ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਬਾਲਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤ੍ਰਿਸਪ੍ਤਤਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਯਸ੍ਮਿਂਸ੍ਤੁ ਦਿਵਸੇ ਰਾਜਾ ਚਕ੍ਰੇ ਗੋਦਾਨਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਤਸ੍ਮਿਂ ਸ੍ਤੁ ਦਿਵਸੇ ਸ਼ੂਰੋ ਯੁਧਾਜਿਤ੍ਸਮੁਪੇਯਿਵਾਨ੍ ॥ 1 ॥
ਪੁਤ੍ਰਃ ਕੇਕਯਰਾਜਸ੍ਯ ਸਾਕ੍षਾਦ੍ਭਰਤਮਾਤੁਲਃ ।
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਪृष੍ਟ੍ਵਾ ਚ ਕੁਸ਼ਲਂ ਰਾਜਾਨਮਿਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 2 ॥
ਕੇਕਯਾਧਿਪਤੀ ਰਾਜਾ ਸ੍ਨੇਹਾਤ੍ ਕੁਸ਼ਲਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਯੇषਾਂ ਕੁਸ਼ਲਕਾਮੋऽਸਿ ਤੇषਾਂ ਸਮ੍ਪ੍ਰਤ੍ਯਨਾਮਯਮ੍ ॥ 3 ॥
ਸ੍ਵਸ੍ਰੀਯਂ ਮਮ ਰਾਜੇਨ੍ਦ੍ਰ ਦ੍ਰष੍ਟੁਕਾਮੋ ਮਹੀਪਤਿਃ ।
ਤਦਰ੍ਥਮੁਪਯਾਤੋऽਹਮਯੋਧ੍ਯਾਂ ਰਘੁਨਨ੍ਦਨ ॥ 4 ॥
ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਤ੍ਵਹਮਯੋਧ੍ਯਾਯਾਂ ਵਿਵਾਹਾਰ੍ਥਂ ਤਵਾਤ੍ਮਜਾਨ੍ ।
ਮਿਥਿਲਾਮੁਪਯਾਤਾਂਸ੍ਤੁ ਤ੍ਵਯਾ ਸਹ ਮਹੀਪਤੇ ॥ 5 ॥
ਤ੍ਵਰਯਾਭ੍ਯੁਪਯਾਤੋऽਹਂ ਦ੍ਰष੍ਟੁਕਾਮ ਸ੍ਸ੍ਵਸੁਸ੍ਸੁਤਮ੍ ।
ਅਥ ਰਾਜਾ ਦਸ਼ਰਥਃ ਪ੍ਰਿਯਾਤਿਥਿਮੁਪਸ੍ਥਿਤਮ੍ ॥ 6 ॥
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਪਰਮਸਤ੍ਕਾਰੈਃ ਪੂਜਾਰ੍ਹਂ ਸਮਪੂਜਯਤ੍ ।
ਤਤਸ੍ਤਾਮੁषਿਤੋ ਰਾਤ੍ਰਿਂ ਸਹ ਪੁਤ੍ਰੈਰ੍ਮਹਾਤ੍ਮਭਿਃ ॥ 7 ॥
ਪ੍ਰਭਾਤੇ ਪੁਨਰੁਤ੍ਥਾਯ ਕृਤ੍ਵਾ ਕਰ੍ਮਾਣਿ ਕਰ੍ਮਵਿਤ੍ ।
ऋषੀਂਸ੍ਤਦਾ ਪੁਰਸ੍ਕृਤ੍ਯ ਯਜ੍ਞਵਾਟਮੁਪਾਗਮਤ੍ ॥ 8 ॥
ਯੁਕ੍ਤੇ ਮੁਹੂਰ੍ਤੇ ਵਿਜਯੇ ਸਰ੍ਵਾਭਰਣਭੂषਿਤੈਃ ।
ਭ੍ਰਾਤृਭਿਸ੍ਸਹਿਤੋ ਰਾਮਃ ਕृਤਕੌਤੁਕਮਙ੍ਗਲਃ ॥ 9 ॥
ਵਸਿष੍ਠਂ ਪੁਰਤਃ ਕृਤ੍ਵਾ ਮਹਰ੍षੀਨਪਰਾਨਪਿ ।
