(3) नहो॑त॒व्या(3)मिति॑ । य-द्यजु॑षा जुहु॒यात् । अय॑थापूर्व॒माहु॑ती जुहुयात् । यन्न जु॑हु॒यात् । अ॒ग्निः परा॑भवेत् । तू॒ष्णीमे॒व हो॑त॒व्य᳚म् । य॒था॒पू॒र्व-माहु॑ती जु॒होति॑ । नाग्निः परा॑भवति ॥ अ॒ग्नीधे॑ ददाति ॥ 53 ॥
अ॒ग्निमु॑खा-ने॒वर्तू-न्प्री॑णाति । उ॒प॒बर्​ह॑ण-न्ददाति । रू॒पाणा॒मव॑-रुद्ध्यै । अश्व॑-म्ब्र॒ह्मणे᳚ । इ॒न्द्रि॒यमे॒वाव॑-रुन्धे । धे॒नुग्ं होत्रे᳚ । आ॒शिष॑ ए॒वाव॑रुन्धे । अ॒न॒ड्वाह॑-मद्ध्व॒र्यवे᳚ । वह्नि॒र्वा अ॑न॒ड्वान् । वह्नि॑रद्ध्व॒र्युः ॥ 54 ॥
वह्नि॑नै॒व वह्नि॑ य॒ज्ञस्याव॑-रुन्धे । मि॒थु॒नौ गावौ॑ ददाति । मि॒थु॒नस्याव॑-रुद्ध्यै । वासो॑ ददाति । स॒र्व॒ दे॒व॒त्यं॑-वैँ वासः॑ । सर्वा॑ ए॒व दे॒वताः᳚ प्रीणाति । आ द्वा॑द॒शभ्यो॑ ददाति । द्वाद॑श॒ मासा᳚-स्सं​वँथ्स॒रः । सं॒​वँ॒थ्स॒र ए॒व प्रति॑ तिष्ठति । काम॑मू॒र्ध्व-न्देय᳚म् । अप॑रिमित॒स्याव॑-रुद्ध्यै ॥ 55 ॥
(आ॒दि॒त्ये तृती॑य - म॒फ्स्वासी॒-त्त-त्तेनावा॑रुन्धत॒ - स्या - दा᳚प्यते॒ - रेतो॒ - ऽग्नि - रेक॑मेक मे॒तानि॑ ह॒विग्ंषि॑ नि॒र्वपे᳚त् - प्र॒त्यव॑रोहति - ददात्य - द्ध्व॒र्यु--र् देय॒ मेक॑-ञ्च) (अ. 6)
अनुवाकं 7 - आधानमन्त्राः
घ॒र्म-श्शिर॒स्तद॒यम॒ग्निः । स-म्प्रि॑यः प॒शुभि॑-र्भुवत् । छ॒र्दिस्तो॒काय॒ तन॑याय यच्छ ॥ वातः॑ प्रा॒णस्तद॒यम॒ग्निः । स-म्प्रि॑यः प॒शुभि॑-र्भुवत् । स्व॒दि॒त-न्तो॒काय॒ तन॑याय पि॒तु-म्प॑च ॥ प्राची॒मनु॑ प्र॒दिश॒-म्प्रेहि॑ वि॒द्वान् । अ॒ग्नेर॑ग्ने पु॒रो अ॑ग्नि-र्भवे॒ह । विश्वा॒ आशा॒ दीद्या॑नो॒ विभा॑हि । ऊर्ज॑-न्नो धेहि द्वि॒पदे॒ चतु॑ष्पदे ॥ 56 ॥
अ॒र्कश्चक्षु॒-स्तद॒सौ सूर्य॒स्तद॒यम॒ग्निः । सम्प्रि॑यः प॒शुभि॑-र्भुवत् । य-त्ते॑ शुक्र शु॒क्रं-वँर्चः॑ शु॒क्रा त॒नूः । शु॒क्र-ञ्ज्योति॒रज॑स्रम् । तेन॑ मे दीदिहि॒ तेन॒ त्वा-ऽऽद॑धे । अ॒ग्निना᳚-ऽग्ने॒ ब्रह्म॑णा ॥ आ॒न॒शे व्या॑नशे॒ सर्व॒मायु॒-र्व्या॑नशे ॥ ये ते॑ अग्ने शि॒वे त॒नुवौ᳚ । वि॒राट् च॑ स्व॒राट् च॑ । ते मा वि॑शता॒-न्ते मा॑ जिन्वताम् ॥ 57 ॥
ये ते॑ अग्ने शि॒वे त॒नुवौ᳚ । स॒म्राट् चा॑भि॒भूश्च॑ । ते मा वि॑शता॒-न्ते मा॑ जिन्वताम् । ये ते॑ अग्ने शि॒वे त॒नुवौ᳚ । वि॒भूश्च॑ परि॒भूश्च॑ । ते मा वि॑शता॒-न्ते मा॑ जिन्वताम् । ये ते॑ अग्ने शि॒वे त॒नुवौ᳚ । प्र॒भ्वी च॒ प्रभू॑तिश्च । ते मा वि॑शता॒-न्ते मा॑ जिन्वताम् । यास्ते॑ अग्ने शि॒वास्त॒नुवः॑ । ताभि॒स्त्वा ऽऽद॑धे ॥ यास्ते॑ अग्ने घो॒रास्त॒नुवः॑ । ताभि॑र॒मु-ङ्ग॑च्छ ॥ 58 ॥
(चतु॑ष्पदे - जिन्वतां - त॒नुव॒ स्त्रीणि॑ च ) (अ. 7)
अनुवाकं 8 - एतद्ब्राह्मणं
इ॒मे वा ए॒ते लो॒का अ॒ग्नयः॑ । ते यदव्या॑वृत्ता आधी॒येरन्न्॑ । शो॒चये॑यु॒-र्यज॑मानम् । घ॒र्म-श्शिर॒ इति॒ गार्​ह॑पत्य॒-माद॑धाति । वातः॑ प्रा॒ण इत्य॑न्वाहार्य॒-पच॑नम् । अ॒र्क-श्चक्षु॒रित्या॑-हव॒नीय᳚म् । तेनै॒वैना॒न् व्याव॑र्तयति । तथा॒ न शो॑चयन्ति॒ यज॑मानम् ॥ र॒थ॒न्त॒र-म॒भिगा॑यते॒ गार्​ह॑पत्य आधी॒यमा॑ने । राथ॑न्तरो॒ वा अ॒यं-लोँ॒कः ॥ 59 ॥
अ॒स्मिन्ने॒वैनं॑-लोँ॒के प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते । वा॒म॒दे॒व्य-म॒भिगा॑यत उद्ध्रि॒यमा॑णे । अ॒न्तरि॑क्षं॒-वैँ वा॑मदे॒व्यम् । अ॒न्तरि॑क्ष ए॒वैन॒-म्प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते । अथो॒ शान्ति॒-र्वै वा॑मदे॒व्यम् । शा॒न्तमे॒वैन॑-म्पश॒व्य॑मुद्ध॑रते । बृ॒हद॒भिगा॑यत आहव॒नीय॑ आधी॒यमा॑ने । बार्​ह॑तो॒ वा अ॒सौ लो॒कः । अ॒मुष्मि॑न्ने॒वैनं॑-लोँ॒के प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते ॥ प्र॒जाप॑ति-र॒ग्नि-म॑सृजत ॥ 60 ॥
सो-ऽश्वो॒ वारो॑ भू॒त्वा परां॑ऐत् । तं-वाँ॑रव॒न्तीये॑नावारयत ।त-द्वा॑रव॒न्तीय॑स्य वारवन्तीय॒त्वम् । श्यै॒तेन॑ श्ये॒ती अ॑कुरुत ।तच्छ्यै॒तस्य॑ श्यैत॒त्वम् । य-द्वा॑रव॒न्तीय॑-मभि॒गाय॑ते । वा॒र॒यि॒त्वैवैन॒-म्प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते । श्यै॒तेन॑ श्ये॒ती कु॑रुते ॥ घ॒र्म-श्शिर॒ इति॒ गार्​ह॑पत्य॒-माद॑धाति । सशी॑र्​षाण-मे॒वैन॒-माध॑त्ते ॥ 61 ॥
उपै॑न॒मुत्त॑रो य॒ज्ञो न॑मति ॥ रु॒द्रो वा ए॒षः । यद॒ग्निः । स आ॑धी॒यमा॑न ईश्व॒रो यज॑मानस्य प॒शून् हिग्ंसि॑तोः । स-म्प्रि॑यः प॒शुभि॑-र्भुव॒दित्या॑ह । प॒शुभि॑रे॒वैन॒ग्ं॒ सम्प्रि॑य-ङ्करोति । प॒शू॒ना-महिग्ं॑सायै ॥ छ॒र्दिस्तो॒काय॒ तन॑याय य॒च्छेत्या॑ह ।आ॒शिष॑मे॒वैता-माशा᳚स्ते ॥ वातः॑ प्रा॒ण इत्य॑न्वाहार्य॒-पच॑नम् ॥ 62 ॥
सप्रा॑ण-मे॒वैन॒-माध॑त्ते ॥ स्व॒दि॒त-न्तो॒काय॒ तन॑याय पि॒तु-म्प॒चेत्या॑ह । अन्न॑मे॒वास्मै᳚ स्वदयति ॥ प्राची॒मनु॑ प्र॒दिश॒-म्प्रेहि॑ वि॒द्वानित्या॑ह । विभ॑क्तिरे॒वैन॑यो॒स्सा । अथो॒ नाना॑ वीर्यावे॒वैनौ॑ कुरुते ॥ ऊर्ज॑-न्नो धेहि द्वि॒पदे॒ चतु॑ष्पद॒ इत्या॑ह । आ॒शिष॑मे॒वैतामाशा᳚स्ते ॥ अ॒र्क-श्चक्षु॒रित्या॑-हव॒नीय᳚म् । अ॒र्को वै दे॒वाना॒मन्न᳚म् ॥ 63 ॥
अन्न॑मे॒वाव॑ रुन्धे ॥ तेन॑ मे दीदि॒हीत्या॑ह । समि॑न्ध ए॒वैन᳚म् ॥ आ॒न॒शे व्या॑नश॒ इति॒ त्रिरुदि॑ङ्गयति । त्रय॑ इ॒मे लो॒काः । ए॒ष्वे॑वैनं॑-लोँ॒केषु॒ प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते ॥ तत्-तथा॒ न का॒र्य᳚म् । वीङ्गि॑त॒म प्र॑तिष्ठित॒-माद॑धीत । उ॒द्धृत्यै॒-वाधाया॑-भि॒मन्त्रियः॑ । अवी᳚ङ्गित-मे॒वैन॒-म्प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते ॥ वि॒राट् च॑ स्व॒राट् च॒ यास्ते॑ अग्ने शि॒वास्त॒नुव॒-स्ताभि॒स्त्वा ऽऽद॑ध॒ इत्या॑ह । ए॒ता वा अ॒ग्ने-श्शि॒वास्त॒नुवः॑ । ताभि॑रे॒वैन॒ग्ं॒ सम॑र्धयति ॥ यास्ते॑ अग्ने घो॒रास्त॒नुव॒ स्ताभि॑र॒मु-ङ्ग॒च्छेति॑ ब्रूया॒द्य-न्द्वि॒ष्यात् । ताभि॑रे॒वैन॒-म्परा॑भावयति ॥ 64 ॥
(लो॒को॑ - ऽसृजतैन॒ - माध॑त्ते - ऽन्वाहार्य॒पच॑नं - दे॒वाना॒मन्न॑ - मेन॒-म्प्रति॑ष्ठित॒माध॑त्ते॒ पञ्च॑ च) (अ. 8)
अनुवाकं 9 - ब्रह्मौदनम्
श॒मी॒ग॒र्भाद॒ग्नि-म्म॑न्थति । ए॒षा वा अ॒ग्ने-र्य॒ज्ञिया॑ त॒नूः । तामे॒वास्मै॑ जनयति ॥ अदि॑तिः पु॒त्रका॑मा । सा॒द्ध्येभ्यो॑ दे॒वेभ्यो᳚ ब्रह्मौद॒न-म॑पचत् । तस्या॑ उ॒च्छेष॑ण-मददुः । त-त्प्राश्ञा᳚त् । सा रेतो॑-ऽधत्त । तस्यै॑ धा॒ता चा᳚र्य॒मा चा॑जायेताम् । सा द्वि॒तीय॑-मपचत् ॥ 65 ॥
तस्या॑ उ॒च्छेष॑ण-मददुः । त-त्प्राश्ञा᳚त् । सा रेतो॑-ऽधत्त । तस्यै॑ मि॒त्रश्च॒ वरु॑णश्चाजायेताम् । सा तृ॒तीय॑-मपचत् । तस्या॑ उ॒च्छेष॑ण-मददुः । त-त्प्राश्ञा᳚त् । सा रेतो॑-ऽधत्त । तस्या॒ अग्ंश॑श्च॒ भग॑श्चाजायेताम् । सा च॑तु॒र्थ-म॑पचत् ॥ 66 ॥
