শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিংশস্সর্গঃ ।
গুহং প্রবিষ্টে সুগ্রীবে বিমুক্তে গগনে ঘনৈঃ ।
বর্ষরাত্রোষিতো রামঃ কামশোকাভিপীডিতঃ ॥ 1 ॥
পাণ্ডুরং গগনং দৃষ্ট্বা বিমলং চন্দ্রমণ্ডলম্ ।
শারদীং রজনীং চৈব দৃষ্ট্বা জ্যোত্স্নানুলেপনাম্ ॥ 2 ॥
কামবৃত্তং চ সুগ্রীবং নষ্টাং চ জনকাত্মজাম্ ।
বুদ্ধ্বা কালমতীতং চ মুমোহ পরমাতুরঃ ॥ 3 ॥
স তু সঞ্জ্ঞামুপাগম্য মুহূর্তান্মতিমান্পুনঃ ।
মনস্স্থামপি বৈদেহীং চিন্তযামাস রাঘবঃ ॥ 4 ॥
আসীনঃ পর্বতস্যাগ্রে হেমধাতুবিভূষিতে ।
শারদং গগনং দৃষ্ট্বা জগাম মনসা প্রিযাম্ ॥ 5 ॥
দৃষ্ট্বা চ বিমলং ব্যোম গতবিদ্যুদ্বলাহকম্ ।
সারসারাবসঙ্ঘুষ্ঠং বিললাপার্তযা গিরা ॥ 6 ॥
সারসারাবসন্নাদৈস্সারসারবনাদিনী ।
যাঽঽশ্রমে রমতে বালা সাঽদ্য মে রমতে কথম্ ॥ 7 ॥
পুষ্পিতাংশ্চাসনান্ দৃষ্ট্বা কাঞ্চনানিব নির্মলান্ ।
কথং সা রমতে বালা পশ্যন্তী মামপশ্যতী ॥ 8 ॥
যা পুরা কলহংসানাং স্বরেণ কলভাষিণী ।
বুধ্যতে চারুসর্বাঙ্গী সাঽদ্য মে বুদ্ধ্যতে কথম্ ॥ 9 ॥
নিস্বনং চক্রবাকানাং নিশম্য নহচারিণাম্ ।
পুণ্ডরীকবিশালাক্ষী কথমেষা ভবিষ্যতি ॥ 10 ॥
সরাংসি সরিতো বাপীঃ কাননানি বনানি চ ।
তাং বিনা মৃগশাবাক্ষীং চরন্নাদ্য সুখং লভে ॥ 11 ॥
অপি তাং মদ্বিযোগাচ্ছ সৌকুমার্যাচ্চ ভামিনীম্ ।
সুদূরং পীডযেত্কামশ্শরদ্গুণনিরন্তরঃ ॥ 12 ॥
এবমাদি নরশ্রেষ্ঠো বিললাপ নৃপাত্মজঃ ।
বিহঙ্গ ইব সারঙ্গস্সলিলং ত্রিদশেশ্বরাত্ ॥ 13 ॥
ততশ্চঞ্চূর্য রম্যেষু ফলার্থী গিরিসানুষু ।
দদর্শ পর্যুপাবৃত্তো লক্ষ্মীবান্লক্ষ্মণোঽগ্রজম্ ॥ 14 ॥
তং চিন্তযা দুস্সহযা পরীতং বিসঞ্জ্ঞমেকং বিজনে মনস্বী ।
ভ্রাতুর্বিষাদাত্পরিতাপদীনঃ সমীক্ষ্য সৌমিত্রিরুবাচ রামম্ ॥ 15 ॥
কিমার্য কামস্য বশঙ্গতেন কিমাত্মপৌরুষ্যপরাভবেন ।
অযং সদা সংহ্রিযতে সমাধিঃ কিমত্র যোগেন নিবর্তিতেন ॥ 16 ॥
ক্রিযাভিযোগং মনসঃ প্রসাদং সমাধিযোগানুগতং চ কালম্ ।
সহাযসামর্থ্যমদীনসত্ত্বঃ স্বকর্ম হেতুং চ কুরুষ্ব হেতুম্ ॥ 17 ॥
ন জানকী মানব বংশনাথ ত্বযা সনাথা সুলভা পরেণ ।
ন চাগ্নিচূডাং জ্বলিতামুপেত্য ন দহ্যতে বীর বরার্হ কচ্ছিত্ ॥ 18 ॥
সলক্ষণং লক্ষ্মণমপ্রধৃষ্যং স্বভাবজং বাক্যমুবাচ রামঃ ।
হিতং চ পথ্যং চ নযপ্রসক্তং সসাম ধর্মার্থসমাহিতং চ ॥ 19 ॥
নিস্সংশযং কার্যমবেক্ষিতব্যং ক্রিযাবিশেষোঽহ্যনুবর্তিতব্যঃ ।
ননু প্রবৃত্তস্য দুরাসদস্য কুমার কার্যস্য ফলং চ চিন্ত্যম্ ॥ 20 ॥
অথ পদ্মপলাশাক্ষীং মৈথিলীমনুচিন্তযন্ ।
উবাচ লক্ষ্মণং রামো মুখেন পরিশুষ্যতা ॥ 21 ॥
তর্পযিত্বা সহস্রাক্ষস্সলিলেন বসুন্ধরাম্ ।
নির্বর্তযিত্বা সস্যানি কৃতকর্মা ব্যবস্থিতঃ ॥ 22 ॥
স্নিগ্ধগম্ভীরনির্ঘোষাশ্শৈলদ্রুমপুরোগমাঃ ।
বিসৃজ্য সলিলং মেঘাঃ পরিশ্রান্তা নৃপাত্মজ ॥ 23 ॥
নীলোত্পলদলশ্যামাশ্শ্যামীকৃত্বা দিশো দশ ।
বিমদা ইব মাতঙ্গাশ্শান্তবেগাঃ পযোধরাঃ ॥ 24 ॥
জলগর্ভা মহামেঘা কুটজার্জুনগন্ধিনঃ ।
চরিত্বা বিরতাস্সৌম্য বৃষ্টিবাতাস্সমুদ্যতাঃ ॥ 25 ॥
ঘনানাং বারণানাং চ মযূরাণাং চ লক্ষ্মণ ।
নাদঃ প্রস্রবণানাং চ প্রশান্তস্সহসাঽনঘ ॥ 26 ॥
অভিবৃষ্টা মহামেঘৈর্নির্মলাশ্চিত্রসানবঃ ।
অনুলিপ্তা ইবাঽভান্তি গিরযশ্চিত্রদীপ্তিভিঃ ॥ 27 ॥
শাখাসু সপ্তচ্ছদপাদপানাং প্রভাসু তারার্কনিশাকরাণাম্ ।
লীলাসু চৈবোত্তম বারণানাং শ্রিযং বিভজ্যাদ্য শরত্প্রবৃত্তা ॥ 28 ॥
সম্প্রত্যনেকাশ্রয চিত্রশোভা লক্ষ্মীশ্শরত্কালগুণোপনীতা ।
সূর্যাগ্রহস্তপ্রতিবোধিতেষু পদ্মাকরেষ্বভ্যধিকং বিভাতি ॥ 29 ॥
সপ্তচ্ছদানাং কুসুমোপগন্ধী ষট্পাদবৃন্দৈরনুগীযমানঃ ।
মত্তদ্বিপানাং পবনোঽনুসারী দর্পং বিনেষ্যন্নধিকং করোতি ॥ 30 ॥
অভ্যাগতৈশ্চারুবিশালপক্ষৈ স্সরঃপ্রিযৈঃ পদ্মরজোবকীর্ণৈঃ ।
মহানদীনাং পুলিনোপযাতৈঃ ক্রীডন্তি হংসাস্সহ চক্রবাকৈঃ ॥ 31 ॥
মদপ্রগল্ভেষু চ বারণেষু গবাং সমূহেষু চ দর্পিতেষু ।
প্রসন্নতোযাসু চ নিম্নগাসু বিভাতি লক্ষ্মীর্বহুধা বিভক্তা ॥ 32 ॥
নভস্সমীক্ষ্যাম্বুধরৈর্বিমুক্তং বিমুক্তবর্হাভরণা বনেষু ।
প্রিযাস্বসক্তা বিনিবৃত্তশোভা গতোত্সবা ধ্যানপরা মযূরাঃ ॥ 33 ॥
মনোজ্ঞগন্ধৈঃ প্রিযকৈরনল্পৈঃ পুষ্পাতিভারাবনতাগ্রশাখৈঃ ।
সুবর্ণগৌরৈর্নযনাভিরামৈ রুদ্যোতিতানীব বনান্তরাণি ॥ 34 ॥
প্রিযান্বিতানাং নলিনীপ্রিযাণাং বনে রতানাং কুসুমোদ্ধতানাম্ ।
মদোত্কটানাং মদলালসানাং গজোত্তমানাং গতযোঽদ্য মন্দাঃ ॥ 35 ॥
ব্যভ্রং নভশ্শস্ত্রবিধৌতবর্ণং কৃশপ্রবাহানি নদীজলানি ।
কহ্লারশীতাঃ পবনাঃ প্রবান্তি তমোবিমুক্তাশ্চ দিশঃ প্রকাশাঃ ॥ 36 ॥
সূর্যাতপক্রামণনষ্টপঙ্কা ভূমিশ্চিরোদধাটিতসান্দ্ররেণুঃ ।
অন্যোন্যবৈরেণসমাযুতানা মুদ্যোগকালোঽদ্য নরাধিপানাম্ ॥ 37 ॥
শরদ্গুণাপ্যাযিতরূপশোভাঃ প্রহর্ষিতাঃ পাংশুসমুত্ক্ষিতাঙ্গাঃ ।
মদোত্কটাস্সম্প্রতি যুদ্ধলুব্ধা বৃষা গবাং মধ্যগতা নদন্তি ॥ 38 ॥
সমন্মথং তীব্রগতানুরাগাঃ কুলান্বিতা মন্দগতিং করিণ্যঃ ।
মদান্বিতং সম্পরিবার্য যান্তং বনেষু ভর্তারমনুপ্রযান্তি ॥ 39 ॥
ত্যক্ত্বা বরাণ্যাত্মবিভূষণানি বর্হাণি তীরোপগতা নদীনাম্ ।
নির্ভর্ত্স্যমানা ইব সারসৌঘৈঃ প্রযান্তি দীনা বিমদা মযূরাঃ ॥ 40 ॥
বিত্রাস্য কারণ্ডবচক্রবাকা ন্মহারবৈর্ভিন্নকটা গজেন্দ্রাঃ ।
সরস্সু বদ্ধাম্বুজভূষণেষু বিক্ষোভ্য বিক্ষোভ্য জলং পিবন্তি ॥ 41 ॥
ব্যপেতপঙ্কাসু সবালুকাসু প্রসন্নতোযাসু সগোকুলাসু ।
সসারসারাবনিনাদিতাসু নদীষু হৃষ্টা নিপতন্তি হংসাঃ ॥ 42 ॥
নদীঘনপ্রস্রবণোদকানা মতিপ্রবৃদ্ধানিলবর্হিণানাম্ ।
প্লবঙ্গমানাং চ গতোত্সবানাং দ্রুতং রবাস্সম্প্রতি সম্প্রণষ্টাঃ ॥ 43 ॥
অনেকবর্ণাস্সুবিনষ্টকাযা নবোদিতেষ্বম্বুধরেষু নষ্টাঃ ।
ক্ষুধার্দিতা ঘোরবিষা বিলেভ্য শ্চিরোষিতা বিপ্রসরন্তি সর্পাঃ ॥ 44 ॥
