ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಿಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಯಸ್ಮಿಂಸ್ತು ದಿವಸೇ ರಾಜಾ ಚಕ್ರೇ ಗೋದಾನಮುತ್ತಮಮ್ ।
ತಸ್ಮಿಂ ಸ್ತು ದಿವಸೇ ಶೂರೋ ಯುಧಾಜಿತ್ಸಮುಪೇಯಿವಾನ್ ॥ 1 ॥
ಪುತ್ರಃ ಕೇಕಯರಾಜಸ್ಯ ಸಾಕ್ಷಾದ್ಭರತಮಾತುಲಃ ।
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಪೃಷ್ಟ್ವಾ ಚ ಕುಶಲಂ ರಾಜಾನಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 2 ॥
ಕೇಕಯಾಧಿಪತೀ ರಾಜಾ ಸ್ನೇಹಾತ್ ಕುಶಲಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಯೇಷಾಂ ಕುಶಲಕಾಮೋಽಸಿ ತೇಷಾಂ ಸಮ್ಪ್ರತ್ಯನಾಮಯಮ್ ॥ 3 ॥
ಸ್ವಸ್ರೀಯಂ ಮಮ ರಾಜೇನ್ದ್ರ ದ್ರಷ್ಟುಕಾಮೋ ಮಹೀಪತಿಃ ।
ತದರ್ಥಮುಪಯಾತೋಽಹಮಯೋಧ್ಯಾಂ ರಘುನನ್ದನ ॥ 4 ॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ತ್ವಹಮಯೋಧ್ಯಾಯಾಂ ವಿವಾಹಾರ್ಥಂ ತವಾತ್ಮಜಾನ್ ।
ಮಿಥಿಲಾಮುಪಯಾತಾಂಸ್ತು ತ್ವಯಾ ಸಹ ಮಹೀಪತೇ ॥ 5 ॥
ತ್ವರಯಾಭ್ಯುಪಯಾತೋಽಹಂ ದ್ರಷ್ಟುಕಾಮ ಸ್ಸ್ವಸುಸ್ಸುತಮ್ ।
ಅಥ ರಾಜಾ ದಶರಥಃ ಪ್ರಿಯಾತಿಥಿಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ॥ 6 ॥
ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಪರಮಸತ್ಕಾರೈಃ ಪೂಜಾರ್ಹಂ ಸಮಪೂಜಯತ್ ।
ತತಸ್ತಾಮುಷಿತೋ ರಾತ್ರಿಂ ಸಹ ಪುತ್ರೈರ್ಮಹಾತ್ಮಭಿಃ ॥ 7 ॥
ಪ್ರಭಾತೇ ಪುನರುತ್ಥಾಯ ಕೃತ್ವಾ ಕರ್ಮಾಣಿ ಕರ್ಮವಿತ್ ।
ಋಷೀಂಸ್ತದಾ ಪುರಸ್ಕೃತ್ಯ ಯಜ್ಞವಾಟಮುಪಾಗಮತ್ ॥ 8 ॥
ಯುಕ್ತೇ ಮುಹೂರ್ತೇ ವಿಜಯೇ ಸರ್ವಾಭರಣಭೂಷಿತೈಃ ।
ಭ್ರಾತೃಭಿಸ್ಸಹಿತೋ ರಾಮಃ ಕೃತಕೌತುಕಮಙ್ಗಲಃ ॥ 9 ॥
ವಸಿಷ್ಠಂ ಪುರತಃ ಕೃತ್ವಾ ಮಹರ್ಷೀನಪರಾನಪಿ ।
ಪಿತು ಸ್ಸಮೀಪಮಾಶ್ರಿತ್ಯ ತಸ್ಥೌ ಭ್ರಾತೃಭಿರಾವೃತಃ ॥ 10 ॥
ವಸಿಷ್ಠೋ ಭಗವಾನೇತ್ಯ ವೈದೇಹಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ।
ರಾಜಾ ದಶರಥೋ ರಾಜನ್ ಕೃತಕೌತುಕಮಙ್ಗಲೈಃ ॥ 11 ॥
ಪುತ್ರೈರ್ನರವರ ಶ್ರೇಷ್ಠ ದಾತಾರಮಭಿಕಾಙ್ಕ್ಷತೇ ।
ದಾತೃಪ್ರತಿಗ್ರಹೀತೃಭ್ಯಾಂ ಸರ್ವಾರ್ಥಾಃ ಪ್ರಭವನ್ತಿ ಹಿ ॥ 12 ॥
ಸ್ವಧರ್ಮಂ ಪ್ರತಿಪದ್ಯಸ್ವ ಕೃತ್ವಾ ವೈವಾಹ್ಯಮುತ್ತಮಮ್ ।
ಇತ್ಯುಕ್ತಃ ಪರಮೋದಾರೋ ವಸಿಷ್ಠೇನ ಮಹಾತ್ಮನಾ ॥ 13 ॥
ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಮಹಾತೇಜಾ ವಾಕ್ಯಂ ಪರಮಧರ್ಮವಿತ್ ।