तस्या॑ उ॒च्छेष॑ण-मददुः । त-त्प्राश्ञा᳚त् । सा रेतो॑-ऽधत्त । तस्या॒ इन्द्र॑श्च॒ विव॑स्वाग्​श्चा-जायेताम् । ब्र॒ह्मौ॒द॒न-म्प॑चति । रेत॑ ए॒व त-द्द॑धाति ॥ प्राश्ञ॑न्ति ब्राह्म॒णा ओ॑द॒नम् ॥ यदाज्य॑-मु॒च्छिष्य॑ते । तेन॑ स॒मिधो॒-ऽभ्यज्याद॑धाति । उ॒च्छेष॑णा॒द्वा अदि॑ती॒ रेतो॑-ऽधत्त ॥ 67 ॥
उ॒च्छेष॑णादे॒व त-द्रेतो॑ धत्ते ॥ अस्थि॒ वा ए॒तत् । य-थ्स॒मिधः॑ । ए॒त-द्रेतः॑ । यदाज्य᳚म् । यदाज्ये॑न स॒मिधो॒-ऽभ्यज्या॒दधा॑ति । अस्थ्ये॒व त-द्रेत॑सि दधाति ॥ ति॒स्र आद॑धाति मिथुन॒त्वाय॑ ॥ इय॑ती-र्भवन्ति । प्र॒जाप॑तिना यज्ञमु॒खेन॒ सम्मि॑ताः ॥ 68 ॥
इय॑ती-र्भवन्ति । य॒ज्ञ॒प॒रुषा॒ सम्मि॑ताः । इय॑ती-र्भवन्ति । ए॒ताव॒द्वै पुरु॑षे वी॒र्य᳚म् । वी॒र्य॑ सम्मिताः ॥ आ॒र्द्रा भ॑वन्ति । आ॒र्द्रमि॑व॒ हि रेतः॑ सि॒च्यते᳚ ॥ चित्रि॑यस्याश्व॒त्थस्याद॑धाति । चि॒त्रमे॒व भ॑वति ॥ घृ॒तव॑तीभि॒-राद॑धाति ॥ 69 ॥
ए॒तद्वा अ॒ग्नेः प्रि॒य-न्धाम॑ । य-द्घृ॒तम् । प्रि॒येणै॒वैन॒-न्धाम्ना॒ सम॑र्धयति । अथो॒ तेज॑सा ॥ गा॒य॒त्रीभि॑-र्ब्राह्म॒णस्याद॑द्ध्यात् । गा॒य॒त्रछ॑न्दा॒ वै ब्रा᳚ह्म॒णः । स्वस्य॒ छन्द॑सः प्रत्ययन॒स्त्वाय॑ । त्रि॒ष्टुग्भी॑-राज॒न्य॑स्य । त्रि॒ष्टु-प्छ॑न्दा॒ वै रा॑ज॒न्यः॑ । स्वस्य॒ छन्द॑सः प्रत्ययन॒स्त्वाय॑ ॥ 70 ॥
जग॑तीभि॒-र्वैश्य॑स्य । जग॑ती छन्दा॒ वै वैश्यः॑ । स्वस्य॒ छन्द॑सः प्रत्ययन॒स्त्वाय॑ ॥ तग्ं सं॑​वँथ्स॒र-ङ्गो॑पायेत् । सं॒​वँ॒थ्स॒रग्ं हि रेतो॑ हि॒तं-वँर्ध॑ते ॥ य-द्ये॑नग्ं सं​वँथ्स॒रे नोप॒नमे᳚त् । स॒मिधः॒ पुन॒राद॑द्ध्यात् । रेत॑ ए॒व तद्धि॒तं-वँर्ध॑मानमेति ॥ न मा॒ग्ं॒स-म॑श्ञीयात् । न स्त्रिय॒मुपे॑यात् ॥ 71 ॥
य-न्मा॒ग्ं॒स-म॑श्ञी॒यात् । यथ्स्त्रिय॑-मुपे॒यात् । निर्वी᳚र्य-स्स्यात् । नैन॑म॒ग्नि-रुप॑नमेत् ॥ श्व आ॑धा॒स्यमा॑नो ब्रह्मौद॒न-म्प॑चति । आ॒दि॒त्या वा इ॒त उ॑त्त॒मा-स्सु॑व॒र्गं-लोँ॒कमा॑यन्न् । ते वा इ॒तो यन्त॒-म्प्रति॑नुदन्ते । ए॒ते खलु॒ वावादि॒त्याः । य-द्ब्रा᳚ह्म॒णाः । तैरे॒व स॒त्व-ङ्ग॑च्छति ॥ 72 ॥
नैन॒-म्प्रति॑नुदन्ते ॥ ब्र॒ह्म॒वा॒दिनो॑ वदन्ति । क्वा॑ सः । अ॒ग्निः का॒र्यः॑ । यो᳚-ऽस्मै प्र॒जा-म्प॒शू-न्प्र॑ज॒नय॒तीति॑ । शल्कै॒स्ताग्ं रात्रि॑म॒ग्नि-मि॑न्धीत । तस्मि॑-न्नुपव्यु॒षम॒रणी॒ निष्ट॑पेत् । यथ॑र्​ष॒भाय॑ वाशि॒ता न्या॑विच्छा॒यति॑ । ता॒दृगे॒व तत् ॥ अ॒पो॒दूह्य॒ भस्मा॒ग्नि-म्म॑न्थति ॥ 73 ॥
सैव सा-ऽग्ने-स्सन्त॑तिः ॥ त-म्म॑थि॒त्वा प्राञ्च॒मुद्ध॑रति । सं॒​वँ॒थ्स॒रमे॒व त-द्रेतो॑ हि॒त-म्प्रज॑नयति ॥ अना॑हित॒-स्तस्या॒ग्नि-रित्या॑हुः । य-स्स॒मिधो-ऽना॑धाया॒ग्नि-मा॑ध॒त्त इति॑ । ता-स्सं॑​वँथ्स॒रे पु॒रस्ता॒-दाद॑द्ध्यात् । सं॒​वँ॒थ्स॒रादे॒वैन॑-मव॒रुद्ध्या-ध॑त्ते ॥ यदि॑ सं​वँथ्स॒रे ऽनाद॒द्ध्यात् । द्वा॒द॒श्या᳚-म्पु॒रस्ता॒-दाद॑द्ध्यात् । सं॒​वँ॒थ्स॒र प्र॑तिमा॒ वै द्वाद॑श॒ रात्र॑यः । सं॒​वँ॒थ्स॒रमे॒वास्याहि॑ता भवन्ति ॥ यदि॑ द्वाद॒श्या᳚-न्नाद॒द्ध्यात् । त्र्य॒हे पु॒रस्ता॒दाद॑द्ध्यात् । आहि॑ता ए॒वास्य॑ भवन्ति ॥ 74 ॥
(द्वि॒तीय॑मपचच् - चतु॒र्थम॑पच॒ - ददि॑ती॒ रेतो॑-ऽधत्त॒ - सम्मि॑ता -
घृ॒तव॑तीभि॒राद॑धाति - राज॒न्यः॑ स्वस्य॒ छन्द॑सः प्रत्ययन॒स्त्वा - ये॑या-द्- गच्छति - मन्थति॒ - रात्र॑य श्च॒त्वारि॑ च) (अ. 9)
अनुवाकं 10 - पञ्चाग्न्याधानम्
प्र॒जाप॑तिः प्र॒जा अ॑सृजत । स रि॑रिचा॒नो॑-ऽमन्यत । स तपो॑-ऽतप्यत । स आ॒त्मन् वी॒र्य॑-मपश्यत् । तद॑वर्धत । तद॑स्मा॒-थ्सह॑सो॒र्ध्व-म॑सृज्यत । सा वि॒राड॑भवत् । ता-न्दे॑वासु॒रा व्य॑गृह्णत । सो᳚-ऽब्रवी-त्प्र॒जाप॑तिः । मम॒ वा ए॒षा ॥ 75 ॥
दोहा॑ ए॒व यु॒ष्माक॒मिति॑ ॥ सा ततः॒ प्राच्युद॑क्रामत् । त-त्प्र॒जाप॑तिः॒ पर्य॑गृह्णात् । अथ॑र्व पि॒तु-म्मे॑ गोपा॒येति॑ । सा द्वि॒तीय॒-मुद॑क्रामत् । त-त्प्र॒जाप॑तिः॒ पर्य॑गृह्णात् । नर्य॑ प्र॒जा-म्मे॑ गोपा॒येति॑ । सा तृ॒तीय॒-मुद॑क्रामत् । त-त्प्र॒जाप॑तिः॒ पर्य॑गृह्णात् । शग्ग्​स्य॑ प॒शू-न्मे॑ गोपा॒येति॑ ॥ 76 ॥
सा च॑तु॒र्थ-मुद॑क्रामत् । त-त्प्र॒जाप॑तिः॒ पर्य॑गृह्णात् । सप्र॑थ स॒भा-म्मे॑ गोपा॒येति॑ । सा प॑ञ्च॒म-मुद॑क्रामत् । त-त्प्र॒जाप॑तिः॒ पर्य॑गृह्णात् । अहे॑ बुद्ध्निय॒ मन्त्र॑-म्मे गोपा॒येति॑ । अ॒ग्नीन् वाव सा तान् व्य॑क्रमत । ता-न्प्र॒जाप॑तिः॒ पर्य॑गृह्णात् । अथो॑ प॒ङ्क्तिमे॒व ॥ प॒ङ्क्तिर्वा ए॒षा ब्रा᳚ह्म॒णे प्रवि॑ष्टा ॥ 77 ॥
तामा॒त्मनो-ऽधि॒ निर्मि॑मीते । यद॒ग्नि-रा॑धी॒यते᳚ । तस्मा॑-दे॒ताव॑न्तो॒-ऽग्नय॒ आधी॑यन्ते । पाङ्क्तं॒-वाँ इ॒दग्ं सर्व᳚म् । पाङ्क्ते॑नै॒व पाङ्क्तग्ग्॑ स्पृणोति ॥ अथ॑र्व पि॒तु-म्मे॑ गोपा॒येत्या॑ह । अन्न॑मे॒वै तेन॑ स्पृणोति । नर्य॑ प्र॒जा-म्मे॑ गोपा॒येत्या॑ह । प्र॒जामे॒वैतेन॑ स्पृणोति । शग्ग्​स्य॑ प॒शू-न्मे॑ गोपा॒येत्या॑ह ॥ 78 ॥
प॒शूने॒वैतेन॑ स्पृणोति । सप्र॑थ स॒भा-म्मे॑ गोपा॒येत्या॑ह । स॒भामे॒वैतेनॆ᳚न्द्रि॒यग्ग्​ स्पृ॑णोति । अहे॑ बुद्ध्निय॒ मन्त्र॑-म्मे गोपा॒येत्या॑ह । मन्त्र॑मे॒वै तेन॒ श्रियग्ग्॑ स्पृणोति ॥ यद॑न्वाहार्य॒-पच॑ने-ऽन्वाहा॒र्य॑-म्पच॑न्ति । तेन॒ सो᳚-ऽस्या॒भीष्टः॑ प्री॒तः । य-द्गार्​ह॑पत्य॒ आज्य॑मधि॒श्रय॑न्ति॒ सम्पत्नी᳚र्या॒जय॑न्ति । तेन॒ सो᳚-ऽस्या॒भीष्टः॑ प्री॒तः । यदा॑हव॒नीये॒ जुह्व॑ति ॥ 79 ॥
तेन॒ सो᳚-ऽस्या॒भीष्टः॑ प्री॒तः । यथ्स॒भायां᳚-विँ॒जय॑न्ते । तेन॒ सो᳚-ऽस्या॒भीष्टः॑ प्री॒तः । यदा॑वस॒थे-ऽन्न॒ग्ं॒ हर॑न्ति । तेन॒ सो᳚-ऽस्या॒भीष्टः॑ प्री॒तः । तथा᳚-ऽस्य॒ सर्वे᳚ प्री॒ता अ॒भीष्टा॒ आधी॑यन्ते ॥ प्र॒व॒स॒थ-मे॒ष्यन्ने॒व-मुप॑तिष्ठे॒-तैक॑मेकम् । यथा᳚ ब्राह्म॒णाय॑ गृहेवा॒सिने॑ परि॒दाय॑ गृ॒हानेति॑ । ता॒दृगे॒व तत् ॥ पुन॑रा॒ग-त्योप॑तिष्ठते । सा भा॑गेयमे॒वैषा॒-न्तत् । सा तत॑ ऊ॒र्ध्वा-ऽऽरो॑हत् । सा रो॑हि॒ण्य॑भवत् । त-द्रो॑हि॒ण्यै रो॑हिणि॒त्वम् । रो॒हि॒ण्या-म॒ग्नि-माद॑धीत । स्व ए॒वैनं॒-योँनौ॒ प्रति॑ष्ठित॒-माध॑त्ते । ऋ॒द्ध्नोत्ये॑नेन ॥ 80 ॥
(ए॒षा - प॒शून्मे॑ गोपा॒येति॒ - प्रवि॑ष्टा -
प॒शून्मे॑ गोपा॒येत्या॑ह॒ - जुह्व॑ति - तिष्ठते स॒प्त च॑) (अ. 10)
(ब्रह्म॒ सन्ध॑त्तं॒ - कृत्ति॑का॒ - सूद्ध॑न्ति - द्वाद॒शसु॑ - प्र॒जाप॑ति-र्वा॒चो - दे॑वासु॒रास्तद॒ग्निर्नो-द्- घ॒र्म-श्शिर॑ - इ॒मे वै - श॑मीग॒र्भात् - प्र॒जाप॑ति॒-स्स रि॑रिचा॒न-स्सतप॒-स्स आ॒त्मन् वी॒र्य॑-न्दश॑ )