চঞ্চচ্চন্দ্রকরস্পর্শহর্ষোন্মীলিততারকা ।
অহো রাগবতী সন্ধ্যা জহাতি স্বযমম্বরম্ ॥ 45 ॥
রাত্রিশ্শশাঙ্কোদিতসৌম্যবক্ত্রা তারাগণোন্মীলিতচারুনেত্রা ।
জ্যোত্স্নাংশুকপ্রাবরণা বিভাতি নারীব শুক্লাংশুকসংবৃতাঙ্গী ॥ 46 ॥
বিপক্বশালিপ্রসবানি ভুক্ত্বা প্রহর্ষিতা সারসচারুপঙ্ক্তিঃ ।
নভস্সমাক্রামতি শীঘ্রবেগাঃ বাতাবধূতা গ্রথিতেব মালা ॥ 47 ॥
সুপ্তৈকহংসং কুমুদৈরুপেতং মহাহ্রদস্থং সলিলং বিভাতি ।
ঘনৈর্বিমুক্তং নিশি পূর্ণচন্দ্রং তারাগণাকীর্ণমিবান্তরিক্ষম্ ॥ 48 ॥
প্রকীর্ণহংসাকুলমেখলানাং প্রবুদ্ধপদ্মোত্পলমালিনীনাম্ ।
বাপ্যুত্তমানামধিকাঽদ্য লক্ষ্মী র্বরাঙ্গনানামিব ভূষিতানাম্ ॥ 49 ॥
বেণুস্বনব্যঞ্জিততূর্যমিশ্রঃ প্রত্যূষকালানিলসম্প্রবৃদ্ধঃ ।
সম্মূর্ছিতো গর্গরগোবৃষাণা মন্যোন্যমাপূরযতীব শব্দঃ ॥ 50 ॥
নবৈর্নদীনাং কুসুমপ্রভাসৈ র্ব্যাধূযমানৈর্মৃদুমারুতেন ।
ধৌতামলক্ষৌমপটপ্রকাশৈঃ কূলানি কাশৈরুপশোভিতানি ॥ 51 ॥
বনপ্রচণ্ডা মধুপানশৌণ্ডাঃ প্রিযান্বিতাষ্ষট্চরণাঃ প্রহ্রৃষ্টাঃ ।
বনেষু মত্তাঃ পবনানুযাত্রাং কুর্বন্তি পদ্মাসনরেণুগৌরাঃ ॥ 52 ॥
জলং প্রসন্নং কুমুদং প্রভাসং ক্রৌঞ্চস্বনশ্শালিবনং বিপক্বম্ ।
মৃদুশ্চ বাযুর্বিমলশ্চ চন্দ্র শ্শংসন্তি বর্ষব্যপনীতকালম্ ॥ 53 ॥
মীনোপসন্দর্শিতমেখলানাং নদীবধূনাং গতযোঽদ্য মন্দাঃ ।
কান্তোপভুক্তালসগামিনীনাং প্রভাতকালেষ্বিব কামিনীনাম্ ॥ 54 ॥
সচক্রবাকানি সশৈবলানি কাশৈর্দুকূলৈরিব সংবৃতানি ।
সপত্রলেখানি সরোচনানি বধূমুখানীব নদীমুখানি ॥ 55 ॥
প্রফুল্লবাণাসনচিত্রিতেষু প্রহৃষ্টষট্পাদনিকূজিতেষু ।
গৃহীতচাপোদ্যতচণ্ডদণ্ডঃ প্রচণ্ডচারোঽদ্য বনেষু কামঃ ॥ 56 ॥
লোকং সুবৃষ্ট্যা পরিতোষযিত্বা নদীস্তটাকানি চ পূরযিত্বা ।
নিষ্পন্নসস্যাং বসুধাং চ কৃত্বা ত্যক্ত্বা নভস্তোযধরাঃ প্রণষ্টাঃ ॥ 57 ॥
দর্শযন্তি শরন্নদ্যঃ পুলিনানি শনৈঃ শনৈঃ ।
নবসঙ্গমসব্রীডা জঘনানীব যোষিতঃ ॥ 58 ॥
প্রসন্নসলিলাস্সৌম্য কুররীভির্বিনাদিতাঃ ।
চক্রবাকগণাকীর্ণা বিভান্তি সলিলাশযাঃ ॥ 59 ॥
অসনাস্সপ্তপর্ণাশ্চ কোবিদারাশ্চ পুষ্পিতাঃ ।
দৃশ্যন্তে বন্ধুজীবাশ্চ শ্যামাশ্চ গিরিসানুষু ॥ 60 ॥
হংসসারসচক্রাহ্বৈঃ কুররৈশ্চ সমন্ততঃ ।
পুলিনান্যবকীর্ণানি নদীনাং পশ্য লক্ষ্মণ ॥ 61 ॥
অন্যোন্যবদ্ধবৈরাণাং জিগীষূণাং নৃপাত্মজ ।
উদ্যোগসমযস্সৌম্য পার্থিবানামুপস্থিতঃ ॥ 62 ॥
ইযং সা প্রথমা যাত্রা পার্থিবানাং নৃপাত্মজ ন চ পশ্যামি সুগ্রীবমুদ্যোগং বা তথাবিধম্ ॥ 63 ॥
চত্বারো বার্ষিকা মাসা গতা বর্ষশতোপমাঃ ।
মম শোকাভিভূতস্য সৌম্য সীতামপশ্যতঃ ॥ 64 ॥
চক্রবাকীব ভর্তারং পৃষ্ঠতোঽনুগতা বনম্ ।
বিষমং দণ্ডকারণ্যমুদ্যানমিব যাঽগতা ॥ 65 ॥
প্রিযাবিহীনে দুঃখার্তে হৃতরাজ্যে বিবাসিতে ।
কৃপাং ন কুরুতে রাজা সুগ্রীবো মযি লক্ষ্মণ ॥ 66 ॥
অনাথো হৃতরাজ্যোঽযং রাবণেন চ ধর্ষিতঃ ।
দীনো দূরগৃহঃ কামী মাং চৈব শরণং গতঃ ॥ 67 ॥
ইত্যেতৈঃ কারণৈস্সৌম্য সুগ্রীবস্য দুরাত্মনঃ ।
অহং বানররাজস্য পরিভূতঃ পরন্তপ ॥ 68 ॥
স কালং পরিসঙ্খ্যায সীতাযাঃ পরিমার্গণে ।
কৃতার্থস্সমযং কৃত্বা দুর্মতির্নাববুধ্যতে ॥ 69 ॥
ত্বং চ কিষ্কিন্ধাং প্রবিশ্য ব্রূহি বানরপুঙ্গবম্ ।
মূর্খং গ্রাম্যসুখে সক্তং সুগ্রীবং বচনান্মম ॥ 70 ॥
অর্থিনামুপপন্নানাং পূর্বং চাপ্যুপকারিণাম্ ।
আশাং সংশ্রুত্য যো হন্তি স লোকে পুরুষাধমঃ ॥ 71 ॥
শুভং বা যদি বা পাপং যো হি বাক্যমুদীরিতম্ ।
সত্যেন প্রতিগৃহ্ণাতি স বীরঃ পুরুষোত্তমঃ ॥ 72 ॥
কৃতার্থা হ্যকৃতার্থানাং মিত্রাণাং ন ভবন্তি যে ।
তান্মৃতানপি ক্রব্যাদাঃ কৃতঘ্নান্নোপভুঞ্জতে ॥ 73 ॥
নূনং কাঞ্চনপৃষ্ঠস্য বিকৃষ্টস্য মযা রণে ।
দ্রষ্টুমিচ্ছতি চাপস্য রূপং বিদ্যুদ্গণোপমম্ ॥ 74 ॥
ঘোরং জ্যাতলনির্ঘোষং ক্রুদ্ধস্য মম সংযুগে ।
নির্ঘোষমিব বজ্রস্য পুনস্সংশ্রোতুমিচ্ছসি ॥ 75 ॥
কামমেবঙ্গতেঽপ্যস্য পরিজ্ঞাতে পরাক্রমে ।
ত্বত্সহাযস্য মে বীর ন চিন্তা স্যান্নৃপাত্মজ ॥ 76 ॥
যদর্থমযমারম্ভঃ কৃতঃ পরপুরঞ্জযঃ ।
সমযং নাভিজানাতি কৃতার্থঃ প্লবগেশ্বরঃ ॥ 77 ॥
বর্ষাসমযকালং তু প্রতিজ্ঞায হরীশ্বরঃ ।
ব্যতীতাংশ্চতুরো মাসান্বিহরন্নাববুধ্যতে ॥ 78 ॥
সামাত্যপরিষত্ক্রীডন্পানমেবোপসেবতে ।
শোকদীনেষু নাস্মাসু সুগ্রীবঃ কুরুতে দযাম্ ॥ 79 ॥
উচ্যতাং গচ্ছ সুগ্রীবস্ত্বযা বত্স মহাবল ।
মম রোষস্য যদ্রূপং ব্রূযাশ্চৈবমিদং বচঃ ॥ 80 ॥
ন চ সঙ্কুচিতঃ পন্থা যেন বালী হতো গতঃ ।
সমযে তিষ্ঠ সুগ্রীব মা বালিপথমন্বগাঃ ॥ 81 ॥
এক এব রণে বালী শরেণ নিহতো মযা ।
ত্বাং তু সত্যাদতিক্রান্তং হনিষ্যামি সবান্ধবম্ ॥ 82 ॥
তদেবং বিহিতে কার্যে যদ্ধিতং পুরুষর্ষভ ।
তত্তদ্ভ্রূহি নরশ্রেষ্ঠত্বর কালব্যতিক্রমঃ ॥ 83 ॥
কুরুষ্ব সত্যং মযি বানরেশ্বর প্রতিশ্রুতং ধর্মমবেক্ষ্য শাশ্বতম্ ।
মা বালিনং প্রেত্য গতো যমক্ষযং ত্বমদ্য পশ্যের্মম চোদিতৈশ্শরৈঃ ॥ 84 ॥
স পূর্বজং তীব্রবিবৃদ্ধকোপং লালপ্যমানং প্রসমীক্ষ্য দীনম্ ।
চকার তীব্রাং মতিমুগ্রতেজা হরীশ্বরে মানববংশনাথঃ ॥ 85 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
guhaṃ praviṣṭe sugrīve vimukte gagane ghanaiḥ |
varṣarātroṣito rāmaḥ kāmaśokābhipīḍitaḥ || 1 ||
pāṇḍuraṃ gaganaṃ dṛṣṭvā vimalaṃ candramaṇḍalam |
śāradīṃ rajanīṃ caiva dṛṣṭvā jyotsnānulepanām || 2 ||
kāmavṛttaṃ ca sugrīvaṃ naṣṭāṃ ca janakātmajām |
buddhvā kālamatītaṃ ca mumoha paramāturaḥ || 3 ||
sa tu sañjñāmupāgamya muhūrtānmatimānpunaḥ |
manassthāmapi vaidehīṃ cintayāmāsa rāghavaḥ || 4 ||
āsīnaḥ parvatasyāgre hemadhātuvibhūṣite |
śāradaṃ gaganaṃ dṛṣṭvā jagāma manasā priyām || 5 ||