ಕಸ್ಸ್ಥಿತಃ ಪ್ರತಿಹಾರೋ ಮೇ ಕಸ್ಯಾಜ್ಞಾ ಸಮ್ಪ್ರತೀಕ್ಷ್ಯತೇ ॥ 14 ॥
ಸ್ವಗೃಹೇ ಕೋ ವಿಚಾರೋಽಸ್ತಿ ಯಥಾ ರಾಜ್ಯಮಿದಂ ತವ ।
ಕೃತಕೌತುಕಸರ್ವಸ್ವಾ ವೇದಿಮೂಲಮುಪಾಗತಾಃ ॥ 15 ॥
ಮಮ ಕನ್ಯಾ ಮುನಿಶ್ರೇಷ್ಠ ದೀಪ್ತಾ ವಹ್ನೇರಿವಾರ್ಚಿಷಃ ।
ಸಜ್ಜೋಽಹಂ ತ್ವತ್ಪ್ರತೀಕ್ಷೋಽಸ್ಮಿ ವೇದ್ಯಾಮಸ್ಯಾಂ ಪ್ರತಿಷ್ಠಿತಃ ॥ 16 ॥
ಅವಿಘ್ನಂ ಕುರುತಾಂ ರಾಜಾ ಕಿಮರ್ಥಮವಲಮ್ಬತೇ ।
ತದ್ವಾಕ್ಯಂ ಜನಕೇನೋಕ್ತಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ದಶರಥಸ್ತದಾ ।
ಪ್ರವೇಶಯಾಮಾಸ ಸುತಾನ್ ಸರ್ವಾನೃಷಿಗಣಾನಪಿ ॥ 17 ॥
ತತೋ ರಾಜಾ ವಿದೇಹಾನಾಂ ವಸಿಷ್ಠಮಿದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 18 ॥
ಕಾರಯಸ್ವ ಋಷೇ ಸರ್ವಮೃಷಿಭಿಃ ಸಹ ಧಾರ್ಮಿಕ ।
ರಾಮಸ್ಯ ಲೋಕರಾಮಸ್ಯ ಕ್ರಿಯಾಂ ವೈವಾಹಿಕೀಂ ವಿಭೋ ॥ 19 ॥
ತಥೇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ತು ಜನಕಂ ವಸಿಷ್ಠೋ ಭಗವಾನೃಷಿಃ ।
ವಿಶ್ವಾಮಿತ್ರಂ ಪುರಸ್ಕೃತ್ಯ ಶತಾನನ್ದಂ ಚ ಧಾರ್ಮಿಕಮ್ ॥ 20 ॥
ಪ್ರಪಾಮಧ್ಯೇ ತು ವಿಧಿವತ್ವೇದಿಂ ಕೃತ್ವಾ ಮಹಾತಪಾಃ ।
ಅಲಞ್ಚಕಾರ ತಾಂ ವೇದಿಂ ಗನ್ಧಪುಷ್ಪೈ ಸ್ಸಮನ್ತತಃ ॥ 21 ॥
ಸುವರ್ಣಪಾಲಿಕಾಭಿಶ್ಚ ಛಿದ್ರಕುಮ್ಭೈಶ್ಚ ಸಾಙ್ಕುರೈಃ ।
ಅಙ್ಕುರಾಢ್ಯೈಶ್ಶರಾವೈಶ್ಚ ಧೂಪಪಾತ್ರೈ ಸ್ಸಧೂಪಕೈಃ ॥ 22 ॥
ಶಙ್ಖಪಾತ್ರೈ ಸ್ಸ್ರುವೈ ಸ್ಸ್ರುಗ್ಭಿಃ ಪಾತ್ರೈರರ್ಘ್ಯಾಭಿಪೂರಿತೈಃ ।
ಲಾಜಪೂರ್ಣೈಶ್ಚ ಪಾತ್ರೀಭಿರಕ್ಷತೈರಭಿಸಂಸ್ಕೃತೈಃ ॥ 23 ॥
ದರ್ಭೈಸ್ಸಮೈಸ್ಸಮಾಸ್ತೀರ್ಯ ವಿಧಿವನ್ಮನ್ತ್ರಪೂರ್ವಕಮ್ ।
ಅಗ್ನಿಮಾದಾಯ ವೇದ್ಯಾಂ ತು ವಿಧಿಮನ್ತ್ರಪುರಸ್ಕೃತಮ್ ॥ 24 ॥
ಜುಹಾವಾಗ್ನೌ ಮಹಾತೇಜಾ ವಸಿಷ್ಠೋ ಭಗವಾನೃಷಿಃ ।
ತತಸ್ಸೀತಾಂ ಸಮಾನೀಯ ಸರ್ವಾಭರಣಭೂಷಿತಾಮ್ ॥ 25 ॥
ಸಮಕ್ಷಮಗ್ನೇ ಸ್ಸಂಸ್ಥಾಪ್ಯ ರಾಘವಾಭಿಮುಖೇ ತದಾ ।
ಅಬ್ರವೀಜ್ಜನಕೋ ರಾಜಾ ಕೌಸಲ್ಯಾನನ್ದವರ್ಧನಮ್ ॥ 26 ॥
ಇಯಂ ಸೀತಾ ಮಮ ಸುತಾ ಸಹಧರ್ಮಚರೀ ತವ ।
ಪ್ರತೀಚ್ಛ ಚೈನಾಂ ಭದ್ರಂ ತೇ ಪಾಣಿಂ ಗೃಹ್ಣೀಷ್ವ ಪಾಣಿನಾ ॥ 27 ॥
ಪತಿವ್ರತಾ ಮಹಾಭಾಗಾ ಛಾಯೇವಾನುಗತಾ ಸದಾ ।
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಪ್ರಾಕ್ಷಿಪದ್ರಾಜಾ ಮನ್ತ್ರಪೂತಂ ಜಲಂ ತದಾ ॥ 28 ॥
ಸಾಧು ಸಾಧ್ವಿತಿ ದೇವಾನಾ ಮೃಷೀಣಾಂ ವದತಾಂ ತದಾ ।
ದೇವದುನ್ದುಭಿರ್ನಿರ್ಘೋಷಃ ಪುಷ್ಪವರ್ಷೋ ಮಹಾನಭೂತ್ ॥ 29 ॥