ਪਿਤੁ ਸ੍ਸਮੀਪਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਤਸ੍ਥੌ ਭ੍ਰਾਤृਭਿਰਾਵृਤਃ ॥ 10 ॥
ਵਸਿष੍ਠੋ ਭਗਵਾਨੇਤ੍ਯ ਵੈਦੇਹਮਿਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਰਾਜਾ ਦਸ਼ਰਥੋ ਰਾਜਨ੍ ਕृਤਕੌਤੁਕਮਙ੍ਗਲੈਃ ॥ 11 ॥
ਪੁਤ੍ਰੈਰ੍ਨਰਵਰ ਸ਼੍ਰੇष੍ਠ ਦਾਤਾਰਮਭਿਕਾਙ੍ਕ੍षਤੇ ।
ਦਾਤृਪ੍ਰਤਿਗ੍ਰਹੀਤृਭ੍ਯਾਂ ਸਰ੍ਵਾਰ੍ਥਾਃ ਪ੍ਰਭਵਨ੍ਤਿ ਹਿ ॥ 12 ॥
ਸ੍ਵਧਰ੍ਮਂ ਪ੍ਰਤਿਪਦ੍ਯਸ੍ਵ ਕृਤ੍ਵਾ ਵੈਵਾਹ੍ਯਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤਃ ਪਰਮੋਦਾਰੋ ਵਸਿष੍ਠੇਨ ਮਹਾਤ੍ਮਨਾ ॥ 13 ॥
ਪ੍ਰਤ੍ਯੁਵਾਚ ਮਹਾਤੇਜਾ ਵਾਕ੍ਯਂ ਪਰਮਧਰ੍ਮਵਿਤ੍ ।
ਕਸ੍ਸ੍ਥਿਤਃ ਪ੍ਰਤਿਹਾਰੋ ਮੇ ਕਸ੍ਯਾਜ੍ਞਾ ਸਮ੍ਪ੍ਰਤੀਕ੍ष੍ਯਤੇ ॥ 14 ॥
ਸ੍ਵਗृਹੇ ਕੋ ਵਿਚਾਰੋऽਸ੍ਤਿ ਯਥਾ ਰਾਜ੍ਯਮਿਦਂ ਤਵ ।
ਕृਤਕੌਤੁਕਸਰ੍ਵਸ੍ਵਾ ਵੇਦਿਮੂਲਮੁਪਾਗਤਾਃ ॥ 15 ॥
ਮਮ ਕਨ੍ਯਾ ਮੁਨਿਸ਼੍ਰੇष੍ਠ ਦੀਪ੍ਤਾ ਵਹ੍ਨੇਰਿਵਾਰ੍ਚਿषਃ ।
ਸਜ੍ਜੋऽਹਂ ਤ੍ਵਤ੍ਪ੍ਰਤੀਕ੍षੋऽਸ੍ਮਿ ਵੇਦ੍ਯਾਮਸ੍ਯਾਂ ਪ੍ਰਤਿष੍ਠਿਤਃ ॥ 16 ॥
ਅਵਿਘ੍ਨਂ ਕੁਰੁਤਾਂ ਰਾਜਾ ਕਿਮਰ੍ਥਮਵਲਮ੍ਬਤੇ ।
ਤਦ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਜਨਕੇਨੋਕ੍ਤਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਦਸ਼ਰਥਸ੍ਤਦਾ ।
ਪ੍ਰਵੇਸ਼ਯਾਮਾਸ ਸੁਤਾਨ੍ ਸਰ੍ਵਾਨृषਿਗਣਾਨਪਿ ॥ 17 ॥
ਤਤੋ ਰਾਜਾ ਵਿਦੇਹਾਨਾਂ ਵਸਿष੍ਠਮਿਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 18 ॥
ਕਾਰਯਸ੍ਵ ऋषੇ ਸਰ੍ਵਮृषਿਭਿਃ ਸਹ ਧਾਰ੍ਮਿਕ ।
ਰਾਮਸ੍ਯ ਲੋਕਰਾਮਸ੍ਯ ਕ੍ਰਿਯਾਂ ਵੈਵਾਹਿਕੀਂ ਵਿਭੋ ॥ 19 ॥
ਤਥੇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਤੁ ਜਨਕਂ ਵਸਿष੍ਠੋ ਭਗਵਾਨृषਿਃ ।
ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਂ ਪੁਰਸ੍ਕृਤ੍ਯ ਸ਼ਤਾਨਨ੍ਦਂ ਚ ਧਾਰ੍ਮਿਕਮ੍ ॥ 20 ॥