dṛṣṭvā ca vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasārāvasaṅghuṣṭhaṃ vilalāpārtayā girā || 6 ||
sārasārāvasannādaissārasāravanādinī |
yā''śrame ramate bālā sā'dya me ramate katham || 7 ||
puṣpitāṃścāsanān dṛṣṭvā kāñcanāniva nirmalān |
kathaṃ sā ramate bālā paśyantī māmapaśyatī || 8 ||
yā purā kalahaṃsānāṃ svareṇa kalabhāṣiṇī |
budhyate cārusarvāṅgī sā'dya me buddhyate katham || 9 ||
nisvanaṃ cakravākānāṃ niśamya nahacāriṇām |
puṇḍarīkaviśālākṣī kathameṣā bhaviṣyati || 10 ||
sarāṃsi sarito vāpīḥ kānanāni vanāni ca |
tāṃ vinā mṛgaśābākṣīṃ carannādya sukhaṃ labhe || 11 ||
api tāṃ madviyogāccha saukumāryācca bhāminīm |
sudūraṃ pīḍayetkāmaśśaradguṇanirantaraḥ || 12 ||
evamādi naraśreṣṭho vilalāpa nṛpātmajaḥ |
vihaṅga iva sāraṅgassalilaṃ tridaśeśvarāt || 13 ||
tataścañcūrya ramyeṣu phalārthī girisānuṣu |
dadarśa paryupāvṛtto lakṣmīvānlakṣmaṇo'grajam || 14 ||
taṃ cintayā dussahayā parītaṃ visañjñamekaṃ vijane manasvī |
bhrāturviṣādātparitāpadīnaḥ samīkṣya saumitriruvāca rāmam || 15 ||
kimārya kāmasya vaśaṅgatena kimātmapauruṣyaparābhavena |
ayaṃ sadā saṃhriyate samādhiḥ kimatra yogena nivartitena || 16 ||
kriyābhiyogaṃ manasaḥ prasādaṃ samādhiyogānugataṃ ca kālam |
sahāyasāmarthyamadīnasattvaḥ svakarma hetuṃ ca kuruṣva hetum || 17 ||
na jānakī mānava vaṃśanātha tvayā sanāthā sulabhā pareṇa |
na cāgnicūḍāṃ jvalitāmupetya na dahyate vīra varārha kacchit || 18 ||
salakṣaṇaṃ lakṣmaṇamapradhṛṣyaṃ svabhāvajaṃ vākyamuvāca rāmaḥ |
hitaṃ ca pathyaṃ ca nayaprasaktaṃ sasāma dharmārthasamāhitaṃ ca || 19 ||
nissaṃśayaṃ kāryamavekṣitavyaṃ kriyāviśeṣo'hyanuvartitavyaḥ |
nanu pravṛttasya durāsadasya kumāra kāryasya phalaṃ ca cintyam || 20 ||
atha padmapalāśākṣīṃ maithilīmanucintayan |
uvāca lakṣmaṇaṃ rāmo mukhena pariśuṣyatā || 21 ||
tarpayitvā sahasrākṣassalilena vasundharām |
nirvartayitvā sasyāni kṛtakarmā vyavasthitaḥ || 22 ||
snigdhagambhīranirghoṣāśśailadrumapurogamāḥ |
visṛjya salilaṃ meghāḥ pariśrāntā nṛpātmaja || 23 ||
nīlotpaladalaśyāmāśśyāmīkṛtvā diśo daśa |
vimadā iva mātaṅgāśśāntavegāḥ payodharāḥ || 24 ||
jalagarbhā mahāmeghā kuṭajārjunagandhinaḥ |
caritvā viratāssaumya vṛṣṭivātāssamudyatāḥ || 25 ||
ghanānāṃ vāraṇānāṃ ca mayūrāṇāṃ ca lakṣmaṇa |
nādaḥ prasravaṇānāṃ ca praśāntassahasā'nagha || 26 ||
abhivṛṣṭā mahāmeghairnirmalāścitrasānavaḥ |
anuliptā ivā'bhānti girayaścitradīptibhiḥ || 27 ||
śākhāsu saptacchadapādapānāṃ prabhāsu tārārkaniśākarāṇām |
līlāsu caivottama vāraṇānāṃ śriyaṃ vibhajyādya śaratpravṛttā || 28 ||
sampratyanekāśraya citraśobhā lakṣmīśśaratkālaguṇopanītā |
sūryāgrahastapratibodhiteṣu padmākareṣvabhyadhikaṃ vibhāti || 29 ||
saptacchadānāṃ kusumopagandhī ṣaṭpādabṛndairanugīyamānaḥ |
mattadvipānāṃ pavano'nusārī darpaṃ vineṣyannadhikaṃ karoti || 30 ||
abhyāgataiścāruviśālapakṣai ssaraḥpriyaiḥ padmarajovakīrṇaiḥ |
mahānadīnāṃ pulinopayātaiḥ krīḍanti haṃsāssaha cakravākaiḥ || 31 ||
madapragalbheṣu ca vāraṇeṣu gavāṃ samūheṣu ca darpiteṣu |
prasannatoyāsu ca nimnagāsu vibhāti lakṣmīrbahudhā vibhaktā || 32 ||
nabhassamīkṣyāmbudharairvimuktaṃ vimuktabarhābharaṇā vaneṣu |
priyāsvasaktā vinivṛttaśobhā gatotsavā dhyānaparā mayūrāḥ || 33 ||
manojñagandhaiḥ priyakairanalpaiḥ puṣpātibhārāvanatāgraśākhaiḥ |
suvarṇagaurairnayanābhirāmai rudyotitānīva vanāntarāṇi || 34 ||
priyānvitānāṃ nalinīpriyāṇāṃ vane ratānāṃ kusumoddhatānām |
madotkaṭānāṃ madalālasānāṃ gajottamānāṃ gatayo'dya mandāḥ || 35 ||
vyabhraṃ nabhaśśastravidhautavarṇaṃ kṛśapravāhāni nadījalāni |
kahlāraśītāḥ pavanāḥ pravānti tamovimuktāśca diśaḥ prakāśāḥ || 36 ||
sūryātapakrāmaṇanaṣṭapaṅkā bhūmiścirodadhāṭitasāndrareṇuḥ |
anyonyavaireṇasamāyutānā mudyogakālo'dya narādhipānām || 37 ||
śaradguṇāpyāyitarūpaśobhāḥ praharṣitāḥ pāṃśusamutkṣitāṅgāḥ |
madotkaṭāssamprati yuddhalubdhā vṛṣā gavāṃ madhyagatā nadanti || 38 ||
samanmathaṃ tīvragatānurāgāḥ kulānvitā mandagatiṃ kariṇyaḥ |
madānvitaṃ samparivārya yāntaṃ vaneṣu bhartāramanuprayānti || 39 ||
tyaktvā varāṇyātmavibhūṣaṇāni barhāṇi tīropagatā nadīnām |
nirbhartsyamānā iva sārasaughaiḥ prayānti dīnā vimadā mayūrāḥ || 40 ||
vitrāsya kāraṇḍavacakravākā nmahāravairbhinnakaṭā gajendrāḥ |
sarassu baddhāmbujabhūṣaṇeṣu vikṣobhya vikṣobhya jalaṃ pibanti || 41 ||
vyapetapaṅkāsu savālukāsu prasannatoyāsu sagokulāsu |
sasārasārāvanināditāsu nadīṣu hṛṣṭā nipatanti haṃsāḥ || 42 ||
nadīghanaprasravaṇodakānā matipravṛddhānilabarhiṇānām |
plavaṅgamānāṃ ca gatotsavānāṃ drutaṃ ravāssamprati sampraṇaṣṭāḥ || 43 ||
anekavarṇāssuvinaṣṭakāyā navoditeṣvambudhareṣu naṣṭāḥ |
kṣudhārditā ghoraviṣā bilebhya ściroṣitā viprasaranti sarpāḥ || 44 ||