ಏವಂ ದತ್ತ್ವಾ ತದಾ ಸೀತಾಂ ಮನ್ತ್ರೋದಕಪುರಸ್ಕೃತಾಮ್ ।
ಅಬ್ರವೀಜ್ಜನಕೋ ರಾಜಾ ಹರ್ಷೇಣಾಭಿಪರಿಪ್ಲುತಃ ॥ 30 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮಣಾಗಚ್ಛ ಭದ್ರಂ ತೇ ಊರ್ಮಿಲಾಮುದ್ಯತಾಂ ಮಯಾ ।
ಪ್ರತೀಚ್ಛ ಪಾಣಿಂ ಗೃಹ್ಣೀಷ್ವ ಮಾಭೂತ್ಕಾಲಸ್ಯ ಪರ್ಯಯಃ ॥ 31 ॥
ತಮೇವಮುಕ್ತ್ವಾ ಜನಕೋ ಭರತಂ ಚಾಭ್ಯಭಾಷತ ।
ಗೃಹಾಣ ಪಾಣಿಂ ಮಾಣ್ಡವ್ಯಾಃ ಪಾಣಿನಾ ರಘುನನ್ದನ ॥ 32 ॥
ಶತ್ರುಘ್ನಂ ಚಾಪಿ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಅಬ್ರವೀಜ್ಜನಕೇಶ್ವರಃ ।
ಶ್ರುತಕೀರ್ತ್ಯಾ ಮಹಾಬಾಹೋ ಪಾಣಿಂ ಗೃಹ್ಣೀಷ್ವ ಪಾಣಿನಾ ॥ 33 ॥
ಸರ್ವೇ ಭವನ್ತಸ್ಸೌಮ್ಯಾಶ್ಚ ಸರ್ವೇ ಸುಚರಿತವ್ರತಾಃ ।
ಪತ್ನೀಭಿಸ್ಸನ್ತು ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಾ ಮಾಭೂತ್ಕಾಲಸ್ಯ ಪರ್ಯಯಃ ॥ 34 ॥
ಜನಕಸ್ಯ ವಚ ಶ್ಶೃತ್ವಾ ಪಾಣೀನ್ ಪಾಣಿಭಿರಾಸ್ಪೃಶನ್ ।
ಚತ್ವಾರಸ್ತೇ ಚತಸೃಣಾಂ ವಸಿಷ್ಠಸ್ಯ ಮತೇ ಸ್ಥಿತಾಃ ॥ 35 ॥
ಅಗ್ನಿಂ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣೀಕೃತ್ಯ ವೇದಿಂ ರಾಜಾನಮೇವ ಚ ।
ಋಷೀಂಶ್ಚೈವ ಮಹಾತ್ಮಾನಸ್ಸಭಾರ್ಯಾ ರಘುಸತ್ತಮಾಃ ॥ 36 ॥
ಯಥೋಕ್ತೇನ ತದಾ ಚಕ್ರುರ್ವಿವಾಹಂ ವಿಧಿಪೂರ್ವಕಮ್ ।
ಕಾಕುತ್ಸ್ಥೈಶ್ಚ ಗೃಹೀತೇಷು ಲಲಿತೇಷು ಚ ಪಾಣಿಷು ॥ 37 ॥
ಪುಷ್ಪವೃಷ್ಟಿರ್ಮಹತ್ಯಾಸೀದನ್ತರಿಕ್ಷಾತ್ಸುಭಾಸ್ವರಾ ।
ದಿವ್ಯದುನ್ದುಭಿನಿರ್ಘೋಷೈರ್ಗೀತವಾದಿತ್ರನಿಸ್ವನೈಃ ॥ 38 ॥
ನನೃತುಶ್ಚಾಪ್ಸರಸ್ಸಙ್ಘಾ ಗನ್ಧರ್ವಾಶ್ಚ ಜಗುಃ ಕಲಮ್ ।
ವಿವಾಹೇ ರಘುಮುಖ್ಯಾನಾಂ ತದದ್ಭುತಮದೃಶ್ಯತ ॥ 39 ॥
ಈದೃಶೇ ವರ್ತಮಾನೇ ತು ತೂರ್ಯೋದ್ಘುಷ್ಟನಿನಾದಿತೇ ।
ತ್ರಿರಗ್ನಿಂ ತೇ ಪರಿಕ್ರಮ್ಯ ಊಹುರ್ಭಾರ್ಯಾಂ ಮಹೌಜಸಃ ॥ 40 ॥
ಅಥೋಪಕಾರ್ಯಾಂ ಜಗ್ಮುಸ್ತೇ ಸಭಾರ್ಯಾ ರಘುನನ್ದನಾಃ ।
ರಾಜಾಽಪ್ಯನುಯಯೌ ಪಶ್ಯನ್ತ್ಸರ್ಷಿಸಙ್ಘ ಸ್ಸಬಾನ್ಧವಃ ॥ 41 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಬಾಲಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಿಸಪ್ತತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रिसप्ततितमस्सर्गः ।
यस्मिंस्तु दिवसे राजा चक्रे गोदानमुत्तमम् ।
तस्मिं स्तु दिवसे शूरो युधाजित्समुपेयिवान् ॥ 1 ॥
पुत्रः केकयराजस्य साक्षाद्भरतमातुलः ।
दृष्ट्वा पृष्ट्वा च कुशलं राजानमिदमब्रवीत् ॥ 2 ॥