(ब्रह्म॒ सन्ध॑त्तं॒ - तौ दि॒व्या - वथो॑ श॒त्वां​यँ॒ - प्राच्ये॑षां॒ - ँयदु॒पर्यु॑परि॒ - य-थ्स॒द्यः - सो-ऽश्वो॒ वारो॑ भू॒त्वा - जग॑तीभि॒ रशी॑तिः)
(ब्रह्म॒ सन्ध॑त्त - मृ॒द्ध्नोत्ये॑नेन)
॥ हरिः॑ ओम् ॥
॥ कृष्ण यजुर्वेदीय तैत्तिरीय ब्राह्मणे प्रथमाष्टके प्रथमः प्रपाठक-स्समाप्तः ॥
kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya brāhmaṇe prathamāṣṭake prathamaḥ prapāṭhakaḥ - agnyādheyabrāhmaṇaṃ
o-nnamaḥ paramātmane, śrī mahāgaṇapataye namaḥ,
śrī gurubhyo namaḥ | ha॒riḥ॒ om ||
brahma॒ sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | kṣa॒tragṃ sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | iṣa॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | ūrja॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | ra॒yigṃ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | puṣṭi॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | pra॒jāgṃ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam | pa॒śū-nthsandha̭tta॒-ntānmḙ jinvatam || stu॒to̭-'si॒ jana̭dhāḥ | de॒vāstvā̭ śukra॒pāḥ praṇa̭yantu || 1 ||
su॒vīrāḥ᳚ pra॒jāḥ pra̭ja॒naya॒-nparī̭hi | śu॒kra-śśu॒kraśo̭ciṣā || stu॒to̭-'si॒ jana̭dhāḥ | de॒vāstvā̭ manthi॒pāḥ praṇa̭yantu || su॒pra॒jāḥ pra॒jāḥ pra̭ja॒naya॒-nparī̭hi | ma॒nthī ma॒nthiśo̭ciṣā ||sa॒ja॒ṅgmā॒nau di॒va ā pṛ̭thi॒vyā-''yuḥ̭ | sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | prā॒ṇagṃ sandha̭tta॒-nta-mmḙ jinvatam | a॒pā॒nagṃ sandha̭tta॒-nta-mmḙ jinvatam || 2 ||
vyā॒nagṃ sandha̭tta॒-nta-mmḙ jinvatam | cakṣu॒-ssandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | śrotra॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | mana॒-ssandha̭tta॒-ntanmḙ jinvatam | vāca॒gṃ॒ sandha̭tta॒-ntā-mmḙ jinvatam || āyuḥ̭ stha॒ āyṷrme dhattam | āyṷ-rya॒jñāya̭ dhattam | āyṷ-rya॒jñapa̭taye dhattam | prā॒ṇa-ssthaḥ̭ prā॒ṇa-mmḙ dhattam | prā॒ṇaṃ-ya~॒jñāya̭ dhattam || 3 ||
prā॒ṇaṃ-ya~॒jñapa̭taye dhattam | cakṣuḥ̭ stha॒ścakṣṷrme dhattam | cakṣṷ-rya॒jñāya̭ dhattam | cakṣṷ-rya॒jñapa̭taye dhattam | śrotragg̭ stha॒-śśrotra̭-mme dhattam | śrotraṃ̭-ya~॒jñāya̭ dhattam | śrotraṃ̭-ya~॒jñapa̭taye dhattam | tau dḙvau śukrāmanthinau |ka॒lpaya̭ta॒-ndaivī॒rviśaḥ̭ | ka॒lpaya̭ta॒-mmānṷṣīḥ || 4 ||
iṣa॒-mūrja̭ma॒smāsṷ dhattam | prā॒ṇā-npa॒śuṣṷ | pra॒jā-mmayi̭ ca॒ yaja̭māne ca || nira̭sta॒-śśaṇḍaḥ̭ | nira̭sto॒ markaḥ̭ || apa̭nuttau॒ śaṇḍā॒markaṷ sa॒hāmunā᳚ || śu॒krasya̭ sa॒mida̭si | ma॒nthinaḥ̭ sa॒mida̭si || sa pra̭tha॒ma-ssaṅkṛ̭ti-rvi॒śvaka̭rmā | sa pra̭tha॒mo mi॒tro varṷṇo a॒gniḥ | sa pra̭tha॒mo bṛha॒spati̭ściki॒tvān | tasmā॒ indrā̭ya su॒tamājṷhomi || 5 ||
(na॒ya॒ - ntva॒pā॒nagṃ sandha̭ttaṃ॒ ta-mmḙ jinvataṃ - prā॒ṇaṃ-ya~॒jñāya̭ dhattaṃ॒ - mānṷṣī--r a॒gni-rdve ca̭) (a. 1)
brahma̭ kṣa॒tra-ntat | iṣa॒mūrjagṃ̭ ra॒yi-mpuṣṭi̭-mpra॒jā-ntām | pa॒śu-ntān | sandha̭tta॒-ntat | prā॒ṇama̭pā॒naṃ-vyā~॒na-ntam | cakṣu॒-śśrotra॒-mmana॒stat | vāca॒-ntām | i॒ṣādi॒pañca̭ke॒ vāca॒-ntā-mme᳚ | pa॒śū-nthsandha̭tta॒-ntānme᳚ | prā॒ṇādi॒trita̭ye॒ ta-mme᳚ | a॒nyatra॒ tanme᳚ | )
kṛtti̭kā-sva॒gni-māda̭dhīta | e॒tadvā a॒gne-rnakṣa̭tram | ya-tkṛtti̭kāḥ | svāyā̭me॒vaina̭-nde॒vatā̭yāmā॒dhāya̭ | bra॒hma॒va॒rca॒sī bha̭vati || mukhaṃ॒-vā~ e॒tannakṣa̭trāṇām | ya-tkṛtti̭kāḥ | yaḥ kṛtti̭kā-sva॒gni-mā̭dha॒tte | mukhya̭ e॒va bha̭vati || atho॒ khalṷ || 6 ||
a॒gni॒-na॒kṣa॒tramitya-pa̭cāyanti | gṛ॒hānaḥa॒ dāhṷko bhavati || pra॒jāpa̭tī rohi॒ṇyā-ma॒gni-ma̭sṛjata | ta-nde॒vā ro̭hi॒ṇyā-māda̭dhata | tato॒ vai te sarvā॒-nrohā̭narohann | ta-dro̭hi॒ṇyai ro̭hiṇi॒tvam | yo ro̭hi॒ṇyā-ma॒gnimā̭dha॒tte | ṛ॒dhnotye॒va | sarvā॒-nrohā᳚n-rohati || de॒vā vai bha॒drā-ssanto॒-'gni-mādhi̭thsanta || 7 ||
teṣā॒manā̭hito॒ 'gnirāsī᳚t | athai᳚bhyo vā॒maṃ-va~svapā᳚krāmat | te puna̭rvasvo॒rāda̭dhata | tato॒ vai tān vā॒maṃ-va~sū॒pāva̭rtata | yaḥ pu॒rā bha॒dra-ssampāpī̭yā॒-nthsyāt | sa puna̭rvasvo-ra॒gni-māda̭dhīta | puna̭re॒vainaṃ̭-vā~॒maṃ-va~sū॒pāva̭rtate | bha॒dro bha̭vati || yaḥ kā॒mayḙta॒ dāna̭kāmā me pra॒jā-ssyu॒riti̭ | sa pūrva̭yoḥ॒ phalgṷnyo-ra॒gni-māda̭dhīta || 8 ||
a॒rya॒mṇo vā e॒tannakṣa̭tram | yatpūrve॒ phalgṷnī | a॒rya॒meti॒ tamā̭hu॒ryo dadā̭ti | dāna̭kāmā asmai pra॒jā bha̭vanti || yaḥ kā॒mayḙta bha॒gī syā॒miti̭ | sa utta̭rayoḥ॒ phalgṷnyo-ra॒gnimāda̭dhīta | bhaga̭sya॒ vā e॒tannakṣa̭tram | yadutta̭re॒ phalgṷnī | bha॒gyḙva bha̭vati || kā॒la॒ka॒ñjā vai nāmāsṷrā āsann || 9 ||
te sṷva॒rgāya̭ lo॒kāyā॒gni-ma̭cinvata | purṷṣa॒ iṣṭa̭kā॒-mupā̭dadhā॒t-purṷṣa॒ iṣṭa̭kām | sa indro᳚ brāhma॒ṇo bruvā̭ṇa॒ iṣṭa̭kā॒mupā̭dhatta | e॒ṣā mḙ ci॒trā nāmeti̭ | te sṷva॒rgaṃ-lo~॒kamāprāro̭hann | sa indra॒ iṣṭa̭kā॒māvṛ̭hat | te-'vā̭kīryanta | yḙ-'vākī᳚ryanta | ta ūrṇā॒vabha̭yo-'bhavann | dvāvuda̭patatām || 10 ||
tau di॒vyau śvānā̭vabhavatām | yo bhrātṛ̭vyavā॒-nthsyāt | sa ci॒trāyā̭-ma॒gni-māda̭dhīta | a॒va॒kīryai॒va bhrātṛ̭vyān | ojo॒ bala̭mindri॒yaṃ-vī~॒rya̭mā॒tman-dha̭tte || va॒santā᳚ brāhma॒ṇo᳚ 'gnimāda̭dhīta | va॒sa॒nto vai brā᳚hma॒ṇasya॒rtuḥ | sva e॒vaina̭-mṛ॒tāvā॒dhāya̭ | bra॒hma॒va॒rca॒sī bha̭vati | mukhaṃ॒-vā~ e॒tadṛ̭tū॒nām || 11 ||
ya-dva̭sa॒ntaḥ | yo va॒santā॒-'gnimā̭dha॒tte | mukhya̭ e॒va bha̭vati | atho॒ yoni̭mantame॒vaina॒-mprajā̭ta॒mādha̭tte | grī॒ṣme rā̭ja॒nya̭ āda̭dhīta | grī॒ṣmo vai rā̭ja॒nya̭sya॒rtuḥ | sva e॒vaina̭mṛ॒tāvā॒dhāya̭ | i॒ndri॒yā॒vī bha̭vati | śa॒radi॒ vaiśya॒ āda̭dhīta | śa॒radvai vaiśya̭sya॒rtuḥ || 12 ||