cañcaccandrakarasparśaharṣonmīlitatārakā |
aho rāgavatī sandhyā jahāti svayamambaram || 45 ||
rātriśśaśāṅkoditasaumyavaktrā tārāgaṇonmīlitacārunetrā |
jyotsnāṃśukaprāvaraṇā vibhāti nārīva śuklāṃśukasaṃvṛtāṅgī || 46 ||
vipakvaśāliprasavāni bhuktvā praharṣitā sārasacārupaṅktiḥ |
nabhassamākrāmati śīghravegāḥ vātāvadhūtā grathiteva mālā || 47 ||
suptaikahaṃsaṃ kumudairupetaṃ mahāhradasthaṃ salilaṃ vibhāti |
ghanairvimuktaṃ niśi pūrṇacandraṃ tārāgaṇākīrṇamivāntarikṣam || 48 ||
prakīrṇahaṃsākulamekhalānāṃ prabuddhapadmotpalamālinīnām |
vāpyuttamānāmadhikā'dya lakṣmī rvarāṅganānāmiva bhūṣitānām || 49 ||
veṇusvanavyañjitatūryamiśraḥ pratyūṣakālānilasampravṛddhaḥ |
sammūrchito gargaragovṛṣāṇā manyonyamāpūrayatīva śabdaḥ || 50 ||
navairnadīnāṃ kusumaprabhāsai rvyādhūyamānairmṛdumārutena |
dhautāmalakṣaumapaṭaprakāśaiḥ kūlāni kāśairupaśobhitāni || 51 ||
vanapracaṇḍā madhupānaśauṇḍāḥ priyānvitāṣṣaṭcaraṇāḥ prahrṛṣṭāḥ |
vaneṣu mattāḥ pavanānuyātrāṃ kurvanti padmāsanareṇugaurāḥ || 52 ||
jalaṃ prasannaṃ kumudaṃ prabhāsaṃ krauñcasvanaśśālivanaṃ vipakvam |
mṛduśca vāyurvimalaśca candra śśaṃsanti varṣavyapanītakālam || 53 ||
mīnopasandarśitamekhalānāṃ nadīvadhūnāṃ gatayo'dya mandāḥ |
kāntopabhuktālasagāminīnāṃ prabhātakāleṣviva kāminīnām || 54 ||
sacakravākāni saśaivalāni kāśairdukūlairiva saṃvṛtāni |
sapatralekhāni sarocanāni vadhūmukhānīva nadīmukhāni || 55 ||
praphullabāṇāsanacitriteṣu prahṛṣṭaṣaṭpādanikūjiteṣu |
gṛhītacāpodyatacaṇḍadaṇḍaḥ pracaṇḍacāro'dya vaneṣu kāmaḥ || 56 ||
lokaṃ suvṛṣṭyā paritoṣayitvā nadīstaṭākāni ca pūrayitvā |
niṣpannasasyāṃ vasudhāṃ ca kṛtvā tyaktvā nabhastoyadharāḥ praṇaṣṭāḥ || 57 ||
darśayanti śarannadyaḥ pulināni śanaiḥ śanaiḥ |
navasaṅgamasavrīḍā jaghanānīva yoṣitaḥ || 58 ||
prasannasalilāssaumya kurarībhirvināditāḥ |
cakravākagaṇākīrṇā vibhānti salilāśayāḥ || 59 ||
asanāssaptaparṇāśca kovidārāśca puṣpitāḥ |
dṛśyante bandhujīvāśca śyāmāśca girisānuṣu || 60 ||
haṃsasārasacakrāhvaiḥ kuraraiśca samantataḥ |
pulinānyavakīrṇāni nadīnāṃ paśya lakṣmaṇa || 61 ||
anyonyabaddhavairāṇāṃ jigīṣūṇāṃ nṛpātmaja |
udyogasamayassaumya pārthivānāmupasthitaḥ || 62 ||
iyaṃ sā prathamā yātrā pārthivānāṃ nṛpātmaja na ca paśyāmi sugrīvamudyogaṃ vā tathāvidham || 63 ||
catvāro vārṣikā māsā gatā varṣaśatopamāḥ |
mama śokābhibhūtasya saumya sītāmapaśyataḥ || 64 ||
cakravākīva bhartāraṃ pṛṣṭhato'nugatā vanam |
viṣamaṃ daṇḍakāraṇyamudyānamiva yā'gatā || 65 ||
priyāvihīne duḥkhārte hṛtarājye vivāsite |
kṛpāṃ na kurute rājā sugrīvo mayi lakṣmaṇa || 66 ||
anātho hṛtarājyo'yaṃ rāvaṇena ca dharṣitaḥ |
dīno dūragṛhaḥ kāmī māṃ caiva śaraṇaṃ gataḥ || 67 ||
ityetaiḥ kāraṇaissaumya sugrīvasya durātmanaḥ |
ahaṃ vānararājasya paribhūtaḥ parantapa || 68 ||
sa kālaṃ parisaṅkhyāya sītāyāḥ parimārgaṇe |
kṛtārthassamayaṃ kṛtvā durmatirnāvabudhyate || 69 ||
tvaṃ ca kiṣkindhāṃ praviśya brūhi vānarapuṅgavam |
mūrkhaṃ grāmyasukhe saktaṃ sugrīvaṃ vacanānmama || 70 ||
arthināmupapannānāṃ pūrvaṃ cāpyupakāriṇām |
āśāṃ saṃśrutya yo hanti sa loke puruṣādhamaḥ || 71 ||
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ yo hi vākyamudīritam |
satyena pratigṛhṇāti sa vīraḥ puruṣottamaḥ || 72 ||
kṛtārthā hyakṛtārthānāṃ mitrāṇāṃ na bhavanti ye |
tānmṛtānapi kravyādāḥ kṛtaghnānnopabhuñjate || 73 ||
nūnaṃ kāñcanapṛṣṭhasya vikṛṣṭasya mayā raṇe |
draṣṭumicchati cāpasya rūpaṃ vidyudgaṇopamam || 74 ||
ghoraṃ jyātalanirghoṣaṃ kruddhasya mama saṃyuge |
nirghoṣamiva vajrasya punassaṃśrotumicchasi || 75 ||
kāmamevaṅgate'pyasya parijñāte parākrame |
tvatsahāyasya me vīra na cintā syānnṛpātmaja || 76 ||
yadarthamayamārambhaḥ kṛtaḥ parapurañjayaḥ |
samayaṃ nābhijānāti kṛtārthaḥ plavageśvaraḥ || 77 ||
varṣāsamayakālaṃ tu pratijñāya harīśvaraḥ |
vyatītāṃścaturo māsānviharannāvabudhyate || 78 ||
sāmātyapariṣatkrīḍanpānamevopasevate |
śokadīneṣu nāsmāsu sugrīvaḥ kurute dayām || 79 ||
ucyatāṃ gaccha sugrīvastvayā vatsa mahābala |
mama roṣasya yadrūpaṃ brūyāścaivamidaṃ vacaḥ || 80 ||
na ca saṅkucitaḥ panthā yena vālī hato gataḥ |
samaye tiṣṭha sugrīva mā vālipathamanvagāḥ || 81 ||
eka eva raṇe vālī śareṇa nihato mayā |
tvāṃ tu satyādatikrāntaṃ haniṣyāmi sabāndhavam || 82 ||
tadevaṃ vihite kārye yaddhitaṃ puruṣarṣabha |
tattadbhrūhi naraśreṣṭhatvara kālavyatikramaḥ || 83 ||
kuruṣva satyaṃ mayi vānareśvara pratiśrutaṃ dharmamavekṣya śāśvatam |
mā vālinaṃ pretya gato yamakṣayaṃ tvamadya paśyermama coditaiśśaraiḥ || 84 ||
sa pūrvajaṃ tīvravivṛddhakopaṃ lālapyamānaṃ prasamīkṣya dīnam |
cakāra tīvrāṃ matimugratejā harīśvare mānavavaṃśanāthaḥ || 85 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