केकयाधिपती राजा स्नेहात् कुशलमब्रवीत् ।
येषां कुशलकामोऽसि तेषां सम्प्रत्यनामयम् ॥ 3 ॥
स्वस्रीयं मम राजेन्द्र द्रष्टुकामो महीपतिः ।
तदर्थमुपयातोऽहमयोध्यां रघुनन्दन ॥ 4 ॥
श्रुत्वा त्वहमयोध्यायां विवाहार्थं तवात्मजान् ।
मिथिलामुपयातांस्तु त्वया सह महीपते ॥ 5 ॥
त्वरयाभ्युपयातोऽहं द्रष्टुकाम स्स्वसुस्सुतम् ।
अथ राजा दशरथः प्रियातिथिमुपस्थितम् ॥ 6 ॥
दृष्ट्वा परमसत्कारैः पूजार्हं समपूजयत् ।
ततस्तामुषितो रात्रिं सह पुत्रैर्महात्मभिः ॥ 7 ॥
प्रभाते पुनरुत्थाय कृत्वा कर्माणि कर्मवित् ।
ऋषींस्तदा पुरस्कृत्य यज्ञवाटमुपागमत् ॥ 8 ॥
युक्ते मुहूर्ते विजये सर्वाभरणभूषितैः ।
भ्रातृभिस्सहितो रामः कृतकौतुकमङ्गलः ॥ 9 ॥
वसिष्ठं पुरतः कृत्वा महर्षीनपरानपि ।
पितु स्समीपमाश्रित्य तस्थौ भ्रातृभिरावृतः ॥ 10 ॥
वसिष्ठो भगवानेत्य वैदेहमिदमब्रवीत् ।
राजा दशरथो राजन् कृतकौतुकमङ्गलैः ॥ 11 ॥
पुत्रैर्नरवर श्रेष्ठ दातारमभिकाङ्क्षते ।
दातृप्रतिग्रहीतृभ्यां सर्वार्थाः प्रभवन्ति हि ॥ 12 ॥
स्वधर्मं प्रतिपद्यस्व कृत्वा वैवाह्यमुत्तमम् ।
इत्युक्तः परमोदारो वसिष्ठेन महात्मना ॥ 13 ॥
प्रत्युवाच महातेजा वाक्यं परमधर्मवित् ।
कस्स्थितः प्रतिहारो मे कस्याज्ञा सम्प्रतीक्ष्यते ॥ 14 ॥
स्वगृहे को विचारोऽस्ति यथा राज्यमिदं तव ।
कृतकौतुकसर्वस्वा वेदिमूलमुपागताः ॥ 15 ॥
मम कन्या मुनिश्रेष्ठ दीप्ता वह्नेरिवार्चिषः ।
सज्जोऽहं त्वत्प्रतीक्षोऽस्मि वेद्यामस्यां प्रतिष्ठितः ॥ 16 ॥
अविघ्नं कुरुतां राजा किमर्थमवलम्बते ।
तद्वाक्यं जनकेनोक्तं श्रुत्वा दशरथस्तदा ।
प्रवेशयामास सुतान् सर्वानृषिगणानपि ॥ 17 ॥
ततो राजा विदेहानां वसिष्ठमिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
कारयस्व ऋषे सर्वमृषिभिः सह धार्मिक ।
रामस्य लोकरामस्य क्रियां वैवाहिकीं विभो ॥ 19 ॥
तथेत्युक्त्वा तु जनकं वसिष्ठो भगवानृषिः ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य शतानन्दं च धार्मिकम् ॥ 20 ॥