sva e॒vaina̭mṛ॒tāvā॒dhāya̭ | pa॒śu॒mā-nbha̭vati || na pūrva̭yoḥ॒ phalgṷnyo-ra॒gnimāda̭dhīta | e॒ṣā vai ja̭gha॒nyā̭ rātriḥ̭ saṃ​va~thsa॒rasya̭ | yatpūrve॒ phalgṷnī | pṛ॒ṣṭi॒ta e॒va saṃ̭​va~thsa॒rasyā॒-gnimā॒dhāya̭ | pāpī̭yān-bhavati | utta̭rayo॒rāda̭dhīta | e॒ṣā vai pra̭tha॒mā rātriḥ̭ saṃ​va~thsa॒rasya̭ | yadutta̭re॒ phalgṷnī | mu॒kha॒ta e॒va saṃ̭​va~thsa॒rasyā॒-gnimā॒dhāya̭ | vasī̭yā-nbhavati || atho॒ khalṷ | ya॒daivainaṃ̭-ya~॒jña ṷpa॒name᳚t | athāda̭dhīta | saivāsyardhiḥ̭ || 13 ||
(khalvā̭ - dhithsanta॒ - phalgṷnyora॒gnimāda̭dhītā - san - napatatā - matū॒nāṃ - ~vaiśya̭sya॒rtu - rutta̭re॒ phalgṷnī॒ ṣaṭ ca̭) (a. 2)
uddha̭nti | yade॒vāsyā̭ ame॒ddhyam | tadapa̭ hanti || a॒po-'vo᳚kṣati॒ śāntyai᳚ || sika̭tā॒ niva̭pati | e॒tadvā a॒gne-rvai᳚śvāna॒rasya̭ rū॒pam | rū॒peṇai॒va vai᳚śvāna॒ramava̭-rundhe || ūṣā॒-nniva̭pati | puṣṭi॒rvā e॒ṣā pra॒jana̭nam | yadūṣāḥ᳚ || 14 ||
puṣṭyā̭me॒va pra॒jana̭ne॒ 'gnimādha̭tte | atho̭ sa॒ñjñāna̭ e॒va | sa॒-ñjñāna॒gg॒ hyḙta-tpa̭śū॒nām | yadūṣāḥ᳚ || dyāvā̭pṛthi॒vī sa॒hāstā᳚m | te vi̭ya॒tī a̭brūtām | astve॒va naṷ sa॒ha ya॒jñiya॒miti̭ | yada॒muṣyā̭ ya॒jñiya॒māsī᳚t | tada॒syā-ma̭dadhāt | ta ūṣā̭ abhavann || 15 ||
yada॒syā ya॒jñiya॒māsī᳚t | tada॒muṣyā̭-madadhāt | tada॒daśca॒ndrama̭si kṛ॒ṣṇam | ūṣā᳚nni॒vapa̭nna॒do ddhyā̭yet | dyāvā̭pṛthi॒vyore॒va ya॒jñiye॒-'gnimādha̭tte || a॒gnirde॒vebhyo॒ nilā̭yata | ā॒khū rū॒pa-ṅkṛ॒tvā | sa pṛ̭thi॒vī-mprāvi̭śat | sa ū॒tīḥ kṷrvā॒ṇaḥ pṛ̭thi॒vīmanu॒ sama̭carat | tadā̭khukarī॒ṣa-ma̭bhavat || 16 ||
yadā̭khukarī॒ṣagṃ sa̭bhāṃ॒ro bhava̭ti | yade॒vāsya॒ tatra॒ nya̭ktam | tade॒vāva̭rundhe || ūrjaṃ॒-vā~ e॒tagṃ rasa̭-mpṛthi॒vyā ṷpa॒dīkā॒ uddi̭hanti | ya-dva॒lmīka᳚m | ya-dva̭lmīkava॒pā sa̭bhāṃ॒ro bhava̭ti | ūrja̭me॒va rasa̭-mpṛthi॒vyā ava̭rundhe | atho॒ śrotra̭me॒va | śrotra॒gg॒ hyḙta-tpṛ̭thi॒vyāḥ | ya-dva॒lmīkaḥ̭ || 17 ||
aba̭dhiro bhavati | ya e॒vaṃ-ve~da̭ || pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | tāsā॒manna॒-mupā᳚kṣīyata | tābhya॒-ssūda॒mupa॒ prābhi̭nat | tato॒ vai tāsā॒manna॒-nnākṣī̭yata | yasya॒ sūdaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | nāsya̭ gṛ॒he-'nna̭-ṅkṣīyate || āpo॒ vā i॒damagrḙ sali॒lamā̭sīt | tena̭ pra॒jāpa̭tiraśrāmyat || 18 ||
ka॒thami॒dagg​ syā॒diti̭ | so̭-'paśya-tpuṣkarapa॒rṇa-ntiṣṭha̭t | so̭-'manyata | asti॒ vai tat | yasmi̭-nni॒damadhi॒ tiṣṭha॒tīti̭ | sa va̭rā॒ho rū॒pa-ṅkṛ॒tvopa॒nya̭majjat | sa pṛ̭thi॒vīma॒dha ā᳚rcchat | tasyā̭ upa॒hatyoda̭majjat | ta-tpṷṣkarapa॒rṇe᳚ 'prathayat | yadapra̭thayat || 19 ||
ta-tpṛ̭thi॒vyai pṛ̭thivi॒tvam | abhū॒dvā i॒damiti̭ | tadbhūmyai̭ bhūmi॒tvam | tā-ndiśo-'nu॒ vāta॒-ssama̭vahat | tāgṃ śarka̭rābhiradṛgṃ hat | śaṃ-vai~ no̭-'bhū॒diti̭ | taccharka̭rāṇāgṃ śarkara॒tvam | ya-dva̭rā॒havi̭hatagṃ sambhā॒ro bhava̭ti | a॒syāme॒vā-cha̭mbaṭkārama॒gni-mādha̭tte | śarka̭rā bhavanti॒ dhṛtyai᳚ || 20 ||
atho̭ śa॒tvāṃ​ya~̭ || sarḙtā a॒gnirā॒dheya॒ ityā̭huḥ | āpo॒ varṷṇasya॒ patna̭ya āsann | tā a॒gnira॒bhya̭ddhyāyat | tā-ssama̭bhavat | tasya॒ retaḥ॒ parā̭-'patat | taddhira̭ṇya-mabhavat | yaddhira̭ṇya-mu॒pāsya̭ti | sarḙtasame॒vāgni-mādha̭tte || purṷṣa॒ invai svā-dreta̭so bībhathsata॒ ityā̭huḥ || 21 ||
u॒tta॒ra॒ta upā᳚sya॒tya-bī̭bhathsāyai || ati॒ praya̭cchati | ārti̭me॒vāti॒ praya̭cchati || a॒gnirde॒vebhyo॒ nilā̭yata | aśvo̭ rū॒pa-ṅkṛ॒tvā | so᳚-'śva॒tthe saṃ̭​va~thsa॒ra-ma̭tiṣṭhat | tada̭śva॒tthasyā᳚-śvattha॒tvam | yadāśva̭ttha-ssambhā॒ro bhava̭ti | yade॒vāsya॒ tatra॒ nya̭ktam | tade॒vāva̭-rundhe || 22 ||
de॒vā vā ūrjaṃ॒-vya~̭bhajanta | tata̭ udu॒mbara॒ uda̭tiṣṭhat | ūrgvā ṷdu॒mbaraḥ̭ | yadaudṷmbara-ssambhā॒ro bhava̭ti | ūrja̭me॒vāva̭-rundhe || tṛ॒tīya̭syāmi॒to di॒vi soma̭ āsīt | ta-ṅgā̭ya॒tryāha̭rat | tasya̭ pa॒rṇama̭cchidyata | tatpa॒rṇo̭ 'bhavat | ta-tpa॒rṇasya̭ parṇa॒tvam || 23 ||
yasya̭ parṇa॒mayaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | so॒ma॒pī॒thame॒vāva̭ rundhe || de॒vā vai brahma̭nnavadanta | ta-tpa॒rṇa upā̭śṛṇot | su॒śravā॒ vai nāma̭ | ya-tpa̭rṇa॒mayaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | bra॒hma॒va॒rca॒same॒vāva̭ rundhe || pra॒jāpa̭ti-ra॒gni-ma̭sṛjata | so̭-'bibhe॒tpra mā̭ dhakṣya॒tīti̭ | tagṃ śa॒myā̭-'śamayat || 24 ||
taccha॒myai̭ śami॒tvam | yaccha̭mī॒mayaḥ̭ sambhā॒ro bhava̭ti | śāntyā॒ apra̭dāhāya || a॒gne-ssṛ॒ṣṭasya̭ ya॒taḥ | vika̭ṅkata॒-mbhā ā᳚rcchat | ya-dvaika̭ṅkata-ssambhā॒ro bhava̭ti | bhā e॒vāva̭rundhe || sahṛ̭dayo॒ 'gnirā॒dheya॒ ityā̭huḥ | ma॒ruto॒-'dbhira॒gni-ma̭tamayann | tasya̭ tā॒ntasya॒ hṛda̭ya॒mācchi̭ndann | sā-'śani̭rabhavat | yada॒śani̭hatasya vṛ॒kṣasya̭ sambhā॒ro bhava̭ti |sahṛ̭daya-me॒vāgni-mādha̭tte || 25 ||
(ūṣā̭ - abhavan - nabhava-d- va॒lmīkro᳚ - 'śrāmya॒ - dapra̭thaya॒ - ddhṛtyai̭ - bībhathsata॒ ityā̭hu - rundhe - parṇa॒tva - ma̭śamayada - cchinda॒gg॒ strīṇi̭ ca) (a. 3)
dvā॒da॒śasṷ vikrā॒meṣva॒gnimāda̭dhīta | dvāda̭śa॒ māsā᳚-ssaṃ​va~thsa॒raḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒rā-de॒vaina̭-mava॒ruddhyā-dha̭tte || ya-ddvā̭da॒śasṷ vikrā॒me-ṣvā॒dadhī̭ta | pari̭mita॒mava̭rundhīta | cakṣṷ-rnimita॒ āda̭dhīta | iya॒-ddvāda̭śa vikrā॒mā(3) iti̭ | pari̭mita-ñcai॒vāpa̭rimita॒-ñcāva̭rundhe || anṛ̭taṃ॒-vai~ vā॒cā va̭dati | anṛ̭ta॒-mmana̭sā ddhyāyati || 26 ||