गुहं प्रविष्टे सुग्रीवे विमुक्ते गगने घनैः ।
वर्षरात्रोषितो रामः कामशोकाभिपीडितः ॥ 1 ॥
पाण्डुरं गगनं दृष्ट्वा विमलं चन्द्रमण्डलम् ।
शारदीं रजनीं चैव दृष्ट्वा ज्योत्स्नानुलेपनाम् ॥ 2 ॥
कामवृत्तं च सुग्रीवं नष्टां च जनकात्मजाम् ।
बुद्ध्वा कालमतीतं च मुमोह परमातुरः ॥ 3 ॥
स तु सञ्ज्ञामुपागम्य मुहूर्तान्मतिमान्पुनः ।
मनस्स्थामपि वैदेहीं चिन्तयामास राघवः ॥ 4 ॥
आसीनः पर्वतस्याग्रे हेमधातुविभूषिते ।
शारदं गगनं दृष्ट्वा जगाम मनसा प्रियाम् ॥ 5 ॥
दृष्ट्वा च विमलं व्योम गतविद्युद्वलाहकम् ।
सारसारावसङ्घुष्ठं विललापार्तया गिरा ॥ 6 ॥
सारसारावसन्नादैस्सारसारवनादिनी ।
याऽऽश्रमे रमते बाला साऽद्य मे रमते कथम् ॥ 7 ॥
पुष्पितांश्चासनान् दृष्ट्वा काञ्चनानिव निर्मलान् ।
कथं सा रमते बाला पश्यन्ती मामपश्यती ॥ 8 ॥
या पुरा कलहंसानां स्वरेण कलभाषिणी ।
बुध्यते चारुसर्वाङ्गी साऽद्य मे बुद्ध्यते कथम् ॥ 9 ॥
निस्वनं चक्रवाकानां निशम्य नहचारिणाम् ।
पुण्डरीकविशालाक्षी कथमेषा भविष्यति ॥ 10 ॥
सरांसि सरितो वापीः काननानि वनानि च ।
तां विना मृगशाबाक्षीं चरन्नाद्य सुखं लभे ॥ 11 ॥
अपि तां मद्वियोगाच्छ सौकुमार्याच्च भामिनीम् ।
सुदूरं पीडयेत्कामश्शरद्गुणनिरन्तरः ॥ 12 ॥
एवमादि नरश्रेष्ठो विललाप नृपात्मजः ।
विहङ्ग इव सारङ्गस्सलिलं त्रिदशेश्वरात् ॥ 13 ॥
ततश्चञ्चूर्य रम्येषु फलार्थी गिरिसानुषु ।
ददर्श पर्युपावृत्तो लक्ष्मीवान्लक्ष्मणोऽग्रजम् ॥ 14 ॥
तं चिन्तया दुस्सहया परीतं विसञ्ज्ञमेकं विजने मनस्वी ।
भ्रातुर्विषादात्परितापदीनः समीक्ष्य सौमित्रिरुवाच रामम् ॥ 15 ॥
किमार्य कामस्य वशङ्गतेन किमात्मपौरुष्यपराभवेन ।
अयं सदा संह्रियते समाधिः किमत्र योगेन निवर्तितेन ॥ 16 ॥
क्रियाभियोगं मनसः प्रसादं समाधियोगानुगतं च कालम् ।
सहायसामर्थ्यमदीनसत्त्वः स्वकर्म हेतुं च कुरुष्व हेतुम् ॥ 17 ॥
न जानकी मानव वंशनाथ त्वया सनाथा सुलभा परेण ।
न चाग्निचूडां ज्वलितामुपेत्य न दह्यते वीर वरार्ह कच्छित् ॥ 18 ॥
सलक्षणं लक्ष्मणमप्रधृष्यं स्वभावजं वाक्यमुवाच रामः ।
हितं च पथ्यं च नयप्रसक्तं ससाम धर्मार्थसमाहितं च ॥ 19 ॥
निस्संशयं कार्यमवेक्षितव्यं क्रियाविशेषोऽह्यनुवर्तितव्यः ।
ननु प्रवृत्तस्य दुरासदस्य कुमार कार्यस्य फलं च चिन्त्यम् ॥ 20 ॥
अथ पद्मपलाशाक्षीं मैथिलीमनुचिन्तयन् ।
उवाच लक्ष्मणं रामो मुखेन परिशुष्यता ॥ 21 ॥
तर्पयित्वा सहस्राक्षस्सलिलेन वसुन्धराम् ।
निर्वर्तयित्वा सस्यानि कृतकर्मा व्यवस्थितः ॥ 22 ॥
स्निग्धगम्भीरनिर्घोषाश्शैलद्रुमपुरोगमाः ।
विसृज्य सलिलं मेघाः परिश्रान्ता नृपात्मज ॥ 23 ॥
नीलोत्पलदलश्यामाश्श्यामीकृत्वा दिशो दश ।
विमदा इव मातङ्गाश्शान्तवेगाः पयोधराः ॥ 24 ॥
जलगर्भा महामेघा कुटजार्जुनगन्धिनः ।
चरित्वा विरतास्सौम्य वृष्टिवातास्समुद्यताः ॥ 25 ॥
घनानां वारणानां च मयूराणां च लक्ष्मण ।
नादः प्रस्रवणानां च प्रशान्तस्सहसाऽनघ ॥ 26 ॥
अभिवृष्टा महामेघैर्निर्मलाश्चित्रसानवः ।
अनुलिप्ता इवाऽभान्ति गिरयश्चित्रदीप्तिभिः ॥ 27 ॥
शाखासु सप्तच्छदपादपानां प्रभासु तारार्कनिशाकराणाम् ।
लीलासु चैवोत्तम वारणानां श्रियं विभज्याद्य शरत्प्रवृत्ता ॥ 28 ॥
सम्प्रत्यनेकाश्रय चित्रशोभा लक्ष्मीश्शरत्कालगुणोपनीता ।
सूर्याग्रहस्तप्रतिबोधितेषु पद्माकरेष्वभ्यधिकं विभाति ॥ 29 ॥
सप्तच्छदानां कुसुमोपगन्धी षट्पादबृन्दैरनुगीयमानः ।
मत्तद्विपानां पवनोऽनुसारी दर्पं विनेष्यन्नधिकं करोति ॥ 30 ॥
अभ्यागतैश्चारुविशालपक्षै स्सरःप्रियैः पद्मरजोवकीर्णैः ।
महानदीनां पुलिनोपयातैः क्रीडन्ति हंसास्सह चक्रवाकैः ॥ 31 ॥
मदप्रगल्भेषु च वारणेषु गवां समूहेषु च दर्पितेषु ।
प्रसन्नतोयासु च निम्नगासु विभाति लक्ष्मीर्बहुधा विभक्ता ॥ 32 ॥
नभस्समीक्ष्याम्बुधरैर्विमुक्तं विमुक्तबर्हाभरणा वनेषु ।
प्रियास्वसक्ता विनिवृत्तशोभा गतोत्सवा ध्यानपरा मयूराः ॥ 33 ॥
मनोज्ञगन्धैः प्रियकैरनल्पैः पुष्पातिभारावनताग्रशाखैः ।
सुवर्णगौरैर्नयनाभिरामै रुद्योतितानीव वनान्तराणि ॥ 34 ॥
प्रियान्वितानां नलिनीप्रियाणां वने रतानां कुसुमोद्धतानाम् ।
मदोत्कटानां मदलालसानां गजोत्तमानां गतयोऽद्य मन्दाः ॥ 35 ॥
व्यभ्रं नभश्शस्त्रविधौतवर्णं कृशप्रवाहानि नदीजलानि ।
कह्लारशीताः पवनाः प्रवान्ति तमोविमुक्ताश्च दिशः प्रकाशाः ॥ 36 ॥
सूर्यातपक्रामणनष्टपङ्का भूमिश्चिरोदधाटितसान्द्ररेणुः ।
अन्योन्यवैरेणसमायुताना मुद्योगकालोऽद्य नराधिपानाम् ॥ 37 ॥
शरद्गुणाप्यायितरूपशोभाः प्रहर्षिताः पांशुसमुत्क्षिताङ्गाः ।
मदोत्कटास्सम्प्रति युद्धलुब्धा वृषा गवां मध्यगता नदन्ति ॥ 38 ॥
समन्मथं तीव्रगतानुरागाः कुलान्विता मन्दगतिं करिण्यः ।
मदान्वितं सम्परिवार्य यान्तं वनेषु भर्तारमनुप्रयान्ति ॥ 39 ॥
त्यक्त्वा वराण्यात्मविभूषणानि बर्हाणि तीरोपगता नदीनाम् ।
निर्भर्त्स्यमाना इव सारसौघैः प्रयान्ति दीना विमदा मयूराः ॥ 40 ॥
वित्रास्य कारण्डवचक्रवाका न्महारवैर्भिन्नकटा गजेन्द्राः ।
सरस्सु बद्धाम्बुजभूषणेषु विक्षोभ्य विक्षोभ्य जलं पिबन्ति ॥ 41 ॥
व्यपेतपङ्कासु सवालुकासु प्रसन्नतोयासु सगोकुलासु ।
ससारसारावनिनादितासु नदीषु हृष्टा निपतन्ति हंसाः ॥ 42 ॥
नदीघनप्रस्रवणोदकाना मतिप्रवृद्धानिलबर्हिणानाम् ।
प्लवङ्गमानां च गतोत्सवानां द्रुतं रवास्सम्प्रति सम्प्रणष्टाः ॥ 43 ॥
अनेकवर्णास्सुविनष्टकाया नवोदितेष्वम्बुधरेषु नष्टाः ।
क्षुधार्दिता घोरविषा बिलेभ्य श्चिरोषिता विप्रसरन्ति सर्पाः ॥ 44 ॥