प्रपामध्ये तु विधिवत्वेदिं कृत्वा महातपाः ।
अलञ्चकार तां वेदिं गन्धपुष्पै स्समन्ततः ॥ 21 ॥
सुवर्णपालिकाभिश्च छिद्रकुम्भैश्च साङ्कुरैः ।
अङ्कुराढ्यैश्शरावैश्च धूपपात्रै स्सधूपकैः ॥ 22 ॥
शङ्खपात्रै स्स्रुवै स्स्रुग्भिः पात्रैरर्घ्याभिपूरितैः ।
लाजपूर्णैश्च पात्रीभिरक्षतैरभिसंस्कृतैः ॥ 23 ॥
दर्भैस्समैस्समास्तीर्य विधिवन्मन्त्रपूर्वकम् ।
अग्निमादाय वेद्यां तु विधिमन्त्रपुरस्कृतम् ॥ 24 ॥
जुहावाग्नौ महातेजा वसिष्ठो भगवानृषिः ।
ततस्सीतां समानीय सर्वाभरणभूषिताम् ॥ 25 ॥
समक्षमग्ने स्संस्थाप्य राघवाभिमुखे तदा ।
अब्रवीज्जनको राजा कौसल्यानन्दवर्धनम् ॥ 26 ॥
इयं सीता मम सुता सहधर्मचरी तव ।
प्रतीच्छ चैनां भद्रं ते पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 27 ॥
पतिव्रता महाभागा छायेवानुगता सदा ।
इत्युक्त्वा प्राक्षिपद्राजा मन्त्रपूतं जलं तदा ॥ 28 ॥
साधु साध्विति देवाना मृषीणां वदतां तदा ।
देवदुन्दुभिर्निर्घोषः पुष्पवर्षो महानभूत् ॥ 29 ॥
एवं दत्त्वा तदा सीतां मन्त्रोदकपुरस्कृताम् ।
अब्रवीज्जनको राजा हर्षेणाभिपरिप्लुतः ॥ 30 ॥
लक्ष्मणागच्छ भद्रं ते ऊर्मिलामुद्यतां मया ।
प्रतीच्छ पाणिं गृह्णीष्व माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 31 ॥
तमेवमुक्त्वा जनको भरतं चाभ्यभाषत ।
गृहाण पाणिं माण्डव्याः पाणिना रघुनन्दन ॥ 32 ॥
शत्रुघ्नं चापि धर्मात्मा अब्रवीज्जनकेश्वरः ।
श्रुतकीर्त्या महाबाहो पाणिं गृह्णीष्व पाणिना ॥ 33 ॥
सर्वे भवन्तस्सौम्याश्च सर्वे सुचरितव्रताः ।
पत्नीभिस्सन्तु काकुत्स्था माभूत्कालस्य पर्ययः ॥ 34 ॥
जनकस्य वच श्शृत्वा पाणीन् पाणिभिरास्पृशन् ।
चत्वारस्ते चतसृणां वसिष्ठस्य मते स्थिताः ॥ 35 ॥
अग्निं प्रदक्षिणीकृत्य वेदिं राजानमेव च ।
ऋषींश्चैव महात्मानस्सभार्या रघुसत्तमाः ॥ 36 ॥
यथोक्तेन तदा चक्रुर्विवाहं विधिपूर्वकम् ।