cakṣu॒-rvai sa॒tyam | adrā(3)gityā̭ha | ada̭r​śa॒miti̭ | ta-thsa॒tyam | yaścakṣṷ-rnimite॒-'gni-mā̭dha॒tte | sa॒tya e॒vaina॒-mādha̭tte || tasmā॒dāhi̭tāgni॒rnānṛ̭taṃ-va~det | nāsya̭ brāhma॒ṇo-'nā᳚śvā-ngṛ॒he va̭set | sa॒tye hya̭syā॒gnirāhi̭taḥ || ā॒gne॒yī vai rātriḥ̭ || 27 ||
ā॒gne॒yāḥ pa॒śavaḥ̭ | ai॒ndramahaḥ̭ | nakta॒-ṅgār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | pa॒śūne॒vāva̭-rundhe | divā̭-''hava॒nīya᳚m | i॒ndri॒yame॒vā-va̭rundhe || a॒rdhodi̭te॒ sūrya̭ āhava॒nīya॒-māda̭dhāti | e॒tasmi॒n vai lo॒ke pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | pra॒jā e॒va ta-dyaja̭māna-ssṛjate | atho̭ bhū॒ta-ñcai॒va bha̭vi॒ṣyaccā-va̭rundhe || 28 ||
iḍā॒ vai mā̭na॒vī ya̭jñānūkā॒śinyā̭sīt | sā-'śṛ̭ṇot | asṷrā a॒gnimāda̭dhata॒ iti̭ | tada̭gacchat | ta ā̭hava॒nīya॒magra॒ āda̭dhata | atha॒ gār​ha̭patyam | athā᳚-nvāhārya॒-paca̭nam | sā 'bra̭vīt | pra॒tīcyḙṣā॒g॒ śrīra̭gāt | bha॒drā bhū॒tvā parā̭bhaviṣya॒ntīti̭ || 29 ||
yasyai॒va-ma॒gnirā̭dhī॒yate᳚ | pra॒tīcya̭sya॒ śrīrḙti | bha॒dro bhū॒tvā parā̭bhavati || sā-'śṛ̭ṇot | de॒vā a॒gni-māda̭dhata॒ iti̭ | tada̭gacchat | te᳚-'nvāhārya॒-paca̭na॒magra॒ āda̭dhata | atha॒ gār​ha̭patyam | athā̭hava॒nīya᳚m | sā-'bra̭vīt || 30 ||
prācyḙṣā॒g॒ śrīra̭gāt | bha॒drā bhū॒tvā sṷva॒rgaṃ-lo~॒kame᳚ṣyanti | pra॒jā-ntu na ve᳚thsyanta॒ iti̭ | yasyai॒vama॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | prācya̭sya॒ śrīrḙti | bha॒dro bhū॒tvā sṷva॒rgaṃ-lo~॒kamḙti | pra॒jā-ntu na vi̭ndate || sā-'bra̭vī॒diḍā॒ manu᳚m | tathā॒ vā a॒ha-ntavā॒gni-mādhā᳚syāmi | yathā॒ pra pra॒jayā̭ pa॒śubhi̭-rmithu॒nai-rja̭ni॒ṣyase᳚ || 31 ||
pratya॒smin ~lo॒ke sthā॒syasi̭ | a॒bhi sṷva॒rgaṃ-lo~॒ka-ñje॒ṣyasīti̭ | gār​ha̭patya॒magra॒ āda̭dhāt | gār​ha̭patyaṃ॒-vā~ anṷ pra॒jāḥ pa॒śavaḥ॒ prajā̭yante | gār​ha̭patyenai॒vāsmai᳚ pra॒jā-mpa॒śū-nprāja̭nayat | athā᳚-nvāhārya॒-paca̭nam | ti॒ryaṅṋ̇va॒ vā a॒yaṃ-lo~॒kaḥ | a॒sminne॒va tena̭ lo॒ke pratya̭tiṣṭhat | athā̭hava॒nīya᳚m | tenai॒va sṷva॒rgaṃ-lo~॒ka-ma॒bhya̭jayat || 32 ||
yasyai॒vama॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | pra pra॒jayā̭ pa॒śubhi̭-rmithu॒nai-rjā̭yate | pratya॒smin ~lo॒ke ti̭ṣṭhati | a॒bhi sṷva॒rgaṃ-lo~॒ka-ñja̭yati || yasya॒ vā aya̭thādevatama॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | ā de॒vatā᳚bhyo vṛścyate | pāpī̭yā-nbhavati | yasya̭ yathā deva॒tam | na de॒vatā᳚bhya॒ āvṛ̭ścyate | vasī̭yā-nbhavati || 33 ||
bhṛgṷ̄ṇā॒-ntvā-'ṅgi̭rasāṃ-vra~tapate vra॒tenā-da̭dhā॒mīti̭ bhṛgvaṅgi॒rasā॒māda̭ddhyāt | ā॒di॒tyānā᳚-ntvā de॒vānāṃ᳚-vra~tapate vra॒tenāda̭dhā॒mītya॒nyāsā॒-mbrāhma̭ṇīnā-mpra॒jānā᳚m | varṷṇasya tvā॒ rājño᳚ vratapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti॒ rājñaḥ̭ | indra̭sya tvendri॒yeṇa̭ vratapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti̭ rāja॒nya̭sya | mano᳚stvā grāma॒ṇyo᳚ vratapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti॒ vaiśya̭sya | ṛ॒bhū॒ṇā-ntvā̭ de॒vānāṃ᳚-vra~tapate vra॒tenāda̭dhā॒mīti̭ rathakā॒rasya̭ | ya॒thā॒ de॒va॒tama॒gni-rādhī̭yate | na de॒vatā᳚bhya॒ ā vṛ̭ścyate | vasī̭yā-nbhavati || 34 ||
(dhyā॒ya॒ti॒ - vai rātri॒ - ścāva̭rundhe - bhaviṣya॒ntītya̭ - bravī - jjani॒ṣyasḙ - 'jaya॒-d- vasī̭yā-nbhavati॒ - nava̭ ca) (a. 4)
anuvākaṃ 5 - tatra pavamānahabīṃṣi
pra॒jāpa̭ti-rvā॒ca-ssa॒tya-ma̭paśyat | tenā॒gnimādha̭tta | tena॒ vai sa ā᳚rdhnot | bhūrbhuva॒-ssuva॒rityā̭ha | e॒tadvai vā॒ca-ssa॒tyam | ya e॒tenā॒gni-mā̭dha॒tte | ṛ॒ddhnotye॒va | atho̭ sa॒tyaprā̭śūre॒va bha̭vati | atho॒ ya e॒vaṃ-vi~॒dvāna̭bhi॒cara̭ti | stṛ॒ṇu॒ta e॒vaina᳚m || 35 ||
bhūrityā̭ha | pra॒jā e॒va ta-dyaja̭māna-ssṛjate | bhuva॒ ityā̭ha | a॒sminne॒va lo॒ke prati̭ tiṣṭhati | suva॒rityā̭ha | su॒va॒rga e॒va lo॒ke prati̭ tiṣṭhati || tri॒bhira॒kṣarai॒-rgār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | traya̭ i॒me lo॒kāḥ | e॒ṣvḙvainaṃ̭-lo~॒keṣu॒ prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | sarvaiḥ᳚ pa॒ñcabhi̭-rāhava॒nīya᳚m || 36 ||
su॒va॒rgāya॒ vā e॒ṣa lo॒kāyādhī̭yate | yadā̭hava॒nīyaḥ̭ | su॒va॒rga e॒vāsmai̭ lo॒ke vā॒ca-ssa॒tyagṃ sarva̭māpnoti || tri॒bhi-rgār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | pa॒ñcabhi̭-rāhava॒nīya᳚m | a॒ṣṭau sampa̭dyante | a॒ṣṭākṣa̭rā gāya॒trī | gā॒ya॒tro᳚-'gniḥ | yāvā̭ne॒vāgniḥ | tamādha̭tte || 37 ||
pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | tā a̭smā-thsṛ॒ṣṭāḥ parā̭cīrāyann | tābhyo॒ jyoti॒-ruda̭gṛhṇāt | ta-ñjyotiḥ॒ paśya̭ntīḥ pra॒jā a॒bhisa॒māva̭rtanta | u॒parī̭vā॒gni-mudgṛ̭hṇīyā-du॒ddharanṋ | jyoti̭re॒va paśya̭ntīḥ pra॒jā yaja̭māna-ma॒bhi-sa॒māva̭rtante || pra॒jāpa̭te॒rakṣya̭śvayat | ta-tparā̭-'patat | tadaśvo̭-'bhavat | tadaśva̭syā-śva॒tvam || 38 ||
e॒ṣa vai pra॒jāpa̭tiḥ | yada॒gniḥ | prā॒jā॒pa॒tyo-'śvaḥ̭ | yadaśva̭-mpu॒rastā॒nnaya̭ti | svame॒va cakṣuḥ॒ paśya̭-npra॒jāpa̭ti॒-ranūdḙti || va॒jrī vā e॒ṣaḥ | yadaśvaḥ̭ | yadaśva̭-mpu॒rastā॒nnaya̭ti | jā॒tāne॒va bhrātṛ̭vyā॒-npraṇṷdate || puna॒rāva̭rtayati || 39 ||
ja॒ni॒ṣyamā̭ṇāne॒va prati̭nudate || nyā̭hava॒nīyo॒ gār​ha̭patya-makāmayata | ni gār​ha̭patya āhava॒nīya᳚m | tau vi॒bhāja॒-nnāśa̭knot | sośvaḥ̭ pūrva॒vāḍ-bhū॒tvā | prāñca॒-mpūrva॒muda̭vahat | ta-tpū᳚rva॒vāhaḥ̭ pūrvavā॒ṭ-tvam | yadaśva̭-mpu॒rastā॒nnaya̭ti | vibha̭ktire॒vaina̭yo॒ssā | atho॒ nānā̭vīryāve॒vainaṷ kurute || 40 ||
yadu॒paryṷpari॒ śiro॒ hare᳚t | prā॒ṇān vicchi̭ndyāt | a॒dho̭-'dha॒-śśiro̭ harati | prā॒ṇānā᳚-ṅgopī॒thāya̭ || iya॒tyagrḙ harati | atheya॒tyatheya̭ti | traya̭ i॒me lo॒kāḥ | e॒ṣvḙvainaṃ̭-lo~॒keṣu॒ prati̭ṣṭhita॒mā-dha̭tte || pra॒jāpa̭ti-ra॒gni-ma̭sṛjata | so̭-'bibhe॒tpra mā̭ dhakṣya॒tīti̭ || 41 ||