चञ्चच्चन्द्रकरस्पर्शहर्षोन्मीलिततारका ।
अहो रागवती सन्ध्या जहाति स्वयमम्बरम् ॥ 45 ॥
रात्रिश्शशाङ्कोदितसौम्यवक्त्रा तारागणोन्मीलितचारुनेत्रा ।
ज्योत्स्नांशुकप्रावरणा विभाति नारीव शुक्लांशुकसंवृताङ्गी ॥ 46 ॥
विपक्वशालिप्रसवानि भुक्त्वा प्रहर्षिता सारसचारुपङ्क्तिः ।
नभस्समाक्रामति शीघ्रवेगाः वातावधूता ग्रथितेव माला ॥ 47 ॥
सुप्तैकहंसं कुमुदैरुपेतं महाह्रदस्थं सलिलं विभाति ।
घनैर्विमुक्तं निशि पूर्णचन्द्रं तारागणाकीर्णमिवान्तरिक्षम् ॥ 48 ॥
प्रकीर्णहंसाकुलमेखलानां प्रबुद्धपद्मोत्पलमालिनीनाम् ।
वाप्युत्तमानामधिकाऽद्य लक्ष्मी र्वराङ्गनानामिव भूषितानाम् ॥ 49 ॥
वेणुस्वनव्यञ्जिततूर्यमिश्रः प्रत्यूषकालानिलसम्प्रवृद्धः ।
सम्मूर्छितो गर्गरगोवृषाणा मन्योन्यमापूरयतीव शब्दः ॥ 50 ॥
नवैर्नदीनां कुसुमप्रभासै र्व्याधूयमानैर्मृदुमारुतेन ।
धौतामलक्षौमपटप्रकाशैः कूलानि काशैरुपशोभितानि ॥ 51 ॥
वनप्रचण्डा मधुपानशौण्डाः प्रियान्विताष्षट्चरणाः प्रह्रृष्टाः ।
वनेषु मत्ताः पवनानुयात्रां कुर्वन्ति पद्मासनरेणुगौराः ॥ 52 ॥
जलं प्रसन्नं कुमुदं प्रभासं क्रौञ्चस्वनश्शालिवनं विपक्वम् ।
मृदुश्च वायुर्विमलश्च चन्द्र श्शंसन्ति वर्षव्यपनीतकालम् ॥ 53 ॥
मीनोपसन्दर्शितमेखलानां नदीवधूनां गतयोऽद्य मन्दाः ।
कान्तोपभुक्तालसगामिनीनां प्रभातकालेष्विव कामिनीनाम् ॥ 54 ॥
सचक्रवाकानि सशैवलानि काशैर्दुकूलैरिव संवृतानि ।
सपत्रलेखानि सरोचनानि वधूमुखानीव नदीमुखानि ॥ 55 ॥
प्रफुल्लबाणासनचित्रितेषु प्रहृष्टषट्पादनिकूजितेषु ।
गृहीतचापोद्यतचण्डदण्डः प्रचण्डचारोऽद्य वनेषु कामः ॥ 56 ॥
लोकं सुवृष्ट्या परितोषयित्वा नदीस्तटाकानि च पूरयित्वा ।
निष्पन्नसस्यां वसुधां च कृत्वा त्यक्त्वा नभस्तोयधराः प्रणष्टाः ॥ 57 ॥
दर्शयन्ति शरन्नद्यः पुलिनानि शनैः शनैः ।
नवसङ्गमसव्रीडा जघनानीव योषितः ॥ 58 ॥
प्रसन्नसलिलास्सौम्य कुररीभिर्विनादिताः ।
चक्रवाकगणाकीर्णा विभान्ति सलिलाशयाः ॥ 59 ॥
असनास्सप्तपर्णाश्च कोविदाराश्च पुष्पिताः ।
दृश्यन्ते बन्धुजीवाश्च श्यामाश्च गिरिसानुषु ॥ 60 ॥
हंससारसचक्राह्वैः कुररैश्च समन्ततः ।
पुलिनान्यवकीर्णानि नदीनां पश्य लक्ष्मण ॥ 61 ॥
अन्योन्यबद्धवैराणां जिगीषूणां नृपात्मज ।
उद्योगसमयस्सौम्य पार्थिवानामुपस्थितः ॥ 62 ॥
इयं सा प्रथमा यात्रा पार्थिवानां नृपात्मज न च पश्यामि सुग्रीवमुद्योगं वा तथाविधम् ॥ 63 ॥
चत्वारो वार्षिका मासा गता वर्षशतोपमाः ।
मम शोकाभिभूतस्य सौम्य सीतामपश्यतः ॥ 64 ॥
चक्रवाकीव भर्तारं पृष्ठतोऽनुगता वनम् ।
विषमं दण्डकारण्यमुद्यानमिव याऽगता ॥ 65 ॥
प्रियाविहीने दुःखार्ते हृतराज्ये विवासिते ।
कृपां न कुरुते राजा सुग्रीवो मयि लक्ष्मण ॥ 66 ॥
अनाथो हृतराज्योऽयं रावणेन च धर्षितः ।
दीनो दूरगृहः कामी मां चैव शरणं गतः ॥ 67 ॥
इत्येतैः कारणैस्सौम्य सुग्रीवस्य दुरात्मनः ।
अहं वानरराजस्य परिभूतः परन्तप ॥ 68 ॥
स कालं परिसङ्ख्याय सीतायाः परिमार्गणे ।
कृतार्थस्समयं कृत्वा दुर्मतिर्नावबुध्यते ॥ 69 ॥
त्वं च किष्किन्धां प्रविश्य ब्रूहि वानरपुङ्गवम् ।
मूर्खं ग्राम्यसुखे सक्तं सुग्रीवं वचनान्मम ॥ 70 ॥
अर्थिनामुपपन्नानां पूर्वं चाप्युपकारिणाम् ।
आशां संश्रुत्य यो हन्ति स लोके पुरुषाधमः ॥ 71 ॥
शुभं वा यदि वा पापं यो हि वाक्यमुदीरितम् ।
सत्येन प्रतिगृह्णाति स वीरः पुरुषोत्तमः ॥ 72 ॥
कृतार्था ह्यकृतार्थानां मित्राणां न भवन्ति ये ।
तान्मृतानपि क्रव्यादाः कृतघ्नान्नोपभुञ्जते ॥ 73 ॥
नूनं काञ्चनपृष्ठस्य विकृष्टस्य मया रणे ।
द्रष्टुमिच्छति चापस्य रूपं विद्युद्गणोपमम् ॥ 74 ॥
घोरं ज्यातलनिर्घोषं क्रुद्धस्य मम संयुगे ।
निर्घोषमिव वज्रस्य पुनस्संश्रोतुमिच्छसि ॥ 75 ॥
काममेवङ्गतेऽप्यस्य परिज्ञाते पराक्रमे ।
त्वत्सहायस्य मे वीर न चिन्ता स्यान्नृपात्मज ॥ 76 ॥
यदर्थमयमारम्भः कृतः परपुरञ्जयः ।
समयं नाभिजानाति कृतार्थः प्लवगेश्वरः ॥ 77 ॥
वर्षासमयकालं तु प्रतिज्ञाय हरीश्वरः ।
व्यतीतांश्चतुरो मासान्विहरन्नावबुध्यते ॥ 78 ॥
सामात्यपरिषत्क्रीडन्पानमेवोपसेवते ।
शोकदीनेषु नास्मासु सुग्रीवः कुरुते दयाम् ॥ 79 ॥
उच्यतां गच्छ सुग्रीवस्त्वया वत्स महाबल ।
मम रोषस्य यद्रूपं ब्रूयाश्चैवमिदं वचः ॥ 80 ॥
न च सङ्कुचितः पन्था येन वाली हतो गतः ।
समये तिष्ठ सुग्रीव मा वालिपथमन्वगाः ॥ 81 ॥
एक एव रणे वाली शरेण निहतो मया ।
त्वां तु सत्यादतिक्रान्तं हनिष्यामि सबान्धवम् ॥ 82 ॥
तदेवं विहिते कार्ये यद्धितं पुरुषर्षभ ।
तत्तद्भ्रूहि नरश्रेष्ठत्वर कालव्यतिक्रमः ॥ 83 ॥
कुरुष्व सत्यं मयि वानरेश्वर प्रतिश्रुतं धर्ममवेक्ष्य शाश्वतम् ।
मा वालिनं प्रेत्य गतो यमक्षयं त्वमद्य पश्येर्मम चोदितैश्शरैः ॥ 84 ॥
स पूर्वजं तीव्रविवृद्धकोपं लालप्यमानं प्रसमीक्ष्य दीनम् ।
चकार तीव्रां मतिमुग्रतेजा हरीश्वरे मानववंशनाथः ॥ 85 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
guhaṃ praviṣṭe sugrīve vimukte gagane ghanaiḥ |
varṣarātroṣito rāmaḥ kāmaśokābhipīḍitaḥ || 1 ||
pāṇḍuraṃ gaganaṃ dṛṣṭvā vimalaṃ candramaṇḍalam |
śāradīṃ rajanīṃ caiva dṛṣṭvā jyotsnānulepanām || 2 ||
kāmavṛttaṃ ca sugrīvaṃ naṣṭāṃ ca janakātmajām |
buddhvā kālamatītaṃ ca mumoha paramāturaḥ || 3 ||
sa tu sañjñāmupāgamya muhūrtānmatimānpunaḥ |
manassthāmapi vaidehīṃ cintayāmāsa rāghavaḥ || 4 ||
āsīnaḥ parvatasyāgre hemadhātuvibhūṣite |
śāradaṃ gaganaṃ dṛṣṭvā jagāma manasā priyām || 5 ||