काकुत्स्थैश्च गृहीतेषु ललितेषु च पाणिषु ॥ 37 ॥
पुष्पवृष्टिर्महत्यासीदन्तरिक्षात्सुभास्वरा ।
दिव्यदुन्दुभिनिर्घोषैर्गीतवादित्रनिस्वनैः ॥ 38 ॥
ननृतुश्चाप्सरस्सङ्घा गन्धर्वाश्च जगुः कलम् ।
विवाहे रघुमुख्यानां तदद्भुतमदृश्यत ॥ 39 ॥
ईदृशे वर्तमाने तु तूर्योद्घुष्टनिनादिते ।
त्रिरग्निं ते परिक्रम्य ऊहुर्भार्यां महौजसः ॥ 40 ॥
अथोपकार्यां जग्मुस्ते सभार्या रघुनन्दनाः ।
राजाऽप्यनुययौ पश्यन्त्सर्षिसङ्घ स्सबान्धवः ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रिसप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trisaptatitamassargaḥ |
yasmiṃstu divase rājā cakre godānamuttamam |
tasmiṃ stu divase śūro yudhājitsamupeyivān || 1 ||
putraḥ kekayarājasya sākṣādbharatamātulaḥ |
dṛṣṭvā pṛṣṭvā ca kuśalaṃ rājānamidamabravīt || 2 ||
kekayādhipatī rājā snehāt kuśalamabravīt |
yeṣāṃ kuśalakāmo'si teṣāṃ sampratyanāmayam || 3 ||
svasrīyaṃ mama rājendra draṣṭukāmo mahīpatiḥ |
tadarthamupayāto'hamayodhyāṃ raghunandana || 4 ||
śrutvā tvahamayodhyāyāṃ vivāhārthaṃ tavātmajān |
mithilāmupayātāṃstu tvayā saha mahīpate || 5 ||
tvarayābhyupayāto'haṃ draṣṭukāma ssvasussutam |
atha rājā daśarathaḥ priyātithimupasthitam || 6 ||
dṛṣṭvā paramasatkāraiḥ pūjārhaṃ samapūjayat |
tatastāmuṣito rātriṃ saha putrairmahātmabhiḥ || 7 ||
prabhāte punarutthāya kṛtvā karmāṇi karmavit |
ṛṣīṃstadā puraskṛtya yajñavāṭamupāgamat || 8 ||
yukte muhūrte vijaye sarvābharaṇabhūṣitaiḥ |
bhrātṛbhissahito rāmaḥ kṛtakautukamaṅgalaḥ || 9 ||
vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīnaparānapi |
pitu ssamīpamāśritya tasthau bhrātṛbhirāvṛtaḥ || 10 ||
vasiṣṭho bhagavānetya vaidehamidamabravīt |
rājā daśaratho rājan kṛtakautukamaṅgalaiḥ || 11 ||