tasya̭ tre॒dhā ma̭hi॒mānaṃ॒-vyau~̭hat | śāntyā॒ apra̭dāhāya | yat-tre॒dhā-'gni-rā̭dhī॒yate᳚ | ma॒hi॒māna̭me॒vāsya॒ ta-dvyṷ̄hati | śāntyā॒ apra̭dāhāya || puna॒rāva̭rtayati | ma॒hi॒māna̭me॒vāsya॒ sanda̭dhāti || pa॒śurvā e॒ṣaḥ | yadaśvaḥ̭ | e॒ṣa ru॒draḥ || 42 ||
yada॒gniḥ | yadaśva̭sya pa॒de᳚-'gni-mā̭da॒ddhyāt | ru॒drāya̭ pa॒śū-napi̭daddhyāt | a॒pa॒śu-ryaja̭māna-ssyāt | ya-nnākra॒maye᳚t | ana̭varuddhā asya pa॒śavaḥ̭ syuḥ | pā॒r​śva॒ta ākra̭mayet | yathā ''hi̭tasyā॒gne-raṅgā̭rā abhyava॒vartḙrann | ava̭ruddhā asya pa॒śavo॒ bhava̭nti | na ru॒drāyāpi̭dadhāti || 43 ||
trīṇi̭ ha॒vīgṃṣi॒ nirva̭pati | vi॒rāja̭ e॒va vikrā᳚ntaṃ॒-ya~ja̭mā॒no-'nu॒ vikra̭mate || a॒gnaye॒ pava̭mānāya | a॒gnayḙ pāva॒kāya̭ | a॒gnaye॒ śuca̭ye | yada॒gnaye॒ pava̭mānāya ni॒rvapa̭ti | pu॒nātye॒vaina᳚m | yada॒gnayḙ pāva॒kāya̭ | pū॒ta e॒vāsmi̭-nna॒nnādya̭-ndadhāti | yada॒gnaye॒ śuca̭ye | bra॒hma॒va॒rca॒sa-me॒vāsmi̭-nnu॒pari̭ṣṭā-ddadhāti || 44 ||
(e॒na॒ - mā॒ha॒va॒nīyaṃ̭ - dhatte - 'śva॒tvaṃ - ~va̭rtayati - kuruta॒ - iti̭ -ru॒dro - da̭dhāti॒ - yada॒gnaye॒ śuca̭ya॒ eka̭-ñca) (a. 5)
anuvākaṃ 6 - pavamānahavirvistāraḥ, havirantarāṇi, dakṣiṇāśca
de॒vā॒su॒rā-ssaṃ​ya~̭ttā āsann | te de॒vā vi̭ja॒ya-mṷpa॒yantaḥ̭ | a॒gnau vā॒maṃ-va~su॒ sa-nnya̭dadhata | i॒damṷ no bhaviṣyati | yadi̭ no je॒ṣyantīti̭ | tada॒gnirno-thsaha̭maśaknot | tat-tre॒dhā vinya̭dadhāt | pa॒śuṣu॒ tṛtī̭yam | a॒phsu tṛtī̭yam | ā॒di॒tye tṛtī̭yam || 45 ||
ta-dde॒vā vi॒jitya̭ | puna॒ravā̭ruruthsanta | te᳚-'gnaye॒ pava̭mānāya puro॒ḍāśa̭-ma॒ṣṭāka̭pāla॒-nnira̭vapann | pa॒śavo॒ vā a॒gniḥ pava̭mānaḥ | yade॒va pa॒śuṣvāsī᳚t | tat-tenāvā̭rundhata | te᳚-'gnayḙ pāva॒kāya̭ | āpo॒ vā a॒gniḥ pā̭va॒kaḥ | yade॒vāphsvāsī᳚t | tat-tenāvā̭rundhata || 46 ||
te᳚-'gnaye॒ śuca̭ye | a॒sau vā ā̭di॒tyo᳚-'gni-śśuciḥ̭ | yade॒vādi॒tya āsī᳚t | tat-tenāvā̭rundhata || bra॒hma॒vā॒dino̭ vadanti | ta॒nuvo॒ vāvaitā a̭gnyā॒dheya̭sya | ā॒gne॒yo vā a॒ṣṭāka̭pālo 'gnyā॒dheya॒miti̭ | yatta-nni॒rvape᳚t | naitāni̭ | yathā॒-''tmā syāt || 47 ||
nāṅgā̭ni | tā॒dṛge॒va tat | yade॒tāni̭ ni॒rvape᳚t | na tam | yathā-'ṅgā̭ni॒ syuḥ | nātmā | tā॒dṛge॒va tat | u॒bhayā̭ni sa॒hani॒rupyā̭ṇi | ya॒jñasya̭ sātma॒tvāya̭ || u॒bhayaṃ॒-vā~ e॒tasye᳚ndri॒yaṃ-vī~॒rya̭māpyate || 48 ||
yo᳚-'gnimā̭dha॒tte | ai॒ndrā॒gna-mekā̭daśakapāla॒- manu॒ nirva̭pet | ā॒di॒tya-ñca॒rum | i॒ndrā॒gnī vai de॒vānā॒-mayā̭tayāmānau | ye e॒va de॒vate॒ ayā̭tayāmnī | tābhyā̭me॒vāsmā̭ indri॒yaṃ-vī~॒rya̭mava̭- rundhe | ā॒di॒tyo bha̭vati | i॒yaṃ-vā~ adi̭tiḥ | a॒syāme॒va prati̭tiṣṭhati || dhe॒nvai vā e॒ta-dretaḥ̭ || 49 ||
yadājya᳚m | a॒na॒ḍuha̭staṇḍu॒lāḥ | mi॒thu॒name॒vāva̭-rundhe | ghṛ॒te bha̭vati | ya॒jñasyālū᳚kṣāntatvāya || ca॒tvāra̭ ār​ṣe॒yāḥ prāśña̭nti | di॒śāme॒va jyoti̭ṣi juhoti || pa॒śavo॒ vā e॒tāni̭ ha॒vīgṃṣi̭ | e॒ṣa ru॒draḥ | yada॒gniḥ || 50 ||
yathsa॒dya e॒tāni̭ ha॒vīgṃṣi̭ ni॒rvape᳚t | ru॒drāya̭ pa॒śūnapi̭ daddhyāt | a॒pa॒śu-ryaja̭māna-ssyāt | yannānṷni॒rvape᳚t | ana̭varuddhā asya pa॒śavaḥ̭ syuḥ | dvā॒da॒śasu॒ rātrī॒ṣvanu॒ nirva̭pet | saṃ॒​va~॒thsa॒ra pra̭timā॒ vai dvāda̭śa॒ rātra̭yaḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒reṇai॒vāsmai̭ ru॒dragṃ śa̭mayi॒tvā | pa॒śūnava̭ rundhe || yadeka̭-mekame॒tāni̭ ha॒vīgṃṣi̭ ni॒rvape᳚t || 51 ||
yathā॒ trīṇyā॒vapa̭nāni pū॒raye᳚t | tā॒dṛktat | na pra॒jana̭na॒mucchigṃ̭ṣet | eka̭-nni॒rupya̭ | utta̭re॒ sama̭syet | tṛ॒tīya̭me॒vāsmai̭ lo॒kamucchigṃ̭ṣati pra॒jana̭nāya | ta-mpra॒jayā̭ pa॒śubhi॒ranu॒ prajā̭yate | atho̭ ya॒jñasyai॒vaiṣā-'bhikrā᳚ntiḥ || ra॒tha॒ca॒kra-mprava̭rtayati | ma॒nu॒ṣya॒ra॒thenai॒va dḙvara॒tha-mpra॒tyava̭rohati || 52 ||
bra॒hma॒vā॒dino̭ vadanti | ho॒ta॒vya̭-magniho॒trāṃ(3) naho̭ta॒vyā(3)miti̭ | ya-dyajṷṣā juhu॒yāt | aya̭thāpūrva॒māhṷtī juhuyāt | yanna jṷhu॒yāt | a॒gniḥ parā̭bhavet | tū॒ṣṇīme॒va ho̭ta॒vya᳚m | ya॒thā॒pū॒rva-māhṷtī ju॒hoti̭ | nāgniḥ parā̭bhavati || a॒gnīdhḙ dadāti || 53 ||
a॒gnimṷkhā-ne॒vartū-nprī̭ṇāti | u॒pa॒bar​ha̭ṇa-ndadāti | rū॒pāṇā॒mava̭-ruddhyai | aśva̭-mbra॒hmaṇe᳚ | i॒ndri॒yame॒vāva̭-rundhe | dhe॒nugṃ hotre᳚ | ā॒śiṣa̭ e॒vāva̭rundhe | a॒na॒ḍvāha̭-maddhva॒ryave᳚ | vahni॒rvā a̭na॒ḍvān | vahni̭raddhva॒ryuḥ || 54 ||
vahni̭nai॒va vahni̭ ya॒jñasyāva̭-rundhe | mi॒thu॒nau gāvaṷ dadāti | mi॒thu॒nasyāva̭-ruddhyai | vāso̭ dadāti | sa॒rva॒ de॒va॒tyaṃ̭-vai~ vāsaḥ̭ | sarvā̭ e॒va de॒vatāḥ᳚ prīṇāti | ā dvā̭da॒śabhyo̭ dadāti | dvāda̭śa॒ māsā᳚-ssaṃ​va~thsa॒raḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒ra e॒va prati̭ tiṣṭhati | kāma̭mū॒rdhva-ndeya᳚m | apa̭rimita॒syāva̭-ruddhyai || 55 ||
(ā॒di॒tye tṛtī̭ya - ma॒phsvāsī॒-tta-ttenāvā̭rundhata॒ - syā - dā᳚pyate॒ - reto॒ - 'gni - reka̭meka me॒tāni̭ ha॒vigṃṣi̭ ni॒rvape᳚t - pra॒tyava̭rohati - dadātya - ddhva॒ryu--r deya॒ meka̭-ñca) (a. 6)
anuvākaṃ 7 - ādhānamantrāḥ
gha॒rma-śśira॒stada॒yama॒gniḥ | sa-mpri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuvat | cha॒rdisto॒kāya॒ tana̭yāya yaccha || vātaḥ̭ prā॒ṇastada॒yama॒gniḥ | sa-mpri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuvat | sva॒di॒ta-nto॒kāya॒ tana̭yāya pi॒tu-mpa̭ca || prācī॒manṷ pra॒diśa॒-mprehi̭ vi॒dvān | a॒gnera̭gne pu॒ro a̭gni-rbhave॒ha | viśvā॒ āśā॒ dīdyā̭no॒ vibhā̭hi | ūrja̭-nno dhehi dvi॒pade॒ catṷṣpade || 56 ||