ਪ੍ਰਪਾਮਧ੍ਯੇ ਤੁ ਵਿਧਿਵਤ੍ਵੇਦਿਂ ਕृਤ੍ਵਾ ਮਹਾਤਪਾਃ ।
ਅਲਞ੍ਚਕਾਰ ਤਾਂ ਵੇਦਿਂ ਗਨ੍ਧਪੁष੍ਪੈ ਸ੍ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 21 ॥
ਸੁਵਰ੍ਣਪਾਲਿਕਾਭਿਸ਼੍ਚ ਛਿਦ੍ਰਕੁਮ੍ਭੈਸ਼੍ਚ ਸਾਙ੍ਕੁਰੈਃ ।
ਅਙ੍ਕੁਰਾਢ੍ਯੈਸ਼੍ਸ਼ਰਾਵੈਸ਼੍ਚ ਧੂਪਪਾਤ੍ਰੈ ਸ੍ਸਧੂਪਕੈਃ ॥ 22 ॥
ਸ਼ਙ੍ਖਪਾਤ੍ਰੈ ਸ੍ਸ੍ਰੁਵੈ ਸ੍ਸ੍ਰੁਗ੍ਭਿਃ ਪਾਤ੍ਰੈਰਰ੍ਘ੍ਯਾਭਿਪੂਰਿਤੈਃ ।
ਲਾਜਪੂਰ੍ਣੈਸ਼੍ਚ ਪਾਤ੍ਰੀਭਿਰਕ੍षਤੈਰਭਿਸਂਸ੍ਕृਤੈਃ ॥ 23 ॥
ਦਰ੍ਭੈਸ੍ਸਮੈਸ੍ਸਮਾਸ੍ਤੀਰ੍ਯ ਵਿਧਿਵਨ੍ਮਨ੍ਤ੍ਰਪੂਰ੍ਵਕਮ੍ ।
ਅਗ੍ਨਿਮਾਦਾਯ ਵੇਦ੍ਯਾਂ ਤੁ ਵਿਧਿਮਨ੍ਤ੍ਰਪੁਰਸ੍ਕृਤਮ੍ ॥ 24 ॥
ਜੁਹਾਵਾਗ੍ਨੌ ਮਹਾਤੇਜਾ ਵਸਿष੍ਠੋ ਭਗਵਾਨृषਿਃ ।
ਤਤਸ੍ਸੀਤਾਂ ਸਮਾਨੀਯ ਸਰ੍ਵਾਭਰਣਭੂषਿਤਾਮ੍ ॥ 25 ॥
ਸਮਕ੍षਮਗ੍ਨੇ ਸ੍ਸਂਸ੍ਥਾਪ੍ਯ ਰਾਘਵਾਭਿਮੁਖੇ ਤਦਾ ।
ਅਬ੍ਰਵੀਜ੍ਜਨਕੋ ਰਾਜਾ ਕੌਸਲ੍ਯਾਨਨ੍ਦਵਰ੍ਧਨਮ੍ ॥ 26 ॥
ਇਯਂ ਸੀਤਾ ਮਮ ਸੁਤਾ ਸਹਧਰ੍ਮਚਰੀ ਤਵ ।
ਪ੍ਰਤੀਚ੍ਛ ਚੈਨਾਂ ਭਦ੍ਰਂ ਤੇ ਪਾਣਿਂ ਗृਹ੍ਣੀष੍ਵ ਪਾਣਿਨਾ ॥ 27 ॥
ਪਤਿਵ੍ਰਤਾ ਮਹਾਭਾਗਾ ਛਾਯੇਵਾਨੁਗਤਾ ਸਦਾ ।
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਪ੍ਰਾਕ੍षਿਪਦ੍ਰਾਜਾ ਮਨ੍ਤ੍ਰਪੂਤਂ ਜਲਂ ਤਦਾ ॥ 28 ॥
ਸਾਧੁ ਸਾਧ੍ਵਿਤਿ ਦੇਵਾਨਾ ਮृषੀਣਾਂ ਵਦਤਾਂ ਤਦਾ ।
ਦੇਵਦੁਨ੍ਦੁਭਿਰ੍ਨਿਰ੍ਘੋषਃ ਪੁष੍ਪਵਰ੍षੋ ਮਹਾਨਭੂਤ੍ ॥ 29 ॥
ਏਵਂ ਦਤ੍ਤ੍ਵਾ ਤਦਾ ਸੀਤਾਂ ਮਨ੍ਤ੍ਰੋਦਕਪੁਰਸ੍ਕृਤਾਮ੍ ।
ਅਬ੍ਰਵੀਜ੍ਜਨਕੋ ਰਾਜਾ ਹਰ੍षੇਣਾਭਿਪਰਿਪ੍ਲੁਤਃ ॥ 30 ॥
ਲਕ੍ष੍ਮਣਾਗਚ੍ਛ ਭਦ੍ਰਂ ਤੇ ਊਰ੍ਮਿਲਾਮੁਦ੍ਯਤਾਂ ਮਯਾ ।
ਪ੍ਰਤੀਚ੍ਛ ਪਾਣਿਂ ਗृਹ੍ਣੀष੍ਵ ਮਾਭੂਤ੍ਕਾਲਸ੍ਯ ਪਰ੍ਯਯਃ ॥ 31 ॥
ਤਮੇਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਜਨਕੋ ਭਰਤਂ ਚਾਭ੍ਯਭਾषਤ ।
ਗृਹਾਣ ਪਾਣਿਂ ਮਾਣ੍ਡਵ੍ਯਾਃ ਪਾਣਿਨਾ ਰਘੁਨਨ੍ਦਨ ॥ 32 ॥
ਸ਼ਤ੍ਰੁਘ੍ਨਂ ਚਾਪਿ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਅਬ੍ਰਵੀਜ੍ਜਨਕੇਸ਼੍ਵਰਃ ।