dṛṣṭvā ca vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasārāvasaṅghuṣṭhaṃ vilalāpārtayā girā || 6 ||
sārasārāvasannādaissārasāravanādinī |
yā''śrame ramate bālā sā'dya me ramate katham || 7 ||
puṣpitāṃścāsanān dṛṣṭvā kāñcanāniva nirmalān |
kathaṃ sā ramate bālā paśyantī māmapaśyatī || 8 ||
yā purā kalahaṃsānāṃ svareṇa kalabhāṣiṇī |
budhyate cārusarvāṅgī sā'dya me buddhyate katham || 9 ||
nisvanaṃ cakravākānāṃ niśamya nahacāriṇām |
puṇḍarīkaviśālākṣī kathameṣā bhaviṣyati || 10 ||
sarāṃsi sarito vāpīḥ kānanāni vanāni ca |
tāṃ vinā mṛgaśābākṣīṃ carannādya sukhaṃ labhe || 11 ||
api tāṃ madviyogāccha saukumāryācca bhāminīm |
sudūraṃ pīḍayetkāmaśśaradguṇanirantaraḥ || 12 ||
evamādi naraśreṣṭho vilalāpa nṛpātmajaḥ |
vihaṅga iva sāraṅgassalilaṃ tridaśeśvarāt || 13 ||
tataścañcūrya ramyeṣu phalārthī girisānuṣu |
dadarśa paryupāvṛtto lakṣmīvānlakṣmaṇo'grajam || 14 ||
taṃ cintayā dussahayā parītaṃ visañjñamekaṃ vijane manasvī |
bhrāturviṣādātparitāpadīnaḥ samīkṣya saumitriruvāca rāmam || 15 ||
kimārya kāmasya vaśaṅgatena kimātmapauruṣyaparābhavena |
ayaṃ sadā saṃhriyate samādhiḥ kimatra yogena nivartitena || 16 ||
kriyābhiyogaṃ manasaḥ prasādaṃ samādhiyogānugataṃ ca kālam |
sahāyasāmarthyamadīnasattvaḥ svakarma hetuṃ ca kuruṣva hetum || 17 ||
na jānakī mānava vaṃśanātha tvayā sanāthā sulabhā pareṇa |
na cāgnicūḍāṃ jvalitāmupetya na dahyate vīra varārha kacchit || 18 ||
salakṣaṇaṃ lakṣmaṇamapradhṛṣyaṃ svabhāvajaṃ vākyamuvāca rāmaḥ |
hitaṃ ca pathyaṃ ca nayaprasaktaṃ sasāma dharmārthasamāhitaṃ ca || 19 ||
nissaṃśayaṃ kāryamavekṣitavyaṃ kriyāviśeṣo'hyanuvartitavyaḥ |
nanu pravṛttasya durāsadasya kumāra kāryasya phalaṃ ca cintyam || 20 ||
atha padmapalāśākṣīṃ maithilīmanucintayan |
uvāca lakṣmaṇaṃ rāmo mukhena pariśuṣyatā || 21 ||
tarpayitvā sahasrākṣassalilena vasundharām |
nirvartayitvā sasyāni kṛtakarmā vyavasthitaḥ || 22 ||
snigdhagambhīranirghoṣāśśailadrumapurogamāḥ |
visṛjya salilaṃ meghāḥ pariśrāntā nṛpātmaja || 23 ||
nīlotpaladalaśyāmāśśyāmīkṛtvā diśo daśa |
vimadā iva mātaṅgāśśāntavegāḥ payodharāḥ || 24 ||
jalagarbhā mahāmeghā kuṭajārjunagandhinaḥ |
caritvā viratāssaumya vṛṣṭivātāssamudyatāḥ || 25 ||
ghanānāṃ vāraṇānāṃ ca mayūrāṇāṃ ca lakṣmaṇa |
nādaḥ prasravaṇānāṃ ca praśāntassahasā'nagha || 26 ||
abhivṛṣṭā mahāmeghairnirmalāścitrasānavaḥ |
anuliptā ivā'bhānti girayaścitradīptibhiḥ || 27 ||
śākhāsu saptacchadapādapānāṃ prabhāsu tārārkaniśākarāṇām |
līlāsu caivottama vāraṇānāṃ śriyaṃ vibhajyādya śaratpravṛttā || 28 ||
sampratyanekāśraya citraśobhā lakṣmīśśaratkālaguṇopanītā |
sūryāgrahastapratibodhiteṣu padmākareṣvabhyadhikaṃ vibhāti || 29 ||
saptacchadānāṃ kusumopagandhī ṣaṭpādabṛndairanugīyamānaḥ |
mattadvipānāṃ pavano'nusārī darpaṃ vineṣyannadhikaṃ karoti || 30 ||
abhyāgataiścāruviśālapakṣai ssaraḥpriyaiḥ padmarajovakīrṇaiḥ |
mahānadīnāṃ pulinopayātaiḥ krīḍanti haṃsāssaha cakravākaiḥ || 31 ||
madapragalbheṣu ca vāraṇeṣu gavāṃ samūheṣu ca darpiteṣu |
prasannatoyāsu ca nimnagāsu vibhāti lakṣmīrbahudhā vibhaktā || 32 ||
nabhassamīkṣyāmbudharairvimuktaṃ vimuktabarhābharaṇā vaneṣu |
priyāsvasaktā vinivṛttaśobhā gatotsavā dhyānaparā mayūrāḥ || 33 ||
manojñagandhaiḥ priyakairanalpaiḥ puṣpātibhārāvanatāgraśākhaiḥ |
suvarṇagaurairnayanābhirāmai rudyotitānīva vanāntarāṇi || 34 ||
priyānvitānāṃ nalinīpriyāṇāṃ vane ratānāṃ kusumoddhatānām |
madotkaṭānāṃ madalālasānāṃ gajottamānāṃ gatayo'dya mandāḥ || 35 ||
vyabhraṃ nabhaśśastravidhautavarṇaṃ kṛśapravāhāni nadījalāni |
kahlāraśītāḥ pavanāḥ pravānti tamovimuktāśca diśaḥ prakāśāḥ || 36 ||
sūryātapakrāmaṇanaṣṭapaṅkā bhūmiścirodadhāṭitasāndrareṇuḥ |
anyonyavaireṇasamāyutānā mudyogakālo'dya narādhipānām || 37 ||
śaradguṇāpyāyitarūpaśobhāḥ praharṣitāḥ pāṃśusamutkṣitāṅgāḥ |
madotkaṭāssamprati yuddhalubdhā vṛṣā gavāṃ madhyagatā nadanti || 38 ||
samanmathaṃ tīvragatānurāgāḥ kulānvitā mandagatiṃ kariṇyaḥ |
madānvitaṃ samparivārya yāntaṃ vaneṣu bhartāramanuprayānti || 39 ||
tyaktvā varāṇyātmavibhūṣaṇāni barhāṇi tīropagatā nadīnām |
nirbhartsyamānā iva sārasaughaiḥ prayānti dīnā vimadā mayūrāḥ || 40 ||
vitrāsya kāraṇḍavacakravākā nmahāravairbhinnakaṭā gajendrāḥ |
sarassu baddhāmbujabhūṣaṇeṣu vikṣobhya vikṣobhya jalaṃ pibanti || 41 ||
vyapetapaṅkāsu savālukāsu prasannatoyāsu sagokulāsu |
sasārasārāvanināditāsu nadīṣu hṛṣṭā nipatanti haṃsāḥ || 42 ||
nadīghanaprasravaṇodakānā matipravṛddhānilabarhiṇānām |
plavaṅgamānāṃ ca gatotsavānāṃ drutaṃ ravāssamprati sampraṇaṣṭāḥ || 43 ||
anekavarṇāssuvinaṣṭakāyā navoditeṣvambudhareṣu naṣṭāḥ |
kṣudhārditā ghoraviṣā bilebhya ściroṣitā viprasaranti sarpāḥ || 44 ||