a॒rkaścakṣu॒-stada॒sau sūrya॒stada॒yama॒gniḥ | sampri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuvat | ya-ttḙ śukra śu॒kraṃ-va~rcaḥ̭ śu॒krā ta॒nūḥ | śu॒kra-ñjyoti॒raja̭sram | tena̭ me dīdihi॒ tena॒ tvā-''da̭dhe | a॒gninā᳚-'gne॒ brahma̭ṇā || ā॒na॒śe vyā̭naśe॒ sarva॒māyu॒-rvyā̭naśe || ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | vi॒rāṭ ca̭ sva॒rāṭ ca̭ | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām || 57 ||
ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | sa॒mrāṭ cā̭bhi॒bhūśca̭ | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām | ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | vi॒bhūśca̭ pari॒bhūśca̭ | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām | ye tḙ agne śi॒ve ta॒nuvau᳚ | pra॒bhvī ca॒ prabhṷ̄tiśca | te mā vi̭śatā॒-nte mā̭ jinvatām | yāstḙ agne śi॒vāsta॒nuvaḥ̭ | tābhi॒stvā ''da̭dhe || yāstḙ agne gho॒rāsta॒nuvaḥ̭ | tābhi̭ra॒mu-ṅga̭ccha || 58 ||
(catṷṣpade - jinvatāṃ - ta॒nuva॒ strīṇi̭ ca ) (a. 7)
anuvākaṃ 8 - etadbrāhmaṇaṃ
i॒me vā e॒te lo॒kā a॒gnayaḥ̭ | te yadavyā̭vṛttā ādhī॒yeranṋ | śo॒cayḙyu॒-ryaja̭mānam | gha॒rma-śśira॒ iti॒ gār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | vātaḥ̭ prā॒ṇa itya̭nvāhārya॒-paca̭nam | a॒rka-ścakṣu॒rityā̭-hava॒nīya᳚m | tenai॒vainā॒n vyāva̭rtayati | tathā॒ na śo̭cayanti॒ yaja̭mānam || ra॒tha॒nta॒ra-ma॒bhigā̭yate॒ gār​ha̭patya ādhī॒yamā̭ne | rātha̭ntaro॒ vā a॒yaṃ-lo~॒kaḥ || 59 ||
a॒sminne॒vainaṃ̭-lo~॒ke prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | vā॒ma॒de॒vya-ma॒bhigā̭yata uddhri॒yamā̭ṇe | a॒ntari̭kṣaṃ॒-vai~ vā̭made॒vyam | a॒ntari̭kṣa e॒vaina॒-mprati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | atho॒ śānti॒-rvai vā̭made॒vyam | śā॒ntame॒vaina̭-mpaśa॒vya̭muddha̭rate | bṛ॒hada॒bhigā̭yata āhava॒nīya̭ ādhī॒yamā̭ne | bār​ha̭to॒ vā a॒sau lo॒kaḥ | a॒muṣmi̭nne॒vainaṃ̭-lo~॒ke prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte || pra॒jāpa̭ti-ra॒gni-ma̭sṛjata || 60 ||
so-'śvo॒ vāro̭ bhū॒tvā parāṃ̭ait | taṃ-vā~̭rava॒ntīyḙnāvārayata |ta-dvā̭rava॒ntīya̭sya vāravantīya॒tvam | śyai॒tena̭ śye॒tī a̭kuruta |tacchyai॒tasya̭ śyaita॒tvam | ya-dvā̭rava॒ntīya̭-mabhi॒gāya̭te | vā॒ra॒yi॒tvaivaina॒-mprati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | śyai॒tena̭ śye॒tī kṷrute || gha॒rma-śśira॒ iti॒ gār​ha̭patya॒-māda̭dhāti | saśī̭r​ṣāṇa-me॒vaina॒-mādha̭tte || 61 ||
upai̭na॒mutta̭ro ya॒jño na̭mati || ru॒dro vā e॒ṣaḥ | yada॒gniḥ | sa ā̭dhī॒yamā̭na īśva॒ro yaja̭mānasya pa॒śūn higṃsi̭toḥ | sa-mpri̭yaḥ pa॒śubhi̭-rbhuva॒dityā̭ha | pa॒śubhi̭re॒vaina॒gṃ॒ sampri̭ya-ṅkaroti | pa॒śū॒nā-mahigṃ̭sāyai || cha॒rdisto॒kāya॒ tana̭yāya ya॒cchetyā̭ha |ā॒śiṣa̭me॒vaitā-māśā᳚ste || vātaḥ̭ prā॒ṇa itya̭nvāhārya॒-paca̭nam || 62 ||
saprā̭ṇa-me॒vaina॒-mādha̭tte || sva॒di॒ta-nto॒kāya॒ tana̭yāya pi॒tu-mpa॒cetyā̭ha | anna̭me॒vāsmai᳚ svadayati || prācī॒manṷ pra॒diśa॒-mprehi̭ vi॒dvānityā̭ha | vibha̭ktire॒vaina̭yo॒ssā | atho॒ nānā̭ vīryāve॒vainaṷ kurute || ūrja̭-nno dhehi dvi॒pade॒ catṷṣpada॒ ityā̭ha | ā॒śiṣa̭me॒vaitāmāśā᳚ste || a॒rka-ścakṣu॒rityā̭-hava॒nīya᳚m | a॒rko vai de॒vānā॒manna᳚m || 63 ||
anna̭me॒vāva̭ rundhe || tena̭ me dīdi॒hītyā̭ha | sami̭ndha e॒vaina᳚m || ā॒na॒śe vyā̭naśa॒ iti॒ trirudi̭ṅgayati | traya̭ i॒me lo॒kāḥ | e॒ṣvḙvainaṃ̭-lo~॒keṣu॒ prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte || tat-tathā॒ na kā॒rya᳚m | vīṅgi̭ta॒ma pra̭tiṣṭhita॒-māda̭dhīta | u॒ddhṛtyai॒-vādhāyā̭-bhi॒mantriyaḥ̭ | avī᳚ṅgita-me॒vaina॒-mprati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte || vi॒rāṭ ca̭ sva॒rāṭ ca॒ yāstḙ agne śi॒vāsta॒nuva॒-stābhi॒stvā ''da̭dha॒ ityā̭ha | e॒tā vā a॒gne-śśi॒vāsta॒nuvaḥ̭ | tābhi̭re॒vaina॒gṃ॒ sama̭rdhayati || yāstḙ agne gho॒rāsta॒nuva॒ stābhi̭ra॒mu-ṅga॒ccheti̭ brūyā॒dya-ndvi॒ṣyāt | tābhi̭re॒vaina॒-mparā̭bhāvayati || 64 ||
(lo॒ko̭ - 'sṛjataina॒ - mādha̭tte - 'nvāhārya॒paca̭naṃ - de॒vānā॒manna̭ - mena॒-mprati̭ṣṭhita॒mādha̭tte॒ pañca̭ ca) (a. 8)
anuvākaṃ 9 - brahmaudanam
śa॒mī॒ga॒rbhāda॒gni-mma̭nthati | e॒ṣā vā a॒gne-rya॒jñiyā̭ ta॒nūḥ | tāme॒vāsmai̭ janayati || adi̭tiḥ pu॒trakā̭mā | sā॒ddhyebhyo̭ de॒vebhyo᳚ brahmauda॒na-ma̭pacat | tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyai̭ dhā॒tā cā᳚rya॒mā cā̭jāyetām | sā dvi॒tīya̭-mapacat || 65 ||
tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyai̭ mi॒traśca॒ varṷṇaścājāyetām | sā tṛ॒tīya̭-mapacat | tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyā॒ agṃśa̭śca॒ bhaga̭ścājāyetām | sā ca̭tu॒rtha-ma̭pacat || 66 ||
tasyā̭ u॒ccheṣa̭ṇa-madaduḥ | ta-tprāśñā᳚t | sā reto̭-'dhatta | tasyā॒ indra̭śca॒ viva̭svāg​ścā-jāyetām | bra॒hmau॒da॒na-mpa̭cati | reta̭ e॒va ta-dda̭dhāti || prāśña̭nti brāhma॒ṇā o̭da॒nam || yadājya̭-mu॒cchiṣya̭te | tena̭ sa॒midho॒-'bhyajyāda̭dhāti | u॒ccheṣa̭ṇā॒dvā adi̭tī॒ reto̭-'dhatta || 67 ||
u॒ccheṣa̭ṇāde॒va ta-dreto̭ dhatte || asthi॒ vā e॒tat | ya-thsa॒midhaḥ̭ | e॒ta-dretaḥ̭ | yadājya᳚m | yadājyḙna sa॒midho॒-'bhyajyā॒dadhā̭ti | asthye॒va ta-dreta̭si dadhāti || ti॒sra āda̭dhāti mithuna॒tvāya̭ || iya̭tī-rbhavanti | pra॒jāpa̭tinā yajñamu॒khena॒ sammi̭tāḥ || 68 ||
iya̭tī-rbhavanti | ya॒jña॒pa॒ruṣā॒ sammi̭tāḥ | iya̭tī-rbhavanti | e॒tāva॒dvai purṷṣe vī॒rya᳚m | vī॒rya̭ sammitāḥ || ā॒rdrā bha̭vanti | ā॒rdrami̭va॒ hi retaḥ̭ si॒cyate᳚ || citri̭yasyāśva॒tthasyāda̭dhāti | ci॒trame॒va bha̭vati || ghṛ॒tava̭tībhi॒-rāda̭dhāti || 69 ||