ਸ਼੍ਰੁਤਕੀਰ੍ਤ੍ਯਾ ਮਹਾਬਾਹੋ ਪਾਣਿਂ ਗृਹ੍ਣੀष੍ਵ ਪਾਣਿਨਾ ॥ 33 ॥
ਸਰ੍ਵੇ ਭਵਨ੍ਤਸ੍ਸੌਮ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਸਰ੍ਵੇ ਸੁਚਰਿਤਵ੍ਰਤਾਃ ।
ਪਤ੍ਨੀਭਿਸ੍ਸਨ੍ਤੁ ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਾ ਮਾਭੂਤ੍ਕਾਲਸ੍ਯ ਪਰ੍ਯਯਃ ॥ 34 ॥
ਜਨਕਸ੍ਯ ਵਚ ਸ਼੍ਸ਼ृਤ੍ਵਾ ਪਾਣੀਨ੍ ਪਾਣਿਭਿਰਾਸ੍ਪृਸ਼ਨ੍ ।
ਚਤ੍ਵਾਰਸ੍ਤੇ ਚਤਸृਣਾਂ ਵਸਿष੍ਠਸ੍ਯ ਮਤੇ ਸ੍ਥਿਤਾਃ ॥ 35 ॥
ਅਗ੍ਨਿਂ ਪ੍ਰਦਕ੍षਿਣੀਕृਤ੍ਯ ਵੇਦਿਂ ਰਾਜਾਨਮੇਵ ਚ ।
ऋषੀਂਸ਼੍ਚੈਵ ਮਹਾਤ੍ਮਾਨਸ੍ਸਭਾਰ੍ਯਾ ਰਘੁਸਤ੍ਤਮਾਃ ॥ 36 ॥
ਯਥੋਕ੍ਤੇਨ ਤਦਾ ਚਕ੍ਰੁਰ੍ਵਿਵਾਹਂ ਵਿਧਿਪੂਰ੍ਵਕਮ੍ ।
ਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥੈਸ਼੍ਚ ਗृਹੀਤੇषੁ ਲਲਿਤੇषੁ ਚ ਪਾਣਿषੁ ॥ 37 ॥
ਪੁष੍ਪਵृष੍ਟਿਰ੍ਮਹਤ੍ਯਾਸੀਦਨ੍ਤਰਿਕ੍षਾਤ੍ਸੁਭਾਸ੍ਵਰਾ ।
ਦਿਵ੍ਯਦੁਨ੍ਦੁਭਿਨਿਰ੍ਘੋषੈਰ੍ਗੀਤਵਾਦਿਤ੍ਰਨਿਸ੍ਵਨੈਃ ॥ 38 ॥
ਨਨृਤੁਸ਼੍ਚਾਪ੍ਸਰਸ੍ਸਙ੍ਘਾ ਗਨ੍ਧਰ੍ਵਾਸ਼੍ਚ ਜਗੁਃ ਕਲਮ੍ ।
ਵਿਵਾਹੇ ਰਘੁਮੁਖ੍ਯਾਨਾਂ ਤਦਦ੍ਭੁਤਮਦृਸ਼੍ਯਤ ॥ 39 ॥
ਈਦृਸ਼ੇ ਵਰ੍ਤਮਾਨੇ ਤੁ ਤੂਰ੍ਯੋਦ੍ਘੁष੍ਟਨਿਨਾਦਿਤੇ ।
ਤ੍ਰਿਰਗ੍ਨਿਂ ਤੇ ਪਰਿਕ੍ਰਮ੍ਯ ਊਹੁਰ੍ਭਾਰ੍ਯਾਂ ਮਹੌਜਸਃ ॥ 40 ॥
ਅਥੋਪਕਾਰ੍ਯਾਂ ਜਗ੍ਮੁਸ੍ਤੇ ਸਭਾਰ੍ਯਾ ਰਘੁਨਨ੍ਦਨਾਃ ।
ਰਾਜਾऽਪ੍ਯਨੁਯਯੌ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤ੍ਸਰ੍षਿਸਙ੍ਘ ਸ੍ਸਬਾਨ੍ਧਵਃ ॥ 41 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਬਾਲਕਾਣ੍ਡੇ ਤ੍ਰਿਸਪ੍ਤਤਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रिसप्ततितमस्सर्गः ।
यस्मिंस्तु दिवसे राजा चक्रे गोदानमुत्तमम् ।
तस्मिं स्तु दिवसे शूरो युधाजित्समुपेयिवान् ॥ 1 ॥
पुत्रः केकयराजस्य साक्षाद्भरतमातुलः ।