putrairnaravara śreṣṭha dātāramabhikāṅkṣate |
dātṛpratigrahītṛbhyāṃ sarvārthāḥ prabhavanti hi || 12 ||
svadharmaṃ pratipadyasva kṛtvā vaivāhyamuttamam |
ityuktaḥ paramodāro vasiṣṭhena mahātmanā || 13 ||
pratyuvāca mahātejā vākyaṃ paramadharmavit |
kassthitaḥ pratihāro me kasyājñā sampratīkṣyate || 14 ||
svagṛhe ko vicāro'sti yathā rājyamidaṃ tava |
kṛtakautukasarvasvā vedimūlamupāgatāḥ || 15 ||
mama kanyā muniśreṣṭha dīptā vahnerivārciṣaḥ |
sajjo'haṃ tvatpratīkṣo'smi vedyāmasyāṃ pratiṣṭhitaḥ || 16 ||
avighnaṃ kurutāṃ rājā kimarthamavalambate |
tadvākyaṃ janakenoktaṃ śrutvā daśarathastadā |
praveśayāmāsa sutān sarvānṛṣigaṇānapi || 17 ||
tato rājā videhānāṃ vasiṣṭhamidamabravīt || 18 ||
kārayasva ṛṣe sarvamṛṣibhiḥ saha dhārmika |
rāmasya lokarāmasya kriyāṃ vaivāhikīṃ vibho || 19 ||
tathetyuktvā tu janakaṃ vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitraṃ puraskṛtya śatānandaṃ ca dhārmikam || 20 ||
prapāmadhye tu vidhivatvediṃ kṛtvā mahātapāḥ |
alañcakāra tāṃ vediṃ gandhapuṣpai ssamantataḥ || 21 ||
suvarṇapālikābhiśca chidrakumbhaiśca sāṅkuraiḥ |
aṅkurāḍhyaiśśarāvaiśca dhūpapātrai ssadhūpakaiḥ || 22 ||
śaṅkhapātrai ssruvai ssrugbhiḥ pātrairarghyābhipūritaiḥ |
lājapūrṇaiśca pātrībhirakṣatairabhisaṃskṛtaiḥ || 23 ||
darbhaissamaissamāstīrya vidhivanmantrapūrvakam |
agnimādāya vedyāṃ tu vidhimantrapuraskṛtam || 24 ||
juhāvāgnau mahātejā vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
tatassītāṃ samānīya sarvābharaṇabhūṣitām || 25 ||
samakṣamagne ssaṃsthāpya rāghavābhimukhe tadā |
abravījjanako rājā kausalyānandavardhanam || 26 ||