e॒tadvā a॒gneḥ pri॒ya-ndhāma̭ | ya-dghṛ॒tam | pri॒yeṇai॒vaina॒-ndhāmnā॒ sama̭rdhayati | atho॒ teja̭sā || gā॒ya॒trībhi̭-rbrāhma॒ṇasyāda̭ddhyāt | gā॒ya॒tracha̭ndā॒ vai brā᳚hma॒ṇaḥ | svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvāya̭ | tri॒ṣṭugbhī̭-rāja॒nya̭sya | tri॒ṣṭu-pcha̭ndā॒ vai rā̭ja॒nyaḥ̭ | svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvāya̭ || 70 ||
jaga̭tībhi॒-rvaiśya̭sya | jaga̭tī chandā॒ vai vaiśyaḥ̭ | svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvāya̭ || tagṃ saṃ̭​va~thsa॒ra-ṅgo̭pāyet | saṃ॒​va~॒thsa॒ragṃ hi reto̭ hi॒taṃ-va~rdha̭te || ya-dyḙnagṃ saṃ​va~thsa॒re nopa॒name᳚t | sa॒midhaḥ॒ puna॒rāda̭ddhyāt | reta̭ e॒va taddhi॒taṃ-va~rdha̭mānameti || na mā॒gṃ॒sa-ma̭śñīyāt | na striya॒mupḙyāt || 71 ||
ya-nmā॒gṃ॒sa-ma̭śñī॒yāt | yathstriya̭-mupe॒yāt | nirvī᳚rya-ssyāt | naina̭ma॒gni-rupa̭namet || śva ā̭dhā॒syamā̭no brahmauda॒na-mpa̭cati | ā॒di॒tyā vā i॒ta ṷtta॒mā-ssṷva॒rgaṃ-lo~॒kamā̭yann | te vā i॒to yanta॒-mprati̭nudante | e॒te khalu॒ vāvādi॒tyāḥ | ya-dbrā᳚hma॒ṇāḥ | taire॒va sa॒tva-ṅga̭cchati || 72 ||
naina॒-mprati̭nudante || bra॒hma॒vā॒dino̭ vadanti | kvā̭ saḥ | a॒gniḥ kā॒ryaḥ̭ | yo᳚-'smai pra॒jā-mpa॒śū-npra̭ja॒naya॒tīti̭ | śalkai॒stāgṃ rātri̭ma॒gni-mi̭ndhīta | tasmi̭-nnupavyu॒ṣama॒raṇī॒ niṣṭa̭pet | yatha̭r​ṣa॒bhāya̭ vāśi॒tā nyā̭vicchā॒yati̭ | tā॒dṛge॒va tat || a॒po॒dūhya॒ bhasmā॒gni-mma̭nthati || 73 ||
saiva sā-'gne-ssanta̭tiḥ || ta-mma̭thi॒tvā prāñca॒muddha̭rati | saṃ॒​va~॒thsa॒rame॒va ta-dreto̭ hi॒ta-mpraja̭nayati || anā̭hita॒-stasyā॒gni-rityā̭huḥ | ya-ssa॒midho-'nā̭dhāyā॒gni-mā̭dha॒tta iti̭ | tā-ssaṃ̭​va~thsa॒re pu॒rastā॒-dāda̭ddhyāt | saṃ॒​va~॒thsa॒rāde॒vaina̭-mava॒ruddhyā-dha̭tte || yadi̭ saṃ​va~thsa॒re 'nāda॒ddhyāt | dvā॒da॒śyā᳚-mpu॒rastā॒-dāda̭ddhyāt | saṃ॒​va~॒thsa॒ra pra̭timā॒ vai dvāda̭śa॒ rātra̭yaḥ | saṃ॒​va~॒thsa॒rame॒vāsyāhi̭tā bhavanti || yadi̭ dvāda॒śyā᳚-nnāda॒ddhyāt | trya॒he pu॒rastā॒dāda̭ddhyāt | āhi̭tā e॒vāsya̭ bhavanti || 74 ||
(dvi॒tīya̭mapacac - catu॒rthama̭paca॒ - dadi̭tī॒ reto̭-'dhatta॒ - sammi̭tā -
ghṛ॒tava̭tībhi॒rāda̭dhāti - rāja॒nyaḥ̭ svasya॒ chanda̭saḥ pratyayana॒stvā - yḙyā-d- gacchati - manthati॒ - rātra̭ya śca॒tvāri̭ ca) (a. 9)
anuvākaṃ 10 - pañcāgnyādhānam
pra॒jāpa̭tiḥ pra॒jā a̭sṛjata | sa ri̭ricā॒no̭-'manyata | sa tapo̭-'tapyata | sa ā॒tman vī॒rya̭-mapaśyat | tada̭vardhata | tada̭smā॒-thsaha̭so॒rdhva-ma̭sṛjyata | sā vi॒rāḍa̭bhavat | tā-ndḙvāsu॒rā vya̭gṛhṇata | so᳚-'bravī-tpra॒jāpa̭tiḥ | mama॒ vā e॒ṣā || 75 ||
dohā̭ e॒va yu॒ṣmāka॒miti̭ || sā tataḥ॒ prācyuda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | atha̭rva pi॒tu-mmḙ gopā॒yeti̭ | sā dvi॒tīya॒-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | narya̭ pra॒jā-mmḙ gopā॒yeti̭ | sā tṛ॒tīya॒-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | śagg​sya̭ pa॒śū-nmḙ gopā॒yeti̭ || 76 ||
sā ca̭tu॒rtha-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | sapra̭tha sa॒bhā-mmḙ gopā॒yeti̭ | sā pa̭ñca॒ma-muda̭krāmat | ta-tpra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | ahḙ buddhniya॒ mantra̭-mme gopā॒yeti̭ | a॒gnīn vāva sā tān vya̭kramata | tā-npra॒jāpa̭tiḥ॒ parya̭gṛhṇāt | atho̭ pa॒ṅktime॒va || pa॒ṅktirvā e॒ṣā brā᳚hma॒ṇe pravi̭ṣṭā || 77 ||
tāmā॒tmano-'dhi॒ nirmi̭mīte | yada॒gni-rā̭dhī॒yate᳚ | tasmā̭-de॒tāva̭nto॒-'gnaya॒ ādhī̭yante | pāṅktaṃ॒-vā~ i॒dagṃ sarva᳚m | pāṅktḙnai॒va pāṅktagg̭ spṛṇoti || atha̭rva pi॒tu-mmḙ gopā॒yetyā̭ha | anna̭me॒vai tena̭ spṛṇoti | narya̭ pra॒jā-mmḙ gopā॒yetyā̭ha | pra॒jāme॒vaitena̭ spṛṇoti | śagg​sya̭ pa॒śū-nmḙ gopā॒yetyā̭ha || 78 ||
pa॒śūne॒vaitena̭ spṛṇoti | sapra̭tha sa॒bhā-mmḙ gopā॒yetyā̭ha | sa॒bhāme॒vaitenè᳚ndri॒yagg​ spṛ̭ṇoti | ahḙ buddhniya॒ mantra̭-mme gopā॒yetyā̭ha | mantra̭me॒vai tena॒ śriyagg̭ spṛṇoti || yada̭nvāhārya॒-paca̭ne-'nvāhā॒rya̭-mpaca̭nti | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | ya-dgār​ha̭patya॒ ājya̭madhi॒śraya̭nti॒ sampatnī᳚ryā॒jaya̭nti | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | yadā̭hava॒nīye॒ juhva̭ti || 79 ||
tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | yathsa॒bhāyāṃ᳚-vi~॒jaya̭nte | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | yadā̭vasa॒the-'nna॒gṃ॒ hara̭nti | tena॒ so᳚-'syā॒bhīṣṭaḥ̭ prī॒taḥ | tathā᳚-'sya॒ sarve᳚ prī॒tā a॒bhīṣṭā॒ ādhī̭yante || pra॒va॒sa॒tha-me॒ṣyanne॒va-mupa̭tiṣṭhe॒-taika̭mekam | yathā᳚ brāhma॒ṇāya̭ gṛhevā॒sinḙ pari॒dāya̭ gṛ॒hāneti̭ | tā॒dṛge॒va tat || puna̭rā॒ga-tyopa̭tiṣṭhate | sā bhā̭geyame॒vaiṣā॒-ntat | sā tata̭ ū॒rdhvā-''ro̭hat | sā ro̭hi॒ṇya̭bhavat | ta-dro̭hi॒ṇyai ro̭hiṇi॒tvam | ro॒hi॒ṇyā-ma॒gni-māda̭dhīta | sva e॒vainaṃ॒-yo~nau॒ prati̭ṣṭhita॒-mādha̭tte | ṛ॒ddhnotyḙnena || 80 ||
(e॒ṣā - pa॒śūnmḙ gopā॒yeti॒ - pravi̭ṣṭā -
pa॒śūnmḙ gopā॒yetyā̭ha॒ - juhva̭ti - tiṣṭhate sa॒pta ca̭) (a. 10)
(brahma॒ sandha̭ttaṃ॒ - kṛtti̭kā॒ - sūddha̭nti - dvāda॒śasṷ - pra॒jāpa̭ti-rvā॒co - dḙvāsu॒rāstada॒gnirno-d- gha॒rma-śśira̭ - i॒me vai - śa̭mīga॒rbhāt - pra॒jāpa̭ti॒-ssa ri̭ricā॒na-ssatapa॒-ssa ā॒tman vī॒rya̭-ndaśa̭ )
(brahma॒ sandha̭ttaṃ॒ - tau di॒vyā - vatho̭ śa॒tvāṃ​ya~॒ - prācyḙṣāṃ॒ - ~yadu॒paryṷpari॒ - ya-thsa॒dyaḥ - so-'śvo॒ vāro̭ bhū॒tvā - jaga̭tībhi॒ raśī̭tiḥ)
(brahma॒ sandha̭tta - mṛ॒ddhnotyḙnena)
|| hariḥ̭ om ||
|| kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya brāhmaṇe prathamāṣṭake prathamaḥ prapāṭhaka-ssamāptaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in