दृष्ट्वा पृष्ट्वा च कुशलं राजानमिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
केकयाधिपती राजा स्नेहात् कुशलमब्रवीत् ।
येषां कुशलकामोऽसि तेषां सम्प्रत्यनामयम् ॥ 3 ॥
स्वस्रीयं मम राजेन्द्र द्रष्टुकामो महीपतिः ।
तदर्थमुपयातोऽहमयोध्यां रघुनन्दन ॥ 4 ॥
श्रुत्वा त्वहमयोध्यायां विवाहार्थं तवात्मजान् ।
मिथिलामुपयातांस्तु त्वया सह महीपते ॥ 5 ॥
त्वरयाभ्युपयातोऽहं द्रष्टुकाम स्स्वसुस्सुतम् ।
अथ राजा दशरथः प्रियातिथिमुपस्थितम् ॥ 6 ॥
दृष्ट्वा परमसत्कारैः पूजार्हं समपूजयत् ।
ततस्तामुषितो रात्रिं सह पुत्रैर्महात्मभिः ॥ 7 ॥
प्रभाते पुनरुत्थाय कृत्वा कर्माणि कर्मवित् ।
ऋषींस्तदा पुरस्कृत्य यज्ञवाटमुपागमत् ॥ 8 ॥
युक्ते मुहूर्ते विजये सर्वाभरणभूषितैः ।
भ्रातृभिस्सहितो रामः कृतकौतुकमङ्गलः ॥ 9 ॥
वसिष्ठं पुरतः कृत्वा महर्षीनपरानपि ।
पितु स्समीपमाश्रित्य तस्थौ भ्रातृभिरावृतः ॥ 10 ॥
वसिष्ठो भगवानेत्य वैदेहमिदमब्रवीत् ।
राजा दशरथो राजन् कृतकौतुकमङ्गलैः ॥ 11 ॥
पुत्रैर्नरवर श्रेष्ठ दातारमभिकाङ्क्षते ।
दातृप्रतिग्रहीतृभ्यां सर्वार्थाः प्रभवन्ति हि ॥ 12 ॥
स्वधर्मं प्रतिपद्यस्व कृत्वा वैवाह्यमुत्तमम् ।
इत्युक्तः परमोदारो वसिष्ठेन महात्मना ॥ 13 ॥
प्रत्युवाच महातेजा वाक्यं परमधर्मवित् ।
कस्स्थितः प्रतिहारो मे कस्याज्ञा सम्प्रतीक्ष्यते ॥ 14 ॥
स्वगृहे को विचारोऽस्ति यथा राज्यमिदं तव ।
कृतकौतुकसर्वस्वा वेदिमूलमुपागताः ॥ 15 ॥
मम कन्या मुनिश्रेष्ठ दीप्ता वह्नेरिवार्चिषः ।
सज्जोऽहं त्वत्प्रतीक्षोऽस्मि वेद्यामस्यां प्रतिष्ठितः ॥ 16 ॥