iyaṃ sītā mama sutā sahadharmacarī tava |
pratīccha caināṃ bhadraṃ te pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 27 ||
pativratā mahābhāgā chāyevānugatā sadā |
ityuktvā prākṣipadrājā mantrapūtaṃ jalaṃ tadā || 28 ||
sādhu sādhviti devānā mṛṣīṇāṃ vadatāṃ tadā |
devadundubhirnirghoṣaḥ puṣpavarṣo mahānabhūt || 29 ||
evaṃ dattvā tadā sītāṃ mantrodakapuraskṛtām |
abravījjanako rājā harṣeṇābhipariplutaḥ || 30 ||
lakṣmaṇāgaccha bhadraṃ te ūrmilāmudyatāṃ mayā |
pratīccha pāṇiṃ gṛhṇīṣva mābhūtkālasya paryayaḥ || 31 ||
tamevamuktvā janako bharataṃ cābhyabhāṣata |
gṛhāṇa pāṇiṃ māṇḍavyāḥ pāṇinā raghunandana || 32 ||
śatrughnaṃ cāpi dharmātmā abravījjanakeśvaraḥ |
śrutakīrtyā mahābāho pāṇiṃ gṛhṇīṣva pāṇinā || 33 ||
sarve bhavantassaumyāśca sarve sucaritavratāḥ |
patnībhissantu kākutsthā mābhūtkālasya paryayaḥ || 34 ||
janakasya vaca śśṛtvā pāṇīn pāṇibhirāspṛśan |
catvāraste catasṛṇāṃ vasiṣṭhasya mate sthitāḥ || 35 ||
agniṃ pradakṣiṇīkṛtya vediṃ rājānameva ca |
ṛṣīṃścaiva mahātmānassabhāryā raghusattamāḥ || 36 ||
yathoktena tadā cakrurvivāhaṃ vidhipūrvakam |
kākutsthaiśca gṛhīteṣu laliteṣu ca pāṇiṣu || 37 ||
puṣpavṛṣṭirmahatyāsīdantarikṣātsubhāsvarā |
divyadundubhinirghoṣairgītavāditranisvanaiḥ || 38 ||
nanṛtuścāpsarassaṅghā gandharvāśca jaguḥ kalam |
vivāhe raghumukhyānāṃ tadadbhutamadṛśyata || 39 ||
īdṛśe vartamāne tu tūryodghuṣṭaninādite |
triragniṃ te parikramya ūhurbhāryāṃ mahaujasaḥ || 40 ||
athopakāryāṃ jagmuste sabhāryā raghunandanāḥ |
rājā'pyanuyayau paśyantsarṣisaṅgha ssabāndhavaḥ || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trisaptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.