cañcaccandrakarasparśaharṣonmīlitatārakā |
aho rāgavatī sandhyā jahāti svayamambaram || 45 ||
rātriśśaśāṅkoditasaumyavaktrā tārāgaṇonmīlitacārunetrā |
jyotsnāṃśukaprāvaraṇā vibhāti nārīva śuklāṃśukasaṃvṛtāṅgī || 46 ||
vipakvaśāliprasavāni bhuktvā praharṣitā sārasacārupaṅktiḥ |
nabhassamākrāmati śīghravegāḥ vātāvadhūtā grathiteva mālā || 47 ||
suptaikahaṃsaṃ kumudairupetaṃ mahāhradasthaṃ salilaṃ vibhāti |
ghanairvimuktaṃ niśi pūrṇacandraṃ tārāgaṇākīrṇamivāntarikṣam || 48 ||
prakīrṇahaṃsākulamekhalānāṃ prabuddhapadmotpalamālinīnām |
vāpyuttamānāmadhikā'dya lakṣmī rvarāṅganānāmiva bhūṣitānām || 49 ||
veṇusvanavyañjitatūryamiśraḥ pratyūṣakālānilasampravṛddhaḥ |
sammūrchito gargaragovṛṣāṇā manyonyamāpūrayatīva śabdaḥ || 50 ||
navairnadīnāṃ kusumaprabhāsai rvyādhūyamānairmṛdumārutena |
dhautāmalakṣaumapaṭaprakāśaiḥ kūlāni kāśairupaśobhitāni || 51 ||
vanapracaṇḍā madhupānaśauṇḍāḥ priyānvitāṣṣaṭcaraṇāḥ prahrṛṣṭāḥ |
vaneṣu mattāḥ pavanānuyātrāṃ kurvanti padmāsanareṇugaurāḥ || 52 ||
jalaṃ prasannaṃ kumudaṃ prabhāsaṃ krauñcasvanaśśālivanaṃ vipakvam |
mṛduśca vāyurvimalaśca candra śśaṃsanti varṣavyapanītakālam || 53 ||
mīnopasandarśitamekhalānāṃ nadīvadhūnāṃ gatayo'dya mandāḥ |
kāntopabhuktālasagāminīnāṃ prabhātakāleṣviva kāminīnām || 54 ||
sacakravākāni saśaivalāni kāśairdukūlairiva saṃvṛtāni |
sapatralekhāni sarocanāni vadhūmukhānīva nadīmukhāni || 55 ||
praphullabāṇāsanacitriteṣu prahṛṣṭaṣaṭpādanikūjiteṣu |
gṛhītacāpodyatacaṇḍadaṇḍaḥ pracaṇḍacāro'dya vaneṣu kāmaḥ || 56 ||
lokaṃ suvṛṣṭyā paritoṣayitvā nadīstaṭākāni ca pūrayitvā |
niṣpannasasyāṃ vasudhāṃ ca kṛtvā tyaktvā nabhastoyadharāḥ praṇaṣṭāḥ || 57 ||
darśayanti śarannadyaḥ pulināni śanaiḥ śanaiḥ |
navasaṅgamasavrīḍā jaghanānīva yoṣitaḥ || 58 ||
prasannasalilāssaumya kurarībhirvināditāḥ |
cakravākagaṇākīrṇā vibhānti salilāśayāḥ || 59 ||
asanāssaptaparṇāśca kovidārāśca puṣpitāḥ |
dṛśyante bandhujīvāśca śyāmāśca girisānuṣu || 60 ||
haṃsasārasacakrāhvaiḥ kuraraiśca samantataḥ |
pulinānyavakīrṇāni nadīnāṃ paśya lakṣmaṇa || 61 ||
anyonyabaddhavairāṇāṃ jigīṣūṇāṃ nṛpātmaja |
udyogasamayassaumya pārthivānāmupasthitaḥ || 62 ||
iyaṃ sā prathamā yātrā pārthivānāṃ nṛpātmaja na ca paśyāmi sugrīvamudyogaṃ vā tathāvidham || 63 ||
catvāro vārṣikā māsā gatā varṣaśatopamāḥ |
mama śokābhibhūtasya saumya sītāmapaśyataḥ || 64 ||
cakravākīva bhartāraṃ pṛṣṭhato'nugatā vanam |
viṣamaṃ daṇḍakāraṇyamudyānamiva yā'gatā || 65 ||
priyāvihīne duḥkhārte hṛtarājye vivāsite |
kṛpāṃ na kurute rājā sugrīvo mayi lakṣmaṇa || 66 ||
anātho hṛtarājyo'yaṃ rāvaṇena ca dharṣitaḥ |
dīno dūragṛhaḥ kāmī māṃ caiva śaraṇaṃ gataḥ || 67 ||
ityetaiḥ kāraṇaissaumya sugrīvasya durātmanaḥ |
ahaṃ vānararājasya paribhūtaḥ parantapa || 68 ||
sa kālaṃ parisaṅkhyāya sītāyāḥ parimārgaṇe |
kṛtārthassamayaṃ kṛtvā durmatirnāvabudhyate || 69 ||
tvaṃ ca kiṣkindhāṃ praviśya brūhi vānarapuṅgavam |
mūrkhaṃ grāmyasukhe saktaṃ sugrīvaṃ vacanānmama || 70 ||
arthināmupapannānāṃ pūrvaṃ cāpyupakāriṇām |
āśāṃ saṃśrutya yo hanti sa loke puruṣādhamaḥ || 71 ||
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ yo hi vākyamudīritam |
satyena pratigṛhṇāti sa vīraḥ puruṣottamaḥ || 72 ||
kṛtārthā hyakṛtārthānāṃ mitrāṇāṃ na bhavanti ye |
tānmṛtānapi kravyādāḥ kṛtaghnānnopabhuñjate || 73 ||
nūnaṃ kāñcanapṛṣṭhasya vikṛṣṭasya mayā raṇe |
draṣṭumicchati cāpasya rūpaṃ vidyudgaṇopamam || 74 ||
ghoraṃ jyātalanirghoṣaṃ kruddhasya mama saṃyuge |
nirghoṣamiva vajrasya punassaṃśrotumicchasi || 75 ||
kāmamevaṅgate'pyasya parijñāte parākrame |
tvatsahāyasya me vīra na cintā syānnṛpātmaja || 76 ||
yadarthamayamārambhaḥ kṛtaḥ parapurañjayaḥ |
samayaṃ nābhijānāti kṛtārthaḥ plavageśvaraḥ || 77 ||
varṣāsamayakālaṃ tu pratijñāya harīśvaraḥ |
vyatītāṃścaturo māsānviharannāvabudhyate || 78 ||
sāmātyapariṣatkrīḍanpānamevopasevate |
śokadīneṣu nāsmāsu sugrīvaḥ kurute dayām || 79 ||
ucyatāṃ gaccha sugrīvastvayā vatsa mahābala |
mama roṣasya yadrūpaṃ brūyāścaivamidaṃ vacaḥ || 80 ||
na ca saṅkucitaḥ panthā yena vālī hato gataḥ |
samaye tiṣṭha sugrīva mā vālipathamanvagāḥ || 81 ||
eka eva raṇe vālī śareṇa nihato mayā |
tvāṃ tu satyādatikrāntaṃ haniṣyāmi sabāndhavam || 82 ||
tadevaṃ vihite kārye yaddhitaṃ puruṣarṣabha |
tattadbhrūhi naraśreṣṭhatvara kālavyatikramaḥ || 83 ||
kuruṣva satyaṃ mayi vānareśvara pratiśrutaṃ dharmamavekṣya śāśvatam |
mā vālinaṃ pretya gato yamakṣayaṃ tvamadya paśyermama coditaiśśaraiḥ || 84 ||
sa pūrvajaṃ tīvravivṛddhakopaṃ lālapyamānaṃ prasamīkṣya dīnam |
cakāra tīvrāṃ matimugratejā harīśvare mānavavaṃśanāthaḥ || 85 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.