अविघ्नं कुरुतां राजा किमर्थमवलम्बते ।
तद्वाक्यं जनकेनोक्तं श्रुत्वा दशरथस्तदा ।
प्रवेशयामास सुतान् सर्वानृषिगणानपि ॥ 17 ॥
ततो राजा विदेहानां वसिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
कारयस्व ऋषे सर्वमृषिभिः सह धार्मिक ।
रामस्य लोकरामस्य क्रियां वैवाहिकीं विभो ॥ 19 ॥
तथेत्युक्त्वा तु जनकं वसिष्ठो भगवानृषिः ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य शतानन्दं च धार्मिकम् ॥ 20 ॥
प्रपामध्ये तु विधिवत्वेदिं कृत्वा महातपाः ।
अलञ्चकार तां वेदिं गन्धपुष्पै स्समन्ततः ॥ 21 ॥
सुवर्णपालिकाभिश्च छिद्रकुम्भैश्च साङ्कुरैः ।
अङ्कुराढ्यैश्शरावैश्च धूपपात्रै स्सधूपकैः ॥ 22 ॥
शङ्खपात्रै स्स्रुवै स्स्रुग्भिः पात्रैरर्घ्याभिपूरितैः ।
लाजपूर्णैश्च पात्रीभिरक्षतैरभिसंस्कृतैः ॥ 23 ॥
दर्भैस्समैस्समास्तीर्य विधिवन्मन्त्रपूर्वकम् ।
अग्निमादाय वेद्यां तु विधिमन्त्रपुरस्कृतम् ॥ 24 ॥
जुहावाग्नौ महातेजा वसिष्ठो भगवानृषिः ।
ततस्सीतां समानीय सर्वाभरणभूषिताम् ॥ 25 ॥
समक्षमग्ने स्संस्थाप्य राघवाभिमुखे तदा ।
अब्रवीज्जनको राजा कौसल्यानन्दवर्धनम् ॥ 26 ॥
इयं सीता मम सुता सहधर्मचरी तव ।
प्रतीच्छ चैनां भद्रं ते पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 27 ॥
पतिव्रता महाभागा छायेवानुगता सदा ।
इत्युक्त्वा प्राक्षिपद्राजा मन्त्रपूतं जलं तदा ॥ 28 ॥
साधु साध्विति देवाना मृषीणां वदतां तदा ।
देवदुन्दुभिर्निर्घोषः पुष्पवर्षो महानभूत् ॥ 29 ॥
एवं दत्त्वा तदा सीतां मन्त्रोदकपुरस्कृताम् ।
अब्रवीज्जनको राजा हर्षेणाभिपरिप्लुतः ॥ 30 ॥
लक्ष्मणागच्छ भद्रं ते ऊर्मिलामुद्यतां मया ।
प्रतीच्छ पाणिं गृह्णीष्व माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 31 ॥
तमेवमुक्त्वा जनको भरतं चाभ्यभाषत ।
गृहाण पाणिं माण्डव्याः पाणिना रघुनन्दन ॥ 32 ॥
शत्रुघ्नं चापि धर्मात्मा अब्रवीज्जनकेश्वरः ।
श्रुतकीर्त्या महाबाहो पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 33 ॥
सर्वे भवन्तस्सौम्याश्च सर्वे सुचरितव्रताः ।
पत्नीभिस्सन्तु काकुत्स्था माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 34 ॥
जनकस्य वच श्शृत्वा पाणीन् पाणिभिरास्पृशन् ।
चत्वारस्ते चतसृणां वसिष्ठस्य मते स्थिताः ॥ 35 ॥
अग्निं प्रदक्षिणीकृत्य वेदिं राजानमेव च ।
ऋषींश्चैव महात्मानस्सभार्या रघुसत्तमाः ॥ 36 ॥
यथोक्तेन तदा चक्रुर्विवाहं विधिपूर्वकम् ।
काकुत्स्थैश्च गृहीतेषु ललितेषु च पाणिषु ॥ 37 ॥
पुष्पवृष्टिर्महत्यासीदन्तरिक्षात्सुभास्वरा ।
दिव्यदुन्दुभिनिर्घोषैर्गीतवादित्रनिस्वनैः ॥ 38 ॥
ननृतुश्चाप्सरस्सङ्घा गन्धर्वाश्च जगुः कलम् ।
विवाहे रघुमुख्यानां तदद्भुतमदृश्यत ॥ 39 ॥
ईदृशे वर्तमाने तु तूर्योद्घुष्टनिनादिते ।
त्रिरग्निं ते परिक्रम्य ऊहुर्भार्यां महौजसः ॥ 40 ॥
अथोपकार्यां जग्मुस्ते सभार्या रघुनन्दनाः ।
राजाऽप्यनुययौ पश्यन्त्सर्षिसङ्घ स्सबान्धवः ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रिसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.